*1oṃ
iha khalu kaścin mahāpuruṣaḥ21 śrīvālmīkinibaddhaśrīmahārāmāyaṇākhyasāgarādikāṇḍasthaśrīrāmajñānotpādakaśrīvasiṣṭhopadeśaratnaiḥ svayam āsāditasamyagjñānākhyaprakāśaḥ22 athānyān prati dayayā prakaṭīkaraṇārtham proktasāgarāt tāny uddhartukāmas taduddhṛtinirvighnasamāptigamanāya paradevatāsvarūpam paramātmānaṃ stauti
tasmai prasiddhāya | viśvātmane sarvasāratvena sthitatvāt sarveṣām ātmabhūtāyārthāt paramātmane namaḥ | aparimitāyāṃ tatsattāyām parimitasvasattānyagbhāvarūpaḥ prahvībhāvaḥ astu | tatsattāyām eva svasattāṃ līnām bhāvayāmīti yāvat | tasmai kasmai | avabhāsātmā bāhyāntarālokagatanānāvidhabāhyāntarapadārthavṛndaviṣayajñānasārabhūtaḥ23 | yaḥ viśvātmā | avabhāti pratyakṣam eva sphurati | yataḥ pratyakṣaṃ sphurantaḥ nānābhāsāḥ vicāraviṣayīkṛtāḥ santaḥ anirvācyatāsvarūpāyām paramātmatāyām eva viśrāmyanti | tataḥ24 nānāvabhāsāvabhāsena25 paramātmaivāvabhātīti bhāvaḥ | yaḥ kathambhūtaḥ | vibhuḥ vyāpakaḥ | kutra | me parimitapramātṛtāsādanena cinmātrarūpāparimitapramātṛbhāvāc cyutasyāta eva paricchinnavācakāsmacchabdavācyatāṃ gatasya parimitapramātuḥ | bahiḥ bāhye | ahantāviṣayatām anīte26 pradeśe iti yāvat | punaḥ kutra | antaś ca ahantāviṣayatāṃ nīte pradeśe ca | bahiḥ kiṃrūpe | divi samastasurādhārabhūtasvargalokarūpe27 | tathā bhūmau samastanarādinānāvidhabhūtādhārabhūtabhūlokarūpe | tathā tadvat | ākāśe śūnyamātrādhārabhūtākāśalokasvarūpe | etena caturdaśabhuvanānāṃ grahaṇaṃ jñeyaṃ | antaś ca kiṃrūpe | divi dyotanamātrasvarūpasvapnāvasthārūpe | bhūmau sthūlatvasādṛśyāj jāgradavasthārūpe | tathā tadvat | ākāśe śūnyamātrādhāratvasādṛśyāt suṣuptyavasthāsvarūpe | atra ca paramātmanaḥ vyāpakatvaṃ śaktiprādhānyenopādānatayā28 sthitatvāt svaprādhānyena sākṣitayā sthitatvāc ceti dvividhaṃ jñeyam | evam abhīṣṭasamu-citadevatānamaskāralakṣaṇam maṅgalaṃ kṛtvā uddhariṣyamāṇasyāsya granthasyādhikāryādyanubandhacatuṣṭayaṃ vaktukāmaḥ sa evoddhṛtikāraḥ abhidheyasambandhaprayojanāny arthāt sūcayan adhikārinirūpaṇaṃ sākṣātkaroti ||
*30śrībhagavatkṛpākaṭākṣapātrībhūtasya yasya puruṣasya | ahamparimitapramātṛrūpaḥ aham baddhaḥ svātmabhāvena niścitadehopayogibhogajālāsaktacittaḥ | asmi katham iti śeṣaḥ | proktajālānāsaktacittaḥ kathaṃ syām31 bhave-yam | iti evam |niścayaḥ manasi satatam anusandhānaṃ | syāt | saḥ32 puruṣaḥ | asminn uddhariṣyamāṇe mokṣopāyākhye granthe | adhikāravān syāt | tasyaivedaṃ śāstraṃ vicāraṇīyam ity arthaḥ | saḥ33 kathambhūtaḥ | nātyantaṃ tajjñaḥ nātyantatajjñaḥ | muktikāmatvena samyagjñānarahita 4ity arthaḥ | samyagjñānī hi muktim api na kāṅkṣati | kāṅkṣāmātrasyaiva bandhatvāt | punaḥ kathambhūtaḥ | nātajjñaḥ | bhogākāṅkṣāyāḥ muktatvāt34 | atajjño hi bhogākāṅkṣāṃ35 tyaktuṃ na śaknoti | atyantatajjñe kṛtakṛtyatvāt asmiñ śāstre anadhikāraḥ | atajjñe tu ayogyatayeti36 vibhāgaḥ | atra paramātmatattvaikyam abhidheyam | pade pade tasyaivābhidhānāt svaviṣayajñānadvāreṇa mokṣākhyaparamaprayojanasādhakatvāc ca | sarvaśāstreṣv abhidheyasyaiva paramaprayojanasādhakatvadarśanāt | tadviṣayaṃ samyagjñānam avāntaraprayojanam | anyathā tatkāṅkṣiṇaḥ37 amūrkhasyāvāntarādhikāritvaṃ na syāt | paramaprayojaṇam muktir | anyathā tatkāṅkṣiṇaḥ mumukṣoḥ paramādhikāritvaṃ38 na syāt | śāstrāvāntaraprayojanayoḥ abhidheyaparamaprayojanayoś ca sādhyasādhanabhāvaḥ sambandhaḥ | adhikārī tu svakaṇṭhenaivokta iti sarvaṃ svastham ||
evam adhikāryādi nirūpya śāstroddhāram ārabhate
vālmīkir uvāca
iti39 | vālmīkiḥ vālmīkināmā ṛṣiḥ | uvāca uktavān | śrīrāmam prati iti40 śeṣaḥ | kim uvācety āśaṅkāyām āha
kathārūpā upāyāḥ kathopāyāḥ | tān | kathānām42 api samyagjñānam43 prati pravartakatvenopāyatvaṃ jñeyam | imān vakṣyamāṇān | nanu śrīvālmīkiḥ śrīrāmavṛttāntamayaṃ44 śrīmahārāmāyaṇaṃ śrīrāmam praty eva katham uvācānyasyaiva hy anyavṛttāntakathanam ucitam iti cet | satyam | adyakalpe bhavaḥ śrīvālmīkir adyakalpe bhavaṃ śrīrāmam prati purātanakalpaśrīvālmīkikṛtam45 purātanaśrīrāmavṛttāntamayaṃ śrīmahārāmāyaṇam uvāceti kecid atra samādadhate | kim asmākaṃ vyākhyāmātrapravṛttānām etadyuktatvāyuktatvacintanena | asti cātra kim api nigūḍham bījam api pauruṣam ādeyam ityādivakṣyamāṇaślokasūcitam46 | tac ca pratibhāvatāṃ svayam eva gamyam | anyeṣāṃ tatkathanam ayuktam | ity alaṃ rahasyodghāṭanena ||
rāmety āmantraṇam | rāmasyaiva pratipādyatvāt | etān tvayā asmin samaya eva dṛṣṭān | ādau kṛtvā sampādya | asmai agre sthitāya | ekāgraḥ etasya vinayena etasmiṃl lagnacittaḥ | yugalakam ||
udāhṛtāḥ kathitāḥ ||
*49spaṣṭam ||
bharadvājaḥ kathayati
*50bhūtabhavyeśātītānāgatayor īśātītānāgatajñeti yāvat | udāhara kathaya ||
bharadvājavākyaṃ śrutvā śrībrahmā kathayati
yugalakam | pāram iti pūrvārdhenāpi yojyam | ambudher iti pañcamī brahmavākyam upasaṃharati ||
parame51 cinmātrākhye uttame pade tiṣṭhati śuddhamanorūpatvād iti parameṣṭhī ||
spaṣṭam ||
brahmā kathayati
ā samāpteḥ samāptiparyantam ||
nanu kimartham udyogaṃ na tyajāmīty | atrāha
athaśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ ||
spaṣṭam53 | brahmaṇo vākyam upasaṃharati ity uktavān iti ||
puṇyāśramāt pavitrāt madāśramāt | tasmāt tasmin samaye gṛhītāt | munayo hi54 navīnāni navīnāny āśramāṇi gṛhṇanti | brahmā ka iva | taraṅga iva | yathā vāriṇaḥ udyataḥ pūrvam utthitaḥ taraṅgaḥ | muhūrtād antardhim āgacchati tathety arthaḥ ||
bharadvājaṃ kathambhūtam | upalakṣitaṃ kayā | svacchayā dhiyā | anyathā pṛcchanam ayuktam eva syād iti bhāvaḥ ||
kim apṛccha ity | atrāha
anagha he doṣarahita rāma ||
bharadvājaḥ kathayati
etatpadākāṅkṣām55 pūrayati yatheti ||
nanu tatas tava kim ity | atrāha
vyavahṛtaḥ vyavahāraṃ kṛtavān | apiśabdaḥ asambhāvanādyotakaḥ saṃsārasaṅkaṭe ity anena sambadhyate56 ||
spaṣṭam ||
ete rāmādayaḥ ||
śrīvālmīkiḥ śrīrāmam57 prati kathayati
asmi aham | iti pūrvoktaprakāreṇa | uktaḥ58 kathitaḥ | vibhoḥ brahmaṇaḥ ||
pravṛttim eva sphuṭayati
alam atiśayena | śṛṇv iti pratijñāṃ sampādayitum prastāvaṃ karoti ||
sarvāsaṃsaktayā samastaphalāsaṅgarahitayā ||
na kevalaṃ rāma eva kiṃ tv anye 'pīty abhiprāyeṇa kathayati
spaṣṭam ||
kṛtāstha iti nāma avirodha iti ca | aṣṭau mantriṇaḥ aṣṭāv amātyās | tathetare anye 'py aṣṭau mantriṇaḥ | tena ṣoḍaśa mantriṇa iti paramārthaḥ ||
itara ity asyārthaṃ sphuṭaṃ kathayati
spaṣṭam ||
yathāprāptānuvartinaḥ | na tu svaprayatnaniṣṭhā iti yāvat ||
ebhiḥ rāmādibhiḥ ||
bharadvājasya praśnāvasaradānārthaṃ sargāntaślokena tāvat svavākyam upasaṃharati
apāraḥ yaḥ saṃsārasamudraḥ | tatra pātī patanaśīlaḥ | udārasattvaḥ utkṛṣṭadhairyayuktaḥ puruṣaḥ | parām utkṛṣṭāṃ59 | yuktiṃ dṛśyātyantābhāvajñānalakṣaṇāṃ vakṣyamāṇāṃ yuktiṃ | prāpya | śokam apekṣālakṣaṇaṃ śokaṃ | nāyāti | tathā dainyam dīnatvam | atṛptim iti yāvat | naiti | pratyuta gatajvaraḥ apekṣāsvarūpajvararahitaḥ | ata eva nityatṛptaḥ tiṣṭhatīti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe prathamaḥ sargaḥ ||
bharadvājaḥ pṛcchati60
brahman śrīvālmīke | tvaṃ | jīvanmuktasthitiṃ jīvanmuktamaryādāṃ | rāghavaṃ śrīrāmam | āditaḥ kṛtvā | me kathaya śrīrāmavṛttāntadvāreṇa kathayeti bhāvaḥ | nanu kimarthaṃ kathayāmīty | atrāha | bhaviṣyāmīti | ahaṃ yathā yena jīvanmuktasthitikathanena | nityasukhī jīvanmuktyākhyamahāsukhayukto | bhaviṣyāmi ||
śrīvālmīkiḥ śrīrāmavṛttāntaśravaṇādhikāritvasampādanārthaṃ tāvat sāmānyenopadeśaṃ karoti
he sādho | aham asya puraḥ sphurataḥ61 | jāgatasya jagatsambandhinaḥ | tadviṣayasyeti yāvat | tathā ākāśavarṇavat ākāśanīlimavat | jātasya prādurbhūtasya | mithyābhātasyeti yāvat | bhramasya jagattvajñānarūpasya mithyājñānasya | apunaḥsmaraṇam punaḥsmṛtiviṣayabhāvānayanam | upekṣām iti62 yāvat | varam utkṛṣṭaṃ | vismaraṇam vismṛtiṃ | manye | upekṣā evātra yuktā | na vismṛtiḥ | tasyāḥ jāḍyavyāptatvād iti bhāvaḥ ||
nanu tad apunaḥsmaraṇaṃ kenopāyena bhaviṣyatīty | atrāha
nāma niścaye | kenacit puruṣeṇa | tad apunaḥsmaraṇaṃ | dṛśyasya
paṇḍitaiḥ vāsanā malinā uktā | kathambhūtā | ajñānasughanākārā | ajñānena cinmātrājñānena | sughanaḥ ākāraḥ yasyāḥ | sā | cinmātrājñānenaiva hi vāsanā ghanībhavanti | anyathā śuddhacinmātraikyena vāsanā kiṃviṣayā syāt | punaḥ kathambhūtā | ghanaḥ acchinnaḥ | yaḥ ahaṅkāraḥ dehādiviṣayaḥ ahambhāvaḥ | tena śālinī | vāsanāvaśenaiva hi dehādiniṣṭhaḥ ahaṅkāro ghanībhavati | punaḥ kathambhūtā | punaḥ janmakarī punar api bhavakarī | padārthabhāvena vyaktībhāvāt ||
śuddhāyāḥ64 svarūpaṃ kathayati
paṇḍitaiḥ sā vāsanā | śuddheti kathyate | sā kā | yā dehāntaṃ dehasthitiparyantam eva | na tu tadanantaram api | dhriyate avatiṣṭhate | yā kathambhūtā |punarjanmākhyenāṅkureṇa tyaktā | yataḥ sambhṛṣṭabījavat bharjitabījavat | sthitā | yathā sambhṛṣṭam bījam ākāramātreṇa tiṣṭhati | aṅkurasamarthaṃ na bhavati | tathā śuddhā vāsanāpy ākāramātreṇaiva tiṣṭhati | janmāṅkurotpādanasamarthā65 na bhavatīty arthaḥ | punaḥ kathambhūtā | jñātaṃ jñeyam avaśyajñeyatvena sthitam paramātmatattvam | yayā66 hetubhūtayā | tādṛśī | śāstravicārādirūpayā śuddhayā vāsanayaiva hi paramātmatattvaṃ jñāyate ||
śuddhāyā āśrayaviśeṣaṃ kathayati
jīvanmukteṣu dehiṣu jīveṣu | apunarjanmakaraṇī punarjanmākārikā | śuddhā vāsanā dehe vidyate | na tu citte | kā iva | bhramaḥ iva | yathā bhramaḥ cākrākāreṇa bhramaṇaṃ | cakre vidyate | tathety arthaḥ | jīvanmuktānāṃ vāsanā67 phalādyanusandhānānutpādikā68 evāstīti bhāvaḥ ||
jīvanmuktalakṣaṇaṃ kathayati
śuddhā vāsanā yeṣāṃ | te | tādṛśāḥ ||
sāmānyenopadeśaṃ kṛtvā śrīrāmavṛttāntam ārabhate
nanu kimarthaṃ śrīrāmajīvanmuktiprāptiṃ kathayasīty | atrāha jareti | śrīrāmajīvanmuktipadaprāptiśravaṇena hi tavāpi tadvyavahārānusāreṇa jarādiśāntir bhavatīti bhāvaḥ ||
nanu bahūpadeśakāṅkṣiṇo mama kiṃ rāmakramamātrakathanenety | atrāha
sarvathety anena tataḥ kāpy ākāṅkṣā tava na syād iti bhāvaḥ ||
tad eva kathayati
divasāni | na tu māsān | avidyamānaṃ kuto 'pi bhayaṃ yasya saḥ akutobhayaḥ | nirbhaya ity arthaḥ ||
spaṣṭam | yugmam ||
pādavandanaṃ cakārety arthaḥ ||
śrīrāmaḥ pitaram prati kathayati
hi niścaye ||
mayādya tāvat tava kāpi prārthanā na kṛteti pūrvām ity asyābhiprāyaḥ ||
śrīrāmaprārthanām upasaṃharati
vicāryaiva | na tu vicāram akṛtvā | prathamam arthinaṃ tatpūrvam arthibhūtam ||
āliṅgyāliṅgyety anena snehātiśayo dyotyate | niragāt73 niryayau ||
paricakrāma pādacāreṇa gatavān | tīrthayātrāyāṃ hi pādacāreṇa gamanam puṇyāvaham ||
haśabdaḥ nipātaḥ ||
kiṃ dadarśeti karmāpekṣāyām āha
vanānteṣu sthitāni jaṅgalāni sajalāḥ deśāḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
tīrthavṛndaṃ kathambhūtaṃ | sasodaraṃ sodarākhyatīrthasahitam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena tīrthayātrābhramaṇam upasaṃharati
īśvaraḥ kathambhūtaḥ | vihṛtadik vihṛtāḥ vihāraviṣayīkṛtāḥ diśaḥ yena | tādṛśaḥ83 | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe dvitīyaḥ sargaḥ ||
śrīrāmasya gṛhapraveśaṃ kathayati
vikīrṇaḥ bharitaḥ |jayantaḥ indraputraḥ ||
spaṣṭam ||
rāghavas tadā suhṛdādibhiḥ sahakṛtaiḥ āliṅganācāraiḥ āliṅganarūpaiḥ lokācāraiḥ |na mamau mahānandayukto jāta iti bhāvaḥ ||
tasmin dāśarathau mithaḥ priyaprakathanaiḥ śrīrāmaviṣayaiḥ anyo'nyam priyakathanaiḥ | śrīrāmo gṛham prāpta ity evaṃrūpaiḥ parasparam priyakathanair iti yāvat |āśāḥ diśaḥ | jughūrṇuḥ ghūrṇim prāpuḥ | maṅgalavācibhūkampotthānād iyam uktiḥ |priyaprakathanaiḥ kathambhūtaiḥ | dṛḍhais tathā madhuraiḥ karṇasukhaiḥ | priyaprakathanaiḥ kair iva | mṛduvaṃśasvanair iva | yathā taiḥ puruṣāḥ ghūrṇanti | tathety arthaḥ ||
atra daśarathapure |rāmāgamanam86 utsavaḥ87 āsa abhūt | kiyantaṃ kālaṃ | bahūni dināni | bahudinaparyantam ity arthaḥ |utsavaḥ kiṃ kurvan | janān mahānande muñcan | āseti88 prayoga ārṣaḥ ||
itas tataḥ yatra tatra ||
spaṣṭam ||
ākheṭecchayā mṛgayākāṅkṣayā ||
spaṣṭam ||
evaṃrūpam ācāram asau naikasminn eva dine kṛtavān api tu sarvadaivety abhiprāyeṇa kathayati
spaṣṭam ||
sargāntaślokenaitad upasaṃharati
saḥ anaghaḥ doṣarahitaḥ śrīrāmaḥ | evaṃvidhayā ceṣṭayā dināni parinināya laṅghitavān | kiṃvidhayā | nṛpativyavahāreṇa prajāvicārādinā rājavyavahāreṇa | manojñayā hṛdyayā | tathā sujanacetasi satpuruṣamanasi | candrikayā sujanahṛdayāhlādikayeti90 yāvat | tathā śrute91 śravaṇe | sudhārasavat peśalayā | dṛṣṭatve tu kiṃ vācyam iti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe tṛtīyaḥ sargaḥ ||
tathā ūnaṣoḍaśavarṣe satīty arthaḥ | janyatrārthaṃ vivāhārtham | kārśyaṃ kṣīṇatām ||
kārśyam eva kathayati
kṛśatāyāṃ hi mukhasya pāṇḍimā jāyate ||
saḥ śrīrāmaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
muniviśiṣṭam utkṛṣṭam muniṃ | vairāgyavattvāt | asya tām eva daśāṃ rāmasambandhinīṃ kārśyādirūpām evāvasthām ||
spaṣṭam ||
saḥ rāmaḥ | asya pituḥ ||
spaṣṭam ||
sarvakāryajñaṃ sarveṣu kāryeṣu nipuṇam | anyathā pṛcchanam ayuktam eva syād iti bhāvaḥ ||
śrīmat jñānākhyaphalakāritvāt | kāraṇaṃ vairāgyākhyaṃ kiñcid | asmin samaye vaktum ayuktam iti bhāvaḥ ||
upasaṃhṛtam94 api vasiṣṭhavākyaṃ sargāntaślokena punaḥ kathayati
santaḥ sādhavaḥ | alpena stokena | kāraṇavaśena vitataṃ kopaṃ vitatāṃ viṣādakalanāṃ95 vitataṃ harṣaṃ ca | na vahanti na dhārayanti | alpeneti viśeṣaṇasya kāraṇety anenārthikaḥ sambandhaḥ | atra vyatirekeṇa dṛṣṭāntam āha sargeṇeti | he bhūpa | mahānti bhūtāni mahābhūtāni | jagatyāṃ jagati | sargeṇa vinā mahāsṛṣṭiṃ vinā | tathā saṃhatijavena vinā saṃhārākhyavegena vinā | na vikārayanti kāryotpattyākhyavikārayuktāni96 tathā nāśākhyavikārayuktāni97 ca na bhavanti | tat karoti tad ācaṣṭe iti ṇic | vikāravantīti vā pāṭhaḥ | sthityavasthāyām avāntarasargasaṃhatirūpeṇālpena kāraṇena na bhavantīti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe caturthaḥ sargaḥ ||
śrīvālmīkir bharadvājam prati98 kathayati
āgamat101 āgacchati sma ||
nanu kimarthaṃ taṃ rakṣārthaṃ draṣṭum aicchad ity | atrāha na hīti ||
abhyayāt104 abhigacchati sma ||
haśabdaḥ nipātaḥ | kim uvāceti karmāpekṣāyām uttarārdhaṃ karmatvena kathayati śīghram iti | ākhyāta kathayata | yūyam iti śeṣaḥ | gādhinaḥ gādhirājasya ||
tena vākyena viśvāmitroktena vākyena ||
pratīhārapatiṃ dvāsthādhikāriṇam ||
asau yāṣṭīkaḥ pratīhārapatiḥ ||
kiṃ vyajijñapad ity | atrāha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
*105
*106asau puruṣaḥ asmān anuddhatayā gireti vaktīti sambandhaḥ | yāṣṭīkā107 ity āmantraṇam | yūyam ity adhyāhāryam ||
hemaviṣṭarāt suvarṇapīṭhāt ||
spaṣṭam108 ||
spaṣṭam ||
kīdṛśaṃ dadarśety apekṣāyām āha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
apratigham apratighātākāram113 | nibhṛtaṃ komalaṃ ||
spaṣṭam ||
ślakṣṇām peśalām ||
spaṣṭam ||
avekṣituḥ paśyataḥ | atipeśalatvāt ānandadānaṃ | satejaskatvāt bhayadānam ||
galad ityādi kriyāviśeṣaṇam ||
spaṣṭam ||
enaṃ viśvāmitram ||
daśarathaḥ kathayati
aśaṅkitam śaṅkarāhitam | upanītena prāptena ||
tvaddarśanena vayam brahmānandam prāptā iti bhāvaḥ ||
vartāmahe tiṣṭhāmaḥ | lakṣyatām āśrayatvam | viṣayatvam iti yāvat ||
samupāviśan upaviṣṭāḥ ||
nyavedayad arpitavān ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam121 ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam122 ||
mṛtasya punar āgamād | ity atra yatheti śeṣaḥ | he mahāmune | te svāgatam astu ||
spaṣṭam ||
he vipra | asi tvaṃ | me pātrabhūtaḥ prāptaḥ ||
he bhagavan | pūrvaṃ rājarṣiśabdenaiva pūjyaḥ | anu paścāt | tapasā dyotitaprajaḥ san | brahmarṣitvam prāptaḥ tvam | mama pūjyaḥ asi ||
antaḥ manasi ||
mām upāgamānarham iti bhāvaḥ ||
unmagnam uditam ||
spaṣṭam ||
tvadāgamanāt127 utpannena puṇyena | me janma me jīvitaṃ ca | yat anurañjitam svoparaktaṃ kṛtaṃ | tat tato hetoḥ | me janma saphalam bhavati | me jīvitaṃ sujīvitam bhavati ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
he kauśika130 | tvaṃ | svakāryeṇa saha vimarśaṃ kartum arhasi kim mama kāryam astīti vicāraṃ kartum arhasīti bhāvaḥ | nanu kimartham ahaṃ svakāryeṇa saha vimarśaṃ karomīty | atrāha bhagavann iti | hi yasmāt | he bhagavan | tvayi yat pratipadyate upayujyate | tat131 adeyaṃ nāsti | tad dadāmy132 evety133 arthaḥ ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena daśarathavinayoktyā135 muner harṣagamanaṃ kathayati
atimadhuram utkṛṣṭamadhurākhyaguṇaviśiṣṭaṃ | śrutisukhaṃ karṇasukham | arthavidā paramārthajñena daśarathena | vinītaṃ savinayaṃ yathā bhavati tathoktaṃ kathitaṃ | tathā prathitāḥ136 ye guṇāḥ vākyaguṇās | tadvaśāt137 guṇaiḥ viśiṣṭam | prathitaguṇaviśiṣṭam iti yāvat | īdṛśaṃ vākyaṃ niśamya saḥ munivṛṣabhaḥ muniśreṣṭhaḥ kauśikaḥ | paramaṃ harṣaṃ jagāma | dātṛvinayena hi arthino mahān harṣo jāyate | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe pañcamaḥ sargaḥ ||
spaṣṭam ||
tavaiva na tv anyasyety arthaḥ ||
tuśabdaḥ vākyavācyasya kāryasyātikaṣṭaṃ139 sampādanīyatāṃ dyotayati | tasya kāryanirṇayam hṛdgatavākyavācyakāryanirṇayam ity arthaḥ | nanu kimarthaṃ karomīty | atrāha dharmam iti | tavānena dharmapālanam bhaviṣyatīti bhāvaḥ ||
hṛdgataṃ vākyam prakaṭīkaroti
ātiṣṭhe āśrayāmi ||
yaje pūjayāmi ||
spaṣṭam ||
apāgamam apagataḥ ||
śāpadānena sa yajñaḥ naśyatīti bhāvaḥ ||
he rājan | ataḥ mama tasmin mahākratau īdṛśī kṣamā bhavati | ataḥ142 aham mahāphalam taṃ kratuṃ | tvatprasādāt prāpayeyam prāpnuyām | prāpayeyam iti svārthe ṇic ārṣaḥ ||
spaṣṭam ||
nanu kena prakāreṇāhaṃ143 tvattrāṇaṃ karomīty | atrāha
spaṣṭam ||
nanu tataḥ kim ity | atrāha
tenaiva rakṣāparaparyāyaṃ trāṇam me bhaviṣyatīti bhāvaḥ ||
nanu kathaṃ śiśurūpo 'sau rākṣasebhyas tava makhaṃ rakṣiṣyatīty | atrāha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
nanu katham asau tādṛśānāṃ rākṣasānām puraḥ sthātuṃ śaknotīty | atrāha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
hanta harṣe |nūnaṃ niścaye | ahaṃ tān rākṣasān hatān jānāmi | tvam api viddhi | nanu katham ahaṃ tvatkathanamātreṇa jānāmīty | atrāha na hīti | saṃ samyak | pravṛttiḥ | yeṣāṃ | te tādṛśāḥ ||
spaṣṭam ||
manasi sthitaṃ kāṅkṣitam | abhipretam proktaṃ kāryārtham iṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
atyeti gacchati ||
akālataḥ akāle ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena daśarathatūṣṇīmbhāvaṃ kathayati
mahāprabhāvo mahānubhāvayuktaḥ | sa daśarathaḥ | munivarasya viśvāmitrasya | vacaḥ śrutvā tūṣṇīm atiṣṭḥat | no kiñcid apy uktavān ity arthaḥ | idaṃ tūṣṇīm āsanam | upapannaṃ yuktam | bhavati | yataḥ dhīmān buddhiyuktaḥ152 | yuktiyuktakathanena vinā vaktuṃ kathayituṃ toṣaṃ153 naiti | na kathayatīty arthaḥ | lokaś ca lokas154 tu | apūritamano'bhilaṣitaḥ155 vaktuṃ toṣaṃ naiti | ataḥ yuktirahitaṃ viśvāmitrasya vākyaṃ śrutvā daśarathaḥ tuṣṇīm abhūd iti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ṣaṣṭhaḥ sargaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
piśitāśināṃ rākṣasānām ||
spaṣṭam ||
hi yasmād | ete bhṛtyā bhavanti | aham caiṣāṃ samaramūrdhani goptāsmi | ataḥ aham ebhiḥ saha tavārīṇāṃ yuddhaṃ dadāmīti sambandhaḥ ||
spaṣṭam ||
eṣa iti śeṣaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
haritaḥ pāṇḍuḥ ||
attum bhakṣitum ||
niḥsahatām utkṛśatāṃ | soḍhum aśaktatvam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
santaḥ api sthitā api | saṃśrayaṃ sthitiṃ | putrasnehena te vismṛtiṃ gacchantīti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
kūṭayuddhaṃ chalayuddham | uktir eveti anuṣṭhānasya kā katheti bhā-vaḥ ||
notsahe samartho na bhavāmi | jīvituṃ jīvanakriyākartṛtām anubhavitum | jīvitākāṅkṣī mama jīvitākāṅkṣīty arthaḥ ||
anukampitāḥ putrāḥ putrakāḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
nirdhāraṇe ṣaṣṭhī ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
rāmasyāgre sthitatvābhāvāt tenety uktam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
astu saḥ | tataḥ kim ity | atrāha
tat tadā ||
nanu katham asau tādṛgvīryaḥ astīty | atrāha
bhūrivīryavibhūtayaḥ mahadvīryasampadyuktāḥ | bhūteṣv iti nirdhāraṇe sap-tamī ||
spaṣṭam ||
alpabhāgyasyeti | anyathā tvaṃ rāmaṃ na yācitavān iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
ādatte167 gṛhṇāti | pratibadhnātīti168 yāvat | mahāvīryān sudhābhujo 'py asau vīryarahitān karotīti bhāvaḥ | avarās tadapekṣayā nīcāḥ | vāśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ ||
nanu rāmasya sajjanatvenaivāvaśyaṃ jayaḥ syād ity | atrāha
apiśabdaḥ rāghavasya mahāsajjanatvaṃ dyotayati | vārdhakeneva jarjaraḥ vārdhakajarjaraḥ ||
atha vā madhoḥ sutaṃ taṃ prasiddhaṃ | yajñaghnaṃ lavaṇaṃ yoddhuṃ na śaktāḥ smaḥ169 iti vyavahitādhyāhṛtaiḥ saha sambandhaḥ | lavaṇo 'pi cet tava yajñavighnakārī asti tam api yoddhuṃ na śaktāḥ sma iti bhāvaḥ | he suraprakhya | tvaṃ kathaya | ahaṃ putrakaṃ kveva kutreva | mokṣyāmi | na mokṣyāmīti bhāvaḥ ||
atha pakṣāntare | tvam putrāmokṣaṇaṃ170 cet yadi | necchasi | tad ahaṃ te tava | vidheyaḥ āyattaḥ | evāsmi | tadā aham evāgacchāmīty arthaḥ | anyathā sahajavicāre kriyamāṇe | aham ātmanaḥ śāśvataṃ jayaṃ na paśyāmi | na jānāmīty arthaḥ ||
sargāntaślokena daśarathavacanam upasaṃharati
munimatasya saṃśaye 'nuṣṭhānānanuṣṭhānarūpe171 sandehe | magnaḥ | ata eva bhayākulaḥ | mahātmā asau daśarathaḥ | ity evaṃ | mṛduvacanaṃ komalavacanam | uktvā | kaṇam api stokam api | niścayaṃ na ajñāsīt na jñātavān | asau kathambhūtaḥ iva | prodvīcau jaladhau samuhyamāna iva | jaladhau samuhyamāno 'pi kutra gacchāmīti niścayaṃ na jānātīti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe saptamaḥ sargaḥ ||
tasya daśarathasya ||
viśvāmitraḥ kathayati
spaṣṭam ||
nanu kathaṃ rāghavānāṃ kulasyāyaṃ viparyayaḥ ayukto bhavatīty | atra dṛṣṭāntam āha | na kadācaneti ||
spaṣṭam ||
śrīvālmīkiḥ bharadvājam prati kathayati
spaṣṭam ||
jaganmitraṃ viśvāmitram ||
śrīvasiṣṭhaḥ kathayati
spaṣṭam ||
spaṣṭam | yugmam ||
pratipadyasva svīkuru ||
iṣṭāpūrtaḥ iṣṭāpūrtasvarūpaḥ | pratijñātākaraṇena hi sarvo dharmaḥ naśyati ||
kṛtāstraṃ śikṣitāstram ||
spaṣṭam ||
tām maryādām ||
parāyaṇaḥ āśrayaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
nanu kimarthaṃ kṛśāśvenāsmai180 astrāṇi dattānīty | atrāha
hi yasmāt | prajāpatisutopamās te prasiddhāḥ | kṛśāśvasya putrāḥ | enaṃ viśvāmitram | anvacaran anucaranti sma | ataḥ putrasnehena dattavān iti bhāvaḥ ||
te putrāḥ ke ity apekṣāyām āha
jayā ca suprabhā caiveti182 ye | dākṣāyaṇyau dakṣasya strīrūpe apatye | sumadhyame striyau | āstām | tayoḥ yāni paramadurjayaṃ śataṃ apatyāni āsan | atra ca pūrvaślokāpekṣayottaravākyagatatvād yacchabdasya tacchabdāpekṣā nāsti ||
nanu kasyāḥ katy apatyāni183 āsann ity apekṣāyām āha
akṣayāḥ nāśarahitāḥ ||
durdharṣān parābhavitum aśakyān | durākrośān śatrubhiḥ samare āhvātum185 aśakyān ||
prāsaṅgikam upasaṃhṛtya prakṛtam anusarati
pūrvārdham uttarārdhasya hetutvena yojyam ||
sargāntaślokena śrīvasiṣṭho vākyaṃ samāpayati
yathā vimūḍhaḥ | mūḍhavad ity arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe aṣṭamaḥ sargaḥ ||
śrīvālmīkir bharadvājam prati kathayati
samutsraṣṭumanāḥ dātumanāḥ ||
daśarathaḥ pratīhāram187 prati kathayati
spaṣṭam ||
daśarathavākyam upasaṃharati
spaṣṭam ||
pratīhāraḥ kathayati
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
rājapraśnam eva kathayati
spaṣṭam ||
he deva he rājan | dehayaṣṭiṃ dehalatāṃ | rāme rāmākhye | tava sute tava sutanimittaṃ | carmaṇi dvīpinaṃ hantītivat189 ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
ā tṛpteḥ tṛptiparyantam ||
varādbhiḥ191 sarojalaiḥ | cātakaḥ pakṣiviśeṣaḥ | sa hi varṣābindūn eva pibati ||
pātavivaśam patantam ||
latāvalayageheṣu latāmaṇḍalayukteṣu gṛheṣu ||
spaṣṭam ||
imāḥ195 etāḥ kāminyaḥ ||
ninditaṃ nindāviṣayīkṛtam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
vikrīto hi palāyanārthaṃ janturahite198 eva deśe ratim āyāti ||
tapasvinām anuyāti tapasvisambandhicaritam anukarotīty arthaḥ | na māṣāṇām aśnīyād itivat prayogaḥ ||
ekayā buddhyā sarvatyāgarūpayā matyā upalakṣitaḥ ||
punaḥ kiṃ karotīty apekṣāyām āha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
na vidma ity asya karmāpekṣāyām199 āha kim asau jātaḥ kimartham asau jātaḥ | jananaṃ hi bhogādisevanārtham iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
saḥ śrīrāmaḥ | nirīhitaḥ200 ceṣṭitarahitaḥ | itiśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ śrīrāmottaravākyasvarūpanirdeśaparo vā jñeyaḥ ||
bhavyam anuśāsanayogyam ||
spaṣṭam ||
saḥ202 rāmaḥ | rītimādhuryasāyāsapadasaṃsthitivarjitaiḥ203 ceṣṭitair eva kevalaiḥ abhinayair evopalakṣitayā kākalyā kalasūkṣmadhvaninā | gāyati ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
vismayasya svarūpaṃ darśayati ittham etat katham iti ||
spaṣṭam ||
anuśāsya anuśāsanaṃ kṛtvā ||
spaṣṭam ||
ākrandaparasya vairāgyaṃ yuktam evety apiśabdena dyotyate ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
yaḥ ayam prapañcaḥ utthitam idaṃ sphāraṃ jagannāma bhavati | etad vastu paramārthasat | na bhavati | evaśabdaḥ apiśabdasyārthe | aham api vastu na ca bhavāmi | iti evaṃ | nirṇīyāsau rāmaḥ saṃsthitaḥ ||
āsthā ratiḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
prativiṣam ivācarate prativiṣāyate ||
spaṣṭam ||
samudetu taveti śeṣaḥ ||
sargāntaślokena rāmabhṛtyavacanaṃ samāpayati
mahāmanāḥ puruṣaḥ | ārtimataḥ ārtiyuktasya puruṣasya | manasi sakalam moham ārtisvarūpaṃ samastam207 moham | apāsya dūrīkṛtya | sādhutām svasmin sthitaṃ sādhubhāvaṃ | saphalatāṃ nayati | ka iva | dinakara iva | yathā dinakaraḥ bhuvi tamaḥ haran bhāskaratām saphalatāṃ nayati | tathety arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe navamaḥ sargaḥ ||
*208rāmabhṛtyavacanaṃ śrutvā viśvāmitraḥ kathayati
spaṣṭam ||
mahān udayaḥ muktilakṣaṇaḥ yasmāt saḥ mahodayaḥ ||
vayaṃ ke iva | maruta iva | yathā marutaḥ vāyavaḥ | adreḥ ghanaṃ megham | apanayanti | tathety arthaḥ ||
tasmin pade cinmātrākhye viśrāntisthāne ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
jñāte samyak niścite | lokānām parāvare parāvācī | pāradvayam iti yāvat | yena | saḥ ||
viśvāmitravākyam upasaṃharati
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
kakubbhiḥ digbhiḥ ||
guhopamaṃ kumārasadṛśam ||
sattvasyāvaṣṭambhena hastāvalambena212 yaḥ garvaḥ | tena | pūrvasya ślokasya213 viśeṣaṇatvena yojyam ||
parasyārthasya mokṣasya ||
spaṣṭam ||
mahāsattvasya mahādhairyasya | yaḥ eko lobhaḥ | tatsaṅgalobhaḥ iti yāvat | tena ||
rāmam punaḥ kathambhūtam | īdṛśyā vṛttyā īdṛśam antaḥkaraṇaṃ darśayantam iti sambandhaḥ | āpūrṇam bhogān prati alaulyena217 samantāt pūrṇam ||
śrīrāmaviśeṣaṇāny upasaṃharati
parimeyāḥ parimitāḥ | sitāḥ acchācchāḥ svahārāmbarapallavāḥ218 yasya | saḥ tādṛśaḥ | śirasā kathambhūtena | vasudhāyāṃ yaḥ kampaḥ | tena lolamānasyā-calasya śrīḥ yasya | tat | tādṛśena | yugmam ||
kān praṇanāmety apekṣāyām āha
pitaraṃ kathambhūtaṃ | mānyānām madhye ekam mānyaikam ||
spaṣṭam ||
samīpaṃ nikaṭam ||
spaṣṭam | yugmam ||
nyavikṣata upāviśat | athaśabdadvayaṃ sambandhibhedenānantaryadvayavācakam ||
daśarathaḥ kathayati
tvayā na dīyate na deya ity arthaḥ | khedāyeti sampradāne caturthī ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
śrīvasiṣṭhaḥ kathayati
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
viśvāmitra āha
he calannīlotpalavyūhasamalocana tvaṃ | cetaḥkṛtāṃ lolatāṃ tyaktvā brūhi | karmāpekṣāyāṃ vākyaṃ karmatvena kathayati hetuneti | tvaṃ kimarthaṃ muhyasīty arthaḥ ||
te kiyantaḥ ādhayaḥ | kiṃniṣṭhāḥ kiṃviṣayāḥ santaḥ | kiyatā kena kāraṇena manaḥ nu vilumpanti | ke iva | ākhava iva | yathā ākhavaḥ gehaṃ vilumpanti | tathety arthaḥ | nuśabdaḥ praśnadyotakaḥ ||
āptaḥ vicārakārī | na hy ucitasyānucitapadatvaṃ yuktam iti bhāvaḥ ||
yena sarvaprāpaṇena ||
viśvāmitravākyaṃ sargāntaślokenopasaṃharati
abhyanumitā garjanahetukenānumānena jñātā | abhimatārthasya siddhiḥ yas-ya | sa | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe daśamaḥ sargaḥ ||
dhīraṃ ca tat pūrṇārthena mantharaṃ nirbharaṃ ca dhīrapūrṇārthamantharam ||
itaḥ paraṃ vairāgyaprakaraṇārambhaḥ |
samāśvāsanaparaṃ śrīvasiṣṭhaśrīviśvāmitrayor223 vākyaṃ śrutvā śrīrāmo hṛdgataṃ vairāgyam prakaṭīkaroti
bhavateti kulaguruṃ vasiṣṭham praty uktiḥ | kimarthaṃ kathayasīty | atrāha ko laṅghayatīti ||
svayaṃ kṛtām pratijñāṃ sampādayati
tāvacchabdo vipratipattyabhāvavācakaḥ225 ||
spaṣṭam ||
svavivekaḥ ko 'ham iti vicāraḥ ||
spaṣṭam ||
kiṃ tvayā pravicāritam ity | atrāha
vata kaṣṭe | idaṃ sukhaṃ kiṃ nāma bhavati | na bhavatīty arthaḥ | idaṃ kiṃ | saṃsāre saṃsṛtiḥ saṃsaraṇaṃ yasya | saḥ tādṛśaḥ | yaḥ ayaṃ lokaḥ | mṛtaye yat jāyate | jananāya ca yan mriyate ||
mṛtijananarūpasya saṃsaraṇasya duḥkhatvam uktvā tadāśrayabhūtānām228 bhāvānāṃ duḥkhayuktatvaṃ kathayati
sacarācaraceṣṭitāḥ calanasthitirūpakriyāyuktāḥ | sarve eveme 'nubhūyamānāḥ | bhāvāḥ sthāvarajaṅgamarūpāḥ padārthāḥ | āpadām patayaḥ āpadyuktāḥ bhavanti | pūrvaślokoktajananamaraṇarūpaduḥkhāśrayatvād ity arthaḥ | bhāvāḥ kathambhūtāḥ | svasthitāḥ svasmin sthitāḥ | na tu parasparaṃ sambandhayuktāḥ | punaḥ kathambhūtāḥ | vibhavabhūmayaḥ yathāsvaṃ śaktiyuktāḥ ||
nanu katham bhāvāḥ svasthitāḥ bhavanti | parasparaṃ teṣāṃ nānāvidhasambandhadarśanād ity | atrāha
ayam mama putrādiḥ ayam mama pitrādir iti manaḥkalpitena saṅkalpenaiva bhāvānām parasparaṃ sambandho 'sti | na tu paramārthata iti bhāvaḥ ||
nanu manasaḥ katham etāvatī śaktir astīty | atrāha
ābhogi vistārayuktam | manasaḥ asattvam asatyabhūtapadārthānusandhānamātrarūpatvena jñeyam ||
asatā eva | na tu satyabhūtena | manaseti śeṣaḥ ||
śambaram māyām ||
eteṣu prapañceṣu madhye |sudurbhagāḥ atiśayena durbhagatvākhyaguṇayuktāḥ | bhogā nāma kim bhavanti | āpātamātraramaṇīyatvāt na kiñcid api bhavantīty arthaḥ | hiśabdaḥ ataḥśabdārthe | hi ataḥ | vayam eteṣu bhogeṣu | baddhabhāvanāḥ | mohāt mudhaiva saṃsthitāḥ vyarthatvāt ||
mohe bhogabhāvanākhye mohe | bahukālena bahukālaṃ tāvat ||
yat mithyā bhavati tat mithyaivāstu iti sambandhaḥ ||
avāntaram upasaṃhāraṃ karoti
spaṣṭam ||
svābhimatam āviṣkaroti
kim iti katham ity asyārthe ||
bhāveṣu iti śeṣaḥ | bhāvair iti itthambhāve tṛtīyā | vivartante rūpāntaraṃ gacchanti ||
spaṣṭam ||
kīcakaveṇavo hi vyarthaṃ dhvananti ||
spaṣṭam ||
saṃsāraduḥkhāny eva pāṣāṇāḥ | taiḥ nīrandhraṃ hṛdayaṃ yasya | saḥ tādṛśaḥ ||
śūnyā vyarthāś ca tāḥ | sanmukhavṛttayaḥ sanmukhavyāpārāḥ tāḥ | ekānteṣu vivekaikapara233 evāsmīti bhāvaḥ ||
sthitiṃ jagadākhyāṃ sthitim | ahaṃ ka iva | subhaga iva | yathā subhagaḥ dāridryeṇa muhyati | tathety arthaḥ | ataḥ saṃsāracintayā dūre | sā dūre bhavatv ity arthaḥ ||
evaṃ sāmānyena saṃsārapadārthānāṃ duḥkhadatām234 uktvā tad viśeṣeṣu pradhānabhūtāyāḥ śriyaḥ kathayati
mohayanti avivekayuktatāṃ235 kurvanti | aiśvaryamadagrastā hi pūrvāparavicāraśūnyā eva bhavanti | vipralambhaparāḥ vañcanaparāḥ ||
evaṃ śriyaḥ236 duḥkhadatvam uktvā tat pradhānāvayavabhūtasya dhanasyāpi duḥkhadatvaṃ kathayati
cintānicayenārjanādyartham prayuktena cintāsamūhena | vakrāṇi kuṭilāni | ugrāpadāṃ hi bahukalatrāṇi gṛhāṇi duḥkhāyaiva bhavanti ||
saṅgraheṇa svāsvāsthyaṃ kathayati
vividhā yāḥ doṣadaśāḥ | tāsām paricintanaiḥ | kathambhūtaiḥ | satataṃ238 bhaṅgurāṇi yāni kāraṇāni bhogarūpāṇi kāraṇāni | taiḥ kalpitaiḥ svaviṣayatayā239 prakaṭīkṛtaiḥ ||
sarvadoṣamūlakāraṇabhūtān viṣayān sargāntaślokena nindati
khalāḥ atyantaduḥkhakāritvāt durjanasadṛśās | tathā sucaturāḥ aticāturyayuktāḥ | viṣayahaṭhacaurāḥ | niśi lakṣaṇayā avidyārūpāyāṃ rātrau | niśitā tīkṣṇā yā242 mohaikamihikā | tayā gatāloke dūre gatavicārākhyaprakāśe | loke asmin saṃsāre | kāle kāle sarveṣu kāleṣu | diśi diśi sarvāsu dikṣu | prodyuktāḥ prakṛṣṭodyogabhājaḥ | ata eva vivekasya samyagvicārasya | yad ekaṃ haraṇaṃ kevalaṃ haraṇaṃ | tatra pravṛttāḥ243 bhavanti | he vibudhāḥ yūyaṃ | vadatādya asmin samaye | teṣāṃ viṣayahaṭhacaurāṇāṃ raṇe ke subhaṭāḥ śaktāḥ bhavanti | na ke 'pīti bhāvaḥ244 | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekādaśaḥ sargaḥ ||
nūnaṃ niścayena | anarthadeti viśeṣaṇadvārahetuḥ ||
anarthadatvam evāsyāḥ kathayati
iyaṃ śrīḥ ullāsabahulān ullāsapūrṇān | akramākulān kramollaṅghananirbha-rān | tathā jaḍān jāḍyadāyitvāt jaḍarūpān | kallolān darpākhyān mahātaraṅgān | prasravati utpādayati | kā249 iva | taraṅgiṇīva | yathā taraṅgiṇī prāvṛṣi varṣākāle | uktaviśeṣaṇān mahātaraṅgān prasravati | tathety arthaḥ ||
bhūrīṇi yāni durlalitāni durvilāsāḥ | tair īritāḥ cañcalitāḥ | utthāpitā iti yāvat ||
hi niścaye | aniyatācāraṃ kāmacārata ity arthaḥ | kriyāviśeṣaṇam etat ||
spaṣṭam ||
rājaprakṛtivat rājasvabhāvavat | rājāpi hi guṇāguṇavicārarahitam eva pārśvagam avalambate253 ||
kṣīrasya visaraḥ sekaḥ | sa ivācarate kṣīravisarāyate ||
śrīsparśe janaḥ svasmin pare ca mahākaṭhina eva bhavatīti piṇḍārthaḥ | vātyā hi himam paruṣīkarotīty upamānatvena gṛhītā ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
śriyā spṛṣṭaḥ sāhaṅkāratvena jananindya eva bhavatīti bhāvaḥ ||
spaṣṭaṃ ||
punaḥ kīdṛśy astīty apekṣāyām āha
kallolāḥ darparūpāḥ mahātaraṅgāḥ ||
khadā guhā | kubhayāni eva bhoginaḥ sarpāḥ | teṣām ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
capalā cāpalyaguṇasahitā | ata eva ratyā varjitā kutrāpi ratim akurvatīty arthaḥ | tathā nakulī aticāpalatvena nakulastrīsarūpā | tathā nakulīnajā duṣṭā | akulīnajo hi duṣṭo bhavati | tathā vipralambhane paravañcane | yat tātparyam | tasya hetuś cāsau ugramṛgatṛṣṇikā kaṭhinamṛgatṛṣṇāsvarūpā ||
na gatau gamane gocarā agatigocarā | dīpaśikhāpi gatau agocarā eva bhavati ||
vigrahavyagraṃ yuddhavyagraṃ | yat karīndrakulaṃ hastikulaṃ | tatra patatīti tādṛśī tatsādhyatvāt | siṃhī cedṛśī bhavati | śiśirā āmukhe santāpaharitvāt | tīkṣṇāśayāḥ257 kaṭhinacintāḥ258 | āśrayaḥ yasyāḥ | sā ||
upahatān ajñānabādhitān259 | arthate ālambanatvena kāṅkṣatīti tādṛśyā ||
tamo'riṇā gehāntargatatamonivāraṇārthaṃ kalpitena260 kṣudradvāreṇa ||
sargāntaślokena śrīnindāṃ samāpayati
kadaryasādhyā kukarmasādhyā | śrīpakṣe vyālāvalī duḥkhāvalī | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe dvādaśaḥ sargaḥ ||
evaṃ śrīnindāṃ kṛtvā jīvitanindāṃ karoti
āyuḥ jīvitaṃ | yātīti sambandhaḥ | akāṇḍe asamaye | tatsammatirūpaṃ samayam ullaṅghyeti yāvat ||
spaṣṭam ||
viśrāntā ātmatve niścitāḥ | vitate aparimite | bhāvābhāveṣu pravāhāgateṣu nāśotpādeṣu | samāśvastāḥ svabhāvād apracyutāḥ ||
parimitaḥ pārimityayuktaḥ | yaḥ263 ākāraḥ dehādirūpaḥ ākāraḥ | tatra pariniṣṭhitaḥ niṣṭhāṃ264 gataḥ | niścayaḥ ātmaniścayaḥ | yeṣāṃ | te | nirvṛtir265 hi aparimitasvarūpaniṣṭhatvam iti bhāvaḥ ||
āsthā dṛḍhatāviśvāsaḥ ||
āyur iti śeṣaḥ | pelavaṃ laghu ||
spaṣṭam ||
aśvatarī kharastriyām aśvāj jātā vaḍavā | tasyā garbhaḥ kukṣipāṭanaṃ vinā na niryāti ||
sargasāgare kathambhūte | saṃsāre saṃsṛtiḥ saṃsaraṇaṃ | yasya | tādṛśe | ambhaḥphenaḥ ambhovikāraḥ phenaḥ | daśaratham prati iyam uktiḥ ||
parāyā utkṛṣṭāyāḥ ||
mananena bhogānusandhānena ||
yūyaṃ jānīta | kim ity apekṣāyām āha | śeṣā iti | śeṣā gardabhāḥ bhavanti ||
avivekinaḥ vivekarahitasya | bhāratvaṃ ca śāstrādeḥ samyagjñānādyarthakriyākāritvābhāvena jñeyam ||
durdhiyaḥ buddhirahitasya | buddhirahito hi rūpādau samatayā pāravaśyaṃ yāti | tataś ca duḥkhe nimajjati ||
āyuḥ kathambhūtam | aviśrāntam paramapadaviśrāntirahitaṃ | yan manas | tena pūrṇam ||
kālanāśyatvaṃ269 hi āyuṣaḥ prasiddham ||
āyur iti śeṣaḥ ||
avacchedaṃ chedanam | prasuvānair utpādayadbhiḥ | ākṛṣyate svavaśaṃ nīyate ||
avalokyate kadā etat grase iti dṛśyate ||
aśaktivaśyayā aśaktigrastayā ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena jīvitanindāṃ samāpayati
uttamety āmantraṇam | phalgu niḥsāram | maraṇena mārjitaṃ saṅkṣiptam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe trayodaśaḥ sargaḥ ||
*271adhunāhaṅkāranindām prastauti
mithyāmayena mithyāsvarūpeṇa ||
kadarthanāṃ duḥkham ||
īhā bhogārthaṃ ceṣṭā ||
spaṣṭam ||
ahaṅkāradoṣeṇāhaṅkārākhyena doṣeṇa ||
agāt parvatāt ||
spaṣṭam ||
ahaṅkāratyāgam eva karoti
dehasyaiva rāmatvāt | mama cinmātratvād iti bhāvaḥ | śāntaḥ ahaṅkārarahitaḥ ||
ahaṅkārariktatā ahaṅkārarāhityam ||
dhanayuktasya eva hi āpatsu sampatsu ca duḥkhādisparśo na bhavatīti pūrvavākye272 bhāvaḥ | phalitam āha tasmād iti273 | tasmāt tato hetoḥ | anahaṅkāritā dhanaḥ dhanam bhavati | dehātmatve niścitaḥ puruṣo hi dehārtham bhogajālam icchan bhogarāhityarūpāyām āpadi duḥkhī bhavati | tatsampattirūpāyāṃ sampadi sukhī bhavati | cinmātrātmatve niścito 'haṃ na tādṛśo bhavāmīti bhāvaḥ274 ||
avatiṣṭhe tiṣṭhāmi | ahaṅkāraṃ kathambhūtam | bhogaughe bhogasamūhe | abhaṅgurāspadam anaśvarapratiṣṭham ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
visphūrjati vilasati | ghanāsphoṭaiḥ niviḍakarṇatālaiḥ ||
anahaṅkāritve hi sad api jagan nāsti apekṣāviṣayatvābhāvāt ||
śiḍgo hi tantuprotām muktāvalīṃ kaṇṭhe karoti ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
manasaḥ yaḥ mananasammohaḥ mananarūpaḥ | sa eva mihikā nīhāraḥ ||
prathamam ahaṅkāraṃ svayam eva tyajāmi | paścāt tvaduktaṃ karomīti bhāvaḥ ||
sargāntaślokenāhaṅkāranindāṃ samāpayati
ahaṅkṛtipadam ahaṅkṛtyākhyaṃ sthānam | śeṣeṇeti ahaṅkārāśrayaṇaṃ tyaktvā yat kiñcit samājñāpayasi tat sampādayāmīti bhāvaḥ | ahaṅkāraś ca idantāviṣayatvayogye dehe ahantāviṣayatvasañjananaṃ276 jñeyam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe caturdaśaḥ sargaḥ ||
evam ahaṅkāranindāṃ kṛtvā cittanindām prastauti
doṣaiḥ rāgādidoṣaiḥ | satkāryāt calati satkārye sthairyeṇa na tiṣṭhatīty arthaḥ ||
kauleyakaḥ śvā ||
kiñcit prāpto280 hi punaḥ kiñcid api na prārthayed iti bhāvaḥ ||
śūnyaṃ niḥsāram ||
ālūnaśīrṇatāṃ hastasparśāsahatvam | maticāñcalyam284 iti yāvat ||
mananavikṣubdham bhogānusandhānakṣubdham ||
kallolarūpā yā kalanā saṅkalpaḥ | saivāvartaḥ yasya | tat | māyā viparyayajñānam ||
spaṣṭam ||
cintānicayena cintāsamūhena | cañcuraṃ nirbharam ||
spaṣṭam ||
granthayo 'tra rāgādirūpā jñeyāḥ ||
satatam amarṣaḥ krodha eva | dhūmaḥ yasya | tādṛśena ||
spaṣṭam ||
taraṅgavat taralāsphālā atyantacañcalā | vṛttiḥ yasya | tādṛśena ||
avāntareṣu bhogarūpeṣu paramaviśrāntirahiteṣu padeṣu293 | yaḥ nipātas | tasmai | ākramaṇāya ākramaṇārthaṃ | śūnyeneti manoviśeṣaṇam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
gṛhītaḥ svavaśīkṛtaḥ ||
kaṣṭataraḥ kramaḥ ullaṅghanaṃ yasya | saḥ kaṣṭatarakramaḥ | durnigrahaṃ296 duḥkhena nirgrahītuṃ śakyaṃ | yat manaḥ | tasya grahaḥ grahanaṃ | durnigrahamanograhaḥ ||
spaṣṭam ||
jaḍaprakṛtiḥ jaḍasvabhāvaḥ śītaprakṛtiś ca | vitatāvartā eva vṛttayaḥ yasya | saḥ | īhitāni kāṅkṣitāni eva vyālāḥ sarpāḥ | yasya | saḥ | ceṣṭāyuktasarpāś297 ca yasmin | saḥ298 | dūrān nayati nānāviṣayeṣu bhramayati299 ||
yadīdṛśam manas tavāsti tarhi tasya300 nigrahaṃ kurv ity | atrāha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
imāni anubhūyamānāni | agavarāt parvataśreṣṭhāt | nipuṇaṃ samyak ||
sargāntaślokena cittanindāṃ samāpayati
yatra yasmin manasi | abhyutthitaḥ udyogayukto jātaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe pañcadaśaḥ sargaḥ ||
evam manonindāṃ kṛtvā tṛṣṇānindām prastauti
cetanākāśe cittākāśe | doṣāḥ rāgādayaḥ | yuktaṃ ca śarvaryāṃ kauśikaca-raṇam ||
samūḍhaṃ dhṛtaṃ | rasamārdavam āsvādakṛtaṃ jalakṛtaṃ305 ca mārdavaṃ ye-na | saḥ | cintā cātra tṛṣṇā eva jñeyā306 | tṛṣṇāyāḥ307 cintārūpatvānapāyāt | evam uttaratrāpi jñeyam ||
āśā tṛṣṇā ||
nūnaṃ niścaye | cintā aśokamañjarī me vikāsam āyāti | kathambhūtā | rajasā svayam utpāditena lobhena | racitaḥ nīhāraḥ jāḍyaṃ yayā | sā | rajasā parā-geṇa | racitaḥ utpāditaḥ | nīhāraḥ yayā seti ca | kāñcanāvacayena kāñcanasaṅgraheṇa | ujjvalā jvalantī | kāñcanāvacayavat ujjvalā ca ||
antar manasi | bhramāya mithyājñānāya ||
tarantī cāsau tṛṣṇātaraṅgiṇī taratṛṣṇātaraṅgiṇī ||
vegaṃ svakīyaṃ vegaṃ | dhiyā tṛṣṇāviṣṭayā buddhyā ||
adhītāsthām śikṣitadārḍhyaṃ309 | dṛḍhām iti yāvat ||
cintācakre tṛṣṇācakre ||
ātmīyam āspadam paramātmatattvākhyaṃ nijaṃ sthānam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
granthimatī rāgādigranthiyuktā ||
dehe śarīre | sambhrameṇa na tu yuktyā | ucchidyamānayā nāśayitum ārabdhayā | vāhyate yatra tatra nīyate ||
putrādibhir eva hi lokaḥ saṃsāre bandham āpnoti ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
māyā evāmayaḥ rogas | taṃ karotīti tādṛśī | daurbhāgyadāyinī vaivarṇyakāriṇī ||
tandrāḥ viṣayeṣv avasādāḥ | tā eva tantryas | tāsāṃ gaṇas | taṃ pariveṣṭitaṃ samyak baddhaṃ | ānande viśrāntyavasthārūpe ānande nāṭye ca ||
tṛṣṇā eva gahvaravallarī śvabhralatā ||
kṣīṇā mañjarī nissārā mañjarī ||
anāvarjitacittā aramyatvād avaśīkṛtajanahṛdayā ||
nānārasāḥ sukhādirūpāḥ śṛṅgārādirūpāś ca ||
rūḍhā prarohaṃ gatā ||
spaṣṭam ||
nīhāre mohe | āloke jñāne ||
jaḍakallolaiḥ jāḍyarūpaiḥ kallolaiḥ jalakallolaiś ca ||
tṛṣṇā naṣṭam puruṣam utsṛjya puruṣāt tasmān naṣṭāt puruṣāt | param anyarūpaṃ | tiṣṭhantaṃ sthitiyuktam | puruṣam ā yāti | kā iva | pakṣiṇīva | yathā pakṣiṇī naṣṭaṃ vṛkṣam parityajya vṛkṣāt tasmāt317 naṣṭāt | aparam anyarūpaṃ | tiṣṭhantaṃ vṛkṣaṃ yāti | tathety arthaḥ ||
spaṣṭam ||
daivikī daivasambandhinī318 ||
spaṣṭam ||
doṣāṇām iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī | dīrghaduḥkhatvam evottarārdhena kathayati antaḥpurastham iti ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
malināspadatvaṃ śakrakārmukapakṣe meghāśrayatvena jñeyam ||
tṛṣṇā kā | āpade āpadartham | phalitā śarat phalayuktā śarad | āpatpradety arthaḥ ||
spaṣṭam ||
mārge nyagrodhacchāyāvat pariṇāmaduḥkhāvahety arthaḥ ||
samudgikā peṭikā ||
spaṣṭam ||
kāryakṛtaḥ yaḥ vyāyāmaḥ | tasya śāntaye | tamī rātriḥ ||
viṣaviṣūcikā viṣabhakṣaṇakṛto rogaviśeṣaḥ ||
duḥkhaṃ cintāsvarūpaṃ duḥkhaṃ ||
spaṣṭam ||
uttānatām uttānapāṇitvaṃ | yācakabhāvam iti yāvat ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
kajjalāsitāś ca tāḥ tīkṣṇāgrāś ca | snehaḥ rāgaḥ tailaṃ ca | daśā avasthā vartiś ca ||
tṛṇīkaroti laghūkarotīty arthaḥ ||
vistīrṇā cāsau gahanā ca | vindhyamahāṭavīpakṣe vistīrṇāni gahanāni yasyāḥ | seti | ghanā cāsau bandhakatvāt jālarūpā ca | tādṛśī cāsau rajomayī ca rajoguṇamayī ca | meghajālena rajasā ca vyāptety327 aṭavīpakṣe | sāndhakārā ajñānāndhyayuktā | ugranīhārā kaṭhinamohayuktā ||
sargāntaślokena tṛṣṇānindāṃ samāpayati
durlakṣatām upagataivātyantāsattvād iti bhāvaḥ | madhurā śaktiḥ mādhuryākhyo guṇaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ṣoḍaśaḥ sargaḥ ||
*329evaṃ tṛṣṇānindāṃ kṛtvā śarīranindām prastauti
ārdrā raktārdrāḥ | yāḥ antratantryaḥ330 | tābhiḥ gahanaḥ durgamaḥ | vikārī rogavān ||
deham eva vistareṇa viśinaṣṭi331
ajño 'pi pāṣāṇatulyatvenācetano 'pi | tajjñasadṛśaḥ pramātṛtvena bhāsamānatvāt | valiteti dehāhambhāvanayaiva paramātmacamatkāro vyavadhānaṃ yāti | yuktyā yogādirūpayā yuktyā | bhavyo 'pi śreṣṭho 'pi mokṣasādhanatvāt | me abhavyaḥ maddṛṣṭyābhavyaḥ ||
jaḍatve pāṣāṇavat332 ceṣṭāśrayo na syāt | ajaḍatve grāhyatāṃ na yāyād iti bhāvaḥ ||
nīco hi stokenānandam āyāti khinnatāṃ cāyāti ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
kāryasaṅghātavihaṅgamānām tataṃ vistīrṇam | āspadam ||
āsthānāsthe iti upekṣā evātra yukteti bhāvaḥ ||
dehapakṣe bhārasantāraṇārthena saṃsārabhārasamāptaye | dehaṃ vinā hi saṃsāro naśyati ||
gartāḥ atra viṣayāḥ ||
snāyavaḥ sūkṣmanāḍyaḥ paṭahāntare | mārjāro hi tatra na tiṣṭhati ||
ahaṅkāra eva gṛddhaḥ | tasya kulāyabhūtaṃ yat suṣiraṃ vivaraṃ | tat udare yasya | tat tādṛśaṃ | durbalākṛtiḥ śithilākṛtiḥ | vāsanayā ahambhāvena gṛhīta eva hi dehaḥ dṛḍhākṛtiḥ bhavati | vyāyāmena āghātena | viramaḥ nāśo yasya | tādṛśaḥ | kulakam338 ||
na hi paragṛhasya luṭhane sthairye vā sukhaduḥkhe yukte iti340 bhāvaḥ ||
anena dehasya grāmīṇagṛhasadṛśatvam uktam ||
kāṣṭha iti kāṣṭharūpam asthikāṣṭhaṃ | tasya yaḥ saṅghaṭṭaḥ niḥsandhibandham avasthānaṃ | tena parisaṅkaṭaṃ paritaḥ sambādhaṃ | koṭaraṃ341 yasya | tādṛśam | antradāmabhir342 antrarajjubhiḥ ||
spaṣṭam ||
citrakṛtyeṣu nānāvidhakāryeṣu346 | bhṛtāḥ dhāritāḥ | yāḥ anantaceṣṭāḥ | tābhir avaṣṭabdhā bharitā | saṃsthitiḥ yasya | tat | gṛhapakṣe citrakṛtyāni ālekhyāni | mithyāmohaḥ mithyājñānam eva mahāsthūṇā yasya | tat tādṛśaṃ | mithyājñānenaiva hi deho dhāryate ||
sukhāny eva śayyāḥ | tābhiḥ manoharam | durīhāḥ kutsitāḥ kāṅkṣā347 eva dagdhadāsyaḥ hatadāsyaḥ yasya ||
viṣayīṇi indriyāṇi | kṣāram bhasma ||
gulguluḥ350 stambhādhārabhūtā śilā ||
spaṣṭam ||
channā āvṛtā | candraśālikā śirogṛham | niryūhaḥ bahirgatadāru ||
pīṭhapiṭhiram351 madhyadeśaḥ ||
nilayāḥ353 ālayāḥ | śāraṃ śavalam ||
vātaḥ prāṇavātaḥ ||
spaṣṭam ||
yantravad yaḥ sañcāraḥ | tena cañcalam ||
spaṣṭam ||
sarvādhaya eva sārangāḥ | teṣāṃ vanam ||
akṣāṇi eva ṛkṣās | teṣāṃ yaḥ kṣobhaḥ | tena viṣamā | tamaḥ ajñānam andhakāraṃ ca ||
dehālayaṃ dehākhyaṃ gṛham ||
spaṣṭam ||
nāśasya ekaḥ dharmī nāśaikadharmī | tasya356 ||
spaṣṭam ||
ahantāviṣayatvenāgrahaṇād iti bhāvaḥ ||
tanuś cāsau vṛttaś ca tanuvṛttaḥ ||
ādau tanutām eti | tato 'yatnena vināśam anudhāvati ||
spaṣṭam ||
kim iti kimarthaṃ | pālyate rakṣyate ||
he viśeṣajña | bhogidaridrayoḥ kāyaḥ samam eva nirviśeṣam eva | jarākāle jarām360 eti | tathā mṛtikāle mṛtim eti | ataḥ śarīrabhogasādhanārthaṃ361 yatno vyartha eveti bhāvaḥ ||
kacchapaḥ kūrmaḥ | kuharakaṃ randhram363 ||
dahanākhyo yaḥ ekaḥ arthaḥ prayojanaṃ | tatra yogyāni | kañcit jñātajñeyajīvāśrayam ity arthaḥ | teṣu iti nirdhāraṇe saptamī | anye paśava iva iti366 bhāvaḥ ||
nipātaphalayā nāśaphalayā | vivekinaḥ ātmavicārayuktasya ||
deha eva darduraḥ367 bhekaḥ ||
rajomārgeṇa lobhamārgeṇa dhūlimargeṇa ca ||
naḥ asmatsambandhina ity arthaḥ ||
spaṣṭam ||
ahaṃ tathā tadvat | ayaṃ deho | nāsmi ||
doṣadṛśaḥ rāgādirūpāḥ | bahulābhamanoramatvam āmukhe jñeyam ||
śarīrotsaṅgeti vā pāṭhaḥ ||
rākṣasī hi ekakam eva cchalayati ||
kiñcid api vipralambhakaraṇaṃ kim api vastu | vipralabhyate vañcyate ||
spaṣṭam ||
kāryaparāvarte saṃsāre ||
svapnasambhramapattane svapnasambhramadṛṣṭapattanatulye370 ity arthaḥ ||
viśvasiti viśvāsaṃ karoti ||
sargāntaślokena śarīranindāṃ samāpayati
satatabhaṅgurāḥ yāḥ kāryaparamparāḥ | tāsu vijayaḥ asyāstīti tādṛśaṃ | bhaṅgurakāryaparamparāsādhanam iti yāvat | ata eva śaṭhavṛttiṣu kutsitavyāpāreṣu | jātajayam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe saptadaśaḥ sargaḥ371 ||
*372evaṃ śarīranindāṃ kṛtvā tatprathamāvasthārūpasya bālyasya nindām prastauti
spaṣṭam ||
tatkṛtaṃ duḥkham eva vistareṇa kathayati
spaṣṭam ||
daśāsv iti vaiṣayike ādhāre saptamī | badhyate asminn iti bandhanam ||
jarā eva rogaḥ jarārogas | tasmin ||
tiryagjātivat samārambhaḥ yasya | saḥ | paśujātitulyasamārambha ity arthaḥ ||
bālyaṃ kathambhūtam | ālūnasaṃśīrṇam atyantacañcalaṃ | manaḥ yasmin | tat tādṛśam | ghanājñānām atyantajaḍānāṃ | pratibimbaṃ dṛṣṭāntaḥ ||
buddhyā bhayaṃ buddhikṛtam bhayaṃ | na kasyām apīti bhavaḥ ||
durāśaye kutsite citte | mohaṃ kathambhūtam376 balavatī āpad yasmāt | tat tādṛśam ||
śāsanāya māraṇāya377 | śāntaye sukhāya ||
kauśikāḥ ghūkāḥ379 ||
spaṣṭam ||
trailokyarājyam api trailokyarājyarūpam api | vahati prabhavati ||
tuśabdo 'dhyāhāryaḥ | he mune | bālye tu manaḥ daśaguṇaṃ cañcalatām eti ||
calatāyāṃ varam pradhānam | bahucalam ity arthaḥ | he tāta | tayoḥ manobālatayoḥ | saṃśliṣṭayoḥ satyoḥ | kucāpale kenaiva prakāreṇāntaḥ avasānaṃ syāt | na kenāpīty arthaḥ ||
strīlocanādibhyo 'pi śaiśavaṃ calam iti bhāvaḥ ||
bhaṅgurasthitī calasthitī ||
durāśayāḥ kaṭhināḥ | upajīvanti apekṣante ||
navaṃ navaṃ navīnaṃ navīnaṃ vastu ||
spaṣṭam ||
kardamāntaḥ kardamamadhye | jaḍaḥ āśayaḥ yasya | saḥ tādṛśaḥ | varṣokṣitaṃ taptasthalam apīdṛśam eva bhavati ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
durīhābhis tatkartṛkābhiḥ383 duśceṣṭābhiḥ | labdhaṃ lakṣyam āspadaṃ yaiḥ | tāni | bahuḥ yaḥ pakṣaḥ svavargaḥ | tena ulvaṇāni384 kaṭhināni | śarāṇām atropamānatvaṃ vyaṅgyam ||
aśvenety | atrāśv eveti pāṭhaḥ ||
spaṣṭam ||
sambhṛṣṭam bharjitam ||
bhayāhārayoḥ parāḥ bhayāhāraparāḥ ||
jyeṣṭhabālo hi kaniṣṭhabālam parābhavatīti jyeṣṭhabālāc393 cety uktam ||
sargāntaślokena bālyanindāṃ samāpayati
aviveka eva vilāsī | tasya śaraṇaṃ gṛham | avivekāspadam ity arthaḥ | apiśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe 'ṣṭādaśaḥ sargaḥ ||
*394evam bālyanindāṃ kṛtvā kramaprāptāṃ yauvananindām prastauti
śvabhravat sambhramo yasmiṃs tādṛśam | pātaś cātra jarāgamanarūpaḥ jñeyaḥ396 ||
tatratyaṃ397 nipātaṃ vistareṇa kathayati
jaḍaḥ na tu jñānī ||
pūrvaślokasthaṃ tatreti padam atrāpy398 anuvartanīyam ||
cintānāṃ kuṭumbabharaṇādiviṣayāṇāṃ | yauvane puruṣaḥ yathā lalanānāṃ cetaḥ arpayati tathā cintānām apīti piṇḍārthaḥ | ko yathātmajo bālaḥ yathā | yathā saḥ jvālānāṃ cetaḥ arpayati | tathety arthaḥ ||
taruṇaṃ yauvanāviṣṭam puruṣam | pravilumpanti viśrānteḥ cyāvayanti | te te ke | he mune | te tava | ye doṣāḥ dṛśyāḥ naiva bhavanti | tebhyo niṣkrāntatvād iti bhāvaḥ | atha vā ye doṣāḥ te naiva nānyena dṛśyāḥ bhavantīti yojyam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
āvartāḥ kāmavegāḥ | paṅkalagnam pāpagrastam | jaḍaḥ āśayaḥ yasmiṃs | tādṛśam ||
iṣuprapātamātraṃ kṣanamātram ity arthaḥ ||
madhuram āpāte | tiktam pariṇāme ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sadbhāvaḥ sattvaṃ snehaś ca ||
spaṣṭam ||
hārdaṃ hṛtsambandhi | andhakāraṃ karotīti tādṛśyā | bhagavān śrīmahādevaḥ | anyeṣāṃ tu kā kathety apiśabdābhiprāyaḥ ||
suvismṛtaḥ śubhācāraḥ yasmiṃs | tam ||
durdharṣavahninā durnivāryeṇa kāmāgninā ||
spaṣṭam ||
tāruṇyataralety anena yauvananindaiveyaṃ jñātavyā ||
tāruṇye yauvane ||
tarantī cañcalatāṃ gacchantī | yā taralā tṛṣṇā | tayā ārtaṃ dīnaṃ ||
doṣāḥ rāgādayaḥ | abhimāna evāhaṅkāra404 eva mahebhas | tasya ||
roṣeṇa yāni rodanāni | tāny eva vṛkṣās | teṣām ||
tvaṃ yauvanaṃ | duścintāḥ eva bhogaviṣayāḥ kucintā eva | cañcarīkāḥ bhramarāḥ | teṣām puṣkaram ādhārabhūtam padmaṃ | viddhi jānīhi | kathambhūtam | rasāḥ viṣayāsvādā eva | kesarāḥ kiñjalkās | taiḥ sambādhaṃ saṅkaṭaṃ | tathā405 kuvikalpāḥ kutsitāḥ vikalpā eva dalāni | taiḥ ākulaṃ nirbharitam ||
kṛtākṛtau vihitāvihitau eva | kupakṣau yeṣāṃ | tādṛśānām | vihitasyāpi dharmākhyaśuddhāśuddhivyutthāpakatvena kṛtākṛtety uktam ||
anapekṣitamaryādaḥ maryādarahita ity arthaḥ ||
apanetuṃ sthitaḥ sarvāpanayanaśīlaḥ | rajasā rajoguṇena dhūlyā ca | tataḥ vyāptaḥ | viṣamaḥ yauvanānilaḥ sarveṣāṃ guṇaparṇānām apanetuṃ dūrīkartuṃ | dakṣaḥ bhavati ||
ākulaḥ cañcalaḥ | yaḥ avakaraḥ saṅkaraḥ | marjanīsaṅkṣiptaṃ407 raja iti yāvat | tadvat utkaṭāḥ udbhaṭāḥ ||
spaṣṭam ||
yauvanavaśenaiva puruṣaḥ śarīrāsakto bhavatīti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
śarīram eva maruḥ | tatra tāpotthāṃ śarīramarutāpotthāṃ | viṣamāṭavīṃ strītyādiviṣayarūpaṃ viṣamāraṇyam ||
spaṣṭam ||
phalitā kāntābhogādiphalayuktā ||
spaṣṭam ||
sarasāḥ viṣayarasapūrṇāḥ | kāmāḥ abhilāṣāḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
paścāttāpena tannāśakṛtena ity414 arthaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena yauvananindāṃ samāpayati
etādṛśaṃ yauvanam praśastam eveti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekonaviṃśaḥ sargaḥ ||
*415evaṃ yauvananindāṃ sampādya tatprasaṅgena strīnindām prastauti
puttalikāyāḥ putrikāyāḥ | yantravat lolaṃ yat aṅgapañjaraṃ | tasmin | putrikāpi yantrasthā bhavati | na hi kiñcid api striyāḥ śobhanam iti bhāvaḥ ||
sarvāṅgānām upalakṣaṇam etat ||
vipulāśayasyātra ratir na yukteti bhāvaḥ ||
ataḥ strīṇām api kravyādā avalumpantīti419 bhāvaḥ ||
spaṣṭam | yugmam ||
spaṣṭam ||
atra strīśarīre ||
madirāyā iti pañcamī ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
yauvatasaṅkaṭāt strīsamūhākhyāt ||
sarasā api striyaḥ nīrasaṃ dāru bhavantīti virodhābhāsaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
bhujaṅgāḥ viṭāḥ sarpāś ca | uddhriyate ākṛṣyate ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
baḍiśe423 hi matsyagrahaṇārtham annādipiṇḍikā sthāpyate ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
alam astu dūre bhavatu ||
spaṣṭam ||
itiśabda adhyāhāryaḥ ||
niṣparuṣaiḥ komalaiḥ | tūlaiḥ tūlavikāraiḥ śayanīyaiḥ | pitṛbhūmiṣu śmaśāneṣu ||
ghanaḥ428 navaḥ snehaḥ yatra | tat | kriyāviśeṣaṇam etat ||
dinaiḥ svalpakālenety arthaḥ ||
spaṣṭam ||
bhūtapañcakasya yaḥ saṅghaṭṭaḥ | tasya saṃsthānaṃ racanāviśeṣaḥ | rasād abhilāṣāt | abhivahatu anuyātu ||
vitānaṃ samūhaḥ | pratānair upaśākhābhir | yā uttālatā udbhaṭatā | tām | kāntānusāriṇī kāntāviṣayā | kāntānusāriṇī cintā atyantaṃ429 ghanībhavatīti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
bhogeṣu stryādirūpeṣu | bhogabhūḥ bhogecchā ||
sargāntaślokena strīnindāṃ samāpayati
spaṣṭam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe viṃśaḥ sargaḥ ||
pibati grasate ||
jarayati jīrṇatāṃ nayati ||
tathāśabdaḥ samuccaye ||
śvāsāyāsaiḥ kadarthayatīti tādṛśyā ||
spaṣṭam ||
ādīrghaṃ samantād dīrgham | gardhaḥ lobhaḥ | abhyeti āśrayati | vṛddhatām vārdhakam437 | yugmam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
gardhaḥ upabhogalobhaḥ | sollāsam iti kriyāviśeṣaṇam ||
kāsaḥ439 rogaviśeṣaḥ ||
spaṣṭam ||
suṣṭhu441 utsukā sūtsukā ||
śūnyanagarādibhyo 'pi aśubham eva vṛddhatvam iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
eṣā jarā | jarāgṛhītaḥ vātagṛhītaś ca puruṣaḥ sītkāraṃ karoti ||
spaṣṭam ||
saṃrabdhaḥ ārabdhaḥ | vātaḥ vātarogaḥ yayā | sā | tām ||
śira eva kuṣmāṇḍakam phalaviśeṣaḥ ||
udyuktā pravṛttā | āyūṃṣi mūlāni āyurākhyāni mūlāni ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
asau vṛddhaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
akṣaśiśavaḥ indriyabālakāḥ ||
gandhakuṭyāḥ śirasi cāmaraṃ sthāpyate | ghaṭakuṭyā iti vā pāṭhaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
abhāvasya maraṇasyāgre sarā ||
sargāntaślokena jarānindāṃ samāpayati
tena prasiddhena | durjīvitadurgraheṇa kutsitajīvitākhyena duṣṭagraheṇa | jarāgatenāpi satā450 kiṃ jīvyate kimarthaṃ jīvyate | vyarthaṃ jīvyate iti yāvat | hi niścaye | he tāta | yad yasmāt kāraṇāt | jagatyāṃ jagati | ajitā jarā narāṇāṃ sarvaiṣaṇāḥ samastāḥ451 ceṣṭāḥ | tiraskaroti nayati | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekaviṃśaḥ sargaḥ ||
bhedaiḥ kathambhūtaiḥ | vikalpakalpanābhiḥ analpam atyantaṃ | kalpitaiḥ | asatyabhūtair ity arthaḥ | saṃsāra eva kuhakabhramaḥ mithyābhramaḥ ||
iha jālapañjare indrajālapañjararūpe saṃsāre ity arthaḥ | bhāmetivat prayogaḥ454 | attum bhakṣitum ||
aśeṣam iti kriyāviśeṣaṇam | tāṃ sukhabhāvanām ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
no pratipālayati na pratīkṣate | viśvātmatāṃ vyāpakatāṃ ||
sūryavārādivaśena jñātair iti śeṣaḥ ||
spaṣṭam ||
paunaruktyaprayogaḥ457 krodhāveśabāhulyaṃ sūcayati ||
mahāśanaḥ bahvāśī458 ||
spaṣṭam ||
pravibhāge tiṣṭhatīti tādṛśaḥ | pravibhāgakārīty arthaḥ ||
sphītā460 sphāratvaṃ gatā | jīvarājīvinī jīvayuktā padminī ||
brahmāṇḍe hi viriñca eva sārabhūto bhavatīti viriñcamajjety uktaṃ | āvṛtya ācchādya | etena brahmaṇy api kālasparśa uktaḥ ||
kāla iti śeṣaḥ | kālaḥ kiṃ kurvan | varṣakalpakalāvallī racayann iti yojyam ||
atidṛśyatvaṃ kālasya ṛtuguṇādidarśanena jñeyam | na dṛśyate ākārābhāvāt | dhūrto 'pi evaṃvidho bhavatīti dhūrtacūḍāmaṇir ity uktam ||
spaṣṭam ||
āvartayan464 bhramayan ||
ātmanaḥ yā sphāratā vyāpakatā | tayā | ātmasātkartum svādhīnaṃ kartum ||
atraiva asmin kāle eva | paryāptam pūrṇam ||
vīṭā kandukaṃ ||
kalpitāḥ kalpanāḥ jagadrūpāḥ kalpanāḥ | yena | saḥ ||
sphurati ākāśe bhramati ||
spaṣṭam ||
ajasram utthitāṃś ca tān dhvastāṃś ca sargān sṛṣṭīn | anyān anyān iti vīpsā | apiśabdaḥ466 ananyān ity anena sambadhyate ||
pariśātayan chedayan ||
ghuṅghumeti śabdānukaraṇam | uḍumbaraḥ phalaviśeṣaḥ | tatra hi maṣakāḥ bāhulyena tiṣṭhanti ||
kriyāpriyatamānvitaḥ saḥ kālaḥ | cid eva prakāśarūpatvāt jyotsnā | tayā pariphullayā prakaṭībhūtayā | sattāmātrakumudvatyā | vapuḥ ātmānaṃ | vinodayati sadāsattayā kriyayā yuto bhavatīti ||
anantāpāyaparyantam antāpāyaparyantarahitaṃ | nāśarahitam ity arthaḥ ||
śyāmaṃ yat tamaḥ | tena śyāmaṃ | [svabhāvam bhāvayan]*468 svarūpaṃ sampādayann iti yāvat | etena rātridivase sandhyā ceti trayam uktam ||
saṃlīnaḥ asaṅkhyasaṃsārāṇāṃ sāro yasyāṃ | sā | tayā | gurvī hi nibaddhapadatāṃ gacchati iti gurvīty uktam ||
spaṣṭam ||
ghanā471 helā yasyāṃ | tādṛśyā472 | yāpayati samāpayati | ahaṅkārābhave hi kālo naśyati | svanāśakrīḍām api svayam eva karotīti bhāvaḥ ||
saraḥsu arthāt bhuvanarūpeṣu | āropayan kalpayan | sūryarūpeṇeti śeṣaḥ ||
āharati sammārjayati473 | rātriṃ vidhāya prakāśam upasaṃharatīti bhāvaḥ ||
koṇakeṣu dikkoṇeṣu | anyo 'pi hi dīpikām prajvālya sadmani kva kim astīti paśyati ||
sūryākṣṇā sūryākhyena cakṣuṣā | ahāni prekṣya kañcit kālam pratīkṣyety arthaḥ ||
jagajjīrṇakuṭyāṃ kīrṇān vikṣiptān | anyo 'pi hi kuṭyāṃ vikṣiptān maṇīn samudgake 'rpayati ||
anyo 'pi rājādiḥ477 ratnāvalīm aṅge kṛtvā līlayā kṛntati ||
valayati āvṛttaṃ sampādayati | bhuvanam iti śeṣaḥ ||
śailā eva ūrṇā479 yasya | tat | tādṛśaṃ | dyudhare dyāvāpṛthivyau eva śṛṅge yasya | tat | tādṛśaṃ ca | īdṛśaṃ ca yat jagat tad eva ūrṇāyuḥ480 meṣaḥ | tasya saunikaḥ hiṃsakaḥ ||
spaṣṭam ||
piṣṭāḥ482 cūrṇīkṛtāḥ | ata eva pātitāḥ jantavo483 yena | saḥ | tādṛśena | kāla iti śeṣaḥ | tṛtīyāntatrayaṃ484 svātmanety asya viśeṣaṇatvena yojyam ||
nakiñcidrūpatvāt na kiñcit karaṇaṃ jñeyam ||
sargāntaślokena kālanindāṃ samāpayati
sakalatvākalatvādikaṃ viṣayavibhāgena jñeyaṃ | prakaṭayan gopayan ity atra sarvanāmasthānābhāve 'pi numāgama ārṣaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe dvāviṃśaḥ sargaḥ ||
*487evaṃ kālanindāṃ kṛtvā kālavilāsaṃ kathayati
spaṣṭam ||
kaṭutiktāmlāḥ atyantatāmasikatāmasikarājasikāḥ | kaṭvādirasaviśeṣayuktāś ca ye bhūtāḥ carācarāḥ bhūtāḥ siddhadravyāṇi ca | taiḥ āḍhyaiḥ yuktaiḥ | paredyuḥ uṣitaiḥ paryuṣitaiḥ | na tu navair ity arthaḥ | kālyavartanam prābhātikabhojanaṃ | asyeti sargādyaślokasthaṃ sarvatra yojyam ||
asya kālasya caṇḍīti nāmadheyā śaktiḥ | vṛkī bhavatīti sambandhaḥ | mātṛgaṇaḥ prasiddhaḥ | rājaputro 'pi ākheṭakārthaṃ vṛkīm pālayati ||
pṛthvī vistīrṇā ||
nṛsiṃhaḥ narasiṃhaḥ | rājaputrasyāpi vilāsārtham pañjare siṃho bhavati ||
mahākālaḥ saṃhārādhikārī devaviśeṣaḥ ||
vāntāḥ491 udgīrṇāḥ492 | duḥkhāny eva śarāśanayaḥ | yena | saḥ | abhāvanāmā cāsau kodaṇḍaḥ abhāvanāmakodaṇḍaḥ ||
sargāntaślokena kālavilāsavarṇanaṃ samāpayati
īhate nānāvidhāḥ ceṣṭāḥ karoti | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe trayoviṃśaḥ sargaḥ ||
*493evaṃ kālavilāsam uktvā daivavilāsam prastauti
karoti iti494 kriyākathanam | astīti sattākathanaṃ | kālo 'tra kṛtānto 'bhipretaḥ | tasyaiva daivaparyāyatvāt ||
yasya daivasya | kriyāmātraṃ vinā | na rūpam ālakṣyate | nāpi karmaṇaḥ samīhitaṃ karmālambanaṃ kāṅkṣitam | ālakṣyate | kimartham | ayaṃ kiñcit karotīti teneyam bhūtasantatir vidhuratāṃ nītā ||
tasya daivasya ||
asya nāmāntarakathanābhiprāyeṇāha
kāpālikavapuḥ kāpālikatulyaḥ ||
asyaiva sarvādhāratvaṃ kathayati
tau kau496 | śeṣaḥ gaṅgāvāhaś ca | avītābhe śobhāyukte | saṃsāra eva vakṣas | tatra ||
brāhmam brahmaṇaḥ āsanabhūtam padmam | brahmāṇḍasya karṇikam498 karnikābhūtaṃ | tanmadhyavartitvāt ||
ambaram ākāśam | ambaraṃ vastram ||
ārambhaiḥ500 yamaniyamarūpaiḥ | nartakasya samīpe hi nartakī api nṛtyati ||
devānām yāni lokāntarāṇi | teṣām āvalī aṅgeṣu cārubhūṣaṇam bhavati | nabhaḥ kathambhūtam | āpātālam pātālaṃ tāvat | lambaṃ vyāpakaṃ | nṛtyantyāś ca kavarī lambā bhavati ||
mañjīramālā kiṅkiṇīmālā ||
yāme yamasambandhini | vadanapaṭṭake mukhapaṭṭake | 'rthāt yamaśāsanapaṭṭarūpake mukhe | citraguptena citritaṃ citraguptakartṛkaṃ501 citritaṃ | citraguptalikhitā lipir iti yāvat | kastūrikātilakam bhavati | kathambhūtaṃ | kriyāsakhyā kriyāśaktirūpayā sakhyā | upakalpitam citraguptam āviśya racitam | sakhī hi sakhyās tilakaṃ karoti ||
kālī kālaśaktiḥ | tasyā rūpam upasthāya āśritya | pūrvavṛttāpekṣayā punar iti prayogaḥ ||
kulakam | śuṣkā śoṣaṇadharmayuktā | prakṛtatvāt iyaṃ niyatiḥ | ātmanā ghanāsitam atyantakṛṣṇam | ātmānam api bhāyayati bhayāviṣṭaṃ karoti | anyeṣāṃ tu kā katheti bhāvaḥ | ātmānam kathambhūtam | śarīrasya ye khaṭvāṅgabhaṅgāḥ arthāt khaṭvāṅgabhaṅgarūpāḥ avayavāḥ | taiḥ āpūritāmbaram | śarīrakhaṭvāṅgaiḥ kathambhūtaiḥ | paścād ityādi | paścātpralambaḥ ata eva vibhrāntaḥ bhraman | kaumāraḥ kumārasambandhī | rathabarhī yeṣāṃ | taiḥ | bhāṅkārāḥ vātakṛtāḥ jñeyāḥ | lambaś cāsau lolaś ca yaḥ śaraccandras | tena vitīrṇāḥ dattāḥ | kṛtā iti yāvat | haravat502 mūrdhajāḥ yeṣāṃ | taiḥ | yathā harasya keśāḥ503 candrakalayā504 bhāsitāḥ bhavanti | tathāsyāḥ pūrṇena śaraccandreṇeti bhāvaḥ | uccaraccārumandārā vilasaccārumandārā | yā gaurīkavarī | sā eva cāmaraṃ yeṣāṃ505 | taiḥ | uttāṇḍavaḥ506 cāsau acalākāraḥ | bhairavaḥ mahābhairavaḥ507 | sa evādaratumbakaḥ508 ādaraviṣayaḥ vādyabhāṇḍaviśeṣaḥ yeṣāṃ | taiḥ | raṇanti sahasrarandhrāṇi netrarūpāṇi509 randhrasahasrāṇi yasya | tādṛśaḥ yaḥ indradehaḥ | sa eva bhikṣākapālakaṃ yeṣāṃ | taiḥ | tathā kṛṣṇaiḥ | idaṃ ca sthūladṛṣṭyartham bāhyadhyānam uktam | sūkṣmadṛṣṭīn prati tu bhaṅgyā kumārādiṣv api niyatisparśaḥ uktaḥ ||
viśvarūpasya virājo | yat śiraścakraṃ511 | tad eva cārupuṣkaramālā | tayā ||
ḍamaravaḥ vādyabhāṇḍaviśeṣāḥ | uḍḍāmarāḥ udbhaṭāḥ | tumbureti gandharvanāma ||
ante kalpānte | candramaṇḍalam eva hāsaḥ | tadyuktasya | candrakāṇi [...]*513| tābhiḥ cāru yat | vyomaiva piñchaṃ514 | tad avacūlaṃ śirobhūṣaṇaṃ yasya | tādṛśasya | mudrikā śvetaḥ karṇābharaṇaviśeṣaḥ ||
gaṇḍamaṇḍale gaṇḍabhittau | kaṭisthā mekhalā515 kaṭimekhalā ||
vidyudvalaya eva varṇikā bhūṣaṇaviśeṣaḥ yasyās | tādṛśī vidyudvalayavarṇikā ||
saṃsārabandhanārtham | ā samantād | dīrghe | asya samanantaroktasya517 | daivāparaparyāyasya kṛtāntasya ||
jīvena ullasantaḥ | sajīvā iti yāvat | makarāḥ yāsāṃ | tāḥ | kaṅkaṇeṣv api makarikāḥ bhavanti | kiṃ tu nirjīvāḥ ||
vyavahārāṇām mahāvartāḥ518 punaḥ punar āgamanāni yasyāṃ | sā | tādṛśī sukhaduḥkhaparamparā tasya romālī519 rājate | kathambhūtā | rajaḥpūrṇā rajoguṇabharitā | tathā tamaḥśyāmā tamoguṇamalinā | romālī520 api āvartayuktā rajaḥpūrṇā tamaḥśyāmā ca bhavati ||
sṛṣṭyā saha niyatyā saha | punaḥ sargārambhe | imāṃ jagadrūpām ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
calācalām atyantacalām | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe caturviṃśaḥ sargaḥ ||
*522evaṃ daivavilāsam uktvā phalitam āha
ata iti śeṣaḥ | vṛtte carite | ādiśabdena daivādīnāṃ grahaṇam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
āmayadā rogadāyinī | na rūpeṇa vallabhā arūpavallabhā ||
jagad eva vapuḥ yasya | tādṛśaḥ ||
ārtaṃ dīnam ||
phalguvibhavāḥ nissāravibhavayuktāḥ ||
spaṣṭam ||
kalābhiḥ paravañcanākhyābhiḥ kalābhiḥ | kalaṅkitaḥ526 ||
ātmā | ātmanā svayam | praharaty ātmānaṃ | durvikalpair iti śeṣaḥ | mana eva aśuddhamanaḥ527 eva | na tv anyaḥ | manoripuḥ śuddhasya manaso ripuḥ bhavati ||
paripelavā atīkṣṇāḥ ||
vāñchāviṣayāś ca tāḥ śālinyaś ca āpātaramaṇīyāś ca | tādṛśyaḥ nāryaḥ | sacamatkṛtayaḥ camatkārayuktāḥ | kṛtāḥ kalpitāḥ | bhāvitā iti yāvat | kīdṛśyaḥ nāryaḥ | doṣapatākinyaḥ | rāgādidoṣamayatvāt rāgādidoṣapatākinyaḥ | rasāḥ śāstrādiviṣayāḥ abhilāṣāḥ | nīrasatāṃ śuṣkatāṃ gatāḥ ||
asmābhiḥ | vastu satyaṃ vastu | avastutayā deho 'ham ity evaṃrūpeṇa avastubhāvenāttaṃ gṛhītaṃ | tathā cittam ahaṅkṛtau dattam ahaṅkāragrastaṃ kṛtam ity arthaḥ | bhāvāḥ529 abhāvarodhitāḥ nāśagṛhītāḥ | na jñātā iti śeṣaḥ | ataḥ bhavāntaḥ nādhigamyate na prāpyate ||
virāgaṃ rāgābhāvaḥ531 | nopagacchati nāgacchati ||
tattvam paramārthaḥ ||
avastuni avastubhūte dehādau ||
māndyena jāḍyena ||
yuvatā lakṣaṇayā stryāsaktiḥ ||
spaṣṭam ||
dhīratā532 adhīratām eti naśyatīty arthaḥ ||
nīyate | kāleneti śeṣaḥ ||
deśaḥ avyapadeśabhāk deśeti vyapadeśaṃ na bhajatīti536 tādṛk syāt | deśasyāpi deśeti nāma kālena na syād ity arthaḥ | yatredṛśānām īdṛśā daśā bhaviṣyanti tatra mādṛśe jane kā eva āsthā ko viśvāsaḥ syād iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
asattayā nāśena | dyaur api adyate grasyate ||
māryante | kāleneti śeṣaḥ ||
śakraiḥ navīnaiḥ śakraiḥ ||
vyomatām | nāśam ity arthaḥ ||
bhavo 'py śrīmahādevo 'pi | abhavatām amahādevabhāvam ||
anante antarahite kasmiṃścid vastuni ||
aśravyaṃ tathā avācyaṃ tathā durdarśaṃ tantraṃ vañcanopāyaḥ | yasya | tādṛśena | kenāpīti anirvācyenety arthaḥ ||
dehādau ātmabhāvaḥ ahaṅkāraḥ | tena kenāpīty arthaḥ ||
śilāyuktāḥ540 śailāḥ śilāśailāḥ | teṣāṃ kaṭaprāḥ samūhāḥ | teṣu paridolyate dolanaṃ kāryate ||
dharāgolakam bhūgolaṃ | veṣṭyate veṣṭanayuktaṃ kriyate | dhiṣṇyacakreṇeti karaṇe tṛtīyā ||
asurabhoginaḥ daityasarpāḥ | kalpamātreṇa kalpamātraparimāṇena ||
īśānena yaḥ raṇaḥ | tena labdhaḥ parākramaḥ | yena | tādṛśaḥ ||
madaiḥ madavāribhiḥ | vakratāṃ kāmakalāvidagdhatvam | kāmaprasaṅgeneha vasantābhidhānam ||
mahān api vivekaḥ manaḥ spaṣṭīkartuṃ śuddhīkartuṃ | śakto na bhavati | manaḥ kathambhūtaṃ | anurakto yaḥ aṅganālokaḥ543 | tasya yat locanālokitam544 dṛṣṭipātas | tadvad ākṛtiḥ545 yasya | tādṛśam | atyantacalam ity arthaḥ ||
buddhaḥ jñānī | svārthe svaprayojane | śītalayā | na svārthanimittam paritaptayeti yāvat ||
jīvitāmbudheḥ kallolāḥ jīvā547 ity arthaḥ ||
doṣagulmakasāraṅgāḥ doṣapriyā ity arthaḥ | mṛgo gulmapriyo bhavati | nigīrṇāḥ grastāḥ | moheneti śeṣaḥ | sāraṅgā api548 pāśapātinaḥ jaṅgale kirātena grastā bhavanti ||
ākāśapādapalatākṛtapāśakalpam asad ity arthaḥ | iha karma kurvantīti bhāvaḥ ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
ālolapelavamatir aticañcalasvalpabuddhir550 ity arthaḥ | svavikalpajālam ity anena utsavādīnām atyantāsattvam uktam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe pañcaviṃśaḥ sargaḥ ||
*551punar api saṃsāradurvilasitam eva kathayati
aham bravīmīti śeṣaḥ | he tātāham anyac ca bravīmi | kim bravīṣīty apekṣāyām āhātitarām iti | manorame vā manorame iva | arthajātam padārthasamūhaḥ | atyantaviśrāntau hi satyām anyārthaviṣayākāṅkṣā na punar udbhaved iti bhāvaḥ ||
vayomṛge yauvanākhye mṛge | jarjaratāṃ vṛddhatvaṃ | vidūyate santapyate ||
vihāya tyaktvā | jīvitacañcarīke jīvitākhye bhramare ||
nūnaṃ niścaye | navam iti kriyāviśeṣaṇam | tena na paunaruktyam | āścaryaṃ ca pākaṃ gatāyāḥ latāyāḥ navaprasūnasya navam ātananam ||
spaṣṭam ||
pañcabhir indriyākhyaiḥ makaraiḥ śarīranauḥ554 pravroḍyate magnā sampādyate iti sambandhaḥ | ālulitaṃ samantāc cañcalam ||
kāmaṃ niścaye | tṛṣṇālatānāṃ yat kānanam | tatra carantīti tādṛśās | tathā paribhramantaḥ paribhramaṇaśīlāḥ555 | amī manomṛgāḥ | kāmamahīruheṣu556 kānanagateṣu paramakāmākhyavṛkṣeṣu | gatam śākhāśataṃ557 | arthāt avāntarakāmarūpaṃ śākhāśataṃ | kṣapayanti cālayanti | svaviṣayaṃ kurvantīti yāvat | tathāpi phalaṃ no āpnuvanti ||
kṛcchreṣu āpatsu | svāmyeṣu sampatsu | anutsiktaṃ darparahitaṃ sat | manaḥ | tenābhirāmāḥ558 ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
śilānām iyaṃ śailā | sā cāsau bhittiḥ śailabhittiḥ560 | gireḥ śailabhittiḥ giriśailabhittis | tasyāḥ ||
prakalpyate kalpanayā bhāvyate | rasāyanam | amṛtam iva | caśabda ivārthaḥ | ante pariṇāme ||
kāyavayo'vasāne vṛddhatve | bhāvān abhilāṣān | abhitaḥ dharmeṇa riktān562 abhidharmariktān | antaḥ manasi ||
kāmārthadharmāṇāṃ yā āptiḥ | tayā kṛśāntarābhiḥ niḥsārābhiḥ | mokṣārthaṃ na kaścit kriyāṃ karotīti bhāvaḥ ||
hi niścaye | viḍambyate vañcyate | kriyāphalānāṃ ca anavāptarūpatvaṃ kṣaṇanaśvaratvena jñeyam ||
jāyājanarañjaneneti hetau tṛtīyā | jaṭānāṃ yā jarā | tadantam ||
svavivekahīnāḥ ātmavicārarahitāḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
kuto 'pi anirvācyāt kasmāccid vastunaḥ | bhāvaiḥ padārthaiḥ | upāyātam bhāvaviṣayajanma | yātam bhāvaviṣayasaraṇam ||
janaiḍakaiḥ569 janākhyaiḥ meṣaiḥ | te hatakarmabandhāḥ kutsitakarmaprapañcāḥ | kriyante | te ke | ye pratisvaṃ570 sthitāḥ yebalād571 haṭhena | pīnatām eva na tu kṣīnatām | etya āgatya | te tava | śarīrabandhe śarīrabandhārthaṃ | nanu bhavanti niścayena bhavantīty arthaḥ | karmavaśād eva hi puruṣaḥ dehabandham prāpnoti ||
janatā janasamūhaḥ ||
haranti svavaśīkurvanti mohayanti ca | raktacchadāḥ raktapattrāḥ raktādharāś ca | lolalatāḥ lolaśākhāḥ | lakṣaṇayā lolabhujāś ca ||
saṅketaḥ gantavyo deśaḥ | yathā yātrāyām mārge janā anyo'nyaṃ rātrau militvā prabhāte samānaṃ gantavyaṃ deśaṃ gacchanti | tathā saṃsāre 'pi putrādibhiḥ militvā mṛtvā paralokākhyaṃ deśaṃ gacchanti | atas teṣu bhāvabandhanaṃ na yuktam iti bhāvaḥ ||
atisnehaḥ rāgādhikyaṃ tailādhikyaṃ ca | sa nibandhanaṃ kāraṇaṃ yāsāṃ | tāḥ | tādṛśīṣu calācalāsu aticañcalāsu | atāttvikīṣu asatyāsu ||
atyantam bhramyamāṇā cakrikāpi asāvadhānasya janasya buddhau sthiratāpratyayam ādadhāti | atyantavairāgyāviṣṭatvāt kuśabdaprayogaḥ ||
jarjaratve nāśaunmukhye | janasyāśvāsanā janakartṛkam āśvāsanam ||
yatra daivavaśāt punaḥ punaḥ upetya upāgatya | svadehabhāreṇa śākhopaśākhabhāreṇa | kṛtaḥ apakāro574 yasya | saḥ575 taruḥ kuṭhāraiḥ janena lūyate | hi niścaye | tatra tasmin saṃsāre | āśvāsane kaḥ prasaṅgaḥ kā yuktatā bhavati | upetyety asya kṛtety anena576 sahaikakartṛtvam577 bṛhadbhayāya578 eva bhavatīti bhāvaḥ ||
atiśayena doṣe vṛttir yasya | saḥ579 | tasya ||
māyā kapaṭaḥ581 ||
kalpaughānāṃ kalane gaṇane | kriyamāṇe iti śeṣaḥ | kriyamāṇe sati viriñcā api brahmāṇaḥ api | kalpābhidhānakṣaṇajīvinaḥ bhavanti | phalitam āhāta iti | kalāḥ582 kalpādirūpāḥ | tābhih śālini ||
pauruṣe puruṣakāre | baddhāḥ583 bhāvāḥ yeṣāṃ | te ||
cetanayā anuviddhaḥ585 vyāptaḥ | nabhaḥsthaḥ586 payonibaddhaḥ jalāvaṣṭabdhaḥ587 | aṇucayaḥ paramāṇusamūhaḥ | padārthalakṣmyāḥ pṛthagvibhāgena padārthalakṣmīsambandhinā pṛthak vibhāgena | ālokyate | uktaviśeṣaṇāḥ paramāṇava eva nānārthabhāvena dṛśyante iti yāvat | etaj jagad asti | itarat anyat | kiñcij jagan nāsti | padārthanānābhāvasyaiva jagattvāt | ataś cātra kiṃ ramyatvaṃ kiṃ vāramyatvam iti bhāvaḥ ||
iha588 saṃsāre | manasviloke iti nirdhāraṇe | teṣām api manasvinām madhye589 saṃsāre cittānandakarī590 keṣām api camatkṛtir nāstīti piṇḍārthaḥ ||
adyāsmin vairāgyasamaye | kalpanāyāḥ saṃsārakalpanāyāḥ | udāravṛttāntamayī kathā adhyātmaśāstrakathā | alobhalavāhatānāṃ591 lobharahitānām asmākam ity arthaḥ | etadanubhave tu kā kathety evaśabdābhiprāyaḥ ||
spaṣṭam ||
śvabhradrumāḥ kathambhūtāḥ | avāntare na tu viśrāntisthāne | nyastāni sthāpitāni | nirarthakāni anyeṣām upayogitvābhāvena arthaśūnyāni | aṃsacchāyālatāpattraphalaprasūnāni593 yaiḥ | te | adyatanāḥ narāḥ kathambhūtāḥ | śarīre eva svaśarīrārtham eva | na tu paropakārārthaṃ | kṣatasampadaḥ594 | aṃsaśabdo595 'tra lakṣaṇayā drumaskandavācakaḥ | anyat svayam abhyūham ||
daśāntarāleṣu daśāmadhyeṣu ||
dhātuḥ daivasya | divasam prati598 pratidivasaṃ | avalulitāḥ cāñcalyaṃ nītāḥ | akhilāḥ mānavāḥ yaiḥ | tāni | śaṭhasyeti dhātāram prati kopātiśayaṃ sūcayati ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
kāmāsaktaḥ svapnayojanamātraparaḥ | āvedanam prakaṭīkaraṇam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ṣaḍviṃśaḥ sargaḥ ||
spaṣṭam ||
asthiratvam eva vistarataḥ kathayati
nikhātaḥ gartaḥ ||
vilīḍhagaganaḥ602 vyāptākāśaḥ ||
śvo dine | viśaritā viśīrṇo bhavitā ||
dhanvā maruḥ ||
maṇḍalāni deśān | bhasmakūṭatām bhasmacayabhāvam ||
spaṣṭam||
marumahīpadam marumahībhāvam ||
viparyasyati viparyāsaṃ yāti ||
bhāvāt603 ekasmāt svarūpāt | bhāvāntaram anyat svarūpam ||
vātāttā vātagṛhītā ||
prathamānaḥ upyamānaḥ ||
manaḥpavanena paryastāḥ īritāḥ | ye bhūribhūtās | te eva rajaḥpaṭaḥ rajovṛtaḥ paṭaḥ | yasyāḥ | sā | parāvartaḥ605 punarāvṛttirūpo bhramaḥ | jāgatī sthitiḥ jagadrūpā sthitiḥ | nṛtte ya āveśaḥ | tatra vivṛttā pravṛttā | saṃsāre saṃsārākhye raṅge | yā ārabhaṭī | tasyāḥ naṭī | ārabhaṭī raudrarasavṛttiviśeṣaḥ ||
saṃsārasya rañjanā rāgaḥ | nṛttamatteva rājate | kathambhūtā | gandharvanagarākāraḥ yaḥ viparyāsaḥ | taṃ vidadhātīti tādṛśī | tathāpāṅgavat bhaṅguraḥ | apāṅgeṣu ca bhaṅguraḥ | yaḥ udāravyavahāraḥ | tena manoramā | tathā taḍittaralam aticañcalam | ālokaṃ svaviṣayaṃ jñānaṃ svaśarīraprakāśanaṃ ca | punaḥ punaḥ ātanvānā ||
te divasā iti sambandhaḥ | tacchabdena pūrvānubhūtānāṃ divasānāṃ smaraṇam ||
spaṣṭam ||
tiryagādīnām puruṣatvādigamanaṃ svabhāvadvāreṇa jñeyam atha vā janmadvāreṇa ||
ativāhya pravartayitvā ||
spaṣṭam ||
sudāhyatvasūcakaṃ saṃśuṣkam iti ||
mameti śeṣaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sthityā jagatsthityā | adhīrasya tu kā katheti bhāvaḥ ||
sarvaṃ kṣaṇe eveti bhāvaḥ ||
tātaḥ daśarathaḥ | anyasmāt612 itaraḥ anyetaraḥ ||
dṛṣṭeti kālāntare mṛttvādidvāreṇa viparyasyati viparyāsaṃ gacchati ||
āvartate parivṛttim bhajate ||
janatā janasamūhaḥ | jaḍaḥ yaḥ spandaḥ | tena parāmarśāt sparśāt | jāḍyād iti yāvat | jalaspande yaḥ parāmarśaḥ | tasmād iti ca ||
spaṣṭam ||
sarvasmin sarveṣu prāṇiṣu ||
spaṣṭam ||
cinoti vardhayati | unmādayati unmādayuktaṃ karoti | atti bhakṣayati | nihanti nāśayati | ātmasāt svādhīnaṃ karoti | āhanti samantān nāśayati ||
na dṛṣṭaḥ indriyāviṣayatvāt ||
spaṣṭam ||
santatāni avicchinnāni | naram prati pratipuruṣam ||
āvirbhāvatirobhāvau bhajatīti tādṛśasya | bhave saṃsāre | bhāvaḥ prādurbhāvaḥ asyāstīti tādṛśasya ||
gacchann iti śeṣaḥ | helayā na tu yatnena | vivalitaṃ rūpāntaraṃ nītam | aśeṣam | yena | saḥ ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
samaviṣamadaśānāṃ yaḥ vipākaḥ pariṇāmaḥ | tena bhinnāḥ | tadyuktā iti yāvad | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe saptaviṃśaḥ sargaḥ ||
iti medhā eva upadāvāgni davāgnisamīpaṃ620 | tena dagdhe ||
kālena yaḥ pākaḥ621 | tasya vaśena ullāsī rasaḥ | yasyāḥ | sā ||
rājann iti daśaratham prati kathanaṃ | karañjavat kaṇṭakavat622 | karkaśe | ato janasaṅgān mama viratiḥ jāteti bhāvaḥ | evam uttaratrāpi bhāvayojanā kāryā ||
spaṣṭam ||
rājyebhyaḥ rājyārthaṃ | phalitam āha nirasteti | ata ity adhyāhāryam ||
śāmyāmi nakiñcidbhāvanārūpāṃ624 śāntiṃ gacchāmi ||
spaṣṭam ||
anena ca jīvanmuktapadaprāptiḥ sūcitā | yathāsthitatvaṃ hi jīvanmuktiṃ vinā na sambhavati ||
ahaṅkārābhāve hi nakiñcidrūpaḥ puruṣaḥ kiṃ rājyādibhiḥ karoti ||
tadvimokṣārtham indriyagranthīnāṃ vimokṣārtham ||
māninīlokair iti karaṇe tṛtīyā | makaraketuneti626 kartari ||
adya sakalasāmagryānvite samaye |svasthayā sāmagrīcintāhīnayā ||
nanu viṣayasevanaṃ tyaktvā kimarthaṃ cikitsāparo bhavatīty | atrāha
viṣayakṛtaṃ vaiṣamyam viṣayavaiṣamyam | janmāntare ghnanti janmāntaraghnāḥ vāsanārūpeṇa sthitatvāt ||
te eva tvāṃ kathaṃ tyajantīty | atrāha
bandhāya rāgadveṣarūpabandhārtham628 | jñasya vivekayuktasya ||
nanu tava jñatvam kuto 'stīty apekṣāyāṃ jñatvakaraṇam eva prārthayate
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
āśayā kṛtaṃ viṣamaṃ kaṭhinaṃ |vaiśasaṃ hiṃsanam | āśāviṣamavaiśasam ||
dhunoti kampayati ||
cid eva accham aṅgaṃ svarūpaṃ | yasya | saḥ | tasya bhāvaḥ tattā | tayā | cinmayatvenety arthaḥ | prakaṭaṃ vedyatāṃ gataṃ | anyathā hy acinmayatvād vedyaṃ kathaṃ syāt | cidaviruddhasya cidviṣayībhūtasyaiva vedyatvayogāt | hāro 'pi prakaṭo viśado bhavati | cittam eva nāyakaḥ utpādakaḥ madhyamaṇiś ca yasya | taṃ | akrūrāṃ komalām ||
hṛdayaṃ hṛtkamalam eva aṭavī araṇyaṃ | tatra nīhāraṃ | kenacit mayā vaktum aśakyenety arthaḥ ||
he mahātman | iha loke | te durādhayo na vidyante ye uttamānāṃ saṅgamena kṣayaṃ nāpnuvanti uttamamānasasaṅgamena durādhayo naśyantīti bhavaḥ ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
vitānaṃ samūhaḥ | lālanā vilāsaḥ | mudrā maunaṃ | viṣayāvedanam iti yāvat | kathambhūtā | adrivat parvatavat | dṛḍhā | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe aṣṭāviṃśaḥ sargaḥ ||
*634evaṃ viraktatām pratipādya vairāgyakṛtāvasthākathanam prastauti
abhyutthitaḥ abhyudayaṃ gataḥ | yaḥ anarthasārtha635 anarthasamūhaḥ | tena saṅkaṭaṃ sambādhaṃ | koṭaram madhyaṃ yasya | tat | manasaḥ yat mananam saṅkalpāparaparyāyo mananākhyo dharmaḥ | sa eva kardamaḥ | tasmin | sambhramaḥ āvegaḥ | gātrāṇi aṅgāni ||
anāptaḥ | uttamasantoṣasya caryāyāḥ kriyāyāḥ | utsaṅgaḥ aṅkaḥ | yayā | sā | tādṛśī cāsau | ata evākulā ca | bālāpi anāptapriyasakhyutsaṅgā ākulā bhavati | alpabalaḥ īśvaraḥ patir | yasyāḥ | sā | tādṛśī | alpabaleśvarā śūnyāspadā ca bālā hi sphuṭam eva bibheti ||
vikalpebhyaḥ luṭhanti anyasmād vikalpād anyaṃ vikalpaṃ yāntīty arthaḥ | atha vā mohaṃ639 gacchantīti | antaḥkaraṇavṛttayaḥ kathambhūtāḥ | tucchāḥ āpātamātramadhuratvena niḥsārāḥ | ye ālaṃbāḥ viṣayās | tair viḍambitāḥ vañcitāḥ640 | svonmukhāḥ kṛtā iti yāvat ||
kaṣṭe viṣayākhye kaṭhine pade ity641 arthaḥ ||
avasthitiṃ sthairyam | yathepsitaṃ svepsitam artham | jīva eva īśvaraḥ patiḥ642 | tasyāyattā vaśyā | na tu svādhīnā ||
jarjarīkṛtya nirvidya643 | bibhratī | navānīti śeṣaḥ | dhṛtiḥ lakṣaṇayā dhairyayuktā buddhiḥ ||
apahastitāḥ hastād atītāḥ | sarve arthāḥ yatra | tat | niṣprayojanam ity arthaḥ | anavasthitiḥ aratiḥ644 | āsthitā dṛḍhībhūtā | avasthitiḥ ratiḥ | ātmānaṃ gṛhītvā utsṛjya cāvasthitā śithilāsthitety645 arthaḥ ||
daridrair ācchinno mūladeśaṃ tāvac chinnaś cāsau vṛkṣas | tasya | mūlena kartrā | calitācalitena kṣaṇam acalitena | avaṣṭambhena dhairyeṇa646 | upalakṣitā me matiḥ karmabhūtā | viḍambyate 'nukriyate | mama matiḥ chinnavṛkṣamūlavad aṅkurajananāsamarthāstīti bhāvaḥ ||
ābhogi vikalpākhyābhogayuktam ||
sthiteḥ yogyam padaṃ sthitipadaṃ | śaṅkā nāśaśaṅkā ||
sarvārambheṣu samārambhaḥ647 yeṣāṃ | te | sarvakāriṇa iti yāvat | sujanāḥ sajjanāḥ ||
na lipyate svāveśenotpāditaiḥ sukhaduḥkhaiḥ649 pāpapuṇyaiḥ vā na gṛhyate ||
tāṃ mamāpi kathayeti650 bhāvaḥ ||
bhayāyaiva na tu sukhāya | viṣayāḥ bhogāḥ | bhogayuktāḥ bhoginaḥ bhogabhoginaḥ | puṣṭaśarīrayuktasarpasvarūpā ity arthaḥ | bhaṅgurākāraḥ naśvarasvabhāvaḥ | vibhavaḥ utpattisthānaṃ yeṣāṃ | tādṛśāḥ | bhavyatām rāgānutpādakatvena ramaṇīyatām651 ||
kalaṅko 'tra bhogānusandhānarūpo jñeyaḥ | śemuṣī buddhiḥ | sā eva sarasī ||
spaṣṭam ||
janayan utpādayan | lakṣaṇayā jānan ity arthaḥ | mano hi jñānadvāreṇaiva sarvaṃ janayati | ubhayathāpi mokṣa eveti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
asamañjase viṣame ||
yena kathitena | pūrvāparām antadvayayuktāṃ | samagrām iti yāvat | asamasthitiṃ viṣamāṃ sthitiṃ | jagataḥ kathambhūtasya654 | dhātuś ceṣṭitasya brahmaceṣṭitarūpasya ||
malamārjanam saṃśayākhyamalamārjanam ||
atha itarad upekṣyaṃ kim asti ||
spaṣṭam ||
rākām pūrṇimām ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
kadarthayanti mathnanti | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekonatriṃśaḥ sargaḥ ||
*655evaṃ vairāgyakṛtām avasthām uktvopāyam praṣṭum prastāvaṃ karoti
īśānaśītāṃśukalā śrīmahādevaśiraḥsthā658 candrakalā | raṭataḥ bhekasya kaṇṭhatvak659 atyantabhaṅgurā bhavati | iti tasyā upamānatvena grahaṇam | mihikāmeghe nīhārayukte meghe | kathambhūte | vāsanāvātena valitā yā kadāśā | sā eva taḍit yasya | tādṛśe | sphuṭe prakaṭe | uttāṇḍavam udbhaṭaṃ | sasphoṭaṃ sphoṭanayuktaṃ | saśabdam ity arthaḥ | kṛtāntamārjāre kathambhūte | aśrutaspandaḥ sañcāro yasya | tādṛśe | aśubhodarkā aśubhottaraphalā | jīvitam evāṭavī vanam ||
naramyatām iti nasamāso 'yam | aramyatām ity arthaḥ | sarvatra sarvaṃ sudhiyaḥ aramyatām eva yātīti660 bhāvaḥ | apiśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ ||
mūrkhatābhāve tu susvādutāṃ naitīti bhāvaḥ ||
āśā eva prativiṣā tiktadravyaviśeṣaḥ | kena kiṃrūpeṇa ||
apamṛṣṭaṃ naṣṭaṃ | malaṃ yasyāḥ | sā | tena keneti praśnaḥ | manaścandramasaḥ kathambhūtasya | kāma eva kalaṅkaḥ asyāstīti tādṛśasya ||
dṛṣṭā saṃsāragatiḥ662 yena | saḥ | tādṛśena | tathā dṛṣṭādṛṣṭayoḥ vināśaḥ asyāstīti tādṛśena | padārthadharmādharmādyatītena jīvanmukteneti yāvat | kena kena prakāreṇa | saṃsāravanavīthiṣu vyavahartavyaṃ vyavahāraḥ kartavyaḥ ||
rāgadveṣā eva mahārogāḥ664 | te saṃsārāraṇyacāriṇo jantoḥ kathaṃ na bādhante | kathambhūtāḥ665 | bhogāḥ pūrvaṃ kāraṇaṃ yeṣāṃ | te | tādṛśāś ca te 'tipūtayaś cātiśayena pūtigandhāś666 ca | rāgādigataḥ pūtiḥ | arthād dharṣāmarṣau jñeyau | rogapakṣe tu prasiddhārtha eva ||
kṣatriyajātitvād iyam uktiḥ | pāratena rasena pāratākhyena rasena ||
tarhi vyavahāram eva mā kurv ity | atrāha
sthitiḥ668 avasthānam ||
spaṣṭam ||
satāpam ā samantād | bhuvanatrayaṃ | tasmin | manomananamāninyāḥ kṣayayuktiṃ vinā nāsti | tāpanivārakam iti śeṣaḥ | ataḥ670 he uttamāḥ | yūyaṃ tāṃ kṣayayuktiṃ | brūta kathayatety arthaḥ | ābhuvanatrayam ity atra āṅśabdo 'bhivyāpakatve samasyate | ānagaram itivat ||
avyavahārasya vyavahārarahitasya | gatiṃ yuktim ||
kenottamacetasā pūrvaṃ tat kiṃ kṛtaṃ kathaṃ vā kṛtaṃ | tat kim mameti śeṣaḥ | yena mama manaḥ pāvanaṃ sat paramaṃ viśrāmam eti ||
nanu katham ahaṃ vaktuṃ śaknomīty671 atrāha sādhava iti ||
he brahmann | atha vā yadi tādṛśī yuktir na vidyate | vidyamānām api yuktiṃ kaścin mama na | brūyād iti śeṣaḥ | svayaṃ ca tāṃ viśrāntiṃ yathātathālabdhayā yuktyā kṛtaṃ viśrāmam | atijāḍyān nāpnomi | tadāhaṃ nirahaṅkāratāṃ gato 'ta eva tyaktasarvehaḥ san | na bhokṣye | tilakam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
śvāsaś cocchvāsaś ca | tau śvāsocchvāsau | tābhyāṃ saha vartate iti saśvāsocchvāsā | tādṛśī saṃvit | tāṃ | sanniveśaṃ saṃsthānam ||
nanu samatāviṣayatvena svasambandhitayā sthitasya dehasya tyāgaḥ kathaṃ sidhyatīty | atrāha
spaṣṭam ||
sargāntaślokena śrīrāmavākyam upasaṃharati
nīlakaṇṭhaḥ mayūraḥ675 | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe triṃśaḥ sargaḥ ||
*676śrīvālmīkiḥ śrībharadvājam prati kathayati
deharuhaiḥ romabhiḥ | dhṛtāmbarāḥ dhṛtavastrāḥ | romakañcukānvitāḥ678 ity arthaḥ | deharuhaiḥ kathambhūtair iva | giraḥ śrīrāmagiraḥ śrotum udgataiḥ utthitair iva | virāmavāsanayā nivṛttivāsanayā679 | apāstāḥ680 tyaktāḥ | samastāḥ bhavavāsanāḥ yaiḥ | te vilulitāḥ cañcalīkṛtāḥ ||
śṛṇukaiḥ682 śrotṛbhiḥ ||
śṛṇukān683 eva viśeṣeṇa kathayati
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
gatacarvaṇaiḥ tyaktabhojanaiḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭaṃ ||
puṣpavṛṣṭiṃ viśinaṣṭi
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
vṛṣṭiṣu vṛṣṭyantaḥ686 ||
spaṣṭam||
sītkāreti śabdānukaraṇam ||
spaṣṭam ||
aṅganāni cārāmāś ca gṛhacchādanāni ca catvarāṇi ca | tāni687 āpūritāni aṅganādīni yayā | sā | darśanotsuko hi udgrīvo bhavati ||
spaṣṭam688 ||
*689ha iti nipātaḥ pādapūraṇārthaḥ ||
spaṣṭam ||
siddhagira eva kathayati
śrutau karṇe | rasāyanam amṛtam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokaṃ kathayati
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe ekatriṃśaḥ sargaḥ ||
spaṣṭam ||
śrīvālmīkiḥ śrībharadvājam prati kathayati
vyomni yaḥ āvāsaḥ | tatra nivasatīti tādṛśī ||
muniparamparāṃ viśinaṣṭi
agre sthitāḥ marutaḥ yasyāṃ | sā | tādṛśī cāsau pṛṣṭhe ca696 raṇadvīṇāḥ munīśvarāḥ yasyāṃ | sā | tādṛśī ||
spaṣṭam ||
parāmarśāt saṅghaṭṭāt ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
parasparaṃ vṛtā701 aṅgānām ābhā yaiḥ | te ||
nabhaścaramahīcarān viśinaṣṭi
spaṣṭam ||
jaṭākaṭapreṇa jaṭāsamūhena | kapilāḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
asau śrīrāmaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam708 ||
nāyakāḥ śreṣṭhāḥ ||
anūcānāḥ sāṅgavedajñāḥ ||
spaṣṭam ||
pariniṣṭhitaḥ ākāṅkṣārahitaḥ | vākyārthaḥ yasmin709 | tat pariniṣṭhitavākyārthaṃ | tādṛśam ca tat subodhaṃ ca tat | sphuṭam prakaṭārtham | priyacaryām priyavyavahāram arhatīti tādṛśam | avihvalaṃ vyākulatārahitam | aviplutaṃ kenāpi bādhitum aśakyam | tuṣṭimat śrotuḥ tuṣṭikāritvena tuṣṭimat ||
sarvebhyaḥ udārā711 udbhaṭā | camatkṛtiḥ camatkāro | yasya | tādṛśasya | na tu sarve etādṛśāḥ bhavantīti bhāvaḥ ||
śrīrāmam prati kathayati
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
atitatāni bahūni raktamāṃsāsthiyantrāṇi713 dehaniṣṭhāḥ puruṣā iti yāvat | santi kathambhūtāni | padārthān apakarṣanti jāḍyena jetṝṇi | kiṃ tu teṣu kiñcid api raktamāṃsāsthiyantram sacetanaṃ vicārayuktaṃ | nāsti | kaścid api puruṣaḥ sacetano nāstīty arthaḥ ||
vimṛśantīty atrāpi janmamṛtyujarāduḥkham ity etad eva karma | saṃsārapaśavaḥ ajñāninaḥ ||
pūrvāparavicārārhaḥ samyagvicārayogyaḥ ||
bhavyāḥ vivekayuktāḥ ||
asmābhiḥ | bhavyamatau asmin garbharūpe śrīrāme | samyagdṛṣṭiḥ samyagdṛṣṭisvarūpā | iyaṃ svavivekacamatkṛtiḥ ātmavivekacamatkāraḥ | jagajjātau jagatsthitau | anyā iva navīnā iva | dṛśyate715 ||
subhagāḥ ākāramātreṇa manoharāḥ ||
spaṣṭam ||
camatkṛtiḥ vairāgyarūpety arthaḥ ||
he dvijendrāḥ | dagdhasaṃsārāt kathambhūtāt | atyantavaiṣamyakāritvena uddāmadaurātmyaṃ yad daivaṃ vidhiḥ | tasya yat nirmāṇaṃ racanaṃ | tataḥ nirmitiḥ sampattir | yasya | saḥ | tādṛśāt | nirmāṇanirmityoḥ sāmānyaviśeṣabhāvena bhedo draṣṭavyaḥ | atra vairāgyotkarṣāt daivam prati asūyā na yukteti718 nānyathā śaṅkitavyam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena vairāgyaprakaraṇaṃ samāpayati
abhimataṃ samanantaroktasya praśnasyottaram | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyaprakaraṇe dvātriṃśaḥ sargaḥ ||
iti śivam ||
iti śrīkāśmīramaṇḍalāntarvartyārādhyapādamahāmāheśvaravaiḍūryakaṇṭhātmajaśrīmadavatārakaṇṭhaputraśrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ vairāgyākhyam prakaraṇaṃ samāptam ||*721
samāsamau arthānarthotpādakatvāt samaviṣamau | ātmīyaḥ ucchāstraḥ | anyadīyaḥ śāstroktaḥ iti | dvau puruṣārthau huḍāv iva yudhyete yuddhaṃ kurutaḥ | tatrāpi samaḥ śāstroktaḥ | asamaḥ ucchāstra iti vibhāgaḥ | tatra tayoḥ dvayoḥ puruṣārthayoḥ madhye | atibalo722 jayati | huḍaḥ śṛṅgasahito mṛgaviśeṣaḥ ||
tad evāha723
yatra puruṣeṇa śāstritād api pauruṣāt anarthaḥ prāpyate tatra anarthakam anarthotpādakaṃ724 svapauruṣam aśāstrīyaṃ pauruṣaṃ | balavaj jñeyam | tanmadhye praviṣṭād balavataḥ svapauruṣād evāsau anartha utpanna iti jñeyam iti bhāvaḥ | arthāt tu yatra anarthaḥ na prāpyate tatra śāstrīyam eva balavaj jñeyam | dvayoḥ pauruṣayoś ca sarvatra sandhir asti asahāyasyaikakasyotthānāsaṃbhavāt ||
puruṣasya kartavyaṃ darśayati
paraṃ pauruṣam śāstroktaṃ pauruṣam | udyuktaḥ udyogayuktaḥ | prāktanaṃ pauruṣam vāsanākhyam prāktanam | api śubhaṃ śubhakāry eva | yataḥ śubhā vāsanaiva mokṣadāyinī proktety aśubham ity uktam ||
pratyakṣeṇa tu pauruṣasyaiva niyojane sāmarthyaṃ dṛṣṭam ity etad abhipretya pratyakṣād adhikā na sety uktam ||
svapauruṣaṃ yatitavyam śāstrānusāreṇa svaviṣayaṃ prati yatnayuktaṃ kāryaṃ | yatitavyam iti ṇicyuktaḥ prayogaḥ ||
spaṣṭam ||
bhūtyai muktirūpāyaiśvaryāya ||
spaṣṭam ||
saṃsārakuharāt saṃsāraśvabhrāt | hariṇā siṃhena | aripañjarāt aribhūtāt pañjarāt ||
pratyavekṣeta kīdṛśam iti vimarśaviṣayaṃ kuryāt ||
kalilaṃ pāpajanakam | komalaṃ āmukhe komalatayā pratibhāsamānam | vraṇe randhre ||
spaṣṭam ||
svabhujābhyām iti pañcamī ||
adṛṣṭā | śreṣṭhā uttamā | dṛṣṭiḥ pauruṣākhyā dṛṣṭiḥ | yaiḥ teṣām ||
ātmajñānam eva mahān arthaḥ yeṣāṃ tāni ||
nijehitaiḥ svapauruṣaiḥ | durīpsitam duṣṭakāṅkṣitam ||
pauruṣam anantaṃ antarahitaṃ | na ca bhavati | kiṃ tu niyatam eva bhavati | pauruṣaṃ kartṛ | yatnam na abhivāñchate na svotpādakatvena kāṅkṣate | yatnena svasya727 niyamaṃ na laṅghayati iti yāvat | puruṣo mahatāpi yatnena svasmin niyataṃ pauruṣaṃ na laṅghayituṃ śaknotīti bhāvaḥ | etad dṛṣṭāntena sugamaṃ karoti | na yatneneti ||
pūrvoktam evārthaṃ sphuṭayati
ataḥ svapauruṣāviṣaye ākāśagamanādau na yatitavyam iti bhāvaḥ ||
anyathā śāstrārthasatsaṅgasamācārāṇām abhāve ||
pauruṣasya svarūpam daivam vyavaharan daivam iti nāmnā vyavaharan | na tu paramārthato daivam iti jānann iti yāvat ||
spaṣṭam ||
svo 'rthaḥ mokṣākhyaḥ kāṅkṣito 'rthaḥ | puruṣeṇeti śeṣaḥ | hiśabdaḥ niścaye | taiḥ prasiddhaiḥ guṇair iti karaṇe tṛtīyā | yatneneti tu hetau ||
upasaṃhāraṃ karoti
kṛtam śrutam728 anuṣṭhitam | sarvam daivāt uttham asti | iti ye manyante | te kubuddhayaḥ hatāḥ naṣṭāḥ ||
narapaśubhiḥ ajñānibhiḥ | nirdhanaiḥ daridraiḥ | tasmād dhanakāṅkṣibhiḥ mokṣakāṅkṣibhir vā pauruṣam eva kāryam iti bhāvaḥ ||
pauruṣānuṣṭhānaprakāraṃ kathayati
avirataṃ kalpitā yā keliḥ | tayā lole730 bālye | bālabhāve gate sati | puruṣaḥ paugaṇḍasyāvasthāviśeṣasya maṇḍanabhūtaṃ yat vayaḥ | tataḥ prabhṛti yauvanāt prabhṛti iti yāvat | prayatnāt yatnena | svaguṇadoṣavicāraṇāni kuryāt | kaiḥ kṛtvā | satsaṅgamaiḥ sādhusaṅgamaiḥ | satsaṅgamābhāve hi svaguṇadoṣavicāraṇam aśakyakriyam eva | puruṣaḥ kathaṃbhūtaḥ | padapadārthavibuddhabuddhiḥ | padapadārthayoḥ vibuddhā buddhiḥ yasya | tādṛśaḥ | padapadārthajña ity arthaḥ ||
śrīvālmīkiḥ sargāntaślokena bharadvājaṃ prati tatratyaṃ dināvasānaṃ kathayati
munau vasiṣṭhe | iti evam | uktavati sati | divasaḥ jagāma avasānaṃ gataḥ | yataḥ inaḥ sūryaḥ | astaṃ jagāma | sabhā dāśarathī sabhā | kṛtanamaskaraṇā kṛtamuninamaskārā satī | sāyantanāya vidhaye sāyaṃ sandhyārthaṃ | snātuṃ jagāma | sā sabhā śyāmākṣaye rātrikṣaye | ravikaraiḥ sūryakaraiḥ | saha ājagāma ca | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe pañcamaḥ sargaḥ ||
prabhāte731 śrīvasiṣṭhaḥ śrīrāmaṃ prati pūrvasargoktavastuphalitaṃ kathayati
tasmāt pūrvasargoktāt hetoḥ | prākpauruṣaṃ prāktanaṃ pauruṣaṃ | daivam bhavati | anyat pauruṣād bhinnaṃ kiṃcid daivam | na bhavati | ataḥ puruṣaḥ tat daivaṃ | dūrataḥ projjhya arthāt adyatanaṃ śubhaṃ pauruṣam āśritya | sādhusaṅgamasacchāstraiḥ hetubhūtaiḥ | jīvam balāt haṭhena | uttārayet | saṃsārād iti śeṣaḥ ||
prayatnaḥ pauruṣam | tat yuṣmābhiḥ aṅgīkṛtaṃ daivam | vaḥ eva yuṣmākam evāstu ||
tathā hā kaṣṭam itivat hā daivam iti dīnānām evoktir astīti bhāvaḥ ||
prāksvakarmaṇaḥ prāktanasvakarmaṇaḥ | itarākāram daivaṃ nāma na vidyate | prāktanāt svakarmaṇaḥ pṛthaksattāṃ na bhajate ity arthaḥ | ataḥ puṃsā tat daivaṃ | jetuṃ śakyate keneva | prabalapuṃsā iva | yathā tena bālo jetuṃ śakyate tathety arthaḥ ||
adyācāreṇa adya kṛtenācāreṇa | tathā tadvat | prāktanaṃ kukṛtam adyatanena sukṛtena śubhatāṃ yāti ||
tajjayāya kuvāsanārūpaprāktanāśubhapauruṣajayāya | lābhalave sāṃsārikapadārthāptirūpe lābhaleśe | laṃpaṭāh lobhayuktāḥ | prākṛtāḥ nīcāḥ ||
nāśayituḥ nāśakasya kālādeḥ ||
ekasmin vṛnte sthitau phalau ekavṛntaphalau | tayoḥ api madhyāt ekaphalaṃ śūnyakoṭaram sārarahitamadhyaṃ yat bhavati | arthāt dvitīyaṃ sārabharitamadhyaṃ jñeyam | tatra tasmin sthāne | tadrasasaṃvidaḥ tayoḥ phalayoḥ yā rasarūpā saṃvit | tasyāḥ tadrasasyeti yāvat | tathā tena prakāreṇa | yatnaḥ pauruṣaṃ sphuritaḥ | raseneva tādṛśaṃ pauruṣaṃ kṛtaṃ yenaikaṃ phalaṃ sārarahitaṃ saṃpannaṃ | na tv anyaśaṅkitasya734 daivasyātra kāpi śaktir astīti bhāvaḥ ||
kṣayakārakasya nāśakartuḥ kālasya | yaḥ yatnaḥ pauruṣam | tasya ||
maṅgalebhena maṅgalahastinā | bhikṣukaḥ nṛpaḥ rājā | balāt yat kriyate amātyebhapaurāṇāṃ rājyapradātṝṇāṃ mantrimaṅgalahastināgarāṇāṃ735 | prayatnasya tadrājyadānarūpasya pauruṣasya sahaphalaṃ bhavati | na daivasya ||
yathā dantaiḥ pauruṣeṇa annam ākramya svavaśīkṛtya | cūrṇyate | tathā śūreṇādyatanapauruṣayuktena puruṣeṇa | alpaṃ prāktanatvena jīrṇaprāyaṃ | pauruṣaṃ ākramya cūrṇyate ||
hi yasmāt | asmābhiḥ yatnaśālināṃ pauruṣaśālināṃ | mahatāṃ lāghavaṃ cāturyam | anubhūtaṃ pratyakṣaṃ dṛṣṭam | kathaṃ anubhūtam ity | atrāha | yatheṣṭam iti | yataḥ taiḥ yatnaśālibhiḥ | te arthāt pauruṣarahitāḥ puruṣāḥ | yatheṣṭaṃ svecchānusāreṇa | loṣṭavat karmasu viniyujyante ||
śaktasya mahatā pauruṣeṇa yuktasya | dṛśyasya puruṣāder adṛśyasya kālādeś ca | dṛśyam adṛśyaṃ vā yat pauruṣaṃ bhavet | abuddhinā samyagjñānarahitena | aśaktena tadapekṣayā śaktirahitena puruṣeṇa | tat śaktasya pauruṣam | ātmani svasmin viṣaye | daivaṃ buddham jñātam736 | anyathā daivena me kṛtam iti737 na brūyāt ||
balavadbhūtayatnaḥ | bhūtānām kṣudrabhūtānāṃ upari | daivam iti sthitam bhavati | puruṣo hi yatra na paryāpto bhavati tatraiva daivena me kṛtam iti kathayati | na kevalam etan mayaiva jñātaṃ kiṃtv anyair apīty āha | tasthuṣām iti | apiśabdaḥ samuccaye738 | mithaḥ anyo'nyam | adhiṣṭhātṛvatāṃ tasthuṣām prerakayuktānāṃ sthitānām puruṣāṇām api | etat mayā uktaḥ arthaḥ | sphuṭaṃ prakaṭo bhavati | te hi parasparaṃ kṣudrataratamādibhedenādhiṣṭheyāḥ bhavanti | utkṛṣṭataratamādibhedena tv adhiṣṭhātāraḥ | adhiṣṭhātā eva cādhiṣṭheyaṃ prati daivam | ataḥ eteṣu madukto 'rthaḥ sphuṭa eva bhavati iti bhāvaḥ ||
nanu bhikṣukarājyaviṣaye 'yaṃ nyāyo nāstīty | atrāha
śāstā740 purohitaḥ | sa ca amātyaś ca | ibhaś ca maṅgalahastī ca | paurāś ca | teṣām | sā svabhāvadhīḥ svabhāvāt utthitā bhikṣurājyadānarūpā buddhiḥ | avikalpyā nāśayitum aśakyāśaktā iti yāvat bhavati | sā kā | yā bhikṣukarājyasya kartrī bhavati | taddvāreṇa prajāsthiteḥ dhartrī ca bhavati | ato 'trāpy ayam eva nyāya iti bhāvaḥ | iyaṃ hi rītiḥ | yatra deśe rājā mriyate | tasya putraś ca na syāt | tatra maṅgalahastī yaṃ namati | tam eva rājānaṃ kurvantīti ||
puruṣaspandaḥ pauruṣam | tatra dvayoḥ pauruṣayoḥ madhye | anudvegavān udvegarahitaḥ | lakṣaṇayā atibala ity arthaḥ ||
nanu tatra kaḥ prāyaḥ balavān astīty | atrāha
pratyakṣāt pratyakṣapramāṇena | dṛśyate hi adyatanaḥ śubhācāraḥ hyastanam aśubhaṃ nāśayan | phalitam āha | daivam iti | ataḥ yatnaiḥ adyatanaiḥ pauruṣaiḥ | daivaṃ prāktanaṃ pauruṣaṃ | jetum śakyate | keneva | yūneva | yathā yūnā bālaḥ jetuṃ śakyate tathety arthaḥ ||
atrāpi na daivasya kācic chaktir astīti bhāvaḥ ||
balam pauruṣam | na hi janaḥ aśakyaḥ rājyādivastuprāptyarthaṃ pratyahaṃ paridevanāyukto741 bhavatīti bhāvaḥ ||
bhāvāḥ mṛtyvādirūpāḥ padārthāḥ ||
phalitaṃ kathayati
amalatām rāgādimalarāhityam ||
phalotpādakau drumau phaladrumau ||
karma pauruṣam | anīśaḥ asamarthaḥ | vāṅmanaḥsukhaduḥkhau apy asau nāśayituṃ na śaknoti | śarīraduḥkhanāśe tu kā katheti bhāvaḥ ||
sadācāreṇa sādhvācāreṇa | vihāraḥ vidyate yasya | tādṛśaḥ | sa iti | sa eva śubhapauruṣabhājanam iti bhāvaḥ ||
dṛṣṭam pratyakṣadṛṣṭaphalaṃ pauruṣam ||
yathāśāstram svaśāstrānatikrameṇa | vihartavyaṃ vihāraḥ kāryaḥ ||
svām svajātyanusāriṇīm | upatiṣṭhanti samīpam āgacchanti | sarvāṇi sakalāni śreyāṃsi ||
svārthaprāpake svaprayojanasādhake kārye | ekam atyantaṃ | prayatnaparatā śāstrayantritā śāstrabuddhā ||
spandadharmiṇyāḥ spandasvarūpāyāḥ kriyāyāḥ | svārthasādhakatā svayam anyanirapekṣaṃ bhavati | sādhusaṅgamaśāstrārthatīkṣṇayā dhiyā sambandhinī svārthasādhakatā abhyūhyate vivecyate | kā svārthasādhakatā | śubhā | kā śubheti vyavasthāpyate ity arthaḥ ||
sarvatra samadarśitvaṃ samatā | tadrūpaḥ ānandaḥ samatānandaḥ | paramārtham paramopādeyaṃ | saḥ samatānandaḥ | pauruṣam āśrityopāsyaḥ ||
tat prasiddhaṃ | prāktanaṃ pauruṣaṃ daivaśabdena cet yadi | kathyate | yuṣmābhir iti śeṣaḥ | tat kathanaṃ | yuktaṃ bhavati | yata etat samatānandaprāptyupāyatvam746 | etasmin nāsti | ataḥ vayaṃ nāpavadāmahe tadapavādaṃ na kurmaḥ | upekṣāviṣayatvād iti bhāvaḥ ||
anyat prāktanapauruṣāt | kṣayam anudyogakṛtaṃ nāśam ||
adyatanayeti śeṣaḥ | yathā adyatanayā satkriyayā hyastanī duṣkriyā śobhāṃ abhyeti | evam tathā | prāktanī prāgjanmabhavā747 vāsanārūpā duṣkriyā748 | adya adyatanayā sacchāstrasevanādirūpayā satkriyayā | śobhām śuddhatvam abhyeti | ataḥ tvam satkāryavān bhava ||
mūḍhaḥ daivāt phalavādī ajñānī | pratyakṣam pratyakṣapramāṇasiddhaṃ pauruṣam utsṛjya | daivamohe daivarūpe bhrame majjati | kutaḥ tat | tat kutaḥ yat yataḥ | asmābhiḥ phalam karāmalakavat pauruṣād eva dṛṣṭam pratyakṣam anubhūtam ||
sakalāni yāni kāryakāraṇāni | taiḥ varjitam | atyantāsatsvarūpam ity arthaḥ | ata eva nijavikalpabalāt upakalpitam saṃpāditaṃ | tat asanmayaṃ daivam anapekṣya | he śubhāśaya | tvam ātmanaḥ pauruṣaṃ āśraya | daivavaśo mā bhaveti bhāvaḥ ||
śāstraiḥ sacchāstraiḥ | satāṃ sādhūnāṃ | yat ācaritaṃ ācāraḥ | tena pravṛttaḥ | avicchinnapravāheṇāgatāḥ ye deśadharmāḥ | taiḥ cātīva ciraprarūḍhaṃ750 atyantabahukālāt prabhṛti prasiddhaṃ | yat phalaṃ kalpitam sādhyatvena niścitaṃ bhavati | tasmin phale | hṛdi sphurati saṃpādanīyatayā vilasati sati | cittam aparam proktaphaletaraṃ751 vastu yat | no eti na gacchati | tad anu cittānantaraṃ | aṅgāvalī hastādyavayavapaṅktir | api aparaṃ yat | no eti | api tu tatsādhanaikaparaṃ bhavati | paṇḍitāḥ etat pauruṣam āhuḥ kathayanti | na tu yathā tathā hastādicālanam iti bhāvaḥ ||
puruṣeṇa etat svenānubhūyamānaṃ | puruṣatvam puruṣabhāvam | pauruṣaphalaṃ | pauruṣaṃ pūrvaślokoktasvarūpapauruṣaṃ | phalaṃ yasya | tādṛk | buddhvā eva | ātmaprayatnaparatā pauruṣanirvṛttatvam752 | sadā eva kāryā | tataḥ karaṇānantaraṃ | puruṣeṇāsau ātmaprayatnaparatā | sacchāstrasādhujanapaṇḍitasevanena paramām utkṛṣṭām | saphalatām mokṣākhyaphalayuktatām neyā | athaśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ ||
puruṣaiḥ āryajanasevanodyamaḥ kāryaḥ | kathaṃbhūtaiḥ | daivapauruṣayoḥ yaḥ vicāraḥ svarūpavivecanaṃ | tena cārubhiḥ | punaḥ kathaṃbhūtaiḥ | manasā iti evam | bhāvitaiḥ niścitaiḥ iti | kim iti | caritam anuṣṭhitam | ātmapauruṣam nityam sadā jayati | sarvaphalajanakatvāt sarvotkarṣeṇa vartata iti ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati
jīvaḥ puruṣaḥ | aihikaṃ iha loke śakyatvena sthitaṃ pauruṣaṃ | siddhyai siddhyarthaṃ buddhvā | tataḥ tadāśrayaṇenānuṣṭhitena tuṣṭiparapaṇḍitasevanena hetunā | pṛṣṭena tasmād eva paṇḍitāt pṛṣṭena | avitathena saphalena | varauṣadhena samyagjñānākhyavarauṣadhena | janmaprabandhamayam janmasantānarūpaṃ | āmayam rogaṃ | śāntiṃ nayatu | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuvyavahāraprakaraṇe ṣaṣṭhaḥ sargaḥ ||
oṃ atyantopādeyatvena punar api pauruṣacarcām eva prastauti
alpo yaḥ ādhiḥ jīvanopāyādinimittā cittapīḍā | tena vedhitam tāḍanāyuktam753 kṛtam | samādadhyāt cinmātratattve samādhānayuktaṃ kuryāt ||
daivam anudyogarūpam daivam | saṃpūrṇe abhivāñchite bhogamokṣarūpe kāṅkṣite754 yasya saḥ ||
ātmavidviṭtvaṃ ca teṣāṃ bhogamokṣarūpātmakakāryanāśakatvāj jñeyam ||
ebhyaḥ saṃvidādispandebhyaḥ ||
saṃvittattvād756 eva pauruṣotthānaṃ kathayati
yathā yena prakāreṇa | saṃvedanam saṃvidaḥ sphuraṇam syāt | tathā tena prakāreṇa | cetaḥ antaḥspandam757 saṃkalpākhyām ceṣṭām | ṛcchati gacchati | tathaiva cittaspandānusāreṇa eva | kāyaḥ calati hitāhitaprāptiparihārarūpāṃ kriyāṃ prati ceṣṭate | tataḥ tathaiva kāyacalanānusāreṇaiva | phalabhoktṛtā bhavati | jīvasyeti śeṣaḥ ||
ābālaṃ bālaparyantam | etat maduktam | phalitam āhāta iti ||
deveśasya guruḥ deveśaguruḥ ||
devendratulyatām indrasāmyam ||
doṣeṇa doṣahetunā759 | ucchāstriteneti yāvat ||
vivṛttāḥ rūpāntaraṃ gatāḥ | bhāvābhāvādyāviṣṭāḥ saṃpannā iti yāvat ||
tribhiḥ prakāraiḥ siddhitā trisiddhitā | phalam iti śeṣaḥ | svataḥ śāstrādi760 vinā svapratibhāmātrād eva | kecid dhi śāstrāt siddhā bhavanti | kecit gurutaḥ | kecit svataḥ ||
aśubheṣu bhogārjanarūpeṣv aśubhakāryeṣu ||
putra he śiṣya | sthitāḥ | upadeṣṭṛtveneti śeṣaḥ ||
ity evaṃ | niścayavān bhaved iti bhāvaḥ ||
duḥkhena pelavā udyogāsahā | buddhiḥ yeṣāṃ teṣu ||
asmābhiḥ pauruṣaḥ puruṣasambandhī kramaḥ | pādacālanādirūpaṃ pauruṣam iti yāvat | deśāntaragamādikāt phalataḥ phalāt | nityaṃ pramāṇaṃ arthakriyākāri761 dṛśyate | phalataḥ kathaṃbhūtāt | pratyakṣaṃ pratyakṣapramāṇaṃ | pramukhaṃ grāhakatvena pradhānaṃ yasya | tādṛśāt pratyakṣadṛṣṭād ity arthaḥ | ataḥ pauruṣam eva saphalaṃ | na daivam iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
mūkatayā daivaparatvarūpeṇa762 udyogarāhityena ||
tadvat tathā | tūṣṇīṃ sthitena udyogarahitena tiṣṭhatā ||
spaṣṭam ||
prāptiḥ prāpteti kāryaṃ karoti itivat prayogaḥ | asau puruṣārthaphalaprāptiḥ ||
spaṣṭam ||
tatra puruṣe ||
spaṣṭam ||
arthaprāpakaṃ yat kāryaṃ | tatra ekam kevalaṃ | prayatnaparatā ||
anarthaprāptau anarthaprāptyarthaṃ yat kāryam | tatra ekam prayatnaparatā ||
unnīyate niścīyate ||
svakam paramārtham nijaṃ paramaprayojanam ||
sacchāstrādirūpaḥ guṇaḥ matyā764 bhavati | buddhirahitasya sacchāstrādau pravṛttyabhāvāt | matiḥ sacchāstrādiguṇāt bhavati | te sacchāstrādiguṇamatī | mithaḥ anyonyaṃ | abhyāsāt vardhete vṛddhiṃ gacchataḥ | kāv iva | sarobdāv iva | yathā sarobdau saromeghau | kālataḥ mithaḥ vardhete tathety arthaḥ | kadācid dhi saraḥ meghavṛṣṭena jalena vardhate | kadācit tu meghaḥ sarasaḥ gṛhītena jaleneti ||
puruṣayatnena pauruṣeṇābhyastaiḥ anuśīlitaiḥ | svaḥ arthaḥ mokṣākhyaṃ nijaṃ prayojanam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena śrīrāmasya pauruṣaṃ kartavyatvenopadiśati
jagati kathaṃbhūte | puruṣakāraḥ pauruṣaṃ kāraṇaṃ yasya | tādṛśe | cinmātrapauruṣād eva hi jagad utpannam | prayatnam pauruṣam | tarusarīsṛpābhidhānāṃ daśāṃ tarvādirūpatām ity arthaḥ | tarvādayo hi pauruṣarāhityenaiva duḥkham anubhavantīti teṣāṃ grahaṇaṃ kṛtam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuvyavahāraprakaraṇe saptamaḥ sargaḥ ||
oṃ punaḥ daivanirākaraṇaṃ karoti | oṃ
pūrvārdhe yasyeti śeṣaḥ ||
idam ittham iti gira765 idaṃ itthaṃ saṃpannam iti vācaḥ ||
ātto768 gṛhītaḥ | duravabodhena ajñānena | ivaśabdaḥ yathāśābdārthe ||
gatārtho 'yam ||
mūḍhānumānasaṃsiddhaṃ daivaṃ yasya durmateḥ ajñāninaḥ | asti paramārthasad769 asti | tena durmatinā | pāvake agnau sthitvā | daivād dāhaḥ astu māstu veti vaktavyam | tatra tv asau naitad vaktuṃ śaknoti dāhaikalabdher iti bhāvaḥ ||
karma karmasaṃpādakam ity arthaḥ | na caitat saṃbhavati akiṃcitkurvataḥ snānādyanupapatter iti bhāvaḥ ||
saṃcāryate saṃcaraṇaśīlaḥ saṃpādyate | kim iti | kena iti śeṣaḥ | daivāṅgīkāre na ko 'pi kasyāpy upadeśaṃ kuryād iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
nanu daivena sahaiva puruṣaḥ kāryaṃ karotīty | atrāha
amūrtena mūrtirahitena771 daivena | hastādīn īhataḥ ceṣṭataḥ | mūrtasya puruṣasya | sahakartṛtā ca na bhavati | ataḥ daivena kṛtam daivakartṛkaṃ kāryaṃ | kvacit na bhavati ||
nanu manobuddhyādivad amūrtasyāpi daivasya mūrtena saha kartṛtvam asty evety | atrāha
mṛtaśarīre kartṛtvādarśanān manobuddhī kalpyete | na ca daivasyātra kaścid upayoga iti | na tatkalpanāvasara iti bhāvaḥ ||
nanu kadācit tasmād eva dṛśyāt772 śarīrādeḥ kāryaṃ dṛṣṭaṃ kadācin na dṛṣṭam iti adṛṣṭasya daivasya kalpanā yuktaivety | atrāha
buddhiḥ jñānaṃ | pṛthak cet yady asti | tadārthaḥ anya ekasmāt dvitīyaḥ pṛthag iti yāvat | asti buddhiḥ sā eva | na tu bhinnā ced bhavati | tadā tayoḥ arthayoḥ kā anyatā bhavati | ato 'tra kevalasaddṛśyāc773 charīrāder eva kāryaṃ bhavatv iti bhāvaḥ | nanv atra buddhipṛthaktvopayogo nāsti | kalpanāyā eva pramāṇatvād ity | atrāha | kalpaneti | kalpanā prathamaṃ pramāṇaṃ nāsti ced | vāsti | tadā pauruṣaṃ kiṃ na kalpyate | kalpanayā saṃbhāvyate samānanyāyatvāt ||
punar api prakṛtaṃ mūrtāmūrtayoḥ sahakartṛtvāsaṃbhavam eva kathayati
vapuṣmataḥ mūrtasya śarīriṇaḥ | amūrtena mūrtirahitena775 daivena | saṅgaḥ sahakartṛtvaṃ nāsti | keneva | nabhasā iva | nanu tathāpi amūrtam eva kartṛ bhavatv ity | atrāha | mūrtaṃ ceti | asmābhiḥ mūrtam eva lagnaṃ kāryalagnaṃ dṛśyate | ataḥ tasyaiva kartṛtvaṃ yuktam iti bhāvaḥ | phalitaṃ kathayati | tasmād iti | tasmāt tato hetoḥ | daivaṃ na vidyate | tatkalpanāyāḥ nirastatvāt ||
viniyoktā prerakaḥ | anyad daivākhyaṃ anyat vastu | śeratām kāryeṣv anudyogaṃ bhajantām ||
īdṛśam sthitam īdṛśam saṃpannam ||
tatparāḥ svayaṃkalpitadaivaparāḥ | te mūḍhāḥ | puruṣārthena pauruṣeṇa | uttamaṃ padam mokṣākhyam utkṛṣṭaṃ sthānam ||
pracakṣyate kathyate | na kenāpi pracakṣyate iti bhāvaḥ ||
kālavidbhiḥ daivajñaiḥ ||
tajjñaḥ paṇḍitaḥ ||
spaṣṭam ||
amībhiḥ pauruṣayuktair ebhir eva | paraiḥ pauruṣarahitaiḥ sāmānyajantubhiḥ | gaganagamitā paramākāśacāritvam ||
utsādya bādhitvā | devasaṃghātān devasamūhān | dānaveśvarāḥ hiraṇyākṣyādayaḥ ||
ālūnaśīrṇam aticañcalam ||
karaṇḍake randhrayukte kāṇḍasādhite dravyaviśeṣe | kenacit prayogena hi karaṇḍe 'pi jalaṃ tiṣṭhati ||
haraṇetyādy upalakṣaṇaṃ sarvakriyāṇām ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
gatārtho 'yam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe 'ṣṭamaḥ sargaḥ ||
oṃ atra śrīrāmaḥ pṛcchati
he bhagavan | brahman vasiṣṭha | kathaṃbhūta | sarvadharmajña | tvam vada | yat daivam loke evam pratiṣṭhām prasiddhim | āgataṃ | tat paṇḍitaiḥ kiṃrūpaṃ kathyate | na hi asiddhaṃ vastu prasiddhim āyāti iti bhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
he rāghava | pauruṣaṃ sarvakāryāṇāṃ kartṛ bhavati | itarat anyat daivādi | kartṛ na bhavati | na kevalaṃ kartr eva | kiṃ tu phalabhoktṛ ca bhavati | svāviṣṭapuruṣadvāreṇeti bhāvaḥ | daivaṃ tatra kāraṇaṃ na bhavati | ato daivaṃ nāstīti bhāvaḥ ||
īdṛśī daivam eva sarvaṃ karotīty evaṃrūpā | na ca kalpanāyāḥ satyatvam iti bhāvaḥ ||
paṇḍitaiḥ phalaśālināṃ phalabhājāṃ | pauruṣeṇa śubhāśubhena pauruṣeṇa | siddhasya phalasya śubhā aśubhā vā saṃpattiḥ daivaśabdena kathyate | ajñavyavahārārtham iti śeṣaḥ ||
paṇḍitaiḥ pauruṣe uparatā niṣṭhāṃ gatā | iṣṭāniṣṭasya vastunaḥ iṣṭā aniṣṭā vā prāptiḥ daivaśabdena kathyate783 | apiśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ ||
bhāvī bhavanaśīlaḥ | puruṣārthaḥ pauruṣam ekaṃ sādhanaṃ yasya | tādṛśaḥ | lokasaṃghāte lokasamūhe ||
hi yasmādarthe | ākāśakalpam ākāśavad atyantatuccham | na hi vandhyāsutaḥ kasyacit kiṃcit784 karoti na karoti veti bhāvaḥ | dvitīyo hiśabdaḥ niścaye ||
itthaṃ karmaphalasādhanarūpā | karmaphalasyāvāptau prāptau | uktimātram eva daivam iti bhāvaḥ ||
āśvāsanāmātravacaḥ kathaṃbhūtaṃ | evam | iti yaḥ arthaḥ | tasya vācakam niyamavācakam ity arthaḥ ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
prāk pitrantargatabījatāvasthāyām | apamṛṣṭam nāśitam ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
spaṣṭam ||
tad eva kathayati
pūrvam pitrantargatabījatāvasthāyām | bhūriśaḥ bhūriprakāreṇa | vartamānā yā vāsanā śubhāśubhā vā bhāvanā | magnā | bīje iti śeṣaḥ bhavati | sā eveyaṃ nṝṇāṃ karmabhāvena karmarūpeṇa | pariṇatiṃ rūpāntaraṃ | gatā | tadanurūpam eva sarve karma kurvantīti bhāvaḥ ||
anyabhāvaḥ anyavāsanā ||
grāmagasya ca grāmagamanavāsanā sphuṭā evānyathā na yāyāt ||
iha ihalokaparalokatayā dvirūpe saṃsāre | purā pitrantargatabījatāvasthāyām | karmakaraṇaṃ cātra pitṛdvāreṇaiva jñeyam ||
upasaṃhāraṃ karoti
evam anena prakāreṇa | svakarmāṇi prāk kṛtāni nijakarmāṇi | daivaṃ bhavati | prauḍhā vāsanā karma bhavati | tadanusāreṇaiva tasya prakṛtatvāt787 | vāsanā manasaḥ anyā na bhavati | hi niścaye | manaḥ puruṣaḥ bhavati | ataḥ daivasya puruṣād vyatiriktā sattā nāstīti bhāvaḥ ||
punar apy etad eva kathayati
karmety atra yacchabdādhyāhāraḥ | yat karma | tat mano bhavati ||
spaṣṭam ||
puṃniścayasya puṃrūpasya niścayasya | puruṣasyeti yāvat ||
evaṃnāmā mana ityādināmayuktaḥ ||
upasaṃhāraṃ karoti
saḥ puruṣakāraḥ | śubhado jīvanmuktākhyaśubhaphalapradaḥ789 | te ity upalakṣaṇam | tena sarveṣāṃ śubhaphalapradaḥ bhavatu ity arthaḥ ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
ataḥ pauruṣaṃ kiṃcid api nāstīti bhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
hi niścaye | ata eva pūrvoktāt kāraṇād eva | pauruṣeṇa kathaṃbhūtena | svaprayatnopanītena | rāhoḥ śira itivad ayaṃ prayogaḥ ||
vāsanāvyūhaḥ vāsanāsamūhaḥ | atha vā pakṣāntare | dvayoḥ madhye | ekataraḥ śubhaḥ aśubho vā asti ||
nīyase svānusāreṇa790 karma kāryase | padam mokṣākhyaṃ sthānaṃ ||
aśubho bhāvaḥ aśubhā vāsanā | balāt haṭhāt ||
nanv anyaḥ cetanārūpaḥ kaścin māṃ prerayati | tat katham ahaṃ svayaṃ kiṃcit kartuṃ śaknomīty | atrāha
he prājña | asmiñ śloke vakṣyamāṇe upadeśe yogyatvam | cetanāmātraḥ asi tvam | jaḍaḥ dehaḥ nāsi | tad eva cetanāmātram eva san | tvam anyena793 hetukartṛbhūtena kṛtvā | cet yadi | cetasi citikriyāṃ prati kartṛtvaṃ bhajasi | tat tadā | tvam na vidyase nāsi | tasyaiva sattvāt | na hi dvayoḥ sattā yuktā vyarthatvāt ||
punar api pūrvaślokottarārdhaniścitam artham eva kathayati
anyaḥ tvām cet cetayati citikriyākartṛtvam794 prerayati | tat tadā | tvayi asati pūrvoktayuktyā sattām abhajati sati | sa iti795 kam imam kiṃrūpam796 | idantāspandaṃ797 tvāṃ | cetayet citikriyākartṛtvaṃ prati prerayet | na hy asataḥ preraṇaṃ yuktam iti bhāvaḥ | ataḥ anyaḥ kaścit preryaḥ kalpanīyaḥ | so 'pi tvatsamānayogakṣema eveti kutrāpi preryatayā viśrāntir na syād | ataḥ tvam eva preryaprerakabhāvena sthito 'sīty abhiprāyeṇopasaṃhāraṃ karoti | tasmād iti | tasmāt tato hetoḥ | anavasthā preryānavasthitiḥ | vāstavī paramārthabhūtā | na bhavati | tavaiva preryaprerakatvābhyāṃ sthitatvāt | ato na kaścit tavānyaḥ prerakaḥ astīti bhāvaḥ ||
prakṛtam anusarati
yojanīyā pravartanīyā | bhogatyāgaparāmarśākhyaṃ śubhānusandhānam eva satataṃ kāryam iti bhāvaḥ ||
samāviṣṭam saṃlīnam | avatārayet nayet ||
aśubhāt bhogārjanaparāmarśarūpāt aśubhānusandhānāt | tasmād api śubhād api | pālayed798 aśubhāt rakṣet ||
samatā sarvam idaṃ brahmety evaṃrūpā buddhiḥ | tayā yat sāntvanam samāśvāsanaṃ tena | na drāg iti na jhaṭiti | etasyārthaṃ svakaṇṭhena kathayati | śanaiḥ śanair iti samyagvicāreṇa | na tu prāṇarodhanādirūpeṇa haṭhenety arthaḥ ||
adya | madupadeśeneti śeṣaḥ ||
abhyāsasya samastasyābhyāsasya ||
idānīm asmin janmani | upāhara ānaya ||
vāsanārāhityamātrasyaiva parame pade yatatvāt800 iti bhāvaḥ ||
asyāṃ vāsanāvṛddhau saṃdigdhāyām kim abhyāsād vardhate na veti sandehaviṣayāyām801 api satyāṃ | tvaṃ bhṛśaṃ śubham eva samāhara abhyāsaviṣayīkuru | yataḥ śubhāt kaścana doṣo na bhavati ||
sandehasyāyuktatāṃ kathayati
loke saṃsāre | puruṣeṇeti śeṣaḥ ||
bhūtaye jīvanmuktākhyasaṃpatprāptaye803 ||
avyutpannamanāḥ jñānarahitaḥ | ata evājñātatatpadaḥ ajñātabrahmākhyotkṛṣṭasthānaḥ | nirṇītam tatpadanirṇayam | bhāve ktaprayoge nirṇītam iti siddham ||
kaṣāyapākena lakṣaṇayā parakoṭiprāptyā | bhāvanaughaḥ nirṇayarūpaḥ vāsanāsamūhaḥ | nirādhinā śubhavāsanākhyacittapīḍārahitena ||
sargāntaślokena śrīrāmasyāvasthānam anuṣṭheyatvenopadiśati
tvaṃ | yat atisubhagam ata evāryasevitam bhavati | tac chubhaṃ804 pauruṣam | manojñabhāvā śubhavāsanā yā matiḥ | tayā karaṇabhūtayā | anusṛtya satatānuṣṭhānaviṣayatāṃ nītvā | aviśokaṃ duḥkharahitaṃ | padaṃ jīvanmuktirūpaṃ sthānaṃ | adhigamaya prāpnuhi | ārṣaḥ svārthe ṇic | tad anu kālāntare | tad api jīvanmuktipadam api avamucya | sādhu samyak | tiṣṭha videhamuktau sthirībhavety arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe navamaḥ sargaḥ ||
oṃ paramam upasaṃhāraṃ karoti
uktam upadeśam ||
avāntareṣu bhogarūpeṣu madhyameṣu viśrāntisthāneṣu | na tu paramātmarūpe parame viśrāntisthāne | abhipātīni patanaśīlāni | manorathaṃ cittānusandhānam | svārūḍhāni suṣṭhu ārūḍhāni | indriyāṇi saṃyamya pratyāhṛtya | samatāṃ rāgadveṣarahitatvam naya | anyathā na śroṣyasīti bhāvaḥ ||
mokṣopāyamayīṃ mokṣasya yaḥ upāyaḥ tanmayīm tadvācakām ity arthaḥ | saṃhitām śāstram | sārasammitām sāratulyām ||
he rāma | tvaṃ mayā vakṣyamāṇaṃ mokṣopāyaṃ śṛṇu | kiṃ kṛtvā | apunargrahaṇāyetyādi | suṣuptau tyaktām api vāsanāṃ puruṣaḥ punaḥ gṛhṇātīti apunargrahaṇāyety uktam | antaḥ manasi | anyathā na śrotuṃ śaknoṣīti bhāvaḥ | ādāya gṛhītvā | manaḥ kathaṃbhūtaṃ | ātmani samarasam ekarasam | na tu viṣayeṣu vikṣiptaṃ | tathā sapūrvāparaḥ saṃpūrṇaḥ yaḥ vākyārthavicāraḥ | sa eva viṣayaḥ saṃcārasthānam | tatrādṛtam ||
padam viśrāntisthānam ||
evaṃ śrīrāmasya pauruṣam āśrayaṇīyatvenopadiśya viśvāmitrapreraṇayā805 smṛtaṃ brahmoktam upadeśaṃ kathayituṃ prastāvaṃ karoti
idaṃ vakṣyamāṇaṃ | dhiyaḥ buddheḥ | paramāśvāsanam utkṛṣṭaṃ āśvāsanakāri ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
idaṃ vakṣyamāṇaṃ jñānam ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
cidākāśaḥ cid iti nāmadheyaḥ ākāśaḥ cidākāśaḥ | saḥ asti paramārthasan bhavati | kathaṃbhūtaḥ | anantāḥ aparicchinnāḥ | ye vilāsāḥ sargāvabhāsanasaṃkocanarūpāḥ vilāsāḥ te | ātmā svarūpaṃ yasya saḥ | tathā sarvagaḥ sarvavyāpakatvāt upacāreṇa sarvagantā | na hi mukhyaṃ sarvagatvam asya saṃbhavati niṣkriyatvena gamikriyānāśrayatvāt806 | punaḥ kathaṃbhūtaḥ | sarveṣām samastānāṃ bhāvābhāvasvarūpāṇāṃ padārthānāṃ | saṃśrayaḥ sphūrtipradatvena sattāpradatvena cāśrayaḥ | punaḥ kathaṃbhūtaḥ | avināśātmā vināśasyāpi sākṣitayā sattāpradatvena ca tena rahitaḥ ātmā yasya saḥ | na hi svasphūrtipradasya svasattāpādakasya ca kaścit āvaraṇaṃ kartuṃ śaktaḥ tadāvṛtau svasyāpy asiddhatvāt | punaḥ kathaṃbhūtaḥ | sarvavastuṣu pradīpaḥ prakāśakatvāt | nanu kutrāsāv astīti cen | na | sarvatra vartamānasya kutreti vaktum aśakyatvāt | nanu tathāpi kathaṃ nāsau sarvatra dṛśyate iti ced | asad etat | draṣṭrekasvarūpe tasmin kathaṃ na dṛśyata ity asyāpi vaktum aśakyatvāt | tathāpi ko 'sāv iti cet | yaḥ pṛcchati sa eveti brūmaḥ | nanu kaḥ pṛcchati iti cet | ahantayā atiprākaṭyena bhāsamānaḥ saḥ svayam eva svāntaḥ vicāryatām ity alaṃ rahasyodghāṭanena ||
tataḥ kim ity | atrāha
spandāspandayoḥ sṛṣṭyāveśaudāsīnyayoḥ808 samākārāt cittvākhyasamānākārayuktāt | tataḥ tasmāc cidākāśāt | viṣṇuḥ bhāvisṛṣṭisthitikārī809 nārāyaṇākhyo devatāviśeṣaḥ | samaṣṭirūpaṃ śuddhabuddhitattvaṃ cājāyata810 | saṃhārakāraṇasya śuddhāhaṅkārarūpasya rudrasya kathanaṃ sṛṣṭimātrakathanākāṅkṣayā811 na kṛtam | viṣṇuḥ ka iva | taraṅga iva | yathā spandamānarasāpūrāt sāgarāt taraṅgaḥ jāyate tathety arthaḥ ||
tasya nārāyaṇasya śuddhabuddhitattvasya ca | sumerukarṇikāt tathā tārakākesarāt hṛdayāmbujāt hṛtkamalāt tadantargatāt brahmāṇḍāt iti yāvat | bhāvisarvajagadādhāratvayogyāt svarūpaleśāc812 ca | parameṣṭhī bhāvisṛṣṭyutpattikārī brahmākhyo devatāviśeṣaḥ | samaṣṭirūpaṃ śuddhamanastattvaṃ ca vyajāyata ||
sakalaṃ jagat bāhyatvena bhāsamānaṃ samastaṃ jagat | samaṣṭibhūtaśuddhamanastattvarūpāt | parameṣṭhina eva hi sarvaṃ jagad utpannam | atropamānatvaṃ vyaṣṭirūpasya manasaḥ jñeyam | samaṣṭirūpasya manasaḥ813 upameyatvāt ||
janam mānavajanam | putraiḥ prajāpatibhiḥ kṛtvā sāmānyajanaiś ca ||
janaṃ viśinaṣṭi
bhūtajātīnāṃ devādīnām | āpyāyanakaram havyakavyādidvāreṇa tṛptikaram ||
tasya janasya mānavajanasya | īśaḥ brahmā śuddhamanastattvaṃ ca | karuṇāṃ dayām | atra ca śuddhamanasaḥ karuṇā sṛjyamānasmṛtikāracittāveśadvāreṇa jñeyety alaṃ rahasyodghāṭanena ||
nanu tataḥ kim akarod ity | atrāha
hatāśānāṃ naṣṭānāṃ | hatāyuṣāṃ naśvarāṇāṃ | antaḥ avasānaṃ ||
brahmaṇaḥ cintām upasaṃharati
sasarja svayaṃ | kṛteṣu smṛtiśāstreṣu janān prati kartavyatvena dṛṣṭavān ity arthaḥ ||
spaṣṭam ||
punaḥ kena puṃsāṃ sarvasya duḥkhasyāntaḥ bhaviṣyatīty āśaṅkya cintayati
tan nirvāṇaṃ kena syād ity āśaṅkya cintayati | taj jñānād iti | tat nirvāṇam | jñānāt eva paramātmatattvajñānāt eva | na tu tapaḥprabhṛtibhyaḥ labhyate ||
evakāraprayogayogyatāṃ svayam814 eva sādhayati
aṇūpāyaḥ avāntaropāyaḥ ||
tarhi janānāṃ jñānaṃ kathaṃ setsyatīty āśaṅkya cintayati
iyaṃ cintā tu utpādayiṣyamāṇajñānopadeśakāracintāveśadvāreṇa jñeyā ||
parameṣṭhicintām upasaṃharati
mām proktasvacintodbhavasthānabhūtānām upadeśakārāṇāṃ madhye mukhyabhūtaṃ tvādṛśajanajñānotpādanasamarthaṃ mokṣopāyākhyaśāstropadeśakaṃ vasiṣṭhākhyaṃ mām | manaseti rāhoḥ815 śira itivat prayogaḥ ||
nanu kenopādānakāraṇena tvam utpanna ity | atrāha
kuto 'pi anirvācyāt kasmāccid upādānakāraṇāt | utpannaḥ aham | tataḥ tasya pituḥ puraḥ śīghram upasthitaḥ prāptaḥ | ka ivotpannaḥ | ūrmir ūrmer iva paramārthavicāre sarveṣām utpattir adṛśyeveti sāmānyotpattir evātroktety alaṃ rahasyodghāṭanena ||
kīdṛśaḥ tvam upasthitaḥ kiṃ ca kṛtavān ity | atrāha
sākṣamālam817 iti pūrvakālakriyāviśeṣaṇam | etena svasya dhyānam uktam ||
tataḥ tava tena kim uktaṃ kṛtaṃ cety | atrāha
atra śuddhamanaḥsparśaḥ mayi jātaḥ iti bhaṅgyā uktam ||
mām vasiṣṭhākhyaṃ mām | vacanaṃ cātrāntaraḥ parāmarśaḥ jñeyaḥ ||
kim uvācety | atrāha
āntarabhāvena sthitaśuddhacittavaśenaiva hi sarveṣām ajñānitvaṃ jñānitvaṃ ca bhavati | etena prathamaṃ svasya jñānitvaṃ dyotitam ||
brahmavacanam upasaṃharati
ahaṃ dvijaḥ vasiṣṭhākhyaḥ brāhmaṇaḥ | svaṃ svarūpaṃ | vismṛtavān vyasmārṣam iti sambandhaḥ ||
asaṃbuddhayā niścayarahitayā ||
aham iti cintitavān iti saṃbandhaḥ | etena ajñānitvānantaram svasya vairāgyaprādurbhāvaḥ sūcitaḥ ||
athābhyadhāt uktavān | etena vairāgyānantaram mama jñānaṃ prati aunmukhyaṃ jātam iti sūcitam ||
nanu tatas tvayā kiṃ kṛtam ity | atrāha
etena mayā svayam eva vimarṣaḥ kṛta iti sūcitam ||
nanu tvayāsau kiṃ pṛṣṭas820 tena ca kim uktaṃ ity | atrāha
pituḥ ādhikyam śuddhamanastattvātilaṅghanena821 prāptā cinmātratā jñeyā | etena svasya svataḥsiddhatvam822 uktam | trividhā hi siddhāḥ uttarottaram utkarṣavantaḥ santi | gurutaḥ śāstrataḥ svata iti ||
mayi idaṃ sphuritam ity āntaro 'bhiprāyaḥ ||
kim uvācety | atrāha
mama madhye evedam ajñatvaṃ prādurbhūtam āsīt iti mama sphuritam iti bhāvaḥ ||
punaḥ kim uvācety | atrāha
idānīm ahaṃ jñānī jāta ity api mama sphuritam iti bhāvaḥ ||
tato 'pi punaḥ kim uvācety | atrāha
spaṣṭaṃ826 ||
spaṣṭam ||
tataḥ ahaṃ vairāgyarahitānāṃ karmakāṇḍadvāreṇopadeśaṃ karomi | viraktānāṃ tu jñānakāṇḍadvāreṇety api sphuritam | anyathā tvadupadeśe 'py ahaṃ na pravarteyam iti bhāvaḥ ||
brahmavākyam upasaṃharati
yāvad bhūtaparaṃparety upadeṣṭṛbhūtajñānisāmānyenoktam svasya cirajīvitvena vā | bāhya arthas tu827 sphuṭatayā na pratipadam uktaḥ ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
hi niścaye | mama samastajñānisantānasya vasiṣṭhākhyasya ca | iha loke | kiṃcit828 eva kartavyaṃ nāsti paramātmatattvaprāptyā kṛtakṛtyatvāt | tathāpi aham bhuvi bhūmau | saṃsthitaḥ asmi | kathaṃbhūtaḥ | sthātavyam mayā ihāvaśyaṃ | niyatyanurodhena829 sthātavyam iti evam abhimanāḥ abhiniviṣṭamanāḥ niścitamanā iti yāvat | ahaṃ saṃśāntayā lābhālābhānusandhānarūpakṣobharahitayā vṛttyā vā | pāreṇa kāryam śarīrayātrānimittaṃ karma | akaraṇe pratyavāyanimittaṃ nityaṃ karma ca karomi | vṛttyā kayā iva | satatasuptā yā dhīḥ | tayā ivātyantaśāntayety arthaḥ | tathāpi ahaṃ kiṃcid api na ca karomi nāhaṃ karteti niścayānubhāvād ity arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe daśamaḥ sargaḥ ||
pūrvasargoktasyopasaṃhārakāṅkṣayā830 parāmarśaṃ karoti
svam īhitam nijaceṣṭitam | kamalodbhavena brahmaṇā śuddhamanastattvena ca | kalpitam āvirbhāvitaṃ iti | anena prakāreṇaiveha jñānam ihāvatīrṇam iti bhāvaḥ ||
tat brahmaṇā uktam ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
kathaṃ kimarthaṃ832 ity arthaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
parame utkṛṣṭacinmātrasvarūpe833 | spandamayaḥ parimitāhaṃparāmarśamayaḥ ||
dadarśa | jñānanetreṇeti śeṣaḥ ||
moham bhaviṣyantam ity arthaḥ ||
mām vasiṣṭhākhyaṃ mām | jñānena paramātmajñānena | āyojya saṃyojya ||
etena ye bhūtā bhaviṣyantaś copadeṣṭāraḥ santi tatrāpīyam eva rītir astīti sūcitam ||
īritāḥ visarjitāḥ | kiṃ kartum | lokam adhikāribhedāt kriyākrameṇa jñānakrameṇa ca uddhartum | lokaṃ kathaṃbhūtam | mana eva mahāmayaḥ mahārogaḥ | tenottabdham baddham ||
spaṣṭam ||
parikalpitāni kṛtāni | maharṣibhir iti śeṣaḥ | yal834 lokaiḥ teṣām upadeśaḥ na śruta iti bhāvaḥ | athaśabdaḥ uttaraślokena saṃbandhanīyaḥ835 ||
dvandvāni dvandvayuddhāni | viṣayārtham deśārtham | daṇḍyatāṃ daṇḍayogyatām | paradāragamanādipāpakaraṇāt iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
teṣām rājñām ||
rājavidyā rājaguhyam ityādinā gītādau rājavidyāśabdena vyavahārāt iti bhāvaḥ ||
rājaguhyam iti adhyātmavidyāyāḥ aparaṃ nāma ||
spaṣṭam ||
nirnimittam bībhatsādirūpaṃ838 nimittaṃ vinā ||
nanu nirnimittavairāgyena ko 'tiśayaḥ mamāstīty | atrāha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
bībhatsam bībhatsarasālambanam dravyam ||
amalamānasatvaṃ vinā hi nirnimittaṃ vairāgyaṃ notpadyate iti bhāvaḥ ||
svavivekasya yaḥ camatkāraḥ | tasya yaḥ parāmarśaḥ | tena viraktayā bāhyapadārtharāgarahitayā | na tu bībhatsena viraktayā ||
spaṣṭam ||
indrajālam saṃsārākhyam indrajālam | parityājyam samantāt tyāgaviṣayatāṃ neyam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
na tv atrātmaprayatnaḥ kaścit prabhavatīti bhāvaḥ ||
kākatālīyayogenety anena kriyākramādeḥ śaithilyaṃ sūcitam | kākatālīyena paramātmavicāraṇanimittabuddhiyogaḥ842 | tāvat tu kriyākramādir avaśyam anuṣṭheyaḥ | tasyāpi leśataḥ taṃ praty upāyatvāt | na ca843 tatraiva maṅktavyam | sadgurūpāsāder anyasya mukhyasyopāyasyāpi sattvāt ity alam ||
kriyāparāḥ kriyām evopāyatvena845 manyamānāḥ | param padam cinmātrākhyam utkṛṣṭaṃ sthānam | cakrāvṛttibhiḥ kriyāparāḥ paunaḥpunyena846 sakriyāratā ity arthaḥ ||
yathābhūtam dṛṣṭvā yathāsti tathā dṛṣṭvā | tanmayīṃ saṃsāramayīm | param uttīrṇam śuddhacinmātratattvam | yānti tadrūpaṃ svātmānam anubhavanti ||
anantāḥ īhāḥ bhāvābhāvarūpāḥ ceṣṭāḥ yasyāḥ | tādṛśī saṃsārasaṃsṛtiḥ saṃsārasaraṇiḥ | dehamuktā nāma847 mahātantuḥ dehamuktā mahātantuḥ | jñānam cinmātratattvajñānam ||
jñānarūpā yā yuktiḥ upāyaḥ | sa eva plavaḥ | tena ||
avahitayā buddhyā vinā śrotuṃ na śaknoṣīti bhāvaḥ ||
yuktim jñānākhyāṃ yuktim ||
kena kenānyenopāyena | na kenāpīty arthaḥ | atra tu bālavṛddhayoḥ851 maricabhakṣaṇaṃ dṛṣṭāntatvena yojyam ||
duḥkhadāyinyaḥ cintāḥ duḥkhacintāḥ | tāś ca bhogaviṣayāḥ jñeyāḥ ||
prājñaṃ kathaṃbhūtam | vijñātam anubhūtam | vijñānaṃ vijñānarūpam ātmatattvaṃ yena tam | ādhayaḥ cintāḥ | vanaṃ kathambhūtam | varṣantaḥ abdāḥ853 meghāḥ yasya tat ||
ādhivyādhyoḥ parāvartaḥ855 paunaḥpunyenāvṛttiḥ yasmin | tādṛśe kṣubhite bhāvābhāvākhyaḥ kṣobhayukte | na bhajyate harṣaśokavaśaṃ na yāti | saṃsāramarumārute kṣubhite satīti856 yojyam | kalpavṛkṣo 'pi mārute kṣubhite sati na bhajyate ||
prāmāṇikaḥ pramāṇavaktā | prabuddhaḥ jñātaḥ | ātmā cinmātrarūpaḥ paramātmā yena | saḥ prabuddhātmā | praṇayānvitam yācñāsahitam857 | etadvyatiriktas tu pṛṣṭaḥ viruddham eva kiṃcid brūyād iti bhāvaḥ ||
yatnenāvadhānena ||
na tattvaṃ jānātīti tādṛśam | dehādāv ātmābhimāninam ity arthaḥ ||
vākyaṃ nānutiṣṭhati taduktavākyavācyam858 arthaṃ na saṃpādayati ||
kāryataḥ na tu vacanamātrāt | vacanamātreṇa hi bahavaḥ brahmajñāninam ātmānam darśayanti ||
bālaḥ bālavat mūḍhaḥ | mahārthasya mokṣākhyasya paramaprayojanasya ||
prājñena buddhimatā guruṇā | pṛṣṭaṃ praśnaviṣayīkṛtaṃ vastu | anindite | tathā pūrvāparayoḥ pūrvāparavākyabhāgārthayoḥ | yat samādhānam anyo'nyaviruddhatāpanayanam | tatra kṣamā buddhiḥ yasya | tādṛśe praṣṭari859 vaktavyam | adhame ata eva paśudharmiṇi mūḍhatayā paśusadṛśe praṣṭari | na vaktavyam vyarthatvāt ||
pṛcchakasya mūḍhataratvāt asya mūḍhatamatvam | bahūnāṃ jātiparipraśne hi mūḍhatamaḥ860 | pṛcchakād api mūḍhaḥ asau kiṃ brūyād iti bhāvaḥ ||
saḥ tava guṇādhārapṛcchakatvam mama tādṛk vaktṛtvam iti yogaḥ sadṛśasaṃbandhaḥ ||
nirṇayasvarūpaṃ kathayati | etad iti | etat śrīvasiṣṭhoktaṃ vastu | paramārthasatyam bhavati | pūrvaṃ bhaktimātreṇaiva madvacanaṃ satyatayā grāhyaṃ | tataḥ tatsatyatā svayam eva prakaṭībhaviṣyati | anyathāraṃbhamātre eva svavikalpakṛtābhiḥ sūkṣmekṣikābhiḥ tava kiṃcid api na setsyatīti bhāvaḥ ||
nanu yadi tvaduktaṃmayi na lagati tadā kiṃ kāryam ity | atrāha
yataḥ tvam mahān na tu862 nīcaḥ asi | nīco hi nīcatayā svalpenāpi kṣubhyati | tathā viraktaḥ saṃsārikapadārtheṣu viraktaḥ asi | anyathā hi padārthāviṣṭabuddheḥ te yogyatā na syāt | tathā janatāyāḥ sthitau racanāyāṃ | tajjñaḥ nipuṇaḥ asi | anyathā hi taddṛṣṭāntānusāreṇa proktaḥ upadeśaḥ tvayi na laget | ataḥ vastu maduktaparamārthatattvaṃ | tvayi lagati | kiṃ yathā | kuṅkumāmbu yathā | yathā tat aṃśuke lagati tathety arthaḥ ||
ukte madukte | yat avadhānam | tad eva paramam grāhyatvenotkṛṣṭaṃ yasyāḥ | tādṛśī | tathā paramārthasya maduktavākyāntarārthasya | vivecinī tava prajñā artham madvākyārthaṃ | viśati vartamānasamīpe vartamānā | atra dṛṣṭāntam āha | jaleti ||
ādeyaṃ ādānārham tat tad ity adhyāhāryam ||
nanu tvadvākyahṛtkaraṇe kaḥ prayāsaḥ asti yenaivaṃ bravīṣīty | atrāha
hi yasmāt | manonirodhe 'vaśyaṃ prayāsaḥ | taṃ vinā ca madvākyahṛtkaraṇaṃ na saṃbhavati | ato 'sty eva madvākyahṛtkaraṇe prayāsa iti bhāvaḥ ||
nanu svakīyaṃ bāndhavajanaṃ tyaktvā kathaṃ tvadvākyamātraparo bhaveyam ity | atrāha
avidyamānam jñānaṃ yasya tam ajñānam | asajjanebhyaḥ viratiḥ864 sajjaneṣu ratiś ca prathamaṃ mokṣasādhanam iti bhāvaḥ ||
nanu sādhupūjanena mama kiṃ setsyatīty | atrāha
spaṣṭam ||
kathaṃ vivekasyedṛśaḥ prabhāvo 'stīty | atrāha
etaiḥ vyastaiḥ samastair vā vinā865 na kaścin mokṣaṃ prāpnotīti vivekasya mokṣasādhakatvam astīti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
etasmin ekasmin | ekaś cātrottaraślokānurodhena vivekī jñeyaḥ ||
nanu katham ekenaiva kāryaṃ setsyatīty | atrāha
bhūṣaṇabhūtaḥ ākāraḥ yasya | tādṛśaḥ ||
vivekaparipanthinaḥ prajñāmāndyasyānarthotpādakatvaṃ kathayati
prajñāmāndyam ghanatām upayātaṃ sat | sthāvaratām yāti iti saṃbaddhaḥ ||
nanu yady ahaṃ prajñāmāndyena vivekayogyo867 na syāṃ tarhi kiṃ kāryam ity | atrāha
sujanasya bhāvaḥ saujanyam | tadyuktāḥ guṇāḥ869 saujanyaguṇāḥ | te ca śāstrārthadṛṣṭayaś ca | tābhiḥ vikāsitaṃ prajñāmāndyarahitam antaḥkaraṇaṃ yasya saḥ | tathā uddhṛtaṃ niṣkāsitaṃ | karṇasthaṃ jantumalaṃ yasya saḥ | tādṛśaḥ | ato vivekayogya evāsīti bhāvaḥ ||
nanu katham etad ity | atrāha
abhyāsaḥ sacchāstrābhyāsaḥ | tat padam vivekākhyaṃ sthānam ||
atyantamukhyabhūtasya vivekasya vardhanopāyam āha
tapaḥ bāhyendriyāṇāṃ nigrahaḥ | damaḥ āntarāṇāṃ ||
mohaḥ viparyāsaḥ | añjanena hi māntrikāḥ divāpi yāminīṃ prakaṭayanti ity añjanam ity uktam ||
nanu mama maurkhyaṃ kathaṃ naśyatīty | atrāha
nāśanam nāśakaraṇam | kiṃcitsaṃskṛtayā kiṃcitpadapadārthajñānamātreṇa871 | na tu kṣobhotpādakena mahatā vyākaraṇajālajñānena | saṃskṛtayā saṃskārayuktayā ||
durāśāḥ bhogāśāḥ eva sarpāḥ | tāsāṃ gatena | maurkhyād eva durāśā niryāntīti bhāvaḥ | saṃkocam cidvimarśākhyavikāsarāhityam ||
iyaṃ mayā vakṣyamāṇā | vastudṛṣṭiḥ paramārthadṛṣṭiḥ | prasīdati prasannā bhavati | tasmin naiva viśrāntiṃ bhajatīti bhāvaḥ ||
pūrvāparavicāraviṣayīkṛtaḥ arthaḥ pūrvāparavicārārthaḥ | tatra yat cārucāturyaṃ | tena śālinī ||
tvam apīdṛśo 'sīti sargāntaślokena kathayati
vikasitena vivekākhyavikāsayuktena | sitena malarāhitena | manomuṣā manohāriṇā | varavicāraṇam eva śītalā ruk yasya | tādṛśena guṇavatā maitryādiguṇayuktena873 hṛdayena | tvaṃ virājase | kiṃ yathā | nabho yathā | yathā874 tat amalena nīhārādimalādūṣitena | śaśinā virājate tathety arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuvyavahāraprakaraṇe ekādaśaḥ sargaḥ ||
śrīrāmasya buddhisamādhānāya punar api śrīrāme samyakpraṣṭṛtvaṃ875 svasmiṃś ca samyagvaktṛtvaṃ kathayati
he rāghava | paripūrṇam bhogāśārāhityena tṛptaṃ | manaḥ876 yasya | tādṛśaḥ | ata eva mānyaḥ tvam | praṣṭuṃ jānāsi | uktaṃ maduktaṃ | vetsi ca | tenāhaṃ tava vaktum ādarāt pravṛttaḥ | anyathā na brūyām iti bhāvaḥ ||
ātmani na tu bāhyavastuṣu | saṃsthāpya samyak sthāpayitvā ||
spaṣṭam ||
āttavān gṛhītavān | asi tvam ||
phalitam āha
kathāṃ brahmoktāṃ svataḥsphuritāṃ880 vā mokṣakathāṃ | itaḥ paraṃ brahmoktam evopadeśaṃ śrīvasiṣṭhaḥ śrīrāmāya karotīti jñeyam ||
brahmoktāṃ mokṣakathāṃ prastauti881
pade cinmātrākhye | dṛṣṭe svātmatayā anubhūte | vai niścaye | śamam śāntim ||
nanu etā dṛṣṭayaḥ adya tāvat kasyacic chāntiṃ gatā adya vā nety | atrāha
bhavyacetasaḥ sādhoḥ | yadi vijñānaviśrāntiḥ vijñāne vijñānasvarūpe ātmani | viśrāntiḥ saṃsāradṛṣṭināśadvāreṇa viśrāmaḥ | na bhavet | tat tadā | asyāṃ etādṛgduḥkharūpāyāṃ | saṃsṛtau saṃsāre | kaḥ sādhuḥ cintāṃ viśrāmānāsādanāvyabhicāriṇīṃ saṃsāracintāṃ saheta | na ko 'pīty arthaḥ | asmadādivad882 iti śeṣaḥ | viśrāmāsādanena tasya cintā eva nāsti yenāsau iha tiṣṭhatīti bhāvaḥ ||
nanu bhavyasya cintā kutra gacchatīty | āha
parasya paramātmanaḥ prāptyā | sarvāḥ mananavṛttayaḥ manomananavyāpārāḥ cintā iti yāvat | bhavyasya vilīyante | atra dṛṣṭāntam āha | kalpānteti ||
saṃsāra eva viṣāveśakṛtā viṣūcikā viṣūcikākhyo rogaviśeṣaḥ | sā saṃsāraviṣāveśaviṣūcikā883 | gāruḍamantreṇa hi viṣāveśaḥ naśyati ||
saḥ yogaḥ kathaṃ prāpyata ity apekṣāyāṃ gadyena kathayati
sa ca yogaḥ sujanena884 saha śāstrārthavicārāt | paramārthajñānamayo labhyata eva ||
labhyata evetyantaṃ | ṭīkā | saḥ mananavṛttivilayahetuḥ yogaḥ sujanena saha śāstrārthavicārāt labhyata eva | na tu na labhyate | saḥ kathaṃbhūtaḥ | paramārthasya cinmātratattvasya | yat jñānaṃ tanmayaḥ | na tu prāṇarodhanādirūpaḥ ||
nanu yadi vicāreṇāpi na kiṃcit setsyati tarhi kiṃ kāryam ity / atrāha
avaśyam iha hi vicāre kṛte sakaladuḥkhakṣayo bhavatīti mantavyam ||
mantavyam ityantaṃ | spaṣṭam ||
phalitaṃ kathayati
nāto vicāradṛṣṭayo 'vahelayā885 draṣṭavyāḥ | vicāravaśataḥ puruṣeṇa sakalam idam ādhipañjaraṃ sarpeṇa tvacam iva paripakvāṃ parityajya vigatajvareṇa886 śītalāntaḥkaraṇena887 vinoda iva jagad akhilam ālokyate888 samyagdarśanavatā ||
samyagdarśanavatetyantaṃ | ṭīkā | yataḥ paramārthatattvaṃ vicārād eva labhyate ataḥ vicāradṛṣṭayaḥ vicārākhyāḥ dṛṣṭayaḥ | avahelayā anādareṇa | na draṣṭavyāḥ | nanu kiṃ vicāreṇa setsyatīty | atrāha | vicāreti | vicāravaśataḥ889 samyagdarśanavatā890 samyagdarśanayuktena satā puruṣeṇa |akhilam bāhyam ābhyantaraṃ ca sarvaṃ | jagat vinoda iva krīḍā ivālokyate | tadbhāvābhāvaprayuktaharṣaśokarahitatvāt | puruṣeṇa kathaṃbhūtena | sakalam idam anubhūyamānam | ādhipañjaram vikalpākhyaṃ pañjaram | sarpeṇa paripakvāṃ891 tvacam iva parityajya vigatajvareṇa tāparahitenāta eva śītalāntaḥkaraṇena ||
nanv asamyagdarśanavattvasya ko doṣo yena vicārāt samyagdarśanavattvam āśrīyate ity | atrāha
asamyagdarśanavato hi paraṃ duḥkham idaṃ | viṣamo hy atitarāṃ saṃsārarogo bhogīva daśati | asir iva cchinatti | śara iva vedhayati | rajjur iva veṣṭayati | pāvaka iva dahati | rātrir ivāndhayati | aśaṅkitaparipātitaparuṣapāṣāṇa iva vivaśīkaroti | harati892 prajñāṃ | nāśayati sthitim | pātayati mohāndhakūpe | tṛṣṇayā jarjarīkaroti | na tad asti kiṃcid duḥkhaṃ saṃsārī yan na prāpnoti ||
prāpnotītyantaṃ | ṭīkā | param agrakoṭiṃ yātam | nanu kena kṛtaṃ duḥkham asyāsamyagdarśanavataḥ syād ity | atrāha | viṣama iti | vedhayati tāḍayati | viśeṣeṇa kathanam aśakyaṃ jñātvā sāmānyena kathayati | na tad iti | saṃsārī saṃsārayuktaḥ | ataḥ saṃsārakṛtam evehāsamyagdarśanavato duḥkham astīti bhāvaḥ ||
nanu viṣayarūpo 'yaṃ saṃsāra evam eva bhavati | kim asmākaṃ karotīty | atrāha
duranteyaṃ kila viṣayaviṣamaviṣaviṣūcikā | yadi na cikitsyate tad atitarāṃ narakanagaranikaraphalānubandhinī tat tat karoti | yatra śitāsiśatapāta utpalatāḍanam | agnidāho himāvaseko | 'ṅgavikartanaṃ candanacakrakaracanā | ghūrṇadvātāntaḥ paripeṣo 'ṅgaparimālanam | anavaratānalajvālāvicalitacāmaranārācanikaranipāto nidāghavinodanadhārāgṛhaśīkaravarṣaṇam | śiraśchedaḥ893 sukhanidrā | mūkīkaraṇaṃ pāṭavamudrā mahān upacayaḥ ||
mahān upacaya ityantaṃ | ṭīkā | durantā nāśayitum aśakyā | viṣayāḥ saṃsārikāḥ bhogāḥ | te eva viṣamaviṣaviṣūcikā | sā yadi na cikitsyate | tat tadā | atitarām narakanagarāṇāṃ yaḥ nikaraḥ samūhaḥ | sa eva phalaṃ | tasya anubandhaḥ pravāhena pravartanaṃ | saḥ asyām astīti tādṛśī satī sā | tat tat tādṛśaṃ tādṛśaṃ duḥkhaṃ karoti | tat kim ity apekṣāyām āha | yatreti | yatra yasmin duḥkhe sati | yadduḥkham apekṣyeti yāvat894 |ghūrṇan sphuran yaḥ vātaḥ895 | tasyāntaḥ madhye | paripeṣaḥ cūrṇībhāvaḥ | aṅgaparimālanam aṅgakomalatāpādakaṃ mardanaṃ bhavati | vātamadhye cūrṇībhāvād api tatkaṣṭataram iti bhāvaḥ | anavaratāḥ yāḥ analajvālāḥ | tā eva vicalitacāmarāṇi yasmin | tādṛśaḥ yaḥ nārācanikaraḥ | tasya nipātaḥ | nidāghasya arthāt nidāghakṛtatāpasya | vinodanārthaṃ896 dūrīkaraṇārthaṃ yāni dhārāgṛhāṇi | teṣāṃ ye śīkarāḥ | teṣāṃ varṣaṇaṃ bhavati | pāṭavamudrāḥ pāṭavasya cāturyasya | mudrā saṃkocaḥ | kṛśateti yāvat | mahān upacayaḥ vṛddhiḥ bhavati ||
phalitaṃ kathayati
tad evaṃvidhe kaṣṭaceṣṭāsahasradāruṇe saṃsāracapalayantre 'smin rāghava nāvahelā kartavyā | avaśyam idaṃ hi vicāraṇīyam ||
vicāraṇīyam ityantaṃ | ṭīkā | tat tato hetoḥ | he rāghava | evaṃvidhe pūrvoktamahākaṭhinaduḥkhadāyini | ata eva kaṣṭaceṣṭāsahasradāruṇe asmin anubhūyamāne | saṃsāra eva capalayantram tasmin | avahelā kiṃ mamāyaṃ karotīti anādaraḥ | na kartavyā | punaḥ kiṃ kāryam ity | atrāhāvaśyam iti | paṇḍitaiḥ avaśyam idam ayaṃ saṃsāraḥ | vicāraṇīyam | kim ayam | idam iti vicāraviṣayatāṃ nayet ||
anyat kiṃ karaṇīyam ity | atrāha
evaṃ cāvaboddhavyam yathā kilāsti vicārāc chreyo'vāptir iti ||
itītyantaṃ | ṭīkā | puruṣeṇaivaṃ ca boddhavyam niśceyam | evaṃ kathaṃ | yathā kila niścaye | vicārāt śreyo'vāptiḥ mokṣaprāptir astīti ||
nanv ayaṃ vivekaḥ kasyacid asty athavā nety | atrāha
anyac ca raghukulendo | yadi naite mahānto munayo maharṣayaś ca viprāś ca rājānaś ca jñānakavacenāvaguṇṭhitaśarīrās tat katham aduḥkhakṣamā api duḥkhamayīṃ tamovṛttipūrvakasaṃsārakadarthanām anubhavantaḥ satatam eva muditamanasas tiṣṭhanti ||
tiṣṭhantītyantaṃ | ṭīkā | he raghukulendo | aham anyac ca | bravīmīti śeṣaḥ | yadi ete puraḥsthāḥ897 | mahāntaḥ munayaḥ maharṣayaś ca viprāś ca rājānaś ca jñānakavacena vivekākhyakavacenāvaguṇṭhitāni valitāni | śarīrāṇi yeṣāṃ te | tādṛśāḥ jñānayuktā iti yāvat | na bhavanti | tat tadā | ete munyādayaḥ aduḥkhakṣamāḥ api katham duḥkhamayīṃ | tathā tamovṛttipūrvikā tamovṛttikāraṇā | yā saṃsārakadarthanā saṃsārakleśaḥ | tām anubhavantaḥ | satatam eva na tu abhimataprāptyā kadācid eva | muditamanasaḥ tiṣṭhanti | ataḥ asty evaiṣāṃ898 viveka iti bhāvaḥ ||
gadyāṃśayuktena padyenātra hetuṃ kathayati
iha hi
padyāntaṃ | ṭīkā | hi yasmāt |iha jagati | narottamāḥ narebhyaḥ samastamanuṣyebhyaḥ teṣāṃ madhye vā uttamāḥ śreṣṭhāḥ | tathā samadhigataḥ vivekavibhavena samyag anubhūtaḥ | ātmā eva paramātmā eva | dīpaḥ yaiḥ te | tādṛśāḥ vibuddhabuddhayaḥ vivekayuktabuddhayaḥ pūrvoktāḥ munyādayaḥ | tathā tiṣṭhanti | tathā katham ity apekṣāyām āha | vikautukā iti | vikautukāḥ viṣayākāṅkṣārahitāḥ | ādiśabdenendrādīnāṃ grahaṇam ||
phalitaṃ kathayati
tathā ca
padyāntaṃ899 | ṭīkā | tathā ca sati | vai niścaye | āryaiḥ sadbhiḥ sārdham | vicārya saṃsāram ātmatattvaṃ ca vicārya | mohe ajñānakārye sāvadhānatve parigalite sati | tataḥ ghane nibiḍe | ajñānajalade ajñānam eva ca | galati sati | tataḥ sadasatoḥ sadasadbuddhiviṣayībhūtayoḥ arthayoḥ | sadasadbuddhiparigalanena galitavapuṣoḥ satoḥ | tataḥ abhimate paramopādeye | ātmani tattve jīvākhye tattve | parijñāte dehādivyatiriktatayā samyak niścite sati | na kevalaṃ parijñāte kiṃ tu samadhigate dehādityāgena svātmatayā samyag anubhūte sati | tataḥ tattve jīvādisākṣitayā sthite śuddhacinmātratattve | dhiyā galanonmukhayā buddhyā | dṛṣṭe jīvasattāpradatvena dṛṣṭe sati | idam kriyamāṇam | jāgataṃ jagatsaṃbandhi | aṭanam śarīrayātrānimittaṃ vyavaharaṇam | ramaṇam krīḍā bhavati | padārthaniṣṭabhāvābhāvakṛtaharṣaśokasparśakāritvābhāvād iti bhāvaḥ ||
anyac ca kathayāmīty āha
anyac ca rāghava
padyāntaṃ | ṭīkā | he rāghavāham anyac ca bravīmi | kiṃ bravīṣīty | atrāha | prasanne iti | pare uttīrṇe | cittattve śuddhacinmātrākhye tattve | prasanne svaprakāśanaparatayā prasādonmukhe sati | ata eva tasmin pare cittattve savibhave śaktisahite | hṛdi sattvabhāvena sthite | hṛdi valgati900 sphurati sati | vimarśaviṣayatām āyāte satīti yāvat | tataḥ akhilakalanādṛṣṭiṣu901 samastajīvādikalanārūpāsu dṛṣṭiṣu | samābhogībhūtāsu satīṣu | vyāpakacinmātrasvarūpatāsādanena vistārarahitāsv api vistārayuktāsu saṃpannāsu satīṣu | tataḥ antaḥkaraṇaghaṭanāsu antaḥkaraṇaracanāsu | āhitarasaṃ svecchayā | śamaṃ cinmātrasvarūpe layaṃ | puraḥ agre yāntīṣu | tataś ca dhiyā galanonmukhayā buddhyā | tattve śuddhacinmātrākhye tattve | dṛṣṭe ātmatayānubhūte sati | idaṃ jāgatam aṭanaṃ ramaṇaṃ bhavati ||
punar api pūrvābhiprāyeṇaivāha
anyac ca
sargāntaślokaṃ tāvat | ṭīkā | dehaḥ sthūladehaḥ | sphāraḥ sarvatra sphuraṇaśīlaḥ | rathaḥ bhavati | indriyagatiḥ indriyaracanā turagaracanā bhavati | heyopādeyarūpādiprāptiparihārārthaṃ darśanādidvāreṇa deharathacālakatvāt | parispandaḥ902 turagaracanābhūtānāṃ indriyagatīnāṃ ceṣṭā dehaṃ prati preraṇasāmarthyaṃ vātāt bhavati | vātena hi indriyāṇi darśanādikriyābhāñji santi dehaṃ cālayanti | vā pakṣāntare | dehī dehābhimānī jīvaḥ | arvā turagaḥ bhavati | paryantataḥ903 tasyaiva dehacālakatvāt904 | puraḥ dehādibhyaḥ uttīrṇaśuddhacinmātrarūpaḥ aham jagati viharāmi vihāraṃ karomi | ahaṃ kathaṃbhūtaḥ | akalitāni svātmatvaniścayena duḥkhadatvenāniścitāni | anantāni viṣamāni sukhaduḥkharūpāḥ saṃkaṭāḥ yena | tādṛśaḥ | rājā hi rathādibhyaḥ paraḥ san akalitānantanimnonnataś ca bhavati | iti anena niścayena | anaghayā svasmin baddhatvajñānādidoṣarahitayā | dhiyā galanonmukhayā buddhyā | tattve proktasvarūpe tattve | dṛṣṭe sati | idam jāgatam aṭanaṃ ramaṇaṃ bhavati | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe dvādaśaḥ sargaḥ ||
oṃ pūrvoktāṃ dṛṣṭim anūdya tadavaṣṭaṃbhena subuddhīnāṃ vicaraṇaṃ kathayati
etāṃ pūrvasargoktām906 | avaṣṭabhya satataṃ vimarṣaviṣayaṃ kṛtvā | puṣṭātmānaḥ | puṣṭaḥ atyantābhivyaktiyogyatāṃ gataḥ | ātmā śuddhacinmātrākhya ātmā yeṣāṃ te | tādṛśāḥ asamunnaddhāḥ darparahitāḥ | abhyuditāḥ iva prāptarājyā907 iva ||
sarvam eva pravāhāgataṃ sarvam eva | kurvanti kartavyam iti niścayena kurvanti | kiṃcana na kurvanti svasmin kartṛtvābhimānābhāvāt ||
svastham ity ubhayatra kriyāviśeṣaṇaṃ niścitam ity arthaḥ | heyopādeyatāpakṣarahitāḥ upekṣāpakṣe sthitā ity arthaḥ ||
atra sarvatrāpi kriyākaraṇaṃ jīvanmuktatayāśritadehādidvāreṇa jñeyam | akaraṇaṃ tv aśuddhacinmātratvadvāreṇety alam ||
kṣīyante līyante | parapadarūpatayaiva908 sphuranti iti yāvat ||
madhuravṛttimat maitrīyuktam ||
ātmany eva na māti na prabhavati | atyantānandamayatvād iti bhāvaḥ | mananārambharahitasya kautukarahitasya ca ānandena svātmani amānaṃ na yuktam iti lokaprasiddhir apiśabdābhiprāyaḥ | rasāyanam amṛtam ||
indrajālāni mantrādiprabhāvena siddhāni ākāśagamanādīni | vāsanām nānudhāvati api tu tato nivṛttim eva karoti | bālavat cāpalam bālacāpalam utsṛjya | pūrṇam tṛptisahitaṃ yathā bhavati | tathā virājate ||
ātmatattvāvalokanasyaiva pūrvoktāsu vṛttiṣu kāraṇatvaṃ gadyena kathayati
evaṃvidhā hi vṛttaya ātmatattvāvalokanāl labhyante | nānyatas | tasmād vicāreṇātmaivānveṣṭavya upāsanīyo jñātavyo yāvajjīvaṃ puruṣena netarad iti ||
itītyantaṃ | ṭīkā | hi yasmāt | evaṃvidhāḥ pūrvoktāḥ | vṛttayaḥ vyāpārāḥ | ātmatattvasya paramātmasvarūpasya | yad avalokanaṃ | tasmād eva | puruṣeṇa labhyante | nānyataḥ | tasmād puruṣeṇa yāvajjīvaṃ vicāreṇātmaivānveṣṭavyaḥ | kiṃrūpo 'sāv iti vimarśanīyaḥ | tataḥ upāsanīyaḥ | upāsanaṃ cātra avicchinnapravāheṇānusandhānaviṣayīkaraṇam eva jñeyam | tataḥ jñātavyaḥ | sthūladehādivyatirekena sthūladehavat niḥsaṃśayam ātmatattvena jñātavyaḥ | itarat sthūladehādi | na jñātavyam | itiśabdaḥ gadyasamāptau ||
nanv ātmāvalokanaṃ kartavyatvena tvayā pratipāditaṃ | tadavalokanaṃ kathaṃ setsyatīty | atra padyenāha
svā nijā | yā anubhūtiḥ | tasyāḥ | suśāstrasya śobhanaśāstrasya | guroḥ sadguroś | ca iti trayasya | yatra yasmin abhyāse | ekavākyatā arthāt melanaṃ syāt | santatenāvicchinnena | tenābhyāsena karaṇena | puruṣeṇa kartrā | ātmāvalokyate ||
svasthas tu katham iyād ity apiśabdābhiprāyaḥ ||
etatprasaṅgena maurkhyaṃ nindati
spaṣṭam ||
kiṃcitsaṃskṛtabuddhīnām padapadārthajñānām ity arthaḥ | śravyam śravaṇārham | idaṃ mokṣopāyākhyam | maurkhyāpahaṃ maurkhyam upahantīti maurkhyāpaham ||
kathābhiḥ vakṣyamāṇāḥ dṛṣṭāntāḥ kathādṛṣṭāntāḥ | taiḥ sundaram | śāstravākyānāṃ yaḥ arthaḥ | sa eva bandhuḥ | tena aviruddham | śāstrārthānusārīty arthaḥ ||
spaṣṭam ||
aṭanaṃ bhramaṇam ||
ālokam paratattvaprakāśakatvāt ālokasvarūpam ||
spaṣṭam ||
mādṛśaiḥ sādhubhir ity arthaḥ | guruśāstrākhyaṃ yat pramāṇaṃ pramākaraṇaṃ | tasmāt guruśāstrapramāṇataḥ | jñātvety asyānantaraṃ stheyam iti śeṣaḥ911 ||
vihara harṣāmarṣarahitatvena krīḍāṃ kuru ||
duḥkhānubandhiṣu duḥkhānuviddheṣu ||
punaḥ kiṃ kāryam ity | atrāha
anantam trividhaparicchedarahitam | anāyāsaṃ āyāsasādhyatvābhāvāt | sārasiddhaye paramapuruṣārthasiddhaye | sādhanīyaṃ svopalabdhiviṣayatāṃ neyam | vijānatā kiṃcinmātrajñānayuktena mūrkhasyātrānadhikaratvāt ||
avidyamāna uttamaḥ yasmāt tat anuttamam niratiśayam iti yāvat | tādṛśaṃ yat padam | tat ālambate iti tādṛśam ||
andhadundubhān912 andharājilān | asamyag darśitvād ity arthaḥ ||
mitrarūpeṣu dviṣatsu ā mukhe sukhakāritvāt mohamantharā mohanirbharā | buddhiḥ yeṣāṃ te | tādṛśāḥ ||
spaṣṭam ||
bhogabhāktvaṃ caiṣāṃ pravāhagatam eva jñeyaṃ | na yatnasādhitam ||
abhyāsaḥ sacchāstrābhyāsaḥ | āpadam āpadrūpām ||
na suptavyam avahelā na kartavyā ||
tārṇasya tṛṇanirmitasya ||
śemuṣīlabhyam eva buddhilabhyam eva | na tu bāhyayatnalabhyam ||
nanu yadi tat padaṃ nāsti tat kiṃ śemuṣyā labhyate ity | atrāha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
svāsthyam svasthatā | kevalībhāvaṃ vinā advitīyatāṃ vinā ||
tatprāptau kevalībhāvaprāptau | kleśaḥ śārīrikaḥ kleśaḥ ||
asminn arthe hastapādādicalanaṃ na bhavati | deśāntarasaṃgamaḥ ca na bhavati | ayam arthaḥ kleśātiśayasādhyaḥ na bhavati | tīrthāyatanāśrayaḥ914 ca na bhavati ||
puruṣeṇa tat kevalībhāvākhyaṃ padam | evalam manomātrajayena āsādyate prāpyate | manomātrajayena kathaṃbhūtena | puruṣārthena pauruṣeṇa | ekam kevalaṃ sādhyena | punaḥ kathaṃbhūtena vāsanaikārthakarmaṇā | vāsanā bhāvanā | sā eva ekārthaḥ | tasya karmaṇā | bhāvanāmātrasādhyenety arthaḥ ||
tadvicāreṇa tadviṣayeṇa vivekena | ekaṃ kevalaṃ | niścayaḥ yasya | tam | vicāraniśceyam ity arthaḥ | tat kevalībhāvākhyaṃ padam ||
tadvicāravatā kevalībhāvavicārayuktena | tat padaṃ kevalībhāvākhyaṃ padam ||
spaṣṭam ||
svargamānuṣyayoḥ svarlokamanuṣyalokayoḥ ||
ataḥ kāraṇāt | puruṣeṇa manojayaḥ cintyaḥ | kathaṃbhūtaḥ | śamasaṃtoṣau sādhanaṃ yasya | tādṛśaḥ puruṣaḥ | tasmāt manojayāt | anantaśamasya saṃbhogaḥ camatkāraḥ | śamāsvādarūpaḥ iti yāvat | ānandaḥ āpyate prāpyate ||
jīvatā gacchatā bhramatā | atha916 patatā | upalakṣaṇaṃ caitat | sarvāḥ kriyāḥ917 kurvateti yāvat | rakṣasā dānavenāpi devena puruṣeṇa vā manaḥpraśamanodbhūtaṃ tathā vikāsiśamapuṣpasya918 vivekoccataroḥ919 phalam | tat paramaṃ sukham nirvāṇākhyaṃ sukhaṃ | prāpyāmbarasthena bhānunā iva nojjhyate na ca vāñchyate sūryavat upekṣām eva sarvatra kriyate ity arthaḥ | rakṣaḥprabhṛtinā kathaṃbhūtena | vyavahārapareṇāpi kāryavṛndam kāryasamūham | acinvatā nāhaṃkarteti niścayāt svakṛtatvenānanubhavatā ||
anīham vikalpākhyaceṣṭārahitam | vigatābhīṣṭam abhīṣṭam idam iti niścayarahitam | pravāhāgatam upekṣayā eva karotīti bhāvaḥ ||
pūrvataraṃ prakṛtānāṃ920 śamādidvārapālānāṃ nirṇayaṃ prastauti
ekatamāsaktyā921 ekatamāsevanena ||
tatrāpi prathamoddiṣṭaṃ śamaṃ nirūpayati
duḥkhadoṣarūpā daśā yasyāṃ sā duḥkhadoṣadaśā ||
paramaṃ padam cinmātrākhyam utkṛṣṭaṃ sthānam ||
dveṣeṇaiva hi śatruḥ śatruḥ bhavati | sa ca tasya nāstīti tasya śatruḥ mitratām etīti bhāvaḥ ||
paramaśuddhatā vāsanākhyamalarāhityam ||
harer dvihṛtpadmatvaṃ nābhisthasya padmasya sthitatvāj jñeyam ||
akalaṅkitatvam evātra indujaye hetuḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
prasādam prasannatām ||
paramaṃ tattvam paramātmatattvaṃ925 | svayam evāyatnam eva | prasīdati svarūpadarśanākhyaṃ prasādaṃ karotīty arthaḥ ||
viṣamāṇi hiṃsāni926 | mṛdūni komalāni ||
antaḥ manasi ||
samāśvāsaya śītalaya ||
svadate rocate | camatkāraṃ karotīti yāvat | tāntam mlāniyuktaṃ kṛtaṃ | mānasaṃ yena tat ||
śamāmṛtarasāsnātaṃ manaḥ yāṃ nirvṛtiṃ eti | he rāghavāhaṃ manye | tayā nirvṛtyā | chinnāny api aṅgāni rohanti ||
spaṣṭam ||
vedhayanti tāḍayanti ||
vṛttyā vyāpāreṇa930 ||
samāśayam samacetasam ||
vartate tiṣṭhati | itaraḥ aśāntaḥ ||
abhinandanti stuvanti ||
śāntasvarūpanirṇayadvāreṇa śamasvarūpaṃ niścinoti
upekṣā eva śāntir iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
suṣuptamanāḥ harṣāmarṣānusandhānarahitaḥ932 ||
spaṣṭam ||
kapaṭarāhityād iti bhāvaḥ ||
tuccheham tucchopāyaparam ||
na majjati rāgodrekeṇāsakto na bhavati | vyavahārī vyavahārakārī | na saṃmūḍhaḥ na vyavahārarahitaḥ | vyavahārarahitasya hi amajjanaṃ vyavahārābhāvakṛtam eva na śāntikṛtam ||
svaḥ nijaḥ | vyavahāraḥ asyāstīti tādṛśasya ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena śamanirūpaṇaṃ samāpayati
he raghutanaya | mahānubhāvāḥ puruṣāḥ | amṛtam amṛtarūpam | ahāryam anāśyam āryajuṣṭam |śamaṃ pūrvoktasvarūpaṃ śamaṃ avalambya | paraṃ padaṃ paracitsvarūpam utkṛṣṭaṃ sthānaṃ | yathā prayātāḥ | tvam tam tathāvidham | kramam siddhaye anupālaya | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe trayodaśaḥ sargaḥ ||
oṃ vivekanirṇayaṃ prastauti
kāraṇajñenakiṃ | kena saṃpadyate iti jānatā puruṣeṇa | dhiyā ātmanaḥ vicāraḥ aniśam kartavyaḥ" ||
nanu vicāreṇa kiṃ setsyati ity | atrāha
param padam śuddhacinmātrākhyaṃ mahāsthānam ||
anantāḥ yāḥ īhāḥ ceṣṭāḥ | tābhiḥ935 paripallavitā puṣṭībhūtā | ākṛtiḥ yasya tat ||
gatiḥ śaraṇam ||
spaṣṭam ||
pratipattiḥ jñānam | avivekena tu kṛtāni etāni anartham936 evotpādayantīti bhāvaḥ ||
yuktāyuktamahādīpaṃ idaṃ yuktaṃ idaṃ tv ayuktam iti prakāśakam ity arthaḥ | sphāraṃ vistīrṇam ||
vidārayati vināśayati ||
kālena hi mūḍhā api śuddhacinmātrākhyaṃ paramaṃ padaṃ prāpnuvanti | vijṛmbhitam vilasitam | anuttamam niratiśayam ||
spaṣṭam ||
vivekavilāsaḥ āsām astīti vivekavilāsinyaḥ ||
vicārodayena hāriṇyā manoharayā ||
āśā mokṣāśā | tasyāḥ yaḥ prasaraḥ | taṃ rundhantīti tādṛśānām dikprasararodhināṃ ca | karañjānāṃ kaṇṭakavṛkṣāṇām | duḥkharītayaḥ duḥkharacanāḥ ||
kajjalakṣodena mantrasaṃskṛtena | kajjalakṣodena malinā ghanā | kajjalakṣodavat malinā cātyantakāluṣyāt | madirā modaṃ dhārayatīti tādṛśī | madirāmodenāpi nidrā ghanībhavati | avicāramayī avicārasvarūpā tām eva kṣayaṃ nayeti bhāvaḥ ||
moheṣu kiṃ karomīty evaṃrūpeṣu ||
mānase sarasi hṛdayākhye sarasi mānasākhye sarasīti ca ||
vicāravikalā vicārarahitā | māndyaṃ jāḍyaṃ | candrāt citsūryapratibimbarūpatvena candratulyāt saṃsārāt | aśaniḥ941 bhāvābhāvakṛtaharṣāmarṣarūpaṃ vajram āścaryaṃ ca candrād aśaner utpādaḥ ||
narādhamaḥ kiṃ | duḥkhaḥ ṣaṇḍakānāṃ valmīkam | valmīke hi kaṇṭakaṣaṇḍakāni bhavanti | punaḥ kaḥ | vipad eva navalatā | tasyāḥ madhuḥ vasantaḥ ||
durārambhāḥ kutsitāḥ kāryārambhāḥ ||
ekānte janarahite942 deśe | sthitaḥ jaraddrumaḥ | tasya sadharmakam sadṛśam | sādhukāryeṣu cittanirodhādiṣu | phaladānena paropakārarūpeṣu ca śubhakāryeṣu ||
viviktam vivekayuktam | āśāvaivaśyavarjitam iti viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ | āśāvaivaśyasyaiva nirvṛtirodhakatvāt ||
navā śaratkālīnā ||
paramārthasya śuddhacinmātratattvākhyaparamārthasya | patākāyāḥ pradarśakatvasāmānyena cihṇabhūtapatākārūpāyāḥ dhiyaḥ943 | dhavalacāmaram śobhādāyakatvena dhavalacāmararūpam ||
bhāvāḥ manuṣyādirūpāḥ padārthāḥ | bhāvāḥ kathaṃbhūtāḥ | bhagnāḥ bhūyāṃsi bhavabhayāni evāmayāḥ yaiḥ te | bhāskaro 'pi daśa diśaḥ bhāsayati ||
spaṣṭam ||
sarva eva jagadbhāvāḥ jagatpadārthāḥ | avicāreṇa vicārarāhityena | cāravaḥ bhavanti | kathaṃbhūtāḥ | avidyamānasadbhāvāḥ | ata eva ca vicāraviśarāravaś ca vicārāsahatvāt ||
spaṣṭam ||
samaṃ ca tat svacchaṃ samasvacchaṃ | nirābādham kenāpi pramāṇena bādhayitum aśakyam | anantasyāparicchinnasya svātmatattvasya | yat mananam parāmarśaḥ | tasyāśrayam lakṣaṇayā sādhakam ||
udāraprakaṭābhogaṃ udbhaṭaprakaṭavistāraṃ | tejaḥ yasya | tādṛśena | niṣkāmatā kāmanārāhityam | uditaś cāsāv induḥ | tena ||
nanu niṣkāmatayā kiṃ setsyatīty | atrāha
tayā niṣkāmatayā | nābhivāñchati nojjhati sarvatropekṣām eva bhajate ity arthaḥ ||
punaḥ kiṃ karotīty | atrāha
sā niṣkāmatā sadā ālambanam āśrayo yasya | tat tatsadālambanam | tathā sphāraṃ sphuraṇaśīlaṃ | ābhāsam āgatam vivekayuktaṃ jātam ity arthaḥ ||
nottāmyati na kṣubhyati ||
sarvatropekṣayaiva vartate iti bhāvaḥ ||
anuvartate niranusandhānam pravartate | ati atiśayena ||
spaṣṭam ||
kevalatām videhamuktatām | yāvadīpsitam ity anena sarvam eva bhagavatkṛtam teṣām īpsitam evāstīti sūcitam ||
kim uta vaktavyaṃ saṃpadīty apiśabdābhiprāyaḥ | sapratīkāram pratīkārasahitam | na tu cintanamātreṇaiva | pratīkāraś cātra bhogatyāga eva jñeyaḥ ||
bahir api vicārasyaiva sāmrājyam iti bhāvaḥ ||
vedavedāntarūpāḥ sthitayaḥ maryādāḥ vedavedāntasthitayaḥ947 | sthitikāraṇam saṃsāramaryādākāraṇabhūtāḥ ||
ajihmitam tejo'bhimukhe hi cakṣuṣi pratīghātena jihmitatvaṃ parivartitatvaṃ bhavati | tac cātra nāstīty arthaḥ ||
sarvasya śocyaḥ sarvaiḥ śocanīya ity arthaḥ | vivekaḥ ātmā pradhānaṃ yasya saḥ vivekātmā vivekānvita ity arthaḥ | jayati sarvotkarṣeṇa vartate ity arthaḥ ||
pālyā rakṣaṇīyā ||
spaṣṭam ||
jñātāḥ adhigatā | ūrdhve uttīrṇe cinmātre | gatiḥ yaite ||
nānarthaśatajarjara ity atra caśabdo 'dhyāhāryaḥ | avicāreṇāvivekena vinaṣṭaḥ vismṛtaḥ | ātmā pāramārthikaṃ svarūpaṃ yasya | tādṛśaḥ ||
spaṣṭam ||
sarve ye anarthāḥ | teṣāṃ nijaḥ svakīyaḥ | āvāsaḥ sarvānarthaśrayam ity arthaḥ ||
hi yasmādarthe | avalambanam ādhāraḥ ||
ātmanā manasā | ātmānaṃ paramātmānam | avaṣṭabhya bhāvanayā gṛhītvā ||
vicārasya svarūpaṃ kathayati
nyāyena yuktyā | parāmarśaḥ santatabhāvanam ||
atiṣayenāndham andhāndham948 | tādṛśaṃ ca tat mohamukharaṃ ca | jāḍyena viparyāsayuktam ity arthaḥ | duḥkhāya svasya parasya ceti jñeyam ||
grahaḥ grahaṇaṃ | utsargaḥ tyāgaḥ ||
tattvam cinmātrākhyaṃ paramaṃ tattvam | ātmani śuddhacinmātrarūpe ātmani | śāntatvasya svarūpaṃ kathayati | sarveti | sarvaduḥkhakṣayasyaiva śāntirūpatvāt ||
sargāntaślokena vicāranirūpaṇaṃ samāpayati
kila niścaye | bhuvi karmaṇāṃ saphalatā phalate | sphuṭavicāradṛśaiva sphuṭā yā vicāradṛk | tayaiva | uttamāt viśeṣataḥ | prakaṭatāṃ gacchataḥ vivekasyaiva sarvaprakaṭane śaktatvāt | ataḥ iyaṃ vicāritā951 śamavate bhavate 'pi virocatām | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe caturdaśaḥ sargaḥ ||
oṃ evaṃ vicārasvarūpaṃ nirṇīya tṛtīyasya saṃtoṣasya svarūpaṃ kathayati
saṃtuṣṭaḥ saṃtoṣayuktaḥ puruṣaḥ ||
spaṣṭam ||
na dūyate saṃtapyate saṃtuṣṭavān ||
prativiṣā ivācarate prativiṣāyate | prativiṣā tiktadravyaviśeṣaḥ ||
spaṣṭam ||
saṃtuṣṭasvarūpakathanadvāreṇa saṃtoṣasvarūpaṃ kathayati
saṃprāpte pravāhāgate ||
ātmanā svena | na tu bhogādinā ||
saṃtuṣṭasyaiva jñāne adhikāra iti bhāvaḥ ||
pratibimbati lagati ||
tat narāmbujam ajñānaghanayāminyā saṃkocaṃ na yāti | tat kim | yasyāsau saṃtoṣabhāskaraḥ nityam udito bhavati ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
pūrṇatāṃ tṛptatām | ātmanā eva | na tu bhogair ity arthaḥ ||
svāntaḥ svamanasi | ariktasya pūrṇasya ||
yathā kiṃkaratvam upāgatāḥ bhṛtyāḥ rājānam upatiṣṭhante tathā saṃtoṣapuṣṭamanasaṃ953 maharddhayaḥ upatiṣṭhante ||
svacche rāgādimalarahite ||
nāma niścaye | kalaṅkahīnayā asantoṣākhyamalarahitayā ||
saṃtoṣavivecanaṃ sargāntaślokena samāpayati
spaṣṭam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe pañcadaśaḥ sargaḥ ||
oṃ evaṃ saṃtoṣasvarūpaṃ nirṇīya caturthaṃ satsaṃgaṃ nirūpayati
spaṣṭam ||
phalaśriyaḥ mokṣākhyaphalalakṣmyāḥ ||
śūnyaṃ śūnyadeśaḥ | ākīrṇatām lokabharitadeśatām ||
sādhu954 samyak ||
samutsāraṇam nāśanam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
galitagranthayaḥ naṣṭakāmākhyagranthayaḥ ||
spaṣṭam ||
kamalā lakṣmīḥ ||
tena puruṣeṇa | amalavilāsasya śuddhasphuraṇayuktasya | padasya cinmātrākhyasya sthānasya | agrāvacūlatā śirobhūṣaṇatā | grathitā yena bhavyena daivaprakṛtikena | sādhusaṃgatiḥ na tyaktā sādhusaṃgatiḥ kāryaiva958 cinmātrākhye pade rājate iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sarvān upāyān saṃkalpayati
spaṣṭam ||
ataḥ paraṃ lābhādi nāstīti parapadābhiprāyaḥ ||
mohavāreḥ mohākhyajalayuktāt ||
spaṣṭam ||
prasavabhūḥ utpattisthānam ||
vahanāni jalaspandāḥ | avicāritam asandeham ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
mantriṇāṃ mantrajñānāṃ | vare śreṣṭhe ||
phalitam āha
tasmāt eteṣāṃ caturṇāṃ madhye | ekatamaṃ guṇaṃ saṃtoṣādirūpaṃ guṇaṃ | abhyāharet arjayet961 ||
spaṣṭam ||
guṇārjane saṃtoṣādyarjane ||
doṣāḥ rāgādayaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
hi niścaye | sā vāsanāsarit ||
sargāntaślokenaitat samāpayati
puruṣayatnajavena pauruṣavegena | nijabhāvanadīṃ svavāsanāmahānadīṃ | nanu kimarthaṃ tāṃ taṭagatāṃ karomīty apekṣāyām āha | iha hīti | hi yasmāt | tena tasyāḥ śubhataṭānugamanena | tayā nijabhāvamahānadyā tvam na uhyase vivaśatayā yatra tatra na nīyase | taṭagatayā ca nadyā na963 kiṃcit uhyate | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe ṣoḍaśaḥ sargaḥ ||
phalitaṃ kathayati
he rāghava | evaṃ sati | yaḥ puruṣaḥ | āttaviveko bhavati | saḥ | bhavān iva | jñānagiraḥ śrotuṃ yogyo bhavati| ka iva | rājā iva yathā rājā nayabhāratīḥ nītivākyāni śrotuṃ yogyaḥ bhavati | tathety arthaḥ ||
avadātaḥ śamādisevanena rāgādimalarahitaḥ nirmalaś ca | avadātasya śuddhacinmātraviṣayatvena śuddhasya sitasya ca | jaḍasaṅgena mūḍhasaṅgenojjhitaḥ tyaktaḥ | tam akurvāṇa ity arthaḥ | jaḍānāṃ lakṣaṇayā meghānāṃ saṅgena ujjhitaḥ iti ca ||
spaṣṭam ||
idam etat śāstram ||
bhavyaḥ divyaprakṛtiḥ ||
saṃhitā śāstram | sārasammitā sāratulyā | jñātā samyak vicāritā ||
nanu kim anayā setsyatīty | atrāha
yathā dīpe prajvalite | anicchataḥ api ālokānākāṅkṣiṇo 'pi | ardhanidrasyārdhaprabuddhasya | ālokaḥ saṃpravartate | evam anayā saṃhitayā | nirvāṇam brahmaṇy ātyantiko layo | bhavet ||
āptoktivarṇiteti śrutety asya viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ ||
etasyāḥ saṃhitāyāḥ prekṣaṇam vicāraṇam etatprekṣaṇam | tasmāt ||
mayā ṣaṭ prakaraṇāni asyāṃ kalpitāni vihitāni| kathaṃbhūtāni | arthasahitāni vākyāni arthavākyāni | yuktiyuktāni968 arthavākyāni yeṣu | tāni| punaḥ kathaṃbhūtāni | dṛṣṭāntaiḥ sāram śreṣṭham sūktaṃ yeṣu | tāni ||
prakaraṇaṣaṭkam viśeṣato nirdiśati
nanu kiṃ tena saṃpadyata ity | atrāha | vairāgyam iti ||
kiyatpramāṇaṃ tat kṛtam ity apekṣāyām āha
granthasyeti jātāv ekavacanam| tat vairāgyaprakaraṇaṃ granthasya ślokānāṃ sārdhaṃ sahasraṃ bhavati| tat kiṃ | yasmin hṛdi vicārite sati | prakāśā prakaṭā | śuddhatā rāgādimalarāhityaṃ udeti | kasminn iva | mārjite śodhite maṇau iva | yathā vimārjite maṇau śuddhatodeti | tathety arthaḥ ||
sūktirūpaḥ yaḥ granthaḥ vākyam | tena sundaram | tadyuktam ity arthaḥ ||
nanu kiṃ tatra kathyate ity | atrāha
nanu varṇanena kiṃ setsyatīty | atrāha | evaṃsvabhāva970 iti ||
vijñānapratipādanam vijñānapratipādakam ity arthaḥ ||
spaṣṭam ||
yasmin yasmin utpattiprakaraṇe | sāsmadyuṣmat ahaṃtvaṃyuktam | budhyate ity | atra śrotreti kartṛtvenādhyāhāryam| kīdṛśaṃ budhyate ity apekṣāyām āha | piṇḍagrahetyādi | saṃkalpe hi pattanam īdṛg eva bhātīti dṛṣṭāntatvenopāttam ||
punaḥ kīdṛg budhyate ity | atrāha
svapnopalabdhabhāvābhaṃ svapnadṛṣṭapadārthasadṛśam ity arthaḥ | gandharvāḥ svāvāsārthaṃ kalpanayākāśe nagaraṃ kalpayanti | tad eva gandharvanagaram | arthaśūnyaṃ satyabhūtaghaṭādyartharahitaṃ | upalambanaṃ jñānaṃ yasmin ||
spaṣṭam ||
nirbījaṃ kāraṇarahitaṃ | kathāyāḥ yaḥ arthaḥ varṇanīyaḥ padārthaḥ | tasya yat pratibhānaṃ pura iva sphuraṇaṃ | tenābhā yasya | tat | kathāyāṃ hi varṇanīyaḥ padārthaḥ puraḥstha971 iva pratibhāti | vyometi | bhrameṇa hi vyomni muktāvalī dṛśyate ||
kaṭakādi yathā hemni asad evotthitaṃ bhavati tathāsad evotthitaṃ972 jagad budhyate iti pūrveṇaiva sambandhaḥ ||
vāśabdadvayaṃ pakṣāntaradyotakaṃ | svapne dṛṣṭaṃ citram974 vā budhyate | vyomni bhrameṇa dṛṣṭaṃ citram vā budhyate | citraṃ kathaṃbhūtaṃ | abhitti bhittirahitaṃ | tathā raṅgarahitam raṅgadravyarahitam | punaḥ kathaṃbhūtaṃ | akarma anirmiti | tathā ciraṃ bhāsvaram cirabhāsuram | etaiḥ viśeṣaṇaiś ca citrasya lokottaratvam uktam ||
tathā tadvat | asadātmakam asatsvarūpam | jagacchabdarūpārtham bhāvapradhāno nirdeśaḥ | jagad iti yacchabdarūpaṃ tasyārthatvaṃ dadhat budhyate tathā | kathaṃ | yathā citrānalaḥ avahniḥ adāhakatā975 anagniḥ san | asadātmakaṃ vahnitvaṃ dhatte dhārayati ||
taraṅgotpalamālābhiḥ āḍhyaṃ yat dṛṣatpattram śilāpattram | tad ivotthitaṃ budhyate | śilāpattre hi taraṅgākāraḥ utpalākārāś ca rekhāḥ bhavanti | tā evātra taraṅgotpalamālāḥ jñeyāḥ | padārthāś cātra taraṅgotpalamālāsthānīyāh | punaḥ kīdṛg budhyate ity | atrāha | cakreti | cakrasya bhrāmyamāṇasya cakrasya | yat śūtkāracūrṇam | tasya malarāśim iva uditaṃ budhyate | bhrāmyamāṇena cakreṇa hi saśūtkāraṃ bhūmeḥ rajaḥ uttiṣṭhati ||
śilāstrīhāsyavat hāsadam ||
andhakāragṛhe yat ekaikasya nṛttam tadrūpaṃ budhyate | sarvathā cāsatyataram eva budhyate iti iha tāvad abhiprāyaḥ | itaḥ paraṃ cinmātramayaṃ cinmātrasthaṃ ca budhyata ity abhiprāyeṇāha | praśānteti | śrotrā asminn utpattiprakaraṇe śrute sati idaṃ praśāntājñānanīhāraṃ jñānaśaradambaraṃ budhyate ||
stambhe cinmātrākhye stambhe | samutkīrṇam iva budhyate | tathā bhittau cinmātrākhyāyāṃ bhittau | citram ivāhitaṃ kṛtaṃ budhyate | paṅko 'tra cinmātrasvarūpaṃ jñeyaṃ | sacetanaṃ cinmātrasāratvāt | acetanaṃ grāhyatvāt ||
śobhanākhyāḥ ākhyānākhyāyikāḥ | tanmayam ||
nanu sthitiprakaraṇe kim uktam ity | atrāha
ahaṃbhāvarūpasya jagataḥ sthitir evātra prāyaśo nirṇīyate iti bhāvaḥ ||
ciram bahukālam | bāhulyeneti yāvat ||
munisantatibhiḥ dṛṣṭāntatayā vakṣyamāṇābhiḥ munisantatibhiḥ | sundaram ramaṇīyam ||
nanv atra kiṃ varṇyata ity apekṣāyām āha
idaṃ jagat ahaṃ tvaṃ ca saḥ | iti evaṃrūpā | bhrāntiḥ utthitā | iti satī eva | śāmyati | iti evam | asmin upaśāntiprakaraṇe kathyate | asmin kathaṃbhūte | ślokānāṃ saṅgrahaḥ yasmin saḥ | tādṛśe | sa iti paramakāraṇaparāmarśaḥ ||
nanv etacchravaṇena kiṃ setsyatīty | atrāha
saṃsṛtiḥ kathaṃbhūtā | vibhrameṇaiva viparyayajñānenaiva praspaṣṭā | punaḥ kathaṃbhūtā | kiṃcit leśena | labhyam upalambhanaṃ sparśaḥ yasyāḥ sā | anyathā nirvāṇaprakaraṇaṃ vyarthaṃ syāt iti bhāvaḥ ||
nanu tataḥ saṃsṛtiḥ kīdṛśī tiṣṭhatīty apekṣāyām āha
spaṣṭam ||
saṃkalpe dṛṣṭaṃ mattābhram saṃkalpamattābhram | śāntaṃ yat saṃkalpamattābhram | tasya yaḥ bhīṣaṇaḥ aśaniśabdaḥ | tadvat ||
vismṛtau yau svapnasaṃkalpau | tayoḥ nirmāṇaṃ yasya | tādṛśaṃ yat nagaraṃ | tenopamā yasyāḥ sā | tathā bhaviṣyannagarodyāne sotsavā samadanā980 | yā śyāmalā śyāmākhyā strī | tadvat aṅgaṃ svarūpaṃ yasyāṃ sā | tādṛśī ||
punaḥ kathaṃbhūtā | naśyajjihvena | na tu naṣṭajihvena | ucyamānā yā ugrakathā | tasyāḥ yaḥ arthaḥ | tasya yaḥ anubhavaḥ | tenopamā yatra tat | tādrśam | kā iva | anullikhitāni981 cittasthāni ca tāni citrakṛccittasthāni ca yāni citrāṇi | taiḥ vyāptā bhittibhūr iva ||
parivismāryamāṇā | na tu vismāritā | yā acchā bhittirahitā | kalpanānagarī | tasyāḥ nibhā sadṛśī | sarvāsām ṛtumatīnām anutpannasya982 varasya mardaḥ mardanam | tadvat asphuṭā ākṛtiḥ yasyāḥ sā | nikaṭavartitvena buddhāv ārūḍhatvajñāpanārtham ṛtumatīnām ity uktam ||
bhāvī puṣpākhyo varākāraḥ yasya saḥ | tādṛśo yaḥ vasantarasaḥ | tadvat rañjanā yasyāḥ sā | tatsadṛśīty arthaḥ | antarlīnaḥ taraṅgaughaḥ983 yasyāḥ sā antarlīnataraṅgaughā | tādṛśī cāsau saumyavārisarit saumyavāriyuktā984 nadī | tayā samā sadṛśī | etair viśeṣaṇaiś copaśāntiprakaraṇaśravaṇānantaraṃ buddhyārohamātrasvarūpā sṛṣṭis tiṣṭhatīti sūcitam ||
tataḥ upaśāntiprakaraṇānantaraṃ | śiṣṭaḥ granthaḥ sārdhaṣoḍaśasahasrāṇi parīmāṇam ||
nanu kiṃ tacchravaṇena setsyatīty | atrāha
nirvāṇaḥ brahmaṇi līnaḥ | vijñānātmā śuddhajñānasvarūpaḥ | nirāmayaḥ dṛśyākhyāmayarahitaḥ ||
nirvāhitā avasānaṃ nītā jagadyātrā yena saḥ | tādṛśaḥ | kṛtaṃ samāptaṃ | kartavyaṃ yena kṛtakartavyaḥ | tādṛśaś cāsāv | ata eva susthitaś ca ||
samastāḥ ye vitatārambhāḥ | teṣu vajrastambhaḥ avicala ity arthaḥ | nabhonibhaḥ śarīrayātrārthaṃ kṛtair api karmabhir aliptatvāt ākāśasadṛśaḥ | vinigīrṇaṃ citsvarūpe svātmani līnīkṛtaṃ | yat jagajjālaṃ | tenātitṛptimān nirapekṣa ity arthaḥ ||
rūpam viṣayaḥ | ālokaḥ tadgrahaṇopāyaḥ | manaskṛtiḥ manaskāraḥ | ālokena gṛhītasya rūpasya manasi anusandhānam iti yāvat ||
sadehaḥ sattvaśeṣaṃ tāvat śarīrasya sthitatvāt | nirdehaḥ śarīre 'bhimānābhāvāt | cinmayaḥ citsvarūpa aham iti niścayāt | ghanapāṣāṇasya yat jaṭharam | tasya yat jaṭharam | tenopamā yasya saḥ | tādṛśaḥ acetyacinmayatvāt ||
cidādityaḥ cidādityasvarūpaḥ | ata eva loke tapann api | na hi citsparśarahitaḥ kaścit bhāvaḥ saṃbhavati | sattve 'pi tasya asaṃkalpatvaprasaṅgāt | andhakārodaropamaḥ andhakārasya yat udaraṃ | tenopamā yasya | tādṛśaḥ padārthavibhāgarahitatvāt | na hi andhakārodare padārthavibhāgaḥ bhavati | paraprakāśarūpo 'pi uttīrṇacitprakāśarūpo 'pi | param āndhyam āgataḥ iva na kiṃciddraṣṭṛtvāt987 ||
spaṣṭam ||
kaśmiṃscit atisūkṣmatayā vaktum aśakye svapnavad iti śeṣaḥ | svapne hi puruṣasya kasmiṃścid aṃśe svapnajagad avatiṣṭhate ||
cidākāśasya svarūpabhūtasya cinmātrākāśasya | koṭare madhye sthite | paramāṇau paramāṇau jagallakṣmīsahasrāṇi kṛtvā dhatte dhārayati | na kevalaṃ dhatte | kiṃ tu sākṣitayā sthitatvāt paśyati ca ||
nanu katham asau jagallakṣmīsahasrāṇy antarvartayatīty988 | atra sargāntaślokenāha
bata niścaye | he mahāmate | muktimataḥ nirvāṇaprakaraṇaśravaṇadvāreṇa muktiyuktasya puruṣasya | hṛdayasya pravitataḥ bhāvapradhāno nirdeśaḥ | tena hṛdayasya pravitateti arthaḥ | sā hariharābjajalakṣaśatair api tulanaṃ māpanaviṣayatāṃ na eti | yataḥ avastunaḥ avastubhūtasya hariharābjādirūpasya bhāvavṛndasya pravitatā | nūnaṃ niścaye | nāsti | na cāvastunā vastumāpanaṃ yuktaṃ | tathā ca noktadeśaprasaṅga iti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe saptadaśaḥ sargaḥ ||
oṃ śrotṛpravṛttyarthaṃ svena kriyamāṇasya granthasyānyavilakṣaṇatvena samyagjñānaṃ prati paropāyatvaṃ kathayati
asyāṃ mokṣopāyābhidhāyāṃ saṃhitāyāṃ | bodhaḥ kaḥ | yataḥ yasmāt bodhāt | satphalaṃ mokṣākhyaṃ śubhaṃ phalam | avaśyaṃbhāvi bhavati | kasmād iva | vyuptād bījād iva ||
nanu mahāmunipraṇītāni śāstrāntarāṇi tyaktvā kim iti idam eva śāstraṃ gṛhṇāmīty | atrāha
pauruṣam puruṣanirmitam | ādeyaṃ grahītavyaṃ | yuktibodhakam sattarkabodhakam | anyat yuktyabodhakam | ārṣam ṛṣinirmitam | atra ca pratibhānvitaiḥ kaścid abhiprāyo boddhavyaḥ yo 'smābhiḥ ārambha eva990 pratibhāvatāṃ svayaṃ jñeyatvena tadrahitānām akathanīyatvena coktaḥ ||
atrāpi pratibhāvadbhiḥ ārambhe svayaṃ jñeyatvenokto 'rthaḥ svayaṃ boddhavyaḥ | na ca tadbodhenāsmiñ śāstre anādaraḥ kāryaḥ pratibhāvattvahāneḥ | evam uttaratrāpi yatra tatra svayam abhyūhyam ||
punar apy etad eva bhaṅgyantareṇa kathayati
yaḥ puruṣaḥ | puraḥsthaṃ gāṅgaṃ toyaṃ tyaktvā | ayaṃ kūpaḥ tātasya nijasya pituḥ bhavati | iti etadarthaṃ | kaupaṃ kūpasambandhi | kaṭu ambhaḥ pibet | tam anurāgiṇaṃ991 pitṛviṣayarāgākhyadoṣayuktaṃ | kaḥ anuśāsati upadiśati | nāsāv upadeśārhaḥ iti bhāvaḥ | ayam atrābhiprāyaḥ | yaḥ puruṣaḥ | sadyuktiyuktam api pauruṣaṃ vacanaṃ | pauruṣeyam idam iti tyajati | tadrahitam api ārṣaṃ vacanaṃ | ārṣam ity etāvanmātreṇa gṛhṇāti | tasyopadeśo992 na kāryaḥ iti ||
prakṛtam evānusarati
uṣasīty ārṣaṃ strītvam | svavivekaḥ ātmavivekaḥ ||
spaṣṭam ||
nanu viraktasya mama kiṃ saṃskṛtavākyatayā prayojanam ity | atrāha
virakteṣu hi ajagaratulyāḥ rājāno 'pi sneham āyānti ||
sarvatra sarveṣu vyavahāreṣu ||
lobhamohādayaḥ kāḥ | yathā mihikāḥ993 samāsannaśaradaḥ pratyāsannaśaratkālāyāḥ diśaḥ tānavaṃ yānti | tathety arthaḥ ||
nanu kimarthaṃ vivekābhyāsam apekṣante ity | atrāha | na kācaneti ||
prasādaṃ rāgādimalarahitatvāt nairmalyam | param niratiśayam | sāmyaṃ samatākhyaṃ guṇam | upādhatte dhārayati | atrāpi manasa eva kartṛtvam ||
nirastaḥ dūre gataḥ | kālimā kāluṣaṃ | yasyāḥ sā ||
darśitaṃ vivecitaṃ | antaram sārākhyaḥ āntaraḥ bhāgaḥ yāsāṃ tāḥ | niḥsāratvena jñātā ity arthaḥ ||
hṛdayaṃ kathaṃbhūtam api | puraḥsthitam api agre sthitam api | punaḥ kathaṃbhūtam | prājñam ||
daivapuṃstvayoḥ daivapauruṣayoḥ | āditā kāraṇatvam ||
sarvabhāveṣu tyāgādānārheṣu samasteṣu padārtheṣu | sarvathā saṃgatiḥ tyāgādānārūpā sambandhaḥ upaśāmyati | kasmin sati | pratijñāloka upāgate sati | kadeva | yāminyāṃ rātrau yātāyām iva satyām | upekṣā eva sarvatrāyātīti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
sā prasiddhā | āviśya āveśaṃ kṛtvā ||
sarvārtheṣu bhāvābhāvayukteṣu samasteṣu padārtheṣu | śītalā harṣāmarṣākhyatāparahitā | śuddhā rāgādirahitā | paramālokaṃ cinmātrālokaṃ dadhātīti tādṛśī | śobhanā cāsau dhīḥ sudhīḥ | aindavī indusambandhinī ||
śama eva ālokaḥ asyāstīti tādṛśe | kaleḥ kalahasya kṣobhasya | ketavaḥ cihnabhūtāḥ rāgādayo doṣāḥ | sūryodaye ca ketavaḥ dhūmaketavaḥ nodyanti ||
na cañcalajaḍāḥ acañcalajaḍāḥ ||
yatkiṃcanakarī ayuktakāriṇī | grāmyatayā995 hi puruṣaḥ yatkiṃcid eva karoti ||
dharma eva bhittiḥ | tasyāṃ lagnāṃ | ata eva dhairyadhuraṃ gatām dhairyayuktām996 iti yāvat | dharmayukto hi dhīro bhavati | citrarūpā latā citralatā | tām ||
viṣayāsaṅgarūpiṇi997 bhogāsaktirūpe | etad eva uttarārdhena samarthayati | kaḥ kileti ||
sacchāstreṇa mokṣopāyākhyasacchāstrāvagāhanena sādhuvṛttaṃ caritaṃ yeṣāṃ te | tādṛśānāṃ | yathāprāpte pravāhāgate | na tu yatnād ṛte ||
asargā dhīḥ yasya saḥ | āścaryaṃ cāsargadhiyaḥ paramāṇau paramāṇau sargadarśanam | sargabījabhūtacinmātravyāptijñānena paramāṇau paramāṇau sargadarśanaṃ jñeyam ||
bhogeṣūpekṣām evāsau bhajate iti bhāvaḥ ||
patanti līnā bhavanti | utpatanti prādurbhavanti ||
abuddhatvam asya svātmani niṣprabuddhatvaṃ saṃsāre jñeyam ||
nanu kīdṛg atiśayo998 'sya syād ity | atrāha
lokasāmānyaḥ na tv atiśayavān | yathāprāpte pravāhāgate | anuvṛttiḥ anuvartanaṃ | vidyate yasya | saḥ yathāprāptānuvṛttimān | hṛdaye manasi | na parājitaḥ harṣāmarṣāvaśībhūtaḥ ||
yuṣmābhiḥ etat pūrvoktaṃ phalaṃ anubhūyata eva | nanu pratyavāyaśaṅkayā katham etadanubhave śaktā bhavāma ity apekṣāyām āha | na tūktam iti | mantrādivad iti śeṣaḥ ||
nanu durbodhe 'smin kathaṃ pravṛttiṃ kurma ity | atrāha
dṛṣṭāntaiḥ pratipādakam iti subodhatve viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ ||
budhyate jānāti | nanu yasya padapadārthavittvaṃ nāsti tasya kiṃ kāryam ity | atrāha svayam iti ||
nanv etacchravaṇena kiṃ setsyatīty | atrāha
śrute śravaṇaviṣayatāṃ nīte | mate mananaviṣayatāṃ nīte | jñāte nidadhyāsite | tasya śravaṇādau pravṛttasya ||
etena bāhyam api prayojanam āntaram api ca setsyatīti1001 kathitam ||
sthita eva | na tu mantrādiprayogavaśenāntarbhūtiṃ gataḥ | nanu sthitasyopaśamanaṃ katham ity | atrāha | svapnamoha iti | arasakasya sthitasyāpi śāntir eva jñeyā kṣobhakāritvābhāvāt iti bhāvaḥ ||
antaḥ manasi | parijñāte samyak niścite | harṣaviṣāditā na bādhate iti tathāśabdenānukṛṣyate ||
parijñātaḥ citrasarpo 'yam iti samyaṅ niścitaḥ | dṛśyākhyaḥ sarpaḥ dṛśyasarpaḥ ||
spaṣṭam ||
nanu paramārthaprāptir asmākam atiduṣkaraiva | tathā ca tatprāptyartham etacchāstrāvagāhanam ayuktam evety | atrāha
sumanaḥpallavāmarśe1003 puṣpapallavāmarde1004 | vyatikaraḥ yatnaḥ | naḥ yuktijñānām asmākam | na tv ayuktijñānāṃ bhavatām ity arthaḥ ||
vyatikarābhāvam eva kathayati
gacchati upayukto bhavati | anekārthatvād dhātūnāṃ gacchatir atrāsminn arthe vartate | aṅgāvayavānāṃ śarīrāvayavānām | bodhanam cālanam ||
yathāsambhavam na tu prayatnasādhitam | sadācāraviruddheṣu tiṣṭhato hi hānopādānakāritvarūpo doṣaḥ āyātīti na tiṣṭhatety uktam | yathākṣaṇam pratikṣaṇam | sukham sukhadāyi1005 | yathāsambhavaḥ satsaṅgo yatra tat | idaṃ śāstraṃ mayā vakṣyamāṇamokṣopāyākhyam śāstraṃ | itarat etatsadṛśam anyacchāstraṃ vā | mahājñānarūpaḥ bodhaḥ mahājñānabodhaḥ | sa ity asya pūrvārdhena sambandhaḥ ||
etāvati rase parimite rase | bhūtāḥ sāmānyajantavaḥ ||
evaṃ śāstramāhātmyam uktvā śrīrāmaṃ saṃmukhīkaroti
buddheḥ sārataram antaram yasya tat | buddhyatiśāyīty1006 arthaḥ ||
madhye śrīrāmakṛtāṃś codyān āśaṅkyāha
yayā paribhāṣayā yuktyā | idaṃ śāstraṃ śrūyate | tvaṃ tāṃ vistarataḥ śṛṇu | tathā yayā ca vicāryate | tāṃ ca śṛṇv iti pūrveṇa sambandhaḥ ||
paribhāṣām eva kathayati
yena dṛṣṭenārthena | ananubhūte arthe arthāvabodhanam jñānam bhavati | budhāḥ tam dṛṣṭāntam āhuḥ | kathaṃbhūtaṃ | bodhākhyaḥ ya upakāraḥ | tad eva phalaṃ | tad dadhātīti tādṛśam ||
dṛṣṭāntadāne kiṃ phalam ity | atrāha
bhāṇḍopakaraṇaṃ bhāṇḍasāmagrī ||
prāpyam prāpaṇīyaṃ | sat sanmātrākhyaṃ1008 vastu ||
*1011dṛṣṭāntadārṣṭāntikānām paraṃ brahma varjayitvā | uditā udayanaśīlā | kāryakāraṇatā vidyate | brahma na kāryam asti nāpi kāraṇam ity arthaḥ | ato1012 na brahmasadṛśāni sarvāṇi dārṣṭāntikāni iti bhāvaḥ ||
phalitaṃ kathayati
hi niścaye | ataḥ kāraṇāt | iha loke | yasya vā brahmopadeśadṛṣṭāntaḥ kathyate tatra brahmadṛṣṭānte | ekadeśasadharmatvaṃ ekadeśasadṛśatvaṃ | parigṛhyate | na tu sarvathā sadṛśatvam dārṣṭāntikasya1013 brahmaṇaḥ kāryakāraṇatvāyogyāt | dṛṣṭāntasya tu kāryatayā kāraṇatayā ca sthitatvād iti bhāvaḥ ||
svapnadṛṣṭajagadgataḥ bhramarūpaḥ ity arthaḥ ||
phalitam āha
nodyanti nottiṣṭhanti | asmābhir ata1015 eva pratyuktatvād iti bhāvaḥ ||
anyā pūrvoktāyāḥ dṛṣṭeḥ sakāśāt itarā kā | na kāpi | siddhaviruddhādidṛk1016 idaṃ siddhaṃ idaṃ viruddham ityādirūpā uktiḥ | jagataḥ svapnopamatvāt dṛṣṭāntapradūṣaṇe dṛṣṭāntapradūṣaṇārtham na samudeti | ādiśabdenedaṃ leśena siddhaṃ viruddhaṃ veti1017 dṛṣṭer grahaṇam | svapnopame jagati idaṃ siddhaṃ idam viruddham iti1018 | kathanaṃ na yuktaṃ sarvasyāyuktatvād iti bhāvaḥ ||
pūrvāparayoḥ bhūtabhaviṣyator arthayoḥ | avastu bhāvapradhāno nirdeśaḥ | avastutvam asattvam vartamānavicāritaṃ bhavati | vartamāne hi bhūtasya gatatvāt bhaviṣyataḥ anāgatatvāt asattvaṃ vicārapadavīm āyāti | tadabhinnasya vartamānasyāpi avastutvam1020 aparihāryam eveti svayam eva jñeyam | ataḥ ābālam bālaparyantaṃ | yathā svapnaḥ tathā jāgrad iti | akṣataṃ samyak | siddham bhavati ||
ye 'rthā1021 ity | atra dṛṣṭā iti śeṣaḥ | tadrūpatvāt svapnādyartharūpatvāt | ata ihāsatyaiḥ padārthaiḥ satyasya brahmaṇaḥ upamānopameyabhāvaḥ ekadeśasādharmyeṇeti1022 bhāvaḥ ||
nanu tvayā kṛteṣv anyeṣu grantheṣu kā vārtety | atrāha
mokṣopāyakṛtā granthakāreṇa mayety arthaḥ | bodhyasya bodhanīyasya brahmatattvasya | bodhane kathane | vyavasthā rītiḥ ||
nanu kathaṃ svapnasadṛśatvaṃ jagato 'stīty | atrāha
avabhotsyate1025 jñātuṃ śakyate | tarhi yugapad eva sarvaṃ śāstraṃ kathayety | atrāha | śīghram iti | vācaḥ kramavartitvaṃ sphuṭam eva | na hi ekaṃ vākyam anirvāhya dvitīyādikaṃ vākyaṃ vaktuṃ śakyate ||
yataḥ jagat | svapnasaṃkalpasudhyāneṣu dṛṣṭāḥ ye nagarādayaḥ | teṣāṃ upamā yasya | tādṛśaṃ bhavati | tasmāt ta eva sudhyānanagarādaya1027 eva dṛṣṭāntāḥ bhānti asmākaṃ buddhau sphuranti | itare satyabhūtāḥ nagarādayaḥ | na bhānti ayuktatvāt ||
akāraṇaṃ kāraṇarahitaṃ brahma | kāraṇinā kāraṇayuktenākāśādinā | upamābhramaiḥ anyopamādṛṣṭasarvathāsādharmyarūpaiḥ viparyayaiḥ ||
dhīmatā na tv adhīmatā | sa hi ārambha eva vivādapara eva tiṣṭhatīti bhāvaḥ ||
nanv ekena dharmeṇa sadṛśena upamānaṃ katham upameyasya pratītiṃ kartuṃ śaknotīty | atra dṛṣṭāntaṃ sādhayati
ābhāmātrāt prakāśamātrarūpāt | sthālam pātram ||
etad eva dārṣṭāntikayuktaṃ kathayati
prabhayā prabhākhyenaikadeśena ||
na tu dṛṣṭāntamātra eva sthātavyam iti bhāvaḥ ||
prabuddhatā jñānitā | kutārkikāḥ hi ārambha eva codyān dattvā prabuddhatāṃ nāśayanti | vikalpitaiḥ kathaṃbhūtaiḥ | anubhūte yaḥ apalāpaḥ nihnavaḥ | tena āttaiḥ gṛhītaiḥ ||
nanu purāṇāni śāstrāṇi ca tyaktvā kimarthaṃ tvaduktaṃ śāstraṃ gṛhṇīmaḥ ity | atrāha
asmadādiṣu prāmāṇikeṣu | striyā uktam api strīkartṛkaṃ pralapitam api | vāṅmayaprasaṅgatām śāstraprasaṅgatām | śāstratvam iti yāvat | upagatam | kathaṃbhūtaṃ tat | vicāraṇāt anubhavakāri | atha pakṣāntare | vaidikaṃ vacaḥ api vacaḥpralapanam eva pralāpa eva bhavati | nāgamaḥ bhavati anubhavakāritvābhāvād ity arthaḥ ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati
he aṅga | asmākaṃ matir asti iti | ataḥ hetoḥ | asmākaṃ tayā buddhyā | sarvaśāstraikavākyakaraṇaṃ yataḥ phalitam | ataḥ hetoḥ | naḥ asmākaṃ | saṃvedanāt jñānāt | anyat pramāṇaṃ nāsti | sarvasmiñ śāstre saṃvedanam evāsmābhiḥ pramāṇaṃ dṛṣṭam | ato 'smākam api tad eva pramāṇam iti bhāvaḥ | saṃvedanāt kathaṃbhūtāt | prātītikaḥ pratīter āgataḥ | na tu kalpitaḥ | yaḥ arthaḥ1030 | tanmayam yat śāstraṃ | tad eva nijāṅgam upakārakatvāt svāṅgaṃ | tena puṣṭāt vṛddhiṃ gatāt ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe aṣṭādaśaḥ sargaḥ ||
oṃ pūrvoktam evārthaṃ punar api spaṣṭayati
viśiṣṭāṃśena kāryasādhakenāṃśena | sādharmyaṃ sādṛśyam | ekāṃśenāpi kāryasya siddhatvān na ko 'pīty arthaḥ ||
ekam kevalam | ātmajñānaṃ pratipādyatvena yasmin | tādṛśaṃ yat śāstraṃ | tasya yo 'rthaḥ | tasya vedanāt vicārāt | utpannayā mahāvākyārthasaṃvittyā | garbhīkṛtāvāntaravākyamahāvākyārthaparicchedena1031 | siddhā śāntiḥ manaḥkṣobharāhityaṃ | paṇḍitaiḥ nirvāṇam ucyate | vedanāt kathaṃbhūtāt | dṛṣṭāntaiḥ buddhāt jñātāt siddhād iti yāvat ||
upasaṃhāraṃ karoti
alam kṛtam | naitaiḥ prayojanam ity arthaḥ ||
śāntiḥ manovikalparūpakṣobharāhityam | siddhivikalpitaiḥ katham etat sampannam iti vikalpaiḥ ||
akāraṇaṃ kāraṇarahitabrahma | ekadeśataḥ ekena dharmeṇa ||
spaṣṭam ||
vāñchitaṃ abhilaṣitam | itarat vicāravyatiriktam | śāntiś ca śāstrārthaś ca tābhyāṃ śālate iti tādṛśena ||
śāstraṃ ca upaśamaś ca saujanyaṃ ca prajñā ca tajjñasamāgamaś ca | taiḥ upalakṣitaḥ | antarāntare madhye madhye sampannāḥ | dharmyānāṃ dharmād1033 anapetānāṃ arthānām upārjanam | tasya1034 kriyāḥ yasya saḥ | tādṛśaḥ prājñaḥ tāvat vicārayet | yāvat apunarnāśāṃ1035 pradhvaṃsābhāvarahitāṃ | turyapadābhidhāṃ turyapadeti nāmadheyām | ātmani viśrāntiṃ ātmaviśrāntilakṣaṇāṃ śāntim | samprayāti ||
nanv ātmani viśrāntyā kiṃ setsyatīty | atrāha
jīvataḥ jīvanmuktasyājīvataḥ videhamuktasya | arthaḥ prayojanam | nanu katham asau tiṣṭhatīty | atrāha | nirmandara iti | saḥ viśrāntiyuktaḥ ||
codyena cañcuḥ vittaḥ1036 | prasiddha iti yāvat | iti codyacañcuḥ codyaśīlenety arthaḥ ||
te iti kartari ṣaṣṭhī | tvām iti śeṣaḥ | vyākulāḥ codyacañcavaḥ1037 | tat tadā | tvām na paśyanti | kim utādhigacchantīti bhāvaḥ ||
codyacañcoḥ lakṣaṇaṃ kathayati
hṛdaye manasi | viśrānte 'pi anubhavātmani saṃvidākāśe cidākāśe | vastuni yaḥ anartham saṃśayarūpam anartham | praṣṭā pṛcchakaḥ1038 bhavati | paṇḍitaiḥ saḥ codyacañcuḥ ucyate | svānubhavāviṣṭe 'pi vastuni yaḥ punaḥ punaḥ codyān utpādayati saḥ codyacañcur iti bhāvaḥ ||
abhimānenāhaṃ samyak codanaśīla ity abhimānena kṛtaiḥ vikalpāṃśaiḥ | codyarūpaiḥ vikalpāṃśaiḥ | antaḥ svasmin | ajñaḥ svām jñaptiṃ buddhiṃ | vikalpayan vikalpayuktāṃ kurvan | bodhaṃ malinayati bhedamālinyadūṣitaṃ karoti | ataḥ tvayā vyarhāḥ vikalpāḥ | na kāryā iti bhāvaḥ ||
upadeśe upayogyānāṃ pramāṇāṃ nirṇayaṃ prastauti
sarvāsām anumānādibhedabhinnānām samastānāṃ pramāṇasattānāṃ | abdhir ivāpāṃ sthānaṃ1039 āśrayaṃ | ekam pratyakṣam eva iha loke pramāṇam asti | na hi anumānādayaḥ pratyakṣaṃ vinā sthātuṃ śaknuvanti | he rāma | tvam tat pratyakṣaṃ nāma pramāṇaṃ | śṛṇu ||
pratyakṣam eva kathayati
uttamāḥ śreṣṭhāḥ | sarvārthānāṃ sāraprakāśanadvāreṇa siddhipradatvāt sārabhūtaṃ vedanaṃ jñānam eva | adhyakṣaṃ viduḥ sārabhūtavastuvācakatvād adhyakṣaśabdasya | he rāma | nūnaṃ niścaye | tat prati vedanarūpaṃ adhyakṣaṃ prati | yat siddhaṃ bhavati | paṇḍitaiḥ tad vastu pratyakṣam udāhṛtam | akṣaṃ prati siddhaṃ pratyakṣam iti vyutpatteḥ | akṣaśabdasya ca bhāmetivad adhyakṣavācakatvam ||
tataḥ kim ity | atrāha
ataḥ paṇḍitaiḥ | anubhūteḥ anubhūtirūpasya | pratipatteḥ pratipattirūpasya | vedanasya | iha loke | yathāsthitam na tv anyathā saṃbhāvitaṃ | pratyakṣam iti nāma kṛtam | vedanasyaiva vedanaṃ prati siddhatvād anyasya sarvasya tasmiṃl layāsādanāt sa eva jīvaḥ bhavati | vedanād anyasya śarīrādeḥ pāṣāṇatulyatvena jīvatvāyogāt anubhūtipratipattyoḥ sphuṭatvāsphuṭatvakṛto bhedo jñeyaḥ ||
padārthānām etadrūpatvam eva kathayati
sa eva jīva eva | ārohāvasthāyāṃ1040 saṃvit bhavati | sa evāvarohāvasthāyāṃ1041 ahaṃtāpratyayātmakaḥ bhavati | saḥ ahaṃtāpratyayātmakaḥ jīvaḥ | yayā saṃvittyā yena ghaṭādisaṃvedanena rūpeṇa | udeti sphurati | sā saṃvittiḥ | paṇḍitaiḥ padārtha iti smṛtā | na hi padārthasya saṃvittivyatirekeṇa pṛthaksvarūpam asti | sattve 'py asan1042 kalpatvāt | na hi saṃvittiṃ vinā sat sat bhavati ||
padārthānāṃ jagattvaṃ kathayati
saḥ padārthaḥ | saṃkalpavikalpādyaiḥ saṃkalpavikalpaprabhṛtibhiḥ pramātṛniṣṭaiḥ viparyayajñānaiḥ | kṛtanānākramaḥ san | jagattayā sphurati | kiṃ yathā | ambu yathā | yathā tat taraṅgāditayā sphurati tathety arthaḥ ||
nanu śuddhasya vedanasya katham evaṃrūpatā sampannety | atrāha
pratyakṣaṃ vedanarūpaṃ pratyakṣaṃ | prāk sargāt prāk | akāraṇam eva sat | sargādau sargonmukhatāsamaye1043 | sargalīlayā sphuritvā | ātmani sargarūpe svātmani | svayaṃ svātantryeṇa | kāraṇībhūtam | na ca svātantryakṛte katham iti paryanuyogaḥ yuktaḥ iti bhāvaḥ ||
nanu vedanarūpasya jīvasya kāraṇatvaṃ kiṃrūpam astīty | atrāha
jagadrūpasampattau vicāraḥ vimarśaḥ | asya śuddhavedanarūpasya jīvasya | vā kāraṇatvaṃ bhavati | kathambhūtaṃ kāranatvaṃ | asad api paramārthataḥ asatsvarūpam api | sad iva sthitam | punaḥ kathambhūtaṃ | abhivyaktiṃ prākaṭyaṃ gatam ||
nanu punar api kiṃ tasya jīvasya kāraṇatvaṃ naśyaty atha vā nety | atrāha
svayam eva vicāraḥ sanañarthaṃ svābhāvayuktaṃ | svakaṃ vapuḥ nijavicārākhyaṃ svarūpaṃ nāśayitvā | paramaṃ padaṃ kāraṇatvānavacchinnaṃ svasvarūpaṃ | pratyakṣaṃ karoti | vicāravaśād eva | punar api jīvasya kāraṇatvaṃ naśyatīti bhāvaḥ ||
nanu vicāraḥ kathaṃ paramaṃ padaṃ pratyakṣīkarotīty apekṣāyām āha
vicāraḥ vimarśaḥ | ātmānaṃ vicārayan1045 kiṃrūpo 'ham iti vimarśaviṣayīkurvan | yadā ātmānaṃ nādhigacchati na kiṃcidrūpatvāt na labhate | tadā nirullekhaṃ vimarśarahitaṃ | paraṃ padaṃ śuddhacinmātrākhyaśreṣṭhaṃ svarūpam | evāvatiṣṭhate vicāraṇīyābhāvād ity arthaḥ ||
nanu puruṣa1046 etasyām avasthāyāṃ buddhīndriyakarmāṇi karoti na vety | atrāha
manasi vicārasvarūpe manasi | anīhite svakriyām akurvati | ata eva śānte sati | puruṣasya taiḥ prasiddhaiḥ | kaiścid1047 buddhīndriyakarmabhiḥ1048 kṛtaiḥ | arthaḥ na bhavati | akṛtaiś cārthaḥ na bhavati | kutaḥ | abhāvanāt bhāvanārāhityāt | nairapekṣyād iti yāvat ||
nanu tadā1049 karmendriyāṇāṃ kā vārtety | atrāha
karmendriyāṇāṃ tasyām avasthāyāṃ pravartanam eva nāsti | kā vārtā tatkarmaṇāṃ syād iti bhāvaḥ | etādṛśī cāvasthā jīvanmuktānāṃ durlabhaiva | na hi sarvadā te atraiva tiṣṭhanti | videhamuktās tu sarvadā etanmayā evety1050 alaṃ bahunā ||
vedanarūpavicāraśāntyaiva manaḥśāntir bhaviṣyatīty abhiprāyeṇāha
paṇḍitāḥ manomantrasya calane vedanam eva kāraṇaṃ viduḥ | vedanānantaram eva hi manaḥ calati | prāṇālī asya manasaḥ antargatā rajjuḥ bhavati | kasya | yasya dārumeṣasya yathā | ayaṃ bhāvaḥ | manaḥ dārumeṣatulyam | prāṇālī rajjutulyā | vedanam rajjugrāhakatulyam | iti vedanasyaiva manaḥpravṛttau kāraṇatvāt | yuktā tacchāntau tacchāntir iti ||
nanu bhavatu vedanaśāntyā manaḥśāntiḥ | vedanakṣobhena manasaḥ kṣobhe sati jagat kuto niryātīty | atrāha
padārthāḥ rūpādhārabhūtāni dravyāṇi | ato vedanād eva rūpādirūpam jagan niryātīti bhāvaḥ ||
nanu svabhāvataḥ śuddhasya vedanasyāntaḥ katham etad astīty | atrāha
śuddham kenāpi rūpeṇāpariniṣṭhitam | ata eva sarvātmavedanam yathodeti tadātmakaṃ bhāti sphurati | na tu tanmadhye malam iva jagad astīti bhāvaḥ | kathambhūtaṃ vedanaṃ | dik kālaś ca bāhyaṃ cāntaś ca | tat digādi1052 | prasṛtaḥ vistāraṃ gataḥ | digādirūpaḥ dehaḥ svarūpaṃ yasya | tat prasṛtadikkālabāhyāntārūpadehakam ||
punaḥ punaḥ ślokāntareṇa1053 tad eva pratipādayati
draṣṭā eva vedanasvarūpaḥ draṣṭā eva | dṛśyatayā bhāsate | iti tādṛśaṃ svarūpaṃ dhārayan sthitaḥ bhavati | tatra sati tasyeti śeṣaḥ | tasya draṣṭuḥ svaṃ rūpaṃ yathā bhāti sphurati | tat svaṃ rūpaṃ | tathaiva bhavati | nānyathā svapnavad iti śeṣaḥ ||
sarvam ātmā bhavati | ataḥ sa ātmā yatra yathā tiṣṭhati tatra tathā tadrūpa iva rājate | paramārthatas1055 tu na rājate | svarūpe tathaiva sthitatvād itīvaśabdopādānam | ātmā kathambhūta1056 iva | saṃkalpatvaṃ saṃkalpabhāvaṃ | gata ivānyathā nānārūpatvam asya na yujyeteti bhāvaḥ ||
draṣṭuḥ sarvātmakatayā śuddhatayā sthitena sarvabhāvena | dṛśyatvaṃ yujyata iva | paramārthatas tu na yujyate draṣṭṛtvād apracyuter itīvaśabdopādānaṃ | asataḥ svarūpeṇāsataḥ | dṛśyasya draṣṭṛtvaṃ1059 nāsti | draṣṭṛtayā1060 sambhāvite svasmin svāpekṣatvenātmāśrayāpatteḥ ||
phalitaṃ kathayati
ataḥ akāraṇakam paramārthataḥ śuddhasya brahmaṇaḥ akartṛkatvāt kāraṇarahitam | idaṃ jagat | brahmakalpam brahmasadṛśaṃ | sthitaṃ bhavati | kathambhūtam jagat | pratyakṣam eva sphuṭam eva | nirmātṛ1061 pramātṛrahitam1062 śuddhasya brahmaṇo mātṛtāyogād | anyathā aśuddhatāpatteḥ | nanu mā bhavatu brahmaṇaḥ kāraṇatvaṃ mātṛtvaṃ1063 vā | tadaṃśānāṃ tu tad bhavatv ity | atrāha | tasyāṃśā iti | tu pakṣāntare | tasya brahmaṇaḥ | aṃśāḥ anupādhayaḥ kāraṇatvādirūpopādhirahitā bhavanti | anyathā taddvāreṇa tasyāpi sopādhitvaprasaṅgāt ||
evaṃ prāsaṅgitvaṃ parityajya prakṛtam evānusarati
yaḥ svayatnamātrakāt itararūpakaḥ itararūpatvena kalpitaḥ | tad daivaśabdārthaṃ dūre apāsya | he sādho | śūreṇa tat uttamaṃ padaṃ antaḥ svapauruṣeṇa mānasikena pauruṣeṇa | labhyate ||
sargāntaślokena vicārāvadhiṃ kathayati
tvam satyena sitena doṣarahitena | ācāryaparamparāṇāṃ matena matānusāreṇa | tāvat tāvatkālaṃ vicāraya | yāvat paratām uttīrṇacidrūpatām upaiṣi | paratām kathambhūtām | viśuddhām cetyākhyamalarahitām | punaḥ kathambhūtām | svayam evāvabuddhām anubuddhām | punaḥ kathambhūtām | anantarūpām aparicchinnasvarūpām | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe ekonaviṃśaḥ sargaḥ ||
mumukṣor vyavahāraṃ saṃgṛhya kathayati
puruṣaḥ ādau āryasaṃgamayuktyā sādhusaṃgākhyenopāyena | buddhiṃ vṛddhiṃ vivekakṣamatvaṃ nayet | tataḥ buddhyāsādhitaiḥ mahāpuruṣalakṣaṇaiḥ mahāpuruṣatā bhavet ||
nanu mahāpuruṣaguṇair vinā mahāpuruṣatā kathaṃ sidhyatīty1064 apekṣāyāṃ tadguṇāharaṇam eva kartavyatvena kathayati
buddhyā vivṛddhayeti vā pāṭhaḥ | āryasaṃgamayuktyā vivṛddhayā buddhyā ity arthaḥ | anyathā buddhivṛddhyabhāve kathaṃ paraguṇagrahaṇasāmarthyaṃ syāt ||
nanu tarhi guṇagrahaṇaṃ suṣamam eveti1065 mahāpuruṣatāpi susādhyaiva syād | ity atrāha
ataḥ samyagjñānam evāryasaṃgamayuktyā prathamaṃ sādhyam iti bhāvaḥ ||
nanu samyagjñānena kiṃ setsyatīty | atrāha
jñānāt kathambhūtāt | satpuruṣakramāt | na tv asatpuruṣakramāt | kramaḥ paripāṭī | ādiśabdena damādīnāṃ grahaṇam | vṛṣṭer iti pañcamī ||
nanu śamādibhir api kiṃ syād ity apekṣāyām āha
uttamam paramātmaviṣayatvena sarvebhyo jñānebhyaḥ śreṣṭham ||
phalitam āha
ataḥ jñānāc chamādayaḥ | śamādibhyo jñānaṃ | yathā abdebhyo meghebhyaḥ saraḥ | sarasaḥ meghā iti piṇḍārthaḥ ||
punar apy etad eva kathayati
satpuruṣācārāt śamāder ity arthaḥ ||
nanu jñānaśamayoḥ saṃpattau puruṣasya kena yatnenottamapadaprāptir bhavatīty | atra sadṛṣṭāntam uttaraṃ kathayati
yathā kamalarakṣiṇyā gopikayā kartryā | vitatā cāsau tārā ceti tādṛśyā gītyā karaṇabhūtayā | khagānāṃ yaḥ utsādaḥ dhānyād apāsanaṃ | tena sahitaḥ gītānandaḥ prasādhyate | na hi tasyāḥ tatra yatno 'sti | gītimātreṇaiva gītānandakhagotsādayoḥ1069 siddhatvāt | mṛgāṇāṃ1070 hi ayaṃ svabhāva eṣa yat gītiṃ śrutvā bhakṣyam api tyajantīti | tathā kartrā nāhaṃ karteti niścayāt kartṛtvaleparahitena kartṛrūpiṇā kartṛvad bhāsamāneneti yāvat | puruṣeṇa kartrā | jñānasatpuruṣehābhyāṃ jñānaśamādibhyāṃ karaṇābhyāṃ | ayatnena yatnarahitam eva | padam śuddhacinmātrākhyam uttamaṃ padaṃ | samāsādyate prāpyate | jñānaṃ śamādikaṃ cety etanmātrakam evātropāyaḥ | nānyat kiṃcid iti bhāvaḥ | puruṣeṇa kathambhūtena | niricchena jñānaśamādipūrṇatayā padaprāptāv apīcchārahitena | anyathecchārūpasya kṣobhasya sthitatvāt pūrṇatā na syād iti bhāvaḥ ||
mumukṣuvyavahāraprakaraṇābhidheyaṃ vastūpasaṃharati
proktaḥ etadyuktasyaiva vakṣyamāṇe jñānakrame 'dhikāritvād iti bhāvaḥ | nanv adhunā kiṃ karoṣīty apekṣāyām āha | tathopadiśyata iti | tathā sadācārakramavat | jñānakramaḥ brahmopadiṣṭā svātmajñānaparipāṭī ||
prakaraṇamāhātmyaṃ kathayati
bāhyadṛṣṭīn saṃmukhīkartum iti āyuṣyam iti ca idaṃ mumukṣuvyavahārākhyaṃ prakaraṇam | puruṣārthaphalapradam mokṣadam | tajjñāt kathambhūtāt | āptaḥ samyaṅ niścitaḥ | ātmaśāstrāṇām adhyātmaśāstrāṇām | arthaḥ yena | tasmāt ||
nanv etacchravaṇena kiṃ syād ity | atrāha
tvam etac chrutvā | siddhāt buddhinairmalyāt | balāt ayatnam eva | satpadaṃ yāsyasi | atrottarārdhena dṛṣṭāntam āha | yatheti | katakam jalaśuddhikārī dravyaviśeṣaḥ ||
nanu katham etacchravaṇena puruṣaḥ1071 satpadaṃ yātīty | atra sargāntaślokenottaraṃ kathayati
he mune munikarmānvitatvāt munirūpaśrīrāma | hi yasmāt | viditavedyaṃ manaḥ vivaśam eva paraṃ padaṃ yāti | ato viditavedyatvakāriṇaḥ etacchāstraśravaṇāt satpadaprāptir1074 yuktaiveti bhāvaḥ | nanu viditavedyam api manaḥ yadi kadācid viditavedyatāṃ1075 jahāti tadā kiṃ kāryam | ity atrāha | yad iti | manasā yat uttamaṃ na tv adharaṃ bhogarūpaṃ vastu | avabuddhaṃ samyaṅ niścitam | tat manaḥ | tadavabodhadaśāṃ tasyottamasya vastunaḥ | yo 'vabodhaḥ tasya daśāṃ | hi niścayena | na jahāti | viditavedyo hi kadācid api viditavedyatāṃ na jahātīti tātparyam | iti śivaṃ śivaṃ śivam iti ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuprakaraṇe viṃśaḥ sargaḥ ||
iti śivam ||
iti śrīkāśmīramaṇḍalāntarvartyārādhyapādamahāmāheśvaravaiḍūryakaṇṭhātmajaśrīmadavatārakaṇṭhaputraśrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ mumukṣuvyavahāraprakaraṇaṃ samāptam | iti śivam ||
śrīrāmāya1076 namaḥ | oṃ
evaṃ mumukṣuvyavahārākhye prakaraṇe vakṣyamāṇopadeśādhikāritvasampādananimittaṃ1078 vyavahāraṃ pratipādya tacchravaṇamātreṇa ca śrīrāmaṃ prāptatadanuṣṭhānaphalaṃ vibhāvya1079 prapañcasyānutpattisatattvotpattijñānam upādeyabhūtamokṣaprāptau mūlakāraṇatayā niścitya tadupapādakam utpattiprakaraṇam1080 ārabhamāṇaḥ vakṣyamāṇabrahmaikatvāśrayaṇena guruśiṣyabhāvānupapattiṃ puraskṛtya svavyatiriktaśiṣyopadeśabhāvena1081 paraprayuktaṃ codyam abhiśaṅkamānaḥ taduddhāranimittabhūtaṃ brahmaikatve 'pi svapnadṛṣṭāntena padārthabhedagrāhakaṃ brahmavidanubhavaṃ prathamaṃ1082 kathayati ||
uttaravākyasthaṃ1083 vettīti padaṃ pūrvavākye 'pi yojanīyaṃ | tenāyam arthaḥ | brahmavit brahmajñānī | vetti anubhavati | kim iti karmāpekṣāyāṃ paśya mṛgo dhāvatītivat vākyaṃ karmatvena kathayati vāgbhābhir iti | brahma nānāpadārthabhāvena bṛṃhitaṃ1084 kim api sūkṣmaṃ vastu | bhāti vilasati | sphuratīti yāvat | kaiḥ bhāti | yad-idaṃ-tat-sva-śabdārthaiḥ | yadādisarvanāmaśabdavācyabhūtaiḥ padārthaiḥ | tadrūpeṇeti yāvat | itthambhāve tṛtīyā | padārthānāṃ ca yadādisarvanāmavācyatvaṃ vastūpalakṣaṇaṃ | yatra sarvanāma1085 prayujyate dravyam ity ucyate | so 'rthaḥ bhedyatvena vivakṣita ity abhiyuktasmaraṇāt jñeyam | kutrādhāre bhāti | ātmani svabhittau | tadvyatiriktasya dvitīyasyābhāvāt | idaṃ bhānaṃ ca arthāt jāgratkālīnaṃ1086 jñeyam | svapnasya dṛṣṭāntatayopādānāt suṣupteḥ śūnyamātrabhānāspadatvāc ca | yad-idaṃ-tat-sva-śabdārthaiḥ kābhiḥ1087 | vāgbhābhiḥ | vāg atra samānaviṣayatvena vikalpaḥ abhipretaḥ | tena vikalpabhānarūpair ity arthaḥ | bhāsamānā ete padārthāḥ hi svapnapadārthavat vikalparūpā eva | tatsāratayā sthitasya śuddhacinmātrasyaiva vastutaḥ1088 arthatvāt | kasminn iva bhāti | svapne iva | yathā svapne | brahma svapnapadārthatayā bṛṃhitam | ātmākhye vastuni | ātmani svabhittau | vāgbhābhiḥ vikalpabhānabhūtaiḥ | yad-idaṃ-tat-sva-śabdārthaiḥ bhāti | tathā ity arthaḥ | svapne hi ātmabhāvena1089 sthitasya brahmaṇaḥ padārthabhāvena bhānaṃ sarvasākṣikam eva | nanv anye bauddhādayaḥ sarvathā padārthāpahnavaṃ kurvanti | tat kathaṃ tvayaivam uktam ity āha yo yad iti | yaḥ yaḥ kaścit brahmavidaḥ bauddhādiḥ yat yat padārthānāṃ sarvathā asattvādi vetti anubhavati | saḥ tat vettu anubhavatu | kim asmākaṃ tadvedanena | brahmavidvedane eva tātparyāt iti bhāvaḥ | atra ca yacchabdaḥ idamāditrayeṇa saha samānādhikaraṇyadarśanāt sāmānyaniṣṭhaḥ | śiṣṭāḥ idamādayaḥ trayaḥ viśeṣaniṣṭhāḥ | tatrāpi idaṃśabdaḥ pratyakṣavedyaniṣṭhaḥ iti sarvanāmacatuṣkenaiva sarvapadārthākṣepasiddhāv anupayuktatvād anyeṣām akathanam iti jñeyam | atha vā brahmavid ity āmantraṇapadaṃ brahmajñānādhikṛte śrīrāme viśiṣṭādhikāritvasūcanāya prayuktaṃ | tathā ca sphuṭa evārthaḥ | nāpi duryojakatvākhyadoṣāpattiḥ ||
proktabrahmavidanubhavāśrayaṇena śaṅkāviṣayīkṛtaṃ paraprayuktaṃ codyaṃ pariharati
anena nyāyena anayā padārthānāṃ brahmamayatve 'pi bhedasādhikayā brahmavidanubhavarūpayā yuktyā | na tu padārthānāṃ sarvathāpahnavakāriṇyā bauddhādiyuktyā | sarge sṛjikriyākarmaṇi bhāvajāte | brahmāmbare brahmākāśarūpe | sati | tvam kiṃrūpaḥ | tvam kim idaṃ kiṃrūpam idaṃ śāstraṃ | kasya kiṃrūpasya śiṣyasya | vakṣi kathayasi | sarvasya brahmaikarūpatvāt | iti evaṃrūpaṃ | yat codyam ākṣepaḥ | tena cañcuḥ prasiddhaḥ | evaṃrūpacodyakārīti yāvat | nirākṛtaḥ pratikṣiptaḥ bhavati | tena vitta iti cañcuppratyayaḥ1090 | vittaḥ prasiddha ity arthaḥ | nanu katham etena codyanirāsaḥ | ucyate | brahmavidā paramārthena brahmaikatve 'pi vyavahāradaśāyāṃ svapnatulyasya śiṣyasya yādṛśo yakṣaḥ tādṛśo balir iti nyāyāśrayaṇena tadrūpopadeśakaraṇaṃ yuktam eva svapnatulyasya jagataḥ aṅgīkaraṇāt | sarvathā padārthāpahnavakāriṇāṃ bauddhādīnām evedaṃ codyaṃ yuktam iti ||
evaṃ śaṅkitacodyanirāsaṃ kṛtvā svopadeśaṃ prati śrotṝn saṃmukhīkaroti
tāvacchabdaḥ sākalye | ahaṃ vasiṣṭhākhyaḥ guruḥ | idaṃ mokṣopāyābhidhaṃ śāstraṃ | tāvat sākalyena | vacmi kathayāmi | kathaṃ vacmi | yathājñānam jñānānusāreṇa | tathā yathāvastu vastvanusāreṇa1091 | tadvat yathākramam kramānusāreṇa | punaḥ katham | yathāsvabhāvaṃ svabhāvānusāreṇa | jñānādayaḥ catvāra eva hi śāstrapravṛttinimittabhūtāḥ | tat tato hetoḥ1092 | he budhāḥ | yuṣmābhiḥ sarvam śrūyatām śravaṇagocarīkriyatām | budhā ity āmantraṇapadaṃ budhānām evaitacchāstraśravaṇe adhikāritvaṃ sūcayati | sarvam ity anena sakalam idaṃ śrutvā paramaprayojanāvāptiḥ bhaviṣyatīty ardhād utthāya na gantavyam iti sūcitam ||
evaṃ śravaṇayogyaṃ budhavargaṃ saṃmukhīkṛtyotpattiprakaraṇatātparyārthaṃ ślokena saṅgṛhya kathayati
cetayati pāṣāṇaprakhyaṃ karaṇavargaṃ svāveśena cetanakriyākartṛtve prerayatīti cit sarvāntargataṃ kim api śuddhaṃ tattvaṃ | atha vā cetatīti cit citikriyākartṛbhūtaṃ kim api tattvam | sā eva nabhaḥ sarvavyāpakatvāt ākāśaṃ | tat cinnabhaḥ cidākāśaḥ | jagat gamanaśīlam dṛśyaprapañcaṃ | svapnavat paśyati svapnavat svayaṃ kalpayitvā anubhavati | kīdṛśaṃ jagat | dehavinmayaṃ | dehavit deho 'ham iti jñānam | ahaṅkāra iti yāvat | tasya vikāraḥ dehavinmayaṃ ahaṅkārasvarūpaṃ | na tu śuddham ity arthaḥ | nanu svapnaḥ kim iha dṛṣṭāntatvena datta ity | atrāha svapneti | svapne dṛṣṭāḥ saṃsārāḥ svapnasaṃsārāḥ | te eva dṛṣṭāntāḥ nirṇayasthānāni | te svapnasaṃsāradṛṣṭāntāḥ ihaivāsmin jāgratprapañce evāntaḥ | samyak | na tu āmukha eva | anvitāḥ sambaddhāḥ bhavanti | kalpanāmātrasiddhatvāt | ataḥ svapnasya dṛṣṭāntatvam uktam iti bhāvaḥ ||
saṅgraheṇoktam arthaṃ mūḍhabuddhiṣu praveśanāya svataḥ sarvajñaṃ śrīrāmaṃ madhyekṛtya vistārayituṃ prastauti
mumukṣuvyavahārasyoktiḥ prācuryeṇa prastutā yasmin | tat mumukṣuvyavahāroktimayaṃ | tādṛśāt prakaraṇāt | mumukṣuvyavahārākhyāt prakaraṇād iti yāvat | param anyat | parikathyate samyak kathyate ||
pratijñātaprakaraṇārambhaṃ karoti
ayam anubhūyamānaḥ | bandhaḥ dṛśyāsaktatvaṃ | dṛśyasadbhāvaḥ dṛśyena dṛśikriyāviṣayeṇa bhāvajātena | sadbhāvaḥ svarūpalābhaḥ | draṣṭāraṃ prati sphuraṇam iti yāvat | yasya | saḥ tādṛśaḥ bhavati | dṛśyābhāve sati bandhanaṃ bandhaḥ | na bhavati | na hi rajjvabhāve bandhanaṃ dṛṣṭam | nanu sato dṛśyasya katham abhāvaḥ setsyatīty | atrāha na sambhavatīti | tuśabdaḥ sambhavinaḥ śuddhadraṣṭuḥ sakāśāt dṛśyasya vyatirekadyotakaḥ | dṛśyaṃ na sambhavati sambhavanakriyākartṛtvaṃ na bhajati | svapnanyāyena pratītimātrasiddhatvāt | nanu katham etad ity | atrāha yathedam iti | idaṃ dṛśyāsambhavanaṃ | yathā bhavati | tat kramāt śṛṇu ||
nanu kimartham utpattiprakaraṇam eva prathamaṃ kathayasīty apekṣāyām āha
dharmādharmollaṅghanena mokṣam | dharmeṇa svargam | adharmeṇa narakam iti vibhāgaḥ ||
nanu tataḥ kim ity | atrāha
yataḥ utpattyādīnām ekādhikaraṇatvaṃ asti | ataḥ teṣu kramabhāviṣu utpattyādiṣu madhye1093 | avabodhārthaṃ tvajjñānārthaṃ | ihāsmin prakaraṇe | aham tāvat prathamaṃ | tat kathayāmi | tat kiṃ | yaḥ puruṣaḥ | yathā yena prakāreṇa | saṃsṛtau saṃsaraṇasvabhāve saṃsāre | pūrvam eva sargādau eva | utpattim eti brahmaṇaḥ vyatiriktatvena sattāṃ bhajati | tato 'nantaraṃ sthitiprakaraṇādau vardhanādikam api kathayāmīti bhāvaḥ | hiśabdaḥ niścaye | ata evāsya prakaraṇasyotpattiprakaraṇam iti nāmāpi bhavatīti jñeyam ||
tatra tāvat saṅkṣepakathanaṃ1094 pratijānīte
he rāghava | tvam idam jagadutpattirūpaṃ | prakaraṇārthaṃ utpattiprakaraṇābhidheyaṃ | saṅkṣepāt saṅkṣepeṇa śṛṇu | tataḥ saṅkṣepānantaram | yathepsitaṃ īpsitānusāri vistaraṃ kathayiṣyāmi | saṅkṣepakathanena vinā tvatsandehānutthānāt vistareṇa kathanaṃ na sambhavati | sandehaviṣayatvāt vistarasyeti bhāvaḥ ||
pratijñātāṃ saṅkṣepataḥ jagadutpattiṃ kathayiṣyan prapañcākrāntabuddheḥ śiṣyasya vidhimukhena mūlakāraṇasvarūpakathanam ayuktaṃ jñātvā sthūṇānikhanananyāyam āśritya jagannāśamukhena mūlakāraṇasvarūpaṃ kathayituṃ1095 prastauti
asmābhiḥ yat | idam purovarti | sthāvarajaṅgamaṃ sthāvarajaṅgamasvarūpa | jagat naśvaraṃ bhāvajātaṃ | dṛśyate anubhūyate | tat kalpānte āntarārthavivakṣāyāṃ sarvadṛśyakṣayarūpāyāṃ turyāvasthāyāṃ viśeṣataḥ tadatītāvasthāyāṃ ca | bāhyārthavivakṣāyāṃ tu kālāntarabhāvini1096 pralayakāle | pravinaśyati prakarṣeṇa saṃskārākhyāt mūlād ādhārād1097 naśyati | mūlakāraṇabhāvenāvasthānāt adarśanaṃ yāti1098 | ka iva | svapna iva | yathā suṣupte svapnaḥ naśyati | tathety arthaḥ | nanu suṣuptau jagato bījabhāvenāvasthānāt anyathā punarbhavāyogāt katham ayam upamānopameyabhāvaḥ siddhyatīti cen | na | staimityākhyasya sāmānyadharmasyobhayatrāpy avasthānāt sāmānyadharmamātrāśrayaṇenaiva1099 hi upamānopameyabhāvaḥ uttiṣṭhati | iti na ko 'pi virodhaḥ ||
yatsvarūpaprakaṭanārtham ayaṃ yatnaḥ kṛtaḥ tan mūlakāraṇaṃ śeṣatvena kathayati
tataḥ prapañcanāśānantaram | yat kiñcit kenāpi nāmnā vaktum aśākyaṃ kim api sūkṣmaṃ vastu | śiṣyate śeṣatayā tiṣṭhati | tasyāpi nāśe nāśopalabdhur abhāvena sampanno 'pi prapañcanāśaḥ | asatkalpa eva syād iti bhāvaḥ | nanu nāmataḥ tad vastu kathaṃ noktam ity | atra viśeṣaṇadvāreṇa1100 hetum āhānākhyam iti | anākhyam ākhyākartṛtvena sthitatvāt ākhyākarmatāṃ netum aśakyam | nanu kathaṃ tad anākhyam1101 astīty | atrāpi viśeṣaṇadvāreṇa hetum āhānabhivyaktam iti | anabhivyaktam atisūkṣmatvāt | bāhyāntaratvena sthitair1102 indriyair apratyakṣīkṛtam ity arthaḥ | bāhyāntarendriyāpratyakṣasya cānākhyatvaṃ sphuṭam eva | vāgindriyasyāpi agamyatvāt | nanv anabhivyaktatvam api kathaṃ tasyāstīty | atrāpi viśeṣaṇadvāreṇa hetum āha na tejo na tama iti | cetyakalitaṃ cinmātraṃ tejaḥ | taccetyaṃ tamaḥ | atha vā sūryādikaṃ tejaḥ | andhakāraḥ tamaḥ tadvyatiriktasvarūpam ity arthaḥ | tathā ca tasyānabhivyaktatvam eva | tejastamasor eva abhivyaktiviṣayatvāt | tathāpi śūnyatāpattim āśaṅkya viśeṣaṇam āha tatam iti | sarvatra protasvarūpam ity arthaḥ | śūnyatve kathaṃ tatatvaṃ syād iti bhāvaḥ | kena svarūpeṇa tasya protatvam astīty | atrāha stimitagambhīram iti | stimitaṃ ca tat gambhīraṃ ceti stimitagambhīram | cinmātrarūpatvena cetyabhāvarūpasya prasaraṇasyābhāvāt niḥspandam1103 | nirālambanatvena svabhinnasyāvagāḍhuḥ abhāvāt duravagāhaṃ cety arthaḥ | ataś ca nirālambaśuddhacinmātrarūpatayā protam astīti bhāvaḥ | yady api nāsargaṃ tiṣṭhati | param iti vakṣyamāṇanītyā1104 tasya tattvasya prapañcodbhāvanaṃ prati sarvadaiva spando vartata eveti | śuddhatayā sthitasya tasyopalabdhiḥ kadāpi na sambhavaty eva | tathāpi deśād deśāntaraṃ dūram ityādivakṣyamāṇanītyā1105 madhyavṛttiṣu sadā tadupalabdhiḥ sambhavaty eveti na vimukhena bhavitavyam | videhamuktānāṃ tu sarvadā tanmayatvam api sambhavati | yataḥ asya cinmātratattvasyedṛśa eva mahimā bhavati | yat sarvadā viśvamayaṃ tad uttīrṇaṃ ca bhavatīti na kiñcid viruddham ||
nanu yadi tat tattvam anākhyam asti tat kathaṃ budhaiḥ tasya tattvasya ṛtaṃ ātmetyādikāḥ sañjñāḥ kṛtāḥ ity | atrāha
budhaiḥ tatsākṣātkāravadbhiḥ | kalpitāḥ kalpanayā bhāvitāḥ | vyavahārārthaṃ śiṣyopadeśākhyavyavahārasampādanārtham | na tu kiñcit pravṛttinimittam upādāya ṛtādikāḥ sañjñāḥ tatra pravartante iti bhāvaḥ ||
nanu tat īdṛśaṃ bhavatu1106 | kiṃ tata ity | atrāha
tathābhūta eva paramārthataḥ proktāt svarūpād apracyuta eva | saḥ ātmā proktaviśeṣaṇayuktam sarvadā bhātatvena sātatyagamanakriyākartṛbhūtaṃ cinmātrākhyaṃ tattvam | jīvatām sātatyagamanaviruddhasvabhāvaprāṇadhāraṇakriyākartṛbhūtaṃ jīvabhāvam | upayātīva gacchatīva | saḥ ātmā kim kurvan | anya ivollasan | svayaṃ svaviṣayatāsādanena svavyatiriktaṃ | cetyarūpa iva ullasan | svaparāmarśanamātreṇaiva hi cinmātrasya cetyarūpo jīvādibhāvaḥ bhavati | tathābhūta iti padam ivaśabdadvayasya yogyatāṃ kathayati | na hi tathābhūtasya paramārthataḥ atathābhāvo yuktaḥ | na hi sadā jalabhāvāt apracyutasya jalasya taraṅgatāsādane 'pi paramārthataḥ ajalabhāvo yuktaḥ | jīvatāṃ kathambhūtāṃ | bhāvināmakadarthanām | bhāvinīṃ agre | bhavanaśīlā nāmakadarthanā jīveti nāmarūpā | kadarthanā mālinyaṃ yasyāḥ | tām | jīveti nāmayogyām ity arthaḥ | bhāvitvaṃ ca nāmnaḥ vaikharīprādurbhāve jñeyam ||
adhunā tasyaiva jīvatvānantarabhāvinīṃ manastāṃ kathayati
tataḥ jīvabhāvānantaram1108 | saḥ ātmā | manaḥ bhavati | kīdṛśaṃ manaḥ | maunātma | sahajasvarūpavimarśāsāmarthyaṃ maunaṃ | tadrūpam kutaḥ bhavatīty | atra hetugarbhaṃ viśeṣaṇam āha | mantharībhavann iti | yataḥ mantharībhavan1109 alasībhavan bhavati ity arthaḥ | kutaḥ mantharībhavan ity apekṣāyām āha | mananād iti | mananāj jīvatvamananākhyāt dharmāt | mananaparatvenaiva hi ātmā svaparāmarśaṃ prati mantharībhavati | tataḥ manorūpaṃ bhavati | kathambhūtaḥ saḥ | jīvaśabdārthakalanākulatām | jīvasya vācakaḥ śabdaḥ jīvaśabdaḥ | tasya yaḥ arthaḥ aṇurūpaḥ jīvaḥ | tasya yaḥ kalanā svarūpatayā parāmarśaḥ | tayā yā ākulatā | tām gataḥ | ayaṃ bhāvaḥ | sarvathā cetyavyatiriktasvarūpaṃ cinmātraṃ prathamaṃ cittvenāham iti svaparā-marśaṃ karoti | tatra grāhakatayā sthitasya bhāgasya cid iti nāma | grāhyatayā sthitasya tu jīvatvaṃ | tataḥ tasya jīvasya svasmin aṇutvaparāmarśo bhavati | tad eva ca tasya manastvam iti ||
phalitaṃ kathayati
tena tataḥ hetoḥ | manaḥ aṇurūpaṃ cittaṃ | mahataḥ vyāpakāt | paramātmanaḥ sampadyate prādurbhavati | ka iva | taraṅga iva | yathā susthirāt1110 vāridheḥ samudrāt | asthirākāraḥ taraṅgaḥ sampadyate | tathety arthaḥ | atra ca susthiratvaṃ taraṅgāpekṣayā jñeyam ||
manasaḥ1111 utpattim uktvā tatkāryabhūtasya jagataḥ utpattiṃ kathayati
tat paramātmoktaṃ manaḥ | svayam | na tu anyat kiñcit madhyekṛtya | svairam svecchayā | na tu parapreraṇayā | saṅkalpayati saṅkalpaṃ karoti | ataḥ tena manasā | iyam anubhūyamānā | indrajālaśrīḥ mithyābhātattvena indrajālavat bhāsamānatvāt indriyajālasampadrūpā sṛṣṭiḥ | vitanyate vistāryate | kathambhūteva | vitateva vistīrṇā iva | paramārthataḥ aṇusvarūpe manasi sthitatvāt vaitatyarahitetīvaśabdopādānam ||
paramātmotthān manasaḥ sṛṣṭyutthānakathanaphalam āha
yathā kaṭakaśabdārthaḥ kaṭakaśabdābhidheyabhūtaḥ sanniveśaviśeṣaḥ | pṛthaktvārhaḥ | arthāt kānakāt1112 pṛthaktvayogyaḥ na bhavati | kva sthitasya kaṭakaśabdasyārthaḥ | kānake kaṭake kanakanirmite kaṭake ity arthaḥ | tadvat pare jagacchabdārthatā bhavati | tadvad ity anena dṛṣṭāntagataṃ sarvam ākṣipyate | tenāyam arthaḥ | tadvat tathā | pare | arthāt proktanītyā jagattayā sthite uttīrṇe cinmātre | sthitasya jagacchabdasyārthaḥ parāt pṛthaktvārhaḥ na bhavati ||
mūḍhabuddhiṣu saṅkramaṇārthaṃ punar apy etad eva kathayati
yathāsthitam anena prakāreṇaiva sthitaṃ | na tv anyaṃ prakāram āsādyeti yāvat | idaṃ jagat brahmaṇi bṛṃhite cinmātre | ananyātma ananyasvarūpaṃ asti | tatra jagacchabdakārthaḥ1113 | jagacchabdakasya jagad iti śabdasya | arthaḥ brahmavyatiriktapadārtharacanārūpaṃ abhidheyam | na bhavati | tattayābhimatasya jagataḥ brahmatvasādhanāt | jagacchabdakārthaḥ kā iva | kaṭakāditā iva | yathā kaṭakāditā kaṭakādibhāvaḥ | hemni nāsti | tathety arthaḥ ||
asattvasādhikām ata evoktārthadārḍhyakāriṇīṃ manasaḥ sakāśāt jagadutpattim anuvadati
manasā eva | na tv anyena kenacit | jāgatī jagatsambandhinī | jagatsvarūpeti yāvat | indrajālaśrīḥ indrajālasampat | pravitanyate | kathambhūtenaiva | asatā eva asatsvarūpeṇaiva | na hi brahmavyatirekeṇa manasaḥ pṛthak sattā asti | kathambhūtendrajālaśrīḥ1114 | asatī svakāraṇabhūtamanovat asatsvarūpā | manasā kayeva | tāpe bhāsamānā nadī tāpanadī | tayā iva | yathā asatyā tāpanadyā asatī calā laharī pravitanyate | tathety arthaḥ | nanu kathaṃ pūrvaśloke kanakakaṭakasya dṛṣṭāntatvaṃ iha tāpanadīlaharyāḥ iti cet | satyam | pūrvaśloke jagataḥ paramārthataḥ brahmarūpatvakathanārthaṃ kanakakaṭakasya dṛṣṭāntatvaṃ | asmin śloke tu tasyaivānupapattinivāraṇāya brahmavyatirekeṇāsattvakathanārthaṃ tāpanadīlaharyāḥ dṛṣṭāntatvam ity ekaphalasādhakatvān na dṛṣṭāntadvayasya vaiṣamyam | jagataḥ manonirmāṇatvābhāve hi paramārthasattvaṃ prāpnoti | tathā ca bhinnasattābhājaḥ tasya brahmatvakathanam ayuktaṃ syāt | na hi ghaṭe paṭo 'yam iti vaktuṃ yuktam | ity anupapattinivāraṇāyāsya ślokasyopanyāsaḥ | iti tadantargatasya dṛṣṭāntasyāpi tadartham eva saḥ yuktaḥ ||
jāgatīm indrajālaśriyaṃ viśinaṣṭi
sakalavedibhiḥ sarvajñaiḥ ||
adhunā proktāyāḥ indrajālaśriyāḥ sakāśāt mokṣakāṅkṣiṇaṃ śiṣyaṃ jñātvā mokṣasvarūpanirūpaṇaṃ vinā śiṣyasya mokṣāvāptim ajānan mokṣasvarūpanirūpaṇam api tadviruddhabandhasvarūpajñānaṃ vināśakyaṃ manyamānaḥ tatsvarūpanirūpaṇaṃ pratijānīte | bandhasyeti /
bandhasya indrajālaśrīsvarūpadṛśyāsaktatvasya | anupādeyabandhasvarūpanirūpaṇapratijñayā vyākulībhūtaṃ śiṣyaṃ samāśvāsayati tata iti | tataḥ bandhasvarūpakathanānantaram | mokṣasya dṛśyanairapekṣasya | heyanirūpaṇānantaram upādeyanirūpaṇasya yuktatvād iti bhāvaḥ ||
bandhasvarūpaṃ kathayati
he aṅga | paṇḍitaiḥ dṛśyasattā dṛśyasadbhāvaḥ | draṣṭuḥ dṛśikriyākartuḥ | bandhaḥ abhidhīyate | bhāvapratyayaḥ pādapūraṇārthaḥ | etad evānvayavyatirekābhyāṃ āśvāsayogyaṃ karoti draṣṭeti | dṛśyavaśāt dṛśyavaśena | dṛśyasattāvaśeneti yāvat | dṛśyābhāvāt dṛśyāsattayā | viṣayasya bhāve viṣayiṇo 'pi bhāvāt | tadabhāve tasyāpy abhāvāt iti hetudvayaṃ vākyadvaye svayaṃ yojyam ||
tatra dṛśyasvarūpaṃ kathayati
jagat bandhahetuḥ dṛśyaprapañcaḥ | tvam tato mokṣākāṅkṣī śiṣyaḥ | aham ity upadeṣṭā | ādiśabdena mokṣasya grahaṇam | tasyāpi dṛśyatvānapāyāt | paṇḍitaiḥ jagat tvam aham ityādi dṛśyam dṛśikriyākarmocyate | kuta ity ākāṅkṣāyām viśeṣaṇadvāreṇa hetuṃ kathayati | sargātmeti | sṛjyamānasvarūpa ity arthaḥ | sṛjyamānasya ca dṛśyatvaṃ sphuṭam eva darśanapūrvakatvāt | sarjanasya ca darśanapūrvakatvaṃ tad aikṣatetyādiśrutisāmarthyāt1116 jñeyam | asya bandhahetutvam anuvadati | yāvad iti | yāvat etat idaṃ jagadādidṛśyam1117 | sambhavati sattāyuktaṃ bhavati | tāvat mokṣaḥ na vidyate | bandhanimittasya sthitatvāt | sattāmātreṇaiva ca dṛśyasya bandhanimittatvasvabhāvatvāt ||
nedam iti vacanakathanamātreṇaiva śāntadṛśyatvābhimānayuktaṃ śiṣyaṃ prati āha
idam anubhūyamānaṃ | idaṃ dṛśyam | na bhavati | idaṃ dṛśyaṃ na bhavati iti evaṃrūpeṇa sthitaiḥ vyarthaiḥ dṛśyaśāntyākhyaphalarahitaiḥ | tathā saṅkalpajanakaiḥ niṣedhākhyasaṅkalpotpādakaiḥ | pralāpaiḥ unmattapralāpaiḥ | dṛśyavyādhiḥ dṛśyākhyo rogaḥ | nopaśāmyati niṣedharūpatayā sthitatvāt | pratyuta vardhate vṛddhiṃ yāti | niṣedhākhyasaṅkalpavardhakatvāt | nanu kathaṃ niṣedhasya dṛśyatvaṃ | satyam | draṣṭṛviṣayatvāt1118 niṣedho 'pi hi draṣṭuḥ svataḥ bhinnatayā bhāti ||
nanu nedam iti vacanamātreṇa1119 dṛśyaśāntiḥ mā bhavatu | tarkādibhiḥ tacchāntiṃ sādhayāmaḥ ity | atrāha
tarkabharāṇāṃ bhedapradhānatvena dṛśyasatyatvāpādakānāṃ tarkasamūhānāṃ | ye kṣodāḥ vicāraṇāni | taiḥ dṛśyavyādhiḥ nopaśāmyati | tathā tīrthaniyamādibhiḥ dṛśyavyādhiḥ nopaśāmyati | yataḥ ete tarkabharādayaḥ dṛśyasya jagataḥ1120 sataḥ vicārakāḥ satyatvavicārakā bhavanti | tatra tarkāṇāṃ sākṣād eva padārthasādhakatvaṃ1121 | tīrthādīnāṃ tu svargādiphalaniṣṭhatvāt | na hy asatyaniṣṭhatvaṃ yuktam ||
nanu tarkāḥ sad api jagat paryante bhāgataḥ anityatvena kathayantīti teṣām api bhāgataḥ dṛśyaśāntyupapādakatvam asty evety | atrāha
dṛśyam dṛśikriyāviṣayībhūtaṃ1123 | jagat naśvarasvabhāvaṃ bhāvajātaṃ | yady asti yadi paramārthasat bhavati | tat tadā | kvacit kutrāpi deśe kāle vā | na śāmyati śāntiṃ na vrajati | yataḥ asataḥ astikriyākartṛtvam abhajataḥ | bhāvaḥ sattā | na bhavati | tathā sataḥ astikriyākartṛtvaṃ bhajataḥ | abhāvaḥ asattā | nāsti | svarūpahāniprasaṅgād iti bhāvaḥ ||
dṛśyaparamārthasattve doṣam āha
citā svayam āvirbhāvyasvaviṣayīkṛtaṃ bhāvajātaṃ cetyaṃ | avidyamānaṃ cetyaṃ yasyāṃ | sā acetyā | proktasvarūpacetyavyatirikteti yāvat | tādṛśī yā cit | tatsvarūpaḥ tanmayaḥ | ātmā svarūpaṃ yasya | saḥ acetyacitsvarūpātmā1125 | yatra yatra yasmin yasmin deśe | yasyāṃ yasyām avasthāyām iti yāvat | tiṣṭhati | aṇūdare 'pi paramasūkṣmodare 'pi | tatra tasmin deśe | asya draṣṭuḥ | dṛśyaśrīḥ samudeti prādurbhavati | nanu tādṛśe sūkṣmatare deśe 'rme katham etādṛśasya prapañcasyāvasthānaṃ sambhavati | satyam | sthūladṛśyasaṃskārotpāditayā smṛtyā tatra tasya prādurbhāvaḥ sidhyaty eva [---]tvāt ||
atha tapodhyānādibhiḥ1126 satyadṛśyaśāntyabhimānagrastān prati kathayati
draṣṭuḥ dṛśikriyākartuḥ | jagat dṛśyam svabhinnatayā dṛśikriyāviṣayo1128 bhavati | tat jagadrūpaṃ dṛśyaṃ | mayā tapodhyānajapaiḥ tyaktam śāntiṃ nītam | iti etat | kāñcikatṛptivat kāñcikadravyeṇa mama tṛptir jāteti vacanavat bhavati | yathā tṛptyarthaṃ bhakṣitena kāñcikadravyeṇa pratyuta kṣut eva jāyate | tathā svabhinnadevatārādhanārtham anuṣṭhitaiḥ tapaḥprabhṛtibhiḥ api dṛśyavṛddhir eva jāyate iti bhāvaḥ ||
nanu dṛśyaṃ satyaṃ bhavatu | mokṣāvasthāyāṃ dṛśyān nirgatasyāta1129 eva viśeṣaguṇāsaṃvedanapātratāṃ gatasyātisūkṣmasya jīvasyedaṃ dṛśyaṃ kiṃ karoti | na hi suptasya bāhyajagatkṛtaṃ vyākulatvaṃ dṛśyate ity | atrāha
jagat naśvaram dṛśyajātam | yadi nāmāsti yadi nāma paramārthasat bhavati | tadā paramāṇūdare 'pi atisūkṣmamadhye 'pi | asmin ātmatvena sthite | cidādarśe cinmakure | pratibimbati pratibimbatvena saṅkrāmati ||
katham etad ity | atrāha
he rāma | hi yasmāt kāraṇāt | yathā yatra tatra sthitaṃ vastu | ādarśe prabimbati pratibimbati | tathaiva tadvat eva | adridyūrvīnadīśādi adrayaś ca dyauś ca ūrvī ca nadīśāḥ samudrāś ca | te adridyūrvīnadīśāḥ | te ādiḥ yasya jagataḥ | tat adridyūrvīnadīśādi | tādṛśaṃ jagat | cidādarśe cinmakure | pratibimbati1130 | svabhāvasya tyaktum aśakyatvāt | ayaṃ bhāvaḥ | sphurattā1131 eva hi sattā bhavati | sā ced dṛśye paramārthataḥ asti tadā sphurattāmātramayī1132 cinmātratvāt | sā svasphurattātvataḥ kadāpi na vyatiriktā bhavet iti kadāpi cidādarśaḥ dṛśyapratibimbarahito na bhavet iti ||
tathā ca mokṣābhāvaprasaṅga ity abhiprāyeṇāha
tataḥ yadi cidādarśaḥ dṛśyasadbhāvena punaḥ punaḥ pratibimbayukto bhavet | tadā tatra tasmin cinmātre | punaḥ duḥkhaṃ bhavet | tathā jarā bhavet | tadvat maraṇajanmanī bhavetāṃ | tathā bhāvābhāvagrahotsargāḥ prādurbhāvanāśādānatyāgāḥ bhaveyuḥ | saṃsārasyaitatsvarūpatvāt | duḥkhādayaḥ kathambhūtāḥ | sthūlasūkṣmacalācalāḥ | tatra jāgratkālīnānāṃ sthūlatvam acalatvaṃ ca | svapnakālīnānāṃ sūkṣmatvam calatvaṃ ceti vibhāgaḥ | suṣuptau duḥkhādibhānābhāvāt | tathā ca sthūlasūkṣmaduḥkhādirūpasaṃsāragrastatvena jīvasya kadāpi muktiḥ na syād iti bhāvaḥ ||
nanu bhavatu dṛśyaṃ paramārthasat | tathāpi samādhiparāṇām anartham utpādayituṃ kāsya śaktir ity | atrāha
mayā idam dṛśyam pramārjitam samādhyupāyena nāśitam | yataḥ aham atra āsthitaḥ āsthāyuktaḥ nāsmi | etad eva pūrvārdhoktaṃ vastu eva | samādhau dṛśyoparamasvarūpe samādhāne | saṃsṛtismṛteḥ dṛśyasmṛteḥ | akṣayaṃ bījaṃ syāt | saṃsṛtiviṣayasya dṛśyasya saṃsṛtiśabdavācyatvaṃ lakṣaṇayā jñeyam | ayaṃ bhāvaḥ | samādhipariṇatasya dṛśyapramārjanaṃ tadanāsthā ca siddhatvena sphurati na vā | na cet tadā sampannam apy etad dvayam asad eva | sphurattāyāḥ eva paramārthataḥ sattāsvarūpatvāt | sphurati cet tadāsthitā eva saṃsṛtismṛtiḥ | tadbījasya sphuraṇasya sthitatvāt | nanu tvadabhimate dṛśyātyantābhāve1133 'pi ayaṃ doṣaḥ prasajati | sphurati cet dṛśyātyantābhāvaḥ tat sthitam eva dṛśyaṃ | sphuraṇākhyasya bījasya sthitatvāt | na cet tad asann eva dṛśyātyantābhāvaḥ | iti cen | na | na hi dṛśyātyantābhāvavādinaḥ sarvoparamasvarūpaḥ samādhiḥ dṛśyātyantābhāvatayā abhipretaḥ yena proktadoṣaprasaṅgaḥ syāt | kiṃ tu dṛśyātyantābhāvaniścayamātram eva tasyopayogi | na hi rajjusarpanivāraṇārthaṃ mantrapaṭhanaṃ yuktam | api tu nāyaṃ sarpa iti sarpātyantābhāvaniścayamātrasyaiva tatropayogaḥ | atyantābhāvaniścayaś ca guruśāstrasaṅgodbhūtenādhiṣṭhānabhūtacinmātravijñānenaiva sidhyati1134 | na pāṣāṇabhāvāpādakaiḥ samādhibhir ity alaṃ prapañcena ||
na kevalaṃ jagatsatyatvavācyabhyupagatadṛśyoparamasvarūpasya samādheḥ dṛśyabījadhāratvamātram evāsty | api tu kāryakaraṇe asāmarthyam apy astīty abhiprāyeṇāha
tu pakṣāntare | asmin jagaddṛśye jagatsvarūpe dṛśye sati | sati paramārthasati sati | nirvikalpasamādhinā sarvoparamasvarūpeṇa samādhānena | akṣayasuṣuptatvaṃ turyaṃ vāpi nopapadyate na sidhyati1135 | akṣayasuṣuptatvaṃ videhamuktagocarā1136 turyātītāvasthā | turyaṃ jīvanmuktagocarā turyāvasthā ||
anupapattim eva sādhayati
hi yasmāt kāraṇāt | samādhīnāṃ vyutthāne avaśyabhāvini samādhibhyaḥ vyutthāne | samādheḥ vyutthānāvasthāyām iti yāvat | yathāsthitam pūrvavat sthitam | ata eva akhaṇḍitam kenāpy aṃśena na nyūnam | akhilaṃ samastaṃ | idam jagadduḥkham bhāti sphurati | kasminn iva | suṣuptānta iva | ayaṃ bhāvaḥ | yathā rātrau suṣuptiṃ gatasyāta eva vismṛtasamastajagatprapañcasya tataḥ prabhāte prabuddhasya puruṣasya punaḥ api pūrvavat jagatprapañcaḥ sphurati | tathā yena tenopāyena sarvoparamasvarūpasamādhiṃ1138 gatasya puruṣasyāvaśyambhāvini vyutthānasamaye punar api pūrvavat jagatprapañcaḥ avaśyaṃ sphuraty eva | anyathā asmadabhimatātyantābhāvaprasaṅgāt1139 | tathā ca mātulānībhakṣaṇavat kṣaṇamātraṃ jagaduparamasādhakena samādhinā sarvadā jagadabhāvasvarūpasya turyasya tadatītasya ca siddhir na yukteti ||
etenāyātāṃ samādheḥ niṣphalatāṃ kathayati
kiṃ nāma prāptaṃ bhavati | kiñcid api prāptaṃ na bhavatīty arthaḥ | katham etad ity atrāha bhūya iti | hi yasmāt | bhūyo 'narthapāte | bhūyaḥ anarthanipātaḥ bhedarūpānarthanipātaḥ | yasmin | tādṛśe kṣaṇasāmye 'pi kṣaṇaṃ sphuraṇaśīlāyāṃ samatāyām api | kiṃ sukhaṃ bhavati | yataḥ kṣaṇabhātaṃ sāmyaṃ sukhadaṃ na bhavati | tataḥ tatprāptyāpi kiñcit prāptaṃ na bhavatīti bhāvaḥ | apiśabdaḥ sāmyasya asandigdham sukhāspadatvaṃ dyotayati ||
nanu samādhau satataṃ līnasya vyutthānābhāvena kathaṃ bhūyaḥ jarāduḥkhaprādurbhāvaḥ syād ity | atrāha
puruṣaḥ nirvikalpe samādhāne nirvikalpasamādhau | sthitiṃ satataṃ līnatāṃ | yadi vā vrajet yadi vā gacchet | ahaṃ manye | tat tadāpi | tat nirvikalpasamādhānam | amalaṃ padam jāḍyamalarahitaṃ śuddhacinmātrākhyaṃ mahāsthānaṃ | na bhavati | dṛśyadarśanāsāmarthyarūpasya jāḍyākhyasya malasya suptivat sthitatvāt | tat kathambhūtam | akṣayasuṣuptābham turyātītāvasthāvat bhāsamānaṃ | na tu tatsvarūpam | kālāntare 'vaśyambhāvinaḥ vyutthānasya sthitatvāt | na ca turyātītāvasthāyāḥ vyutthānaṃ kadāpi sambhavati | cinmātre atyantalayībhāvāt ||
dṛśyasatyatvavādinaḥ nirvikalpasamādhir eva na sambhavati | sthitivrajanasya tu kā kathety abhiprāyeṇāha
nāma niścaye | asmin anubhūyamāne jagati sati | sati paramārthe sati | kenacit kenāpi puruṣeṇa | tat nirvikalpasamādhānaṃ | na prāpyate | yataḥ yatra tatra sthitasyāpi samādhideśe taditaradeśe vā sthitasya puruṣasya | cittabhrāntyā | citte sthitā bhrāntiḥ jagatsatyatvabhramaḥ cittabhrāntiḥ | tayā jagadbhramaḥ | kila niścaye | āyāti | ayaṃ bhāvaḥ | yathā dṛśyasatyatāyāṃ niścitaḥ puruṣaḥ rātrau supto 'pi dṛśyaṃ paśyaty eva | tathā samādhiṃ gato 'pi paśyed eva samānanyāyatvāt | tathā ca dṛśyasatyatvavādinaḥ nirvikalpasamādhir eva na sambhavati | tatra sthitivrajanasya tu kā katheti ||
nanu dṛśyasatyatve niścitasyāpi yathā tathā prayuktena dhāraṇopāyena na kiñcid bhānarūpo nirvikalpasamādhiḥ1141 sidhyaty evety | atrāha
draṣṭā pramātā | yadi balāt kenāpi haṭhaprayogena | pāṣāṇarūpatāṃ bhāvayan āste tiṣṭhati | tad api tadāpi | asya svasmin pāṣāṇabhāvaṃ bhāvayataḥ draṣṭuḥ | tadante avaśyabhāvini pāṣāṇabhāvānte | dṛṣyatā paṭādiviṣayaḥ dṛśyabhāvaḥ | udeti sphurati | na hi jīvataḥ sarvadā pāṣāṇabhāvabhāvanaṃ śakyaṃ | tathā ca dṛśyatve niścitasya sthiraḥ nirvikalpasamādhiḥ na sidhyaty eveti bhāvaḥ ||
pāṣāṇarūpatāgamanasyāsambhavaṃ kathayati
pāṣāṇatāyāḥ tulyāḥ pāṣāṇatātulyāḥ | vikalparahitā ity arthaḥ | pāṣāṇatābhāvanam eva tasya draṣṭuḥ pāṣāṇabhāvaṃ nāśayati | na hi pāṣāṇaḥ svaṃ pāṣāṇatvaṃ bhāvayituṃ śaknotīti bhāvaḥ ||
yathātathāsiddhasyāpi pāṣāṇabhāvasya na paramapadatvaṃ yuktaṃ jaḍatvānapāyād | iti kathayati
rūḍhiṃ pariṇāmam | ayaṃ bhāvaḥ | dṛśyadarśanāsāmarthyena jaḍatvānapāyāt pāṣāṇabhāvasya cinmātratvam ayuktam | cinmātraṃ hi sarvadā cetyacetanasamartham eva bhavati | svātantryeṇa tu yadi kadācit tac cetanaṃ na karoti tena nāsya jāḍyāpātaḥ | na hi śaktaḥ puruṣaḥ svātantryeṇa kāryam akurvan aśakta iti vaktuṃ yujyate iti ||
pūrvoktam upasaṃharati
tasmāt uktahetoḥ | yadi dṛśyaṃ sat bhavati
yatvena parabodhatvāyogāt | tad eva nirvāṇamātram eva | cittamātraṃ padmajabhāvena sthitaṃ śuddhaṃ cittaṃ | āste | tat cittamātram | vasudhāditām paramārthasantaṃ1143 pṛthvyādibhāvaṃ | na yāti | nirvāṇasvarūpaśuddhabodhamayatvāt | ata eva padmajasya ādhibhautikadehābhāva iti bhāvaḥ ||
nanu pratijīvaṃ manobhedasya sthitatvān nānāvidhāni manāṃsi santi | tat kathaṃ padmajarūpāt manasaḥ eva jagadutpattiḥ uktety | atrāha
saṃsāre vyavaharantīti tādṛśānāṃ sarveṣāṃ bhūtamanasāṃ madhye | asau padmajaḥ | prathamaḥ praticchandaḥ bhāvimanaḥsṛṣṭikāraṇaṃ prathamaṃ pratibhānam bhavati | cinmātrasyeti śeṣaḥ | asau kathambhūtaḥ | cittadehaḥ śuddhamanorūpaḥ | punaḥ kathambhūtaḥ | svatodayaḥ | svatayā svabhāvena | na tu anyatayā | udayaḥ navīnaḥ prādurbhāvaḥ yasya | saḥ | udayānantaram api pūrvabhāvenaiva sthita ity arthaḥ | ata eva asmād evotpattikathanam iti bhāvaḥ ||
prathamapraticchandatvam asya sādhayati
asmāt padmajākhyāt | pūrvāt prathamāt | praticchandāt | iyam anubhūyamānā | sṛṣṭiḥ | pravisṛtā prasāraṃ gatā | kathambhūtā | ananyā etasmād avyatiriktā | ata eva etatsvarūpiṇī etanmayī | kā iva | spandadṛṣṭir iva | yathā spandarūpā dṛṣṭiḥ | spanda iti yāvat | anilāt pravisṛtā bhavati | tathety arthaḥ | ato 'syaiva prathamapraticchandatvaṃ yuktam iti bhāvaḥ ||
upasaṃhāraṃ karoti
evaṃ sati | pratibhānākṛteḥ pratibhānasvarūpāt | asmāt padmajāt | ayaṃ sargaḥ idaṃ sṛjikriyāviṣayo dṛśyamaṇḍalaṃ | pratibhāmātrarūpadhṛt eva pratibhānamātrarūpadhārī eva | na tu sthūlabhūtamayarūpadhārī | vibhāti sphurati | na hi dravaguṇayuktāt jalāt dravaguṇarahitaḥ taraṅgaḥ utpadyate | ayaṃ sargaḥ kathambhūtaḥ | sthitaḥ | kathaṃ | satyānubhavavat satyaḥ anubhavaḥ yasya | saḥ satyānubhavaḥ | sa iva tadvat | paramārthatas tu svapnavat pratibhānamātram eveti vatigrahaṇam ||
atra dṛṣṭāntadvayaṃ kathayati
atrāsmin sthāne | sargasya pratibhānamātrarūpatāyām iti yāvat | svapnapuraṃ svapnadṛṣṭaṃ puraṃ | tathā tadvat | svapnastrīsurataṃ svapnadṛṣṭastrīsurataṃ | dṛṣṭāntaḥ bhavati | kathambhūtam | asad api pratītimātrasāratvenāsatsvarūpam api | arthasampattyā arthakriyāsampādanena1145 | satyānubhavabhāsvaram1146 satyānubhavayuktavastuvat bhāsanaśīlam ||
padmajasya dehābhāve 'pi dehabhānaṃ kathayati
apṛthvyādimayaḥ pṛthvyādivyatiriktasvarūpaḥ | ata eva vyomākṛtiḥ ākāśākṛtiḥ | ata eva ca adehaḥ ādhibhautikadeharahitaḥ | svātmabhūḥ padmajaḥ | sadeha iva bhāti sphurati | sadehakāryanānāvidhaprapañcakartṛtvāt | svātmabhūḥ kathambhūtaḥ | bhūteśaḥ sarvabhūtotpādakatvena sarvabhūtasvāmī | punaḥ kathambhūtaḥ | puruṣākṛtiḥ puruṣavat ākṛtiḥ yasya | saḥ tādṛśaḥ | anyathā śāstreṣu caturmukhatvakalpanāṃ na kuryād ity arthaḥ ||
asyodayaśāntī tadabhāvaṃ ca kathayati
cit paramārthataḥ citsvarūpaḥ | saḥ padmajaḥ | saṅkalparūpatvāt cinmātrāśrayasvaparāmarśasvarūpasaṅkalparūpatvenodeti prādurbhavati | atha udayānantaram | upaśāmyaty api śāntiṃ vrajati ca | saṅkalpasyodayaśāntiniyatādhāratvāt | tathā saḥ padmajaḥ | svabhāvasya cinmātrākhyasya svarūpasya | svāyattatvāt1147 tad evāham iti parāmarśaviṣayatvāt | na udeti na ca śāmyati | na hi svabhāvāparaparyāyasya sadābhātasya cinmātrasyodayaśāntī yukte iti | tatra svātmatve niścitasya tatsvarūpasya1148 ca padmajasyāpi te na yukte iti bhāvaḥ ||
athāsyaiva jagatkāraṇatvaṃ kathayati
saṅkalparahitaḥ ātivāhikadeharahitaḥ | tathā pṛthvyādirahitākṛtiḥ sthūladeharahitaḥ | ata eva kevalaḥ advitīyaḥ | cinmātrarūpa iti1149 yāvat | tathātve 'pi cittamātrātmā śuddhasaṅkalparūpaśuddhacittasvarūpaḥ | brahmā padmajaḥ | trijagatsthiteḥ trijagatsattāyāḥ | kāraṇam bhavati ||
nanu advitīyāc cinmātrāt kasya preraṇayā śuddhamanorūpaḥ padmajaḥ uttiṣṭhatīty | atrāha
nāma niścaye | yathā eṣaḥ sarvaiḥ anubhūyamānaḥ saṅkalpaḥ | svasambhavaḥ svotthaḥ | na tu parasambhavaḥ | kacati sphurati | tathā eṣaḥ śuddhamanorūpaḥ padmajaḥ svasambhavaḥ | bhāti sphurati | kathaṃ | bhavatsaṅkalpaśailavat | saṅkalpe dṛṣṭaḥ śailaḥ saṅkalpaśailaḥ | bhavataḥ saṅkalpaśailaḥ bhavatsaṅkalpaśailaḥ | sa iva bhavatsaṅkalpaśailavat | yathā bhavataḥ saṅkalpaśailaḥ svasambhavaḥ bhāti | tathety arthaḥ | saṅkalpasya ca svataḥ sphuraṇaṃ sarveṣu prasiddham eveti | sa eva sāmānyaviśeṣabhāvābhyāṃ dvir upamānatvenopāttaḥ ||
asya padmajasyādhibhautikadeharāhityaṃ1150 tribhiḥ ślokaiḥ sahetukaṃ kathayati
yena yataḥ hetoḥ | dṛḍharūḍhayā prauḍhiṃ gatayā | ātivāhikataikāntavismṛtyā | ātivāhikatāyāḥ ātivāhikabhāvasya | sūkṣmatāyā iti yāvat | yā ekāntavismṛtiḥ atyantavismaraṇaṃ | tayā | ādhibhautikatā ādhibhautikabhāvaḥ | sthūlatā iti yāvat | piśācavat mudhā asatyaṃ | bhāti sphurati | aśuddhasya manasaḥ iti śeṣaḥ | tena tataḥ kāraṇāt | asya śuddhamanorūpasya padmajasya | piśācikā mithyābhūtapiśācarūpā | ādhibhautikatā ādhibhautikabhāvaḥ | sthūlabhāva iti yāvat | na bhāti na sphurati | ādhibhautikatā kathambhūtā | jāḍyasya jaḍatāyāḥ | bhramaṃ vaipulyaṃ | prakarṣeṇa dadātīti tādṛśī | ādhibhautikatāsādanena hi manasaḥ jāḍyam adhikībhavati | ādhibhautikatā punaḥ kathambhūtā | asatyā asatyaṃ bhātety arthaḥ | kā1151 iva | mṛgatṛṣṇā iva | yathā mṛgatṛṣṇā asatyā bhavati | tathety arthaḥ | nanu ādhibhautikatā ātivāhikatāvismṛtikāraṇikā bhavatu | kathaṃ sā tena śuddhamanorūpe padmaje na bhavatīty | atra ślokatrayamadhyagaṃ dvitīyaṃ ślokaṃ samarthakatvena kathayati idam iti | idamprathamatayā tatpūrvaṃ | yaḥ udyogaḥ svaparāmarśaṃ prati ābhimukhyaṃ | tena samprabuddhā svaparāmarśayuktā | yā mahācitiḥ cinmātram | tasya | tatsvarūpasyeti yāvat | asya śuddhamanorūpasya padmajasya | śuddhasaṃvittvāt bhedamalārūṣitasaṃvidyuktatvena | ātivāhikavismṛtiḥ bhāvapradhānanirdeśāśrayaṇena ātivāhikatāvismaraṇam | nodeti na sphurati | ata evāsyātivāhikatāvismṛtikāraṇikā ādhibhautikatā na bhavatīti bhāvaḥ | dṛṣṭaṃ hi svam eva1152 bhedarūṣitasaṃvidaḥ aśuddhasya manasa eva sthūlapurādibhāvena bhānam iti nātrāyastam ||
padmajasya manomātrarūpatvena tatkāryasya jagato 'pi manomātrarūpatvaṃ yogyatayā atidiśati
yadeti yata ity asyārthe | yadā yataḥ | brahmā padmajaḥ | manomātraṃśuddhamanomātraṃ bhavati | ataḥ viśvaṃ manomātraṃ bhavati | yataḥ | yat vastu | yataḥ yasmāt vastunaḥ | bhavati | sattākartṛtāṃ bhajati | tat vastu | tad eva bhavati | mṛdaḥ1153 sattākartṛtvaṃ bhajataḥ ghaṭasya mṛttvadarśanāt | ato jagataḥ manovat anutpattisatattvā evotpattir iti bhāvaḥ ||
nanu padmajasya svakāraṇabhūtacinmātravyatiriktasahakārikāraṇābhāvena cinmātrasthūlatāmātrarūpam manomātrarūpatvam astu | tajjasya jagataḥ adṛṣṭādisahakārikāraṇasadbhāvāt kathaṃ manomātrarūpatvaṃ yujyate ity | atrāha
ajasya padmajasya | yat yataḥ kāraṇāt | sahakārīṇi kāraṇāni na santi | tu niścaye | tasmāt tataḥ kāraṇāt | tajjasya tasmād utpannasya jagataḥ | kānicit tāni kānicit sahakārīṇi | na santy eva | manaḥkāryāṇām adṛṣṭādīnāṃ manaḥ prati sahakāritvāyogāt | na hi yo yasmāt utpadyate sa eva tatsahakārī bhavitum arhati | svotpattisamaye svayam asattvāt | anyān praty eva sahakārikāraṇatvābhyupagame svotpattau sahakārikāraṇāntarāpekṣāyāḥ sthitatvāt | anyathā svasyāpi parān prati sahakārikāraṇatvāyogāt ||
nanu tato 'pi kim ity | atrāha
tena | yataḥ jagataḥ sahakārikāraṇāni1155 na santi | tasmāt | atra padmajajagadviṣaye1156 | kāraṇāt kāryavaicitryaṃ kāryabhedaḥ | kiñcana leśenāpi | nāsti | daṇḍādisahakārikāraṇasānnidhye eva mṛdo ghaṭākhyakāryavaicitryasya dṛṣṭatvāt | ataḥ iha kāraṇaṃ yādṛśaṃ śuddhaṃ bhavati | kāryam tādṛk sthitaṃ bhavati | bhinnatāpādakānāṃ sahakārikāraṇānām abhāvāt | ataḥ cinmātram eva jagad iti bhāvaḥ ||
phalitaṃ siddhāntaṃ kathayati
yataḥ atra cinmātrapadmajayoḥ padmajajagatoś ca | kāryakāraṇatādi kāryakāraṇabhāvādi | kiñcit leśenāpi | nopapadyate | ataḥ paraṃ brahma śuddhacinmātraṃ | yādṛśaṃ bhavati | jagattrayam padmajādirūpam jagattrayam | tādṛśaṃ bhavati | kāryakāraṇabhāvāder eva bhedāpādakatvāt ||
nanu cinmātrād utpannasya śuddhamanorūpasya padmajasya cinmātrarūpatvaṃ bhavatu | śuddhamanorūpāt padmajād utpannasya trailokyasya tu kathaṃ tad yuktam ity | atrāha
manastām padmajety aparanāmadheyayuktaśuddhamanobhāvam | yāteneva gateneva | brahmaṇā padārtharūpatayā bṛṃhitena śuddhacinmātreṇa | śuddhāt ātmanaḥ svasmāt | ananyat abhinnam | idaṃ jagat tanyate vistāryate | svātmani prakaṭīkriyata iti yāvat | keneva | vāriṇeva yathā vāriṇā | ātmanaḥ ananyat dravatvam ādyaspandanāsamavāyikāraṇabhūtaḥ dravatvākhyaḥ guṇaḥ | vistāryate | tathety arthaḥ | manastāyām api paramārthataḥ cinmātratvānapāyād ivaśabdopādānam | ataḥ jagato 'pi cinmātrād utpannatvena cinmātratvam eva yuktam iti bhāvaḥ ||
nanu tarhi katham ayaṃ bhedo bhāsate ity | atrāha
manasā padmajeti prasiddhena śuddhamanasā | ātataṃ samantāt sphurat | idam tanuḥ1157 bhāsamānaṃ | idaṃ samastaṃ jagat | tanyate paraṃ brahmaṇaḥ bhinnayā sattayā prakaṭīkriyate | idaṃ sarvaṃ kathambhūtam | asad eva asatsvarūpam eva | na tu satsvarūpaṃ | kiṃ yathā | saṅkalpanagaraṃ yathā | yathā saṅkalpanagaraṃ asad eva bhavati | tathety arthaḥ | punaḥ kiṃ yathā | gandharvapattanaṃ yathā | yathā gandharvapattanaṃ | yathā gandharvapattanaṃ sad eva bhavati | tathety arthaḥ | gandharvāḥ hi svāvāsārthaṃ kalpanayā śūnye nagaraṃ racayanti | tad eva gandharvanagaram ucyate | cinmātrād utthitena manasā eva idaṃ bhinnatayā vistāryate | anyathā manasaḥ kimartham utthānaṃ syād iti bhāvaḥ ||
atyantaniścayatvena punar api ādhibhautikatāyāḥ asatyatvaṃ kathayati
brahmādaya ity | ādiśabdena śuddhabuddhirūpasya viṣṇoḥ śuddhāhaṅkārarūpasya rudrasya ca grahaṇam | prabuddhāḥ atyantaśuddhatvena prakṛṣṭena bodhena yuktāḥ ||
daṇḍāpūpikānyāyenādhibhautikatāyāḥ asatyatāṃ punar api kathayati
kileti niścaye | prabuddhamateḥ samyak niścitamateḥ puruṣasya | ātivāhika eva ativahanaśīlaḥ sūkṣmaḥ deha eva | nāsti | svasmin cinmātrarūpatājñānāt | atrāsmin prabuddhamatau | ādhibhautikadehasya carcā eva kathā eva | kutaḥ syāt | kathaṃ syāt ||
ādhibhautikadeharahitāt padmajād utpannasya jagataḥ asatyatvaṃ kathayati
vividhān ākārān dhārayatīti tādṛśasya manonāmnaḥ mana iti nāmadheyayuktasya | manuṣyasya ādhibhautikadeharahitasya padmajākhyasya manuṣyasya | manorājyam manaḥkalpanā | jagad iti sthitam jagadrūpeṇa sthitam | bhavati | jagat kathambhūtam iva | satyarūpam iva | paramārthatas tu kalpanāmātrarūpatvān na satyarūpam itīvaśabdopādānam | svapnasya cātra dṛṣṭāntatvaṃ sphuṭam eveti nātrāyastam | manonāmnaḥ manuṣyasya manorājyam iti rāhoḥ śira itivaj jñeyam ||
nanu śāstreṣu caturmukhasya kasyāpi devaviśeṣasyaiva padmajatvam uktam asti | tat kathaṃ tvayā śuddhasya manasa eva tad uktam ity | atrāha
tvam | saṅkalpanātmakam cinmātroktasvaparāmarśasvarūpam | manaḥ śuddhaṃ manaḥ | viriñcaṃ padmajaṃ | viddhi jānīhi | yataḥ svavapuḥ svasvarūpam | sphāratāṃ vistīrṇatāṃ | nītvā | manasā idaṃ jagat | vitanyate vistāryate | utpādyate iti yāvat | viriñcasya hi viriñcatvam etad eva | yaj jagad utpādyate tac ca manasā eva svapnanyāyena sphuṭam utpādyate | iti tasyaiva viriñcatvam yuktam | caturmukhadevaviśeṣakalpanā tu sthūladṛṣṭīn praty eveti bhāvaḥ ||
viriñcamanasoḥ atyantam abhinnatvaṃ kathayati
viriñcaḥ padmajaḥ | manasaḥ śuddhasya manasaḥ | rūpaṃ svarūpaṃ | bhavati | manaḥ śuddhaṃ manaḥ | viriñcasya padmajasya | vapuḥ svarūpaṃ | bhavati | utpādanākhyaikakāryakāritvāt | atrānayoḥ viriñcamanasoḥ | pṛthvyādi na vidyate | śuddhacinmātrotthitatvena śuddhacinmātratvānapāyāt | tena tataḥ kāraṇāt | pṛthvyādi bhūmyādi | kalpitam kalpanāyām1158 bhāvitaṃ bhavati | svapnavad iti śeṣaḥ ||
nanu viriñcarūpaṃ manaḥ upādānakāraṇaṃ vinā kathaṃ jagad utpādayati | na hi kuśalasyāpi kulālasya1159 mṛdākhyam upādānakāraṇaṃ vinā ghaṭodbhāvane śaktir astīty | atrāha
svārthe bhāvapratyayaḥ ārṣaḥ | tenāyam arthaḥ | dṛśyatā dṛśyam | manohṛdi manaso 'ntaḥ | asti tiṣṭhati1160 | sarvaśaktiyuktāc cinmātrāt tathaivotthānāt | anyathā dṛśyabhāvena sphuraṇāyogāt | kā iva | padminīva | yathā padminī kamalinī | padmākṣe padmabīje | antaḥ asti | tathety arthaḥ | padminyāś ca padmākṣāntargatatvaṃ tataḥ nirgamenānumeyam | na hi yat yadantar na bhavati tat tataḥ niryāti | nirjalāt ghaṭād iva jalam | ataḥ manodṛśyadṛśau manodṛk dṛśyadṛk ca | kadācana jātu | kiñcana leśenāpi | bhinne na bhavataḥ | upādānopādeyabhāvena sthitatvāt | ataḥ svato bhinnasyopādānakāraṇasyātrāpekṣā nāstīti bhāvaḥ ||
etad eva dṛṣṭāntāntareṇa dṛḍhayati1161
spaṣṭam ||
draṣṭāram manorūpaṃ draṣṭāram ||
idaṃ ślokatrayaṃ ca prathamasargāntyabhāge gatam1163 iti na punar āyastam ||
sargāntaślokena siddhāntaṃ kathayati
idam anubhūyamānam dṛśyaduḥkham dṛśyākāraṃ duḥkham | sat paramārthasat | cet1165 bhavati | tadā kadācit na śāmyati | nābhāvo vidyate sata iti nyāyād ity arthaḥ | dṛśye aśāmyati sati | boddhari draṣṭari | kevalatvaṃ kevalībhāvaḥ | aboddhṛrūpateti yāvat | na bhavati | svavyatiriktasya dṛśyasthabodhyatayā sthitatvāt | mokṣābhāvaprakāram uktvā mokṣaṃ kathayati | dṛśya iti | tu pakṣāntare | dṛśye asambhavati sati | uktanyāyena anutpattisatattvotpattiyukte sati | boddhari draṣṭari | boddhṛbhāvaḥ śāmyet śāntiṃ vrajet | na hi dṛśyarahitasya draṣṭuḥ draṣṭṛtvaṃ nāma kiñcid asti | dṛśye kathambhūte 'pi | sthite 'pi | bhāsamānatvāt sthitiṃ bhajaty api | nanu tena boddhṛbhāvaśamanena kiṃ setsyatīty | atrāha | hi tad asyeti | hi niścaye | paṇḍitāḥ tat boddhṛbhāvaśamanam | asya boddhuḥ | vimokṣaṃ viśiṣṭāṃ muktim | āhuḥ kathayanti | dṛśyānaunmukhyasyaiva mokṣatvād | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe tṛtīyaḥ sargaḥ ||
oṃ śrīvālmīkiḥ bharadvājaṃ prati kathayati
munināyake śrīvasiṣṭhe | evam anena prakāreṇa | uddāmavacanam arthagūḍhaṃ vacanaṃ | kathayati sati | ata eva maune iva sthite maunākhyavratayukta iva sthite | jane sabhājane | śrotum ekarase kevalāsvādayukte | jāte sati | tathā spandanaṃ vinā svādhārabhūtastryādikṛtaṃ spandanaṃ vinā | svādhārabhūtastryādikṛtaspandarāhityenety1166 arthaḥ | kiṅkiṇījālasvaneṣu satsu | tathā pañjarāntareṣu sthitāḥ ye hārītaśukāḥ | teṣu api astakeliṣu tyaktakrīḍeṣu satsu | tathā lalanāsu suvismṛtavilāsāsu atyantavismṛtavilāsāsu | sthitāsu satīṣu | tathā samaste rājasadmani sakale rājagṛhe | citrabhittau nyaste iva citralikhite iva sati | madhurātapam mandātapam | divasam muhūrtaśeṣam ghaṭikādvayaśeṣam | abhavat | tathā vyavahāraḥ lokavyavahāraḥ | ravikaraiḥ saha tānavam āyayau ||
anyat kiṃ tadābhūd ity apekṣāyām āha
vāyavaḥ madhuraspandam komalaspandam | vavuḥ vānti sma | kathambhūtāḥ | utphullāḥ ye kamalaprakarāḥ kamalasamūhāḥ | teṣu unmadāḥ saṅkocakāritvāt udgatarūpāḥ1167 ca te māṃsalāś ca | tādṛśāḥ vāyavaḥ | kathambhūtā iva | śravaṇārtham1168 munivākśravaṇārtham | āgatā iva | yo 'pi śravaṇārtham āgacchati so 'pi madhuraspandam eva vāti ||
bhānuḥ sūryaḥ | ahoracanābhramam dinanirmāṇārthaṃ bhramaṇam | tatyāja tyaktavān | tathā śūnyaṃ | ata eva ekāntam vijanam | astagireḥ taṭam agamat gatavān | kiṃ kartum iva | śrutam śravaṇaviṣayīkṛtam munivākkadambakam | cintayitum iva mananaviṣayīkartum iva | yo 'pi hi śrutaṃ kiñcid upadeśādikaṃ cintayitum icchati so 'pi kriyārūpam bhramam tyajati | ekāntaṃ ca gacchati ||
vanabhūmiṣu mihikārambhaśyāmatāḥ nīhārārambhaśyāmatāḥ | uttasthuḥ prādurbhūtāḥ | dināvasāne hi mihikāḥ uttiṣṭhanti | mihikārambhaśyāmatāḥ kā iva | śāntatāḥ iva kṣobharāhityānīva | yathā śītalāḥ santāpanāśakatvena śītalasvabhāvāḥ | śāntatāḥ | vijñānaśravaṇāt śrīvasiṣṭhoktavijñānaśravaṇena | antaḥ śrotṛjanamanassu | uttasthuḥ | tathety arthaḥ ||
dināvasāne svabhāvasiddhaṃ janānām alpasañcāritvam śravaṇārtham kṛtena ceṣṭitatyāgenotprekṣitam1169 ||
sāyaṃsamaye hi chāyāḥ dīrghībhavanti | yo 'pi kiñcic chrotum icchati so 'pi dīrghakandharo bhavatīti svabhāvadvayakathanam ||
prahvo bhūtvā namno bhūtvā | kim āheti karmāpekṣāyām uttarārdham karmatvena kathayati deveti | hi niścaye ||
śrīvasiṣṭhakṛtaṃ vāksaṃharaṇaṃ kathayati
śrotṝn śravaṇotsukān jñātvā āha prātar iti | ākarṇyaiva1175 | na tu prativādaṃ1176 kṛtvā | saḥ daśarathaḥ ||
sabhā janasamūhaḥ | sabhāṃ viśinaṣṭi | kuṇḍaleti1177 | kuṇḍalānām ākīrṇaḥ samantāt visārī yaḥ raśmyoghaḥ kiraṇasamūhaḥ | tasya yaḥ pariveśaḥ maṇḍalaṃ | tenāvṛtāni janamukhāni | sabhāsamukhāni1178 yasyāṃ | sā ||
parasparaṃ aṃsasaṅghaṭṭāḥ | tena milantaḥ | ata eva raṇantaḥ keyūrāḥ kaṅkaṇāni ca yasyāṃ | sā | hārabhāraiḥ āhatāni suvarṇapaṭṭābhāni1179 urastaṭāntarāṇi urastaṭamadhyāni yasyāṃ | sā ||
śekhareṣu sabhāsadapuṣpaśekhareṣu | utsargeṇa gandhodgiraṇena | viśrāntāḥ viśrāntiyuktāḥ | tathā prabuddhāḥ gandhaghrāṇane caturāḥ | ye madhupāḥ bhramarāḥ | teṣāṃ vrajaiḥ samūhaiḥ | saghuṅghumaśirobhāgā ghuṅghumaśabdayuktajanaśirodeśayuktā | madhupavrajaiḥ kair iva | patadbhiḥ patanaśīlaiḥ | mūrdhajaiḥ keśair iva kṛṣṇavarṇatvāt ||
kāñcanābharaṇānāṃ yaḥ uddyotaḥ prakāśaḥ | tena kanakīkṛtāni kanakarūpāṇi kṛtāni | diṅmukhāni yaiḥ | te tādṛśāḥ | tathā buddhisthaḥ buddhau sphuraṇaśīlaḥ | na tu vismāritaḥ | yaḥ munivāgarthaḥ | tena saṃśāntāḥ svaviṣayān prati anaunmukhyaṃ gatāḥ | indriyavṛttayaḥ indriyavyāpārāḥ ye | te tādṛśāḥ | nabhaścarāḥ ākāśacāriṇaḥ | vyoma jagmuḥ | bhūcarāḥ bhūmimaṇḍalam jagmuḥ | tataḥ sarve samastāḥ nabhaścarādayaḥ | sveṣu sadmasu nijeṣu gṛheṣu | svaṃ dinasamācāraṃ cakruḥ ||
etasmin antare asmin samaye | śyāmā rātriḥ | yāminī yāmayuktā | janasaṅghātanirmukte janasamūhatyakte ||
ālokakartṛtvam ālokakartṛbhāvaḥ | sātpuruṣaṃ satpuruṣasambandhinam ||
udabhūt prādurbhūtā ||
khagāḥ pakṣiṇaḥ | nililyire1185 nilīnāḥ | kutra | cūtanīpakadambāgragrāmacaityagṛhodare | cūtāś ca nīpāś ca kadambāgrāṇi ca grāmacaityāni ca gṛhodarāṇi ca | tatra | khagāḥ kāḥ yathā | tāḥ1186 vṛttayaḥ yathā | yathā tāḥ vṛttayaḥ śrāvakajanamanovyāpārāḥ | citte nililyire | tathety arthaḥ ||
sandhyārāgāvirbhāvaṃ kathayati
kuṅkumacchāyayā iva kuṅkumaracanāsadṛśayā | bhānoḥ bhāsā sūryasya bhāsā | kiñcit kiñcit bhūṣitaiḥ | pītatāṃ nītair iti yāvat |meghaleśaiḥ meghakhaṇḍaiḥ | upalakṣitaḥ pāścātyaḥ adriḥ astaśailaḥ | tamo'bdheḥ tamaḥākhyasya samudrasya | pītavāsāḥ śrīnārāyaṇaḥ āsīt | pītavāsoyuktaś cāsīt | bhānoḥ bhāsā bhūṣitānāṃ meghaleśānām eva pītavāsorūpatvāt | abdheś ca pītavāsasā śrīnārāyaṇena yuktatvaṃ yuktaṃ eva | pāścātyaḥ adriḥ kathambhūtaḥ | tārāhāraśrīyutaḥ | tārā eva hāraḥ yasya | saḥ tārāhāraḥ | śriyā śobhayā | yutaḥ | śrīyutaḥ | tārāhāraś cāsau śrīyutaś ca tārāhāraśrīyutaḥ | punaḥ kathambhūtaḥ | kham ākāśaṃ | sametaḥ gataḥ | ākāśavyāpīty arthaḥ | anyathā tārāhāratvam asambhavi syāt | śrīnārāyaṇasya ca tārāhārayuktatvaṃ lakṣmīyuktatvaṃ balyākramaṇena khasametatvaṃ1189 ca sthitam eva ||
sandhyāśāntipūrvaṃ tamaḥsamutthānam kathayati
spaṣṭam ||
kumudāśaṃsī kumudagandheneti bhāvaḥ ||
lambāni dīrghatamāṃsy eva keśāḥ yāsāṃ | tāḥ ||
tejaḥ eva kṣīrapūraḥ | tena | rasāyanamayākāraḥ amṛtamayākāraḥ ||
śrutāḥ jñānagiraḥ vasiṣṭhoktāḥ jñānavācaḥ yena | tat | tādṛśāt | mahīpānāṃ daśarathaprabhṛtīnāṃ | ajñatāḥ maurkhyāṇi ||
vicitrārthāḥ śrīvasiṣṭhagirāṃ sambandhino nānāvidhā arthāḥ | svāspadeṣu svagṛheṣu1193 | viśaśramuḥ viśrāntiṃ cakruḥ ||
yamakāyopamā yamaśarīrasadṛśī | uṣā | teṣām ṛṣīṇāṃ bhūmipālānāṃ ca ||
spaṣṭam ||
vivekavṛttiḥ vivekākhyo manovyāpāraḥ ||
nabhaścaramahīcarāḥ hyastanena krameṇa eva sabhām ājagmur iti sambandhaḥ ||
pūrvasanniveśena pūrvaracanayā | aspanditākāratvaṃ ca sabhāyāḥ śrīvasiṣṭhopadeśaśravaṇakutūhalena jñeyam ||
prasaṅgam āsādya | anyathā dhārṣṭyākhyadoṣaprasaṅgaḥ syād iti bhāvaḥ ||
kim uvācety apekṣāyām āha
kiṃ tava manorūpakathanenety | atrāha yasmād iti | tena manasā | iyam sṛṣṭirūpā ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
he rāmāsmābhiḥ asya manasaḥ nāmamātrād ṛte nāmamātravyatirekeṇa | kiñcid api rūpaṃ na dṛśyate | nāmamātram eva manasaḥ asti1195 na rūpam iti bhāvaḥ | asya manasaḥ kathambhūtasya | śūnyā vicārāsahatvena na kiñcidrūpā | jaḍā sākṣigrahaṇāpekṣasiddhikatvena1196 jāḍyaguṇayuktā | ākṛtiḥ svarūpaṃ yasya | tat | tādṛśasya kasya yathā | vyomnaḥ yathā | yathā vyoma śūnyajaḍākṛti bhavati | tathety arthaḥ ||
etad eva dṛḍhīkaroti
manaḥ bāhye sadrūpaṃ na vidyate bāhyendriyaiḥ adṛśyamānatvāt | hṛdaye 'pi hṛdayadeśe 'pi | sadrūpaṃ na vidyate | na hi hṛdayadeśe mano nāma kiñcil1197 labhyate | he rāma | tvam | etat manaḥ | sarvatraiva bāhye hṛdaye ca | sthitaṃ viddhi jānīhi | saṅkalpākhyasya tatkāryasya bāhye hṛdaye ca sphuramāṇatvāt | saṅkalpo 'pi hi bāhyaṃ ghaṭādikaṃ hṛdayasthaṃ sukhādikaṃ ca viṣayīkaroti | manaḥ kiṃ yathā | nabho yathā | yathā nabhaḥ sarvatraiva sthitaṃ bhavati | tathety arthaḥ ||
nanu tathāpy asya1198 svarūpaṃ vaktavyaṃ | na hi sarvathā1199 asataḥ sarvatra sthitatvaṃ yuktam ity | atrāha
tvaṃ | asya manasaḥ | asat utpannam mithyā prādurbhūtam | ata eva mṛgatṛṣṇāmbusannibham | tathā dvitīyendubhramopamam | idam anubhūyamānam | rūpaṃ svarūpaṃ | saṅkṣepāt śṛṇu ||
manaḥsvarūpam eva kathayati
he sādho | sataḥ asataḥ vā arthasya padārthasya | yat etat pratibhānam sphuraṇam | padārthatayā anusandhānam iti yāvat | prathāṃ dārḍhyaṃ | gataṃ bhavati | tvaṃ tat manaḥ viddhi | itarat tārkikādibhiḥ vikalpitaṃ paramāṇvādirūpaṃ | manaḥ na bhavati | sataḥ asato veti vādibhedam āśrityoktam ||
punaḥ punaḥ etad eva kathayati
arthapratibhānam artheṣv arthatāsphuraṇam ||
spaṣṭam ||
yatra yasyām avasthāyāṃ | saṅkalpanaṃ bhavati | he aṅga | tatra tasyām avasthāyāṃ | tat prasiddhaṃ | manaḥ tathā tena saṅkalpanākhyena rūpeṇa | sthitaṃ bhavati | kecana anirvācye | saṅkalpamanasī | kadācana jātu | bhinne na bhavataḥ | ekasvarūpatvāt ||
satyam athavā asatyaṃ yat arthapratibhāsanam arthasphuraṇam | asti | tvaṃ | tāvanmātraṃ tat arthapratibhāsanam | manaḥ cittaṃ | viddhi jānīhi | tat arthapratibhāsanarūpaṃ manaḥ | eṣaḥ śāstreṣu kathitaḥ | pitāmahaḥ pitāmahety aparaparyāyaḥ brahmā bhavati | sarvasṛṣṭikāraṇatvāt | sṛṣṭikāraṇasyaiva śāstreṣv api brahmatvakathanāt ||
svapnādau sarvair anubhūyamānātivāhikadeharūpatvaṃ manasaḥ kathayati
paṇḍitaiḥ ātivāhikasya kṣaṇāntare varṣaprāpyadeśaprāptyā sphuṭam ativahanaśīlasya | dehasyārthāt svapnasaṅkalpādau pratibhāsamānasya dehasyātmā svarūpaṃ | mana ity abhidhīyate | na tu tārkikābhimataḥ paramāṇuḥ | na hi tasya proktasvarūpam ativahanaṃ yujyate | tadārabdhe sthūladehe tadadarśanāt | etatprasaṅgena buddhidārḍhyasyādhibhautikadehatvaṃ1200 sādhayati ādhibhautiketi | tu vyatireke | paṇḍitaiḥ ādhibhautikabuddhiḥ1201 ādhibhautikadehākārā buddhiḥ | ādhibhautikadehasvarūpam iti yāvat | cirasthitiḥ dhīḥ iti dārḍhyaṃ gatā ātivāhikadehaviṣayā buddhir iti | sadābhidhīyate | manaḥsvarūpātivāhikadehaviṣayā buddhir eva hi dārḍhyaṃ gatādhibhautikabhāvena sphurati | na tu māṃsamayaḥ ādhibhautiko nāma kaścit1202 pṛthag asti yathā tathā sato 'pi tasya buddhiviṣayatvaṃ vinā asatkalpatvāt1203 | buddhiviṣayatve tu buddhirūpatvānapāyāt | viṣayo hi sa evocyate yaḥ viṣayyagrastha1204 iva bhāsate | anyathā pītadravyasyāpi nīlajñānaviṣayatvāpātāt | dvitīyaḥ tuśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ ||
dṛśyatvasādhanārthaṃ manasaḥ dṛśyaparyāyatvaṃ kathayati
ataḥ manaḥ dṛśyam evānyathā dṛśyaparyāyatvam asya na syād iti ||
nanu padārthagrāhakatayā bhāsamānasya manasaḥ kathaṃ dṛśyaparyāyatvaṃ yuktam ity | atrāha
hi yasmāt kāraṇāt | dṛśyād ṛte kiñcit dṛśyavyatiriktaṃ kiñcit | manasaḥ rūpaṃ | hi niścayena | nāsti | ataḥ manasaḥ dṛśyaparyāyatvaṃ yuktam iti bhāvaḥ | nanu tato 'pi kim ity | atrāha dṛśyaṃ ceti | etat dṛśyaṃ ca utpannaṃ na bhavati | pūrvam uktatvāt | ataḥ manaḥ api anutpannam eva bhavatīti bhāvaḥ | nanu dṛśyānutpannatve mama pūrvaṃ niścayo na jāta ity atrāhetīti | aham iti etat dṛśyānutpannatvam | punaḥ vakṣyāmi | durbodhatvād iti bhāvaḥ ||
dṛśyānutpannatvam eva kathayati
yathā kamalamañjarī kamalabīje padmākṣe | antaḥ sthitā bhavati | anyathā agre nirgamāsambhavaprasaṅgāt | tathā dṛśyam jagat dṛśikriyāviṣayībhūtaṃ jagat | mahācitparamāṇvantaḥ | mahācit aparicchinnā cit | sā evātisūkṣmatvāt paramāṇuḥ | tasyāntaḥ madhye | sthitaṃ bhavati | anyathā kutaḥ asyāḥ nirgamaḥ syāt iti bhāvaḥ | ato dṛśyasya mahācitaḥ pṛthaktvābhāvenānutpannatvam eveti paramo bhāvaḥ ||
etad eva punaḥ punaḥ kathayati
ālokaḥ arthaprākaṭyahetuḥ guṇaviśeṣaḥ | copanaṃ spandaḥ | draṣṭṛvyatiriktadṛśyasya1206 sattā nāstīti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
anena nyāyena draṣṭuḥ dṛśyamayatvaṃ yat siddhaṃ tad api malatvenonmṛjyatayā pratijānīte
evaṃ sati | draṣṭari dṛśikriyākartari | ananyat uktanyāyenābhinnaṃ | yat dṛśyatvam dṛśikriyāviṣayatvaṃ | sthitam iva bhavati | ahaṃ | malam malabhāvena sthitam | tat api draṣṭur abhinnaṃ dṛśyatvam api | tvaccittādarśataḥ tvaccittadarpaṇāt | unmārjayāmi | yena sarvathā tvanmanasi dṛśyasparśo na syād | asattvenāpi bhāsamānaṃ dṛśyaṃ leśato duḥkhadam eva bhavatīti bhāvaḥ | nanu draṣṭur abhinnasya dṛśyatvasya kathaṃ malatvaṃ | vyatiriktasyaiva malatvād iti cet | satyam | draṣṭā1207 svābhinnatvenāpi niścitaṃ dṛśyatvaṃ svabhinnatvam api āpādayati | svabhinnatvākhyaṃ pratiyoginaṃ vinā svābhinnatvasyāsiddher iti svabhinnatvāpādakasya dṛśyasya malatvaṃ sphuṭam eveti na ko 'pi virodhaḥ ||
nanu kimarthaṃ draṣṭur ananyatvena1208 sthitasya malarūpasya api dṛśyatvasyonmārjanaṃ karoṣīty | atrāha
asya ātmatvena sthitasya | draṣṭuḥ dṛśikriyākartuḥ | dṛśyābhāve sati | balāt balena | svaprayatnaṃ vineti yāvat | yat adraṣṭṛtvaṃ bhavet | na hi dṛśyaṃ vinā draṣṭuḥ draṣṭṛtvaṃ nāma kiñcid asti | śaktibhāvena sthitasyāpi tasya svarūpatvānapāyāt | tvam | tat adraṣṭṛtvaṃ | kevalībhāvam muktiṃ | viddhi jānīhi | draṣṭuḥ dṛśyānaunmukhyamātrasyaiva muktitvāt | draṣṭuḥ kathambhūtasya | ata evāsataḥ1209 sataḥ | draṣṭṛtvāpekṣayā asataḥ | kevalībhāvāpekṣayā sataḥ | na hy asataḥ kevalībhāvaḥ yuktaḥ | tathā cānirvācyasyety arthaḥ | ataḥ kevalībhāvasiddhaye sarvathā dṛśyonmārjanam eva kāryam iti bhāvaḥ ||
nanu dṛśyābhāvaprabhāvāt siddhe 'pi adraṣṭṛtve kevalībhāvo na sidhyati1210 | dṛśyaviṣayasya rāgādeḥ suṣuptivat vāsanābhāvena sthitatvād ity | atrāha
bhāve antare tattve | tattām dṛśyābhāvakṛtāṃ adraṣṭṛtām | upagate sati | rāgadveṣādivāsanā pūrvaṃ bhātadṛśyaviṣayarāgadveṣādisaṃskāraḥ | śāmyati śāntiṃ vrajati | āśrayaviṣayayoḥ abhāvāt | suṣuptau tu āśrayaviṣayayoḥ vāsanābhāvena sthitatvāt tadanugatayoḥ rāgadveṣādikayor api vāsanābhāvenāvasthānam asti | na hi suṣuptau draṣṭṛdṛśyayoḥ1211 samūlaṃ nāśaḥ asti | tataḥ utthitasya punaḥ tadāsthābhāvaprasaṅgāt | na hi samūlaṃ naṣṭe āsthā yuktā | dṛśyābhāve niścitānāṃ tu bhāsamāne 'pi dṛśye kadācid āsthā na vidyate | atra svamana eva sākṣikam ity alaṃ prapañcena | rāgadveṣādivāsanā kā yathā | spandasaṅkṣubdhatā yathā | yathā vāte aspandite sati | vātakṛtā spandasaṅkṣubdhatā spandarūpā saṅkṣubdhatā | naśyati | tathety arthaḥ | ataḥ dṛśyābhāvakṛtasyādraṣṭṛtvasya kevalībhāvatvaṃ yuktam eveti bhāvaḥ ||
etad eva atidurbodhatvāt punaḥ punaḥ kathayati
digbhūmyākāśarūpiṇi digbhūmyākāśasvarūpe | prakāśye prakāśanīye vastujāte | asambhavati sati | sambhavakriyākartṛtvam abhajati sati | prakāśasya sūryaprakāśasya | yādṛśam amalaṃ śuddham | indriyātītam iti yāvat | rūpaṃ bhavet | na hi sūryamaṇḍalāt1212 niṣkrāntaḥ bhittau apatitaḥ prakāśaḥ netragamyaḥ bhavati | trijagat tvaṃ ahaṃ ceti dṛśye asattām abhāvam | upāgate sati | draṣṭuḥ dṛśyaprakāśakatayā sthitasya draṣṭuḥ | tādṛśaḥ kevalībhāvaḥ amalarūpatvaṃ | syāt bhavet | draṣṭuḥ kathambhūtasya | amalātmanaḥ cetyamalarūṣitacinmātrasvarūpasyānyathā kevalībhāvāparaparyāyaḥ nirmalībhāvaḥ ayuktaḥ syāt ||
dārṣṭāntikagataṃ praśānte iti1213 padaṃ dṛṣṭānte 'pi yojanīyaṃ | tenāyam arthaḥ1214 | hi niścaye | anantāḥ ye akhilāḥ śailādayaḥ | tadrūpe pratibimbe praśānte sati | dārṣṭāntikatayā gṛhīte darpaṇe pratibimbabhāvam abhajati sati iti yāvat | darpaṇe kevalātmasvarūpiṇī kevaladarpaṇākhyasvarūpamayī | yādṛśī darpaṇatā syāt | ahaṃ tvaṃ jagad ityādau dṛśyasambhrame dṛśyākāre sambhrame | dṛśye iti yāvat | praśānte sati | tataḥ avīkṣake dṛśikriyām akurvati | sthite draṣṭari | tādṛśī kevalatā syāt | yathā pratibimbābhāve śuddhaṃ darpaṇamātram eva tiṣṭhati tathā dṛśyābhāve śuddhaḥ draṣṭā eva tiṣṭhatīti bhāvaḥ ||
dṛśyābhāvāsambhavaṃ manyamānaḥ śrīrāmaḥ pṛcchati
vāśabdaḥ yataḥśabdārthe | idaṃ dṛśyaṃ | sat sattābhāk cet | cet yadi bhavati | tadā na śāmyati | yataḥ sataḥ sattābhajataḥ1215 | abhāvaḥ na vidyate | svarūpahāniprasaṅgāt | anyathā vahner api dāhakatvahāniḥ syāt | nanu tarhi asad eva bhavatv1216 ity | atrāha asattāṃ ceti | doṣapradāyini rāgādisvarūpadoṣapradāyini | asataḥ doṣapradāyitvaṃ na1217 yuktaṃ vandhyāsutasyāpi tattvāpatter iti bhāvaḥ ||
phalitam āha
nānodbhavaḥ citrotpattiḥ | yaḥ bhramaḥ mithyājñānam | taṃ karotīti tādṛśī ||
unmārjayāmīti pratijñāṃ1218 saphalīkartuṃ śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
he rāma | tvam | asya puraḥsphurataḥ | dṛśyapiśācasya śāntyai | imam vakṣyamāṇavākyakadambakasvarūpaṃ | mantraṃ śṛṇu | yena mantreṇa | ayaṃ dṛśyapiśācaḥ1219 | atyantam mṛtim traikālikam abhāvam | eti gacchati | tataḥ vinaṅkṣyati adarśanaṃ yāti | yuktaṃ ca piśācasya mantreṇa maraṇam adarśanaṃ ca ||
mantram eva kathayati
he rāghava | yat vastu | sattāṃ bhajati | tasya nāśaḥ kadācana jātu | na sambhavati | yasmāt tat vastu | naṣṭam api kenacit parābhimatena samavāyikāraṇanāśādinā1220 naṣṭam api | hṛdi antaḥ mānasāntaḥ | bījabhūtam | bījabhāvena sthitam vā sattārūpeṇa1221 sthitam iti1222 yāvat | bhavati | dṛśyate hi1223 naṣṭam api vastu hṛdi punaḥ punaḥ āvartamānam ||
nanu tataḥ ko doṣaḥ ity | atrāha
smṛtibījā smṛtikāraṇikā | dṛśyadhīḥ dṛśyākārā dhīḥ | dṛśyam iti yāvat | cidākāśe udbhūya prādurbhūya | atanum mahāntam | lokaśailāmbarākāram doṣam punaḥ vitanute sūkṣmaprapañcabhāvena viśeṣeṇa vistārayati | svapne dṛṣṭatvāt ||
nanu tato 'pi kim ity | atrāha
itthaṃ sati | nirmokṣadoṣaḥ mokṣābhāvaprasaṅgarūpaḥ doṣaḥ | syāt | sthūlasūkṣmabhāvena dvividhasya dṛśyābhāvasyaiva mokṣatvāt | nanu bhavatu saḥ doṣaḥ | kim asmākaṃ kariṣyatīty | atrāha na ceti | tasya nirmokṣadoṣasya | aṃśenāpi sambhavaḥ na ca bhavati | yasmāt devarṣimunayaḥ muktibhājanaṃ dṛśyante ||
punar apy etad eva kathayati
yadi idam jagadādi syāt sattāṃ bhajet | tadā kasyacit kasyāpi pramātuḥ | mokṣaḥ dṛśyān muktiḥ | na syāt | yathā tathā sambhāvite 'pi dṛśyanāśe smṛtiprabhāvāt sūkṣmatayā punaḥ dṛśyasphuraṇāt | yataḥ dṛśyam bāhyastham sthūlarūpam astu | hṛtstham sūkṣmarūpaṃ vā astu | nāśāya bandhākhyanāśotpādārtham bhavati | kṣobhakatvāviśeṣād iti bhāvaḥ | ādiśabdena suṣuptistaimityādeḥ grahaṇam | tasyāpi dṛśyatvād ||
nanu tarhi kiṃ kāryam ity | atrāha
atibhīṣaṇatvaṃ ca pratijñāyāḥ asambhavapravṛttatvena jñeyam ||
śrīrāmāvabodhanimittam uttaragrantham eva kathayati
he rāma | nanu niścaye | ākāśabhūtādirūpaḥ | tathā ahaṃ ceti lakṣitaḥ niścitaḥ | ayam jagacchabdasyārthaḥ abhidheyam | paramārthataḥ nāsty eva sattāṃ na bhajati eva | na tu sattābhāg bhūtvā naśyati | tathā ca sati na nirmokṣadoṣaprasaṅgaḥ | na hi asataḥ bandhakatvaṃ dṛṣṭam iti bhāvaḥ | ākāśasya bhūtatve 'pi prādhānyena pṛthaṅnirdeśaḥ | ādiśabdena bhūtakāryāṇāṃ grahaṇam ||
nanu puraḥsphurataḥ ahamādikasya jagataḥ kathaṃ sarvathā sattvaṃ yuktam ity | atrāha
asmābhiḥ yad idaṃ purogataṃ dṛśyajālaṃ nīlasukhādirūpaḥ dṛśyasamūhaḥ | dṛśyate anubhūyate | tat sarvam ajarāmaram deharahitatvāt tanmātragatajarādirahitam | tathā avyayam nāśarahitam | brahmaiva jagattayā bṛṃhitaṃ śuddhacittattvam eva | evam jagadbhāvena bhavati | dṛśyate hi jalasya taraṅgabhāvena1225 bhavanam | tathā ca sati bhāsamānasyāpi jagataḥ asattvaṃ yuktam eva | na hi jale bhāsamānasyāpi taraṅgasya sattvaṃ dṛṣṭam iti bhāvaḥ ||
dṛśyasya brahmamātratvam eva dṛḍhīkaroti
pūrṇe nirapekṣe | prasarati sañcāraṃ karoti | svarūpasthe pare uttīrṇe | brahmaṇi bṛṃhite vastuni | atra saptamyantaiḥ śuddhacittattvasya kathanaṃ | prathamāntaiḥ tadrūpasya jagataḥ jñeyam | nanu kathaṃ pūrṇatvādiguṇayukte śuddhacittattve 'vasthānaṃ yuktam | nyūnasyādhike avasthānadarśanāt | sat-yam | avasthānam atrādheyabhāvena nāsti yenoktadoṣaprasaṅgaḥ syāt | kiṃ tu tanmātratābhāveneti nātra doṣaprasaṅgaḥ | ity alaṃ prapañcaiḥ ||
dṛśyam dṛśikriyākarma | nāsti sattāṃ na bhajati | dṛk dṛśikriyā | no asti | draṣṭā dṛśikriyākartā | ca nāsti | darśanam dṛśikriyāsādhyaṃ phalaṃ | ca nāsti | sarveṣāṃ eṣāṃ pratītimātrasāratvāt | nanu tarhi etad abhāva evāstī-ty | atrāha na śūnyam iti | śūnyam dṛśyādyabhāvaḥ | ca nāsti | na hi sar-vathā asataḥ bhānaṃ yuktaṃ | śaśiśṛṅgāder api bhānāpatteḥ | nanu tarhi jāḍyam eva syāt | jāḍye hi sarveṣām asattā1229 eva bhavatīty | atrāha na jaḍam iti | bhāvapradhānanirdeśaḥ jaḍam jaḍatvam | nāsti | tattve hi dṛśyādibhānam ayuktaṃ syāt | nanu tarhi śiṣṭā cid eva syād ity | atrāha no cid iti | cit cinmātram | no asti | cetyāpekṣatvena tasyāḥ sthitatvāt | cetyasya coktanyāyenāsambhavāt | nanu tarhi kim asti | na hi sarvathā asattā buddhyai ārohatīty | atrāha śāntam iti | ātataṃ samantāt sphuratsvarūpam | idam sarvam dṛśyādikam | śāntam | bhavati | cetyakṣobharahitaṃ cinmātraṃ bhavati ||
atra niścayam anāpnuvan śrīrāmaḥ muneḥ asambhavārthābhidhāyitvam āsañjayati
taveti śeṣaḥ | he prabho | idam tava vacaḥ | iti bhavati | evaṃrūpaṃ bhavati iti | kim iti | vandhyāputreṇetyādi | janaiḥ śaśaśṛṅgaṃ pramāyate pramātum ārabhyate ity arthaḥ | pramāyate iti prayogaḥ ārṣaḥ | sarvathā asambaddhārthābhidhāyy eva tava vacanam iti bhāvaḥ | asambhavārthapratipādakatvāropaprakāśitāvinayanirāsanārthaṃ prabho ity āmantraṇam ||
na hi pratyakṣam anubhūyamānasya jarādirūpasya bhāvajātasyāpahnavaḥ1230 yukta iti bhāvaḥ | apiśabdaḥ śrīvasiṣṭhasyāsambhavavāditvāyogyatvasūcanārthaḥ | mamety anena svasya sacchiṣyatvaṃ dyotayati ||
yathety etat satyam evāsti tarhi yuktaṃ kathayety | anenābhiprāyeṇāha
etat sthityādyabhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
aham vasiṣṭhākhyaḥ aham | asamanvitā asambaddhā | vāg yasya | saḥ | tādṛśaḥ nāsmi | he rāghava | tvaṃ śṛṇu | idaṃ jagat | yathā yena prakāreṇa | asat bhāti | tvāṃ prati sphurati | mayā tathā kathyate | idaṃ ka iva | āravī vandhyāputra iva | āravakārī vandhyāputra iva | yathā saḥ asat bhāti | tathety arthaḥ ||
tad eva kathayati
idam dṛśyaṃ jagat | ādau ādibhūte | sargādau cinmātrasya cetyonmukhatārūpe sargārambhe | anudbhūtaṃ āsīt | paramārthataḥ cinmātrabhāvād acyuteḥ | tataḥ bhinnayā sattayāśritaṃ na āsīt | na hi bahir api mṛdaḥ1231 utpadyamānasya ghaṭasya mṛdaḥ bhinnā sattā dṛśyate | tena tataḥ kāraṇāt | idam jagat | alam atiśayena | nāsti sattāṃ na bhajati | svapnapattanavat cinmātrasākṣitāmātreṇa labdhasattākatvāt | nanu tarhi katham idaṃ bhāsate ity | atrāha idam iti | hi niścaye | idaṃ dṛśyam jagat | manasā vikalpena | bhāti dṛśyatayā sphurati | kim iva | pattanam iva | yathā svapnādau pattanaṃ manasā bhāti | tathety arthaḥ ||
nanu satsvarūpeṇa manasā bhātasya dṛśyasya sattvaṃ yuktam evety | atrāha
sargādau proktasvarūpe sargārambhe | manaḥ eva anutpannam | ata evāsadvapuḥ asatsvarūpaṃ bhavati | tvaṃ śṛṇu | yathā tvayā etat anubhūyate | aham tathā etat vakṣyāmi ||
nanu prakṛtaṃ dṛśyāsattvakathanaṃ vihāya mano'sattvakathanam ayuktam ity | atrāha
manaḥ imam puraḥ bhāsamānam | kṣayātmakam naśvarasvabhāvam | dṛśyamayaṃ doṣam dṛśyasvarūpaṃ doṣaṃ | tanoti vistārayati | manaḥ kathambhūtam | asad eva sphuraṇamātrarūpatvāt asatsvarūpam eva | dṛśyamayaṃ doṣaṃ kathambhūtam | asadākāram asatsvarūpam | asatā vistāryamāṇatvāt | na hy asatā vistāritaṃ sat bhavituṃ yogyam | vandhyāputravistāritasya vāgjālasyāpi sattāpatteḥ | manaḥ kaḥ yathā | svapno yathā | yathā asatsvarūpaḥ svapnaḥ asadākāraṃ svapnāntaraṃ tanoti | tathety arthaḥ | dṛśyate hi svapne svapnāntaram iti nātra vivādaḥ ||
svāśrayabhūtaṃ dehaṃ praty api asyaiva kāraṇatvaṃ kathayati
tat manaḥ | idaṃ dehakam ātmatayā bhāsamānaṃ sthūladeham | āśu śīghraṃ | svayam anyasāhāyyānapekṣaṃ | svairam svecchayā | saṅkalpayati saṅkalpamātreṇa sampādayati | punar api prakṛtam eva kathayati teneyam iti | tena manasā | iyam dṛśyatvena bhāsamānā ||
uktam arthaṃ sargāntaślokena saṅgṛhya kathayati
upalakṣaṇaṃ caitat | tena yā kācit kriyā iha bhavati sā manaḥkṛtā eva bhavatīti saṅkṣiptārtha iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe caturthaḥ sargaḥ ||
evaṃ manonirṇayam avaśyakartavyatayā śrutvā śrīrāmaḥ pṛcchati
bhagavan muniśārdūla he bhagavan muniśreṣṭha | iha bhrame asmin jagadrūpe bhrame | manaḥ kim iva vidyate kiṃsvarūpam ivāsti | tathā katham utpannam kena prakāreṇa prādurbhūtam | manaḥ māyāmayaṃ māyāsvarūpaṃ kutaḥ bhavati ||
tatrāpy ādau utpattim eva kathayety1233 abhiprāyeṇāha
he prabho | tvam | me iti utpattim manoniṣṭhām utpattim | matpṛṣṭaṃ śiṣṭaṃ syāt | tat pravakṣyasi kathayiṣyasi | svayam eva śiṣṭatvād iti bhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
mahāpralayasya turyākhyasyāvasthāviśeṣasya mahākalpāntasamayasya vā | sampattau pūrṇatāyāṃ satyāṃ | sargādau aśeṣadṛśye sṛṣṭisaṃhāratatsaṃskārarūpe samaste dṛśye | asattām adarśanam | samupāgate sati | śāntam eva śanaiḥ śanaiḥ sargādināśasākṣitākhyāt kṣobhād api niṣkrāntam kim apy anirvācyaṃ tattvam evāvaśiṣyate śiṣṭam bhavati | atra sargaḥ svaviṣayaṃ padārthajātasākṣi prati1236 | saṃhāraḥ svasādhyam padārthābhāvaṃ | saṃskāraḥ padārthasaṃskāraṃ padārthābhāvaṃ | tayoḥ saṃskāraḥ padārthasaṃskāraṃ padārthābhāvasaṃskāraṃ ceti vibhāgo jñātavyaḥ ||
śāntāvaśiṣṭam eva sphuṭaṃ kathayati
paramātmā sarveṣāṃ paramārthataḥ ahantāviṣayatayā bhāsamānam kim apy āntaraṃ tattvam | āste tiṣṭhati | prathamam mahāpralayasākṣibhāvena tadanantaram api yathā tathā kalpyamānānāṃ svābhāvānāṃ sākṣibhāvena sthitatvāt | atra sarvadā sthitasyātmanaḥ sthitivartamānatākathanaṃ pramātrapekṣayā prayuktatvāt na doṣāvaham | kathambhūtaḥ asau paramātmety apekṣāyāṃ viśeṣaṇāni kathayati anastamita iti1237 | anastamitaḥ yathā tathā kalpitasya svāstasyāpi grāhakatvena sthitatvāt phalataḥ astarahitaḥ | bhāsvān sākṣitayā sarvaprakāśakatvāt sūryasvarūpaḥ | āścaryaṃ ca bhāsvataḥ anastamitatvam | ajaḥ janmarahitaḥ | prādurbhūtiḥ hi janma | sā ca tasya na yuktā | ātmatvena sadā prādurbhūtatvāt | na hy ātmanaḥ aprādurbhūtatvaṃ kadāpi yuktam | svāprādurbhūter api grāhakatayā sthitatvāt | devaḥ krīḍāśīlaḥ | anyathā etādṛśaṃ jagat kathaṃ prādurbhavet | akrīḍāśīlo hi hastacālanamātrād api parāṅmukho bhavati | nirāmayaḥ māyākhyarogāt1238 niṣkrāntaḥ | anyathā māyākhyāmayagrastatvāt māyāprerakatvam ayuktam syāt | na hi āmayagrastaḥ āmayaprerako bhavati | sarvadā sarvakṛt sarveṣu deśeṣu kāleṣu ca sarvakārī | anyathā anubhūyamānaḥ sarvadā sarvodbhavaḥ ayuktaḥ syāt | sarvaḥ sarvasvarūpaḥ | anyathā padārthānāṃ kiṃmayatvaṃ syāt | maheśvaraḥ paramaniyantā | anyathā sarve svasvabhāve niyatāḥ na syuḥ ||
punar api tam eva viśinaṣṭi
vācaḥ samastāḥ laukikāḥ vaidikāś ca vācaḥ | yataḥ yasmāt paramātmanaḥ | nivartante | vāk hi saṅketaṃ puraskṛtya vastuni pravartate | saṅketaś ca paramātmani kartum aśakyaḥ | bāhyāntaḥkaraṇāgocaratvāt | indriyagocare eva vastuni hastagrāhikayā saṅketakaraṇaṃ dṛśyate | tarhi asau nāstīty | atrāha yo muktair iti | muktaiḥ eva dṛśyānāsaktacittaiḥ eva | na tu laukikaiḥ | yaḥ avagamyate ātmatayā jñāyate | muktāḥ hi śuddhaṃ kim api tattvaṃ ātmatayā jānanti | anyathā muktatvāyogāt | tathā cāsattā asya na yukteti bhāvaḥ | nanu vācāṃ tataḥ nivartanakathanam ayuktaṃ ātmādiśabdānāṃ tadvācakatvāt ity | atrāha yasya ceti | tattvajñair iti śeṣaḥ | kalpitāḥ pravṛttinimittam anapekṣyaiva tailapāyikādisañjñāvat1241 kalpanayā sthāpitāḥ ||
nanu yadi saḥ eka evāsti tat kathaṃ sāṅkhyādibhiḥ puruṣādayaḥ kathitā ity | atrāha
sāṅkhyadṛṣṭīnāṃ sāṅkhyadarśanaratānām | sāṅkhyāḥ hi prakṛtivyatiriktam jīvāparaparyāyaṃ1242 puruṣam eva śeṣatvena kathayanti | sa ca vicāryamāṇaḥ uktaparamātmarūpatve eva viśrāmyatīti yuktam uktaṃ yaḥ pumān sāṅkhyadṛṣṭīnām iti | evaṃ sarvatra yojyam | tathā ca nāmabhedasyaiva sthitatvān noktadoṣaprasaṅga iti bhāvaḥ | nanu śrīvasiṣṭhena kiṃ darśanam āśrityedaṃ śāstram uktam iti cet | satyam | sarveṣāṃ darśanānāṃ sāram āśritya etenedaṃ śāstraṃ kṛtam | anyathā sarvamatāṅgīkāraḥ ayuktaḥ syāt | bāhulyena vedāntaśāstracarcā atra dṛśyate | tadapekṣayā stokena mahārahasyabhūtasya śivaśāstrasyāpi ity alam aprakṛtacintanena | brahma ajñānāśrayaviṣayībhūtam śāntam cittattvam | vijñānamātram ghaṭapaṭādiviṣayaṃ nirākāraṃ jñānam ||
śūnyam suṣuptau anubhūyamānaṃ na kiñcittvaṃ | upalakṣaṇaṃ caitat | tena sarveṣāṃ darśanānāṃ1245 yat vastu viśrāntisthānaṃ bhavati tad asāv eveti jñeyam | punaḥ kathambhūto 'sau bhavatīty | atrāha bhāsaka iti | yaḥ arkatejasām arkādisvarūpāṇāṃ tejasāṃ | bhāsakaḥ netrākhyādhiṣṭhānaviśeṣādhiśrayaṇena prakāśakaḥ bhavati | tathā yaḥ sadā eva nityam eva | ṛtam satyatayā | paramārthataḥ iti yāvat | vaktā smartā bhoktā draṣṭā kartā bhavati | samastavaktrādyātmatvena sthitatvāt | ṛtam iti kriyāviśeṣaṇam ||
yaḥ ātmā | sad api etāvataḥ jagadbhramasyādhiṣṭhānatayā sthitatvāt satsvarūpam api1247 | asat bhavati | bāhyāntaḥkaraṇāgocaratvāt | yaḥ ātmā | dehasthaḥ api pāṣāṇarūpasya dehasyānyathā ceṣṭāśrayatvāyogāt tatrastho 'pi | dūragaḥ bhavati | anyathākāśasthitānāṃ sūryādīnāṃ grahaṇaṃ na syāt | hi niścaye | ayaṃ citprakāśaḥ padārthacetanarūpaḥ prakāśaḥ | yasmāt bhavati | ka iva | āloka iva | yathā ālokaḥ padārthadarśanam | bhāsvataḥ sūryād | bhavati | tathety arthaḥ ||
devāś cādhyātmikāḥ ādhidaivikāś ceti dvividhāḥ jñeyāḥ | tatra ādhidaivikāḥ prasiddhāḥ | ādhyātmikā yathā | manaḥ brahmā | buddhiḥ viṣṇuḥ | ahaṅkāraḥ rudraḥ | indriyādayaḥ1248 devā iti | jaganty api evaṃ dvividhāni jñeyāni | tāny api ādhidaivikāni prasiddhāni | ādhyātmikāni tu mānasikāḥ1249 saṅkalpāḥ jñeyāḥ ||
dṛśyavṛndāni yam draṣṭṛrūpam1250 yaṃ | yānti yasmin layībhavantīty arthaḥ | yaḥ śuddhacitsvarūpaḥ yaḥ |ātmānam cinmātrasvarūpam svātmānam | tathā padārthaṃ1251 jātau ekavacanam | padārthāṃś ca dīpavat prakāśayati prakaṭīkaroti ||
yaḥ ātmā | ākāśe śarīre ca | tathā dṛśatsu śilāsu | apsu latāsu ca pāṃsuṣu rajassu | adriṣu parvateṣu | vāteṣu pātāleṣu ca saṃsthitaḥ bhavati | upalakṣaṇaṃ caitat | tena sarvatra sthāvare sthita iti jñeyam | sthāvareṣu sthitatvaṃ ātmanaḥ katham astīti cet | satyam | sarve sthāvarāḥ tāvat vicāryamāṇāḥ anirvācyatāyām eva viśrāmyanti | anirvācyatā eva ca ātmanaḥ svarūpam iti na kaścid virodhaḥ | atha vā sthāvarāḥ tāvat ātmayuktāḥ nirātmakāḥ vā | nirātmakatve kiṃrūpatvaṃ teṣāṃ syāt | sātmakatve tu sphuṭam eva teṣv ātmanaḥ avasthānam iti yojyam ||
yaḥ ātmā | puryaṣṭakam antaḥkaraṇatrayaṃ tanmātrapañcakam itisvarūpaṃ1252 puryaṣṭakaṃ | arthāc1253 cetanavargam | itaḥ tataḥ plāvayati yatra tatra gamayati | ceṣṭāṃ kārayatīti yāvat | mūḍhāḥ jaḍāḥ | yena sāratayā sthitena ātmanā | mūkīkṛtāḥ vimarśāsamarthāḥ kṛtāḥ santaḥ | śilādhyānam śilāvat dhyānam | āsthitāḥ iva bhavanti | atyantajaḍā iva bhavantīti yāvat | mūḍhānām api paramārthataḥ śuddhacinmātrarūpatvāt ivaśabdaprayogaḥ ||
yena sarvaśaktitvāt nistattvarūpatām āśritena yenātmanā | vyoma vyāpyatayā sthitam ākāśam | śūnyam nistattvasvarūpaṃ | kṛtam | tathā yena mṛcchilābhāvaṃ śritena yenātmanā | śailāḥ1254 svavyāpyāḥ parvatāḥ | ghanīkṛtāḥ nibiḍāḥ sampāditāḥ | tathā yena dravatvabhāvaṃ gatena yenātmanā | āpaḥ svavyāpyāni jalāni | drutāḥ dravatvākhyaguṇayuktāḥ | kṛtāḥ | tathā raviḥ vyāpyabhāvena sthitaḥ sūryaḥ | yasya vaśāt dīpanaśīlatejobhāvaṃ gatasya yasyātmanaḥ vaśena | dīpto bhavati | upalakṣaṇaṃ caitat ||
akṣayam nāśarahitam | yat amṛtam ānandarasaḥ | tena sampūrṇāt nirbharāt | yataḥ yasmāt ātmanaḥ | saṃsārāsāravṛṣṭayaḥ saṃsārarūpāḥ dhārāsāravṛṣṭayaḥ | prasaranti sañcaraṃ yānti | kā iva | vṛṣṭayaḥ iva | yathā akṣayāmṛtasampūrṇāt avināśijalapūrṇāt | ambhodāt meghāt | vṛṣṭayaḥ prasaranti | tathety arthaḥ ||
āvirbhāvatirobhāvamayyaḥ āvirbhāvatirobhāvayuktāḥ | tribhuvanormayaḥ1255 | yasmin arthāt samudrarūpe | yasmin aviratam sphuranti | kā iva | marīcayaḥ iva | yathā ghṛṇau sūrye | marīcayaḥ sphuranti | tathety arthaḥ ||
avināśātmā yathā tathā sambhāvitasya svanāśasyāpi sākṣitayā sthitatvāt vināśarahitaḥ | yaḥ ātmā | nāśarūpaḥ bhavati | nāśabhāvenāpi sthitatvāt | anyathā ātmarahitasya nāśasya kena rūpeṇa bhānaṃ syāt | tathā vyatiriktaḥ api śuddhacinmātrarūpatvena samastapadārthottīrṇasvarūpaḥ api | yaḥ ātmā | sarvabhāveṣu saṃsthitaḥ bhavati | sāratayā sthitatvāt | viruddhaṃ ca avināśinaḥ vināśarūpatvam sarvabhāvavyatiriktasya sarvabhāveṣu saṃsthitatvam | yaḥ ātmā kathambhūtaḥ | sarvavastuṣu antaḥsthaḥ | antaḥ niyāmakatvena sthitaḥ | ata eva guptaḥ bahiḥ adṛśyaḥ ||
prakṛtiḥ jaganmūlakāraṇabhūtaṃ kim api tattvam | sā eva vratatiḥ latā | yena vāyunā yenātmarūpeṇa vātena | nṛtyati kāryabhāvena pariṇāme kartṛtvaṃ bhajati | anyathā kāryavargagatajaḍatvānyathānupapattyā jaḍarūpāyāḥ tasyāḥ kāryabhāvena pariṇāmaṃ prati kartṛtvāyogāt | prakṛtivratatiḥ1256 kathambhūtā | vyomni na kiñcidrūpatayā ākāśasvarūpe cinmātre | jātā prādurbhūtā | tathā brahmāṇḍam eva satphalaṃ yasyāḥ | sā | tādṛśī | tathā cittam eva mūlaṃ yasyāḥ | sā | tādṛśī | tathā indriyāṇy eva dalāṇi yasyāḥ | sā | tādṛśī | cittamūlatvena prakṛteḥ pratītimātrasiddhatvamātram uktam iti brahmāṇḍamūlakāraṇabhūtāyāḥ prakṛteḥ kathaṃ tadantargatapuruṣacinmātramūlatvam uktam iti na paryanuyojyam ||
cinmaṇiḥ cid eva maṇiḥ | prakāśakatvāt ratnam | tatsvarūpaḥ yaḥ ātmā | pratidehasamudgakam sarveṣu dehasamudgeṣu | prakacati jīvabhāvena sphura-ti | anyathā dehāntargatānāṃ jīvānāṃ kiṃrūpatvaṃ syāt | yuktaṃ ca samudgake ratnaprakacanam | etāḥ puraḥ dṛśyamānāḥ | jagajjālamarīcayaḥ | yasmin indau sphuranti | anyathā kimādhāram āsāṃ bhānaṃ syāt | na hi nirādhārasya jagajjālasya sphuraṇaṃ buddhim ārohati | marīcitvaṃ ca jagajjālasya citprakāśaviṣayatvena citprakāśatānapāyāj jñeyam | acidrūpo hi cidviṣayatāyogyo na bhavati | viruddhatvena tatsānnidhye tasya sannidhānāsambhavāt ||
amṛtavarṣiṇi ānandavarṣiṇi | praśāntacidghane yasmin nirapekṣaśuddhacidākhyameghasvarūpe yasmin ātmani | bhūtāni samastāḥ padārthāḥ | dhārājalāni | dṛṣṭayaḥ tadviṣayāṇi jñānāni | sphuṭāḥ prakaṭāḥ | taḍitaḥ sphuranti | yuktaṃ ca jalavarṣiṇi meghe dhārājalānāṃ taḍitāṃ ca sphuraṇam | ānandavarṣitvaṃ cātmanaḥ parapremāspadatvena1258 jñeyam | na hi ānandāvarṣī parapremāspado1259 bhavati | ānandavarṣiṇi putrādau eva premāspadatvadarśanāt | ātmanaḥ parapremāspadatvaṃ1260 ca sarveṣu svasākṣikam eveti nāyastam ||
vastūni bhoktṛbhogyarūpāṇi bhāvajātāni | mithaḥ anyo'nyasmin | yadālokanayā yaddarśanena | yaddarśanabhāveneti yāvat | camatkurvanti ānandam anubhavanti | yaddarśanam eva teṣāṃ camatkārakāraṇam astīti yāvat | mithyā iti sāmānyākṣepeṇoktam | ayaṃ bhāvaḥ | bhoktāraḥ tāvat iṣṭāniṣṭān1262 bhogyān anubhūya bhogyāntaranirapekṣā jāyante | anyathā tatkālaṃ viṣayīkṛtasya bhogyasya1263 bhogaḥ samāptiṃ na vrajet | tatkālaṃ bhogyāntaranirapekṣatvaṃ ca tatra teṣāṃ camatkārānubhavanaṃ vinā na sidhyati1264 | ekasmin viṣaye anubhūyamānena camatkāreṇaiva hi puruṣaḥ anyeṣu viṣayeṣu nirapekṣo bhavati | sa ca camatkāraḥ vicāryamāṇaḥ nairapekṣyakāraṇatvāt ātmasvarūpa eva bhavati | paramaviśrāntipadasvarūpasya ātmana eva nairapekṣyakāraṇatvāt iti yuktam eva bhoktuḥ bhogyeṣu yaddarśanarūpaṃ camatkārakāraṇam1265 iti | anubhavamātragamye 'smin vastuni pratibhāvadbhiḥ svayam api yatanīyam ity alaṃ prapañcena | tathā yena sākṣitayā sthitena yenātmanā | asat asat jātam | tathā yena tādṛśena yenātmanā | sat sattvam āgatam | sākṣiṇaṃ vinā sadasadgatayoḥ sattvāsattvayoḥ asaṅkalpatvāt ||
anicchasya icchādhāramate rahitatvāt1266 icchārahitasya | ata evātmani śānte | tiṣṭhataś calanecchākhyakṣobharahitaṃ tiṣṭhataḥ | yasya paramaratnasya sannidhau jaḍaṃ grāhyaikarūpatvena acetanam | idaṃ kāyāyaḥ1267 śarīrākhyam ayaḥ | calati ceṣṭāṃ karoti | kāyaceṣṭākāraṇatvenābhimatasya prāṇasyāpi ātmaśaktiyuktatvena1268 paramārthataḥ kāyacalanakāraṇatvāyogāt | bāhyaratnagatajaḍatvarāhityadyotanārthaṃ paramapadopādānam | yuktam ca ayasaḥ ayaskāntākhyaratnasannidhāne1269 calanam ||
niyatiḥ1270 padārtheṣu niyamādāyakaḥ śaktiviśeṣaḥ | deśaḥ padārthādhārabhūtaḥ vastuviśeṣaḥ | kālaḥ sūryacārādyanumeyaḥ kalanāmātrasvarūpaḥ padārthaparivartikārakaḥ ko 'pi vastuviśeṣaḥ | calanam sāmānyacalanam | spandanaṃ1271 kriyāviṣayā ceṣṭā | kriyā pākādirūpaṃ karma | upalakṣaṇaṃ caitat | iti etat | sarvasattvābhigāminā samastasattāviṣayapadārthavyāpakena | yenātmanā | sattāṃ gatam | vyāpakenaiva hi vyāpyaṃ sattāṃ labhate ||
śuddhasaṃvinmayatvāt | śuddhā kenāpi rūpeṇa niṣṭhāṃ na gatā | yā saṃvit saṃvedanaṃ | tatsvarūpatvāt | aniṣṭhitaḥ kenāpi rūpeṇa niṣṭhāṃ na gataḥ | yaḥ | vyomavittayā vyomāham iti saṃvidyuktatvena | khaṃ vyoma | bhavati | padārthābhāvarūpaṃ bhavatīty arthaḥ | padārthavittayā padārtho 'ham iti saṃvidyuktatvena | arthatvam padārthabhāvam | avatiṣṭhati āśrayati | upasargasāmarthyāt tiṣṭhater āśrayaṇam arthaḥ | ghaṭatve niṣṭhitaḥ ghaṭaḥ paṭatāṃ na yātīti aniṣṭhita ity uktam ||
sargāntaślokenātmamāhātmyavarṇanaṃ samāpayati
ya iti śeṣaḥ | yaḥ ātmā mahatām jagatām anantaspandam kurvan api iva jagatprādurbhāvānyathānupapattyā mahājagadviṣayam anantaṃ spandaṃ kurvann apīva | kadācana kiñcana na karoti atiśuddhena kartṛtvābhimānābhāvāt | anyathā ivaśabdaprayogāyogāt | yaḥ kathambhūtaḥ | anastamayasaṃvidi | anastamayā yathā tathā kalpitasya svāstamayasyāpi sākṣitvenāvasthānāt paramārthataḥ astamayarahitā | yā saṃvit | tatsvarūpe | tathā nirvikāre rāgadveṣādirūpebhyaḥ vikārebhyaḥ niṣkrānte | svātmani svasvarūpe | sthitaḥ | punaḥ kathambhūtaḥ | tyaktā udayasthityoḥ jagadviṣayoḥ udayasthityoḥ | matiḥ yena | saḥ | tādṛśaḥ | jagataḥ udaye sthitau arthāt saṃhāre ca nirapekṣa ity arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe pañcamaḥ sargaḥ ||
oṃ evaṃ paramātmanaḥ svarūpaṃ māhātmyaṃ ca pratipādya śrīrāmaṃ tatprāptiṃ prati tvaramāṇaṃ jñātvā sugamaṃ tatprāptyupāyaṃ kathayati
asya proktasvarūpasya | devātidevasya niratiśayakrīḍāśīlasya dyotanaśīlasya ca niratiśayaparamātmanaḥ | jñānād eva jñānākhyād upāyād eva | siddhiḥ prāptirūpā siddhiḥ | bhavati | asya siddhiḥ anuṣṭhānakhedadā | anuṣṭhānena yaḥ khedaḥ | taṃ dadātīti tādṛśī | na bhavati ||
nanv anuṣṭhānaṃ vinā kathaṃ yuktatā syād ity | atrāha
atra asyāṃ ātmaprāptirūpāyāṃ siddhau | jñānam anuṣṭhānaṃ siddheḥ kāryasādhakaḥ prayatnaḥ | bhavati | anyat jñānākhyānuṣṭhānavyatiriktaṃ kāyavyāpārākhyaṃ | anuṣṭhānaṃ nopayujyate | tat jñānam | mṛgatṛṣṇāyāṃ yā jalabhrāntiḥ | tasyāḥ śāntiḥ | yena | tat | tādṛśaṃ yat vedanam | tadvat rūpam | asyāstīti tādṛśaṃ bhavati | samyagjñānarūpaṃ bhavatīty arthaḥ ||
nanv īdṛśo 'sāv ātmā kutra tiṣṭhatīty | atrāha
eṣaḥ ātmā | dūre na ca bhavati | svaśarīrāntarvartitvāt | etena dūrasthamahātīrthāśrayatvaśaṅkā nivāritā | eṣaḥ ātmā | ākāśe na bhavati | etena uparisthabhuvanāśrayatvaśaṅkā nivāritā | eṣaḥ ātmā | alabhyaḥ labdhum aśakyaḥ | na bhavati | sadā labdhatvāt | anyathā ātmatvāyogyatvāt | etena durlabhatvaśaṅkā nivāritā1274 | eṣaḥ ātmā | viṣamaḥ kaṭhinaḥ | na ca bhavati | parapremāspadatvāt | na hi kaṭhine premāspadatvaṃ yuktam | paratvaviśeṣitasya tu premnaḥ kā kathā | etena aiśvaryaleśamadagrastarājādivat krauryāśaṅkā nivāritā | puruṣeṇa svānandabhāsarūpaḥ1275 bhogādiviṣayanirapekṣasvayambhātānandapratibhāsasvarūpaḥ | asau ātmā | svadehād eva1276 labhyate | svānandabhāsarūpa ity anena viṣamatvanirāsaḥ | svadehād ity anena dūrasthatvākāśasthatvayoḥ nirāsaḥ | labhyate ity anena alabhyatvanirāsaḥ ||
nanu tapaḥprabhṛtināpi kecid ātmaprāptiṃ kathayantīty | atrāha
atra asyāṃ ātmaprāptirūpāyāṃ siddhau | tapodānavratādikam kiñcit nopakaroti leśenāpi upakāraṃ1277 na karoti | bāhyāṅgatvena ārādupakārakatvāt | tapaḥprabhṛtinā hi sattvaśuddhir eva bhavati | nātmaprāptiḥ | atra asyāṃ ātmaprāptau | svabhāvaviśrāntim ṛte svarūpaviśrāntiṃ vihāya | sādhanaṃ na bhavati ||
svabhāvaviśrāntau asamarthān prati upāyaṃ kathayati
atra asyām ātmaprāptau | śāstraṃ ca adhyātmaśāstraṃ | tac ca satsaṅgasadyoginaḥ ca1279 śāstrasatsaṅgasadyoginaḥ1280 | tatra paratā ekaniṣṭhatvam | eva | na tu tapaḥprabhṛtikam | sādhanaṃ upāyaḥ | bhavati | sādhanaṃ kiṃ | yat mohajālasya jagati jagattvajñānākhyasya mithyājñānaprapañcasya | lakṣaṇayā jagati jagattvajñānākhyasya mohajālayuktasya puruṣasyākṛtrimaṃ sahajaṃ | bodhanaṃ brahmaivedam1281 ity | evaṃbodhakāri bhavati ||
śāstrādiparatāphalabhūtasyātmaviśrāntim1282 prati sādhanabhūtasya mukhyam upāyatvaṃ kathayati
ayam ahantayā idantayā ca puraḥsphuraṇaśīlaḥ ahaṅkārādikaḥ saṃsāraḥ | saḥ sarveṣāṃ paramārthataḥ ātmabhāvena sthitatvāt prasiddhaḥ | devaḥ dyotanaśīlaṃ krīḍāśīlaṃ ca cittattvaṃ bhavati | ity eva etāvanmātreṇaiva | samparijñānamātrataḥ samyagjñānamātreṇa | jantoḥ duḥkhaṃ na jāyate | pravāhāgatasya duḥkhasyāpi cinmātratvajñānāt | saḥ jantuḥ jīvanmuktatvaṃ caiti prāpnoti | śarīrasānnidhye 'pi muktatvāt ||
sādhanabhāvena prasiddhasya tapaḥprabhṛtikasyāsādhanatvam asahamānaḥ ātmanaḥ sulabhatve nikaṭavartitve ca sandihānaś ca śrīrāmaḥ pṛcchati
ātmani svasmin | samparijñātamātreṇa ahamādijagadadhiṣṭhānatayā samyaṅniścitena | anena ātmanā maraṇādyāḥ doṣāḥ na bādhante | na hi cinmātratāṃ gatasya dehagatāḥ maraṇādyāḥ bādhāṃ kartuṃ samarthāḥ bhavanti ||
tarhi jñātajñeyatvena maunam eva kurv ity | atrāha
asmābhiḥ eṣaḥ devadevaḥ kutaḥ dūrāt kiyataḥ dūrāt | avāpyate | tathā kena tīvreṇa tapasā avāpyata atha vā kiyatā kleśena prāṇarodhanādirūpeṇa kleśena | avāpyate | na hi īdṛśasya devadevasya tapaādikaṃ prāṇarodhanādikaṃ ca vinā prāptiḥ yujyate | sarveṣāṃ tatprāptiprasaṅgāt | na hi sarve tatprāptibhājaḥ dṛśyante | na cānavāptasya jñānaviṣayatvaṃ1283 yuktaṃ | prāptasya ghaṭāder eva tadviṣayatādarśanād iti bhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
he rāma | svapauruṣaprayatnena nijamānasikapauruṣākhyaprayatnasvarūpeṇa | tathā vikāsinā vikāsayuktena vicāreṇa | ko 'ham idaṃ jagac ca kim ity evaṃrūpeṇa vivekena | puruṣeṇa sa devaḥ jñāyate | tapaḥsnānakarmabhiḥ na jñāyate | cittādiśodhanamātraparatvāt teṣām | jñāyate ity anena jñānamātram evātra sādhanīyaṃ | nāvāptiḥ | na hi puraḥsthāyāṃ śuktau rajatabhramayuktasya śuktyavāptiṃ kāṅkṣamāṇasyāpi śuktyavāptiḥ sadhanīyā | śuktir eveyam ity evaṃrūpasya jñānamātrasyaiva sādhanīyatvāt iti dyotitam | kuto dūrād ity asyātyantāsaṅgatattvenottarākathanam1285 ||
rāgādiyuktasya tapaādeḥ sphuṭam eva asādhanatvam | tadrahitasya tu sādhanatve 'pi rāgādirāhityasyaiva sādhanatvaṃ yuktam ity abhiprāyeṇāha
tapaś ca dānaṃ ca tat tapodānaṃ | vāstavam sahajabhāvakṛtaṃ ||
tataḥ tasya dhanasya | sārvavibhaktikaḥ tasilNote: Vgl. Pāṇ 5.4.44, vārtt.1 [II 436]. ||
vāśabdaḥ pakṣāntare ||
phalitaṃ kathayati
āharet arjayet | kuryād iti yāvat | saṃsṛtivyādhināśane saṃsṛtyākhyavyādhināśanārtham1286 ||
atrāsyām ātmaprāptau | pauruṣaṃ yatnam sacchāstravicārādirūpaṃ | gatiḥ upāyaḥ | sarvaduḥkhakṣayaprāptau samastaduḥkhakṣayaprāptirūpāyāṃ ||
nanu tat pauruṣaṃ kīdṛg astīty | atrāha
tvaṃ śṛṇu | kīdṛk kīdṛśaṃ | tat pauruṣaṃ ātmajñānasya labdhaye bhavati | yena pauruṣeṇa | rāgadveṣaviṣūcikāḥ aśeṣeṇa śāmyanti | anyathā ātmajñānalabdhihetutvaṃ tasya na syād iti bhāvaḥ ||
pratijñātaṃ pauruṣasvarūpakathanam eva karoti
yathāsambhavayā sambhavānusariṇyā | na tu prayatnasādhitayā | vṛttyā jīvikayā | bhogagardhaṃ bhogalobham ||
garhitam anyāyāgatam dhanādikam ||
nanu kathaṃ saḥ śīghraṃ mucyate ity | atrāha
vicāraṇayā sādhusaṅgādiprabhāvasiddhena vicāreṇa | parijñātaḥ dehādivyatiriktatvena niścitaḥ | svabhāvaḥ svarūpaṃ | yena | saḥ | tādṛśasya mahāmateḥ buddhiyuktasya puruṣasya | ete brahmaviṣṇvindraśaṅkarāḥ anukampyāḥ1288 | kīdṛśāḥ1289 | eṣāṃ jagajjananādivyāpāraparatārūpā vipad astīty evaṃrūpānukampāviṣayāḥ bhavanti | kim u vaktavyaṃ tasya śīghraṃ mokṣaḥ kathaṃ syād iti bhāvaḥ ||
nanu prathamaṃ tāvat tvayā sādhusaṅgatir evopāyatvenoktā | sa sādhur eva kaḥ syād yasya saṅgatiḥ kriyate ity | atrāha
sujanaprāyam bāhulyena sujanam | prāyapadenāsādhutve 'pi | prayojanavaśād bāndhavaiḥ uktasujanatve puruṣe sādhutve 'pi paranindaikarasikakhalajanaproktāsādhujanatve puruṣe sādhutvāsādhutvayoḥ nirāsaḥ ||
sādhunirṇayaṃ kṛtvā śāstranirṇayaṃ karoti
vidyānām samastajñānānāṃ madhye | adhyātmavidyā ātmajñānaṃ | pradhānaṃ bhavati | ataḥ paṇḍitāḥ tatkathāśrayam adhyātmavidyākathāvācakam | śāstram sacchāstram ity āhuḥ | tadvicāravān proktasacchāstravicārayuktaḥ puruṣaḥ | mucyate saṃsārakṛtāt bandhanāt mukto bhavati | ataḥ adhyātmaśāstram evātropayuktam astīti bhāvaḥ ||
sacchāstrādeḥ utpannasya vivekasya mukhyopāyatvaṃ sargāntaślokena sphuṭīkṛtya kathayati
malāni rāgādirūpāṇi | janapakṣe rajorūpāṇi | katakam jalaśuddhikārī dravyaviśeṣaḥ | dvitīyaṃ dṛṣṭāntaṃ kathayati | yathā jaḍānām iti | jaḍānāṃ svavivekahīnānām | abhayopayogāt | abhayena kenacid dattenābhayena | kṛtaḥ yaḥ upayogaḥ samāśvāsanākhyaḥ upayogaḥ | tasmāt malāni rajjusarpādikṛtabhayarūpāṇi malāni | vinaśyanti | tathety arthaḥ | vivekināṃ abhayaṃ1291 svavicāreṇa vinaśyantīti1292 jaḍānām ity uktam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe ṣaṣṭhaḥ sargaḥ ||
dūradeśagamanaṃ upāyajālaprayogaṃ ca vinātmāvāptim amanyamānaḥ śrīrāmaḥ punar api pūrvoktam eva praśnaṃ karoti
tvayā yaḥ eṣaḥ devaḥ kathitaḥ | tathā yasmin deve | jñāte sati | puruṣeṇa vimucyate muktiḥ prāpyate | tvam vada | asau devaḥ kva sthitaḥ bhavati | aham enam amuṃ devaṃ | katham kaiḥ upāyaiḥ | labhe prāpnomi ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
mayā yaḥ eṣaḥ devaḥ kathitaḥ | eṣaḥ dūre dūradeśe | nāvatiṣṭhate | yataḥ cinmātram iti viśrutaḥ prasiddhaḥ | eṣaḥ nityaṃ śarīre sthitaḥ bhavati | anyathā pāṣāṇatulyasya śarīrasyāpi mṛtaśarīravat ceṣṭāśrayatvaṃ na syāt | na ca śarīrasthasya dūrasthatvaṃ vaktuṃ yuktaṃ | svahastayor api dūrasthatvāsaṃyogāt1294 iti bhāvaḥ ||
nanu tarhi dehaparimāṇaḥ evāsau syāt | tathā ca dehavad anityatvam apy asya syād ity | atrāha
eṣaḥ ātmā | sarvam idam viśvam sarvam idaṃ jagat1295 | bhavati | sarvaṃ sāratvena sthitatvāt | tu pakṣāntare | sarvagaḥ sa ca sāratvena sarvapadārthagaḥ | eṣaḥ viśvaṃ na bhavati | hi yasmāt | eṣa eka eva vidyate | viśvābhidhā dṛk viśvanāmā dṛṣṭiḥ | viśvam iti yāvat | na asti | bhāsamānasyāpi viśvasya1296 taddṛṣṭyā1297 etadrūpatvānapāyāt | na hi taraṅgākrānte jale taraṅgābhidhā dṛk bhavati | bhāsamāneṣv api taraṅgeṣu vivekijanadṛṣṭyā jalatvānapāyāt ||
nanu śaśibhṛdādayo 'pi mahādevatāsvarūpāḥ santy | tat1298 katham tvayā vidyate hy eṣa evaika ity uktam ity | atrāha
eṣaḥ sṛṣṭisaṃhārakatvena prasiddhaḥ | śaśibhṛt śrīmahādevaḥ | cinmātraṃ bhavati | nanu katham etad iti cet | satyaṃ | śaśibhṛt sacetano 'sti cetanārahito vā | acetanatve pāṣāṇarūpasya tasya jagadgatasyāvaratulyayogakṣematvam eva | sacetanatve tu sphuṭam cinmātram eva tadbhāvena sphurati | nanu tarhi śaśibhṛtkīṭayoḥ samatvam eva syād iti cet | kenoktaṃ nāstīti | nanu kāryavilakṣaṇatādarśanād1300 bhedaḥ kalpyate | ayuktam eva kalpyate | na hi agnikaṇamahāgnicayayoḥ kāryavailakṣaṇyena1301 bhedaḥ kalpayituṃ yuktaḥ | nanu agnikaṇamahāgnicayayoḥ kāryavailakṣaṇyaṃ nāsti dāhākhyasyaikasya kāryasya darśanāt iti cet | śaśibhṛtkīṭayor api | kiṃrūpaṃ kāryavailakṣaṇyam asti jñānakriyāyāḥ karaṇakriyāyāś caikatvāt | yas tu bahvalpatākṛto bhedaḥ asti | saḥ dṛṣṭānte 'py astīti na ko 'pi virodhaḥ | evam anyatrāpi yojyam | garuḍadhvajaḥ sthityadhikārī | tapanaḥ brahmāṇḍagatavastupākakārī sūryaḥ | kamalodbhavaḥ sargādhikārī śrībrahmā | ābhyantarārthavivakṣāyāṃ śaśibhṛt ahaṅkāraḥ | garuḍadhvajaḥ buddhiḥ | tapanaḥ prāṇaḥ | kamalodbhavaḥ manaḥ | iti yojyam ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
yadi jagat cetanamātrakam bhavati | ity eva bhavati | etad eva satyaṃ bhavatīti yāvat | tadā bālā api etat vadanti | sarve eva hi cetanāparaparyāyajīvamayaṃ jagat kathayanti | ataḥ atra upadeśatā nāma kā syāt | ajñātajñāpanasyaivopadeśatvāt | atra bālā ity anena vijñānavādināṃ bauddhānāṃ grahaṇam | te eva hi vijñānāparaparyāyasya cetanasyātmatvaṃ kathayanti ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
cetanaṃ cinmātraṃ cetanākhyaṃ cinmātram | viśvaṃ bhavati | iti evam | asi tvam | yat jñātavān | bhavatā etat kiñcit leśenāpi | bhavatāraṇam saṃsārāt tārakaṃ | na vijñātam | cinmātrapadārthānabhijñatvāt | cinmātrapadārthajñānamātreṇaiva hi ca saṃsāraḥ naśyati ||
katham etad ity | atrāha
nāma niścaye | cetanaṃ saṃsāraḥ bhavati | cinmātrasthasya cetyaunmukhyasyaiva cetanatvāt cetyaunmukhyasyaiva ca saṃsāratvāt | saṃsāro hi saṃsaraṇam ucyate | saṃsaraṇaṃ ca svasthānāt utthānaṃ | cinmātrasya ca cetyaunmukhyasamaye śuddhacinmātratārūpāt svasthānāt utthānaṃ bhavaty evānyathā cetyaunmukhyatvaṃ nāma kiṃ syāt | paṇḍitaiḥ eṣaḥ cetanarūpaḥ saṃsāraḥ | paśuḥ svarūpajñānarahitatvena paśutulyaḥ | jīvaḥ smṛtaḥ | jīvanakriyākartā hi jīvaḥ ucyate | cetanaṃ ca jīvanam eva | ataḥ tadvati tadupacārāt cetanasyaiva jīvatvam bhavati | tadvati tadupacārāśrayaṇaṃ tv atra paramārthataḥ śuddhacinmātrarūpasya jīvasya jīvatve jīvanakriyāvyatiriktasādhanāntarabuddhinirāsārthaṃ kṛtam | nanu tato 'pi kim ity | atrāhaitasmād eveti | jarāmaraṇavīcayaḥ śarīrādigatāḥ jarāmaraṇataraṅgāḥ | etasmād eva asmāc cetanāt eva | niryānti nirgacchanti | prādurbhavantīti yāvat | svapnadraṣṭari1302 na svapnaśarīragatāḥ jarāmaraṇavīcaya iti bhāvaḥ ||
punar apy etad eva kathayati
amūrtaḥ sthūlasūkṣmaśarīravyatiriktaḥ | tathā duḥkhasyaiva svayam utpādyamānaprapañcarūpasya duḥkhasyaiva | bhājanaṃ pātrabhūtaḥ | tadrūpatayā śuddhacinmātrāt utthānāt | anyathā utthānasyāpi vyarthatvāt | tathā ajñaḥ śuddhacinmātrākhyasvasvarūpaparāmarśahīnaḥ | ata eva paśuḥ api paśutulyo 'pi san | eṣaḥ jīvaḥ | cetanatvāt cetanamātrasvarūpatvāt | idam agre sphuratsvarūpam ahaṅkārādikaṃ1303 jagat | cetati svasphūrtiviṣayaṃ karoti | cetanasya hy etad eva cetanatvaṃ yat kiñcic cetatīti cetanatvād ity uktam | nanu taccetanena kiṃ sampannam ity | atrāhātīti | tataḥ atyanarthaḥ jagadrūpaḥ mahān anarthaḥ | svayaṃ tadicchāṃ vinā | sthitaḥ prādurbhūtaḥ | atra ca svapnasya dṛṣṭāntatvaṃ sphuṭam eveti nāyastam ||
nanv asya cetanasyedaṃ duḥkhaṃ kiṃ kadācic chrāmyed apīty | atrāha
cetyāt nirmuktatā prathamaṃ svātantryeṇa cetyābhimukhībhūya tataḥ vicāradvāreṇa tataḥ niṣkrāntiḥ | yā bhavati | atha vā acetyonmukhatā cetyānaunmukhyam eva | yā bhavati | asya cetanasya | sā bharitāvasthā pūrṇāvasthā | bhavati | svarūpabhūtena cinmātratvena pūrṇatvāt | tāṃ bharitāvasthāṃ | jñātvā paramārthasvarūpatvena niścitya | nānuśocati saṃsārākhyaduḥkhabhāk na bhavati | bharitāvasthānena svasmin sthitāyāḥ cetanatāyāḥ asatyatvajñānena tadukte1304 duḥkhe 'py asatyatvajñānāt | atra ca cetyanirmuktatā jīvanmuktatāvasthāyāṃ bhavati | acetyonmukhatā videhamuktatāvasthāyām iti vibhāgo jñeyaḥ ||
nanu tadā asya cetanasya kīdṛśī avasthā bhaviṣyatīty | atrāha
tasmin sarvātmatvena sthitatvāt prasiddhe | parāpare pararūpacinmātrāpararūpacetanasvarūpe mahācinmātre | dṛṣṭe paramārthataḥ ātmabhāvena niścite sati | asyāṃ bharitāvasthāyāṃ jñātāyām iti yāvat | asya cetanasya | hṛdayagranthiḥ bhogādiviṣayā | bhidyate1307 naśyate | tṛptatvāt | tathā sarvasaṃśayāḥ padārthasvarūpaviṣayāḥ sarve sandehāḥ | chidyante | cinmātrasāratāniścayāt | tathā karmāṇi śarīrayātrānimittaṃ kṛtāni karmāṇi | kṣīyante | lepānādāyakatvāt ||
nanu tarhi atyantopādeyabhūtaṃ acetyonmukhatvam evāhaṃ sādhayāmīty | atrāha
tasya cetanasya | cetyonmukhatvam cetanatvāpādakaṃ cetyaunmukhyam | cetyāsambhavanaṃ vinā roddhuṃ śakyaṃ na bhavati | na hi tūlapiṇḍe patitaḥ agniḥ śānto bhavati | nanu tarhi cetyam eva nāśayāmi ity | atrāha cetyam iti | dṛśyaṃ dṛśyasvarūpaṃ cetyam1308 | kathaṃ śāmyatu | na śāmyaty eva sataḥ nāśāyogāt | ayaṃ bhāvaḥ | cetyaṃ yadi asti tarhi kathaṃ śāmyet | yadi nāsti tadā cetyānaunmukhyaṃ svayam eva siddhaṃ bhavatīti | na tadāharaṇe jñānamātraṃ vinā prayatno yuktaḥ | na hi vandhyāputranāśacintā kenāpi kriyate iti ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
he brahman | puruṣeṇa sādhusaṅgamasacchāstraiḥ | saṃsāra eva durlaṅghyatvena arṇavaḥ | tasmāt tārakaḥ | yaḥ paramātmā dṛśyate | tvam vada | saḥ kīdṛśaḥ bhavati ||
śrīvasiṣṭhaḥ1310 śrīrāmapraśnam anādṛtya pūrvoktam evārthaṃ kathayati
yad etat cetanam janmajaṅgale viśīrṇaḥ paricchinnatāṃ gataḥ | jīvaḥ bhavati | etam ye ātmānam icchanti te paṇḍitāḥ api dehātmābhimānibhyaḥ sakāśāt kiñcinmātram vicāriṇaḥ api | ajñāḥ bhavanti | anātmani jīvo ātmatvadarśanāt ||
katham etad ity | atrāha
saṃsārāḥ jāgradādibhedabhinnāḥ saṃsārāḥ | duḥkhasantateḥ1312 cetanāt saṃsāragataduḥkhasantateḥ | svāśrayatayā anubhavanāt jīve eva bhavanti | ataḥ asmin saṃsārāśraye jīve | jñāte sati | lakṣaṇayā prāpte sati | kiñcit vijñātaṃ jñānaviṣayīkṛtaṃ | lakṣaṇayā prāptaṃ | na bhavati ||
tarhi kasya jñānena kiñcit prāptaṃ bhavatīty | atrāha
he rāma | paramātmā proktasya jīvasya sāratayā sthitam paramātmatattvam | cet yadi | jñāyate | lakṣaṇayā prāpyate | tat tadā | duḥkhasantatiḥ saṃsārarūpā duḥkhasantatiḥ | kṣayam nāśam | eti gacchati | tadaiva kiñcit prāptaṃ bhavatīty arthaḥ | kā iva | viṣūcikā iva | yathā sā viṣāveśaśāntau kṣayam eti | tathety arthaḥ ||
śrīrāmaḥ paramātmasvarūpaśravaṇākāṅkṣānirbharatvena kathanāyogyatvāc chrīvasiṣṭhenānādṛtam api ātmasvarūpapraśnaṃ punaḥ karoti
rūpam svarūpam | yathāvat samyak ||
śrīvasiṣṭhaḥ ākāṅkṣānirbharatvena śrīrāmasyādhikāritvaṃ niścityottaraṃ kathayati
deśāt ālambanīkṛtāt ekasmāt saṃvedyarūpāt deśāt | dūraṃ atyantavilakṣaṇam | deśāntaram ālambanaviṣayīkriyamāṇam anyasaṃvedyākhyam deśāntaram | nimeṣeṇaiva ekasmin nimeṣe eva | na tu madhye mauḍhyam anubhūya | prāptāyāḥ ālambanabhāvena1314 gṛhṇantyāḥ | saṃvidaḥ dṛśyagrahaṇonmukhāyāḥ citaḥ | madhye pūrvāparasaṃvedyarāgārūṣitāyāṃ madhyāvasthāyāṃ |*1315 yat vapuḥ bhavati yat anirvācyaṃ svarūpaṃ bhavati | tad eva | na tu tatsadṛśam anyat | paramātmanaḥ samastajīvātmasārabhūtasya paramātmatattvasya | rūpaṃ bhavati | sarvamayatve 'pi sarvottīrṇatvāt | nanu pūrvasaṃvedyam ālambanīkṛtya1316 tadaivottarasaṃvedyam ālambanīkurvantyāḥ saṃvidaḥ kim idaṃ madhyaṃ nāma yatrasthāyāḥ citaḥ paramātmarūpatā uktā | ucyate | pūrvasaṃvedyena rañjitāyāḥ saṃvidaḥ svaṃ nirmalaṃ rūpam aprāpyottarasaṃvedyena kariṣyamāṇasya rāgasyāyuktatvāt nirmalasvarūpatāmayaṃ madhyam avaśyam evāstīti jñātavyam | yathā nīlīrāgarañjitasya paṭasya pītarāgakaraṇecchayā1317 prakṣālaṇena sphuṭīkṛtaṃ śuddhapaṭatāmayaṃ madhyaṃ bhavati | anyathā kariṣyamāṇasya pītarāgasya karaṇāsambhavāt | nanu pūrvasaṃvedyaviṣayā saṃvit pūrvam eva kṣīṇā | uttarasaṃvedyaviṣayā1318 tu navīnā jātā | tathā ca madhyaṃ nāma śūnyam evāstīti | kiṃ śūnyarūpa evātmāstīti cet | na | uttarasaṃvedyagrahaṇakāle pūrvasaṃvedyasmṛtyanupapatteḥ1319 | na hi pūrvasaṃvedyagrahaṇakālasthāṃ madhye śuddharūpatayā sthitāṃ uttarasaṃvedyagrahaṇakāle 'pi sthitām ekāṃ saṃvidam antareṇa pūrvasaṃvedyaviṣayā1320 smṛtiḥ upapadyate | etena saṃvedyoparāgarahitaṃ jāḍyārūṣitaṃ saṃvittattvaṃ paramātmatvenoktam | atra cābhyāsaṃ kurvatām acirād ayatnenaiva paramātmalābho bhaviṣyaty | asyaiva ca madhyadhāmāveśa iti nāmāstīty alaṃ rahasyodghāṭanena | atra ca sadṛśayoḥ saṃvedyayoḥ madhyam atidurlabham iti dūram ity uktam ||
yasmin bodhamahāmbhodhau bodhākhye mahāsamudre | jagatsthiteḥ jagatsattāsvarūpasya | saṃsārasya | atyantābhāva eva budbudavat traikālikaḥ abhāvaḥ eva | asti | tat paramātmanaḥ rūpaṃ bhavati | ayaṃ bhāvaḥ | mumukṣuḥ sacchāstrādibhiḥ prathamaṃ rajjusarpādidṛṣṭāntena tataḥ kanakakaṭakādidṛṣṭāntena dṛśyasya brahmavyatiriktasattābhāvaṃ1321 niścitya śuddhacittattvaikye jātaniścayaḥ yadā abhyāsabalena sarvatra śuddhacittattvamātram evānubhavati suvarṇakāra iva kaṭakādiṣu suvarṇatām tadā tasya jñānam yatsvarūpaṃ bhavati tad eva paramātmasvarūpam1322 iti | nanu jagatpratiyogikaḥ atyantābhāvaḥ na sambhavati | pūrvaṃ bhūtatvāt jagataḥ jagadatyantābhāve niścitasyāpi hi pūrvaṃ jagad bhāsamānam āsīd eveti ced | asat etat | paurvakālikaṃ mithyābhānaṃ hi vastunaḥ uttarakāle niścitaṃ traikālikābhāvapratiyogitvaṃ1323 na nihanti | pūrvaṃ rajjau bhāte sarpe 'pi atyantābhāvapratiyogitvaghātitvaprasaṅgāt | pūrvaṃ sarpatvena bhātāyāṃ1324 rajjau tu sarve sarpasya traikālikātyantābhāvapratiyogitvaṃ sphuṭam eva paśyantīti na ko 'pi virodhaḥ ||
sthitaḥ api pratyakṣaṃ bhāsamāno 'pi | draṣṭṛdṛśyakramaḥ ayaṃ draṣṭā idaṃ dṛśyam ity evaṃrūpaḥ kramaḥ | yatra yasmin vastuni1325 | alaṃ atiśayena | samyag iti yāvat | astaṃ layaṃ | gataḥ bhavati | nanu sthitasya draṣṭṛdṛśyakramasya katham anyasmin layasambhavaḥ | tathā cānena dvāreṇa paramātmasvarūpakathanam ayuktam eveti cen | na | draṣṭṛdṛśyau1326 tāvat kasyacit sākṣiṇaḥ bhātau bhavataḥ na vā | na cet kathaṃ tarhi tayoḥ draṣṭṛdṛśyatve sidhyataḥ1327 | yathā tathā tatsiddhau api kathaṃ tayoḥ vyavasthā sidhyati1328 | ayaṃ draṣṭaivedaṃ1329 dṛśyam eveti bhātau1330 cet tarhi tasmin layaḥ tayoḥ sukaraḥ eva | na hi svapnasākṣiṇam atikramya svapnabhāte draṣṭṛdṛśye kenāpi svarūpeṇa yukte sambhavataḥ iti na kaścid virodhaḥ | tathā yat vastu | anākāśam grāhakaikasvabhāvatvena grāhyatvābhāvāt grāhyaikasvarūpākāśavyatiriktam api sat | ākāśaḥ1331 bhavati | vyāpakatvasvacchatvādiguṇaiḥ ākāśaśabdavācyo bhavatīty arthaḥ | tat tad eva vastu | na tu tatsadṛśam anyat kiñcit | paramātmanaḥ rūpaṃ bhavati ||
śūnyam bāhyāntaḥkaraṇāgrāhyatvena na kiñcid rūpaṃ | yat vastu | aśūnyam iva kiñcid iva | bhavati | anyathā jagadrūpabhramādhiṣṭhānatvāsambhavāt | na hi asad vastu kasyacid adhiṣṭhānībhavitum arhati | vandhyāputrasyāpi maitrabhramādhiṣṭhānatvaprasaṅgāt | tathā śūnye proktanyāyena śūnyasvarūpe | yasmin | jagat sthitaṃ sattābhāk bhavati | mṛdīva ghaṭādayaḥ | anyathā jagataḥ kiṃrūpatvaṃ syāt iti bhāvaḥ | tathā sargaughe sṛṣṭisamūhe | sati adhiṣṭheyatayā kāryatayā vā sthitiṃ bhajati sati | yat śūnyam svavyatiriktavasturahitam eva1332 | bhavati | na hi rajjau sarpāvasthānena mṛdi vā ghaṭāvasthānena svavyatiriktavastuyuktatvaṃ kalpayituṃ śakyate | tat paramātmanaḥ rūpaṃ bhavati ||
yat yat vastu | mahācinmayam api samastajagatsākṣitānyathānupapattyā mahācitprakāśasvarūpam api sat | bṛhatpāṣāṇavat sthitaṃ bhavati | mahājaḍam iva bhavati | atiśāntatvena svaparāmarśe 'pi svātantryeṇa vimukhatvāt | yat kathambhūtaṃ tu | antaḥ pāramārthike svarūpe | ajaḍam eva sat | jaḍaṃ tu jaḍam iva ity arthaḥ | idaṃ viśeṣaṇadvayam yathāsaṅkhyātikrameṇa1333 pūrvārdhoktasyārthasya samarthakatvena jñeyam | tat paramātmanaḥ rūpaṃ bhavati ||
sarvaṃ sabāhyābhyantaraṃ bāhyābhyantaratvena vartamānaṃ samastaṃ jagat | yena sākṣitayā sthitena yena vastunā | saṅgamaṃ sambandhaṃ | prāpya | yadviṣayatvaṃ prāpyeti yāvat | svarūpasattām prātisvikasya rūpasya sattām | prāpnoti | sākṣipratītau sphuraṇaṃ vinā hi sato 'pi nīlasukhādeḥ sattā asatkalpā eva dṛśyate | tat paramātmanaḥ rūpaṃ bhavati ||
prakāśasya tejasaḥ | yathā ālokaḥ padārthaprākaṭyahetuḥ bhāsvaratākhyo guṇaviśeṣaḥ bhavati | yathā vā śūnyatvam śūnyabhāvaḥ | ambare ākāśe | bhavati | tathā tadvat | idam jagat | yatra yasmin adṛśye vastuni | sthitaṃ bhavati | tat paramātmanaḥ rūpaṃ bhavati | ayaṃ bhāvaḥ | yathā bhāsamānaḥ ālokaḥ svapradhānatvena na kathyate | anyathā prakāśaguṇatvakathanānupapatteḥ | prakāśaś ca vicāryamāṇaḥ anirvācyatām evāvagāhate | tathā bhāsamānam idaṃ jagat api anirvācye kasmin citsārabhūte pradhāne sthitam iti jñeyam | yasmin tu sthitam asti tad eva paramātmā bhavatīti | nanv etaiḥ anumānagamyasya kasyāpi vastunaḥ paramātmatvaṃ sādhitam | tathā cāsau paramātmā kalpita iti jñeyam | anumānagamyasya kalpitatvāt | nirvikalpapratyakṣamātragamyasya svalakṣaṇasyaiva paramārthasattvād iti ced | asad etat | upadeśyasya pratikṣaṇaṃ madhyāvasthāsu ātmatvena pratyakṣaṃ sphuraṇaśīlam apy ātmatayā ajñātam paramātmasvarūpaṃ | ciravismṛtapuraḥsthitabāndhavavat1334 tavātmā bhavatīti na ko 'py atra pratibhāvataḥ prati anumānasparśaḥ | apratibhāvatāṃ tv atrādhikāra eva nāstīty alaṃ paradoṣaguṇavicāraṇena ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
asmābhiḥ | eṣaḥ jagadvyatiriktasvarūpaḥ | paramātmā | sarvataḥ sarvatra | sarvāsv avasthāsv iti yāvat | kathaṃ nāma abhibudhyate | yataḥ iyataḥ bāhyāntaravyāpakasya | asya dṛśyasya asambhavaḥ kutaḥ syāt | jāgrati hi sthūlaṃ jagat sphurati | svapne svapnajagat | suṣuptau jāḍyam | etābhyaḥ vyatiriktā tu avasthā nāstīti1335 | ayaṃ ca praśnaḥ sarvadā paramātmamayatvāsādanākāṅkṣiṇā śrīrāmeṇa jāgrati pratikṣaṇaṃ sphuramāṇāḥ śuddhaparamātmasvarūpamayyaḥ1336 madhyāvasthāḥ anāśritya kṛtaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
ākāśavarṇavat jātasya prādurbhūtasya | asya puraḥsphurataḥ | jagata1337 iti yāvat | atyantābhāvasambodhaḥ atyantābhāvajñānam | na tu nāśanākhyaḥ | rūḍhi siddhiyuktaṃ | balaṃ yatra | tat | tādṛśaṃ | bhavet yadi syāt | tat tadā | brahmaṇaḥ paramātmanaḥ | rūpaṃ svarūpaṃ | jñātaṃ bhavet | anyena karmaṇā etadvyatiriktena tapaḥprabhṛtinā | na bhavet | yataḥ dṛśyātyantābhāvataḥ ṛte dṛśyātyantābhāvād ṛte | anyā śubhā gatiḥ śubhaḥ upāyaḥ | na bhavati | dṛśyātyantābhāvaś ca jñānadvāreṇaiva sidhyati1338 | prayatnasādhitasya abhāvasya pradhvaṃsābhāvatvād iti śuktau rajatātyantābhāvavat mṛdi ghaṭātyantābhāvavad1339 vātyantābhāvasambodhasyopāyatvakathanam ||
nanu samyagjñānadvāreṇa siddhasya dṛśyatvarūpajagadatyantābhāvasyaiva kathaṃ paramātmaprāptau upāyatvam astīty | atrāha
yathāsthiteḥ evam eva vartamānasya | na tu prayatnanāśitasya | asya dṛśyasya jagadrūpasya dṛśyasya | atyantābhāvasampattau atyantābhāvasya sampattau | śuktau bhātarajatātyantābhāvavat mṛdi bhātaghaṭātyantābhāvavad vā siddhau satyāṃ | asau paramārthaḥ dṛśyādhiṣṭhānabhūtaḥ dṛśyasārabhūtaḥ vā asau paramātmā1340 | śiṣyate śeṣatvena sthito bhavati | rajatātyantābhāvajñāne iva śuktiḥ ghaṭātyantābhāvajñāne iva vā mṛt | tadvyatirekeṇānyasya kasyāpy asattvāt tataḥ puruṣeṇāsau budhyate | astīti parokṣapratītyā niścīyate | tataḥ tadanantaram | jñāyate | aham ity aparokṣapratītyā niścīyate ||
nanu jñānopāyikaḥ dṛśyātyantābhāvo mā sidhyatu prāṇarodhanādyupāyajālasādhitayā1341 vismṛtyā eva paramātmajñānaṃ bhaviṣyatīty | atrāha
cit sākṣibhāvena sthitam cittattvam | dṛśyābhāvād ṛte svasākṣibhāvasiddhāt dṛśyābhāvāt ṛte | apratibimbā dṛśyapratibimbarahitā | dṛśyasākṣitām akurvatīti yāvat | kvacin na bhavati | svabhāvatyāgaprasaṅgāt | atra samarthakaṃ dṛṣṭāntaṃ kathayati | kva vineti | na hi bimbasattāyāṃ pratibimbarahitaḥ ādarśaḥ dṛśyate iti bhāvaḥ | nanv anyadeśasthe bimbe sattāṃ bhajaty api ādarśaḥ pratibimbarahitaḥ dṛśyate | tathā bahiḥ dṛśyasattā bhavatu | prāṇarodhādidvāreṇa bahiḥ aprasarantī cit dṛśyasparśarahitā bhaviṣyatīti cet | asad etat | atyantābhāvajñānaṃ vinā dṛśyabījasya nāśayitum aśakyatvāt | anyathā nidritasyāntaḥ svapnaprapañcabhānaṃ na syāt | nanu tasya prāṇarodhādyupāyarāhityāt svapnapratibhānam astīti cet | tarhi dṛśyātyantābhāvajñānahīnān kapaṭarahitān prāṇarodhādikāriṇaḥ eva pṛccha | kiṃ yuṣmākaṃ svapnapratibhānam asti na veti | nanu kapaṭarahitāḥ dṛśyātyantābhāvajñānayuktā api asmābhiḥ pṛṣṭā eva | tair api svasya svapnapradarśakatvam uktam | ucyatāṃ nāma kā hāniḥ | yathā jāgrati bhāsata eva jagataḥ atyantābhāvajñānaṃ teṣām1342 asti tathā svapne 'pi | na hi te bhāsamānam eva dṛśyaṃ dṛśyatayā paśyanti | kiṃ tu brahmatayety alaṃ prapañcena ||
nanu tathāpi dṛśyātyantābhāvena vinaivātmatattvaṃ paśyāma ity | atrāha
asya puraḥsphurataḥ | jagannāmnaḥ jagad iti nāmadheyayuktasya | dṛśyasya dṛśikriyāviṣayasya bhāvajātasya | sattāsambhavanaṃ vinā atyantābhāvaṃ vinā | kenacit puruṣeṇa | kadācit | paramaṃ tattvam paramātmākhyaṃ tattvam | na budhyate na jñāyate | tasmāt dṛśyātyantābhāvaḥ samyagjñānopāyena sādhyaḥ iti bhāvaḥ ||
dṛśyāsattāyāṃ sandihānaḥ śrīrāmaḥ pṛcchati
vaipulyakathanam | yathā meruḥ sarṣapodare astīti kenacid ukte sati | tasmin asambhavārthapratipādakatvam eva viśrāmyati | tathā jagataḥ sattā nāstīti pratipādake tvayy apīti bhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
he rāma | tvaṃ | cet yadi katicit dināni kiyanti dināni | akhinnadhīḥ1344 anudvignamatiḥ san | saṃmukhadhīḥ sann iti yāvat | sādhusaṅgamasacchāstraparamaḥ tiṣṭhasi | tat tadā | ahaṃ kṣaṇāt te tava | tvāṃ pratīti yāvat | dṛśyam dṛśyarūpaṃ jagat | pramārjayāmi nāśayāmi | jñānadvāreṇātyantābhāvayuktatvaṃ1345 sampādayāmīti yāvat | kaḥ yathā | bodho yathā | yathā bodhaḥ samyagjñānam | mṛgatṛṣṇājalaṃ pramārjayati | tathety arthaḥ | anena sādhusaṅgādeḥ dṛśyātyantābhāvajñānaṃ prati mukhyam upāyatvam uktam | nanu dṛśyamārjanena kiṃ setsyatīty | atrāha dṛśyābhāve iti | dṛśyābhāve jñānadvāreṇa dṛśyābhāve siddhe sati | draṣṭṛtā ca śāmyet layaṃ vrajet | nanu tarhi abhāva eva śiṣyate ity | atrāha bodha iti | bodhaḥ dṛśyadraṣṭratyantābhāvasākṣibhūtaṃ śuddhacittattvaṃ | śiṣyate avaśiṣṭaṃ bhavati | anyathā siddhasyāpi dṛśyātyantābhāvasya asatkalpatvaṃ syāt ||
nanu kathaṃ dṛśyamātrātyantābhāvenaiva draṣṭṛtā śāntiṃ vrajatīty | atrāha
asmin puraḥsphuraṇaśīle | dṛśye dṛśikriyāviṣaye bhāvajāte | sati sattāṃ bhajati sati | draṣṭṛtvam paramārthataḥ śuddhacinmātrasvarūpadraṣṭṛviṣayaḥ draṣṭṛbhāvaḥ syāt | viṣayasadbhāvena dṛśikriyāṃ prati kartṛtvasambhavāt | taṇḍulādiṣu hi satsu tadviṣayāṃ pākakriyāṃ prati kartṛtvaṃ bhajataḥ puruṣasyaiva pācakatvaṃ bhavati | na kevalaṃ dṛśyasattayā draṣṭuḥ eva draṣṭṛtā bhavati | api tu draṣṭṛsattayāpi1346 dṛśyasya dṛśyatvam astīty abhiprāyeṇāha dṛśyatvam iti | avekṣake prekṣake | draṣṭarīti yāvat | sati sattām1347 bhajati sati | dṛśyatvam paramārthataḥ śuddhacinmātrasvarūpadṛśyāśrayaḥ dṛśyabhāvaḥ syāt | na hi pācakena pākakriyāviṣayīkṛtaṃ taṇḍulādikam odanāvasthādyaparaparyāyaṃ pācyabhāvam1348 avalambate1349 | ataḥ anyo'nyāpekṣatvena dṛśyamātrātyantābhāvena draṣṭṛviṣayā draṣṭṛtā naśyaty eveti bhāvaḥ | draṣṭṛtvadṛśyatvānyo'nyāśrayakathanaprasaṅgena tayoḥ ekatvadvitvayor api anyo'nyāśrayaṃ kathayati ekatvam iti | ekatvam mukhyatayā pūrvaṃ gaṇanārhe draṣṭari gatam ekatvam | dvitve avaratayā paścād gaṇanārhadṛśyagate dvitve | sati sattāṃ bhajati sati | syāt | dvitvābhāve gaṇanasyaiva apravṛtteḥ | gaṇanaṃ hi dvitvādikaṃ1350 vīkṣyaiva vyavasthātuṃ pravartate | dvitvādyabhāve tu kimarthaṃ tasya pravartanaṃ syāt | vyavasthāyāḥ svayaṃ vṛttau ca tatprathamāvayavabhūtasya ekatvasya sphuṭā evāsiddhiḥ | tathā dvitvam dṛśyagataṃ dvitvam | ekatvavedane ekatvākāre vedane | draṣṭṛgate ekatve iti yāvat | sati | syāt | ekaṃ vigaṇayyaiva dvitīyo gaṇanaviṣayatāṃ yātīti sphuṭā eva hi ekatvaṃ vinā dvitvasya anupapattiḥ1351 ||
phalitaṃ kathayati
hi niścaye | ataḥ atra anayoḥ ekatvadvitvayoḥ madhye | ekābhāve ekasya dvitvasya vā abhāve sati | dvayoḥ eva ubhayoḥ dvitvaikatvayoḥ eva | siddhiḥ na bhavati | nanu tataḥ kiṃ setsyatīty | atrāha dvitvaikyeti | dvitvaikyayoḥ draṣṭṛdṛśyayoś ca kṣayaḥ dvitvaikyadraṣṭṛdṛśyakṣayaḥ | tasmin sati sat dvitvādisākṣitvena sthitaṃ sadākhyaṃ1352 vastu | avaśiṣyate avaśiṣṭaṃ bhavati ||
vyavahitaṃ dṛśyapramārjanapratijñāṃ punar api karoti
aham | ahantādi ahambhāvapramukham | malaṃ malabhūtaṃ | sarvaṃ dṛśyaṃ jagat | te manomakurataḥ tvanmanodarpaṇāt | atyantāsattvasaṃvittyā atyantābhāvajñānena | dṛśyaviṣayātyantābhāvajñānotpādaneneti yāvat | pramārjayāmi | yuktaṃ ca makurāt malāpamārjanam ||
nanv etāvataḥ dṛśyasya pramārjanaṃ kathaṃ kartuṃ śaknoṣīty | atrāha
asataḥ sattākartṛtvam abhajataḥ | bhāvaḥ sattā | na vidyate | śaśaśṛṅgasyāpi sattāpatteḥ | sataḥ sattākartṛtvaṃ bhajataḥ | abhāvaḥ asattā | na vidyate | svarūpahāniprasaṅgāt | na ca svarūpahāniḥ yuktā | agner api agnitvahāniprasaṅgāt | yat1354 svarūpeṇa nāsti | tatpramārjane kaḥ kleśaḥ bhavati | na hi śaśiśṛṅgatroṭane kasyāpi yatnaḥ dṛṣṭaḥ ||
jagat ādau prathamaṃ eva | anutpannaṃ bhavati | ataḥ jagatpramārjane kleśo nāstīti bhāvaḥ | nanu yadi jagat prathamam evānutpannaṃ bhavati1358 tarhi kim idaṃ bhāsata ity | atrāha yac cedam iti | yac cedam yac caitat | tatam vistāritasvarūpaṃ kiñcit dṛśyate | tat brahma eva brahmākhyaṃ vastu eva | vimale svātmani śuddhacinmātrasvarūpāyāṃ svabhittau | cittvāt svabṛṃhitaṃ1359 atiśayena bṛṃhāgataṃ bhavati | anyathā brahmatvāyogāt | bṛṃhāyuktam eva hi brahmocyate | na ca vastuni bṛṃhaṇaṃ nāmānyavastunaḥ utpattiḥ vaktuṃ śakyate | jale1360 'pi dravatvāt prādurbhūtasya taraṅgatayā bṛṃhaṇasyānyavastūtpattitvaprasaṅgāt | na ca mūrkho 'pi jale taraṅgānām anyatvam aṅgīkaroti | cidrūpasyātmana eva svapnapadārthabhāvena bṛṃhaṇaṃ dṛṣṭam iti cittvād ity uktam ||
punaḥ punar etad eva kathayati
nāma niścaye | jagat na cotpannaṃ bhavati | na ca asti | na ca dṛśyate | brahmaṇa evaitadrūpatayā sthitatvāt | jagat kim iva | kaṭakāditvam iva | yathā hemni bhāsamānaṃ kaṭakāditvaṃ nāsti | hemnaḥ eva tadrūpatayā sthitatvāt | tathā ity arthaḥ | ataḥ etatpramārjane śramaḥ kiṃ bhavati | brahmatājñānamātreṇaiva pramārjitatvāt | na hi hemni bhāsamānaṃ kaṭakāditvaṃ aśakyapramārjanaṃ bhavati | hematājñānamātreṇaiva tasya pramārjitatvāt ||
etāvata āśvāsarahitaṃ śiṣyaṃ jñātvā tasya samāśvāsanaṃ karoti
vayam | etat pūrvoktaṃ vastu | vistareṇa bahuyuktibhiḥ tathā ihāsmin śāstre | vakṣyāmaḥ | nūnaṃ niścaye | yathā tvayā etat abādhitaṃ svayam evānubhūyate ||
prakṛtam eva kathayati
hi niścaye | yat vastu | ādāv eva utpannaṃ na bhavati | tasyehāstitā sattvam | kutaḥ bhavati | atra dṛṣṭāntadvayam kathayati kuta ityādi ||
jagadbhramaḥ jagadrūpaḥ bhramaḥ | jagad iti yāvat ||
tarhi kim idaṃ bhāsate ity | atrāha
asmābhiḥ yat idaṃ dṛśyate | tat nirāmayam bhāvābhāvākhyāmayarahitam | brahmaiva bhavati | vayam | etat purastāt agre | yuktitaḥ yuktibhiḥ | vaḥ yuṣmākam | vakṣyāmaḥ | na girā eva vakṣyāmaḥ | sārvavibhaktikas tasilNote: Vgl. Pāṇ 5.4.44, vārt.1 [II 436]. ||
sargāntaślokena yuktiyuktavākyopekṣāṃ tyājyatvena kathayati
nāma niścaye | avahelanam upekṣā | kaṣṭāvahaḥ kaṣṭadāyī | asambhavaprayatnair ātmana iti śeṣaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe saptamaḥ sargaḥ ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
etat dṛśyāsatyatvam | nanu kimartham atra yuktiṃ pṛcchasīty | atrāha nyāyeti | yataḥ etasmin nyāye | nyāyena anubhūte sati | jñeyam nāvaśiṣyate | yuktiśravaṇena sarvasya jñātatvāt ||
śrīvasiṣṭhaḥ vistarakathanapratijñāṃ sampādayiṣyann uttaraṃ kathayati
ārūḍhā buddhau satyatayā sphuritā | jagataś ca mithyājñānarūpatvaṃ śuktirajatavaj jñeyam | yuktaś ca viṣūcikāyāḥ mantreṇa nāśaḥ ||
vakṣyamāṇopadeśaśravaṇaṃ prati śrīrāmaṃ dṛḍhīkaroti
ākhyāyikāḥ upadeśakārīṇi ākhyānāni | bodhasiddhaye dṛśyātyantābhāvajñānasiddhaye | muktaḥ dṛśyenāspṛṣṭaḥ ||
aśravaṇe daṇḍaṃ kathayati
tvaṃ no cet śṛṇoṣi | atha vā udvegaśīlatvāt ardhād utthāya gacchasi | tat tadā | tiryagdharmiṇaḥ paśutulyasya | te | kiñcid api na setsyati ||
nanu dṛḍhatayā śravaṇenāpi yadi kiñcin na setsyati tadā kiṃ kāryam ity | atrāha
yaḥ puruṣaḥ | yam artham yat vastu | prārthayate prārthanāviṣayaṃ karoti | tathā tadanukalpena1367 | na tv anyathā | yatate | saḥ avaśyaṃ tat āpnoti | cet yadi | śrāntaḥ na nivartate ||
nanv aham asmin prārthite vastuni kiṃrūpaṃ yatnaṃ karomīty | atrāha
niratiśayapratibhāvattve dinaiḥ | anyathā māsair | iti vibhāgaḥ ||
śrīvasiṣṭhasādhutve niścitaḥ śrīrāmaḥ ātmajñānaprabodhanimittaṃ śāstraṃ pṛcchati
ātmajñānaprabodhāya ātmajñānāvirbhāvārtham | na śocyate dṛśyāsaktirūpaṃ śocanaṃ nānubhūyate ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
ātmajñānaṃ pradhānaṃ vācyatayā sārabhūtaṃ yeṣāṃ | te | tādṛśānām | idaṃ rāmāyaṇābhidham ayam mahārāmāyaṇākhyaḥ itihāsaḥ | nanu śrīvālmīkinā svenopanibaddhe śrīmahārāmāyaṇe śrīrāmavṛttāntakathanaprasaṅgataḥ śrīrāmaṃ prati śrīvasiṣṭhena kṛtaḥ upadeśaḥ nibaddhaḥ yaḥ kenāpi dayālunā asmāc chrīmahārāmāyaṇād uddhṛtaḥ1369 tat katham upadeśakālānantarabhāvinaḥ śrīmahārāmāyaṇasya śrīvasiṣṭhena idam ity anena parāmarśaḥ kṛtaḥ | anena hi śrīmahārāmāyaṇasya śrīvasiṣṭhakṛtatvaṃ dyotate iti cet | ārambhe1370 evāsmābhiḥ ayaṃ nirṇayaḥ kṛtaḥ | kiṃ punaḥ punaḥ pṛcchasi | yataḥ tatra pratibhāvatāṃ svayam asyārthasyāvabodhakatvaṃ uktam | tadrahitānāṃ tv anadhikāraḥ uktaḥ | iti pratibhām eva pṛccha | yadi na pratibhā asti tadānadhikāritvān maunam eva kāryam ity alaṃ prapañcena ||
śrīmahārāmāyaṇam eva praśaṃsati
asmāt rāmāyaṇākhyāt ||
vāṅmaye śāstre ||
sthitam eva na tu mudgarādiprahāraiḥ nāśaṃ nītam | atra dṛṣṭāntam āha yatheti | bhāvanā satyatābhāvanā | evakāraḥ pādapūraṇārthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | yathā svapne jāgradavasthāyāṃ asatyatayā parijñāte sati | tatrānubhūtaiḥ bhāvābhāvaiḥ harṣāmarṣau na jñāyete | anyathā hi jāgraty anubhūtair atītair api bhāvābhāvair iva tatratyaiḥ bhāvābhāvaiḥ harṣāmarṣotpādaḥ syāt | tathā mahārāmāyaṇavicāraṇena dṛśye asatyatayā jñāte sati dṛśyaviṣayaiḥ bhāvābhāvaiḥ harṣāmarṣau na jñāyete iti ||
nanv anyāny api śāstrāṇi santy1371 eva | tat katham asyaivāsādhāraṇakāraṇatvaṃ kathayasīty | atrāha
yat iha asmin rāmāyaṇe | asti sāmastyena vidyate | tat anyatra anyaśāstreṣu | asti vyastatvena bhavatīty arthaḥ | yat iha nāsti tat kvacit kutrāpi śāstre | nāsti | ataḥ budhāḥ samastaśāstrasārajñāḥ | idam etat śrīmahārāmāyaṇaṃ | samastavijñānaśāstrakośaṃ sakalādhyātmaśāstrabhāṇḍāgāraṃ | viduḥ jānanti ||
uktalakṣaṇaśrīmahārāmāyaṇaśravaṇe phalaṃ kathayati
bālasyāpi mūrkhasyāpīty arthaḥ | paṇḍitasya tu kā katheti bhāvaḥ ||
etadvimukhasya kartavyaṃ kathayati
abhavyāya āsurasvabhāvayuktāya | jñānavāṅmayam jñānavākyanirbharam ||
nanu muktikāmasya mama kim etacchravaṇenety | atrāha
svayam eva ayatnam eva ||
etat maduktaṃ vastu | nanu yady etacchravaṇe pravṛttasya kiñcit pratyavāyādi syāt tadā kiṃ kāryam ity | atrāha idam iti | varaśāpavat varaśāpayuktam | mantravad iti śeṣaḥ ||
sargāntaślokena svātmavicārasya dṛśyātyantābhāvajñāne asādhāraṇakāraṇatvaṃ kathayati
te tava1375 | idaṃ dṛśyasvarūpaṃ1376 | saṃsṛtiduḥkham janmākhyaṃ duḥkhaṃ | svātmavicāramahākathayā | svātmavicārasya1377 | yā mahākathā anyo'nyaṃ mahatī kathā | tayaiva śāmyati | dhanadānatapaḥśrutavedaiḥ idaṃ saṃsṛtiduḥkham no śāmyati | ataḥ bhavitavyam iti śeṣaḥ | ataḥ kāraṇāt puruṣeṇa | tasya svātmavicārasya | yat kathanam sādhubhiḥ saha anyo'nyakathanaṃ | tadarthaṃ ujjhitāni tyaktāni | yatnaśatāni kathanavyatiriktāni yatnaśatāni | yena | saḥ | tādṛśena bhavitavyam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe 'ṣṭamaḥ sargaḥ ||
oṃ pūrvasargāntaślokārtham eva sphuṭaṃ kathayati
taccittāḥ | tasmin svātmavicāre | cittaṃ yeṣāṃ | te | tādṛśāḥ | tathā tasmin svātmavicāre | gatāḥ niṣṭhāṃ gatāḥ | prāṇāḥ bāhyendriyāṇi yeṣāṃ | te | tādṛśāḥ | tathā tam ātmavicāraṃ | parasparam bodhayantaḥ | tathā taṃ ātmavicāraṃ | kathayantaś ca ye sādhavaḥ | tuṣyanti tuṣṭiyuktāḥ1378 bhavanti | tathā ramayanti anyān tuṣṭiyuktān sampādayanti | ātmajñānaikaniṣṭhānāṃ ātmavicāraikaparāṇāṃ | teṣāṃ puruṣāṇām | ātmajñānavicāraṇāt sā jīvanmuktatā udeti prādurbhavati | yā videhamuktataiva bhavati | niḥśeṣaṃ dehābhimānābhāvāt ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
jīvanmuktasyety atra caśabdo 'dhyāhāryaḥ | yate yatnaṃ karomi | lakṣaṇam svarūpapratiṣṭhāpakaḥ dharmaḥ | dhiyā buddhyā | kathambhūtayā | śāstram eva dṛk netre | yasyāḥ1379 | sā | tādṛśyā | śāstrānusāriṇyety arthaḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
vyavahāravato 'pi viśvapadārtheṣu vyavahāraṃ kurvato 'pi | yasya puruṣasya | yathāsthitam anena prakāreṇaiva sthitam | na tu kenāpi prayatnena nāśitasvarūpaṃ | idam puraḥsphuraṇaśīlaṃ jagat | astaṃ1380 gataṃ nāśaṃ gataṃ | ata eva vyoma śūnyarūpaṃ bhavati | paṇḍitaiḥ sa jīvanmuktaḥ ucyate | bhāsamānasya jagataḥ śuktikārajatavat asatyatvadarśitvaṃ jīvanmuktalakṣaṇam iti bhāvaḥ ||
bodhe dṛśyātyantābhāvajñānapūrvake ātmajñāne | ekaṃ kevalaṃ | niṣṭhā ratiḥ yasya | saḥ bodhaikaniṣṭhaḥ | tasya bhāvaḥ tattā | tām yātaḥ gataḥ | yaḥ puruṣaḥ | jāgraty eva jāgradavasthāyām eva | tatrāpi vyavahartaiva pravāhāgatavyavahārakāry eva | suṣuptavat suṣuptyāviṣṭa iva | āste | niranusandhāna āste iti yāvat | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmuktaḥ ucyate | dṛśyate ca stryādiniṣṭhasya puruṣasya1381 jāgrati vyavahartur1382 eva sataḥ suṣuptavad avasthitir iti nāyastam ||
yathāprāptasthiteḥ pravāhāgataniṣṭhasya | yasya | sukhe duḥkhe ca mukhaprabhā nodeti nāstam āyāti harṣāmarṣarāhityāt | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmuktaḥ ucyate ||
yaḥ puruṣaḥ | jāgarti bāhyapadārthaviṣayaṃ bodhaṃ bhajati | kathambhūtaḥ | suṣupte suṣuptau iva tiṣṭhatīti | tādṛśaḥ | ekacinmātratāniścayena bāhyaprapañcānusandhānarahitatvāt | tathā yasya puruṣasya | jāgrat laukikā jāgradavasthā | na vidyate turyamayatvāt | jīvanmukto hi jāgrati sarvaṃ cinmātramayaṃ paśyan turyāvasthāviṣṭa eva bhavati | tathā yasya nirvāsanaḥ1384 ahaṃmamatārūpavāsanārahitaḥ | bodhaḥ bāhyadehādipadārthajñānaṃ | bhavati | paṇḍitaiḥ sa jīvanmukta ucyate ||
yaḥ puruṣaḥ | rāgadveṣabhayādīnām anurūpaṃ caran api | rāgādhāre putrādau ratiṃ bhajan api | dveṣādhāre śatrau vimukho bhavan api | bhayakāraṇāt siṃhādeḥ calan api | antaḥ manasi | vyomavat atyacchaḥ atinirmalaḥ bhavati | putrādiviṣayasya ratyādeḥ pravāhabalena niranusandhānakaraṇāt1385 | anusandhāna eva hi manasi malaṃ bhavati | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmuktaḥ ucyate | ādiśabdena dehādiviṣayāṇām1386 asmitādīnāṃ grahaṇam ||
yasya puruṣasya | ahaṅkṛtaḥ bhāvaḥ ahaṅkāramayī cittavṛttiḥ | nāsti | sarvatra brahmakartṛtvadarśanāt | tathā yasya puruṣasya | buddhiḥ na lipyate lepayuktā na kriyate | rāgādirūpaiḥ pāpair iti śeṣaḥ | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmukta ucyate | yasya kathambhūtasya | kurvataḥ śarīrayātrānimittaṃ pravāhāgataṃ vā karma kurvataḥ | tathā kenāpi kāraṇena akurvataḥ vā | tatra karaṇakāle niranusandhānakaraṇāt akaraṇakāle śuddhacinmātraparāmarśaniṣṭhatvāt ahambhāvadhīleparāhityaṃ jñeyam ||
khasamaḥ ākāśasadṛśaḥ | yaḥ puruṣaḥ | trilokyāḥ vidheḥ bhvādibāhyatrilokīvidhānasya1388 jāgradādyāntaratrilokīvidhānasya ca | unmeṣanimeṣābhyāṃ | arthāt paramātmatayā niścitasya cittattvasya unmeṣeṇa cetyānaunmukhyākhyena prādurbhāvena | nimeṣeṇa cetyaunmukhyākhyena svarūpagopanena | pralayasambhavau paśyati saṃhārotpattī | tathā tirobhāvāvirbhāvau paśyati | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmuktaḥ ucyate | atha vā svaparāmarśaḥ unmeṣaḥ | tatrāpi upekṣā nimeṣaḥ | tathā ca unmeṣeṇa sambhavaḥ | nimeṣeṇa pralayaḥ | iti yathāsaṅkhyaṃ vihāyaiva sambandhaḥ kāryaḥ ||
śuddhabodhaikatāṃ śuddhabodhenaikatvaṃ gataḥ | yaḥ puruṣaḥ | buddhaḥ bodhayuktaḥ san | antaḥ suptaḥ iva āste tiṣṭhati | niranusandhānatvāt | yaḥ kathambhūta iva | bhoktā eva bhujikriyākartṛtvaṃ bhajann eva | abhoktā iva svasmin śuddhabodhatājñānena bhoktāham ity abhimānābhāvāt | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmuktaḥ ucyate ||
yaḥ draṣṭaiva dṛśikriyākartṛtvaṃ bhajann eva | na tv andhavat tiṣṭhan | adraṣṭā bhavati | tathā yaḥ jīvann eva jīvanakriyākartṛtvaṃ bhajann eva | mṛtopamaḥ bhavati | mṛtasadṛśaḥ bhavati | mṛtavat bhogādivāñchābhāvāt | tathā yaḥ vyavahartā eva vyavahāraṃ kurvan eva | śailābhaḥ bhavati | tattvataḥ1390 kṣobharāhityāt | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmuktaḥ ucyate ||
lokaḥ sāmānyalokaḥ | yasmāt nodvijate udvegakāraṇābhāvena udvegaṃ na yāti | tathā yaḥ lokāt na udvijate niṣprayojanatvāt | svaprayojanaparaḥ eva hi yebhyaḥ svaprayojanaṃ na paśyati tebhyaḥ udvijate | yaḥ kathambhūtaḥ | harṣāmarṣabhayonmuktaḥ harṣāmarṣabhayarahitaḥ | svasmin śuddhabodhaikatājñānāt | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmuktaḥ ucyate ||
śāntā ātmani cinmātratādarśanena layaṃ gatā | saṃsārakalanā yasya | saḥ | tādṛśaḥ | yaḥ puruṣaḥ | kalāvān api jñānākhyakalāyukto 'pi | niṣkalaḥ kalābhyaḥ niṣkrāntaḥ bhavati | svasya niṣkalacinmātratājñānāt | tathā yaḥ sacittaḥ api śuddhasattvasvarūpacittayuktaḥ api | niścittaḥ cittān niṣkrāntaḥ bhavati | malinacittābhāvāt | paṇḍitaiḥ saḥ jīvanmuktaḥ ucyate ||
pūrṇātmā nirapekṣaśāntacinmātratvena tṛptātmā | yaḥ samastārthajāteṣu pravāhāgateṣu sakaleṣu prayojanasamūheṣu | śītalaḥ kim ayaṃ sidhyati na veti santāparahitaḥ bhavati | keṣv iva | parārtheṣv iva | yathā laukikaḥ parārtheṣu śītalaḥ bhavati | tathety arthaḥ | paṇḍitaiḥ sa jīvanmuktaḥ ucyate ||
jīvanmuktim uktvā kramaprāptāṃ1393 videhamuktiṃ kathayati
cit lakṣaṇayā cidbhāvatāgataḥ jīvanmuktaḥ | dehe śarīre | kālavaśāt niyativaśena | kṣate naṣṭe sati | jīvanmuktapadam jīvanmuktatāṃ | tyaktvā | adehamuktatvaṃ videhamuktabhāvaṃ | yāti | ka iva kāṃ tyaktvā | pavana iva spandanām | yathā pavanaḥ spandanām ceṣṭākaraṇam | tyajati | tathety arthaḥ | pavanaḥ spandatām iveti vā pāṭhaḥ ||
jīvanmuktavat tasyāpi lakṣaṇāni leśataḥ kathayati
videhamuktaḥ anahambhāvena gṛhītasya dehasyāpy abhāvena videhamuktiṃ gataḥ puruṣaḥ | na udeti sadoditacinmātrabhāvena avasthānāt | tathā astam na eti | yathā tathā kalpitasya tadastasya tataḥ evotthānāt | anyathāsambhavāt | tathā na śāmyati saṃsārabhānābhāvaprasaṅgāt | na sat bhavati | bāhyāntarakaraṇāgocaratvāt | tathā asat na bhavati | etādṛkprapañcabhāvena bhānābhāvaprasaṅgāt | na hi śaśaśṛṅgaṃ kenāpi rūpeṇa bhātuṃ1395 śaknoti | tathā dūrasthaṃ na bhavati | sarveṣām ahantāsāratvena sthitatvāt | tathā ahaṃ na bhavati | paricchinnaḥ pramātā na bhavati | aparimitapramātṛtvena sthitatvāt | tathā itarat parimitaṃ prameyaṃ | na bhavati | aparimitaprameyabhāvena sthitatvāt ||
viśvottīrṇatām uktvā viśvamayatāṃ leśataḥ kathayati
asau śuddhacinmātratāṃ yātaḥ videhamuktaḥ sūryo bhūtvā sūryabhāvam āsādya | pratapati tāpakriyākartṛtvaṃ bhajati | tathā viṣṇuḥ bhūtvā jagattrayaṃ pāti rakṣati | evaṃ sarvatra yojyam | eṣāṃ sūryādīnāṃ ca bāhyāntaratvena dvaividhyaṃ jñeyam | bāhye hi sūryaḥ yaḥ vyomni dṛśyate | āntaras tu prāṇaḥ | sūryavat śarīrapākakāritvāt | tathā viṣṇuḥ buddhiḥ | tadvat saṅkalpasthitikāritvāt | tathā rudraḥ ahaṅkāraḥ | tadvat sarvasaṅkalpānāṃ svasmin layīkaraṇāt | tathā padmajaḥ manaḥ | tadvat saṅkalpotpādakatvāt | evaṃ yathāsambhavaṃ sarvatra yojyam | nanu kathaṃ videhamuktaḥ sūryādicarācarapadārthabhāvam āgatya tadgatāḥ sarvāḥ kriyāḥ1396 karotīti cet | satyam | tatra carāḥ tāvat sphuṭam eva antaryāmiśuddhacittattvādhiṣṭhitāḥ1397 lakṣyante | anyathā maraṇāvasthāṃ gateṣv api teṣu prāgvat kriyādhāratvaprasaṅgāt | nanu tatkriyāyāṃ prāṇa eva prerakaḥ dṛśyate | niṣprāṇānām acaraśarīrāṇāṃ1398 niṣkriyatvadarśanāt | asad etat | na hi prāṇo nāmātra prerakatve samarthaḥ1399 kaścic cetana iva lakṣyate | kiṃ tv anyasya kasyāpi svatantrasya cetanasya preraṇayā | devadattapreryamāṇakandukavat1400 nirgamapraveśakārīva dṛśyate iti śuddhasya cinmātrasyaiva carāntaryāmitvena caragatakriyākartṛtvaṃ jñāyate | acareṣv api dṛśyamāṇā avasthitikriyā kriyātvāt caragatakriyāvat tatkṛtā eva jñeyā | yataḥ yatra sākṣāc cetanatayā bhāsamānānāṃ carāṇāṃ svakriyāyām asāmarthyam asti tatra sākṣāj jaḍatvena bhāsamānānāṃ acarāṇāṃ kā kathā kriyākāritve | tena yathā adhiṣṭhātṛbhūtena devadattena kvacit sthāpitāḥ stambhādayaḥ tiṣṭhanti1401 tathā svāntargatena kenāpi tattvena sthāpitāḥ acarāḥ tiṣṭhantīti jñeyam | tatra devadattasya tebhyaḥ bahiḥsthatā1402 pratyakṣam eva1403 dṛśyate iti na tatra tasya tadantargatatvaṃ kalpyate | atra tu bahiḥ sthūlasya kasyāpy adarśanāt tadantargatatvaṃ kalpyate | bahirgatatvam api tasya na virudhyate ity āstām etat | evaṃ ca śuddhacinmātre paryavasitaṃ sarvakriyākartṛtvaṃ tanmayatāgate tasminn api siddham eva | samudre līnasya jalabindoḥ iva samudraguṇaviśiṣṭatvam | avaśiṣṭaṃ mṛtaśarīram api pakṣākṣiptam1404 eva jñeyam | nanu tathāpi videhamuktaḥ sarvāḥ kriyāḥ karotīty etāvanmātram eva siddham | na tu sarvaṃ bhūtvety etat siddham | tatra kā vārteti cet | satyam | tatreyaṃ vārtā | carācarāḥ bhāvāḥ kimmayāḥ iti vicāryamāṇe tatsvarūpaṃ hastagrāhābhāvāt anirvācyatāyām eva viśrāmyati | anirvācyatā eva ca śuddhacittattvasya svarūpam iti śuddhacidrūpatāṃ gatasya videhamuktasya sarvabhāvo yukta eveti na ko 'pi virodhaḥ | etac ca śuddhacittattvasvarūpam anubhavatsu pratyakṣasiddham eva | tadavidvadarthe tu ayaṃ prayatnaḥ kṛta ity alaṃ prapañcena ||
sarkṣasurāsurān nakṣatradevāsurasahitān | kulācalagaṇaḥ bhūtvā lokapālapurāspadaṃ bhavatīti sambandhaḥ ||
spaṣṭam ||
jalākāraṃ bibhrad drutaḥ dravaguṇayuktaḥ | bhavati | analākāraṃ bibhrat jvalatīty yojyam | candro bhūtvā hālāhalaṃ1405 bhūtveti sambandhanīyam ||
rodhayati rodhanaṃ karoti ||
cittve cidbhāve sthitvā | cidbhāvayukto bhūtveti yāvat | jaṅgamaṃ karoti sthāvarākṛtiḥ san1406 sthāvaraṃ karoti | arṇavaḥ bhūtvā bhūstriyaṃ bhūr eva strī | tām valayati samantāt paryanteṣu āvṛṇoti | ko yathā | valayo yathā | yathā valayaḥ striyaṃ | arthāt strībhujaṃ | valayati | tathety arthaḥ ||
paramārkavapuḥ citsūryavapuḥ | bhūtvā | prakāśe prakāśarūpāyāṃ svabhittau | trijagattrasareṇvoghaṃ trijagadākhyaṃ paramāṇusamūhaṃ | visārayan vistārayan | śāntam eva sākṣibhāvena sthitatvāt tatkṛtakṣobharahitam evāvatiṣṭhati | yuktaṃ cārkasya prakāśe trasareṇvoghavisāraṇaṃ śāntam avasthānaṃ ca ||
viśeṣakalanām aśakyāṃ jñātvā sāmānyena kathayati
vā pakṣāntare | yat kiñcit idaṃ jagat | bhātam pūrvaṃ sphuritaṃ | tathā ābhāti adya sphurati | tathā bhām sphuraṇam | upaiṣyati agre āgamiṣyati | tat kālatrayagatam sarvaṃ dṛśyam asau uktaḥ videhamuktaḥ | bhavati ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
he brahman | tvaṃ vada kathaya | puruṣeṇa evam etādṛgguṇayuktena videhamuktena | katham bhūyate kathaṃ sampadyate | hi yasmāt kāraṇāt | me niścayaḥ | iti evaṃ | bhavati | iti kim | iti viṣamā kaṭhinā | eṣā pūrvoktā | dṛṣṭiḥ videhamuktirūpā dṛṣṭiḥ | duṣprāpā durākramyā ca bhavati ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
he rāma | paṇḍitaiḥ eṣā etat videhamuktatvaṃ | muktiḥ ucyate | jīvanmuktatvasya sattvarūpacittāśrayatvenāmuktikalpatvāt | paṇḍitaiḥ etat brahma samudāhṛtam kathitam | sarvapadārthabhāvena bṛṃhaṇābhāktvāt | paṇḍitaiḥ etat nirvāṇaṃ kathitam sarvathā parimitāhantāyāḥ layībhāvāt | tvaṃ śṛṇu etat puruṣeṇa kathaṃ prāpyate ||
asmābhiḥ | ahaṃtvattādisaṃyutaṃ yad idam dṛśyaṃ jagat | dṛśyate anubhūyate | sataḥ api evam eva sthitasyāpi | asya jagataḥ | anutpattyāḥ buddhyā anutpannam evedam ity evaṃrūpasya abhāvasya jñānenaiva | tajjagadviṣayānutpannatvajñāneneti yāvat | etat uktaguṇaṃ videhamuktatvam | avāpyate prāpyate | apivāśabdau evaśabdārthe | etena dṛśyātyantābhāvasya videhamuktiṃ prati kāraṇatvam uktam ||
śrīrāmaḥ punaḥ pṛcchati
videhamuktāḥ yadā yadi | trailokyaṃ sampadyante | he vedyavidāṃ vara | ahaṃ manye | tadā te sargatām eva gatāḥ sargabhāvam eva gatāḥ bhavanti | sargāntargatapadārthabhāvenaiva sphuraṇāt ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
tribhuvanaṃ sargaḥ |ced1408 yadi | vidyate satyaṃ bhavati | tat tadā | te videhamuktāḥ | tattām tribhuvanatāṃ | samprayāntu samyak gacchantu | yatra yasmin sthāne | kaścana trailokyaśabdārthaḥ trailokyaśabdayuktaḥ arthaḥ | trailokyaśabdārthaḥ trailokyākhyaḥ śabdaḥ tadarthaś ceti yāvat | na sambhavati | tatra tasmin sthāne | ity uktyarthadhīḥ evaṃrūpoktyarthākārā dhīḥ | evaṃrūpā uktiḥ evaṃrūpaḥ arthaś ceti yāvat | kutaḥ bhavati | trailokyaśabdārthayor asambhavāt | na sambhavatīty arthaḥ | iti kim | iti brahma lakṣaṇayā videhamuktaḥ | trilokatāṃ sargatāṃ | yātaṃ bhavati | upasaṃhāraṃ karoti tasmād iti | tasmāt tato hetoḥ | anyā brahmaṇaḥ anyā | jagacchabdārthakalpanā jagacchabdārtharūpā kalpanā | na bhavati ||
anena prasaṅgena jagadbrahmaṇoḥ aikyam eva punaḥ punaḥ kathayati
jagat kartṛ | ananyat sarvarūpatvena sthitatvāt svavyatiriktavasturahitaṃ | śāntaṃ svarūpe viśrāntam | ābhāsamātrakam ābhāsamātrasvarūpam | ākāśanirmalam ākāśavat svaccham | brahma eva bhavati | ity eva etad eva | satyāvabodhinaḥ satyajñānayuktasya | satyaṃ bhavati ||
atra dṛṣṭāntaṃ kathayati
yathā hīti dṛṣṭāntatvadyotakam | asmābhiḥ | hemakaṭake suvarṇavalaye | vicāryāpi vicārayitvāpi | nirmalahāṭakam ṛte kaṭakatvaṃ nāma kvacit na dṛśyate | yathā kaṭakaṃ hemaiva bhavati tathā jagat brahmaiva bhavatīti pūrvaślokadṛṣṭāntatayā yojyam uttaraślokadvayaṃ ca ||
dvitīyaṃ dṛṣṭāntaṃ kathayati
ahaṃ payovīcau jalataraṅge | jalād ṛte kiñcana na paśyāmi payovīcau nāsti ||
tṛtīyaṃ dṛṣṭāntaṃ kathayati
kadācana kutrāpi kāle | kutracit kutrāpi1410 deśe | spandatvam pavanāt anyat na bhavati | yataḥ vāyuḥ spanda eva bhavati | phalitaṃ kathayati jagad iti | yataḥ jagataḥ brahmatve dṛṣṭāntatrayam asti tasmāt jagat na vidyate | ataś ca videhamuktasya sargatāgamanaṃ kathaṃ bhavatīti bhāvaḥ ||
punar api pūrvoktam artham eva sadṛṣṭāntaṃ kathayati
spaṣṭam ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
he mune | jagaddṛśyasya jagadrūpasya dṛśyasya | yayā yuktyā atyantābhāvasampattyā atyantābhāvasampādanena | muktatā udeti | tvam mama uttamāṃ niratiśayām1411 | tām yuktiṃ | upadiśa | jagadviṣayasyātyantābhāvasya muktatāsādhane kathaṃ sāmarthyam astīty atra yuktiṃ kathayeti bhāvaḥ ||
nanu yuktim eva kiṃ punaḥ punaḥ pṛcchasīty atrottarakathanapūrvaṃ praśnāntaraṃ karoti
uktanītyā mithaḥ sampannayoḥ yataḥ tvayaivaitad uktam iti śeṣaḥ | yataḥ tvayā eva uktaṃ mithaḥ sampannayoḥ uktanītyā mithaḥ siddhayoḥ | draṣṭṛdṛśyayoḥ madhye | ekasaṅkṣaye sati | tataḥ dvayābhāve sthitiṃ yāte sati | nirvāṇaṃ kaivalyam | avaśiṣyate | tasmāt tataḥ kāraṇāt | dṛśyasya jagataḥ dṛśyasvarūpasya jagataḥ | atyantānudbhavaḥ atyantābhāvasvarūpā atyantānutpattiḥ | yathā yayā yuktyā | budhyate jñāyate | tathā brahma jagadbhāvena bṛṃhitaṃ śuddhacittattvaṃ | itthaṃ jagadrūpeṇa | svabhāvasthaṃ svarūpasthaṃ | yathā budhyate | tvaṃ tathā ca me vada kathaya ||
rasāveśenonmattavat punar api dṛśyātyantābhāvasiddhiyuktiṃ brahmaṇaḥ itthaṃsvabhāvāvasthitiyuktiṃ ca pṛcchati
etat ayaṃ dṛśyātyantābhāvaḥ idam brahmaṇaḥ itthaṃsvabhāvāvasthānaṃ ca | nanu kimartham atra punaḥ punaḥ praśnān karoṣīty | atrāha etasmin iti | he mune | etasmin siddhe sati | sādhyam sādhanīyaṃ | nāvaśiṣyate avaśiṣṭaṃ na bhavati | muktimātrasyaivākāṅkṣitatvāt tasya cānenaiva siddhatvāt ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
nūnaṃ niścaye | iyaṃ mithyājñānaviṣūcikā śuddhacinmātre dṛśyam idam ity evaṃrūpo jñānaviśeṣaḥ | rūḍhā manasi satyatvena bhātā | yuktaṃ ca mantreṇa viṣūcikāyāḥ upaśamanam | vicāraś cātra kiṃrūpam idaṃ dṛśyam ity evaṃrūpo jñeyaḥ ||
nanv asmin samaye mayā kṛta eva leśato vicāraḥ | tat katham idaṃ dṛśyaṃ na śāntam ity | atrāha
samucchedayituṃ nāśayitum | uttarārdhenaitat samarthayati sameti | yathā kaścit parvatāgram ārūḍhaḥ tataś cāvataritum icchan na jhagity evāvatarituṃ śaknoti | tathā cirarūḍhā dṛśyasatyatāpratītiḥ na jhagiti dūrīkartuṃ śakyate iti bahukālaṃ vicāraḥ kartavya iti bhāvaḥ ||
yuktikathanaṃ phalitatvena pratijānīte
tasmāt tato hetoḥ | abhyāsayogena vicārābhyāsayuktyā1412 | tathā yuktyā svabuddhikṛtayā yuktyā | tathā nyāyopapattibhiḥ nyāyaśāstreṣūktābhiḥ yuktibhiḥ | jagadbhrāntiḥ dṛśyasvarūpajagadbhramaḥ | yathā yena prakāreṇa | śāmyet | tathā tena prakāreṇa | idam vakṣyamāṇaṃ vāgjālaṃ | mayā kathyate | tvaṃ tat śṛṇu śravaṇaviṣayaṃ kuru ||
nanu tacchravaṇena mama kiṃ setsyatīty | atrāha
spaṣṭam ||
samanantarakṛtāṃ pratijñāṃ sampādayan prakaraṇārambhe pratijñātaṃ savistarakathanaṃ prastauti
athaśabdaḥ ānantaryārthaḥ saṅkṣepakathanānantaratāṃ dyotayati | kimartham utpattiprakaraṇam eva prathamaṃ kathyate ity | atrāha yaḥ kileti1413 | ataḥ muktikathane pravṛttair asmābhiḥ utpattiprakaraṇakathanam eva kāryam | anyathā nirādhārāyāḥ mukteḥ kathanam ayuktaṃ syād iti bhāvaḥ ||
vistareṇa kathayiṣyamāṇe 'sminn utpattiprakaraṇe tvaṃ kiṃ kathayasīty | atrāha
iyam puraḥsphuraṇaśīlā | jagadbhrāntiḥ jagadākāraḥ bhramaḥ | itthaṃ anayā yuktyā | ajātā eva anutpannā eva | ataḥ khātmikā ākāśasvarūpā satī | bhāti sphurati | iti etat | mayā adhunā asmin utpattiprakaraṇe kathyate ||
utpattiprakaraṇam eva kathayiṣyan sthūṇānikhanananyāyenotpattimūlakāraṇabhūtaśuddhacinmātraprakaṭanārtham ādau tadāvarakaprapañcalayaṃ tāvat kathayati
*1415kiñcit anirvācyasvarūpam | sarvaprakārāḍhyaṃ samastabhāvābhāvādiprakārayuktaṃ | mahāpralaye turyākhye avasthāviśeṣe mahākalpāntasamaye ca | rudrādipariṇāmini rudrādilayayukte | rudro 'tra ahaṅkāraḥ saṃhārādhikārī śrīmahādevo jñeyaḥ | ādiśabdena buddhyādeḥ sṛṣṭisthityadhikāriṇaḥ1416 viṣṇvādeś ca grahaṇam | adṛśyam bāhyendriyāgocaram | nanu katham adṛśyaṃ ca bhavatīty | atrāha kvāpīti | kvāpi yāti anirvācye kasmin cittattve ekatāṃ yāti | anyatayā sphuratīti yāvat | ata eva vinaśyati adarśanaṃ gacchati | na hi bhāsamānasya sarvathā vināśo yuktaḥ | śuktikārajatasyāpi sarvathā vināśaprasaṅgāt | na hi śuktikārajataṃ sarvathā vinaśyati | kiṃ tu śuktibhāvena sphurati ||
nanu bhāsamānasyaitasya jagataḥ nāśe kiṃ śiṣyate | bhāsamānasya śuktikārajatasya nāśe hi śuktikā śiṣyate ity | atrāha
tataḥ dṛśyanāśānantaram | kiñcit arthāt dṛśyavināśasākṣisvarūpaṃ kim api1417 anirvācyaṃ vastu | śiṣyate śiṣṭaṃ bhavati | anyathā bhāsamānasya iyataḥ jagataḥ kutrāvasthānaṃ syān | na hi bhāsamānasya vināśo ghaṭasvarūpanāśavat yuktaḥ | śuktikārajatanāśavad anyarūpatayā sphuraṇamātrarūpatvāt | anyarūpatayā sphuraṇaṃ prādhānyaṃ1418 vinā nopapadyata iti | kiñcit kathambhūtam | stimitagambhīram | stimitam cetyaunmukhyākhyaspandarahitam | gambhīram svaviṣayāvagāhitrabhāvenāvagāhanakriyāviṣayatvābhāvena ca avagāhitum aśakyam | tādṛśaṃ ca tat tādṛśaṃ ceti | punaḥ kathambhūtaṃ | na tejaḥ śuddhacinmātrarūpatvena jīvādisvarūpalaukikacetanavyatiriktam ity arthaḥ | tathā na tamaḥ jaḍapadārthavyatiriktam ity arthaḥ | atha vā cinmātrarūpatvena cetyasvarūpabāhyatejastamovyatiriktam iti jñeyam | punaḥ kathambhūtam | sarvatrānusyūtam1419 | punaḥ kathambhūtam | anākhyam ākhyākartṛtvenāvasthānāt1420 ākhyāviṣayatvābhāvāc cākhyātum aśakyam ity arthaḥ | punaḥ kathambhūtaṃ | anabhivyaktam bāhyāntaḥkaraṇāgocaratvena aprakaṭasvarūpam | kṛtaś ca pūrvam eṣāṃ viśeṣaṇānāṃ hetuhetumadbhāvena śṛṅkhalābandha iti na punar āyastam ||
avaśiṣṭatayā proktaṃ vastu punar api vistareṇa viśinaṣṭi
anantatayā anantabhāvena | sthitaṃ yat vastu | śūnyaṃ na bhavati | tattve hi jagadadhiṣṭhānatvam ayuktaṃ syāt | na hi1421 śūnyaṃ kasyāpi adhiṣṭhānaṃ dṛṣṭam | tatra bhāsamānasya picchikādeḥ1422 nāyanaraśmyadhiṣṭhānatvāt | tathā yat vastu | ākāśaṃ na bhavati | proktanyāyena śūnyavyatiriktatvāt | ākāśasya ca śūnyaikamayatvāt | yat dṛśyaṃ na bhavati | kevaladraṣṭṛsvarūpatvāt | yat vastu | darśanam na bhavati | draṣṭṛdṛśyānapekṣasiddhikatvāt | yat bhūtapadārthaughaḥ na bhavati | tattve hi jaḍaṃ syāt ||
pūrṇāt pūrṇatvenābhimatāt ākāśādeḥ | pūrṇatarākṛti pūrṇatarākāram | yat vastu | kim apy avyapadeśātma kim apy anirvācyasvarūpaṃ bhavati | tathā yat sat na bhavati | [...]Note: Explikation des Vorangegangenen sowie ‘pratīka 'nāsadḥ'’ haplographisch verloren? jagadadhiṣṭhānatvāyogāt | tathā yat sadasat na bhavati | ubhayadoṣaprasaṅgāt | tathā yat abhāvaḥ na bhavati | tadviruddhābhāvatayāpy avasthānāt ||
yat evaṃvidhaṃ bhavati | evaṃvidhaṃ kīdṛg ity apekṣāyām āha cinmātram ityādi | cinmātram kevalaṃ citsvarūpam | ata eva cetyarahitam cetyārūṣitam | anantam svāntasyāpi sākṣitvena sthitatvāt | tatra hi anādimadhyaparyantam ādimadhyaparyantavyavasthākārideśakālabhāsakatvāt ādimadhyaparyantarahitam | anādhi cittābhāvena tadāśritādhirahitam | nirāmayam bhāvābhāvādisvarūparogarahitam ||
yasmin vastuni | jagat prasphurati adhiṣṭheyatayā vilasati | kathaṃ | dṛṣṭimauktikahaṃsavat | dṛṣṭau sphuritau mauktikahaṃsau dṛṣṭimauktikahaṃsau | tāv iva tadvat | rogavaśena hi dṛṣṭyavayavabhūtāḥ raśmayaḥ mauktikabhāvena haṃsabhāvena cākāśe sphuranti | sadasadātmakaḥ sadasatsvarūpaḥ | anirvācya iti yāvat | yaḥ devaḥ | yaḥ krīḍāśīlaḥ dyotanaśīlaś ca | idaṃ idantayā viṣayīkṛtaṃ bhāvajātaṃ bhavati | sārabhāvena sthitatvāt | yaḥ devaḥ idaṃ na bhavati | ahantāsāratvena1427 sthitatvāt ||
akarṇajihvaḥ1429 śrotrendriyarasanendriyarahitaḥ | tathā anāsātvaṅnetraḥ ghrāṇendriyatvagindriyanetrendriyarahitaḥ | yaḥ sarvatra sarvadeśeṣu | sarvadā sarvakāleṣu | śṛṇoti samastaśabdaśravaṇakriyāṃ karoti1430 | āsvādayati samastāsvādāsvādanakriyāṃ1431 karoti | jighran bhavati | samastagandhaśiṅghaṇakriyāṃ kurvan bhavati | spṛśati1432 samstasparśasparśanakriyāṃ1433 karoti | paśyati samastarūpadarśanakriyāṃ karoti | samastadeśakālagatasamastaprasādasamastendriyasāratvena1434 sthitatvāt śravaṇādikriyākartṛtvābhimānagrastasamastadeśakālagatasamastapramātṛbhāvena vā sthitatvāt | na cendriyasāratvena sthitasyāsyānyendriyāpekṣā yuktā | indriyāṇām indriyāntaranairapekṣyeṇa tatsārasyāpi tadvat tadapekṣāyāḥ ayuktavāt | kalpyamānānām api teṣāṃ etatsāratvaṃ vinā nakiñcidrūpatvāpatteḥ | etatsāratve tu etasyaiva tadbhāvenāpi sthitatvāt | sarvapramātṛbhāvena sthitatve api nendriyāntarāpekṣā | tadindriyair evendriyamattvena indriyāntarāṇām anupayogitvāt ||
sa eva cinmātrasvarūpaḥ san draṣṭṛtām āpannaḥ sa eva | na tv anyaḥ kaścit | yenālokena yatsvarūpeṇa | sargacitraṃ1435 jagadrūpaṃ citram1436 | citprakāśena lakṣyate dṛśyate | cidālokaṃ vinā draṣṭuḥ jagaddarśanāsambhavāt | kathambhūtaṃ sargacitraṃ1437 | sadasadrūpaṃ | phalataḥ sadasadbhyām anirvacanīyam | punaḥ kathambhūtam | anādyantam anādyantacinmātrasāratvenādyantarahitam ity arthaḥ | punaḥ kathambhūtaṃ ca | kharūpaṃ ca | ābhāsamātrarūpatvena svapnavat ākāśarūpaṃ cety arthaḥ | punaḥ kathambhūtam | arañjanam bhāsamānābhiḥ bhāvābhāvarañjanābhiḥ1438 śuddhatvena paramārthato muktam ity arthaḥ | apiśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ ||
yaḥ svarūpaṃ cinmātrākhyaṃ svabhāvaṃ1439 | jagat naśvaracetyarūpaṃ | paśyati svagocarīkaroti | kathambhūtam jagat | vyomātmaiva paramārthato jagadrūpatābhāvāt nakiñcidrūpam eva | punaḥ kathambhūtaṃ | sadābhāsaṃ sad ivābhāsata iti sadābhāsam | paramārthato na sad ity arthaḥ | kathaṃ paśyati | ardhonmīlitadṛgbhrūbhūmadhyatārakavat | ardham unmīlitā dṛk yena | saḥ ardhonmīlitadṛk | bhruvau eva bhūḥ sthānaṃ | tasyā madhyaṃ bhrūbhūmadhyaṃ | ardhonmīlitadṛśaḥ1440 bhrūbhūmadhye bhāsamānā yā tārakā | tadvat | ardhonmīlitanetraḥ1441 puruṣaḥ svabhrūmadhye svadṛṣṭiraśmim eva tārakākārāṃ yathā paśyati | tathety arthaḥ | abhinayagamyaś cārthaḥ ||
yasya vibhoḥ kāraṇaṃ nāstīty arthaḥ | nanu kathaṃ nāsya kāraṇam asti | satyam | tatkāraṇaṃ cidrūpam acidrūpaṃ vā | nāntyaḥ cidrūpaṃ prati acidrūpakāraṇatvāyogāt | ādye tu sa eva cidrūpaḥ cidrūpasya svasya kāraṇaṃ kathaṃ syāt | iti sarvasya jagataḥ tatkāryatvaṃ kathayati yasyedam iti | jagataḥ cinmātrakāryatvaṃ svapnajagadvaj jñeyam ||
yasya cinmātradīpasya | dīpatvaṃ cāsya prakāśakatvena jñeyam | bhāsā indriyadvāranirgatayā1442 citprabhayā | jagattrayam avasthātraye bhāsamānaṃ prapañcatrayaṃ | bhāti sphurati | kathambhūtasya | sarvataḥ sarvatra | jvalataḥ sarvaṃ prakaṭayituṃ samarthasyety arthaḥ | punaḥ kathambhūtasya | cittasthālīṣu cittarūpeṣu pātreṣu | tiṣṭhataḥ sārabhāvena sthitavataḥ | yuktaṃ ca dīpasya pātreṣv avasthānam | yady api suṣuptau cittaṃ līyata eva tathāpi bījatvenātrāsyāvasthānāt evam uktam | bahir api bhūrbhuvassvarākhyaṃ jagattrayaṃ cittenaiva bhāti ||
yaṃ vinā cakṣurindriyasārabhāvena sthitaṃ yaṃ vinā | ete dṛśyamānāḥ | arkādayo 'pi timiropamā andhakārasadṛśāḥ | bhavanti | cakṣuṣā aprakāśitāḥ sūryādayo hi sphuṭam evāndhakārasadṛśā eva | satīti | yathā sūryasannidhāne mṛgatṛṣṇikāḥ pravartante | tathā yatsannidhāne trijagad ity arthaḥ ||
yasmin saspande dṛśyaunmukhyākhyaspandayukte1443 sati | jagallakṣmīḥ samudetīva | niḥspande sati | antargateva tadantargateva ca bhavati | paramārthato nodeti nāntargacchatīti ivaśabdopādānam | kasminn ivālāta iva | yathālāte saspande bhrāmite sati | cakratā cakrākāratvam | udeti | aspande sati | alātāntargateva bhavati | tathety arthaḥ ||
jagannirmāṇavilayavilāsaḥ jagatsṛṣṭisaṃhāravilāsaḥ | yasyākṣayaḥ nāśarahitaḥ | nirmalaḥ bhedamālinyādūṣitaḥ | mahān mahattvayukta | ata eva vyāpakaḥ | svabhāvaḥ svarūpam eva | bhavati | na tv anyat | kathaṃ | sṛṣṭisaṃhāravilāsaḥ cetyamāno 'cetyamāno vā ity1444 etasyāsatkalpatvād alaṃ taccintayādye cidviṣayatayā cidantargatatvāt tadrūpa eveti na virodhaḥ | kathambhūtaḥ | spandāspandātmakaḥ spandāspandasvarūpaḥ | tatra sṛṣṭivilāsaḥ spandamayaḥ | aspandamayaḥ saṃhāravilāsaḥ ||
yasya spandāspandamayī sattā | cetyaunmukhyayuktā sattā spandamayī | tadrahitāspandamayī1445 | vyavahārān nāmnaiva vyavahārārthaṃ kṛtena nāmnā eva | bhinnā iva | kathambhūtā | sarvagā viśve taduttīrṇe ca svarūpe gatā | kasyeva | pavanasyeva | pavanasya spandamayī sattā yayā vṛkṣādayaḥ kampante | 'spandamayī ākāśasvarūpā | nanu kathaṃ spandāspandamayyāḥ1446 sattāyā ekatvaṃ | satyaṃ | saspandasya niḥspandasya1447 ca jalasyaikatvaṃ yathā nipuṇair niścīyate tathātrāpīti na virodhaḥ ||
yaḥ sarvadaiva sarvāsu daśāsv eva | prabuddhaḥ sākṣitayāvasthānāt prakṛṣṭajñānayukta eva | yaḥ sarvadā eva suptaś ca | tatparāmarśarahitatvāt suptiṃ gataś ca bhavati | yaḥ sarvatraiva sarvadeśeṣu eva | sarvadā sarvāvasthāviśeṣeṣu | prasupto na bhavati | nityaṃ bodharūpatvāt | buddhaś ca na bhavati | upekṣayā svaparāmarśe 'pi vimukhatvāt ||
iti | yadaspandaḥ yaccetyaunmukhyarāhityam | śāntaṃ kṣobharahitaṃ | śivam ānandaḥ | bhavati | yatspandaḥ yaccetyaunmukhyam | trijagatsthitiḥ trijagatsattā | bhavati | yaḥ ekaḥ spandāspandavilāsātmā cetyaunmukhyatāyuktatadrahitasvarūpaḥ | bhavati | kathambhūtaḥ | bharitākṛtiḥ | bharitā sarvamayī | ākṛtiḥ svarūpaṃ yasya | tādṛśaḥ | ekasya yugapatspandamayatvaṃ vaicitryāvaham ||
yaḥ vināśiṣu padārtheṣu | na naśyati tannāśe 'pi tadupādānatayā sūkṣmatvenāvasthānāt | na hi ghaṭe naṣṭe 'pi tadapekṣayā sūkṣmam upādānabhūtaṃ mṛtsvarūpaṃ naśyati | ka ivāmoda iva | yathā puṣpe naṣṭe 'pi tadāmodaḥ ākāśe bhrāmyan kiñcit kālaṃ na naśyati | tathety arthaḥ | yaḥ agrāhyaḥ kenāpi bāhyenāntareṇa vendriyeṇa grahītuṃ1448 śakyo na bhavati | kathambhūto 'pi | pratyakṣastho 'pi pratyakṣe vartamāno 'pi | na hi kasyacit svātmāpratyakṣaḥ nāham atrāsmīti | kim iva | śauklyam iva | yathā paṭe vartamānaṃ śuklatvaṃ pratyakṣam api na hastena grāhyaṃ bhavati | tathety arthaḥ ||
yaḥ vaktā bhavati | sarvavaktṛrūpatayā sthitatvāt | kathambhūto 'pi | mūkopamo 'pi mūkopamatvaṃ cāsya nirvikalpatvāt | yaḥ mantāpi jñātā | na hi taṃ vinā ko 'py anyo mantā nāma syāt | upalopamaḥ bhavati | cinmātrasvarūpatvena mantṛtvaleparahitatvāt | yaḥ nityatṛpto 'pi parānandarūpatvena sarvadaiva svenaiva tṛpto 'pi | bhoktā bhavati | bhoktuḥ tadrūpatānapāyāt | yaḥ kartāpi1450 sarvakartṝṇāṃ sāmarthyāpādakatvena kartṛtvam āpanno 'pi | akiñcana bhavati | kiñcanātra1451 kartā jñeyaḥ | kartāto1452 na bhavatīty arthaḥ | akartṛtvaṃ cāsya nakiñcanatvenaiva jñeyam | kartṛtvasya kiñcidrūpatvāt ||
yaḥ anaṅgo 'pi śuddhacinmātratvenāṅgarahito 'pi | samastāṅgo bhavati | yaḥ kathambhūtaḥ | sahasrakaralocanaḥ | sahasrapadam atrānantatāvācakaṃ | tena anantakaralocana ity arthaḥ | anantakaralocanatvaṃ cāsyānantadehe svātmabhūtatayā jñeyam | sahasreti viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ | tathā yena sarvam idaṃ vyāptam | anyathā kiṃmayam etat syād iti bhāvaḥ | yena kathambhūtenāpi | na saṃsthitenāpi kutrāpi na vartamānenāpi | kathaṃ | kiñcit leśenāpīty arthaḥ | nasaṃsthitatvaṃ vāsya grahītum aśakyatvāt ||
yasyāśeṣendriyakriyāḥ bhavanti | kathambhūtasyāpi | nirindriyabalasyāpi | aśeṣendriyakriyatvam asyendriyasārarūpatayā1453 | yasya nirmanaso 'pi nirvikalpacinmātratayā manorūpasyāpi | manonirmāṇarītayaḥ bhavanti | anyathā yena tena rūpeṇa bhāsamānānām āsāṃ kuta utthānaṃ syāt ||
yadanālocanāt yadviṣayasamyagjñānābhāvāt | saṃsāroragabhītayaḥ saṃsārākhyasarpodbhavāni bhayāni | bhānti vilasanti | yathā rajjusamyagjñānābhāvāt uragabhītayaḥ sphurantīty uragapadābhiprāyaḥ | paramātmājñānād eva hi tasmin saṃsāraḥ tadbhītayaś1454 ca bhānti | yasmin paramātmani | dṛṣṭe svarūpatvenānubhūte sati | sarvathā sarvaprakāreṇa vartamānā | ītayaḥ bādhāḥ | sarvadā sarvakāleṣu | palāyante dūre gacchanti | ītīnāṃ palāyanam ītirūpatāviparyayeṇa paramātmarūpatājñānam eva | tāsām api paramārthataḥ tadrūpatvāt ||
sākṣiṇi sarvāsāṃ1455 staimityaspandāvasthānāṃ grāhakatvena sākṣibhūte | sphāre vyāpake | ābhāse sphurattaikasāre | dhruve udāsīne | yasmin sati sannidhimātraṃ bhajati sati | citrehāḥ1456 nānāvidhāḥ manovyāpārāḥ1457 | kathambhūtāḥ | spandapūrvikāḥ śarīraceṣṭāḥ1458 | pravartante | tatsahitā ity arthaḥ | asati āntare kasmin cittattve vikalpānāṃ śarīraceṣṭānāṃ cotthānaṃ yuktaṃ na syād iti bhāvaḥ | kā iva | kriyā iva lokakriyā iva | yathā dīpe sannidhimātraṃ bhajati lokakriyā svayam eva pravartante | tathety arthaḥ ||
yasmād upādānabhūtāt | yataḥ ghaṭapaṭākārapadārthaśatapaṅktayaḥ ghaṭapaṭasvarūpāḥ padārthaśatasamūhāḥ | bhavanti | yady api paramāṇvāder evopādānatvam anyair uktaṃ tathāpi cetanān prati tasyopādānatvābhāvāt kim api cetanācetanasvarūpam upādānaṃ kalpyam iti na vivādaḥ | kā1460 iva | taraṅgakaṇakallolavīcaya iva | yathā tāḥ ambudheḥ bhavanti | tathety arthaḥ ||
sa eva cidākhyo 'pūrvarūpeṇa vartamāna evānyatayānyasvarūpeṇodeti udayaṃ yāty | anyasvarūpatām iva bhajata ity arthaḥ | kaiḥ kṛtvā | padārthaśatabhramaiḥ padārthaśatarūpāḥ bhramāḥ | taiḥ | padārthaśatair ity arthaḥ | śatapadaṃ cātrānantatāparam | kim iva | kāñcanam iva | yathā kāñcanaṃ | tad eva kaṭakāṅgadakeyūranūpurair udeti | tathety arthaḥ ||
he abuddhātman1462 adya tāvat ajñātaparamātmatattva | ekāvabhāsātmā1463 kevalajñānasvarūpaḥ | yaḥ tvam upadeśyabhūtaḥ asti | tvattayā bhātīty arthaḥ | yaḥ aham upadeśakabhūtaḥ asti | mattayā bhātīty arthaḥ | yaś ca ya ete janāḥ asti | tattayā1464 bhātīty arthaḥ | sarvatra sāratayā sthitatvāt1465 | nanu paricchinna eva tarhy asau nety āha yaś ceti | tvattādivikalparahitaśuddhacinmātrarūpeṇa paramārthataḥ sthitatvād ity arthaḥ ||
bhaṅgurā naśvarasvabhāvā | dṛśyabhūḥ | dṛśyaṃ1466 dṛśikriyāviṣayo bhāvajātaṃ | tad eva bhūḥ nānāracanādhāratvāt bhūmiḥ | sā yasminn ādhārabhūte | sphurati vilasati | citsvarūpasya1467 dṛśyādhāratvaṃ svapnadṛṣṭāntena jñeyaṃ | kathambhūtaivāvyatiriktaiva1468 tato vyatirekam anāpannaiva | anyevānyavat | bhāsamānety arthaḥ | avyatiriktasyānyatābhāsanaṃ vaicitryāvahaṃ | vyatirekābhāve 'pi jātivyaktyor iva aikyābhāvam āśaṅkya tanmayatāṃ kathayati saiveti | saiva na tu leśenāpy atadrūpatāmatī1469 | aseva atadvad bhāsamānā | keva | taraṅgālīva | taraṅgālyāḥ ca payasi tadrūpatāyām apy atadrūpatayeva bhāsanaṃ sarvapratītisiddham eva ||
kālasya vartamānādyupādhyasahitasya vastunaḥ | yataḥ kalanā kalpanā bhavati | na hy āntaraṃ kalpayitāraṃ vinā kālasya kalpanā yukteti bhāvaḥ | yataḥ dṛśyasya dṛśyatā bhavati | na hi draṣṭāraṃ vinā dṛśyasya dṛśyatvam upapadyate | yena mānasī kalanā bhavati | na hi sākṣiṇaṃ vinā mano 'pi sidhyati | yena bhāsāṃ ghaṭādijñānānāṃ | vibhāsanaṃ sphuraṇaṃ1470 | bhavati | na hi jñātāraṃ vinā jñānāny utpadyante ||
kriyām ity anena vetsīty asya sthāne karoṣīty etat sambandhanīyam | tenāyam arthaḥ | tvaṃ | kriyāṃ yat karoṣi | tat karaṇam | api asau pūrvoktaḥ | devaḥ krīḍākārī | bhavati | yena karmendriyeṇa karoṣi | tat karmendriyam | apy asau devaḥ bhavati | tathā rūpaṃ rasaṃ gandhaṃ sparśaṃ śabdaṃ yad vetsi tad vedanam | asau devaḥ bhavati | yena dhīndriyapañcakena vetsi tad apy asau devaḥ bhavati | tathā cetanam saṅkalpādikaṃ | yad vetsi tad asau devaḥ bhavati | yenāntaḥkaraṇena | vetsi tad apy asau devaḥ bhavati | etena kriyāphalasya tatkaraṇasya ca tanmayatā kathitā1473 | kartus tu sā nirvivādasiddhaiva ||
evaṃ viśeṣaṇadvāreṇa tatsvarūpam uktvā1474 tatpraveśopāyam āha
he sādho paramātmabodhārha | tvaṃ tadavadhānena tatrāvadhānadānena | svātmānaṃ svarūpabhūtaṃ paramātmānam1475 | avabudhyase jānāsi | tatra kutra | draṣṭṛdarśanadṛśyānāṃ trayāṇāṃ | madhye | yad darśanaṃ sthitaṃ bhavati | ayam atra nirṇayaḥ | sarvo vyavahāraḥ tāvat tripuṭyām eva sampadyate | tatra draṣṭā kartā | darśanaṃ kriyā | dṛśyam ālambanabhūtaṃ karma | yadviṣayā kriyotpadyate | karaṇaṃ tv asādhāraṇakāraṇarūpam etebhyo na vyatiricyate | sāmagryā eva karaṇatvāt | tatrāhaṃ draṣṭety abhimānagrastād draṣṭuḥ grāhyaikarūpadṛśyaviṣayaṃ darśanam utpadyate | 'nyathā tayoḥ draṣṭṛdṛśyatāyogāt | draṣṭābhimānagrastatvān na jhagiti śuddhīkartuṃ śakyate | dṛśyaṃ tv atyantajaḍatayā tattulyayogakṣemam evātaḥ tau hitvā darśana evāvadhānaṃ vihitaṃ | nanu darśanam apy āśrayaviṣayadoṣeṇa dūṣitaṃ | natarāṃ śuddhīkartuṃ śakyate | satyaṃ | draṣṭari sthitāyā ahantāyāḥ dṛśyasthāyāḥ jaḍatāyāś ca nivāraṇam aśakyam eva | leśata ubhayasparśadūṣitasya darśanasya tu aṃśabhāvena sthitadoṣadvayanivāraṇaṃ suśakam eva | tatreyaṃ rītiḥ | darśanaṃ madrūpaṃ nāsti | sphuṭaṃ madvyatiriktatvāt | madvyatiriktatvaṃ cāsya draṣṭṛtvābhāvāt1476 dṛśyarūpam api nāsti | grāhakatvāt | ataḥ tābhyāṃ vyatiriktaṃ kim api grahītum aśakyam avyapadeśyaṃ darśanaṃ nāmāstīti siddhā darśanasya paramātmarūpatā | tato draṣṭṛdṛśyayoś1477 ca sā siddhataraiva | na hi darśanasambandhavilaye draṣṭṛdṛśyayoḥ1478 sthitiḥ sambhavati | darśanāśrayatvenaiva draṣṭur draṣṭṛtvāt1479 | tadviṣayatvena ca dṛśyasya dṛśyatvāt1480 | athavā darśanam atra darśanecchākālīnaṃ jñeyaṃ | tad dhi tadā āśrayaviṣayoparāgābhāvena śuddhatayaiva sphurati | paścāt tu sthūlatāṃ yāti ||
pūrvoktaṃ sargāntaślokena saṅgṛhṇāti
vittvaṃ vettīti yāvat1481 | antaḥ bhavati | sarvasya dṛśyajātasya paryavasānarūpaṃ bhavati | mahāpralaye śiṣyate iti yāvat | kathambhūtaṃ | ajam sarvadaiva vartamānatvāt | ajaraṃ śarīravyatiriktatvāt | ajāḍyaṃ manovyatiriktatvāt | śāśvataṃ viśvātmakatve 'pi svarūpād acyutatvāt | brahma jagadrūpeṇa bṛṃhaṇāt | nityaṃ kālatrayānapāyitvāt | śivaṃ sukhaikarūpatvāt | amalaṃ bhedamālinyarahitatvāt | anādyaṃ kasyāpi tadādyatvenāvartamānatvāt | vandhyavedyaiḥ vyarthavedyair | anindyam akadarthitaṃ | tatsthair1482 bhāvābhāvair adūṣitatvāt | sakalakalanaśūnyaṃ1483 nirvikalpasvarūpatvāt | kāraṇānāṃ kāraṇatvenābhimatānāṃ brahmādīnāṃ | kāraṇaṃ | teṣām apy ākṛtimattvena sakāraṇatvāt | anubhavanam anubhavasvarūpaṃ | anubhava eva pūrvoktaviśeṣāṇāṃ sambhavāt | anubhavasvarūpatve1484 'pi vedyamālinyam āśaṅkyāhāvedyam iti | avedyaṃ vedyasparśādūṣitaṃ | vedanam | acetyacidrūpam iti yāvat | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe navamaḥ sargaḥ ||
oṃ | atra moham āpanna iva śrīrāmaḥ pṛcchati
atra saṃśayo nāsti | etat vastu | anākāram ākārarahitaṃ | bhavatu | atra mamāpi viśvāso 'stītīti bhāvaḥ | etat kiṃ | mahāpralayasampattau sarvabhāvakṣaye | yat etat sad vastu | avaśiṣyate avaśiṣṭatayā tiṣṭhati ||
bahir anubhūyamānākārarahitaśūnyādivasturūpatānirāsas tu tasya na yujyata iti kathayati
tat śūnyaṃ kathaṃ na bhavet | tad eva bhavatv ity arthaḥ | evaṃ sarvatra yojyam | prakāśaḥ mahābhūtaprakāśaḥ | khātmakam ākāśarūpam ||
cidrūpatvasyāpi tatra paramārthatayā nivāraṇād etad uktam ||
na kiñcit kenāpi rūpeṇa sthitaṃ na bhavati | nakiñcittvasyāpi nirākaraṇāt | sarvam ity api kathaṃ vā na bhavati ||
śrīvasiṣṭha uttaram āha
atiśabdo bhinnakramaḥ | bhavatā ayaṃ praśnaḥ ativiṣamaḥ durbodhataraḥ | samudāhṛtaḥ | tu viśeṣe | 'haṃ enam ayatnena sukhenaiva | bhinadmi | manogranthirūpatvāt praśnasya bhinadmīti kathanam | ka ivāṃśumān iva sūrya iva | aṃśumān yathā naiśaṃ niśāsambandhi | tamaḥ bhinatti | tathety arthaḥ ||
praśnam eva bhinatti
mahākalpāntasampattau turye turyātīte mahāpralayasamayaniṣpattau vā | tat prasiddhaṃ kenāpi apalapitum aśakyaṃ | he rāma | tat yacchabdakathitaṃ sad vastu | yathā yena prakāreṇa | śūnyaṃ na bhavati | tat tam eva prakāram | idaṃ samanantaram eva kathyamānaṃ | śṛṇu | yato mayā kathyate ||
tad eva kathayati
anutkīrṇā takṣakāreṇa nistakṣya1487 na prakaṭīkṛtā | stambhe saṃsthitatvam asyā agre prakaṭībhāvāt | viśvasya sadrūpe sthitatvam1488 adyaiva bhāsamānatvād | iti tu viśeṣaḥ | tat padaṃ paramātmākhyaṃ padam | yadi tac chūnyaṃ syāt tadā jagat kutra bhūyāt1489 | niradhiṣṭhānasya bhramasyāyuktatvād iti bhāvaḥ | bhedenaiva bhātīty anutkīrṇety uktam ||
etad evam vistaraṃ kathayati
ayam anubhūyamānaḥ vistāraḥ | satyo bhavatu satsvarūpo1491 bhavākhyaḥ1492 | jagad iti nāmadheyaḥ | mahābhogaḥ mahāvistāraḥ | satyo bhavatu satsvarūpo1493 bhavatv| asatyo vāsatsvarūpo vā bhavatu | saḥ yatra ādhārabhūte yasmin vastuni | avabhāsate sphurati | tatra kva śūnyatā | na yukteti bhāvaḥ ||
anutkīrṇasālikaḥ anutkīrṇaputrikaḥ | dārṣṭāntike1494 yojayati tatheti | he tāta he pūjya | tathety anena pūrvavākyasthaṃ neti śūnya iti ca padadvayam ākṛṣyate | tenāyam arthaḥ | tathā brahma1495 jagacchūnyaṃ na bhavati | phalitam āha teneti ||
somyāmbhasi kṣobharahite jale | na cāsti | tadānīm alabhyatvāt | na ca nāsti | agre sphuṭībhaviṣyamāṇatvāt | dārṣṭāntikam āha tatheti | bhāsamānatvād aśūnyapadaṃ gataṃ | paramārthato nakiñcidrūpatvāc chūnyapadaṃ gatam iti yojyam ||
nanu tarhi putrikādisādṛśyena siddhā eva brahmaṇi jagatsthitir ity | atrāha
drume lakṣaṇayā stambhe | putrikāracanaṃ deśavaśena kālavaśena kartrādivaśena1498 ca sambhavati | tu viśeṣe | ajadhātau navīnaprādurbhāvarahitacidākhyamūlakāraṇaviṣaye | 'ntaḥ manasi | kena puruṣeṇa | na muhyate mohitena bhūyate | 'pi tu sarveṇaivety arthaḥ | kuto muhyate | deśakālādiśāntatvāt | ādiśabdena kartrādīnāṃ1499 grahaṇam | deśakālakartrādiśānter1500 ity arthaḥ | tacchāntiś cātra śuddhacinmātratayaiva jñeyā | mohaś ca deśakālādisparśarahite brahmaṇi kathaṃ jagad bhāti ity evaṃrūpo jñeyaḥ ||
phalitam āha
yataḥ deśakālādisambhavena stambhe putrikāracanaṃ yuktaṃ | tacchāntyā tu ciddhātau tu na yuktam | tat1501 tato hetoḥ | etat samanantaram evoktaṃ stambhaputrikādi | ādiśabdena vīcyambhasor grahaṇam | paramārthe yā jagatsthitis | tasyāḥ ekadeśena śūnyatānivāraṇamātreṇa | sadṛśam upamānaṃ bhavati | na sarvataḥ na sarveṇa prakāreṇa | na bhavatīty arthaḥ ||
jagadādhāratvena śūnyatvaṃ nirasya tadrūpatayā nirasyati
parasmāt paramātmanaḥ | nanu yadi jagan nodeti na ca śāmyati tarhi kim idaṃ bhāsata ity | atrāha idam iti | kevalam advitīyaṃ | sat satsvarūpaṃ | brahma bṛṃhitaṃ vastu | svātmani svasvarūpe | saṃsthitaṃ bhavati | kathambhūtaṃ idaṃrūpaṃ | idaṃ śāntyudayasahitaṃ jagat | rūpaṃ svarūpaṃ | yasya | tat | tādṛśaṃ | śāntyudayasahitasya jagato brahmatvaṃ brahmāśrayabṛṃhāviṣayatvena jñeyaṃ | bṛṃhāviṣayo hi brahmasvarūpam eva bhavati | tathā ca brahmaṇaḥ śūnyatvaṃ na yuktam iti bhāvaḥ ||
aśūnyatvāsambhavena śūnyatvanirāsam āha
aśūnyatvāpekṣayāśūnyatvasya kiñcidrūpatvasyāpeksayā tad apekṣyety arthaḥ | śūnyatvaparikalpanā | śūnyatvasya nakiñcidrūpatvasya | parikalpanā kalpanaṃ | bhavati | tataḥ kim ity | atrāha aśūnyatveti | aśūnyatvāsambhavataḥ uktayuktyā kiñcidrūpatvāsambhavena | śūnyatvāśūnyate1502 nakiñcittvakiñcittve1503 | kutaḥ | na sta ity arthaḥ | sāpekṣayor ekanāśe dvayor api nāśād iti bhāvaḥ | kiñcidrūpatvābhāvaś ca nirālambaśuddhacinmātratayā jñeyaḥ ||
śūnyatvaṃ nivārya prakāśarūpatvaṃ nivārayati
ayaṃ netreṇa dṛśyamāṇaḥ | bhūtajaḥ agnyādibhūtotpannaḥ | prakāśaḥ tejaḥ | hi niścaye | brahmaṇi vyāpake vastuni | na sambhavati | cinmātratayā taduttīrṇatvāt | atra hetutvenottarārdham āha sūryeti | kilaśabdo hetutvadyotanārthaḥ | avyaye nāśarahite | sūryādīnām ākṛtimattvena nāśasambhavān nātra sthitir yuktā | tadrūpatāyās tu kā kathā1504 iti bhāvaḥ ||
tamorūpatvaṃ nivārayati
tejo'bhāvasyaiva tamastvaṃ vādibhiḥ pratipāditam iti bhāvaḥ | phalitam āha mahābhūteti | tu viśeṣe | mahābhūtābhāvajaṃ lakṣaṇayā mahābhūtaprakāśābhāvāt jātaṃ | tadrūpam iti yāvat | tamo | 'tra sadvastuni | tena mahābhūtaprakāśābhāvatvena1505 hetunā | nāsti | kutra | kvacit kasminn apy aṃśe mahābhūtasthityāyatane1506 | mahābhūtapratiyogikābhāvāsambhavena tamo 'py atra na yuktaṃ | tadrūpasya tu kā katheti bhāvaḥ ||
nanu tejaso 'bhāve kathaṃ tat prakāśata ity | atrāha
vyomarūpiṇaḥ nakiñcidrūpasyāsya sadvastunaḥ | svānubhūtiḥ svāsvarūpabhūtā cāsāv anubhūtiḥ anubhavaḥ | svānubhūtiḥ | saiva prakāśaḥ prākaṭyakaraṇabhūtaṃ tejaḥ | svānubhūtyaivāsau bhāti na bāhyatejasety arthaḥ | kathambhūtad ity | atrāha yo 'ntar iti | yo 'ntar asti | puruṣeṇa sa tenaivākaraṇabhūtena tenaivānubhūyate | svapratītiviṣayatāṃ nīyate | na tv anyena | anyasya1507 tatra praveśāsambhavāt | svayam evāsāv anubhavo 'nubhavitānubhavanam anubhūtiviṣayaś ceti | na tatra kasyāpy apekṣeti bhāvaḥ ||
prakṛtam anusandhatte
iti anena prakāreṇa | etat avaśeṣatayā kathyamānam | ajaraṃ jarādoṣarahitaṃ | padaṃ sthānaṃ | tamaḥprakāśābhyāṃ tamasā prakāśena ca | muktaṃ bhavati | khātmakatvam asya nivārayituṃ prastauti | ākāśeti | tvam enaṃ paramātmānam | ākāśakośam eva ākāśamadhyam eva | jagatsthiteḥ kośaṃ bhāṇḍāgāraṃ | viddhi jānīhi ||
dṛṣṭāntenaitad eva dṛḍhayati1508
bilvasya bilvaphalasya | bilvasañjñasya bilveti saṃjñāpravṛttinimittasya vastunaḥ | yathā yena prakāreṇa | kaścana ko 'pi | bhedaḥ nāsti | tathā tena prakāreṇehāsmiṃl1509 lokatraye | brahmajagator1510 manāg api bhinnatā na bhavati | yad eva brahma tad eva jagat | yad eva jagat tad eva brahmeti bhāvaḥ | bilvasya bilvamadhyasyeti vā pāṭhaḥ ||
nanu tathāpi prakṛte kim āyātam ity | atrāha
salile jale | 'ntaḥ vīciḥ yathā bhavati | tathā tena prakāreṇa | yatra yasminn upādānabhūte | jagatsattā bhavati | tad vastu | khātmakam ākāśasvarūpaṃ | kathaṃ bhavet ||
cidrūpatānivāraṇārthaṃ prakriyām ārabhate
mṛjjalādyupamānaśrīḥ | atra brahmaviṣaye | samā yogyā | na bhavati | kuta ity apekṣāyām āha | sākāreti | yataḥ sākārā ākārasahitā bhavati | sākāratvena kathaṃ mṛjjalāder upamānayogyatvam ity | atrāha brahmeti | tuḥ1511 viśeṣe | brahmākāśaviśadaṃ nirākāraṃ | bhavati | sākārasya mṛdādeḥ nirākāraṃ brahma prati upamānatvaṃ na yuktam iti bhāvaḥ | phalitam āha | tasyeti | tat tato hetoḥ | tadantaḥsthaṃ tadantare sthitaṃ1512 | jagat1513 tathaiva nirākāraṃ bhavatīty arthaḥ ||
punar apy upasaṃhāravyājena jagato nirākāratvaṃ sādhayati
ākāśād1514 api nirmalatvaṃ cidākāśasya jaḍatvābhāvena jñeyam | tadantaḥsthaṃ jagat | tādṛg eva nirākāram eva bhavati | kathambhūtam api | jagacchabdārthabhāg api | bhāvapradhāno nirdeśaḥ | tena jagadrūpatayā bhāsamānatvena jagacchabdārthatābhāg apīty arthaḥ ||
yathā kenacit marice 'ntaḥ maricāntare | sthitaṃ taikṣṇyaṃ tiktatā | bhoktuḥ ṛte na lakṣyate na dṛśyate | bhoktari tu sati tenaiva lakṣyate ity arthaḥ | tathā parākāśe paramātmani | sthitaṃ cinmātratvaṃ | cetyakalāṃ cetyāṃśaṃ vinā | na lakṣyate | cetyacarvaṇād eva hi cinmātrasya cinmātratā jñāyate ||
phalitam āha
tasmāt tato hetoḥ | cetyariktatayā cetyarāhityenātmani cinmātrākhye svasvarūpe | cid api acid eva bhavati | cetyasyaiva pūrvanayena cinmātratādṛḍhīkaraṇasāmarthyāt1516 tasya cātrābhāvāt | tasyābhāvaś cātra brahmāntaḥsthatvena brahmatayaiva jñeyaḥ | brahmābhinne jagaty api acittvam atidiśati | jagatteti | iyaṃ jagattāpi | tādṛśī eva cidrūpabrahmābhinnatvenācidrūpaiva bhavati | atra hetutayā viśeṣaṇam āha | tādṛṅmātrātmatāvaśeti | yataḥ tādṛṅmātrātmatāyāḥ acidrūpabrahmamātrasvarūpatāyāḥ | vaśā āyattā | acidbrahmasvarūpiṇīty arthaḥ | etena brahmajagatoḥ sarvathābhedo 'pi sādhitaḥ | na brahmaṇo 'cidrūpamātratā1517 | tasyā agre 'pi sādhyamānatvāt ||
nanu jagataḥ sarvathābhinnatve rūpālokamanaskārāḥ kiṃrūpā ity | atrāha
rūpālokamanaskārāḥ | rūpaṃ nīlapītādi | ālokaḥ taddarśanam karaṇabhūtaḥ prakāśo vā | manaskāraḥ mānasaḥ parāmarśaḥ | tadviṣayāḥ ete tanmayā eva | evaśabdārtham āha netarad iti | tanmayatvaṃ caiṣāṃ tadviṣayatvaṃ vināsatkalpatvāt | phalitam āha yatheti | ato hetoḥ | viśvaṃ jagat | yathāsthitam anena prakāreṇaiva vartamānaṃ | na tu yayā kayāpi śaktyāntardhim āpāditaṃ | suṣuptaṃ bhavati | suṣuptau bhedasaṃskāram āśaṅkyāha turyam iti | turyasvarūpacinmātraikamayam eva vā bhavatīty arthaḥ ||
jagataḥ turyarūpabrahmatvena yogino vyavahāre 'pi brahmamayatām āha
tena pūrvoktena hetunā | yogī jagadbrahmaikatve samāhitaḥ | brahma brahmasvarūpam | āste | kuta evaṃrūpa āste | yataḥ vyavahāry api vyavahāraṃ kurvāṇo 'pi | śāntadhīḥ kṣobharahitabuddhiḥ | īdṛśo 'pi kutaḥ | yataḥ suṣuptātmā prapañcaṃ prati suptāntaḥkaraṇaḥ | prapañcaṃ prati suptamanaso hi śāntadhītvaṃ yuktam eva | kathambhūtaṃ brahma | nirābhāsaṃ nānābhāsebhyo niṣkrāntaṃ | taduttīrṇam ity arthaḥ | punaḥ kathambhūtaṃ | sarvabhāsāṃ1518 sarveṣāṃ ghaṭapaṭādijñānānāṃ | samudgakam udbhūtisthānam ||
punar api prakṛtaṃ brahmajagadabhedam eva kathayati
ākāriṇi bāhyendriyagrāhyasvarūpayukte | saumye kṣobharahite | toye | dravakramaḥ ādyaspandanāsamavāyikāraṇabhūtaguṇaviśeṣaparipāṭī | yathā sthitaḥ bhavati | tathānākṛtau pare parabrahmaṇi | viśvaṃ1519 sthitaṃ bhavati | kathambhūtaṃ | tatsadṛśam anākṛtīty arthaḥ | saumye jale yathā sphuṭībhaviṣyamāṇatvena kiñcittvārho1520 'pi dravākhyo guṇaḥ tanmayaḥ | tathā bhāsamānatvena bhinnatvārho 'pi prapañcaḥ brahmamaya iti bhāvaḥ ||
abhedam uktvā tattvam eva kathayati
pūrṇād brahmaṇaḥ | pūrṇarūpaṃ jagat | prasarati vilasati | prasaraṇaṃ cātra prapañcākrāntabuddhiṃ1523 śiṣyaṃ prayuktam | nirākārāt brahmaṇaḥ | nirākṛti jagat | prasarati | ataḥ brahmaṇaḥ yad viśvam ābhātaṃ bhānam āgataṃ | tat viśvārthavivarjitam viśvārthaiḥ ghaṭapaṭādibhiḥ vivarjitaṃ1524 bhavati | brahmaikamayaṃ bhavatīty arthaḥ ||
pūrṇād brahmaṇaḥ | pūrṇarūpaṃ jagat | prasarati vilasati | prasaraṇaṃ saṃsthitaṃ bhavati | na tu tatprasaraṇena kācit khaṇḍanāsya1525 jāyate ity arthaḥ | phalitam āhāta iti | ataḥ pūrvoktād dhetoḥ | viśvam anutpannaṃ bhavati | brahmatvena tasya sadā sthitatvāt | viśvānutpannatvam asahamānaṃ praty āha yac ceti | yat cotpannaṃ bhavati | tat tad eva brahmaiva | bhavati | utpannasyāpi brahmatvāviruddhatvād ity arthaḥ ||
etāvatyā prakriyayā siddham acidrūpatvaṃ brahmaṇaḥ kathayati
ata ity adhyāhāryam | ato hetoḥ | cetyāsambhavataḥ | cetyasya cidviṣayasya jagato | 'sambhavataḥ | tasmin pade brahmasvarūpe pade | keva cidarthatā cicchabdapravṛttinimittatā | bhavati | na kāpīty arthaḥ | cetyaviṣayīkaraṇenaiva hi citaḥ cid iti nāma yuktam | cetyābhāve tu tan na yuktam | cetyābhāvaś ca savistaraṃ pūrvaṃ sādhitaḥ | cidarthatāniṣedhaś cātra taduttīrṇatayā jñeyaḥ na jaḍatayeti | atra samarthakaṃ dṛṣṭāntam āha āsvādaketi | keva na kāpīty arthaḥ | āsvādakāsambhavata āsvādakāsambhavena ity arthaḥ ||
punar apy etad eva kathayati
citeḥ cittā citsambandhī cidbhāvaḥ | pare paramātmani | asatyaiva paramārthato 'satsvarūpaiva satī | satyeva1527 satyavad | uditātra dṛṣṭāntam āha abhāvād iti | darpaṇasyeti śeṣaḥ | yathā darpaṇasya pratibimbārhatā pratibimbenaiva jñāyate | tadabhāve tu sā na jñāyate | evaṃ parasya cittā cetyenaiva jñāyate | tadabhāve tu kuto jñāyate iti bhāvaḥ ||
jīvādirūpatānirāsārthaṃ paramātmatattvaṃ viśinaṣṭi
tat brahma | paramāṇor api param aṇīyaḥ atisūkṣmaṃ | bhavati | kathambhūtād api | aṇīyaso 'pi dvyaṇukādyapekṣayā sūkṣmatarād api | sūkṣmataratvaṃ cāsya bāhyendriyāgrāhyatvena jñeyam | tat brahma | kathambhūtaṃ | śuddhaṃ rāgādirajo'dūṣitaṃ | sūkṣmaṃ | param uttīrṇaṃ | śāntaṃ sarvapracāraśūnyaṃ | kasmād api | ākāśodarād api ||
tat brahmātivistṛtam ativistīrṇaṃ bhavati | kutaḥ | dikkālādyanavacchinnarūpatvāt | ādiśabdena vastuparigrahaḥ trividhaparicchedaśūnyatvād ity arthaḥ | nanu katham asya digādiparicchedaśūnyatvaṃ | tathātve 'py ativistṛtatvam iti cet | dik tāvat cetyamānā na vā | na cet tarhi svayam evāsiddhā katham anyaṃ paricchedayet | cetyamānā cet tarhi citaiva sā paricchinnā kathaṃ tāṃ paricchedayet | evaṃ kālāder api jñeyam | digādibhiḥ paricchinnam eva paricchinnaṃ bhavati | tadabhāve tv ativistṛtam eveti sthitam asyātivistṛtatvam1528 | punaḥ kathambhūtam | anādyantaṃ yathā tathā kalpyamānayor1529 apy ādyantayoḥ sākṣitvād ādyantarahitam | punaḥ kathambhūtaṃ | bhāsanīyavivarjitam ābhāsajñeyarahitajñānasvarūpam1530 ity arthaḥ ||
proktaviśeṣaṇāvaṣṭambhena jīvādirūpatām asya nivārayati
yatraivaṃvidhaguṇaviśiṣṭe brahmaṇi | cidrūpam eva bhāvapradhāno nirdeśaḥ cidrūpatvam eva1531 | no labhyate pūrvanyāyena1532 nānubhūyate | tatra tādṛśe brahmaṇi | jīvatā jīvabhāvaḥ | kathaṃ syāt | kathambhūtā | cittatākārā1533 cetyaśayanāviṣṭaṃ cittatvaṃ cittaṃ | tadrūpiṇīty arthaḥ | punaḥ kathambhūtā | vāsanānilarūpiṇī | cetyabhāvanā vāsanā | saiva calattayānilaḥ | tadrūpiṇī | śuddhā cidrūpatāpi yatra nāsti cetyaśayanāviṣṭāyā1534 jīvatāyāḥ kā tatra vārteti bhāvaḥ ||
cidrūpatvābhāvenaiva yugapajjīvāditāṃ nirākaroti
cidrūpānudayād eva citsvarūpānudbhūter eva | na tv anyena hetunā | tadrūpānudayas tu pūrvaṃ kathitaḥ | sūkṣmarūpeṇa sthitā cetyabhāvanā vāsanā | nanu cidrūpānudayena katham atra jīvāditā nāsti | satyaṃ | ciducchūnatāyā eva jīvādibhāvena tadrūpatvānudaye yuktam eva jīvatādyabhāvatvam iti na virodhaḥ ||
phalitam āha
layārambhapūrṇaṃ sthitam api ajaraṃ jarākhyaśarīradharmarahitaṃ | padaṃ paramātmalakṣaṇaṃ sthānam | asmaddṛṣṭyākāśataḥ ākāśāpekṣayādhikaṃ śāntaṃ | tathā śūnyaṃ nakiñcidrūpaṃ | sthitaṃ bhavati | katham | evaṃ pūrvoktayā yuktyety arthaḥ ||
paramātmasvarūpaṃ durbodhaṃ jñātvā punar api śrīrāmaḥ pṛcchati
tvaṃ punaḥ nipuṇaṃ samyak | bodhavṛddhaye paramātmaviṣayajñānavṛddhaye | etat samācakṣva kathaya | etat kiṃ | tasya prasiddhasyānantacidākṛteḥ digādyaparicchinnacitsvarūpasya | paramārthasya satyasvarūpasya paramātmanaḥ | kiṃ rūpam astīti ||
śrīvasiṣṭha uttaram āha
mahāpralayasampattau turye turyātīte mahākalpāntasamaye vā | kāraṇakāraṇaṃ mūlakāraṇaṃ | yat paraṃ brahma jagadbhāvena bṛṃhāṃ gataṃ paramātmalakṣaṇaṃ vastu | śiṣyate mahāpralayasākṣibhāvena śiṣṭaṃ bhavati | mayā tad idaṃ varṇyate | 'taḥ tvaṃ śṛṇu ||
paramātmasvarūpam eva varṇayati
tasya vastunaḥ paraṃ brahmāparaparyāyasya paramātmalakṣaṇasya vastunaḥ | tat rūpaṃ bhavati | tat kiṃ | yat tad rūpaṃ | śiṣyata iti śeṣaḥ | śiṣyate svanāśasākṣibhāvena śiṣṭaṃ bhavati | kasya | manasaḥ | kiṃ kṛtvā | svam ātmānaṃ nāśayitvā śuddhacinmātre layaṃ nītvā | kasmin sati | vṛttisaṅkṣaye vṛttināśe sati ity arthaḥ | tad rūpaṃ kiṃ | yat anākhyeyaṃ bhavati | atiśuddhatvena ākhyāyogyaṃ na bhavatīty arthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | manasaiva manaḥ chittveti1535 nyāyena kiñcinmātraṃ samyakjñānena saṃsārakalanābhyo niṣkrāntaṃ śuddhaṃ manaḥ bhāvanābalena śuddhāśuddhavṛttikṣayeṇa hetunā śuddhāśuddhaṃ svaṃ rūpaṃ nāśayati1536 | tataḥ tan manaḥ śuddhatare kutrāpy anākhyeye layībhūtam anākhyeyaṃ bhavati | etadrūpatā ca suṣuptau sarvair anubhūyate | kiṃ tu mūḍhatāmiśrā | tac ca mano yadā tādṛk syāt tadāsya paramātmatābhāvaḥ bhavatīti | tatraiva yoginā sāvadhānena bhāvyam iti ||
tasya vastunaḥ paramātmalakṣaṇasya vastunaḥ | tad rūpaṃ bhavati | tat kiṃ | yad iti evaṃ | bhāsanaṃ1537 sphuraṇaṃ syāt | iti kim | iti dṛśyaṃ dṛśikriyāviṣayo | jagat nāsti pratītimātrasiddhatvāt | draṣṭā dṛśikriyākartā | dṛśyābhāvād vilīnavat līna1538 iva | bhātīti | ayaṃ bhāvaḥ | pūrvaṃ samyagjñānena1539 dṛśyātyantābhāvo yuktyā niśceyaḥ | tataḥ dṛśyātyantābhāvena1540 draṣṭāpi layībhūta iva bhavati | tataś ca draṣṭā dṛśyaṃ ca nāstīti sphurati | tatsphuraṇaṃ ca draṣṭṛdṛśyaleparahitatvena nakiñcidrūpatvād anākhyeyaṃ bhavati | tad eva ca paramātmasvarūpam iti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam iti ||
tat prasiddhaṃ | tac cinmātraṃ | kāraṇakāraṇaṃ mūlakāraṇabhūtaṃ paramātmasvarūpaṃ bhavati | tat cinmātraṃ kiṃ | citeḥ jīvopādānakāraṇabhūtāyāḥ citeḥ | vapuḥ svarūpaṃ | cinmātrasvarūpatvāt citeḥ | punaḥ1542 kathambhūtaṃ | vimalaṃ cetyamālinyenādūṣitaṃ | punaḥ kathambhūtaṃ | śāntaṃ cetyakṣatakṣobharahitaṃ | tat cinmātraṃ kiṃ | yaḥ jīvasvabhāvaḥ jīvasya rūpo | bhavati | svabhāvaśabdāpekṣayā yacchabdasya puṃliṅgatā | nanu kadāsau jīvasvabhāvo bhavatīty āha yadīti | yadi cetyonmukhaḥ syāt | cetyonmukhāyāḥ citer eva jīvatvāt | ayaṃ bhāvaḥ | yac cinmātraṃ cetyonmukhaṃ sat jīvatāṃ yāti tad eva samyagjñānena1543 cetyāsattvaṃ niścitya śuddhīkṛtaṃ sat anākhyeyaṃ bhavati | tad eva ca paramātmarūpam1544 iti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam iti | citiś ca svaparāmarśakāritayā parāmarśakartṛtvena parāmarśaviṣayatvena ca dvividhāsti | tatra prathamāyāḥ cinmātram iti nāma dvitīyasyāḥ citir iti ||
rūpam iti śeṣaḥ | tat paramam utkṛṣṭaṃ vastu | paramātmanaḥ rūpaṃ bhavati | tat kiṃ | cetasaḥ manasaḥ | yad rūpaṃ bhavati | kathambhūtasya cetasaḥ | jīvataḥ svavyāpāraṃ prati samarthasya | na tu mūrchādyavasthāvat1546 tatrāśaktasya | tadā hi tasya mūḍhatvam eva bhavati | na paramātmatvam | kasmin sati | aṅguṣṭhasyātha vāṅgulyā | upalakṣaṇaṃ caitat | sarvaśarīrāvayavānāṃ vātādyasparśane sati | ādiśabdena tejaḥprabhṛtīnāṃ1547 grahaṇam | asparśanam asparśaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | puruṣasya yasmin kasmiṃścic charīrāvayave kasyāpi dravyasya sparśe asati tadā nirālambam1548 eva tad avayavavyāpi caitanyaṃ bhavet | tadā tadavayavamātrānusandhānaparasya tasya bāhyagrahaṇasamartham api manaḥ śuddhanirālambācetyacinmātrarūpaparamātmarūpam1549 eva tiṣṭhatīti | tadaiva sarvāḥ manovṛttīḥ vihāya yoginā sāvadhānena parīkṣyam iti ||
he 'nagha rāgādidoṣarahita1553 | tat vastu | tadā mahātmalayasamaye1554 | śiṣyate | tat kiṃ | yat rūpaṃ bhavati | kasyāḥ | ciracintāyāḥ | ciraṃ sarvarātraṃ | kṛtā yā cintā prāpteṣṭaviṣayam ādhyānam | tasyāḥ cintāviśeṣaṇāny āhāsvapnāyā ityādi | asvapnāyāḥ svapnatvenāpariṇatāyāḥ | jāgrati kriyamāṇā cintā svapnatvena pariṇamate | svapnatayā pariṇatatve tu anāyattatayānyaviṣayiṇy1555 api syād iti yuktam uktam asvapnāyā iti | anantāyāḥ acchinnasantānatvena pravṛttāyāḥ | anyā kācic cintā tatra madhye nāyātīty arthaḥ | ajaḍāyāḥ kācid dhi cintā nairantaryeṇa kriyamāṇā mūrchām1556 āvahati | tannivāraṇārtham ajaḍāyā iti viśeṣaṇam | ghanasthiteḥ | ghanā nibiḍā | cintyamānasyāpi praveśam adadhatī | sthitir avasthānaṃ | yasyāḥ | sā | tādṛśyāḥ | nirālambāyā ity arthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | jāgrati kriyamāṇā chinnā jāḍyadoṣarahitā cintyamānasparśadūṣitā cintācchinnabodhamayācetyacinmayatām eva yāty | acetyacinmayam eva ca paramātmarūpam iti yoginā tatra sāvadhānena bhāvyam iti ||
tasya prasiddhasya | acetyasya sparśādūṣitasya | cidvyomnaḥ bhānākāśarūpasya | paramātmanaḥ rūpaṃ svarūpaṃ | tat bhavati | tat kiṃ | yat vyomnaḥ hṛdayaṃ śūnyākhyaṃ | bhavati | yad vā | yat hṛdayaṃ | śilāyāḥ pavanasya ca bhavati | tatra śilāyā hṛdayaṃ anyasya praveśānarhaṃ sūkṣmāvayavanaividdhyarūpaṃ bhavati | pavanasya hṛdayaṃ mṛgyamānaṃ śūnyatāyām eva viśrāmyati | nanv etena jaḍatvam asyāyātam iti cen | na | cidvyomna iti nāmadheyakathanena tannivāraṇāt | vicāre kriyamāṇe vyomādīnāṃ hṛdayaṃ yathāyathaṃ śūnyarūpam anyapraveśām arhaṃ1557 bhavati | tādṛg eva ca paramātmano rūpam iti yoginā tatra sāvadhānena bhāvyam ||
parā utkṛṣṭā | śāntā kṣobharahitā | sattāvasthitiḥ | tasyādyavastunaḥ paramātmalakṣaṇasya vastunaḥ | sā syāt | sā kā | yā sthitiḥ sattā syāt | kasya | jīvataḥ jīvayuktasya puruṣasya | na tu mṛtasya | kathambhūtasyācetyasya | samyagjñānena1559 cetyābhāve niścitatvāt | cetyarahitasyāta evāmanaskasya manorahitasya | punaḥ kathambhūtasya | kriyāvataḥ calanādikriyākāriṇaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | cetyaṃ prati manovyāpāram akurvan ata eva sarvathānusandhānaśūnyaḥ puruṣaḥ calanādikriyākārī yādṛśo bhavati tādṛg eva sṛṣṭyādivyāpārakāri param ātmatattvaṃ bhavatīti | tatra1560 yoginā sāvadhānena bhāvyam iti ||
paṇḍitāḥ | brahmaṇaḥ nānāpadārthabhāvena bṛṃhitasya paramātmanaḥ | tad rūpaṃ viduḥ jānanti | tat kiṃ | citprakāśasya cita utthitasya cetyaprakāṭyarūpasya prakāśasya | yat madhyaṃ madhyāvasthā | bhavati | tathā ghanasya nibiḍasya | prakāśasya sūryamaṇḍalāder utthitasya | yan madhyaṃ madhyāvasthā | bhavati | tathā darśanasya draṣṭur utthitāyāḥ dṛśikriyāyāḥ | yan madhyaṃ madhyāvasthā | bhavati | ayaṃ bhāvaḥ | citprakāśasya bāhyaprakāśasya darśanasya ca tisro 'vasthā bhavanti | ādyāvasthā madhyāvasthāntyāvasthā | tatra bāhyaprakāśasyādityāder utthānasamaye yādyāvasthā sādityasparśadūṣitā | yā ca padārthaprakāśanasamaye 'ntyāvasthā sā padārthasparśadūṣitā | madhyāvasthā tu śuddhaprakāśasvarūpānākhyā ca bhavati | tādṛg eva ca paramātmasvarūpam iti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam | citprakāśadarśanayor apy evaṃ yojyam | citprakāśasya darśanasya ca parimitatvāparimitatvamātrakṛto bhedo jñeyaḥ ||
tat paramātmanaḥ rūpaṃ bhavati | tat kiṃ | yad vedanam anusandhānaṃ | bhavati | kathambhūtam | anādyantaṃ nairantaryeṇa pravṛttam | sāntarasyaiva hi madhye punaḥ punaḥ sāditvaṃ sāntatvaṃ ca bhavati | kasya | prakāśasyārthaprakāśarūpasya | vedanasya jñānasya | punaḥ kasya | tamasaḥ grāhyaikasvarūpasya | dṛśyasya avaśyadarśanīyatayā kalpitasya kasyacid devatāviśeṣasya1561 | ayaṃ bhāvaḥ | jñānadhāraṇā jñeyaikarūpadevatādhāraṇā ca nairantaryeṇa pravartamānā jñānaikamayatayā devataikamayatayā ca pariṇatā satī ekasvarūpaparamātmarūpā bhavatīti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam | atha vā vedanasya jñānakaraṇasya | prakāśasya | dṛśyasyālokābhām Note: ? kṛtacakṣurgrāhyasya1562 | tamasaḥ bāhyatamasa iti yojyam | bāhyatejasaḥ bāhyatamasaś ca dhāraṇāyāḥ kaiścid uktatvāt ||
tat pāramātmikam paramātmasambandhi | rūpaṃ bhavati | kiṃ tat | yataḥ yasmāt | jagad udetīva udayaṃ yātīva | bhāsamānatvāt | kathambhūtam api | nityānuditarūpy api nityam anuditaṃ | paramārthataḥ cinmātrarūpatayā jagadrūpeṇāprādurbhūtaṃ rūpam asyāstīti | tādṛśam api | punaḥ kathambhūtam | abhinnaṃ tanmayaṃ | punaḥ kathambhūtaṃ | sthitam iti śeṣaḥ | sthitaṃ vartamānaṃ | kathaṃ | vibhinnavat vibhinnam iva | paramārthataḥ bhinnatvanirāsāya vatiśabdopādānam | ayaṃ bhāvaḥ | yataḥ sūkṣmatarād vastuna idaṃ jagat payasa iva vīcikadambakaṃ niryāti | tad eva paramātmano rūpam iti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam iti ||
tat pāramātmikam paramātmasambandhi | rūpaṃ bhavati | kiṃ tat | yat vyavahāraparasyāpi vyavahāraṃ kurvāṇasyāpi | pāṣāṇavat āsanaṃ sthitiḥ | bhavati | tad āsanaṃ kiṃ | avyomna eva jaḍatvādivyomadharmarahitatvenākāśasvarūpavyatiriktasya eva | vyomatvaṃ vyomabhāvaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | vyavahāraṃ kurvann api puruṣaḥ tatratyasiddhyasiddhyanusandhānarahitaḥ paramātmarūpa eva bhavatīti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam iti ||
tat tat prasiddhaṃ | paramam utkṛṣṭaṃ | uttamam niratiśayam paramātmalakṣaṇaṃ vastu | bhavati | tat kiṃ | yatra yasmin | idam anubhūyamānaṃ | vedyaṃ vidikriyāviṣayo | vedanaṃ vidikriyā | vettā vidikriyākartā1564 | teṣāṃ bhāvaḥ vedyavedanavettṛtvam | tadākhyaṃ rūpatrayaṃ vedyavedanavettṛtvarūpatrayaṃ udeti astaṃ yāti | ayaṃ bhāvaḥ | vedyāditripuṭī cetyamānatvena kutracic cinmātrākhye vastuni udeti layībhavati ca | tad eva paramātmano rūpam1565 iti | yoginā tatra sāvadhānena bhāvyam iti ||
paṇḍitaiḥ | tat paramaṃ utkṛṣṭaṃ | rūpaṃ paramātmalakṣaṇaṃ svarūpaṃ | smṛtam | tat kiṃ | yatra mahādarśe vedyavedanavettṛtvaṃ vedyāditripuṭī | pratibimbati pratibimbatayā sphurati | kathambhūte | 'buddhyādau buddhyādirahite | yuktaṃ cādarśasya buddhyādirahitatvam | ādarśasya jāḍyena buddhyādirahitatvam asya uttīrṇatveneti viśeṣaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | vedyāditripuṭī kṣaṇa eva sphuramāṇā kṣaṇa eva ca layabhāginī svasphūrtyāśrayasya kim api mālinyam anādadhatī pratibimbatayaiva bhāti | yataḥ pratibimbam api kṣaṇa eva sphurati kṣaṇa eva ca layībhavati svāśrayasya makurādeḥ mālinyaṃ na dadhāti | tava vedyāditripuṭīpratibimbāśrayaṃ tripuṭīvyatiriktaṃ kim api vastu svīkāryam | anyathā tripuṭīpratibimbāyogāt | tac ca tādṛśaṃ svīkriyamāṇam anākhyam eva bhavati | tad eva ca paramātmatattvam iti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam iti ||
tat vastu | sargānte mahāpralaye | 'vaśiṣyate | tat kiṃ | yat mahāciteḥ cinmātrasya | rūpaṃ syāt | kathambhūtaṃ | manaṣṣaṣṭhendriyātītaṃ | mana eva ṣaṣṭhaṃ yeṣāṃ | tāni manaḥṣaṣṭhāni | tāni ca tānīndriyāṇi manaḥṣaṣṭhendriyāṇi | tāny atītaṃ manaḥṣaṣṭhendriyātītaṃ | tadagocaram ity arthaḥ | kutra | jaṅgame sthāvare vāpi | ayaṃ bhāvaḥ | jaṅgame cittatvaṃ tāvan nirvivādam eva | sthāvare tṛṇādāv api tathaiva parvatādāv api | tṛṇādyudgamena naiva nirṇītam | na1567 | na hi niścetanāt kasyāpy udgamo yuktaḥ | mṛtaśarīrād romādyudgamādarśanāt1568 | tathā ca yena rūpeṇa sarvatra cid asti tad anākhyam eva | tad eva ca paramātmatattvam iti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam iti ||
hiśabdopādānaṃ pādapūraṇārthaṃ1570 | tat pareṇa paramātmanā1571 | samaṃ tulyaṃ | bhavet syāt | tat tadā1572 | kadā | tat bodhamayaṃ bodhanasvarūpaṃ | cet syāt | tat kiṃ | sthāvarāṇāṃ yad rūpaṃ bhavati | ayaṃ bhāvaḥ | sthāvarāṇāṃ rūpaṃ avaśyaṃ kṣobharahitam eva kiṃ tu jāḍyadūṣitam | ataḥ jāḍyaṃ vihāya jñeyāsparśenaiva svaṃ jñānatattvaṃ kṣobharahitaṃ kāryaṃ | tataś ca paramātmaprāptir bhavatīti | tatra yoginā sāvadhānena bhāvyam iti | etāś ca dhāraṇāḥ pratyekaṃ paramātmaprāptyupāyabhūtā iti sphuṭīkṛtāḥ iti ||
sargāntaślokena pūrvoktam upasaṃharati
etat svātmatvena sthitaṃ | śivaṃ parānandasvarūpaṃ | paramam1574 utkṛṣtaṃ | vastu | āste svasvarūpe tathaiva tiṣṭhati | na tu naśyati | kasyāṃ satyāṃ | brahmārkaśakraharaviṣṇusadāśivādiśāntau1575 satyāṃ | ādiśabdena surāditṛṇāntānāṃ grahaṇam | brahmādīnāṃ tattadbhuvanādhipatīnāṃ | śāntirūpe mahākalpāntasamaye sati | haraḥ saṃhārakārī | sadāśivaḥ sarvasya svamayatāpādanenānandakārī | atha vā brahmādīnāṃ saṅkalpotpattyādikāriṇāṃ manaḥprabhṛtīnāṃ | śāntau turyākhye satīty arthaḥ | kathambhūtaṃ | śiṣṭaṃ pradiṣṭaṃ sarvaśāntisākṣitayā śeṣatvena kathitaṃ | punaḥ kathambhūtam | avinaṣṭam nāśāgocaraṃ | punaḥ kathambhūtam | akaṣṭaṃ subodhaṃ | punaḥ kathambhūtam | iṣṭaṃ sarvasya priyatamaṃ | punaḥ kathambhūtaṃ | miśraṃ nānābhāvābhāvasvarūpaṃ | punaḥ kathambhūtaṃ | na miśraṃ śuddhacinmātrarūpaṃ | punaḥ kathambhūtam | aṇunā parimitenāśritena dharmabhūtena jagatāśritam ādhāratvena gṛhītam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe daśamaḥ sargaḥ ||
oṃ śrīrāmaḥ pṛcchati
idaṃ puraḥ sphurat | dṛśyaṃ dṛśikriyāviṣayo | jagan nāma jagadākhyaṃ vastu | asti paramārthata evāsti | anyathā bhāsamānatvāyogāt | kathambhūtam idaṃrūpam | idam anubhūyamānabhāvābhāvamayaṃ | rūpaṃ svarūpaṃ yasya | tat idaṃrūpam | tataḥ kim ity | atrāha mahāpralayeti | bho brahman | idam eva jagat mahāpralayasampattau kva nu gacchati | kaṃ deśaṃ yātīty arthaḥ ||
śrīvasiṣṭho 'py etatsadṛśaṃ kiñcit pṛcchati
kutaḥ āyāti | utpattisamaye ity arthaḥ | kīdṛg vā kiṃsvarūpo vā | yāti | kva gacchati | nāśasamaya ity arthaḥ | etatsadṛśaḥ tava praśna iti bhāvaḥ ||
śrīrāmo 'trottaraṃ dadhāti
vartamānabhaviṣyanniṣedhena bhūtaniṣedho 'py ākṣiptaḥ | tataḥ kim ity | atrāha kīdṛśīti | dṛśyatā darśanayogyatā | lakṣaṇayāstiteti yāvat ||
śrīvasiṣṭhaḥ śrīrāmoktam uttaraṃ dṛṣṭāntīkṛtyottaram āha
jagadādīty ādiśabdena pralayaḥ gṛhyate | kadācana kadāpīty arthaḥ ||
phalitam āha
kileti niścaye | yat vastu | ādau pūrvaṃ | na cotpannaṃ bhavati | na ca dhvaṃsi bhavati | nāśabhāg api na bhavati | tathā na vidyate sthitiviṣayatāṃ ca na yāti | tasya kīdṛśī kiṃrūpā | utpattir bhavati | utpattyabhāve ca nāśaśabdasya kā kathā | etad vaktum api na yuktam iti bhāvaḥ ||
śrīrāmaḥ punaḥ pṛcchati
tāvacchabdo vipratipattyabhāvadyotakaḥ | hi niścaye | vandhyāputrādikalpanābhāve vandhyāputretyādikathaiva na yuktā syād iti bhāvaḥ | tataḥ kim ity | atrāha sā iti | sā vandhyāputrādikalpanā | asatyatve 'pi nāśajanmāḍhyā nāśajanmayuktā | yathā bhavati | tathedaṃ dṛśyam | asatyatve 'pi nāśajanmāḍhyaṃ kiṃ na bhavet | bhavatv ity arthaḥ | tathā ca kva nu gacchatīti praśno yukta eveti bhāvaḥ ||
anyatra striyi dṛṣṭasya putrasyāropeṇa yuktaiva vandhyāputrakalpanātra tu dṛśyasya kva yatrāpi1577 sattaiva nāstīti na tatkalpanā yuktety uttaraṃ śrīvasiṣṭho bhaṅgyāntareṇāha
hi niścaye | jagatsattā tathaiva tena prakāreṇaiva | niranvayā kam apy artham anuddiśya pravṛttā | vyartheti yāvat | bhavati | tathā kathaṃ | phullasyetyādi kolanam ityantoktir yathā niranvayā bhavati ||
niranvayatvam eva dṛṣṭāntāntaraiḥ pratipādayati
yathā sauvarṇakaṭake sphuṭaṃ dṛśyamānam api kaṭakatvaṃ nāsti paramārthataḥ suvarṇaikamayatvāt | pare cinmātre | jagattvaṃ tathaiva nāstīty arthaḥ ||
caśabdaḥ samuccaye1579 | vyatirekavat vyatirekayuktam | ākāśaśūnyatvayoḥ vyatirekānupalabdher ity arthaḥ | dārṣṭāntikam āha jagattvam iti | jagattvam jagadrūpatvam | tathā tena prakāreṇa | brahmaṇi vyāpake citsvarūpe | nāsty eva | vicārāsahatvād ity arthaḥ | kathambhūtam api | upalabdhimad api bhāsamānatvena upalabdham apīty arthaḥ ||
yathā1580 kārṣṇyaṃ kṛṣṇatā | kajjalāt pṛthak na bhavet | tathā śvaityaṃ śvetatā | himād yathā pṛthaṅ na bhavet | buddhaṃ paramārthena niścitaṃ | jagat | pare pade paramātmani | evaṃ tathā | pṛthak nāsti | pare pade iti saptamīdvayaṃ pañcamīsthāne jñeyam ||
caśabdaḥ samuccaye1581 | yathā śaityaṃ śītatā | himāt śītalāt | śaśinaḥ | na vyatiricyate nādhikā1582 bhavati | tathā sargaḥ brahmaṇaḥ vyatirekavān bhedavān | na bhavati ||
guṇiguṇanidarśanenaikyam1583 uktvā jagato bhramasiddhatayā aikyaṃ kathayati
dārṣṭāntikaṃ kathayati evam iti | amalātmani śuddhacitsvarūpe paramātmani | evam tathā | dṛṣṭam api bhātam api | jagan nāstīty arthaḥ | nanu pūrvaṃ kaṭakādayaḥ dṛṣṭāntatvenopāttā iha tu marujalādīti vaiṣamyam āpatitam iti cen | na | pūrvadṛṣṭāntaiḥ brahmaikarūpatvaṃ jagata uktam | ihāsatyatvam | phalatas tu sarveṣāṃ dṛṣṭāntānāṃ brahmaikatāyām eva tātparyam iti na kiñcid viruddham ||
punar apy etad eva dṛṣṭāntāntareṇa dṛḍhayati1584
ayaṃ ātmatvena pratyakṣe sthitaḥ | saṃvidvilocanālokaḥ | saṃvid eva cid eva | vilocanaṃ prakāśakatvasāmyena netraṃ | tasyālokaḥ raśmiḥ | bhāti padārthabhāvena sphurati | kutra | jagadākhye jagannāmni | saṃvidambare cidākāśe | kā yathā | dṛṣṭimuktāvalī yathā | yathā sā amale vyomni bhūtākāśe | sphurati | tathety arthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | yathā netrān nirgatāḥ raśmayaḥ ākāśe sphurantaḥ muktāvalīrūpeṇa dṛśyante | tathā cita utthitāḥ cidālokākhyāḥ raśmayaḥ jagadākhye cidambare sphurantaḥ nānāpadārtharūpeṇa dṛśyante iti ||
cidākāśaḥ1586 cidākāśe cidākāśākhyāyāṃ svabhittau | cittvāc cidbhāvena | kacati sphurati | aham iti svaparāmarśaviṣayo bhavatīti yāvat | parāmarśābhāve hi tasya cittvam eva na syāt | tena tena cidākāśena | tat kacanākhyaṃ svaṃ rūpaṃ | jagad ity avabudhyate jñāyate | kacanarūpatvād eva jagataḥ ||
prakṛtam anusarati
hi niścaye | yat yat jagadākhyaṃ vastu | kāraṇāsambhavāt ādau eva svayaṃ nāsti | tat vartamāne 'pi nāsti | tatra tasmin vastuni | nāśaḥ vandhyāputradṛṣṭāntena śaṅkitaḥ nāśaḥ | kīdṛśaḥ kiṃrūpaḥ | syāt viṣayābhāvenāyogyatvān na syād ity arthaḥ ||
nanu paramātmalakṣaṇasya kāraṇasya sadbhāvāt kāraṇāsambhavaḥ katham udety | atrāha
bhūteṣu dṛśyamānaṃ jāḍyaṃ bhūtajāḍyam | asambhavat bhūtajāḍyaṃ yasya | tat asambhavadbhūtajāḍyaṃ | arthāt cidākhyaṃ vastu | pṛthvyādeḥ jaḍavastunaḥ kāraṇaṃ bhavituṃ kva śaktaṃ | na śaktam ity arthaḥ | atra dṛṣṭāntam āha chāyāyā iti | ātapasya chāyāyā1587 nāśakatvena sphuṭaṃ chāyākāraṇatvāyogād dṛṣṭāntatā ||
nanu kāraṇābhāve 'pi jagad astu ity | atrāha
tat pūrvoktād dhetoḥ | kāraṇābhāvataḥ kāraṇābhāvāt | idam anubhūyamānaṃ | kāryaṃ jagadākhyaṃ kāryam | uditam utpannaṃ | nāsti | kathaṃ | kiñcana leśenāpīty arthaḥ | punaḥ kim etad dṛśyata ity | atrāha yad iti | tad eva vastu | itthaṃ jagadrūpeṇāvasthitaṃ vartamānaṃ bhavati | tad eva kiṃ | yat vastu | tatkāraṇam etasya jagataḥ kāraṇatvena śaṅkitaṃ vastu | eva bhavati | na tv anyat kiñcid iti bhāvaḥ ||
yad vastu | ajātam eva bhāti | tat saṃvido jñānasya | bhānam eva tathātvena sphuraṇam eva | bhavati | atrānurūpaṃ dṛṣṭāntam āha yad iti | tat ity anena jagataḥ parāmarśaḥ | svapnasya saṃvitkacanarūpatvaṃ sarvapratītisiddham eveti dṛṣṭāntatvena gṛhītam ||
antaḥ manasi | svapnajagadbhramaḥ1590 svapnajagadrūpo bhramaḥ | svapnajagad iti yāvat | sargādau1591 buddhyāropite sargārambhe | tathāśabdena saṃvitkacanam ākṣipyate | ātatam vistīrṇam ||
yat idam anubhūyamānaṃ | kiñcit vastu | dṛśyate | tat sad eva sad vastv eva | svātmani cinmaye svasvarūpe | sthitaṃ bhavati | phalitam āha nāstam iti | ata ity adhyāhāryaṃ | cinmātrākhyena rūpeṇa sadaiva sthitatvād iti bhāvaḥ ||
na hi kaścit dravatvādi salilādeḥ pṛthakkṛtya darśayituṃ samartha iti bhāvaḥ | prakāśaḥ sūryādiprakāśaḥ | ābhāsaḥ arthaprākaṭyaṃ ||
yathā svapnasaṃvidi1593 svapnajñāne | svapnāvasthāyām iti yāvat | antaḥ antaḥkaraṇe | vid eva jñānam eva | puram ivābhāti vilasati | tathā svātmaiva paramātmani | paramātmetyākhyāyāṃ svabhittau | jagad ivābhāti | na tv anyaj jagan nāmāstīti bhāvaḥ ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
he brahman | tvaṃ vada | evaṃ cet pūrvoktaḥ prakāro yadi bhavati | tat tarhi | idam anubhūyamānaṃ | dṛśyaviṣaṃ | dṛśyam eva mohādāyakatvena viṣaṃ viṣadravyaṃ | sughanapratyayaṃ | sughanaḥ pratyayaḥ āśvāsaḥ yasmin | tat | tādṛśaṃ | kathaṃ kena hetunā | jātam utpannaṃ | katham | asatsvapnānubhūtivat | asatī yā svapnānubhūtiḥ svapnākārā anubhūtiḥ | svapnam iti yāvat | tadvat ||
dṛśyātyantāsambhavaṃ vinā muktim amanyamānaḥ tam eva vistareṇa pṛcchati
kileti niścaye | dṛśyasattāyāṃ draṣṭṛsattā1594 bhavati | draṣṭṛsattāyāṃ ca dṛśyasattā bhavati | yataḥ tvayaiveti1595 bhāvaḥ | phalitam āha ekasattveti | dvayoḥ madhye ekasattve bandhaḥ syāt | dvayoḥ madhye ekakṣaye muktiḥ syāt | tasmāt muktyartham ekakṣaya eva sādhyaḥ iti bhāvaḥ ||
nanu tatrāpi kiṃ punaḥ punaḥ dṛśyātyantābhāvam eva pṛcchasīty | atrāha
buddhaḥ samyak jñātaḥ | akṣayaḥ avicchinnaḥ | adraṣṭṛtvaṃ1597 adraṣṭṛbhāvaḥ1598 | śuddhacinmātrateti yāvat | dṛśyātyantābhāvasya sukaratvād draṣṭṛtānirāsasya1599 ca dṛśyātyantābhāvaṃ vinā duṣkaratvāc ca punaḥ punaḥ dṛśyātyantābhāvapraśna iti bhāvaḥ ||
nanu dṛśyātyantābhāve tava kiṃ prayojanaṃ | dṛśyadhvaṃsenāpi kāryasiddher ity | atrāha
tat tadā | dṛśyasmaraṇānartharūpaḥ dṛśyasmaraṇam evānarthaḥ | saḥ rūpaṃ yasya | saḥ tādṛśaḥ bandhaḥ | na naśyati nāśaṃ na yāti | pūrvaṃ satyatayā jñātasya tato naṣṭasyārthasya smaraṇaṃ hi durnivāram eva | yathā mātrāder iti bhāvaḥ | tat kadā | cet yadi | ādau pūrvaṃ | dṛśyaṃ sambhavati satyatayā upapattimad bhavati | paścāt kṣayaṃ1601 nāśam | upāgataṃ bhavati | tasmāt traikālika evābhāvo 'trāṅgīkaraṇīya iti bhāvaḥ ||
nanu naṣṭasya dṛśyasya kā smṛtir bhavatīty | atrāha
hi niścaye | ayaṃ samanantaram uktaḥ | sargasmṛtimayaḥ sargasmaraṇasvarūpaḥ | pratibimbaḥ lagaty evāvaśyaṃ lagati | kasyāḥ | cidgateḥ citprakārasya | kasyevādarśasyeva | yathā yatra kvacana saṃsthitasyādarśasya padārthasānnidhye pratibimbo lagati tathā yatra kvacana sthitāyāḥ cidgateḥ sūkṣmatvena sthitadṛśyasānnidhyāt pratibimbo lagatīty arthaḥ ||
tarhi muktiḥ kadā sambhavatīty | atrāha
dṛśyaṃ dṛśikriyāviṣayo bhāvajātaṃ | ādāv eva prathamam eva | svayaṃ svabhāvenānutpannaṃ ajātaṃ sat | cet yadi | nāsty eva | tat tadā | muktatā sambhavati upapattiyuktā bhavati | kutaḥ | draṣṭṛdṛśyabhramābhāvāt1604 | ayaṃ bhāvaḥ | dṛśyātyantābhāve sati puruṣasyedaṃ dṛśyam iti bhramaḥ śāmyati | tacchāntau cāhaṃ draṣṭeti bhramo 'pi śāmyaty eva | tataś ca śuddhacinmātrasvarūpa evāsau śiṣyate | tad eva ca muktir iti ||
praśnam upasaṃharati
he ātmavidāṃ vara śreṣṭha | tasmāt tato hetoḥ | asambhavanmukteḥ dṛśyātyantābhāvajñānaṃ vinānupapadyamānamukteḥ | mama | dṛśye vartamānam atyantāsambhavaṃ | kathaya | kutaḥ | protsāhayuktitaḥ prakṛṣṭam udyogaṃ kṛtvety arthaḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaram āha
tvaṃ śṛṇu | ahaṃ tathā taṃ prakāraṃ | kathayāmi | kayā | dīrghayā savistarayā | kathayā vākyaprabandhena | tathā kathaṃ | sarvātmakaṃ samastadṛśyasvarūpaṃ | jagat | yathā yena prakāreṇa | asad eva bhāti budbudau asatyatayā sphurati ||
nanu kimarthaṃ dīrghayā kathayā kathayasīty | atrāha
vyavasāyakathāvākyaiḥ | vyavasāyasya viśiṣṭasya niścayasyotpādikā kathā vyavasāyakathā | tadabhidhāyakaiḥ vākyaiḥ vyavasāyakathāvākyaiḥ | tat dṛśyāsattvaṃ | yāvat nānuvarṇitaṃ syāt | tāvat te hṛdi na viśrāmyati na sthitiṃ karoti | ko yathā | pāṃsur yathā | yathā pāṃsū1606 rajaḥ | hrade na viśrāmyati | tathety arthaḥ ||
nanu dṛśyātyantābhāvajñānena kiṃ mama setsyatīty | atrāha
tvaṃ vyavahāraṃ paramparāyātaṃ1607 rājyarūpaṃ vyavahāraṃ | kariṣyasi kūṭakārṣāpaṇavyavahāravat kariṣyasi | na tu vairāgyāvasthāvat tadvimukho bhaviṣyasi | mūḍhatvāvasthāvad vā tadāsaktaḥ | tvaṃ kathambhūtaḥ | ekadhyānaniṣṭhātmā | ekasya cinmātrākhyasya vastunaḥ | dhyāne cintāyāṃ | niṣṭhā yasya | tādṛśaḥ ātmā sattvarūpaṃ manaḥ yasya | saḥ | tādṛśaḥ | antaḥ cinmātradhyāna ekaniṣṭhaḥ | bahiḥ1608 vyavahārabhāg api bhaviṣyasīty arthaḥ | kiṃ kṛtvā | asyāḥ anubhūyamānāyāḥ1609 | jagatsargabhramasthiteḥ | jagatsargarūpā jagatsṛṣṭirūpā | yā bhramasthitiḥ bhramadārḍhyaṃ | tasyāḥ atyantābhāvaṃ traikālikābhāvaṃ1610 | buddhvā jñātvety arthaḥ ||
nanu tato 'pi kim ity apekṣāyāṃ phalāntaram api kathayati
dṛśyātyantābhāvajñāne sati bhāvābhāvagrahotsargasthūlasūkṣmacalācalāḥ dṛśaḥ tvāṃ na vedhayiṣyanti harṣāmarṣotpādanarūpāṃ tāḍanāṃ na kurvanti | bhāvaḥ udbhūtiḥ | abhāvaḥ antardhiḥ | grahaḥ grahaṇaṃ | utsargaḥ tyāgaḥ | bhāvādīnām api dṛśyatayātyantābhāvasya sampannatvān na tatkṛtā tāḍanā tava bhaviṣyati | na hi vandhyāputreṇa kaścit tāḍita iti bhāvaḥ | tāḥ kā iva | iṣavaḥ iva | yathā iṣavaḥ mahāntaṃ parvataṃ na vidhyanti | tathety arthaḥ ||
dṛśyātyantābhāvakathanaṃ pratijānīte
saḥ prasiddhaḥ | eṣaḥ sarveṣām aparokṣatvena vartamānaḥ | eka evāsti | evaśabdārthaṃ sphuṭayati neti | dvitīyā kalpanā dṛśyamayī kalpanā | nāsti | tathā ca dṛśyātyantābhāvaḥ sphuṭa eveti bhāvaḥ | tarhi bhāsamānaṃ jagat katham astīty | atrāha jagad iti | atrādvitīye brahmaṇi | jagat yathā utpannaṃ tat te vakṣyāmi | tenaiva dṛśyātyantābhāvaḥ sphuṭībhaviṣyatīti bhāvaḥ ||
sargāntaślokenaitat saṅgṛhṇāti
tasmāt paramātmalakṣaṇāt upādānakāraṇāt | imāni anubhūyamānāni | vijṛmbhitāni dṛśyarūpāṇi vilāsitāni | mṛda iva ghaṭā niryāntīti śeṣaḥ | tasmāt kasmāt | hi niścaye | he aṅga | yaḥ sakalaṃ samastadṛśyaprapañcarūpaṃ bhūtvā | svayaṃ svenaivodeti ca udayaṃ yāti ca | vilīyate layaṃ yāti ca | yaḥ mahātmā kiṃ | rūpāvalokanamanomananaṃ manaskāraḥ | prakāśaḥ indriyeṇālokitasya rūpasya manomananadvāreṇa sākṣibhūte cinmātre sphuraṇam | teṣāṃ kośarūpam āspadaṃ sthānaṃ | tatraivaite1612 tiṣṭhanti | tata eva ca niryāntīty arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe ekādaśaḥ sargaḥ ||
oṃ | vakṣyāmīti pratijñāṃ1613 sampādayati
etasmāt samanantaram eva pratipāditasvarūpāt | paramāt sarvotkṛṣṭāt | śāntāt prapañcakṣobharahitāt | paramapāvanāt pāvanānām api pāvakatvena niratiśayapāvanāt | padāt parātmalakṣaṇāt sthānāt | yathā yena prakāreṇedam anubhūyamānaṃ | viśvaṃ jagat | utthitaṃ prādurbhūtaṃ | tat taṃ prakāram | uttamayotkṛṣṭayā | dhiyā | śṛṇu | etenottamadhīr evādhikāritvenoktaḥ ||
tad eva kathayati
suṣuptaṃ suṣuptiḥ | svapnavat svapna iva | bhāti sphurati | ghananidrāta utthitasya eva svapnaprādurbhāvāt | brahmaiva sargabhāvena bṛṃhitaṃ cinmātrākhyaṃ vastu eva | sargavat sarga iva | bhāti | nanu tarhi jagadupādānabhūtaṃ brahma jagadvad eva jaḍaṃ syāt | kāryavaiguṇyayuktasya kāraṇasyādarśanāt ity | atrāha sarvam iti | tat brahma | sarvaṃ bhavati | ekaṃ ca bhavati | śāntaṃ ca bhavati | sarvathāścaryam eva tad iti bhāvaḥ | nanu katham utpadyata ity | atrāha tatreti | tāvacchabdaḥ sākalye ||
kramam eva kathayati
tat kacanaṃ | kiñcit leśena | cetyatām iva gacchati paramārthato1614 na gacchatītīvaśabdopādānam | kathaṃ | svayaṃ svenaiva | na tu parapreraṇayā | parasya tatrābhāvāt | kasmin | ātmani sphuraṇākhyacetakasvabhāve kharūpe | tadvyatirekeṇa1615 tadā kasyāpy abhāvāt | tat kiṃ | yat kacanaṃ1616 sphuraṇam | aham iti parāmarśa iti yāvat | ajasraṃ santataṃ | svabhāvataḥ svabhāvenaiva | bhavati | kasya | tasya sarveṣv aham iti bhāsamānatvena prasiddhasyānantaprakāśātmarūpasyānantaḥ aparicchinnaḥ | yaḥ prakāśaḥ tadātmā | tadekamayaḥ svabhāvaḥ svarūpaṃ yasya | saḥ | tasyānantaprakāśarūpasyeti yāvat | ātatacinmaṇeḥ | ātataḥ1617 sarvatra vyāptaḥ yaḥ cinmaṇiḥ | tasya | kathambhūtaṃ kacanaṃ | sattāmātrātma sattāmātrasvarūpaṃ | sphurattārūpe kacana eva sattāvyavahārāt | ayaṃ bhāvaḥ | śuddha
mānatvaṃ ca cidviṣayatvaṃ | tac ca citsambandhaḥ | citāthācidrūpasya sambandho1618 na yujyate viruddhatvāt | na hi tejastamasoḥ sambandhaḥ kvāpi dṛṣṭaḥ | citaś ca śāntatvam uktanyāyena cetyāsambhavenaiva siddham iti ||
itthaṃ jagadrūpatayā | svacchaṃ cetyamalarahitaṃ | ātmanā svayam | ātmani bhittibhūte svasvarūpe | ātma sarvātmabhūtaṃ | brahmaiva kacati bhāti | kutaḥ | cittvāt cidbhāvāt | cetyarūpajagattayābhāne cittvam eva tasya na syād iti bhāvaḥ | atra1619 dṛṣṭāntam āha dravatvād iti | yathā salilaṃ dravatvāt ātmani salilākhye svarūpe | āvartarūpeṇa sphurat bhavati | tathety arthaḥ ||
idaṃ jagat | asad eva bhāti vilasati | asmābhiḥ sad iva sadvat | iha parātmasvarūpe | 'nubhūyate | 'nte saṃhāre | asad eva vinaśyati | atra dṛṣṭāntam āha svapna iti ||
jagadatyantābhāvaṃ vistareṇoktvā siddhāntabhūtaṃ brahmamayatvaṃ1620 tasya kathayati
atha vā idaṃ jagat | sadaivājasvarūpatvāt janmarahitacinmātrasvarūpatvāt | anāmayam pūrvoktādhāratvādheyatvādirogarahitaṃ bhavati | na tv abhāvayuktam | tadabhāvaś ca tadākrāntabuddhīn satyaṃ tadrūpam apaśyataḥ praty evoktaḥ | kathambhūtam idaṃ | akhaṇḍitaṃ pūrṇasvarūpaṃ | anādyantaṃ ādyantarahitam | jñātamātrāmbarodaram | jñātamātram eva | na tu mudgarādiprahāraiḥ nāśitaṃ sat | ambarodaram samyagjñānenālocitaṃ hi jagat ambarodaram eva bhavati ||
sargāntaślokena pūrvoktaṃ saṅgṛhṇāti
prathamaḥ ādyaḥ | prajeśaḥ brahmā | parame sarvottīrṇe | ākāśe cidākāśe | nityaṃ sadā | svayaṃ svenaiva | kacati sphurati | tathā ca pūrvoktā sarvā prakriyā sargārambhaṃ vinā atuṣṭamanasaḥ praty eveti bhāvaḥ | kathambhūtaḥ | śūnyatayā śūnyabhāvena | samānaḥ śuddhatvena tatsamānaḥ | na tu tadrūpaḥ jaḍatvāpatteḥ | hi niścaye | saḥ prajeśaḥ | ātivāhikavapuḥ sūkṣmaśarīramayaḥ | bhavati | na tu bhūtarūpaḥ | tu viśeṣe | saḥ sthūlapṛthvyādibhūtarūpī na bhavati | tena tadabhūtarūpitākhyena hetunā | pṛthvyādi sat nāsti | nanu prajeśasyāpṛthvyādirūpatayā kathaṃ na pṛthvyādi sat astīty | atrāha yadeti | yata ity asyārthe | yataḥ jātam utpannaṃ | nāsti | śuddhamanorūpasya prajeśasya tadrūpatāgrahaṇena pṛthvyāder jātatvaṃ syān | na tu pūrvanyāyena prajeśasya tadrūpatāgrahaṇaṃ sambhavaty | ataḥ pṛthvyāder api jātatvaṃ na sambhavatīti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe trayodaśaḥ sargaḥ ||
oṃ | evaṃ jagato 'tyantābhāvaṃ paramātmaikamayatāṃ ca punaḥ punaḥ uktvā tāvanmātram eva sādhanīyaṃ jñātvā punar api tad eva kathayati
ahantādi ahantāprabhṛti | dṛśyaṃ jagat itthaṃ pūrvaprakāreṇa | kiñcana leśenāpi | na jātaṃ bhavati | tataḥ kim ity | atrāha ajāteti | jagat ajātatvāt | caśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ | nāsty eva | nanu katham ajātatvena jagato 'sattvaṃ sādhayasi1622 bhāsamānatvena sattvād ity | atrāha yac ceti | tat param eva uttīrṇaṃ cinmātram eva | bhavati | na tu jagat | tat kiṃ | yat asti yat bhāsamānatvena nirākartuṃ na śakyata ity arthaḥ ||
nanu tarhi pūrvaṃ sādhitā jīvatā katham astīty | atrāha
asau pūrvoktaḥ | paramākāśa eva cinmātrākāśa eva | svayaṃ svena | jīvatāṃ jīvabhāvaṃ | cetati anubhavati | kim iva | salilam iva | yathā niḥspandāmbhodhijaṭhare1623 niḥspandasamudramadhye1624 | sthitaṃ jalaṃ spandatāṃ | spandaśabdenātra spandayukto lakṣyate | spandayuktatāṃ | cetati | cetanaṃ cātra tadyogyatāmātram eva | na hi tatra salilasya saspandatā kenāpy aṃśena yuktā | evaṃ brahmaṇy api jīvatāyogyatvamātram eva | na tu tatra1625 jīvatā nāma kācid asti | salile 'gre1626 saspandatāyuktatvāt yogyatājñānaṃ | brahmaṇi jīvarūpatayā bhāsaneneti viśeṣaḥ ||
etad eva nānābhaṅgībhiḥ pratipādayati
asau paramākāśaḥ dṛśyatām dṛśyabhāvaṃ1627 | vetti iva anubhavati iva | kathambhūta eva | ākāśarūpaṃ cinmātrākāśākhyaṃ rūpam | ajahad eva | tattyāge tu vedanam asya na syād iti bhāvaḥ | kevāntarī ahamparāmarśasya sārabhūtāntaḥkaraṇopahitā | cidvṛttir iva sā yathā | svapnasaṅkalpaśailādau svapne saṅkalpe ca svaviṣayīkṛte svasvarūpaparvatādau sthitāṃ | dṛśyatāṃ vetti | śailo 'yam iti | tathety arthaḥ ||
pṛthvyādirahitaḥ sthūlapṛthvyādisparśādūṣitaḥ | virāḍātmanaḥ virāṭsvarūpatayā sthitasya paramātmanaḥ | mahān vyāpakaḥ | yo deho 'sti | saḥ ātivāhika eva sūkṣma eva | bhavati | atra hetutvena viśeṣaṇam āha cinmātreti | yataḥ cinmātrākhyanirmalākāśasvarūpaḥ | cinmātramayasya śarīrasyātivāhikatvaṃ svapne dṛṣṭam iti nāyastam ||
ādyaḥ kāraṇabhūtaḥ | svayambhūr iti viśrutaḥ | svayambhūr iti nāmnā prasiddhaḥ | prajāpatiḥ | pūrvaṃ sargārambhe | apakāraṇaḥ kāraṇarahitaḥ | bhavati | kutaḥ | prāktanānāṃ svakāryāṇāṃ pūrvakalpakṛtakarmaṇām | abhāvāt | karmaṇāṃ ca janmahetutvaṃ sarvaśāstreṣu prasiddham eva | kāryāṇām abhāvaś cāsya cinmātrataḥ sadya utthitatvena jñeyaḥ | kiṃrūpo 'sau | akṣaya ityādi | akṣayaḥ itarasvapnaśailavat kṣaṇikatvadoṣarahitaḥ yaḥ svapnaśailaḥ | tadvad ābhā yasya | sa akṣayasvapnaśailābhaḥ | sthirasvapnapuropamaḥ | itarasvapnapuravailakṣyeṇa sthiraṃ sthirākāraṃ | yat svapnapuraṃ | tasyopamā yasya | saḥ | etena viśeṣaṇadvayenātivāhikatāyām apy asya sthiratoktā | citrakṛti sthitaṃ cittaṃ citrakṛtsthitacittaṃ | tatrasthaṃ yat citrasainyam agre prakaṭībhavad ālekhyasainyaṃ | tena samākṛtiḥ svarūpaṃ yasya | saḥ citrakṛtsthitacittasthacitrasainyasamākṛtiḥ1631 | anikhāto 'nutkīrṇaḥ | yaḥ mahāstambhaputrikaughaḥ | tena samā upamā yasya | saḥ anikhātamahāstambhaputrikaughasamopamaḥ | brahmākāśe sustambhe anikhātātmā anutkīrṇasvarūpaḥ | sālabhañjakaḥ mahatī putrikā | anikhāteti viśeṣaṇasyaiveyaṃ vyākhyā | etena viśeṣaṇadvayena brahmaikamayatāsyoktā ||
sarve eva ādyāḥ pitāmahāḥ mahāpralayaparyanteṣu | paryantaśabdenātra udrekatā vivakṣitā | mucyante cinmātrākhye svarūpe layībhavanti | phalitam āhātaḥ iti | ato hetoḥ | teṣu sarveṣu ādyeṣu pitāmaheṣu | prāktanaṃ karma kiṃ bhavati | na kiñcid apīty arthaḥ | tathā ca | sarve 'pi te 'pakāraṇā eveti bhāvaḥ ||
eṣa sa eva pūrvoktaḥ prajāpatir eva | sarveṣāṃ padārthānāṃ praticchandaḥ samaṣṭirūpaḥ ābhāsaḥ | bhavati | sarveṣām ābhāsānām etatsvarūpatvāt | kathambhūto 'sau | moktavya eva moktuṃ madhye gantuṃ śakya eva | kuḍyātmā | kuḍyaṃ hi rodhakatvena madhye gantuṃ na śakyate | 'yaṃ tu apūrvam eva kuḍyaḥ | moktavyatvam asya sarveṣāṃ dṛśyasañcārāṇāṃ praveśanirgamamahattvāt | kuḍyatvaṃ tu sarvādhāratvena | punaḥ kathambhūtaḥ | dṛśyaḥ saṃsthitaḥ dṛśyarūpeṇāsthitaḥ | adṛśyaś ca sthitaḥ draṣṭṛrūpeṇa1632 ca sthitaḥ | cinmātrābhāsaśuddhamanorūpaprajāpatirūpatvād draṣṭṛdṛśyayoḥ1633 | punaḥ kiṃ | na dṛśyaṃ na ca draṣṭā na sraṣṭā na sṛjikriyākartā sarvottīrṇarūpatvāt | punaḥ kiṃ | sarvam eva ca | nanu katham ayaṃ praticchandaḥ astīty | atrāha asmād iti | yataḥ asmāt prajāpateḥ | jīvālī udeti prādurbhavati | nanu mṛdo ghaṭālī rajjusamūhāt vā sarpālīnyaṃ1634 tathā udeti | na tayoḥ tatpraticchandatvaṃ dṛśyate ity | atrāha dīpālīti | vivartapariṇāmābhyām anya eva praticchandyapraticchandakarūpaḥ prakāraḥ atrāstīti bhāvaḥ ||
kileti niścaye | kṣmādivarjitaḥ ābhāsarūpatvena sthūlapṛthvyādirahitaḥ | kṣmādimān iva bhāsamānatvena tatsahita iva bhāsamānaḥ | niṣkuḍyaḥ bhāsamānaiḥ kuḍyarūpaiḥ parvatādibhiḥ hīnaḥ | saṅkalpaḥ jagadākhyaḥ saṅkalpaḥ | saṅkalpāt śuddhamanorūpād brahmaṇaḥ | eti prādurbhavati | atra dṛṣṭāntam āha svapnād iti | svapnāt saṅkalparūpāt | svapnāntaraṃ saṅkalparūpam anyasvapnam | yathaiti | tathety arthaḥ ||
asmāt prajāpatināmnaḥ | praticchandāt ābhāsāt | amī pratyaksaṃ sphuramāṇāḥ | jīvāḥ | samprasaranti sañcāraṃ yānti | tarhi tata utpannatvena tato bhinnā eva syur ity | atrāha sahakārīti | te jīvāḥ | sa eva bhavanti | na tu tato bhinnāḥ | kutaḥ | sahakārikāraṇānām prāktanakarmarūpāṇāṃ sahakārikāraṇānām | abhāvāt | sahakārikāraṇābhāve kāryaṃ kāraṇarūpam eveti hi prasiddhiḥ ||
kāryaṃ ca tat kāraṇaṃ ca kāryakāraṇaṃ | parasmāt dṛśyāpekṣayā utkṛṣṭāt prajāpateḥ | sargavibhramaḥ sargavilāsaḥ ||
brahma eva brahmatattvam evādyaḥ virāḍātmā virāṭsvarūpo paramātmā | bhavati | virāḍātmā eva sargatā1637 sargaḥ | bhavati | pādapūraṇārtho bhāvapratyayaḥ | upasaṃhāraṃ karoti jīveti | sa pūrvoktaḥ | jīvākāśa1638 eva cetyatvāditanmātrāntavalitacinmātrākhyaḥ jīvākāśa eva | itthaṃ prajāpatyādisargarūpeṇa | sthito bhavati | atra hetum āha pṛthvyādīti | yataḥ yasmāt kāraṇāt | pṛthvyādi asat bhavati ||
jīvākāśa iti śrutvā kiñcit saṃśayam āpannaḥ śrīrāmaḥ pṛcchati
jīvarāśiḥ jīvākāśatvenoktaḥ jīvapuñjaḥ1639 | parimitaḥ kiṃ syāt āho anantakaḥ aparimitaḥ syāt | āhosvit anantātmā jīvapiṇḍaḥ acalopamaḥ parvataprakhyaḥ | asti | rāśiḥ bhinnatvena vartamānānāṃ samūhaḥ | piṇḍaḥ mṛtpiṇḍavat eka eva kaścij jīvamayaḥ piṇḍa iti bhedaḥ ||
nanu kiṃ tava rāśipiṇḍatvayoḥ1640 praśnenety āśaṅkyāha
dhārā jaladhārāḥ | śīkarāḥ jalakaṇāḥ | taptāyasaḥ vahnyabhijvalitāt ayasaḥ | kaṇāḥ vahnimayāḥ leśāḥ | kasmād iti | jīvarāśeḥ jīvapiṇḍasya vānaṅgīkāre eteṣāṃ niryāṇaṃ na sambhavatīti bhāvaḥ ||
praśnam upasaṃharati
he1642 bhagavan tvaṃ | iti pṛṣṭaṃ | jīvajālavinirṇayaṃ me brūhi | etāvad uktvā tvayā kiṃ na śrutam ity | atrāha jñātam iti | mayā etat prāyaḥ bāhulyena | jñātam | na tv aśeṣeṇātaḥ tad eva prakaṭīkuru yenāśeṣeṇa jānāmīti bhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaram āha
paramārthataḥ eka eva jīvo nāsti | tvatpṛṣṭānāṃ rāśīnāṃ sambhavaḥ kutaḥ syāt | etatpraśnasyāsambaddhārthatvaṃ kathayati śaśeti | śaśaśṛṅgaṃ samuḍḍīya prayāti iti etadvacanasadṛśaṃ | te vacaḥ asti | ādau śaśaśṛṅgam eva nāsti1643 | kā1644 kathā taduḍḍayanasya1645 | tathā jīva eva nāsti | kā kathā tadrāśyāder iti bhāvaḥ ||
sarvam etat pṛṣṭaṃ nirākaroti
paramārthataḥ sarvasya śuddhacinmātraikamayatvāt jīvo nāsti | he rāghava | jīvānāṃ1646 rāśayo na santi | na ca ekaḥ kaścana parvataprakhyaḥ jīvapiṇḍo 'sti | ataś ca tvatpraśno 'yaṃ1647 na yukta iti bhāvaḥ ||
āśīḥprakāreṇa niścayam asya kartavyatvena kathayati
taveti niścayaḥ ayaṃ niścayaḥ | acalaḥ sthiro | 'stu | iti kiṃ | iti jīvaśabdārthakalanāḥ | tāḥ samastakalanānvitāḥ samastābhiḥ ahambhāvādikalanābhiḥ1649 anvitāḥ | na santi ||
nanu jīvādīnāṃ pratyakṣeṇa sphuraṇāt katham ayaṃ niścayaḥ yuktaḥ1650 syād ity | atrāha
hi niścaye | śuddhaṃ cinmātraṃ śuddhacinmātrasvarūpam | ata evāmalaṃ brahmāsti | kathambhūtaṃ | sarvagam samastadeśakālavyāpakam | tataḥ kim ity | atrāha tad iti | tat brahma | sarvaśaktitvāt yataḥ sarvaśaktir asti | tataḥ yāṃ jīvādimayīṃ | kalāṃ kalanāṃ | yathā yena prakāreṇa | svayaṃ svena | na tu pāratantryeṇa | vindate svopalabdhiviṣayaṃ karoti | kathambhūtāṃ kalāṃ | cinmātrānukrameṇa cinmātraparipāṭyā1651 | latām iva latāvat | sampraphullāṃ vikasitāṃ | cinmātrasyaiva hīyaṃ1652 paripāṭī yat kalanāḥ vikāsayati | nanu niścaye | tāṃ kalanāṃ | mūrtām amūrtāṃ vā sthūlāṃ sūkṣmāṃ vāśu tasminn eva kṣaṇe | prapaśyati sampannām eva paśyati | tathā ca | jīvaḥ paramārthataḥ svayaṃ siddho nāsti | kasya rāśitā piṇḍatā vā bhaved iti bhāvaḥ ||
nanu yadi brahma jīvādi paśyati tadā tadbhinnam evaitat syāt | svabhinnasyaiva dṛṣṭigocaratvād ity | atrāha
tat brahma | tāṃ prasiddhāṃ | svasattāṃ svasphurattāṃ1654 | vedane niyojayati vedanaviṣayāṃ karoti | paśyatīti yāvat | svasattāṃ kathambhūtāṃ | jīvaḥ buddhiḥ kriyāspandaḥ hitāhitaprāptiparihārārthāś ceṣṭāḥ | manaḥ | dvitvaṃ ca tat aikyaṃ ca dvitvaikyam | ity api etadrūpeṇa | kacantīṃ sphurantīṃ | tathā ca | dṛṣṭigocaratve 'pi na jīvāder bhinnatvaṃ yuktam iti bhāvaḥ ||
nanu brahmasattā kathaṃ jīvādibhāvena sphuratīty | atrāha
sā brahmasattābuddhā brahmasattābhāvenājñātā satī | evaṃ bhavati eva jīvādirūpatayā bhāsata eva | bodhataḥ brahmasattābhāvena jñānāt | brahmaiva bhavet | sattātadvatoḥ bhedābhāvāt | nanu jīvādeḥ brahmasattābhāvena brahmamayatve 'pi brahmasattāviṣayas tu yaḥ abodha āsīt saḥ abodhatvena jñātaḥ san ghaṭādivat tathaiva tiṣṭhati | tathā ca na brahmaikamayatā sidhyati1656 ity | atrāha abodha iti | abodhaḥ prekṣayā bodhena | nāśaṃ yāti | tu pakṣāntare | saḥ abodhaḥ | na budhyate1657 bodhaviṣayo na sampadyate viruddhatvāt tadudbodhakāle eva naṣṭatvāt | na hi tamaḥ tejoviṣayo bhavatīti bhāvaḥ ||
etad eva dṛṣṭāntena dṛḍhīkaroti
yathāndhakāraḥ dīpena prekṣyamāṇaḥ draṣṭum ārabdhaḥ | praṇaśyati | asyāndhakārasya | tattvaṃ svarūpaṃ | na ca jñāyate | puruṣeṇeti śeṣaḥ | dārṣṭāntike yojayati abodhasyeti | hi niścaye | 'bodhasyājñānasyaivam eva tattvaṃ na jñāyate ity arthaḥ ||
jīvasya brahmatvam upasaṃharati
evaṃ pūrvoktaprakāreṇa | jīvātmā brahmaiva bhavati | brahmatvāpādakāny asya viśeṣaṇāny āha nirvibhāga iti | nirvibhāgaḥ vibhāgarahitaḥ | na hi jīvasvarūpe kaścid vibhāgo 'sti niravayavatvāt | nirantaraḥ prakāśanirbharitatvena madhye 'vakāśahīnaḥ | sarvaśaktiḥ sarvaśaktitvaṃ cāsya svapnādau pratyakṣadṛṣṭam eva | anādyantaḥ1658 ādyantarahitatvaṃ cāsyādyantaparicchedakatvenaiva siddham | na hi paricchedyaḥ paricchedakasya paricchedaṃ kartuṃ śaknoti1659 | mahācitsārarūpadhṛt | mahācit vimarśaśaktiḥ | tasyāḥ sāraḥ prakāśaḥ | tasya rūpaṃ dhārayati mahācitsārarūpadhṛt | prakāśasvarūpa ity arthaḥ ||
sarvathaiva bhedakalanāṃ nirākaroti
tu viśeṣe | 'sya brahmaṇaḥ | sarvānantatayā sarvaś cāsāv anantaś ca sarvānantaḥ | tasya bhāvaḥ sarvānantatā | tayā | kācid bhedakalanā bhedākārā kalanā | bheda iti yāvat | nāsti | sarvarūpasyānantasya ca bhedāyogāt | na hi ghaṭādyapekṣayānantasya ghaṭaśarāvādisarvarūpasya mṛdādeḥ ghaṭabhedo yuktaḥ | nanu sarvatvam anantatvaṃ ca asarvāt sāntāc1660 ca bhedakam eva | tathā ca tābhyām eva tasya bhedaḥ sampadyata ity | atrāha vidyata iti | hi yasmādarthe | yā kalanā1661 bhedakalanā | vidyate | sā tad eva brahmaiva | bhavati | kuto | 'nubhūtitaḥ anubhūtisvarūpataḥ | ayaṃ bhāvaḥ | yā kācit kalanāsti sānubhūtā na vā | na cet sā svayam asiddhā brahmaṇi bhedaṃ kathaṃ kuryāt | anubhūtā cet tarhi anubhavarūpaivānubhavasya ca cidrūpatvena brahmatvaṃ siddham eveti | brahmaiva sā bhaved iti ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
he brahman | etat tvayoktam | evaṃ bhavati | satyam eva bhavatīty arthaḥ | sarveṣāṃ jīvānāṃ tatraikajīvecchānuvartitvam āśaṅkate | katham iti | akhilāḥ jagajjīvāḥ | jagati sthitā jīvāḥ jagajjīvāḥ | mahājīvaikatāvaśāt1662 | mahājīvena cetyatvāditanmātrāntaprapañcavalitacinmātrākhyamahājīvena | yā ekatā aikyaṃ | tasyāḥ vaśāt vaśena | ekajīvecchayā ekasya kasyāpi sāmānyajīvasyecchayā | kathaṃ na yujyante | ayaṃ bhāvaḥ | sarveṣāṃ jīvānāṃ proktasvarūpamahājīvaikamayatve1663 ekasmin jīve uditayecchayā sarveṣāṃ jīvānāṃ yogo yuktaḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaram āha
mahājīvātma mahājīvaḥ1664 | tat brahma iha yathecchaṃ svecchāsadṛśaṃ | sthitaṃ bhavati | tat brahma kathambhūtaṃ | sarvaśaktimayātmakam | sarvaśaktimayaḥ sarvaśaktinirbharaḥ | ātmā yasya | tat | tādṛśam | sarvaśaktimayātmakatvaṃ ca brahmaṇaḥ sarvaśaktīnāṃ tata evotthānāt | punaḥ kathambhūtaṃ | nirvibhāgaṃ akhaṇḍasvarūpatvena vibhāgān niṣkrāntam | punaḥ kathambhūtaṃ | nirantaram prakāśākhyasārabharitam ||
nanu brahma yathecchaṃ sthitaṃ bhavatu | tataḥ kim ity | atrāha
tat brahma | yad evecchati icchāviṣayaṃ karoti | tad eva | na tv anyat | tasya mahātmanaḥ vyāpakasvarūpasya brahmaṇaḥ | āśu icchākṣaṇe eva | bhavati sampadyate | ekatecchānāśena dvitvotpattim1665 asmāt kathayati pūrvam iti | cit icchā | nīlam utpalam itivat cidviśeṣitecchā jñeyā | cidviśeṣitatvaṃ cātra cidviṣayatvaṃ jñeyam | yata ity adhyāhāryam | tenāyam arthaḥ | yataḥ cit icchā | cidrūpa eva bhavāmīty evaṃrūpā ekatecchā | pūrvaṃ prathamasargārambhe | 'taḥ saptamyarthe tasil asmin brahmaṇi | tuśabdaḥ ivārthe | naśyati tu susphūrtyaviṣayatārūpaṃ1666 nāśaṃ yātīva | paramārthataḥ tu na naśyati tasyāḥ sarvatrānugamāt | iti tuśabdopādānam | cidviṣayecchānāśaś ca cetyaviṣayecchodbhūter eva jñeyaḥ | tat tasmāt kāraṇāt | dvitvaṃ cetyasvarūpajīvādirūpeṇa sthito dvidhābhāvaḥ | udeti prādurbhavati | ekatecchānāśahetubhūtatayā dvitvecchayā eva dvitvam udetīti bhāvaḥ ||
dvitvodayānantaraṃ śaktikriyākramakaraṇaṃ kathayati
paścāt | tena brahmaṇā | dvitvavibhaktānāṃ | dvitvena dvidhābhāvena | vibhaktānāṃ vibhāgena sthāpitānāṃ | svaśaktīnāṃ | ity evaṃ iti prakāreṇa | kriyākramaḥ1667 kalpitaḥ | hi niścaye | ity evaṃ kathaṃ | anena1668 sampadyate ||
sampannaṃ sveṣṭaṃ kathayati
tayā prasiddhayādyayā mūlakāraṇabhūtayā | brāhmyā brahmasambandhinyā | śaktyā | yaḥ niyamaḥ svecchāsadṛśī niyatiḥ | prakalpitaḥ | taṃ niyamaṃ | vinā ṛte | 'nyāsāṃ jīvasthānānām | udayo na syāt | ata ity adhyāhāryam | ataḥ pradhānecchaiva rohati | pradhānasya mahājīvātmabhūtasya brahmaṇaḥ | icchaiva rohati jīvecchārūpeṇa pariṇamate | tathā ca pradhānecchānuvartitvam eva | na sā niyamakāritvam uktam | iha tu tacchakter iti cen | na | śaktitadvator abhedāt ||
etad eva nānāracanābhiḥ kathayati
yasyāḥ jīvābhidhānāyāḥ śaktyāḥ śaktirūpasya yasya jīvasya | yā icchā phalati phalayuktā bhavati | tasyā ity adhyāhāryam | tasyāḥ śakteḥ asau icchā | pradhānaśaktiniyamānuṣṭhānena vinā | pradhānaśakteḥ brahmaśakteḥ | yat niyamānuṣṭhānaṃ niyamakaraṇaṃ | tad vinā na bhavati | svarūpam eva na labhate | kā kathā tatphalasyeti bhāvaḥ ||
pradhānaśakteḥ brahmaśakteḥ | niyamaḥ pradhānaśaktiniyamaḥ | supratiṣṭhaḥ susthiraḥ | na ced bhavet yadi na syāt | tat tadā | rohitānāṃ kvacit kutrāpi deśe kāle vā | phalaṃ na syāt | kutaḥ | śaktyaśaktatvāt | śaktyā brahmaśaktyā | lakṣaṇayā tanniyamena | yat śaktatvaṃ phalaṃ prati sāmarthyaṃ | tadabhāvaḥ aśaktatvaṃ | tasmāt śaktyaśaktatvāt | yataḥ rohitānāṃ nānāvidhānāṃ kriyāṇāṃ phalaṃ vidyate 'taḥ anumīyate ko 'pi niyamo 'sti yena kriyāṇāṃ phalotpādanaṃ prati sāmarthyam astīti bhāvaḥ ||
prakṛtam anusarati
evaṃ pūrvoktaprakāreṇa | brahmāntādivarjitaḥ antamadhyādirahitaḥ | mahājīvaḥ vidyate | kuto niryānti jīvakā iti pūrvataroktasya1673 praśnasyottaram āha jīvatkoṭīti | tat brahma | jīvatkoṭimahākoṭī | jīvatāṃ jīvanakriyākartṛkāṇāṃ | koṭimahākoṭī koṭimahākoṭisaṅkhye1674 | bhavati svayam eva tadrūpo bhavati | na tu tato jīvāḥ niryāntīti bhāvaḥ | atha tathāpi | na kiñcana bhavati | cinmaye svarūpe tathaiva sthitatvāt ||
nanu brahma kena jīvatāṃ yātīty | atrāha
cetyasaṃvedanāt cidviṣayabhūtabhāvajātaparāmarśāt | brahma jīvo bhavati | tataḥ saṃsṛtiṃ yāti1675 sukhaduḥkhalepasvarūpasaṃsārabhāk bhavati | nanu kadācit saṃsṛtir asya nivartate na vety | atrāha tad iti | tadasaṃvedanāt cetyāparāmarśāt | asyety adhyāhāryam1676 | asya jīvasya | saṃsṛteḥ saṃsārasya | rūpaṃ śamaṃ śāntiṃ | yāti ||
nanu saṃsṛtyupaśamena jīvasya kiṃ sampadyata ity | atrāha
evaṃ sati saṃsṛtyupaśame sati | jyeṣṭhajīvasya brahmaṇaḥ | kriyākramaiḥ jyeṣṭhajīvakriyākramaiḥ | kaniṣṭhajīvānām ādyajīvatvaṃ brahmatvaṃ | samudeti prādurbhavati | jyeṣṭhajīvakriyākramā atra brahmakṛtāḥ kriyākramā1677 jñātavyāḥ | brahmakṛtakriyākramasyaiva jīvānāṃ brahmatvāpādane samarthatvāt | atra dṛṣṭāntam āha tāmrāṇām iti1678 | svarṇakārakriyākramaiḥ tāmrāṇāṃ yathā hematvaṃ samudeti | tathety arthaḥ ||
pūrvataroktaṃ smarati
itthaṃ pūrvoktakrameṇātrānante parākāśe prasiddhe 'parimeye cidākāśe | eṣaḥ pūrvoktaḥ | gaṇaḥ cetyatvādirūpaḥ prapañcaḥ | asann api sann ivodeti | kathambhūtaḥ | khātmaiva nakiñcidrūpa eva | punaḥ kathambhūtaḥ | ciccamatkaraṇātmakaḥ1680 | citaḥ yat camatkaraṇaṃ svaśaktyāsvādakaraṇaṃ | tat ātmā svarūpaṃ yasya | saḥ ciccamatkaraṇātmakaḥ | camatkaraṇaṃ vinā svatantrāyāḥ citeḥ cetyonmukhatāyogāt ||
yaḥ camatkāraḥ citā saha svayaṃ cidāśrayeṇa svaviṣayena ca yatnena vinā | samāgamyate svayaṃ samāgamaviṣayatāṃ1683 bhajati | paṇḍitāḥ tad ahambhāvanam ahaṅkāraṃ | viduḥ | ahaṅkāro 'pi ciccamatkāra eva | kā kathā jīvasyeti ahambhāvagrahaṇābhiprāyaḥ | kathambhūtaṃ | bhaviṣyannāmadehādi | bhaviṣyat nāma ca dehādi ca yasya | tat | nāmāhaṅkārety abhidhā | dehaḥ sthūlasūkṣmarūpaḥ | cinnairapekṣyadyotanāya samāgamyata iti karmakartṛvyapadeśaḥ ||
prakṛtaṃ cidaikyaṃ1684 bahuvistareṇa kathayati
citaḥ anantasvabhāvasya citprakāśasya | yaḥ ālokaḥ1685 bhāvaprakaṭanahetuḥ svabhāvaviśeṣaḥ | syād asti | kathambhūtaḥ | tanmayatvāt cinmayatvād | anantakaḥ cidvad aparimeyaḥ | aparimeyatvaṃ ca citaḥ parimātur abhāvena svayaṃ svasmin parimātṛtāsambhavāc ca jñeyam | sa eṣaḥ pūrvoktaḥ viṣayasya svavyatiriktasya cidālokaḥ | tasyāḥ1686 citaḥ | bhuvanābhoga iti bhuvanavistāro 'yam1687 iti | pratibimbati mālinyānādāyakatvena pratibimbabhāvena sphurati ||
svaśaktyā eva pramātṛbhāvena sphurantyā nijaśaktyā eva kartryāvyayā nāśarahitā | saiva cit pariṇāmavikārādiśabdaiḥ1688 vibudhyate vijñāyate | śabdasyārthabodhaṃ prati kāraṇatvaṃ suprasiddham eveti nāyastam | kathambhūtāpi | tādṛgrūpyāt cidrūpatāyāḥ | abhedyāpi bhinnīkartum ayogyāpi | nanu svarūpād abhinnatve kathaṃ pariṇāmādiśabdavācyatvaṃ asyā iti cet | satyam | yathā toyaṃ svarūpād abhinnam api taraṅgatām āsādya1689 toyapariṇāmaśabdena tadvikāraśabdena ca kathyate tatheyam apīti na virodhaḥ ||
acetyasya prakāśasya cetyaleparahitaprakāśarūpāyāḥ citaḥ | svayam ayatnena | yat svadanaṃ svaśaktyāsvādaḥ bhavati | kathambhūtam | avicchinnavilāsātma | avicchinavilāsaḥ chedarahitasphuraṇayuktaḥ | ātmā yasya | tat avicchinnavilāsātma | tat svadanaṃ jagad ity eva jagatsvarūpeṇa | sthitaṃ bhavati ||
yā eṣā ākāśād api sūkṣmāparicchedyā1690 | vitatā sarvatra vyāptā | citaḥ śaktiḥ sāmarthyaṃ asti | sā cit | svabhāvata eva svasattayaiva | na tu yatnādinā | enāṃ proktaviśeṣaṇāṃ | ahantāṃ paripaśyati ahaṅkārabhāvena cetati ||
asyāḥ citaḥ | ātmā sphurattākhyaṃ svarūpam | ātmani sphurattākhye svarūpe svasvarūpe | ātmanā svabhāvena | na tu yatnena | yat sphurati vilasati | kathaṃ | vārivat jalavat | tad eva1691 sphuraṇam evāsau cid | ahantāṇuṃ prapaśyati parimitāhantārūpatayā1692 parāmṛśati | kīdṛśam ahantāṇuṃ | jagadantam jagatparyantam ||
camatkārakarī camatkārakaraṇa[ ? ]syaiva | tataṃ vistīrṇaṃ | jagannāma jagad iti nāma | kṛtaṃ | tayaiveti śeṣaḥ ||
citaḥ cittvam ahaṅkāraḥ bhavati | ahaṅkāratayā cittvasyaiva pariṇāmād ity arthaḥ | he rāghava | saivāhaṅkāra eva | kalpanā bhavati | kalpanāpadāpekṣaṃ strītvaṃ | ataḥ tanmātrādi ahaṅkārotpannaṃ tanmātrādikam | cid eva bhavati | tanmātrakāraṇasyāhaṅkārasya cittvāt | dvitvaikatve kva saṃsthite bhavataḥ | na sta iti bhāvaḥ | nanu dvitvaṃ mā bhavatu | ekatvaṃ kathaṃ nāstīti cen | maivaṃ | svapratipakṣaṃ dvitvaṃ vinaikatvasyāpy asiddheḥ | na hi chāyāṃ vinā prakāśaḥ prakāśo bhavati anirvācyatvāt ||
evaṃ cidekamayatvaṃ sarvasya prasādhya bhedatyāgaṃ śiṣyaṃ prati anuṣṭheyatvena vidadhāti
puruṣaḥ | ityarthātmakaḥ | itiśabdākṣiptagurūpadeśavākyārthātmakaḥ | tatpara iti yāvat | bhavet | itiśabdākṣiptaṃ gurūpadeśam āha tvaṃ cāhaṃ ceti tyaja1697 | yena jīvatā dūre gacchatīti bhāvaḥ | punaḥ kiṃrūpaḥ tiṣṭhāmīty | atrāha śeṣam iti | sadasatoḥ madhye sthitaṃ sattvāsattvābhyām anirvacanārhaṃ | śeṣaṃ sarvaprapañcabādhe 'pi sākṣitayā śuddhaṃ cinmātraṃ | bhava ||
evaṃ śiṣyaṃ prati abhedaṃ vidheyatvenoktvā tatkṛpayā punar apy abhedam eva kathayati
citādau sargārambhe | svasattā sphurāmītirūpā nijā sattā | yathā yena jīvādirūpeṇa | kalitā | asyā ity adhyāhāryam | asyāḥ citaḥ sā sattā | tathā1698 tena rūpeṇoditā prādurbhūtā satī | cidākāśāt abhinnā dṛśyate | jñānibhir iti śeṣaḥ | aham ity anena sattāsāmānyapramātā kathitaḥ | athāhaṃ sattāsatte vedmi jānāmi | na tu tathāstīti bhāvaḥ ||
citkhaṃ1700 kham ākāśaṃ bhavati | jagadīhāḥ | jagatāṃ hitāhitaprāptiparihārārthāḥ ceṣṭāḥ | khaṃ bhavanti | abdhiś ca vibudhāś cācalāś ca | te api kham eva bhavanti | atra hetutvenottarārdham āha khākāreti | hi yasmādarthe | khākāraḥ yaḥ ciccamatkāraḥ1701 | sa eva rūpaṃ yasya | saḥ | tasya bhāvaḥ tattvaṃ | tasmāt khākāraciccamatkārarūpatvāt | anyat nāsti | yataḥ sarvaṃ kharūpaṃ ciccamatkāramātrarūpaṃ bhavatīty arthaḥ ||
yaḥ yadvilāsaḥ yasya sphuraṇaṃ bhavati | saḥ sāvayavāt1703 tattvād api tasmāt kadā na jātu na | bhidyate | na hi kaścit taraṅgaṃ toyāt bhinnaṃ vadatīti1704 bhāvaḥ | anavayave avayavarahite | svapne 'pi tad1705 vācyam iti bhāvaḥ ||
nanu citaḥ jagadrūpatve 'pi tadgrāhiṇyā anyasyāś1706 citaḥ sadbhāvāt nābhedamayatety | atrāha
nityam acetyāyāḥ cetitum1707 ayogyāyāḥ | citeḥ cit svagrāhiṇī cit | nāsti cidrūpatvahāner iti bhāvaḥ | citeḥ kathambhūtāyāḥ | avitatākṛteḥ | sūkṣmatayāvitatā kutrāpi na sthitākṛtiḥ rūpaṃ yasyāḥ | sā | tasyāḥ | nanu etad asiddhaṃ | sphurāmītirūpeṇa yuktatvād ity | atrāha yad rūpam iti | yad rūpaṃ | yat sphurāmītyādikaṃ | rūpaṃ bhavati | tad ity adhyāhāryam | tat jagata eva rūpam | na tu citeḥ | mukhyataḥ cititvaṃ hi sphurāmīty asya grāhikāyāḥ citer eva | sphurāmīti grāhyarūpāyās tu gauṇaṃ cititvaṃ1708 bhavad api na jagattvaṃ vyabhicarati | kathambhūtasya jagataḥ | tattatsphuraṇarūpiṇaḥ1709 | tattatsphuraṇāni sphurāmītyādīni | rūpaṃ yasya | tat | tasya tattatsphuraṇarūpiṇaḥ | yat kiñcic cetyatām āyāti tat sarvaṃ jagad evety arthaḥ ||
mano buddhir ityādirūpeṇoktā śabdasantatiḥ | citaḥ paryāyaracanā bhavati | kutaḥ | jagatsthiteḥ manobuddhyādirūpāyāḥ jagatsthiteḥ | tattvāt cidrūpatvāt | sarve śabdāḥ cidvācakā eveti bhāvaḥ ||
citaḥ1711 sambandhi cittvaṃ cidbhāvaṃ | yena sā cid iti nāmayogyā bhavati sa ko 'pi dharmaḥ | tam iti yāvat | jagat viddhi jānīhi | atra hetum āha neti | hi yasmāt kāraṇāt | cittvam ajagat jagato vyatiriktaṃ | nāsti | cetyarūpajagadabhāve 'nirvācyāyāḥ citaḥ sphuṭaṃ cittvāyogyatvāt | avāntaraṃ phalitam āha ajagad iti | ata ity adhyāhāryam | ato hetoḥ | cit ajagattvād dhetor | acit syāt cinnāmayogyā na syāt | yadi jagan na syād anirvācyāyāḥ citer api cittvaṃ na syād iti bhāvaḥ | paramaṃ phalitam āha bhāvābhedād iti | bhāvābhedāt pūrvanyāyasiddhena cijjagator abhedena siddhāt padārthābhedāt | jagat kutaḥ kathaṃ | syāt | cittvajagator abhede sati cittvasya cidekamayatayā cita eva sarvathā sthitatvāt jagan nāstīti bhāvaḥ ||
citeḥ cinnāmnaḥ | maricabījasyāntaḥ madhye | yā camatkṛtiḥ arthāt tīkṣṇatāsthānīyaḥ svaśaktyāsvādākhyaḥ camatkāraḥ | bhavati | saivaiṣā jagad iti jagadrūpeṇa1712 | sthitā bhavati | kathambhūtaṃ jagat | jīvatanmātramātraṃ kevalaṃ jīvapañcatanmātrasvarūpaṃ | na tu sthūlabhūtamayaṃ | svapnanyāyena sthūlatāyā asatyatvāt ||
citeḥ svaśaktikacanaṃ svaśaktisphuraṇarūpaṃ | ahambhāvanaṃ yad asti | kutaḥ | cittvāt cidbhāvākhyāt hetoḥ | hi niścaye | asau svaśaktisphuraṇaṃ | jīvaḥ bhavati | jīvāpekṣayā puṃliṅgatā | kathambhūto jīvaḥ | spandātma kiñcitsphuraṇarūpaṃ | yat karma | tat ātmā svarūpaṃ | yasya | spandātmakarmātmā citspandarūpa evety arthaḥ | punaḥ kathambhūtaḥ | bhaviṣyadabhidhaḥ vaikharīprādurbhāva ity arthaḥ ||
cit ārṣaḥ ṣaṣṭhīlopaḥ citaḥ | yat cittvena cidbhāvena | kalanaṃ paricchedaḥ | bhavati | kathambhūtaṃ | susampādyā1715 sukhena sampādayituṃ śakyābhidhārthadik nāmārthaleśaḥ yena | tat susampādyābhidhārthadik | paricchinnasyaiva hi vastunaḥ nāma tadvācyatvaṃ ca kartuṃ śakyaṃ | tat bhidyate citaḥ bhinnatvena sthīyate | kaiḥ | vyavacchedavikāraiḥ | cittaṃ na spṛśatīti yāvat | bhavantu1716 jaḍebhyaḥ bhinnatāpādanāni | ta eva vikārāḥ1717 | taiḥ | tadyuktatvād iti yāvat | cito bhinnaṃ | kā hānir ity | atrāhāta iti | ataḥ cito bhinnatvāt | na vidyate | cidbhinnasya cetyamānatāyogāt | tadayoge ca sato 'pi | tasyāsaṅkalpatvāt | cidrūpatvena kalanābhāvena vyarthasya cittvasyāpy abhāvaḥ | cittvābhāve ca jagato 'bhāvaḥ | tadabhāve ca śuddhasya cinmātrasyaiva sāmrājyam iti bhāvaḥ ||
nanu bhavatu cidekamayatvaṃ sarvasya | tadaṃśabhūtayoḥ kartṛkarmaṇos tu parasparaṃ bhedo durnivāra ity | atrāha
citspandarūpiṇoḥ citsphūrtyākhyarūpayuktayoḥ | kartṛkarmaṇoḥ bhedaḥ nāsti | katham etad ity | atrāha spandeti | spandamātraṃ karma bhavet | bahiḥspandasyaiva karmatvadarśanāt | sa eva puruṣaḥ smṛtaḥ | paṇḍitair iti śeṣaḥ | ayaṃ bhāvaḥ | antaḥ1719 vicāryamāṇaṃ1720 jñānaṃ vinā na kiñcil labhyate | ghaṭapaṭādiś ca bahirbhūtaḥ | ataḥ jñānasya taiḥ saha ko 'pi sambandho nāstīti śuddhaṃ jñānaṃ śiṣṭaṃ | sa eva1721 ca citaḥ sphuraṇākhyaḥ spandaḥ | tad eva karma | bahiḥsthitasya śarīracalanādirūpasya karmaṇo 'pi tatpūrvakatvāt | tat tattvam1722 eva | sa eva ca puruṣaḥ | antar anyasyānupalambhāt bahiḥśarīrasya mṛtpiṇḍarūpasya puruṣatvāyogāt iti siddhaṃ karmaṇaḥ puruṣatvam ||
sarvasya jīvāder vargasyaikatvaṃ sādhayati
jīvaḥ cittve cidbhāve | citsvarūpa iti yāvat | parispandaḥ bhavati | puṃsāṃ sa eva karmāparaparyāyaṃ1723 cittaṃ bhavati | parispanda eva ca | citspandatvavyatiriktasya jīvasya cittasya vābhāvāt | tu viśeṣe | mana eva citspandarūpaṃ cittam | indriyarūpaṃ sat | nānānānātvaṃ gacchati | cittaṃ kathambhūtam eva | anānaiva | paramārthataḥ ekatvāt nānātvarahitaṃ | idam atra tātparyam | jīvas tāvat citspanda eva | taccittam api vikalpātmakaṃ tathaiva | tad eva ca cittam indriyarūpeṇa pariṇamate | tataś ca svapariṇāmabhūtendriyadvāreṇa bahir nirgatya rūpādipañcakasvarūpaviṣayarūpatām āpadyate | tataś ca tadādhārabhūtapañcakatām āsādyate | tataś ca tatkāryabhāvena pariṇamate iti citspanda eva sthūlasūkṣmabhāvarūpeṇa sthitaḥ | sa ca cidavyatirikta iti sarvaṃ cidrūpam eva sthitam iti ||
hi yasmāt arthe | 'śeṣaṃ samastaṃ jagat citprakāśacchaṭā citprakāśe siddhapadārthapaṅktimayatvāt citprakāśapaṅktiḥ | bhavati | kathambhūtaṃ | śāntāśeṣaviśeṣaṃ | śāntāḥ cinmātre pralīnāḥ | aśeṣāḥ samastāḥ | viśeṣāḥ bhāvāḥ yasya | tat | tasmāt tato hetoḥ | kāryakāraṇakāditvam anyat cinmātrāt pṛthak | na vidyate | kāryakāraṇatvāder api jagattvena citprakāśacchaṭātvānapāyāt1724 ||
sarvasya jīvāder jagataḥ citprakāśamayatve sati iti sthitam bhavati | ayaṃ niścaya eva pratiṣṭhito bhavati iti | kim iti | ahaṃ citprakāśarūpaḥ1725 aham | acchedyaḥ1726 aśarīravat chedayogyo nāsmi | evam adāhyo 'yam ity ādāv api sambandhanīyam | ahaṃ nityo 'smi | nityatve viśeṣaṇadvāreṇa hetum āha satataga iti | sarvakālaga ity arthaḥ | punaḥ kathambhūtaḥ | sthāṇuḥ svasvarūpe dṛḍhaṃ sthitaḥ | atrāpi hetum viśeṣaṇatvenāhācala iti | yataḥ niṣkampa ity arthaḥ ||
nanu cidekamayatve sati vādinaḥ kimarthaṃ vivadanti ity | atrāha
vādina iti śeṣaḥ | vādinaḥ tārkikādayaḥ | atra citprakāśe | yathā yena prakāreṇa | vivadante vivādaṃ kurvanti | tathā bhramaiḥ mithyājñānaiḥ | vivadante | jñātatattvānāṃ vivādābhāvāt | tathā hi | tārkikāḥ ātmānaṃ jñānaguṇaṃ saṃsāriṇaṃ ca kathayanti | sāṅkhyāḥ udāsīnaṃ jñānarūpam api paramāṇurūpam | cārvākā bhūtarūpaṃ | bauddhāḥ śūnyarūpaṃ | vedāntinaḥ śāntasvarūpaṃ | evam anye 'py anyat kiñcit | yady api ete 'dhikārikṛpayaiva vivadante tathāpi adhikāriṇāṃ tattatpadaniṣṭhānām adhaḥsthaṃ padaṃ parityajyordhvapadagamanārthaṃ vādināṃ bhramaḥ uktaḥ | yadi vādinaḥ bhrameṇa vivadante tarhi yūyaṃ kathaṃ sthitāḥ ity | atrāha bhramanta iti | tu vyatireke | ete vayaṃ vigatabhramāḥ vādyuktanānāguṇottīrṇaśuddhacinmātrāṅgīkārāt dūrībhūtamithyājñānāḥ | jātāḥ | kathambhūtāḥ | na bhramanta ity arthaḥ | nanu śrīvasiṣṭhena tanmatanirāsapareṇa vivāda eva kṛtaḥ | maivam | bodhanārthatanmatanirāse 'pi cinmātrāṅgīkāreṇaiva sarvamatāṅgīkārāt | cinmātraṃ hi sarve 'ṅgīkurvanty eva | kiṃ tu tadviśeṣeṣu vivadante ||
punar api cidekamayatvam eva kathayati
mūrte sthūle | dṛśye dṛśikriyāviṣaye bhāvajāte | kathambhūte | 'jñasaṃrūḍhe | ajñeṣu mūrkheṣu | saṃrūḍhe dṛḍhībhūte | mūrkhajñāte iti yāvat | vikārādi | ādiśabdāt pariṇāmāder grahaṇam | pṛthak bhavet | sthūlasya dṛśyasya vikārādidharmādhikaraṇatve yogyatāstīti bhāvaḥ | amūrte sūkṣme | tajjñakacite tattvajñeṣu sphurite | citkhe cidākāśe | vikārādi pṛthak na bhavet | kathambhūte citkhe1727 | sadasadātmani sadasatsvarūpe | vikārādi yadi sat tadāpi tanmayam eva | yady asat tadāpi tathaiveti bhāvaḥ ||
cinmadhuśrīḥ cidākhyāvasantalakṣmīḥ | kālādināmikāḥ kāladeśādināmayuktāḥ | śaktīḥ svamañjarīḥ tanoti vistārayati | kutaḥ | cetyarasataḥ cetyāsvādena yuktam1728 | yuktaṃ ca vasantalakṣmyāḥ rasena mañjarītananam | śaktīḥ kiṃ | cittattvam cinmātrarūpiṇya eva1729 | śaktitadvator abhedāt | punaḥ kathambhūtāḥ | ākāśaviśadāḥ | na tu bhāsamānasthūlarūpayuktāḥ ||
svabhāvena cinmātrasya cetyarūpatayā sphuraṇaṃ kathayati
citkañcukam | kañcukaṃ lakṣaṇayā paṭaḥ | cidākhyaḥ paṭaḥ | svayaṃ svabhāvena | vicitraṃ sphurati citrapaṭavat vicitratāyuktaṃ bhavatīty arthaḥ | vicitratā cārthacetyakṛtā jñeyā | tathā cidratnaṃ svayaṃ vicitraṃ kacati | ratnasya ca kacanaṃ yuktam eva | svayam ity asyārthaṃ svayam evāhāpakāraṇaṃ iti ||
vilakṣaṇaspandaḥ bāhyavāyoḥ vyatiriktaspandayuktaḥ | atra hetutvena viśeṣaṇam āha ajaḍātmaka iti | jaḍājaḍayoḥ spando 'vaśyaṃ vilakṣaṇa eva syād iti bhāvaḥ | vāri nikhātagaṃ sat | vicitravalanaṃ vicitrasphuraṇaṃ bhavati | cidvāri tu nikhātagaṃ sat | vicitravalanaṃ na bhavati1730 ||
uccaiḥ cicchṛṅgam apanirmitam nirmāṇarahitam | vicitradhātu | vicitrā1732 nānāvidhāḥ | dhātavaḥ bhūtākhyāni kāraṇadravyāṇi1733 | yasmin | tat | bhavati | śṛṅgam api vicitradhātu vicitragairikādidhātuyuktaṃ bhavati | kiṃ tu nirmitam | svayaṃ cijjyotsnā citrarasollāsā nānāvidhacetyarasollāsayuktā | tayā satatoditā bhavati | bāhyajyotsnāpi vicitrāmṛtarasollāsayuktā bhavati | kiṃ tu śuklapakṣa evoditā bhavati ||
ālokasya prakaṭatāguṇayuktatvāt iti bhāvaḥ | svayam iti | citiḥ svayaṃ ajñe mūrkhe | 'staṅgateva bhavati | astaṅgatatvaṃ ca asyāḥ sthitāyāḥ api jñānāviṣayībhāva evāta ivaśabdopādānam | citiḥ svayaṃ jñe jñānayukte | jñānād uditā bhavati | yathākāśe jvalann api sūryo 'ndhaṃ praty anuditaḥ | netrasahitaṃ prati tūditaḥ | evam iyam1734 apīti bhāvaḥ ||
citiḥ jaḍeṣu sthāvarādiṣu | jāḍyena jaḍabhāvena | svayaṃ sauṣuptapadaṃ suṣuptisthānam | āgatā bhavati | citimahānabhaḥ1735 cidākhyo mahākāśaḥ | svayam spandi sphurattāyuktaṃ1736 bhavati | tathā tena prakāreṇāspandi śāntatāyukto1737 bhavati | bāhyākāśasya tu vātarūpeṇa saspandatvaṃ svarūpeṇāspandatvam ||
guṇini guṇavat citi1738 jagataḥ sadasattvaṃ kathayati
hi niścaye | citprakāśaprakāśaḥ | citprakāśasya cidākhyasya tejasaḥ | prakāśaḥ ālokākhyaguṇabhūtaḥ | jagat asti ca nāsti ca | cakāraḥ1739 svayaṃ astitvanāstitvayoḥ samapradhānatvaṃ dyotayati | ayaṃ bhāvaḥ | yathā tejorūpe guṇini ālokākhyo guṇaḥ bhedena bhāsamānatvāt asti | tato vyatirekeṇa labdhum aśakyatvān nāsti | tathā jagad api cidākhye1740 ādhārabhūte guṇini bhāsamānatvād asti | tadvyatirekeṇa labdhum aśakyatvān nāstīti | evam agre 'pi yojyam | cidākāśeti | cidākāśasyaikaṃ śūnyatvaṃ śūnyatvākhyo guṇaḥ | cidākāśaikaśūnyatvam ||
mahārūpaṃ bhāsuraḥ śuklākhyaguṇaḥ | cinmāruteti | spandasya ca vāyuguṇatvaṃ prasiddham eva ||
dhvāntasya ca kṛṣṇatvaṃ guṇaḥ | cidarketi | divasasyārkālokānuvidhāyitvāt tadguṇatvam ||
pūrvoktaṃ dṛḍhayituṃ1742 sarvathā cidguṇatvam eva jagataḥ kathayati
cit eva kajjalarajaḥśailaḥ añjanādriḥ | tasya paramāṇuḥ | paramāṇoḥ parvataguṇatvaṃ tadāśritatvenopacārāj jñeyam | jagadākāraḥ jagadbhramaḥ | jagad iti yāvat | jagallekhā jagatpaṅktiḥ ||
jagat cicchailasya jaṭharam antaḥsthaḥ sārarūpaḥ bhāgaḥ | bhavati | dravatā dravatvaṃ | snigdhatā snehākhyo guṇaḥ ||
cijjvālā cidākhyāgniśikhā | tasyā jvalanaṃ jvalanakriyā | vīceḥ racanārūpatvāt jalaguṇatvam ||
rūpatvena guṇatvam | phalasya latāguṇatvaṃ tadāśritatvenopacārāt ||
phalitam āha
ataḥ citsattaiva jagatsattā bhavati | jagatsattaiva cidvapur bhavati | na hi guṇasattā guṇino bhinnā guṇisattā ca guṇād bhinnā bhavatīti bhāvaḥ | atra cijjagatoḥ | bhedavikārādi | ādiśabdena pariṇāmāder grahaṇam | sthitaṃ na bhava-ti | kim iva | khe ākāśe | malam iva ||
jagataḥ sadasanmayatām upasaṃharati
iti pūrvoktaprakāreṇa | bhuvanatrayaṃ bhūrbhuvaḥsvarākhyaṃ jāgradādikaṃ vā bhuvanatritayaṃ | sanmayatvena satsvarūpacidvikāratvena | sadasad bhavati | mūlakāraṇāyāḥ citaḥ sadasadasattve sattāsattādhāratvakṛtaṃ bhedam āśaṅkyāha avikalpyeti | vāśabdaḥ pakṣāntaradyotakaḥ | tad eva tribhuvanam eva | sattāsatte bhavati | kutaḥ | avikalpyatadātmatvāt | avikalpyaḥ sattvāsattvavikalpāyogyaḥ | yaḥ tadātmā cidātmā | tasya bhāvaḥ tattvaṃ| tasmāt | ayaṃ bhāvaḥ | sadasad iti padadvayam astināstikriyākartāraṃ kathayati | tathā ca kartṛkarmavikalpaḥ durnivāraḥ | sattāsatte tu śuddhanirālambāstināstikriyāvācake1745 'vikalpyaṃ citsvarūpam eva kathayataḥ | tadabhinnasya tribhuvanasyāpi sattāsattātvam eva yuktaṃ | na sadasattvam iti ||
nanu jagadbrahmaṇor avayavāvayavibhāvo 'stu ity | atrāha
yaiḥ jaḍaiḥ | anubhūtyapalāpāya jagaccidaikyākhyam anubhavam apalapituṃ | avayavāvayavitāśabdaḥ avayavāvayavibhāvākhyaḥ śabdaḥ | arthaḥ tadvācyaḥ sambandhaviśeṣaḥ | tau avayavāvayavitāśabdārthau | kalpitau svavikalpena sambhāvitau | kathaṃ kalpitau | śaśaśṛṅgavat | yathā kaścid bahir asad api śaśaśṛṅgaṃ kalpayati | tathety arthaḥ | tān dhig astu te dhikkāraviṣayā evety arthaḥ | dhikkāraviṣayatvaṃ ca teṣāṃ avayavābhinnasyāvayavinaḥ bhedena jñānāt | na hy avayavabhinno 'vayavī nāma kaścid astīti bhāvaḥ ||
yatra yasmin cidrūpākhye sthāne | sādridyūrvīnadīśvaram parvatākāśabhūmisamudrasahitaṃ1747 | jagat | cidekatvāt cidaikyāt | na vidyate | tatretaravibhrame ṣaṣṭhyarthe saptamī | itarasya tatkāryarūpasya bhramasya | kaḥ prasaṅgaḥ ||
citaḥ sarvamayatvaṃ śilādṛṣṭāntena kathayati
cit śāntaṃ paramārthato bhāvābhāvādikṣobharahitaṃ | akhilaṃ samastaṃ | sanniveśaṃ cetyākhyaṃ racanāviśeṣam | antaḥ svamadhya eva | dhatte | kathambhūtaiva | śilāhṛdayapīnāpi | prakāśākhyasārabharitatvena śilāhṛdayavat pīnāpi satī | svākāśaviśadaiva | suṣṭhu ākāśavat viśadā nirmalā eva | na tu jagadantardhāraṇe yogyā | atra dṛṣṭāntam āha yatheti | śilā yathā sāreṇa pūritāpi lekhaughākhyaṃ sanniveśaṃ antar dhatte | tathety arthaḥ ||
nanu tathāpy ahaṃ praṣṭā bhinna evāsmy | anyathā praśnāyogād ity | atrāha
padārthanikarākāśe | padārthānāṃ nikaraḥ samūhaḥ | sa eva nakiñcidrūpatvenāvakāśaḥ | tasmin | tanmadhya ity arthaḥ | tvaṃ praṣṭā | ākāśalavopamaḥ asi | phalitam āha tvatteti | ataḥ te tava praṣṭuḥ | tvattāmattātmatātvattāmattollekhāḥ | tvattāmattātmatayā tvadbhāvamadbhāvarūpatvena | sthitāḥ ullekhāḥ | tvattāmattollekhāḥ tvadbhāvamadbhāvavikalpāḥ | tvadbhāvarūpatvena1749 sthitāḥ tvattāvikalpāḥ | madbhāvarūpatvena sthitā mattāvikalpāḥ | na santi | ākāśarūpatvāt ||
pallavadṛṣṭāntena prakṛtaṃ citaḥ sarvamayatvaṃ kathayati
cit | idaṃ cetyam | antaḥ svamadhye | dhatte | kutaḥ1751 | svabhāvataḥ | nanu kayāpi prayojanāpekṣayā kathambhūtaṃ | anyānanyātmakam | anyaḥ svataḥ bhinnaḥ | ananyaḥ svato 'bhinnaḥ | ātmā yasya | tat anyānanyātmakam | punaḥ kathambhūtam | ātataṃ vistārayuktam | kathaṃ dhatte | pallavāntare pallavamadhye sthitaḥ | lekhaughasanniveśaḥ iva pallavāntaralekhaughasanniveśavat | pallave lekhaughasya ca bhāsamānatvena bhinnatvaṃ pṛthakkṛtya labdhum aśakyatvād abhinnatvaṃ ca sphuṭam1752 sthitam evety upamānam ||
tvaṃ | cittvaṃ cidbhāvaṃ | svabhāvataḥ svarūpeṇānubhūtitaḥ svānubhavena | na tu matkathanamātreṇākāraṇātma akāraṇaḥ | kāraṇarahitaḥ ātmā svarūpaṃ yasya | tat | tādṛśaṃ | viddhi jānīhi | kathambhūtaṃ1753 | kāraṇanāmnādibhūtaḥ1754 yaḥ pitāmahaḥ | tatsvarūpaṃ kāraṇādipitāmahaṃ | keṣāṃ kāraṇānāṃ | samastakāraṇaughānāṃ | samastasya dṛśyasya | ye kāraṇaughāḥ | teṣām | ayaṃ bhāvaḥ | sarvasya dṛśyasya kāraṇāni pañcatanmātrāṇi | teṣāṃ kāraṇam ahaṅkāraḥ | tatkāraṇaṃ cittvam iti ||
nanu jagadvat cid api asatyaiva bhavatv ity | atrāha
acetyāyāḥ cetyamalādūṣitāyāḥ | citaḥ asattvaṃ vācāpi na sidhyati vaktum apīdaṃ na yogyam ity arthaḥ | atra hetutvenottarārdham āha yad iti | yataḥ yad asti tad udeti anyatayā prādurbhavati | iti dṛṣṭam asmābhir iti śeṣaḥ | atra dṛṣṭāntam āha bījād iti | ayaṃ bhāvaḥ | yathā bījabhāvena sthitam aṅkuraṃ bījāt udeti | tathā cinmātrasvarūpeṇa sthitaṃ cetyam api | tathā ca cetyānyathānupapattyā cinmātrasyāsatyatvaṃ na yuktam iti ||
sargāntaślokena pūrvoktaṃ saṅgṛhṇāti
he aṅga | tribhuvanaṃ asyāḥ mahācitaḥ cinmātrasyāntaḥ madhye | suśūnyabhedam | suśūnyaḥ atiśayena nakiñcidrūpaḥ1756 | bhedo yasya | tat | sarvathā svarūpabhedarahitam ity arthaḥ | asti | kim iva | gaganam iva | yathā gaganaṃ bhedarahitam asti | tathety arthaḥ | phalitam āha parameti | ataḥ tvaṃ iti niścayavān1757 evaṃ niścayayukto | bhava | kuto | 'nubhūtitaḥ svānubhavena | na tu maduktyā kṛtena śraddhāmātreṇa iti | kim iti | samastadṛśyaṃ paramapadamayaṃ sarvottīrṇacitsvarūpam eva | bhavati ||
śrīvālmīkir bharadvājaṃ prati tatratyaṃ sargāntaślokena dināvasānaṃ kathayati
iti pūrvoktaṃ | munau śrīvasiṣṭhe | uktavati kathayati sati | atha pūrvaślokoktopadeśānantaram | divasaḥ dinaṃ | jagāma gataḥ | atra hetum āha astam iti | yataḥ inaḥ sūryaḥ | astaṃ jagāma | sabhā śrotṝṇāṃ sabhā | sāyantanavidhaye sāyantanāgnihotrādyarthaṃ | snātuṃ jagāma | snānaṃ1758 vinā kutrāpi vidhāv adhikārābhāvāt | sā sabhā śyāmākṣaye rātryavasāne | dinādāv iti yāvat | ravikaraiḥ sūryakiraṇaiḥ | saha | punaḥ ājagāmāgatā | śravaṇārtham iti śeṣaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe caturdaśaḥ sargaḥ ||
oṃ śrīvasiṣṭhaḥ pūrvadine kathyamānam upastauti
idam anubhūyamānaṃ | jagat | ākāśam eva bhavati | atra hetutvena dṛṣṭāntayuktaṃ vākyam āha yathā hīti | hi yasmādarthe1759 | yasmāt jagat vimale cidgagane cidākāśe | tathā bhāti | kathambhūtam eva | khātmaiva cidākāśasvarūpam eva | tathā kathaṃ | yathā vyomni bhūtākāśe | mauktikaṃ muktāsamūho | bhāti | ayaṃ bhāvaḥ | yathā gagane bhramadṛṣṭyā dṛśyamānaṃ mauktikam ākāśam eva tathā cidgagane dṛśyamānaṃ jagad api cidgaganam eveti ||
citstambhe cidākhye stambhe | trijagatsālabhañjikā trijagadākhyā putrikānutkīrṇaiva satī | bhātīva | paramārthatas tu na bhātītīvaśabdopādānam | nanu kimarthaṃ notkīrṇāstīty | atrāha na ceti | sā jagadākhyā putrikā | na cotkīrṇā | arhapratyayārtho 'tra svayaṃ boddhavyaḥ | utkartuṃ yogyā na bhavati | nakiñcidrūpatvāt | na cātrotkartā utkaraṇakartā | vidyate | dvaitābhāvāt ||
yathety adhyāhāryam | samudre 'ntaḥ samudrāntarbhāge sthitāḥ | jalāspandāḥ taraṅgāḥ | svabhāvād acyutā api jalākhyāt svarūpād abhraṣṭā api | yathā vidi jñāne viṣaye | vedyāḥ vīcitayā vedituṃ yogyā | bhavantīva | paramārthatas tu na bhavantīti ivaśabdopādānam | tathā pare uttīrṇe citsvarūpe | dṛśyavidaḥ dṛśyarūpā1761 vidaḥ | dṛśyānīti yāvat | bhavantīva ||
jalasyāntargatā1763 sūryābhā jalāntargatasūryābhā | tasyāḥ jālakāracanāni1764 jalāntargatasūryābhājālakāracanāny api | svabhāvaś cāyaṃ jalāntargatā sūryābhā jālakarūpā sampadyate | tāni jagadbhānaṃ prati tathā sthūlāni bhavanti | yathācalāḥ parvatāḥ | aṇuṃ prati sthūlāḥ bhavanti ||
uktaṃ dṛṣṭāntasthūlatvaṃ dṛḍhayati1765
jagadbhānam abhānābhaṃ bhavati | kutaḥ | brahmaṇaḥ avyatirekataḥ brahmarūpatvād ity arthaḥ | tu vyatireke | jalasūryāṃśujālaṃ vyatirekānubhūtidam bhedaprathākāri bhavati | ato 'tra sthūlatvaṃ yuktam iti bhāvaḥ ||
vyomarūpiṇi cinmātrākāśasvarūpe | jagati | kayor iva | svapnasaṅkalpayor iva | svapne saṅkalpe ca anubhūtāny api pṛthvyādīni | yathā na santi | tathety arthaḥ ||
grahaṇaṃ grāhaḥ | piṇḍavat grāhaḥ piṇḍagrāhaḥ | sad iti piṇḍagrāhaḥ1766 sadvyavahārahetuḥ piṇḍagrāhaḥ | vijñānākāśarūpiṇi asminn anubhūyamāne | bhavati | kutracit kutrāpi | leśena sambhavati | atra dṛṣṭāntam āha marunadyām iti ||
nanv asatsvarūpe jagati dṛśyatā kathaṃ bhāti ity | atrāha
avidyamānaḥ piṇḍavat grāhaḥ yasya | tasmin apiṇḍagrāhe | saṅkalpanagaropame saṅkalpollikhitanagarasadṛśe | 'smin jagati dṛśyatā dṛśyabhāvaḥ | bhrāntirūpiṇī mithyājñānarūpā | bhāti vilasati | keva | marau marudeśe | sarid iva ||
bhramarūpatvenāsadrūpasya jagataḥ svapnavat tulādeśāpūraṇaṃ1767 kathayati
svapnādriṇeva svapnādrivat | jagatā tulādeśau pūritau na bhavataḥ | gurutvasyāsadrūpatvāt tulāpūraṇaṃ | vistārasyāsadrūpatvāt deśāpūraṇaṃ | etac1768 ca svapnādau sarvapratītisiddham eveti tasya dṛṣṭāntatā | phalitam āha kalaneti | kalanonmuktā dṛśyatvākhyakalanāmuktā ||
ajñaiḥ citsvarūpajñānaśūnyaiḥ | vijñātā svānubhavaviṣayīkṛtā | jagacchabdārthabhāvanā | jagad iti śabdasya | tadarthasya ca bhāvanānusandhānaṃ | tāṃ ajñavijñātajagacchabdārthabhāvanāṃ varjayitvā parityajya | jagadbrahmakhaśabdānām arthe bhinnatā bhedo | nāsty eva1770 | paryāyarūpā evaite śabdā ity arthaḥ | ajñasyājñātatattvatayā jagataḥ ākāśarūpatvaṃ na siddham iti jagatsatyatvaniṣṭhāyāḥ tadbhāvanāyāḥ parityāga uktaḥ ||
tu viśeṣe | acetyacinmātrabhānoḥ cetyādūṣitacitsūryasya | bhānam ābhāsaḥ | idaṃ jagat | nabhaḥ prati bāhyākāśāpekṣayā | tathā tena prakāreṇa | sūkṣmaṃ bhavati | yathā meghaṃ prati jāgraddṛṣṭameghāpekṣayā | saṅkalpavāridaḥ svavikalpollekhitaḥ meghaḥ sūkṣmo bhavati ||
yathā laukikabuddhyā | jāgratpuravaraṃ prati svapnapuraṃ svacchaṃ kevalābhāsarūpatvena sthūlatākhyamalarahitaṃ | bhavati | tathā jñānidṛṣṭyā | idaṃ jāgraty anubhūyamānaṃ | jagat | saṅkalpitajagat prati svacchaṃ saṅkalpākhyamalarahitaśuddhacinmātrarūpatvāt nirmalaṃ bhavati | yady api jñāninaḥ svapnapuram api tādṛśam eva tathāpy ajñabodhanārtham evam uktam ||
tasmāt pūrvoktāt hetoḥ | acetyacidrūpaṃ śuddhacinmātrarūpaṃ | jagat | kevalaṃ vyomaiva bhavati | phalitam āha śūnyāv iti | ataḥ śūnyau piṇḍagrāhābhāvena nakiñcidrūpau | cinmayau citsvarūpau | vyomajagacchabdau paryāyau viddhi ekārthavācakatvāt ||
vakṣyamāṇavṛttāntākāṅkṣayā pūrvoktam upasaṃharati tribhiḥ
tasmāt cidekamayatvāt hetoḥ | jagadādi dṛśyaṃ kiñcit leśenāpi | utpannaṃ na bhavati | kathambhūtaṃ | anākhyaṃ nāmānarham | atra hetutvena viśeṣaṇam āhānabhivyaktam indriyāgocaram | anyarūpatvena anabhivyaktasya hi nāmāyuktam | nanu tarhi apūrvatvaṃ jagataḥ syād ity āśaṅkya viśeṣaṇam āhāvasthitam iti | avasthitaṃ tiṣṭhat | kathaṃ | yathāsthitaṃ | yathaiva pūrvaṃ tathaiva | na tv apūrvatayety arthaḥ | yathā pūrvaṃ sarpatayā jñātā rajjuḥ tataḥ rajjutayā jñātāpi pūrvavad eva tiṣṭhati | na tv anyarūpatāṃ prāpnoti | tathety bhāvaḥ ||
jagat1772 cidākāśam eva bhavati | kathambhūtaṃ cidākāśaṃ | mahākāśaṃ bāhyākāśāpekṣayā1773 mahattvāt mahākāśākhyāyuktam | punaḥ kathambhūtam | abhittimat | jīvādiprapañcaḥ tattaddharmādhāratayā bhittiḥ | tadrahitam | phalitam āha tad iti | ataḥ tat cidākāśamayaṃ jagat | gurutvābhāvena vaipulyābhāvena cāṇumātrasya deśasya tulāyāś cāpūrakam bhavati | pūraṇakāri na bhavati ||
tad eva punaḥ viśinaṣṭi
ākāśarūpam eva nakiñcidrūpam eva | acchaṃ śuddhabodhasvarūpaṃ | piṇḍagrahavivarjitam | piṇḍavat yaḥ1774 grahaḥ | tena varjitam | yuktaṃ cākāśasya piṇḍagraharahitatvaṃ | vyomni cidākāśe | vyomamayaṃ cidākāśamayaṃ1775 | citram ālekhyaṃ | saṅkalpapuravat saṅkalpollikhitapuravat | sthitam vyavatiṣṭhamānaṃ | saṅkalpapurasya cākāśamayatvaṃ tulādeśāpūrakatvaṃ ca yuktam eveti siddhaḥ sarvasya jagataḥ vivakṣitaḥ atyantābhāvaḥ | yac cotpattiḥ pūrvam uktā sāpy anutpattikalpatvenātyantābhāvasyaiva sādhanīti na pūrvāparavirodhaḥ ||
atha jagataḥ tulādeśādyapūrakatvasādhakaṃ mahāvṛttāntaṃ vṛttāntakāmān prati kṛpayā kathayati
tvam | atra jagato deśādyapūrakatve | maṇḍapākhyānaṃ | maṇḍapeti nāmnā prasiddham ākhyānaṃ maṇḍapākhyānaṃ | śṛṇu | kathambhūtaṃ | śravaṇabhūṣaṇaṃ śravaṇārham ity arthaḥ | tataḥ kim ity | atrāha niḥsandeha iti | yathā yena | niḥsandehaḥ sandehān niṣkrāntaḥ | eṣaḥ pūrvoktaḥ | arthaḥ | citte tvaccitte | viśrāntim eṣyati ||
tvarayāviṣṭaḥ1778 śrīrāmaḥ maṇḍapākhyānaṃ prati śrīvasiṣṭhaṃ prārthayati
jagataḥ tulādeśāpūrakatvajñānaṃ sadbodhaḥ | tasya vṛddhaye | phalitam āha yeneti | yena uditenety arthaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ maṇḍapākhyānam eva kathayati
asmin mahīpīṭhe padmo nāma nṛpaḥ abhūt | tasyaiva nānāvidhāni viśeṣaṇāny āha kuleti | vikāsavān kulapadmaḥ | padmasya ca vikāso yuktaḥ | padmaśabdo 'tra lakṣaṇayā śreṣṭhavācakaḥ | atikośavān bahubhāṇḍāgārayuktaḥ ||
ambhodheḥ maryādapālanaṃ prasiddham eva | kāntākumudinīcandraḥ | candratvam1780 asya tadvikāsakāritvena | doṣatṛṣṇāhutāśanatvaṃ doṣatṛṣṇādāhakatvena ||
vibudhāḥ paṇḍitāḥ | ta eva vibudhā devāḥ | teṣāṃ | meruḥ bahukāñcanapradatvenāśrayatvena ca meruparvatasadṛśaḥ | yaśa iti | yaśaḥcandrodbhave 'rṇavaḥ samudraḥ | sadguṇarūpāṇāṃ haṃsānāṃ saraḥ | kalā eva kamalāni | teṣāṃ vikāsapradatvena bhāskaraḥ ||
śātravaṃ śatrusamūhaḥ | sa evāmbhodaḥ meghaḥ | tasya pavanaḥ nāśakāritvāt | mātaṅgā atra śatrusenā yā vivakṣitāḥ | samastā yā vidyārūpāḥ nāyikāḥ | tāsāṃ dayitaḥ patiḥ | sarve ca te āścaryabhūtāḥ guṇāḥ | teṣām ākaraḥ utpattisthānam ||
śūrāś ca te 'rayaḥ | tadrūpaḥ yaḥ sāgaraḥ | tasya kṣobhe vilasan mandarācalaḥ | vilāsā vibhramā eva | puṣpāṇi | teṣāṃ yaḥ oghaḥ1781 | tasya madhuḥ vasantaḥ | vikāsakāritvāt | saubhāgyena subhagabhāvena | kusumāyudhaḥ kāmaḥ ||
līlā iva latā | tasyā lāsye nartane | marut | līlāyukta ity arthaḥ | sāhasam eva hitāhitānapekṣaṃ karma1782 eva | utsavaḥ mahaḥ | tasya keśavaḥ viṣṇuḥ | tasya hiraṇyākhyādivadhasāhasakāritvād upamānatvaṃ | saujanyam eva kairavaṃ | tasya vikāsakāritvāt śaśī candraḥ | durlīlālatikānāṃ dāhakatvād analaḥ agniḥ ||
tasya padmākhyasya rājñaḥ | līlā nāma bhāryā līlākhyā bhāryāsīt | asyā viśeṣaṇāny āha subhageti | subhagā praśastarūpayuktā | vilāsinī vilāsayuktā | sarvasaubhāgyaiḥ valitā bharitāvanau bhūmau | kamalevoditā utpannā ||
līleti | līlayā madhuraṃ bhāṣiṇī | sānandeti | sānandaṃ mandaṃ calitaṃ yasyāḥ1783 | sā | dvitīyeti | dvitīyendūdayabhūtaṃ smitaṃ yasyāḥ | sā ||
alakālyā manohāri yat vadanāmbhojaṃ1785 | tena śālinī | śītāṅgī śiśirāṅgī | karṇiketi | karṇikāvad gaurī | keva | jaṅgamā sañcāriṇī | sarojinīva | sarojiny api alimanohāri ambhojaśālinī śītāṅgī karṇikayā gaurī bhavati ||
śālinī1786 śṛṅgārasuśālinī | prabāleti | prabālavat hastau yasyāḥ | sā | puṣpeti | puṣpair ābharaṇabhūtaiḥ puṣpair | āḍhyā | keva | dehinī mūrtimatī | madhuśrīr iva | sāpi kundaughaiḥ hāsinī | rasena vasantarasena | śālinī ca bhavati | śeṣaṃ samānam ||
avadātā tanuḥ sitāṅgī | puṇyā bhāgyavatī | janateti | janatāyāḥ āhlādadāyinī | haṃseti | haṃsavat vilāsayuktā | keva | gāṃ bhūmiṃ | gatā | devanadī gaṅgeva | sāpi tādṛśy eva bhavati ||
puṣpeṣoḥ rateḥ paricaryāṃ kartuṃ yuktatvāt etad uktam ||
sargāntaślokena tasyāḥ satīguṇān āha
sā kāntā | tasyeti śeṣaḥ | tasya rājñaḥ | pratibimbasamāsīt | kathambhūtā | tasmin prodvigne sati | prodvignā | tasmin mudite sati | muditā | tasmin samākule sati | samākulā | tasmin saṅkruddhe sati | kevalaṃ bhītā | etāvanmātreṇaiva kevalaṃ sā viruddhāsīd iti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām utpattiprakaraṇe pañcadaśaḥ sargaḥ ||
oṃ tasya rājñaḥ tayā rājñyā saha krīḍām āha
sa rājā | tayā līlākhyayā | kāntayā sahākṛtrimaḥ premarasaḥ yatra tat akṛtrimapremarasaṃ | vakṣyamāṇeṣu1788 sthāneṣu vakṣyamāṇaiḥ krīḍāviśeṣaiḥ | reme | tayā kiṃrūpayā | bhūtalāpsarasā | sa kathambhūtaḥ | ananyavanitāpatiḥ nānyavanitāyāḥ patiḥ | tasyām eva rata ity arthaḥ ||
krīḍāsthānāny āha
udyānavaneṣu vihitāni yāni gulmāni veśmāni | teṣu | puṣpeti | puṣpaiḥ kṛtāni yāni maṇḍapatalpāni | teṣu | maṇḍapaḥ janāśrayaḥ | latāvalayasadmasu latāmaṇḍalagṛheṣu ||
puṣpaiḥ racitā yāḥ antaḥpuraśayyāḥ | tāsu | puṣpeti | puṣpasambhāreṇa puṣpasamūhena yuktāḥ vīthyaḥ1790 mārgāḥ | tāsu | vasanteti | vasante racitāḥ udyānadolāḥ | tāsu ||
ṣaṇḍāḥ samūhāḥ | santānakāḥ drumaviśeṣāḥ | kadambeti | kadambanimbataleṣu racitāni yāni1791 gehāni | teṣu | pāribhadreti | pāribhadrāḥ vṛkṣaviśeṣāḥ ||
śailakandareṣu sthitāḥ ye kacchāḥ | teṣu | vātāyaneti | vātāyanayuktāni ca tāni purāṇi gṛhoparigṛhāṇi | teṣu | sarid iti | sarittaṭānāṃ ye kaṭaprāḥ samūhāḥ | teṣu | vāraṇeti | vāraṇoparikṛteṣu sadmasu ||
tuṣāraharmyeṣu śītalagṛheṣu | hemeti | hemamandiropariropitāḥ ye hemamandiravṛkṣāḥ | teṣu | mukteti | muktāmāṇikyaiḥ racitāḥ bhittayaḥ yeṣāṃ gṛhāṇāṃ | teṣu ||
vasante puṣpitāni yāni vanajālāni | teṣu | vikasad iti kūjad iti ca viśeṣaṇadvayaṃ vasantavanajāleṣv ity asyaiva ||
nānā ca tāni ratnabhūtāni tṛṇāni | teṣāṃ | sthaleṣu1794 kathambhūteṣu | mṛdudīptiṣu kamaleṣv ity arthaḥ | nirjhareti | nirjhareṣu kathambhūteṣu | tarad iti | tarantaḥ utthitavantaḥ ye tārāḥ udbhaṭāḥ | śīkarāḥ jalakaṇāḥ | teṣām āsāraḥ dhārāsārāḥ | taṃ varṣanti | tādṛśeṣu ||
śailānāṃ hemamāṇikyotpattisthānabhūtāni yāni śilāphalahakāni | teṣu ||
smerāsu phullāsu ||
krīḍāsthānāny uktvā krīḍāprakārān āha
ākhyānaiḥ vṛttāntakathanaiḥ | akṣaramuṣṭibhiḥ krīḍāviśeṣaiḥ ||
nāṭakeṣūktā yā ākhyāyikāḥ | tābhiḥ | bindumatībhramaiḥ krīḍāviśeṣaiḥ | deśeti | deśabhāṣāṇāṃ vibhāgaiḥ vibhāgakaraṇaiḥ | nagareti | nagaraceṣṭitaiḥ grāmaceṣṭitaiś ceti yojyam ||
valanaiḥ parivartanaiḥ | nāneti | nānābharaṇānāṃ yojanaiḥ anyo'nyaṃ1799 saṃyojanaiḥ | līleti | līlayā vilolāni yāni calanāni gamanāni | taiḥ kathambhūtaiḥ | vicitreti | vicitrāṇāṃ nānāvidhānāṃ | rasānāṃ śṛṅgārādīnāṃ | bhājanaiḥ pātraiḥ ||
carvaṇaiḥ carvitaiḥ | phulleti | phullapuṣpāś ca tāḥ latāḥ | tāsāṃ yāni kuñjāni | teṣu | dehagopanā śarīraguptikaraṇaṃ | tadarthaṃ yāni kharvaṇāni1800 hrasvībhavanāni | taiḥ ||
samālambhanaṃ aṅgarāgakaraṇam | anyo'nyeti | anyo'nyaṃ parasparam | āndolanam1801 dolākampanaṃ | tasya kramaiḥ ||
nauyānaṃ ca yugyabhūtair vāhanabhūtaiḥ | hastyaśvadāntoṣṭrādibhiḥ | gamāgamāś ca | taiḥ | dānto valīvṛndaḥ | paraspareti | parasparam anyo'nyaṃ | samukṣaṇāni secanāni | taiḥ ||
nṛttādyā yā udbhaṭāḥ udriktāḥ | vṛttayaḥ vyāpārāḥ | tābhiḥ ||
punar api krīḍāsthānāny āha
tathā tathā pūrvoktaiḥ nānāvidhaiḥ krīḍāviśeṣaiḥ ||
tasya padmākhyasya rājñaḥ | praṇayinī patnī | sā līlākhyā1802 | bālā | ekadā ekasmin dine | cintayām āsa cintāṃ kṛtavatī | kathambhūtā | sukhasaṃvṛddhā | punaḥ kathambhūtā | śubheti | śubhasaṅkalpena vakṣyamāṇena praśastena saṅkalpena | śālinī ||
kiṃ cintayām āsety | atrāha
mama esaḥ bhartā ajarāmaraḥ jarāmaraṇākhyadoṣarahitaḥ | kathaṃ syāt kena hetunā syād ity anvayaḥ | prāṇebhyaḥ jīvebhyaḥ ||
ahaṃ kāntānena bhartrā sahābdaśatāni kathaṃ rameya kenopāyena varṣaśatāni krīḍāṃ kuryām ity arthaḥ ||
ata ity adhyāhāryam | ato 'haṃ tathā tapojapayamehitaiḥ karaṇabhūtaiḥ | ato yatnaṃ karomi | yathā rajanīśaruciḥ candraprabhā1803 | rājājarāmaraḥ syāt ||
ahaṃ jñānavṛddhān tapovṛddhān tathā vidyāvṛddhān dvijān iti tāvat pṛcchāmi iti | kim iti | nṛṇāṃ maraṇaṃ kathaṃ na syāt kena hetunā na syāt ||
tasyāḥ saṅkalpam uktvā bāhyaprayatnam āha
atha saṅkalpānantaram | ānāyyety atra | parijanair iti śeṣaḥ | punaḥ punar iti icchodrekadyotanaparam ||
viprā uttaraṃ kathayanti
siddhasiddhayaḥ | siddhānāṃ siddhiyuktānāṃ | siddhayaḥ | tu vyatireke ||
dvijebhyaḥ svepsitāsiddhiṃ śrutvā punar api taccintām āha
svaprajñayaiva | na tu taduktānusāreṇa ||
kiṃ cintayām āsety | atrāha
bhartṛmṛtiduḥkhādarśanād iti bhāvaḥ ||
varṣasahasreṇeti padam āśīrdyotakam | atha yadi1805 bhartādau varṣasahasrānte mriyate tat tadā | tathā tam upāyaṃ | kariṣye yena jīvaḥ bhartṛjīvaḥ | gehāt na yāsyati ||
tataḥ kim ity | atrāha
ahaṃ tadbhramāt | bhartāvalokate mām iti bhramāt | nityaṃ sadā | yathāsukhaṃ nivartsyāmi1807 | kathambhūtāhaṃ | asmin bhartṛjīve nije svakīye | śuddhāntamaṇḍape mayā sādhitenopāyena sthite sati | bhartrāvalokitā vīkṣitā ||
adyaiva | na tu śvaḥ | etadarthaṃ bhartṛjīvasya svagehān nirgamābhāvārtham | jñaptiṃ devīṃ svapratibhāṃ devīṃ | ā toṣaṃ prasādaparyantam | nanu jñaptyārādhanatayā kutaḥ śrutam | jñaptiprasādād eveti brūmaḥ | sarvatra jñaptiprasādasyaiva kāraṇatvāt | agre vakṣyamāṇaḥ jñaptyupadeśaś ca svapratibhākṛtaḥ jñeyaḥ | yataḥ yat yat līlayā kṛtaṃ śrutaṃ vā tat svapratibhayaiva | yad api gurvādimukhena śrūyate tad api svapratibhayaiva | sarvatra svapratibhāyāḥ sthitatvāt ||
cintānantaraṃ tatprayatnaṃ kathayati
niyamam āsthitāśritā | taṃ vinā tapaso vyarthatvāt ||
tat tapaḥ viśeṣaṇadvāreṇa kathayati
trirātrasya trirātrasyeti vīpsāyāṃ dvitvam ||
snānādiṣu nityam udyuktaṃ ceṣṭāyuktaṃ | śarīraṃ yasyāḥ | sā | sarveti1810 | āstikyaḥ āstikayogyaḥ | kleśaḥ taporūpaḥ ||
aparijñātā | tasyā līlāyāḥ | trayam etat tapaḥ karotīty evaṃrūpā sthitir | yena | saḥ ||
anārateti | anārataṃ tapasi niṣṭhā yatra | tat | kriyāviśeṣaṇam etat | kaṣṭaceṣṭayā rātritrayānantaraṃ pāraṇādirūpayā duḥkhadayā ceṣṭayā ||
atha jñaptiprasādam āha
atha niyamānantaram | vāgīśī jñaptiḥ | gaurī śuddhasvarūpā | vāgīśītvam asyāḥ vācāṃ mūlakāraṇatvena jñeyaṃ | pratimām itā śilādipratimām āśritā | svayā pratibhayā pratimāyām ābhāsena tasyāḥ darśanaṃ dattavān1812 iti bhāvaḥ ||
jñaptyā kathyamānaṃ vākyam āha
nirantareṇācchinnena ||
jñaptivākyaṃ śrutvā rājñī tāṃ stauti
śaśiprabhāyāḥ dāhadoṣanivārakatvaṃ1814 raviprabhāyāḥ cāndhakāranivartakatvaṃ prasiddham eva ||
kṛpaṇāṃ dīnāṃ | śubham iti varadvayaviśeṣaṇam ||
varadvayamadhye ekaṃ kathayati
varadvayamadhye ekam idaṃ varaṃ dehi | kim ity apekṣāyām āha videheti | videhasya mṛtasya | mā yāsīt mā gacchatu ||
dvitīyaṃ kathayati
dvitīyam idaṃ dehi | kim ity apekṣāyām āha tvām iti | he devi | ahaṃ tvāṃ yadā darśanāya prārthaye tadā tvaṃ varārthena varānurodhena | darśanaṃ dehi ||
varadvayam aṅgīkṛtya jñaptya
*1815oṃ atha sthitiprakaraṇaṃ vyākhyāyate | oṃ
evam utpattiprakaraṇe ḥnutpattirūpāṃ jagadutpattim pratipādya tacchravaṇena ca tatra śrīrāmam pratītibhājaṃ nirvarṇya tadanantaraṃ yogyaṃ sthitiprakaraṇārambhaṃ karoti
athaśabdo maṅgalamātraprayojanaḥ | idaṃ vakṣyamāṇam | sthitiprakaraṇaṃ kim | yat jñātaṃ śravaṇamanananidadhyāsanaviṣaye1816 kṛtaṃ sat | nirvāṇam brahmaṇi ātyantikaṃ layaṃ karotīti tādṛśam | bhavati ||
sthitiprakaraṇam eva kathayati
tāvat tvam evaṃ viddhi | anyat svayam eva jñāsyasīti bhāvaḥ | evaṃ katham ity apekṣāyām āha idam iti | jagad iti | jagad iti nāmadheyena sthitam | idaṃ dṛśyam puraḥsphurat | dṛśikriyāviṣayo bhāvajātam | aham ityādi ca bhavati | kathambhūtam | anākāram bhrāntimātram asanmayaṃ ca ||
gagane cidākāśe | citram ālekhyam1819 iva | uditam prādurbhūtam | kīdṛk citram | akartṛkam kartṛrahitam | anaṅgam niḥsvarūpam | punaḥ kim | svapnadarśanam svapnadarśanasvarūpam | svapnadarśanam kathambhūtam | adraṣṭṛkam draṣṭṛrahitam1820 | sānubhavam draṣṭranubhavaviṣayatāṃ1821 gatam | anidram nidrādoṣādṛṣṭam1822 | atrālaukikatvakathanena1823 vismayakāritve eva bharaḥ kṛtaḥ ||
bhaviṣyatpurasya ca nakiñcidrūpatvaṃ sphuṭam eva | markaṭasyānalatvenābhāsamānaḥ analaḥ markaṭānalaḥ | tasya yaḥ tāpaḥ | tasyābhā yasya | tat | markaṭo hi kam api phalaviśeṣam agnibhrameṇa gṛhṇāti | āsthitam sthitiyuktam ||
sadrūpam cinmātrasāratvāt | niḥśūnyam nakiñcittvāt | ambare hi sauraṃ tejaḥ sadrūpam api1827 niḥśūnyam iva bhātīti tasyopamānatvena grahaṇam ||
kathāyāḥ anena kathyamānāyāḥ kathāyāḥ | yaḥ arthaḥ | tasya yat pratibhānam sphuraṇam | tadātma tatsvarūpam | kathāḥ1829 śravaṇakāle hi śrotuḥ tadarthaḥ puraḥ iva pratibhāti | na kvacit sthitam vicārāsahatvāt | asti ca pratibhāsamānatvāt ||
niḥsāram piṇḍagrahābhāvāt | atīvātiśayenāntaḥsāram cinmātrasāratvāt | ākārabhāsuram1832 nīlarūpayuktākārabhāsvaram ||
spaṣṭam ||
arthaniṣṭham retaḥsravākhyārthakriyāratam | anarthakam prabhāte ḥdṛśyamānatvāt vṛthābhātam | punaḥ kathambhūtam | arasam āsvādarahitam api | sarasākṛti sarasā ivākṛtiḥ yasya | tat | kim iva | utphullaṃ citrodyānam ālekhyodyānam | iva | tasyāpi1835 arasatve ḥpi sarasākṛtitvam prasiddham ||
spaṣṭam ||
śūnye acetyacinmātrākhyāyāṃ1837 śūnyabhittau | ākāritaḥ ākārayuktaḥ1838 | ātmā yasya | tādṛśam ||
tataṃ vyāptam ||
sphāritekṣaṇasya dṛśyāni yāni andhakāracakrakāṇi | tadvat tatam | abhinayagamyaś cāyam arthaḥ ||
rasātmakam icchāsvarūpaṃ jalasvarūpaṃ ca | satyarasaṃ | satyasya cinmātratattvasya | rasaḥ1843 yasya | tat | cinmātratattvenaiva1844 puṣṭiṃ gatam ity arthaḥ ||
keṣāñcit sthūlabuddhīnāṃ tārkikāṇām ||
ayaṃ saṃsāraḥ kiñcit bhūtamayaḥ astīti sthitam bhāsamānam | etair viśeṣaṇaiḥ samastaḥ sthitiprakaraṇārthaḥ saṅgṛhyoktaḥ1845 | sthitiprakaraṇe evaṃrūpāyā jagatsthiter vaktum iṣṭatvāt1846 ||
śrīrāmaḥ pṛcchati1847
iti kim etad eva kim asti atha vā neti | vada kathaya ||
evam pūrvaślokoktarūpaḥ | bodhaḥ yeṣāṃ | te | tādṛśāḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaram āha1851
atiśaiśavāt atimaurkhyāt ||
hetukathanam avaśyopadeśyatvenāha1854
asambaddhaṃ tat kim bhavati | na kiñcid apīty arthaḥ | etat avāstavam asambaddhaṃ | katham bhavati | sparśe āmukhe1856 ity | eṣa viparītaḥ bodhaḥ vaktuḥ śrotuś ca maurkhyakṛt bhavati | etat anena hetunā asambaddham bhavati iti vaktuḥ vaktavyam | anena hetunā etat avāstavaṃ na bhavatīti śrotuḥ paryanuyogaḥ kāryaḥ | anyathā tayoḥ maurkhyam eveti bhāvaḥ ||
phalitam āha
ata ity adhyāhāryam | asatpralāpārthā asatpralāpasyevārthaḥ yasyāḥ1859 | sā | asatpralāparūpeti yāvat | mūḍhā jaḍā | kathaṃ kena hetunā | hetvakathane mamāpi maurkhyāpātaḥ syād iti bhāvaḥ ||
cittādīndriyagocaraḥ1861 | ata eva dṛśyam vaṭadhānādi tathā dhānyādi bījam bhavet | atra dhānādirūpe tathā dhānyādirūpe bīje | aṅkurodbhavaḥ yuktam bhavati ||
manaḥ ṣaṣṭhaṃ yeṣām | tāni manaḥṣaṣṭhāni | tādṛśāni ca tānīndriyāṇi | tāny atītam | svayambhūḥ cinmātram ||
spaṣṭam ||
sat api yat cinmātrākhyaṃ vastu | ataddṛśām na tasmin dṛk yeṣām | te | tādṛśām | cinmātrajñānarahitānām iti yāvat | asad eva bhavati | atra hetum āha | asadābhāsam iti | asadvat ābhāsaḥ yasya | tat | tādṛśam | atrāpi hetutvena viśeṣaṇam āha sūkṣmam iti | sūkṣmatvād asadābhāsatvam1865 | asadābhāsatvād asattvam ity arthaḥ | tatra tasmin cinmātrākhye vastuni | bījatā kīdṛśī bhavati | na bhavati | sthūlasyaiva bījatvayogād ity arthaḥ | bījābhāve aṅkuraḥ jagadākhyaḥ aṅkuraḥ | kutaḥ bhavati | naiva yukta ity arthaḥ ||
gaganāṅgāt svacchatvaṃ jāḍyākhyamālinyarahitatvāt jñeyam ||
yat cinmātram | bāhyāntaḥkaraṇātītatvāt nakiñcid bhavati | tatra tasmin | avastuni nakiñcidrūpe cinmātre | indriyagamyatvena1866 kiñcidrūpaṃ vastu jagadākhyaṃ vastu | katham āste | tathāpi cet asti tatra vidyamānaṃ kathaṃ na dṛśyate | tarhi vidyamānatvam evāsya yuktaṃ syād iti bhāvaḥ | nanu jagataḥ vidyamānatvaṃ kathaṃ nāsti iti cet | vicārāsahatvān nāstīti brūmaḥ | yo hi vicāraṃ sahate tasyaiva vidyamānatvam | yathā rajjusarpāpekṣayā rajjoḥ ||
pūrvaślokavyākhyayaiva gatārtho ḥyaṃ ślokaḥ1868 ||
kiñcit kim api | pratipakṣe katham āste | pratipakṣe avasthānaṃ kasyāpi na yuktam iti bhāvaḥ | viśeṣeṇaitad eva darśayati cchāyetyādi ||
dṛṣṭāntāni viśeṣatayoktvā dārṣṭāntikam api tattayaiva kathayati kutaḥ kiñcid iti | kiñcit indriyagamyatvāt kiñcidrūpaṃ jagat | anākṛtau indriyāgamyatvenākārarahite cinmātre | kutaḥ na yuktam etad iti bhāvaḥ | nanv ekatve na bījāṅkuratvam anayor astīty atrāha tadatad iti | tadatadrūpayoḥ atyantabhinnayoḥ ||
spaṣṭam ||
deśāntare ca asmin deśe anyasmin deśe ca | narāntare ca tvayi anyeṣu nareṣu ca | kālasyāpy etad upalakṣaṇam | tena kālāntare cety1870 api jñeyaṃ | tenāyam arthaḥ | buddhyādīnāṃ sarvendriyaśaktīnāṃ cādṛśyaṃ yat vastu | deśāntare narāntare ca tattadvidhabuddhibodhe | tattadvidhāḥ tattatprakārāḥ | yāḥ buddhayaḥ1871 | tāsāṃ yaḥ1872 bodhaḥ | tatra | nāsti1873 | tadviṣayo nāstīti yāvat | paṇḍitaiḥ1874 tat nakiñcid ity eva ucyate kathyate ||
tataḥ kim ity atrāha
tat nakiñcid iti nāmārhaṃ vastu | kāryasya kāraṇatām1875 prayātam bhavati | iti yaḥ vakti | tasya vimūḍhabodhaḥ bhavati | nāsau tajjña iti bhāvaḥ | sahakārikāraṇābhāvena1876 tasya kāraṇatāṃ nivārayati tatkāryam iti | svaiḥ nijaiḥ | sarvasya nakiñcidrūpacinmātrasvarūpatvena1877 sahakārikāraṇasattā nāstīti bhāvaḥ ||
etena siddhaṃ siddhāntaṃ sargāntaślokena kathayati
durbuddhibhiḥ kubuddhiyuktaiḥ | saṅkalpitaṃ svasaṅkalpenollikhitam | na tu paramārthasantaṃ kāryakāraṇabhāvaṃ jagadbrahmaviṣayaṃ kāryakāraṇabhāvam | vyudasya parityajya | tvam iti avehi satyatayā niścinu iti | kim iti | anādimadhyam ādimadhyayor api sākṣitvena sthitatvāt ādimadhyarahitam | yat eva | tat prasiddham | satyam satyabhūtam cinmātrākhyaṃ vastu asti1878 | tad eva na tu tatkāryam1879 | jagat asti | iti śivam1880 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ1881 janyajanakanirākaraṇaṃ sthitiprakaraṇe prathamaḥ sargaḥ ||
vasiṣṭha1882 uvāca
he1883 vedyavidāṃ vara | athāham etat bījatvam | aṅgīkṛtya | vacmi kathayāmi | kiṃ vakṣīty apekṣāyām āha samasteti | samastakalanātīte sarvakāryakāraṇabhāvādikalanātīte | nirmale cetyākhyamalādūṣite | sahakāribhiḥ kāraṇaiḥ sahakārikāraṇaiḥ | yugmam ||
vāśabdaḥ pādapūraṇārthaḥ | caśabdaḥ samuccaye ||
yat ca jagadākhyaṃ kāryam | sahakārikāraṇānām abhāve uditam kāraṇāt anyatayā prādurbhūtam bhavati | tat tathā tena prakāreṇa | svabhāve svasvarūpe | sthitam | mūlakāraṇam ātmā mūlakāraṇabhūta ātmaiva bhavati | na kāryam | sahakārikāraṇasambhava eva kāryatvadarśanāt1885 ||
sargādau cetyonmukhatāsamaye ||
pūrvā dūṣaṇeti | sargāgame yā dūṣaṇā asti sā eva sahakāryabhimatapṛthvyādyāgame1887 ḥpy astīty arthaḥ ||
phalitam āha
tasmāt tato hetoḥ1888 | jagat pare śāntam bījatvena sthitam asti | sahakāraṇaiḥ sahakārikāraṇaiḥ vinā | tat prasarati ity uktiḥ bālasya mūrkhasya | bhavati | vipaścitaḥ paṇḍitasya | na bhavati ||
paramaphalitaṃ kathayati
he rāma | tasmāt jagat nāsīt na cāsti na ca bhaviṣyati sahakārikāraṇābhāvāt | punaḥ kim etat sphuratīty | atrāha cetaneti | accham cetyarahitaṃ | cetanākāśam cinmātrākāśam | ātmani ittham jagadrūpeṇa | sphurati iva kacati iva ||
anyathā asat ||
nanu prāgabhāvādir eva kathaṃ nātrāsti | kim atyantābhāvenety | atrāha
pūrvapradhvaṃsanānyoḥnyābhāvaiḥ1890 prāgabhāvena pradhvaṃsābhāvena anyoḥnyābhāvena ca | yat śāmyati tat aśāntam eva bhavati | yataḥ tat vastu | citte manasi | na śāmyati saṃskāratvena sthitatvāt | tasmād atyantābhāva evātra yukta iti bhāvaḥ ||
jagaddṛśyasyātyantābhāva eva jagadrūpasyānarthasya kṣaye yuktiḥ nānyat kiñcid iti piṇḍārthaḥ ||
idaṃ jagadādīti yat sthitam asti | ayam cidākāśasya bodha eva bhavati | nānyat | ādiśabdena pralayasya grahaṇam | jagadādīti viśeṣeṇa1892 kathayati ayaṃ so ḥham ityādi | cittakalā manaskāraḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
viṣṇvādirūpāḥ śaktayaḥ viṣṇvādiśaktayaḥ ||
ete ime pariṇatāḥ mṛtāḥ ||
upasaṃhāraṃ karoti
anāvṛttam āvṛttirahitam | anantakam antarahitam | śāntam svasmin svarūpe eva sarvadā nilīnam | mahācitparamākāśam | iti anena prakāreṇa | evam jagadrūpeṇa | kacati sphurati ||
mahāciteḥ antaḥsthitāḥ1896 | ata eva svabhāvabhūtāḥ | paramāṇoḥ yaḥ sahasrāṃśaḥ | tatparimāṇāḥ bhāsaḥ dīptayaḥ | etāḥ sargaparamparāḥ1897 | na āyānti no yānti sadā sthitatvāt ||
citā cinmātreṇa | antaḥsthitaḥ1898 yaḥ camatkāraḥ svarūpaparāmarśarūpaḥ āsvādaḥ | bahiḥ samudgīryate samyak udgīryate | tat1899 idaṃ samudgiraṇaṃ | sargabhānam bhāti | idaṃ kathambhūtam | bhārūpam jñānasvarūpam | na bhittimat bhittirahitam ||
svataḥ svabhāvena ||
pūrvaślokadṛṣṭāntatvenaiva yojyam ||
vijñānaghane jñānaikasvarūpe cinmātratattve | idam jagat ||
unmattakaphūtkṛtam unmattapralāpaḥ ||
sargāntaślokena phalitaṃ kathayati
tasmād ity adhyāhāryam | tasmāt tvam bhava | kīdṛśa ity apekṣāyāṃ viśeṣaṇāny āha praśānta ityādi | praśāntaḥ brahmaikatāvijñānena prakarṣeṇa śāntaḥ | sarvārtharūpaḥ1904 kalaṅkaḥ yasya | saḥ | nirastā niḥśeṣavikalpā eva talpam yena | saḥ | vidrāvitā dīrghanidrā avidyārūpā dīrghanidrā yena | saḥ | ata eva prabuddhaḥ samyagjñānayuktaḥ | ataḥ abhayaḥ bhayarahitaḥ | iti śivam1905 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe dvitīyaḥ sargaḥ ||
*1906
śrīrāmaḥ pṛcchati1907
*1908prathamaḥ prajāpatiḥ śuddhamanorūpaḥ brahmā | smṛtyātma smṛtirūpam ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati1909
evam etat etat satyam evety arthaḥ ||
tatsaṅkalpātma smṛtisvarūpaprajāpatisvarūpam1911 ||
sā smṛtirūpā ||
śrīrāmaḥ pṛcchati1914
mahāpralayasammohaiḥ mahāpralayakṛtābhiḥ mūrcchābhiḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati1916
nirvāṇam1917 muktim ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam1919 ||
svataḥ na tu prajāpatirūpagrahāt | nānubhūte pūrvānanubhūte viṣaye | anubhūte pūrvam anubhūte viṣaye | cidvyomni yā smṛtiḥ bhavati | sā jagacchrīr iti prauḍhā bhavati | na prajāpatismṛtir iti1920 bhāvaḥ | kuta etad ity | atrāha dṛśyeti | hi yasmāt | dṛśyābhāve smṛtirūpadṛśyābhāve | citprabhā eva bhavati | na prajāpatiprabhā ||
athavālam anayā smṛtikalpanayā | yataḥ citprabhaiva jagad astīty abhiprāyenāha
anādyantāvabhāsinī sadā bhātatvenādyantāvabhāsarahitā | saṃvitprabhā eva acchaṃ yat1921 bhāti tat etat jagad iti sthitam bhavati | svayambhūr iti ca sthitam bhavati | ataḥ smṛteḥ svayambhuvaś ca na kāpi sattāstīti bhāvaḥ ||
anādikālasaṃsiddham satatasiddham | brahmaṇaḥ cinmātratattvasya | yat nijaṃ svasambandhi | bhānam bhavati | saḥ virājaḥ virāḍrūpasya prajāpateḥ | ātivāhikaḥ dehaḥ bhavati | kathambhūtaḥ | jagadākṛtiḥ1922 samastajagatsvarūpaḥ ||
dravyam kriyāviṣayaḥ padārthaḥ | paramāṇvantas tribhuvanābhānam indrasya1923 nirvāṇaprakaraṇe vakṣyati1924 ||
tataḥ tato hetoḥ | tasya paramāṇvantarvartinaḥ tribhuvanasya | prati paramāṇum antaḥ pratiparamāṇumadhye | tādṛk eva na tv anyarūpam | bhāsvaritākāraṃ1928 tādṛggirikulāvṛtam tādṛśaparvatasamūhākulam1929 | arthāt tribhuvanam bhāti ||
tatrāpi pratyaṇuvartini tribhuvane1930 ḥpi | bhārūpam jñānasvarūpam | phalitam āha etad iti | he aṅga | ataḥ etat tribhuvanam | vāstavam paramārthasat | na bhavati | svapnavad bhārūpatvāt ||
iti anena prakāreṇa | saddṛṣṭeḥ cinmātradṛṣṭeḥ | asaddṛṣṭeḥ cetyadṛṣṭeḥ vā | anto ḥvasānam | nāsti | asyāḥ saddṛṣṭer asaddṛṣṭeś ca | abhyuditam abhyudayaḥ | prādurbhāva iti yāvat | buddham prati abuddham prati vā bhavati | buddham prati saddṛṣṭeḥ abhyudayaḥ1931 asaddṛṣṭeḥ abuddham pratīti kramo jñeyaḥ ||
nanu ekā eva bhāsamānā jagadākhyā dṛṣṭir asti | tat katham uktam buddham prati saddṛṣṭer anto nāsti asaddṛṣṭer abuddham pratīty | āha
idam eva jagat | buddhasya saddṛṣṭyā bhāti | abuddhasyāsaddṛṣṭyā | yathā ekaḥ rajjuḥ buddham prati rajjutayā bhāti | abuddham prati sarpatayeti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
trailokyākhyā1934 putrikā trailokyaputrikā ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
śūnyasya1939 yaḥ anubhavaḥ | tanmātram ātmā svarūpaṃ yasya | tat ||
śreyaḥ mokṣarūpam ||
sargāntaślokenāpy1940 etad eva kathayati
vijñānātmā jñānaikasvarūpaḥ1942 | śāsitā prerakaḥ | svam sarveṣām ātmatvena sthitam | cidākāśamātram ādyam brahmaiva viśvabījaṃ viśvasya bījam iva bījam | na tu sākṣād bījam | tasya samanantaram eva nirākṛtatvāt | bhavati | tasmāt tādṛśāt brahmaṇaḥ1943 | yat jātam bhavati | tat tad eva bhavati | iti ato hetoḥ | tvam vedyam vidikriyāviṣayam bhāvajātam | svāntaḥ svamanasi | bodhasya yaḥ sambodhaḥ svaparāmarśaḥ | tanmātraṃ viddhi1944 jānīhi | liṅgasaṅkaro ḥliṅgatvadyotanārthaḥ | iti śivam1945 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe tṛtīyaḥ sargaḥ ||
*1946
*1948indriyagrāmeṇendriyasamūhena | yaḥ saṅgrāmaḥ | sa eva setuḥ | tena ||
avagacchati jānāti ||
he rūpiṇāṃ vara | mayā te | arthāt saṃsārasāgaraśreṇīnāṃ sarvam svarūpam | kathitam | tathā saṃsārasāgaraśreṇyāḥ yathāyānti prayānti ca | tad api kathitam ||
karmataruḥ kathambhūtaḥ | jaganty eva śākhāḥ yasya | saḥ | tādṛśaḥ ||
spaṣṭam ||
jāyate jagattayā utpadyate | malalavākulam saṅkalpākhyamalaleśākulam1950 ||
dṛśyātyantāsambhavanaṃ dṛśyātyantābhāvam ||
manovyādhicikitsane1952 kārye | sambhavaty eva prabhavaty eva ||
kasyacid anākhyasya cinmātrasya ||
mananamanthare mananabharite ||
sphāram vistīrṇam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokenāpy1955 etad eva kathayati
nirantaram atiśayena | tayoḥ dvayor iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī | tasmān mana eva samyagjñānādyupāyena nāśanīyam iti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe caturthaḥ sargaḥ ||
*1956
śrīrāmaḥ pṛcchati1957
manasi paramāṇurūpe manasi | sphāraḥ vistīrṇaḥ ||
ārambhaḥ jagadākhya ārambhaḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati1959
avapuṣām mṛtatvena śarīrarahitānām ||
indrajālena aindrajālikaprayuktenendrajālenākulā ākṛtir yasya | saḥ ||
bhārgavasya śukrasya ||
śrīrāmaḥ pṛcchati1962
bhogādhināthatvaṃ kiṃ saṃsāritvaṃ saṃsārabhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaram āha1963
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
āsīd ity adhyāhāryam ||
ramaṇe hetum āha bāla iti ||
rodoḥntaḥ rodasyoḥ dvyāvāpṛthivyor | antaḥ madhye ||
spaṣṭam ||
apsarasaṃ viśinaṣṭi
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
āśaye hṛddeśe | parirudhya anyābhyaḥ vṛttibhyaḥ baddhvā | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe pañcamaḥ sargaḥ ||
uśanāḥ1971 śukraḥ ||
sahasranayanālaye svarge ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
viśvarūpasya viṣṇoḥ | samaḥ ākāraḥ yeṣāṃ | te | maruto devaviśeṣāḥ1975 ||
kākalīgītāḥ kākalīgītākhyāḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
suraiḥ devaiḥ | vikrāntahetibhiḥ1976 kaṇḍūyitam ānanam yasya | saḥ ||
bhūtale sthānaṃ yeṣām | te bhūtalasthānāḥ ||
cārucāmīkaramayaḥ ātapaḥ uddyotaḥ yāsām | tāḥ ||
merūpalataleṣu yaḥ āsphālaḥ vighaṭṭanam1977 | tena ye śīkarāḥ | taiḥ ākīrṇāḥ devatāḥ yābhis | tāḥ1978 ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
puṣpakesaram eva nīhāraḥ1980 | sa eva paṭavāsaḥ | tasya yat īraṇam cālanam | tatrautsukaiḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam1982 ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
deveśam mahādevam ||
manasā eva na tu kāyena ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokenāsya1987 naratvatyāgaṃ kathayati
asau śukraḥ | naramatim naro ḥham iti buddhim | alam atiśayena | ujjhitavān babhūva sampannaḥ | devatvam eva svasmin jñātavān iti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe ṣaṣṭhaḥ sargaḥ ||
iti evam | śukraḥ svena cetasā vaibudham puram prāpya | vyasanam apsaroviṣayām āsaktiṃ | vinā | sarvaṃ nijam prāktanam bhāvam visasmāra | vyasanasyāpi mānuṣabhāve evodbhūtatvāt prāktanatvaṃ jñeyam ||
svarvāsiparicoditaḥ amaracoditaḥ ||
straiṇam strīsamūham ||
tām pūrvam manuṣyaloke ḥnubhūtām ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
tayoḥ śukrāpsarasoḥ ||
deśasya svargadeśasya | saṅkalpitārthadāyitvāt | madanena asau apsarāḥ | sarvāṅgaṃ sarveṣu aṅgeṣu | vivaśīkṛtya | śukrāya samarpitā dattā | sarvasaṅkalpadāyinaḥ svargadeśasyaiva māhātmyam etat | yan madanenāsau vivaśīkṛtya śukrāya samarpiteti1993 bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
pūraḥ jalapūraḥ ||
saṅkalpayām āsa saṅkalpenotpāditavān ||
spaṣṭam ||
timiramaṇḍale kasmin | lajjā1995 evāndhakāraḥ | tasya | tīkṣṇāṃśau sūrye | nāśakatvāt ||
spaṣṭam ||
vivaśā parāyattaḥ ||
spaṣṭam ||
kutsitaḥ anaṅgaḥ kimanaṅgakaḥ1997 ||
spaṣṭam ||
praṇayāḥ lakṣaṇayā praṇayayuktāḥ1998 | avagaṇyante avamanyante ||
cāndraṃ niṣyandam amṛtam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
caraṇayoḥ ā samantāt | līnām caraṇālīnām ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena kathayati
spaṣṭam | iti śivam2002 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe saptamaḥ sargaḥ ||
sasamāgamaḥ tayā apsarasā saha samāgamaḥ ||
vaibudhāsavaḥ amṛtam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
śukreṇa śāmbhavaiḥ śambhusambandhibhiḥ | pramathaiḥ rudragaṇaiḥ | saha | nandanopavanābhogaḥ bhṛśam ullolatām nītaḥ ||
śukreṇa kartrā bhrāntam bhramaḥ kṛtaḥ | śukreṇa kathambhūtena | unmattarāgeṇa udriktarāgeṇa ||
gaṇagītibhiḥ gandharvādigītakṛtaiḥ vinodair ity arthaḥ ||
āpādam pādaparyantam ||
spaṣṭam ||
kalpitam kalpanayā sampāditam | amaramandiram devagṛham | yena | saḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
hṛte syandananandane rathanandanopavane yasya | saḥ | bhaṭapakṣe hṛtaḥ syandananandanaḥ praśastarathaḥ yasya | saḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
prāleyatām avaśyāyabhāvam ||
śaukrān śukrasambandhinaḥ | tadupādānabījanimittānīti yāvat | śukrāṅganā garbhe yeṣām | tān ||
tadaṅganā śukrāṅganā | apsarāḥ iti yāvat ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
prāktanasnehena pūrvajanmasnehena | bhāvitā vāsitā ||
spaṣṭam ||
vārdhakajarjaraḥ jarājarjaraḥ | pratipādya dattvā ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
śvasanaśaithilyāt vātaśaithilyāt ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
akiñcanam asamartham ||
durbhāvavaśāt durvāsanāvaśāt ||
spaṣṭam ||
sampatan śaraṇaṃ gacchan ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
mṛgyāḥ mṛgīsakāśāt ||
satyām avasthitim satyabhūtaṃ dharmaparatvam ||
spaṣṭam ||
madreśaputratvam madradeśabhūpasutatvam ||
spaṣṭam ||
saḥ madrarājatanuṃ tatyājeti sambandhaḥ | tena tanutyāgena ||
samaṅgā nadībhedaḥ ||
sargāntaślokena śukrasya sukhāvasthānaṃ kathayati
varanadīsutaṭe samaṅgākhyāyāḥ utkṛṣṭāyāḥ nadyāḥ śobhane tīre | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe aṣṭamaḥ sargaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
cakrārpito hi udbhramati ||
tāṃ saṃsṛtidaśām samaṅgātaṭatāpasasambandhinīṃ saṃsāradaśām | videhaḥ sthūladeharahitaḥ ||
spaṣṭam ||
tasya sā tanuḥ | ceṣṭāyā yat duḥkham pīḍā | tasya kṣayāt ya ānandaḥ | tataḥ hetoḥ | kākalyā kalasūkṣmayā gānavācā | gāyati sma iva | kathambhūtayā | śārīrarandhreṣu pravahan yaḥ vātaḥ | tena śītkāraḥ dhvaniviśeṣaḥ | sa eva rūpaṃ yasyāḥ | tādṛśyā ||
vāṣpam kathambhūtam | prāṇāṇām pūrvaṃ sthitānām yad anusmaraṇam anukṣaṇaṃ smaraṇam | tena ucchvāsaḥ vṛddhiḥ yasya | tat | vāṣpatvaṃ cātrāvaśyāyasya jñeyam ||
tanum eva viśinaṣṭi
bhavabhūmiṣu sthite avaṭe apsarorūpe avaṭe ||
punaḥ kathambhūtā | akṣṇoḥ2021 svasyākṣiyugalasya | mukham evāraṇyam | tasya jaratkūpatayā gartaśobhayā | tadvyājeneti yāvat | svaṃ vapuḥ śūnyaṃ darśayantī | śūnyā evāham asmīti darśayantīti yāvat | mṛtaśarīrasya ca mukhe māṃsaśeṣāt garto jāyate ||
sā iti tanūparāmarśaḥ2022 ||
vinunnā preritā | cāliteti yāvat ||
tāraḥ mārutaśītkāraḥ yasyāṃ sā | vanopala iva vanopalavat | sthitā ||
araṇyalakṣmyāḥ vīṇā araṇyalakṣmīvīṇā | sā iva ||
nanu tādṛśī tasya tanuḥ vanahiṃsraiḥ kathaṃ na bhuktety | atrāha
puṇyāśramasya ca rāgadveṣavihīnatvam tatrasthaprā--ṇirāgadveṣavihīnatvena2027 jñeyam ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati
yamaniyamakṛśīkṛtāṅgayaṣṭeḥ bhṛgūdvahasya śukrasya | cetaḥ tapaḥ carati sma | atha sā tanuḥ pavanāpanītaraktā satī mahatīṣu śilāsu aluṭhat luṭhitavatī2028 | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe navamaḥ sargaḥ ||
samādhitaḥ kathambhūtāt | paramasambodhāt jñeyamālinyādūṣitajñānarūpāt | na tu mūrcchārūpāt ||
spaṣṭam ||
kālam kṛṣṇam | kaṅkālam karaṅkam | abhāgyam bhāgyaviparyayaḥ ||
kaṅkālaṃ viśinaṣṭi
tittirayaḥ kīṭaviśeṣāḥ ||
makṣikāpañjareṣu pañjarākāreṇopaviṣṭeṣu makṣikāsamūheṣu | protaḥ kośakārakrimivrajaḥ yasmin | tat ||
hasat hasad ivety arthaḥ ||
induvarcasā candramahasā | liṅgam śivaliṅgam ||
ātmānusṛtayā | ātmanā svena | anusṛtayā sambaddhayā ||
kṛtasīmākramam kṛtamaryādākramam ||
nūnam vitarke ||
āśāntam digantam ||
spaṣṭam ||
bhṛguḥ kiṃ kurvan | putrasnehena pūrvāparaparāmarśam2034 akurvan | yoginām api hi kadācit prakṛtivaśāt dehapātaṃ tāvat pūrvāparaparāmarśahīnatvaṃ jāyate | kiṃ tu teṣāṃ tat kṣaṇikam eveti | utthitaḥ svātmatattvaparāmarśāt uccalitaḥ ||
tataḥ utthānānantaram | ālokasamakālam putrakaṅkāladarśanasamakālam2035 | bhṛgoḥ iti pratibhātam sphuritam iti | kim iti | ayam matputraḥ ciram bahukālād ārabhya | utkrāntajīvaḥ kim katham | sampanna ity arthaḥ ||
atha bhaviṣyattābalam bhavitavyatābalam | acintayataḥ tatkṣaṇotthapūrvāparavimarśarāhityenāvimṛśataḥ | asya bhṛgoḥ | kālam prati cinmātrasthakriyāvaicitryarūpe kāle | paramadāruṇaḥ kopaḥ babhūva ||
akāle tadyuganiyatamanuṣyāyurasamāptirūpe kālābhāve | idam atra tātparyam | nirvikalpasamādhinā śuddhacinmātratāṃ yātaḥ asau bhṛguḥ | tasmāt samādheḥ utthitaḥ | tataḥ bāhyasparśena kiñcinmātraṃ sphaṭikavad2036 āsraṣṭum ārabdhaḥ | tatra prathamam akāle putram mṛtaṃ dṛṣṭvā vivaśībhūtaḥ | samanantarakālānubhūtena cinmātrarūpeṇa svena kṛtaṃ kriyāvaicitryarūpaṃ kālaṃ nāśayitum aicchat | yaś ca kālāgamaḥ sa kathaṃ svayaṃ kṛtaṃ svabhāvasahacaram etaṃ nāśayāmīti vivekāgama eva jñeyaḥ | ity āstāṃ rahasyodghāṭanena ||
akalitarūpaḥ | akalitam paramātmagatatvena sthitatvāt prameyatām agatam | rūpaṃ yasya | saḥ | ādhibhautiko dehaḥ paramārthataḥ vicārarūpaḥ eva jñeyaḥ | bāhyān2037 prati tu devatārūpaḥ ||
kīdṛśaḥ upāyayāv ity apekṣāyām bāhyadevatārūpatvam bāhyadṛṣṭīn prati kathayati
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
āyastaśikharā ākṛṣṭaśikharāḥ ||
spaṣṭam ||
saḥ kālaḥ ||
dṛṣṭaḥ svarūpatvenānubhūtaḥ | parāvaraḥ parāvararūpeṇa sthitaṃ cinmātratattvam | yaiḥ | te ||
anantatapāḥ aparimitatapāḥ | tena anantatapastvena2040 ||
yo ḥsmi yo ḥham | cinmātrakriyāvaicitryarūpasya kālasya kadāpi2041 dāhāsambhavāt iti bhāvaḥ | dhakṣyasīti | daha bhasmīkaraṇa ity2042 asya lṛḍantasya prayogaḥ ||
spaṣṭam ||
āvayoḥ yuṣmākam asmākam ca | īhitam kāṅkṣitam ||
antakam kālam ||
vijṛmbhate vicitrābhiḥ kriyābhiḥ vilasati ||
naṣṭakalaṅkayā dṛṣṭyā samyagdṛṣṭyā | anaṣṭakalaṅkayā dṛṣṭyā asamyagdṛṣṭyā ||
spaṣṭam ||
mūḍhaiḥ iha vidheḥ hetutā kalpyate kalpanayā bhāvyate | na tu paramārthataḥ hetutā kasyāpy asti | kevalasya śuddhacinmātrasyaiva sthitatvāt ||
kālasya kriyāvaicitryarūpasya mama ||
spaṣṭam ||
phalitam āha
āpadām kramaḥ īdṛśa eva bhavati | etāḥ sarveṣām evāyāntīti bhāvaḥ | yat yathā asti | tat tathaivāstu | ākulaḥ ākulībhūtaḥ tvam | satyam ālokaya | pravāhāyāte śubhāśubhajāle mā kṣobhaṃ gaccheti bhāvaḥ ||
vayam prabhutārthena prabhutāprayojanena | niyatau bhagavatkṛte niyamane | na2047 sthitāḥ | na cābhimānavaśīkṛtāḥ santaḥ sthitāḥ | kiṃ tu svataḥ svabhāvataḥ utthitāt | hevākavaśataḥ niyatau kevalaṃ sthitāḥ | kiñcid apy atrāsmāsv adhīnaṃ nāstīti bhāvaḥ ||
niyatām śāstraniyatām | prājñaḥ kathambhūtaḥ | na abhimāna evāhaṅkartety abhimāna eva tamaḥ yasya | tādṛśaḥ ||
prājñaiḥ sarvaṃ phalānusandhānarahitam eva kriyate iti bhāvaḥ ||
sā samanantaram evānubhūtā | sarvaprasiddhe laukike ||
trikālāmaladarśitvam2048 pūrvāparavimarśabhājanatvam ||
spaṣṭam ||
deham sthūladeham | anyat dvitīyam ||
utthāne saṅkalparūpe udyoge | niyataṃ manaḥ | kadarthāt kleśāt | kṣīyate | atha vā tenāpi | na kṣīyate ||
uhyate svābhimataṃ deśam prati nīyate ||
asat avidyamānam | sat vidyamānam ||
kalanāhetoḥ saṅkalpākhyāt kāraṇāt | kalanāstam astakalanam ||
manaḥ kathambhūtam | idaṃ sphāravikāram | idam iti sphāraḥ sphuraṇaśīlaḥ | vikāraḥ yasya | tādṛśam | manaḥ paṇḍitais tad abhidhīyate | tat kim | ayaṃ dehaḥ idaṃ netram idam aṅgam idam śiraḥ iti yad bhavati ||
jīvat jīvanakriyākartṛtām bhajat | niścāyakatayā niścayakartṛtvena | abhimānitvāt deho ḥham ity abhimānakartṛtvena | nānātvajīvādirūpaṃ nānātvam ||
cetaḥ iddhayā dehavāsanayā deho ḥham iti vāsanayā | anyāni parakīyāni | svāni svakīyāni | pārthivāni śarīrāṇi santi iva paśyati anubhavati ||
manaḥ satyam samyak | cet ālokayati | tat tadā | asatyamayīm asatyasvarūpām | śarīrabhāvanāṃ tyaktvā | paramāṃ nirvṛtim cinmātramayatārūpam ānandam | yāti ||
phalitam āha
yataḥ mana eva sarvatra kartṛ asti tat tato hetoḥ ||
auśanasam śukrasambandhi ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
pauṇḍre deśe | sūryavaṃśī nṛpaḥ jātaḥ | sālveṣu sauraḥ sūryakulotpannaḥ | daiśikaḥ guruḥ | utpannaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
anyapadavyākhyāṃ kurvan samaṅgātaṭatāpasajanmanaḥ pūrvabhāvīni janmāntarāṇy asya kathayati
traigartaḥ trigartadeśasambandhī ||
spaṣṭam ||
prajajāpa japitavān | vidyām mantram ||
bhagavan brahman | asau te putraḥ | tena japena | vidyādharaḥ abhūt | kīdṛśo vidyādharaḥ abhūd ity apekṣāyāṃ viśeṣaṇāṇy āha hāreti ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam2056 ||
spaṣṭam ||
kṛte kṛtayuge | yugmam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena jaraḍhayonigamanaṃ2057 kathayati
jaraḍhayonipakṣe khadirakarañjakarālāsu nānāvidhaduḥkhasaṅkaṭāsu | iti śivam2060 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe daśamaḥ sargaḥ ||
varataraṅgiṇyāḥ samaṅgāyāḥ | tapati carati ||
spaṣṭam ||
svaputrākāram manobhramam svaputramanobhramam | svaputram iti yāvat ||
spaṣṭam ||
dadarśa jñānadṛṣṭyā dṛṣṭavān ||
kāle svalpakāle | kālāgrasaṃsthitām kālapurovartinīm ||
kālasya samavartitvāt vītarāgitvam ||
bhṛguḥ kathayati
bālāḥ mūrkhāḥ | anāvilety asya uttarārdhena sambandhaḥ ||
jagadgatiḥ jagadracanā ||
tvadabhyantaravarti tvanmadhyavarti ||
śukrasya cirajīvitvāt ||
niyater iti | mama yā tvacchāpecchā jātā sāpi niyatir eva | ato mama na ko ḥpi doṣa iti bhāvaḥ ||
prāpyeti śeṣaḥ | āpadam prāpya | sampadaṃ vā prāpyeti ||
ataḥ tvayy ayuktakāritvam āśaṅkya2066 mayā krodhaḥ kṛta iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
yasya | idaṃ kāryam idaṃ na kāryam | iti evaṃrūpā2069 | jagatsthitiḥ heyā bhavati | tasya tatsamparityāgo ḥpi heya eva | tattyāgasyāpi jagatsthitirūpatvāt | ato mayā pūrvasthitiḥ2070 na tyakteti bhāvaḥ ||
tānayīṃ tanayasambandhinīm | vācyatām tvatkrodhakāritvarūpanindāyogyatām ||
spaṣṭam ||
he sarvaga | aham manye | ihaloke bhūtānāṃ dve śarīre na2074 bhavataḥ | hi yasmāt | mana eva śarīram bhavati | yena manasā | idaṃ jagat bhāvyate bhāvanayā prakaṭīkriyate ||
kāla āha
spaṣṭam ||
mohāt ajñānāt ||
spaṣṭam2075 ||
sthūladṛṣṭirūpā dṛk sthūladṛṣṭidṛk | tām ||
etat jagat | manasaḥ yat mananam mananākhyo dharmaḥ | tanmātram eva bhavati | kathambhūtam | na sat nāsat anirvacanīyam ity arthaḥ | punaḥ kathambhūtam | sphāram ivoditam sphuraṇaśīlam iva prādurbhūtam | paramārthatas tu noditam itīvaśabdopādānam | mātraśabdasyārthaṃ svakaṇṭhena kathayati netarad iti ||
cittākhyasya dehasyāṅgalatayā aṅgalatārūpayā | bhedavāsanayā dvaitavāsanayā | iddhayā puṣṭayā satyā | iyaṃ jagadrūpā2081 | nānātā samutthitā prādurbhūtā | kim iva | dvicandratvam iva | yathā dvicandratvam ajñānāt samuttiṣṭhati | tathety arthaḥ ||
bahvyā vistīrṇayā | sarvatra sarveṣu deśeṣu kāleṣu ca ||
saṃsāratām saṃsārabhāvam ||
tattyāgataḥ mananatyāgataḥ | sanātanam anādi ||
yathetyādiṃ2082 nirāmayā ityantam ekaṃ dṛṣṭāntaṃ vistareṇa kathayati
anekataraṅgiṇi anekataraṅgayukte | somyaspandamayyaḥ somyajalaspandarūpāḥ | anekakallolāvalayaḥ | tābhiḥ śālini2093 | etādṛśe vāryātmani | yathā saḥ prasiddhaḥ tryaśraḥ tryaśrākāraḥ taraṅgaḥ | svaṃ rūpam tryaśrarūpam svaṃ rūpam | bhāvayan pramātāram prati prakaṭīkurvan | svabhāvataḥ utthitena svena svasmād | avyatiriktena tryaśro ḥsmīti vikalpena kalpanām tryaśrākārakalpanām | karoti | na kevalam etām eva karoti | kiṃ tv anyā api kriyāḥ karoti ity āha bhraśyaṃś2094 cetyādi | saḥ tryaśraḥ taraṅgaḥ paribhraṣṭo ḥsmīti bhāvayan | ata eva bhraśyan2095 | tataḥ talātalam talātalākhyam | bhūtalam | tayā tādṛgbhāvanayā | yāti gacchati | utthitam iti | saḥ tryaśraḥ taraṅgaḥ ūrdhvam utthito ḥsmīti bhāvitaḥ | ata eva utthitaś ca taiḥ taiḥ vikalpaiḥ utthānavikalpaiḥ | sābhidham abhidhāsahitam | tadbhāvam utthānabhāvam | vikalpayati vikalpena sampādayati | sasūryeti spaṣṭam | saratneti spaṣṭam | sataṭeti | āttamīnaḥ | mīnaiḥ ātta āttamīnaḥ | pratibimbiteti2096 spaṣṭam | vimala iti | vimalaṃ yat ullasanam2097 | tena utpannaṃ yat dhvastaṃ dhvaṃsaḥ | tena lolaṃ2098 śarīraṃ yasya | saḥ | na cormaya2099 iti | te pūrvoktāḥ | pūrvam ekavacanaṃ jātyapekṣayā jñeyam | teneha bahuvacanaprayogaḥ | na ceti | te ca ūrmayaḥ | teṣu guṇeṣu | na bhavanti | kevalam iti | svasvabhāvasthaḥ svasvarūpasthaḥ | yaḥ vikalpaḥ taraṅgatāsādanarūpaḥ vikalpaḥ | tena vikalīkṛtāḥ payasaḥ ucchinnāḥ kṛtāḥ | paraspareti2100 | parasparam anyoḥnyam | yaḥ parāmarśaḥ nikaṭe avasthitiḥ | tasmāt | nānātām upayānti | kathambhūtāḥ | ekaṃ rūpam yat ambusāmānyam | tanmayāḥ eva | ata eva nirāmayāḥ nāśotpādākhyarogarahitāḥ ||
dṛṣṭāntam uktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati dvābhyām
sitapadasyārthaṃ svakaṇṭhena kathayati śuddhe iti | nirāmaye cetyākhyād āmayāt niṣkrānte | brahmamātram ekam kevalam | vapuḥ svarūpaṃ yasya | tādṛśe | sphāram sphuraṇaśīlam | vapur asyāstīti | tādṛśe | etādṛśe brahmaṇi | apṛthakkṛtāḥ śaktayaḥ | tathaiva taraṅgavat | pṛthagvat saṃsthitāḥ bhavanti | yugmam ||
brahma śuddhaṃ cinmātratattvam | brahmaṇi svavapuṣi brahmākhye svasvarūpe | bṛṃhitam jagadrūpayā bṛṃhitatayā2102 yuktaṃ sat | nānātvam nānābhāvam | eti gacchati | kathambhūtam | nānāśakti | anyathā nānātvagamanaṃ yuktaṃ na syād iti bhāvaḥ | brahma kim iva bṛṃhitam | payasi ūrmimaṇḍalam iva ||
nanu yadi paṭādirūpeṇa brahmaiva bṛṃhitam asti tarhi padārthānām pratyekaṃ niyataṃ rūpaṃ katham astīty | atrāha
nānārūpakam yat rūpam | tadyuktatvāt vairūpyaśatakāriṇī padārthānām prati niyatarūpākhyavirūpatāśatakāriṇī | niyatiḥ niyatyākhyā śaktiḥ | padārtham2104 adhitiṣṭhati svavaśaṃ karoti | brahmaṇaḥ utpannayā niyatiśaktyā eva padārthānām pratyekaṃ niyataṃ rūpam astīti bhāvaḥ ||
sāmānyenoktvā stokaṃ viśeṣeṇa kathayati
vāsanārūpiṇī vāsanārūpeṇa sthitā | svasvarūpasthitaḥ yaḥ ātmā | tasya | śaktiḥ niyatiśaktiḥ | jaḍā jāḍyavāsanārūpiṇī bhūtvā | jāḍyam upādatte gṛhṇāti | yena sthāvaraṃ rūpam prakaṭīkaroti | cinmayī cetanatvavāsanārūpiṇī2106 bhūtvā | cittvam āyāti | yena jaṅgamaṃ rūpam prakaṭīkaroti ||
phalitam āha
he anagha | tena tataḥ hetoḥ2107 | idaṃ sphārākāram jagat | brahmaiva vijṛmbhate vilasati | ka iva | paripūrṇaḥ arṇavaḥ2108 iva | yathā saḥ nānārūpaiḥ parispandaiḥ taraṅgākhyaiḥ parispandaiḥ | vijṛmbhate | tathety arthaḥ ||
nānākārārtham nānākāragrahaṇārtham | yaḥ vihāraḥ krīḍā | tasmāt ||
sarveśāt sarvaniyāmakatvena sthitāt cinmātratattvāt | kalanāḥ jagadrūpāḥ kalanāḥ ||
śaktayaḥ jagadrūpāḥ śaktayaḥ ||
sarvaśaktitāyām hetum āha sarvajña iti | yadi hi sarvaśaktiḥ na syāt tarhi sarvajñaḥ na syāt | sarvajñatvam cātra sarvakartṛtāyāṃ viśrāntam | na hi yaḥ sarvaṃ na jānāti saḥ sarvaṃ karoti | kulālādau ghaṭādijñānasya niyatatvena darśanāt ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
jāḍyasya jaḍatvasya | yat bhāvanam saṅkalpanam | tad eva hetuḥ yasyāḥ | tādṛśī ||
acittaḥ atyantaśuddhatvena cittarahitaḥ | tāntavaṃ2110 tantusambandhi ||
ātmā ātmanaḥ | ātmasambandhinyā svecchayā | svakam nijam | vapuḥ cinmātrākhyaṃ svarūpam | bhāvayitvā svasvarūpatvena bhāvanāviṣayatāṃ nītvā | saṃsārāt deho ḥham iti bhāvanārūpāt saṃsārāt | mokṣam muktim2111 | āyati | ka iva | vāraṇaḥ iva | yathāsau2112 svālānāt mokṣam āyāti | tathety arthaḥ | svecchāśabdo ḥtra icchāmātravācakaḥ ||
yad eva yām eva śaktim | satatam bhāvitaḥ sadā vāsitaḥ | mahān api vyāpako ḥpi san ||
bhāvitā bhāvanāviṣayīkṛtā | ātmatām | śaktirūpaḥ yaḥ ātmā | tattām | mihikāpakṣe ātmatām mihikātvam ||
ajaḥ janmarahitaḥ śuddhaṃ cinmātratattvam | sthitim ādhārarūpam bhūmim | drumasya ādhārabhūtabhūmyanurūpatvenārohaṇāt ||
īśasyātmanaḥ | ātmanaḥ īśasya | tarhi bandhamokṣau kasya bhavata ity | atrāha2114 bandheti | bandhamokṣayor utthānam eva paramārthato nāstīti kā tadādhāracinteti bhāvaḥ ||
asyātmanaḥ | paramārthataḥ2116 bandhaḥ nāsti | mokṣo ḥpi2117 nāsti | kiṃ tu āmukhataḥ tanmayaḥ bandhamokṣamayaḥ | lakṣyate | nanu tarhi jagati bandhamokṣakalanā katham astīty | atrāha2118 | jagacchabdenātra jagadgatāḥ pramātāraḥ lakṣyante | aho āścarye | jagat jagadgatāḥ pramātāraḥ | asatyena asatyabhūtena bandhamokṣākhyena kenāpi | grastam svakalanāviṣṭaṃ kṛtam | atra hetuṃ viśeṣaṇadvāreṇāha māyāmayam2119 iti | māyāmayatvād evāsatyena2120 grastatvam iti bhāvaḥ ||
nanu katham ātmā bandhamokṣādikalanāgrasta iva sampanna ity | atrāha
akalena akhaṇḍatvāt kalārahitena | anenātmanā yadaiva cittaṃ kalitam kalanayā prakaṭīkṛtam | tadānenātmanā kośakīṭavat kośakārakrimivat | ātmā svasvarūpam | āvṛtaḥ | bandhamokṣādikalanārūpeṇa kośenāvṛtaḥ ||
nanv etenātmanā kalitam manaḥ kasmād upādānān nirgatam ity | atrāha
ananyarūpāḥ abhinnāḥ | imāḥ pṛthaktvena vartamānāḥ ||
tatsthāḥ tasmin paramātmani sthitāḥ | tajjāḥ tasmāt paramātmanaḥ jātāḥ | etāḥ manaḥśaktayaḥ pṛthagrūpāḥ bhavanti | kā iva | vīcaya iva | yathā vīcayaḥ samudrāt pṛthagrūpāḥ bhavanti | tathety arthaḥ | dvitīyaṃ dṛṣṭāntaṃ kathayati tatsthā iti ||
spandamaye ahaṃvimarśamaye | ahaṃvimarśasyaivātra spandatvāt | sphāre vistīrṇe | cit cetyonmukhā2124 cit | sā eva jalam yasmin | tādṛśe | cinmātram cetyānunmukhā cit | sā eva rasaḥ yasmin | tādṛśe | rasaḥ jalasya sārabhūtaḥ āsvādākhyo guṇaḥ jñeyaḥ | etādṛśe paramātmamahāmbudhau | kāścit2125 etāḥ laharyaḥ cillaharyaḥ | prasphuranti | laharyaḥ kathambhūtāḥ sthitāḥ | haribrahmarudrarūpāḥ2126 yāḥ cidvalanā citspandāḥ | tāḥ adhikam yāsām2127 | tādṛśyaḥ sthitāḥ | punaḥ kathambhūtāḥ | svabhāvāt udbhāvitaḥ prakaṭībhāvaṃ gataḥ | ātmā yāsām | tāḥ | kāścil laharyaḥ haribrahmarudrarūpatayā sphurantīti bhāvaḥ2128 ||
capalāḥ eṣaṇāḥ icchāḥ | yāsām2129 | tāḥ ||
parivalgitāḥ spanditāh ||
kiñcit kālaṃ sthitaḥ ākāraḥ yāsām | tāḥ kiñcitsthitākārāḥ ||
eteṣv iti bahuvacanam pādapūraṇārtham | tenaitasmin mahāmbhodhāv iti yojyam ||
spaṣṭam ||
kāścit2132 tucchāt asatyāt | svatucchabhāvanāt svaviṣayāt tucchavikalpanāt2133 | tucchaśarīrikāḥ bhavanti ||
sthairyeṇa sthiratayā | bhāvitāḥ sthiro ḥyaṃ saṃsāra iti vāsanāyuktāḥ kṛtāḥ ||
atra bhāvanāyāḥ alpālpatvam atimauḍhyena jñeyam ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokena pūrvoktam evārthaṃ saṅkṣipya kathayati
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyām ekādaśaḥ sargaḥ ||
etat | surāsuranarākārā yāḥ saṃvidaḥ | brahmārṇavād abhinnatvam | itarat bhinnatvam | surāsuranarāṇām prādhānyāt grahaṇam ||
surāsuranarākārāḥ saṃvidaḥ viśinaṣṭi
kalaṅkitatve uttarārdhena hetuṃ kathayati na brahmeti | hiśabdaḥ yasmādarthe ||
bhīmāsu duḥkhadāyitvenātyantabhayānakāsu ||
etāḥ surāsuranarākāratvena pūrvam uktāḥ | saṃvidaḥ parāmarśāḥ | brāhmyaḥ brahmasambandhinyaḥ | naikakalaṅkitāḥ na ekena prakāreṇa kalaṅkitāḥ | bahuprakāreṇa kalaṅkitā ity arthaḥ | tat etat tā etāḥ brāhmīḥ saṃvidaḥ | karmaṇām bījam kāraṇam | viddhi | atha vā karmaiva viddhi2138 | karmatveneṣṭasya bāhyakarmaṇaḥ etadanu praṇītatvāt2139 | na hi saṃvitparāmarśam antareṇa bāhyakarmaṇaḥ utthānaṃ dṛṣṭaṃ yuktaṃ vā ||
etāsām eva samastajagannimittatvaṃ kathayati
he mune | saṅkalparūpayā saṅkalpasvarūpayā | karmajālakarañjānām bījamuṣṭyā karmajālakāraṇabhūtayeti yāvat | ata eva vikarālayā bhayānakayā | etayā kalanayā saṃvidrūpayā kalanayā | vistīrṇe jagati ābrahmastambhaparyantaṃ śarīropalapaṅktayaḥ śarīrapāṣāṇapaṅktayaḥ | tiṣṭhanti2140 parivalganti rudanti ca hasanti ullasanti niyacchanti mlāyanti vihasanti ca2141 upalakṣaṇaṃ caitat | sarvāḥ kriyāḥ kurvantīty arthaḥ | mṛtaśarīreṣu pūrvoktakriyāṇām adarśanāt | ko yathā | pavano yathā | yathā pavanaḥ svāntaḥsthaiḥ spandanaiḥ nānāvidhāḥ2142 kriyāḥ karoti | tathety arthaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
aprāptabhūmikāḥ aprāptapārāḥ2144 ||
taṭamātraṃ samālokya na tv āsādya | tadāsādane hi punaḥ punaḥ kṛtāntanikhananaṃ na yuktaṃ syāt | taṭaś cātra cinmātraviśrāntirūpo jñeyaḥ ||
tattām brahmatām | aśokāya śokābhāvāya ||
avalambya svātmatvenāśritya | kāścit jīvanmuktarūpā ity arthaḥ ||
prakāśatāmasyaḥ2148 prakṛṣṭatamaso2149 gūṇayuktaḥ | ata eva vandhyā samyagjñānākhyaphalarahitāḥ ||
adhaḥ paśuyoniṃ narakaṃ vā | mahat padam2150 mānuṣyaṃ svargaṃ vā ||
sargāntaślokena siddhāntaṃ kathayati
vihagapateḥ gāruḍikamantradevatārūpasya garuḍasyeti śivam2151 ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe dvādaśaḥ2152 sargaḥ ||
oṃ | śrīvasiṣṭhaḥ śrīrāmam praty āha
jāgatīḥ jagatsambandhinīḥ | gatīḥ racanāḥ ||
koṭarair iti | koṭarebhyaḥ ity asyārthe ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sā iti | na tv anyā ||
spaṣṭam ||
vilasitam iti bhāve ktaḥ ||
śuṣyate bhāve lakāraḥ ||
tāḥ bhāvanāḥ surastrīviṣayāḥ | svastho ḥsi cañcalatārahitatvāt | anukampito dehaḥ dehakaḥ | tasyāmantraṇaṃ dehaketi ||
karaṅkatām kaṅkalatām | he durbhage tano | tvam mām bhāvayasi kiṃ smarasi | atisnehākulatvād iyam uktiḥ ||
yena dehenāhaṃ vilāseṣu muditaḥ abhavam | kaṅkalatām upagatāt tasmād eva dehāt | aham bibhemi ||
nilīyante laganti2155 ||
uhyate dhāryate ||
vitrāsyante vikārayuktatvena trāsayuktāḥ kriyante ||
śavodaram mṛtaśarīrodaram eva darī ||
ambarasthitān devān ||
mama tanvā kathambhūtayā | nirvikalpe vikalpaniṣkrānte cinmātre | samādhiḥ yasyāḥ | sā | tādṛśyā ||
jāgatena jagatsambandhinā ||
spaṣṭam ||
mūlakṛntanam vyāvahārikakṣobharūpaṃ jñeyam ||
gajābhraharīṇām gajameghasiṃhānām2157 | vibhramam vilāsam | cāñcalyam iti yāvat | na paśyati nānubhavati ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
atiśayaḥ atiśayajñānam ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
kalanā śukrajīvaprādurbhāvakārī samvidākhyaḥ spandaḥ | śukrasya jīvadaśām śukrasambandhijīvāvasthām | bhṛgor iti pañcamī | seti śeṣaḥ ||
idamprathamatvena tatpūrvatvena | sametya samyak utthāya | auśanasī tanuḥ śukraśarīrarūpā | yugmam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
kiṃ tv iti pakṣāntare | tathā ca paropakārārtham eva śukreṇa paridevanaṃ2165 kṛtam iti bhāvaḥ ||
atha vā pakṣāntare | dehasya vyavahāraḥ iti sambandhaḥ | yad vā lakṣaṇayā | dehasya dehina ity arthaḥ | tathā ca jñasya dehasyājñasya vā dehasyety arthaḥ | jñasyāsaktyā ajñasya saktyeti kramo jñeyaḥ ||
vanajālam sthitatvamātre upamānaṃ jñeyam ||
vāsanāmātrabhedaḥ śuddhatvāśuddhatvena jñeyaḥ ||
darśayanti anyān prati darśayanti | na tu svayam paśyanti ||
śītalāḥ sukhaduḥkhakṛtakṣobharahitāḥ ||
sthiraṃ vapuḥ dṛḍhaṃ stambhākhyaṃ svarūpam | kṣubhyantīty antargataṇic | kau prayogau | te na kṣobhayantīty2168 arthaḥ | karmendriyāṇy upalabdhyākhyakarmakārīṇi jñānendriyāṇīty arthaḥ ||
calācalatayā atyantacāñcalyena | bhāskaraḥ kathambhūtaḥ | adhaḥ adhodeśe | sthitiḥ avasthānaṃ yasya | saḥ ||
prabuddhadhītvāprabuddhadhītvayor evātra bandhamokṣau prati kāraṇatvam iti bhāvaḥ ||
hiśabdaḥ prasiddhau ||
prakāśane arthaprakaṭatākaraṇe ||
antaḥ manasi ||
he rāma | tvam | sarvaiṣaṇāvimuktena | ata eva ātmani na tu anātmarūpeṣu viṣayeṣu | tiṣṭhatā ātmanā manasā | kāryāṇi niyatāni | karmāṇi kuru | nūnaṃ niścayena | sā amanasi sthitiḥ manasi sthitiḥ na bhavati ||
mamatogrāndhakūpe kathambhūte | saṃsāravartmani saṃsārarūpe mārge | garte gartatayā sthite ||
tvam sākṣibhūtaśuddhacinmātrarūpaḥ tvam | ātmasaṃsthaḥ śuddhabuddhasvabhāvasvātmaparaḥ2173 | na tu dehādiparaḥ ||
sargāntaślokenottaraṃ samāpayati
vyapagatam mamatārūpam mahāndhakāram yasya | tat | tādṛśam | ata evāmalam vigataiṣaṇam tṛptatayā samastākāṅkṣārahitam | padam cinmātrākhyam padam | sametya svātmatvena vibhāvya | yadi cetasaḥ prabhavasi cetaḥ jetuṃ samartho bhavasi | he mahātman | tat tadā | te tubhyam | namaḥ astu | kathambhūtāya | atidhiye utkṛṣṭabuddhaye | mahate mahattvayuktāya | sate sanmātrasvarūpāya | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe pañcadaśaḥ2174 sargaḥ ||
ākṣipya2175 ākṣepaviṣayaṃ kṛtvā | bhṛgoḥ tanayasya śukrasya ||
kālaḥ kathayati
samaṅgātāpasīm samaṅgātāpasasambandhinīm ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
prāktanarūpayā śukrākhyayā ||
nanu kathaṃ tavāpy abhimatam astīty | atrāha na kiñcid iti | tat kiñcid api na bhavati | yasya cittasyābhimatam nāsti | ato mamāpi sacittatvād abhimatam astīti bhāvaḥ ||
taptāṃśuḥ sūryaḥ | rodasyoḥ dyāvāpṛthivyoḥ ||
abhedyām bhettum aśakyām | kālākhyaṃ yat kāraṇam | tena śuṣkām | mādhavaḥ vasantaḥ | lakṣaṇayā vāsantikaḥ rasaḥ | bhāvī puṣpavat śubhaḥ udayaḥ yasyāḥ | tām ||
brāhmaṇatanuḥ samaṅgātāpasatanuḥ ||
āpyāyanam pūraṇam ||
spaṣṭam ||
asau bhārgavatanuḥ | pūrṇā prāṇapūrṇā | tasyāḥ tanvāḥ2182 | pallavitāḥ apānādirūpeṇocchūnāḥ ||
āmūlam mūlād ārabhya ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
tānayīm tanayasambandhinīm | nanu tādṛgjñānayuktena tena kathaṃ tānayī tanuḥ sasnehaṃ dṛṣṭety | atrāha matta iti ||
paratā parabhāvaḥ | ātmīyatā ātmīyabhāvaḥ | yāvadākṛti yāvaccharīram | bhāvinī aparihāryā ||
niśāvasāne prabhāte | muditau2183 ||
atraivānyadṛṣṭāntadvayaṃ kathayati
ācāram lokācāram2184 ||
spaṣṭam ||
tapaḥ kathambhūtam | śobhanaḥ śamaḥ yasmin | tat | tādṛśam ||
ātmanaḥ yogye pade videhamuktyākhye pade ||
sargāntaślokena śukravṛttāntaṃ saṅkṣipya kathayati śukro ḥsāv iti |
etasmāt2186 sarveṣām ātmatvena puro vartamānāt | paramapadāt cinmātrākhyāt uttamāt sthānāt | daśāntareṣu samaṅgātāpasatvaparyanteṣv avasthāviśeṣeṣu2187 | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe2188 ṣoḍaśaḥ sargaḥ ||
oṃ | śrīrāmaḥ pṛcchati
he bhagavan | asya samanantaroktena vṛttāntena2189 varṇitasya | bhṛguputrasya | sā pratibhā tat nānāyonigamanarūpam pratibhānam | anubhūtitaḥ anubhavāt hetoḥ | saphalā arthakriyākhyaphalayuktā | jātā | anyathā hi bhṛgusambandhī svasambandhī vā samaṅgātāpasaviṣayo ḥnubhavaḥ na yuktaḥ syāt iti bhāvaḥ | tathā tadvat | anyasya śukravyatiriktasya puruṣasya | sā pratibhā saphalā kim katham | na bhavet | na hi svapne pratibhātaṃ svasmin gajāditvam pratyakṣam anubhūyate ||
śrīvasiṣṭho ḥtrottaraṃ kathayati
idamprathamam tatpūrvam | yataḥ bhārgavasya śukrasya | brahmaṇaḥ padāt sadyaḥ utthitatvāt2190 | sā nānāyonipratibhānaviṣayā | buddhiḥ | śuddhā pūrvajanmavāsanānicayākaluṣitā | āsīt | tataḥ tasya sā nānāyonigamanarūpā pratibhā saphalā jātā | anye tu pūrvatamam utpannatvāt madhye nānājanmāntarotthavāsanājālakalaṅkitāḥ2191 santaḥ na svapratibhānam pratyakṣam anubhavantīti bhāvaḥ ||
nanv asyāḥ śuddhāyāḥ mateḥ svarūpaṃ kīdṛg astīty | atrāha sarvaiṣaṇānām2192 iti |
sarvaiṣaṇānām2193 nānābhogyajālaviṣayāṇāṃ samastānām icchānām | śāntau suṣuptyādiprabhāvena samyagjñānādinā vā śamane sati | cittasya manasaḥ | yā sthitiḥ yat avasthānam | asti | paṇḍitaiḥ tat sattvam ucyate | sā eva vimalā cit vimalā matiḥ | udāhṛtā | kiṃ ca iyam eva śuddhā matiḥ idamprathamam utpannasya ca bhavati jīvanmuktasya ca bhavati | idamprathamam utpannasya bāhyonmukhā | jīvanmuktasya tu tyajyamānabāhyeti viśeṣaḥ ||
viśeṣaṇenoktvā sāmānyena kathayati
nirmalasattvātma pūrvaślokoktanirmalasattvasvarūpam | manaḥ | yat yādṛśam yena prakāreṇa yuktam | bhāvayati anusandhānaviṣayatāṃ nayati | tat vastu | āśu tathā tena prakāreṇa yuktam | bhavati | tat vastu ka iva | āvartaḥ iva | yathā arṇave sthitaḥ ambhasaḥ āvartaḥ sadyaḥ anyaprakārayukto bhavati | tathety arthaḥ ||
anena vṛttāntena siddhaṃ svamanīṣitaṃ kathayati
yathā bhṛgusutasya eṣaḥ samanantaroktaḥ | vibhramaḥ nānāyonipratibhāsarūpo vibhramaḥ | svayam svabhāvena | proditaḥ prādurbhūtaḥ | evam eva tathaiva | pratyekam pratipuruṣam | udeti | sarve eva svamanaḥpratibhāsarūpam eva jagat paśyantīti bhāvaḥ | asyārthasya dṛḍhīkaraṇārtham punar api śukrasya dṛṣṭāntatvaṃ kathayati dṛṣṭānto ḥtreti ||
etad eva nānādṛṣṭāntaiḥ sugamaṃ karoti
yathā bījasya svam na tv anyabījasādhāraṇam | aṅkurapattrādi | camatkurute ucchūnatārūpam ānandaṃ karoti | hi niścaye | sarveṣām bhūtasaṅghānām bhūtasamūhānām | svaḥ ananyasādhāraṇaḥ bhramaṣaṇḍaḥ jagadrūpaḥ bhramaṣaṇḍaḥ | tathaiva camatkurute nānāsvādasaukhyaṃ karoti | sādhāraṇatvena bhāsamāno ḥpy ayaṃ saṃsāraḥ pratyekam bhinna eveti bhāvaḥ ||
asmābhiḥ yad idaṃ viśvam saṃsāraḥ | dṛśyate anubhūyate | hi niścaye | evam evānena prakāreṇa | sthitam eva tat | akhilaṃ viśvam | mithyā pratyekam uditam udeti | vartamāne ktaḥ2194 | mithyā evāstam upaiti ca paracitsvarūpatvena sarvadaiva tathaiva sthitatvāt | satyabhūtodayāstamayaviṣayatvāyogād2195 iti bhāvaḥ ||
idam jagat | māyā māyārūpam ||
yathā asmatpratibhāsasthaḥ saḥ ayam sarvendriyātītacinmātrarūpatvenendriyātīto ḥpi san idantayā sphuritaḥ saṃsāraṣaṇḍaḥ asti | tathā teṣām saṃsāraṣaṇḍānām | sahasrāṇi santi | nanu kathaṃ tāni na dṛśyante ity apekṣāyāṃ viśeṣaṇam āha mitho ḥdṛṣṭānīti | mithaḥ anyoḥnyam | adṛṣṭāni darśanaviṣayatāṃ na nītāni ||
mithoḥdarśanadṛṣṭāntaṃ2196 kathayati
yathā anyasya svapnādi anyo2197 nānubhavati tathānyasya saṃsāram anyo nānubhavatīti2198 piṇḍārthaḥ | nanu kathaṃ sargānām pratipuruṣam bhedaḥ iti cet | na | ekasminn eva vastuni puruṣabhedena heyatvopādeyatvadarśanāt2199 ||
upasaṃhāraṃ karoti
evaṃ sati | nabhasi yaḥ saṅkalpaḥ purādisaṅkalpaḥ | tadvat rūpaṃ yeṣām | tādṛśānāṃ nagarāṇāṃ vṛndāni samūhāḥ | santi | samāse upasarjanībhūtasya nagarapadasya viśeṣaṇadānam2201 ārṣam | taiḥ nagaravṛndaiḥ tāni nagaravṛndāni | jñānadṛśaṃ vinā2202 cinmātrajñānākhyāṃ dṛṣṭiṃ vinā | mithaḥ anyoḥnyam | na dṛśyante nānubhūyante | jñānadṛśā tu dṛśyante eva | ata evāhaṃ tān paśyāmi tvaṃ na paśyasīti bhāvaḥ ||
sarvaprasiddhānām piśācādīnām apy etadrūpatvaṃ kathayati
spaṣṭam ||
svasminn apy etadrūpatvam evātidiśati
mithyāsatyatve svasatyatāyām | bhāvitāḥ bhāvanāyuktāḥ ||
evaṃ stokaṃ viśeṣeṇoktvā punar api sāmānyena kathayati
evaṃrūpā pratibhāsarūpā | pare uttīrṇe cinmātre | sargeti nāmadheyā saṃsṛtiḥ sargasaṃsṛtiḥ | na vāstavī asatyarūpā | tu pakṣāntare | vastutaḥ paramārthataḥ | iyaṃ sargasaṃsṛtiḥ | avastuni śūnye | sthitā bhavati | vastutvena sthite cinmātre avastubhūtasargādhāratvāyogāt ||
pūrvoktanyāyena siddhasya svābhīṣṭasyopasaṃhāraṃ karoti
evam pūrvoktaprakāreṇa | vāsantikarasaḥ vasantasambandhī rasaḥ ||
ayam prathamaḥ brahmaṇaḥ tatpūrvatvenotthitaḥ | svasaṅkalpa eva | tathā tena prakāreṇa | suprathām atirūḍhim | gataḥ | yathā ittham anena prakāreṇa | dṛḍhenāvicalatā | atipāramārthyenātiparamārthabhāvena | vibhāvyate niścīyate | janair iti śeṣaḥ ||
svaḥ ātmīyaḥ | svabhāvaḥ cinmātrākhyaṃ svarūpam | tasyodare udara ivodare2208 | na tu sākṣād udare | sthitam vartamānam | pratyekam ekasmin ekasmin pratyekam | uditam utpannam | cittam | itthaṃsamārambham dṛśyamānārambhayuktam | idaṃ jagat paśyat anubhavat | vinaśyati svarūpaparāmarśāt bhraśyatīty arthaḥ ||
pratibhāsavaśāt | na hi asataḥ pratibhāsaḥ yukta iti bhāvaḥ | vastvavalokanāt paramārthāvalokanāt | na hi samyagjñānena jagat tiṣṭhati | jagajjālam kaḥ | dīrghaḥ svapnaḥ ||
tat ekābhāvaḥ | satyavicāraṇāt satyavicārāt ||
śrīrāmakṛtasya praśnasyottaram anusmarati
atra dṛṣṭāntam āha niṣkalaṅka iti | niṣkalaṅke malarahite ||
anāhṛtasya anākrāntasya | dṛṣṭāntam uktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati anākrāntasyeti | pratibhā pratibhāsaḥ | udeti saphalatvena prādurbhavati ||
suvarṇaḥ śobhanaḥ śuklādivarṇaḥ | mlāne saṅkalparūṣite ||
ekasmin samyagjñānādau | yaḥ dṛḍhābhyāsaḥ nairantaryeṇa taccintanam | tasmāt ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
pratibhāsātmani jagati sphuritānāṃ kālakriyākramāṇāṃ2210 sodayāstamayatvam na yuktam | tac ca śukracetasaḥ2211 kathaṃ jātam iti bhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaram āha
pitṛmātṛtaḥ utpannena śukreṇa yādṛk idaṃ jagat dṛṣṭam | tat tasya śukrasya | citte tādṛk sthitam āsīt | katham | mayūravat | yathā mayūrāṇḍe mayūraḥ asti | tathety arthaḥ ||
tataḥ anena śukreṇa | tat cittasthaṃ jagat | svabhāvakośāt cittarūpaḥ yaḥ svabhāvaḥ | tadrūpāt kośāt | kramoditam sat svaditam āsvādaviṣayīkṛtam | atra dṛṣṭāntam āha bījeneti ||
nanu katham atra svapnaḥ dṛṣṭāntaḥ astīty | atrāha dīrghasvapna eveti | dīrghatvam cātra cirapratibhāsavaśāj jñeyam ||
rātrau hi sainyanarasvarūpaṃ svapnajālam pratyekam pṛthag | udeti ||
śrīrāmaḥ pṛcchati
eṣaḥ saṃsṛtiṣaṇḍaughaḥ svayam svabhāvena | mithaḥ anyoḥnyam | yadi milati yadi vā no milati api | tvam etat yathāvat samyak | vaktum arhasi samyak kathayeti yāvat ||
śrīvasiṣṭha uttaram āha
hi niścaye | malinam rāgādimaladūṣitam | ata evāvīryam | manaḥ mithaḥ anyoḥnyam | śleṣam melanam | nārhati | kim iva | aya iva | yathāyaḥ asantapte ayasi śleṣaṃ nārhati | tathety arthaḥ | tu pakṣāntare | manaḥ | śuddhe manasi | līyate milati | ayaś ca santapte ḥyasi līyate ||
spaṣṭam ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati
hi niścaye | abhūtasaṃvedanātma asiddhapadārthasaṃvedanasvarūpam | vivāsanatvam padārthaviṣayabhāvanākhyasaṃskārarāhityam | ekam kevalam | cittasya śuddhiḥ bhavati | tat cittam | suṣuptātma suṣuptasvarūpam | yat padam sthānam | tasmāt | tasyāḥ śuddheḥ hetoḥ | prabudhya turyākhyam bodham prāpya | tanmātrayuktyā sūkṣmabhūtayogena | parasaṅgam anyaiḥ saha śleṣam | eti gacchati | tanmātrayuktyā melanaṃ ca svena2215 saha sarvasyaikopādānatvajñānam eva jñeyam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe saptādaśaḥ2216 sargaḥ ||
oṃ | nanu kathaṃ tanmātrayuktyā cetaḥ anyaiḥ saha milatīty | atrāha
bījarūpā bījasvarūpā2217 | yā kalā | tadātmanaḥ tatsvarūpasya | sthūlabhūtabījarūpasyeti yāvat | tanmātrapratibhāsasya pañcatanmātrākārasya pratibhāsasya | sarvasaṃsṛtiṣaṇḍeṣu samasteṣu sargarūpeṣu2218 ṣaṇḍeṣu | pratibhāse sphuraṇe | bhinnatā nāsti | mṛda iva ghaṭādiṣu sphuraṇe | ataḥ tanmātrayuktyā cittasyānyamelanaṃ yuktam eveti bhāvaḥ | tanmātrāṇi ca sthūlabhūtabījabhūtāni2219 saṃskāramātraśarīrāṇi ākāśādibhyo2220 buddhyā pṛthakkṛtāni pañca śabdādīni jñeyāni ||
na kevalaṃ sargaiḥ saha melanam eva tanmātrayuktyā bhavati kiṃ tu brahmaṇi melanam api tayaivety abhiprāyeṇāha
sarvasya jīvajātasya jīvasamūhasya | suṣuptatvāt suṣuptabhāvāt | anantaram paścāt | pravṛttiḥ vā anyasargaiḥ saha melanaṃ vā | nivṛttir vā sargebhyaḥ nivṛttirūpam brahmaṇi melanaṃ2221 vā | tanmātrāpattipūrvakam tanmātrayogapūrvakam eva | bhavati | suṣuptau sargāṇām bījatvenāvasthānāt nivṛttyasambhavaḥ sargāṇām prākaṭyenānavasthānāt pravṛttyasambhava iti suṣuptatvād anantaram ity uktam | anantaram iti kathanena ca suṣupter atrāvaśyambhāvaḥ sūcitaḥ | brahmasargayoḥ setutvena sthitāyāḥ suṣupter avaśyambhāvasya suspaṣṭatvāt | atra ca pravṛttiḥ jīvanmuktānāṃ nivṛttiḥ videhamuktānām iti viṣayavibhāgo draṣṭavyaḥ | itareṣām2222 pravṛttis tu ajñānamūlatvena neha vaktuṃ yuktā ||
prakṛtatvāt pravṛtteḥ tanmātrāpattipūrvakatvam pṛthak kathayati
ye jīvāḥ jīvanmuktasvabhāvāḥ jīvāḥ | pravṛttibhājaḥ sattvaśeṣatayā pravṛttiyuktāḥ bhavanti | te tanmātraikatayā tanmātrayuktyā | kalpitān paramārthatayā kalpitasvarūpān | sargān | mithaḥ anyoḥnyam | paśyanti | jīvanmuktānām manāṃsy anyoḥnyam milantīty atra paramaṃ rahasyam ||
tanmātrāṇām pañcatanmātrāṇām | yad aikyam | tad eva praṇālaḥ jalapravāhamārgaḥ | tena | ghanatām2225 ghanībhāvam ||
nanu sarve sargaughāḥ2226 tanmātraikyapraṇālena milanty atha vā katipaye evety | atrāha
kecid aśuddhamatayaḥ | uttarārdhe kecit śuddhamatayaḥ | kṛtāḥ kalpitāḥ | na tu sahajāḥ ||
nanv etādṛśāḥ sargaughāḥ kasminn ādhāre sthitāḥ bhavantīty | atrāha
aparasparalagnāni anyoḥnyam asaṅkīrṇāni | aṇau aṇau pratyaṃśam ||
ghanatām ghanībhāvam | gataḥ sargaḥ | mithaḥ sa melanaṃ naiti na gacchati | yataḥ saḥ sargaḥ | lakṣaṇayā tatrasthaḥ2228 pramātā | yat yat yatra rūḍham paricitam | tat tat tatra paśyati | na itarat | atra pramātur aśuddhamatitvaṃ hetutvena bahuśaḥ uktam ||
vartamānam yat manorājyam saṅkalpaḥ | tadvaśāt | jīvaparamparāḥ parasparaṃ sammilitāḥ bhavanti | samānamanorājyatvāj jīvāḥ parasparam milantīti bhāvaḥ | jīvaparamparāḥ kathambhūtāḥ | sargāṇāṃ rūḍhau satyatāyām | bhāvanāḥ yāsām | tāḥ | ayam bhāvaḥ2229 | śuddhamatīnāṃ sargāḥ tanmātraikyapraṇālena2230 sarvadā milanti | aśuddhamatīnāṃ tu kadācid ekasaṅkalpatveneti ||
nanu katham iyaṃ dehasattā prākaṭyaṃ gatā yadvaśoditasaṅkalpākhyamalāvṛtabuddhīnāṃ tanmātraikyapraṇālenānyasargaiḥ saha melanaṃ na bhavatīty | atrāha
cidvyomnā dehatvaparirūḍhatvāt cidvyomakartṛkāt dehabhāve parirūḍhatvāt | cidvyomnā svātmatvena bhāvitāt dehabhāvāt iti yāvat | dehasattā rūḍhā prarohaṃ gatā | tu pakṣāntare2232 | dehābhāvaḥ paramārthasan dehapratiyogikas traikāliko ḥbhāvaḥ | cidvyomnā kathambhūtena | vismṛtātmanā vismṛtasvarūpeṇa | vismṛtaḥ vismṛtiṃ nītaḥ ||
athānyena dṛṣṭāntenānyasargaiḥ sammelanaṃ2233 kathayati
yathā śuddhaprāṇamarut2234 prāṇāyāmādinā śuddhaprāṇaḥ | prāṇayogīti yāvat | paraprāṇābhivedhanāt | paraprāṇeṣu yat abhivedhanam abhivyāptiḥ | tasmāt | parapurapraveśād iti yāvat | vedhyamanorājyam | vedhyasya abhivyāpyasya puruṣasya | manorājyaṃ vetti | tathā tadvat | narāśrayī tanmātrapraṇālenānyapuruṣāviṣṭaḥ jīvanmuktaḥ puruṣaḥ2235 brahmaṇaḥ prathamam utthitaḥ puruṣo vā | sargān2236 āśritapuruṣasargān | vetti ||
evaṃ śrīrāmakṛte praśne uttaraṃ samyag2237 uktvā pūrvatra yatra tatroktāni viśīrṇāni upadeśavākyāni kathayati
atra avasthātrayāśrayaṇe ||
anyāvasthātrayātmani | anyat svavyatiriktatvena bhāsamānam | yat avasthātrayam jāgradādyavasthātrayam | tat | ātmā svarūpaṃ yasya | tādṛśe | asmin2240 jīvatvāvacchinne | ātmani ||
citkalāpadam turyākhyam padam | buddhaḥ citkalāvimarśanasamarthaḥ | nivartate punaḥ viṣayeṣv āsaktiṃ na bhajate | pravartate2242 viṣayāsaktim bhajate ||
maitrī kathambhūtā eva | dvayoḥ ekatvarūpā eva | dvayor ekatvam eva hi maitrīśabdārthaḥ | punaḥ kathambhūtā | susauhārdanidarśanā | susauhārdam2243 praśastamitrabhāvaḥ | nidarśanam dṛṣṭāntaḥ yasyāḥ | sā | susauhārde hi dvayor ekatvam eva bhavati ||
svasargabhāk suṣuptāvasthāyāḥ pūrvaṃ yādṛksvabhāva āsīt | tādṛksvabhāva evety arthaḥ | parasargeṇa nayanam svabhāvaparivṛttiḥ jñeyā | śukrādisargadṛṣṭāntena vā parasarganayanaṃ yojyam ||
nanu tasmin sarge ḥnyaḥ sargaḥ kutrāsti yenāsau nīyata ity | atrāha
yathā kadalīdaleṣv antar anyāni dalāni santi teṣv antar apy anyāni tathā sargeṣv api sargāntarāṇi santi | teṣv antar apy anyāni santīti piṇḍārthaḥ ||
sarge ekasmin sarge | yaḥ sargāntarāpūraḥ anyasargasamūhaḥ | sa2247 eva pattrāṇi | taiḥ pīvarā bṛṃhaṇarūpā | vṛttiḥ sthitiḥ yasya | saḥ | tādṛśaḥ ||
spaṣṭam ||
yathā phalam bījāt upādānabhūtāt2248 bījāt | bhūtvā prādurbhūya | rasāt hetoḥ | punaḥ bījam bhavet | tathā brahma mano bhūtvā bodhāt | punaḥ brahma bhavet ||
spaṣṭam2249 ||
kathaṃ na yujyata ity | atrāha svabhāva iti | svabhāvaḥ param kevalam | nirviśeṣatvāt | vaktum abhiyogaviṣayatāṃ netum | na yujyate | svabhāvasyābhiyoge kriyamāṇe aviśeṣāt sarveṣu svabhāveṣv abhiyogaḥ prāpnotīti nirviśeṣatvād iti padasyābhiprāyaḥ ||
asataḥ sarvamayatvāyogāt iti bhāvaḥ | nākāraṇa iti | akāraṇe na vidyate kāraṇaṃ yasya | tādṛśe | ādikāraṇe pare utkṛṣṭe cinmātre | kāraṇādi na asti | ādikāraṇatvāpāyād2250 iti bhāvaḥ ||
brahmaṇaḥ bījatvāvasthāne nijavapuṣaḥ ahānam eva hetuḥ ||
sarvam samastam svarūpam | bījasyākṛtimat bhavati | tena tato hetoḥ | śive śuddhacinmātratattve | upamā nāsti ||
khābhāt atyantanairmalyenākāśatulyāt brahmaṇaḥ | kham eva jāyate | nanu katham etad ity āha | na ceti | caśabdo hetau | yataḥ tat jagannāma kham | anyadṛk brahmetaradṛgrūpam | na jāyate notpadyate | phalitaṃ kathayati ata iti | ataḥ paramārthato | na jātam | ābhāsataḥ2252 jātaṃ vā | jagat2253 brahmanabhaḥ brahmākāśam | viddhi ||
draṣṭā dṛśyam dṛśikriyāviṣayībhūtam bhāvajātam | paśyan | svam ātmānam2254 draṣṭṛrūpam2255 nijam ātmānam | na paśyati nānubhavati | prapañcenākrāntā svonmukhatāṃ nītā | saṃvittiḥ yasya | tādṛśasya | kasya puruṣasya | nijā sthitiḥ2256 svaṃ svarūpam | udeti sphurati | na kasyāpīty arthaḥ ||
ato vidagdhatā eva satsaṅgamādinā poṣaṇīyeti bhāvaḥ ||
ākāśavad viśadaḥ2257 śuddhacinmātrarūpatvenātyantanirmalaḥ | draṣṭā | dṛśībhūtam dṛśyabhāvaṃ gatam | ātmānam draṣṭākhyam ātmānam | na paśyati | kim iva | netram iva | yathā netraṃ nijam ātmānaṃ na paśyati2258 | tathety arthaḥ | aho bhramaḥ bhavati ||
kuto2259 na labhyate ity | atrāha dṛśya iti | tena dṛśye dṛśyatvādarśanam eva brahmalabdhir iti bhāvaḥ ||
yatra yasmin viṣaye | avadhānena vinā tvādṛksthūlaḥ na dṛśyate | tatra tasmin viṣaye | sūkṣmasya draṣṭuḥ dṛśyatā atidūrodastā eva bhavati | tvādṛg iti dehābhiprāyeṇoktiḥ ||
draṣṭā dṛśikriyākartā | draṣṭā eva bhavati | asau draṣṭā dṛśyatām dṛśyabhāvam | na spṛśati | he rāma | tena draṣṭrā | dṛśyaṃ dṛśyate yena | dṛśyasya dṛśyatvam astīti bhāvaḥ | tena draṣṭrā | draṣṭā draṣṭṛrūpaḥ svātmā | na dṛśyate | atisūkṣmatvād iti2260 bhāvaḥ ||
sambhavatīti | tasyaiva vicārasahatvād iti bhāvaḥ | sarvātmakaḥ draṣṭā dṛśyaṃ sthitaḥ dṛśyatayā sthitaḥ | cet bhavati | tadā dṛśyatā kā iva bhavati | avaśyaṃ ca svapnanyāyena draṣṭuḥ dṛśyatayāvasthānam aṅgīkartavyam ||
nanu kathaṃ draṣṭā2261 dṛśyatvena tiṣṭhatīty āśaṅkya dṛṣṭāntaṃ kathayati
yathā sarvaśaktimatā samrāṭtvena sarvaśaktiyuktena | rājñā | yat yat vastu | yathā sampādyate sampādanakriyāviṣayatāṃ nīyate | tat tat vastu | āśu tathā bhavati sampadyate | vicāre kriyamāṇe sa eva rājā eva | tattayā tattadvasturūpeṇa | udeti sphurati | ayam bhāvaḥ | yathā sarvaśaktimān rājā svāvyatiriktajñānadvāreṇa jñānavivartabhūtasampadyamānavastutayā sphurati | tathā draṣṭā2262 svāvyatiriktadṛśikriyādvāreṇa dṛśikriyāvivartabhūtadṛśyamānapadārthatayā sphuratīti ||
darśanadṛṅmayaḥ karmasādhano ḥyaṃ darśanaśabdaḥ | tena dṛśyadṛṅmayaḥ2265 ity arthaḥ | yugmam ||
bhaumaḥ bhūmisambandhī ||
cid eva rasaḥ | tasya yaḥ ullāsaḥ | tasya vṛkṣāṇām jagatām iti yāvat ||
rasena kṛtām ucchūnatārūpāṃ camatkṛtim rasacamatkṛtim ||
udeti sphurati | cit citsvarūpā2268 | sā jīvaśaktiḥ | svāntaḥ svamadhye | tāṃ tām bhūtabhuvanasthitim | bhūtānāṃ tadādhārabhūtānām | bhuvanānāṃ ca saṃsthitim saṃsthām | eti prāpnoti ||
kāścit śuddhamatiyuktāḥ | cirakālataḥ dehapātānantaram ||
tvam | svam cinmātrākhyaṃ svātmānam | anayā asmin prakaraṇe proktayā | parayā utkṛṣṭayā | sūkṣmayā sūkṣmavastuviṣayatvena sūkṣmarūpayā | dṛṣṭyā samyagjñānena | paśyasi2270 anubhavasi2271 | tathāśabdaḥ samuccaye | tathā paramāṇvantareṣv api jagajjālasahasrāṇi paśyasi | apiśabdaḥ paramāṇvantareṣu jagajjālasahasradarśanāsambhavadyotakaḥ ||
jagadbījabhūtacinmātrasāratveneti bhāvaḥ ||
sā cit | tena śuddhatvena ||
svasattābhramapūrakaḥ svasattābhramakārīty2273 arthaḥ ||
kāścid bhūtaparamparāḥ bhūtapaṅktayaḥ | svapnāt ekasmāt saṃsṛtirūpāt svapnāt | svapnāntaram anyasaṃsṛtirūpaṃ svapnam | yānti | tena tataḥ hetoḥ | āsām svapnāt svapnāntaraṃ gatānām bhūtapaṅktīnām | kuḍyādau dṛḍhataraḥ2274 upalambhaḥ sthitaḥ asti | idaṃ kuḍyam ityādirūpaṃ jñānam asti ||
tayā citā ||
samastāḥ samastaghaṭapaṭādyākārāḥ | anubhavāṇavaḥ anubhavaleśāḥ2275 ||
citparamāṇukaḥ cidrūpaḥ paramāṇuḥ | jagat paramāṇum jagadrūpam paramāṇum | antaḥ svātmabhittau | dhatte dhārayati | phalitam āha līnam iti | ataḥ ākāśam jagadākhyam ākāśam | ākāśe cidākhya ākāśe | līnam bhavati | etasya phalaṃ kathayati dvaitaikyam iti | ataḥ tvam dvaitaikyabhramam utsṛja tyaja | ekatayāpi vaktum aśakyasya kevalasya cinmātrasya sthitatvāt ||
svair eva svarūpabhūtair eva | aṇūn nānābhūtarūpān aṇūn | antaḥ svasmin | itarāṇoḥ deśādirūpasya cidvyatiriktasyāṇoḥ ||
dehadṛṣṭyā anubhāvitaḥ anubhavaviṣayatāṃ nītaḥ | kīṭaniṣṭhasya kīṭāvasānasya | anubhāvita ity atra svārthe ṇic ārṣaḥ ||
punaḥ kim etat sphuratīty | atrāha svayam iti | citparamāṇavaḥ cilleśāḥ | dvaitam ghaṭapaṭādirūpadvaitasvarūpam | svatvam svabhāvam | svādayante camatkāraviṣayatāṃ nayanti ||
sphāradehaḥ sphārasvarūpaḥ | saṃvidāmodam ghaṭapaṭādijñānarūpam2277 āmodam ||
kaścit puruṣaḥ | jāgradavasthāviṣṭa iti yāvat | citeḥ dṛśyabījasya cidākhyasya dṛśyabījasya | sarvagatvāt tathā anāśatvāt | cidghanān citsvarūpatvena cidbharitān | itarān svato bhinnatvena bhātān padārthān | bahīrūpeṇa paśyati bāhyā ete iti anubhavati ||
kaścit svapnāvasthāviṣṭa iti yāvat | antar eva svasminn eva | na tu bāhye ||
kaścit kiṃ kurvan | svapnāt svapnāntaram punaḥ punaḥ paśyan iti pūrveṇaiva sambandhaḥ | kaścit kathambhūtaḥ | mithyā vyartham | avaṭeṣu bhāvābhāvākhyeṣv avaṭeṣu | luṭhitaḥ | kā iva | śikharacyutā śilā iva ||
kecit suṣuptyavasthāviṣṭāḥ | sammīlitāḥ nidrāgrastāḥ | ātmani ajñānavalite svātmani | dehiṣaṇḍakāḥ jīvasamūhāḥ ||
turyāvasthāviṣṭān kathayati2280
ye jīvanmuktāḥ jīvāḥ | jagajjīvasambhramam jagadākhyaṃ jīvasambhramam | antaḥ manasi | paśyanti | na tu bahiḥ2281 | taiḥ kaiścit tat dṛśyaṃ tathā āśritam antastvenaivāśritam | katham | asatsvapnavat2282 | turyāvasthāviṣṭā jīvanmuktā hi bāhyam api jagat svapnavad antaḥstham evānubhavanti bhramasvarūpatvadarśanāt ||
tat dṛśyam ātmani svasmin svarūpe | satyam bhavati | kutaḥ | svabhāvasya cinmātrākhyasya svabhāvasya | sarvātmatvāt sarvarūpeṇa vartamānatvāt | ayam bhāvaḥ | dṛśyaṃ draṣṭrapekṣayā siddhena dṛśyatvenāsatyam api sat | sarvarūpatvāvasthitacinmātrāparaparyāyasvabhāvasāratvena svasvarūpe satyam eveti | nanu katham etad ity | atrāha sarvaga iti | hi yasmāt | sarvagaḥ sarvavyāpakaṃ svabhāvāparaparyāyam cinmātratvam2283 | yatra vidyate | tatra sarvam dṛśyam | udeti prādurbhavati | ataḥ svabhāvabhūtacinmātravat tatsattāvinābhāvi dṛśyam api satyam eveti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
prajīvati prakṛṣṭāyāḥ jīvanakriyāyāḥ kartṛtvam bhajati ||
anantakam antarahitatvena bhāsamānam | etat dṛśyam | parijñaptyaiva cinmātram evedam iti jñānenaiva | na tv anyena kenāpi hetunā | samam yugapat | na tu krameṇa | naśyati adarśanaṃ yāti | cinmātrarūpatvenānubhūyamānatvasiddher ity arthaḥ | etat kathambhūtam | dṛśyabuddhyā dṛśyam idam iti buddhyā | parā utkṛṣṭā | ā samantāt | vṛddhiḥ yasya | tat | etat kim iva | kaṭakāditvam iva | yathā hemni sthitaṃ kaṭakāditvam parijñaptyā hemaivedam iti jñānena naśyati | tathety arthaḥ ||
ādyantāvimuktaḥ2285 avicchinnapravāhaḥ | jīvo ḥham iti jvararūpaḥ bhramaḥ jīvajvarabhramaḥ ||
vijñeya ity | atra paṇḍitair iti śeṣaḥ | bhogagṛdhnutā bhogākāṅkṣā ||
dehopayuktam dehe prayuktam | phalitaḥ mokṣākhyavyavahite phalayuktaḥ | indriyajayasyaiva mokṣam prati sākṣād upāyatvād iti bhāvaḥ ||
yasyety asya pūrvārdhena sambandhaḥ | parityakteti2286 cittābhiprāyeṇoktam ||
spaṣṭam ||
yathā citrasthasyāmṛtādeḥ tṛptyādyarthakriyākāritvābhāvāt anamṛtādirūpatvam eva | tathā kevalaṃ vācaiva kathyamānasya | ata eva indriyajayāsādhakasya vivekasya mokṣākhyārthakriyākāritvābhāvād2287 avivekatvam eveti bhāvaḥ ||
punaḥ kīdṛk puruṣo vivekī2288 asty | atra sargāntaślokenāha
yatra yasmin puruṣe | rāgaḥ atha vairaṃ ca dveṣaḥ | vivekena vicāreṇa | pūrvam prathamam | tanutvam tānavam | eti gacchati | paścāt tanutvānantaram | kṣīyate2289 eva naśyaty eva | saḥ puruṣaḥ | pāvanaḥ asti | tatra tasmin puruṣe | vivekitā vicārayuktatvam | asti | na tu vākyamātreṇa sadasannirṇāyake ity arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmoksopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe ḥṣṭādaśaḥ sargaḥ2290 ||
atidurbodhatvena punar api pūrvoktam evārthaṃ kathayati
jīvānām bījam prādurbhavasthānam | param brahma kham ivākāśavat | sarvatra dṛśyatayābhimate samaste jagajjāle | sthitam svarūpasāratayā sthitam bhavati | tena tato hetoḥ | jīvasya yat udaram madhyapradeśaḥ | tatrasthitaṃ yat jagat svapnādirūpaṃ jagat | tasmin api anekadhā nānāvidhasthāvarajaṅgamātmakaprakāreṇa nānāprakāro | jīvo ḥsti ||
tataḥ kim ity apekṣāyām āha
ataḥ2292 cidghanena ekam kevalam | ghanaḥ ātmā yasya | saḥ | tasya bhāvaḥ cidghanaikātmatvam | tasmāt hetoḥ | jīvāntaḥ jīvānām madhye | jīvajātayaḥ kadalīdalavat santi | kadalīdaleṣu hy antar anyāni dalāni santi | jīvajātayaḥ2293 ke iva | kīṭā iva | yathā narodare kīṭāḥ santi | tathety arthaḥ ||
nanu jīvaḥ kuta utpadyate ity | atrāha
he rāma | grīṣme grīṣmakāle | kalkasvedāt2294 | kalko malam | sa ca svedaś ca | tat kalkasvedam | tasmāt | yaḥ yaḥ krimiḥ yathā yena rūpeṇa | bhavet jāyate | kham ākāśam | cittvāt2295 tathā tena rūpeṇa | svataḥ jīvībhavati | kham kathambhūtam | tattannāma tasya tasya krimer nāma yasya | tat | ayam bhāvaḥ | grīṣme tāvat nānāvidhāḥ krimayaḥ kalkasvedāt jāyante | teṣāṃ śarīraṃ tāvat kalkasvedamayam bhavatu | taccālakas tu jīvaḥ jīvatvānyathānupapattyā cittvayuktam ākāśam eva | kalkasvedasya śarīramātrasampādane parisamāptatvāt tadanyasyāsannidhānāc2296 ca | atas sarve jīvāḥ ākāśārūpā eveti ||
te ākāśamayāḥ | jīvakāḥ | svātmasiddhaye2297 yathā yathā yatante vicitropāsanākramaiḥ yatanarūpaiḥ nānāvidhair upāsanākramaiḥ | tathā tathā bhavanti2298 ||
sāmānyenoktvā viśeṣeṇa kathayati
phalitam āha yad iti | ata ity adhyāhāraḥ | ataḥ puruṣaḥ yat atuccham bhavati | tat āśrayet2299 ||
nanu tarhi śukraḥ kathaṃ svayatanaṃ vinā nānārūpatāṃ gata ity | atrāha
saḥ pūrvaprakaraṇoktaḥ | bhṛguputraḥ śukraḥ | hi niścaye | idamprathamatāvaroheṇa svasaṃvidaḥ nirmalatvāt prathamadṛṣṭena dṛśyena svabhāvataḥ prayatanaṃ vināśu2300 baddhaḥ svonmukhaḥ kṛtaḥ | ato na virodha iti bhāvaḥ ||
abhijātā śuddhā | ata evāparimlānā tāvat kāluṣyam2301 agatā | bālā brahmaṇaḥ sadyaḥ utthitā | saṃvit | prathamam ādau | yat puraḥ paśyati | tadrūpā bhavati | anyā brahmaṇaḥ pūrvataram utthitā | kācana saṃvit | na bhavati yatnaṃ vinā na bhavati | yatnena tu bhavaty eva | anyathā2302 mokṣābhāvaprasaṅgāt ||
kiṃ kathayāmīty apekṣāyām āha katham iti | jāgrat jāgrat kathaṃ syāt | svapnaḥ ajāgrat svapnaḥ | katham bhavet | etad eva kathaya me iti2305 bhāvaḥ ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
sthirapratyayena sa evāyam ity evaṃrūpapratyabhijñāyāṃ2307 kṣameṇa sthirajñānena | yuktaṃ yat bhavati | paṇḍitaiḥ taj jāgrad iti kathyate | yat asthirapratyayam pratyabhijñākṣamāsthirajñānayuktam | syāt | paṇḍitaiḥ saḥ svapnaḥ samudāhṛtaḥ kathitaḥ ||
jāgratsvapnayoḥ kadācitsambhavayuktaṃ svapnajāgrattvaṃ2308 kathayati
jāgral lakṣaṇayā2311 jāgrajjñānaviṣayībhūtaṃ vastu | cet yadi | kṣaṇadṛṣṭaḥ kṣaṇam eva dṛṣṭaḥ | syāt | arthāt tataḥ naṣṭaḥ | tathā svapnaḥ svapnajñānaviṣayībhūtaṃ vastu | kālāntarasthitaḥ svapnakālād anyasmin kāle ḥpi sthitaḥ | cet syāt | kadācid dhi svapnadṛṣṭam api vastu prabhāte pratyakṣaṃ dṛśyate | tat tadā | jāgrat jāgradvastugrāhakaṃ jñānam | svapnatām eti asthirapratyayatvāt | svapnaḥ svapnavastugrāhakaṃ jñānam | jāgrattvam ṛcchati sthirapratyayatvāt ||
nanu katham etad ity | atrāha
yataḥ jāgratsvapnadaśābhedaḥ sthiratāsthiratāṃ vinā na bhavati | ataḥ kṣaṇikajāgrataḥ svapnatvaṃ sthirasvapnasya jāgrattvaṃ yuktam eveti bhāvaḥ | atra samastānubhavam pramāṇatvena kathayati sama iti | anayoḥ jāgratsvapnayoḥ | samasteṣu sthitaḥ anubhavaḥ samastānubhavaḥ | sadā sarveṣu kāleṣu | sarvatra sarveṣu deśeṣu | samaḥ eva bhavati | sthirāsthiratāṃ vineti atrāpi2312 sambandhanīyam ||
phalitam āha
ataḥ yad eva sthiratām eti paṇḍitaiḥ tat svapno ḥpi san jāgrad iti kathyate | yaḥ kṣaṇabhaṅgātmakaḥ saḥ jāgrad api san2313 svapnaḥ bhavati | yathaitad bhavati tvam tat śṛṇu | yathā jāgratsvapnayoḥ sthiratvāsthiratvam asti tathā śṛṇv ity arthaḥ ||
tad eva kathayati
jīvākhyaḥ dhātuḥ jīvadhātuḥ | śarīre ḥntaḥ vidyate | yena jīvadhātunā | śarīraṃ jīvyate prāṇadhāraṇakriyāṃ kāryate | jīvyata iti ṇicantaḥ prayogaḥ | he aṅga | tat saḥ jīvadhātuḥ | tejo vīryaṃ jīvadhātur ityādyabhidham bhavati | atra ca dhātuśabdaḥ majjādivat śarīrāntaś cāritvasādṛśyāt upacāreṇa prayuktaḥ ||
yadā yasmin kāle | kāyaḥ | manasā karmaṇā svāśritayā kriyayā | girā ca | vyavahārī vyavahārayukto | bhavet | tadā saḥ jīvadhātuḥ sampannaḥ sampūrṇaḥ san | prasarpati sarvasmiñ śarīre sañcāraṃ karotīty arthaḥ ||
tataḥ kim ity | āha
tasmin saṃvinmaye jīvadhātau | prasarpati sati | aṅgeṣu sparśāt jīvadhātusparśāt | hi niścaye | saṃvit jīvadhātuspandabhūtā śītoṣṇādisañcetanarūpā saṃvit | udeti prādurbhavati | sā saṃvit | antarlīnajagadbhramā satī | puṣṭatvāt jīvadhātuprasarpaṇena puṣṭatvāt | cittākhyām eti | nanu antarlīnajagadbhramatvaṃ saṃvidaḥ katham iti cet | satyam | saṃvit tāvat jīvadhātoḥ utpadyate | jīvadhātuś ca pitṛjīvadhātoḥ utthānasamaye jagadbhramayukta eva uttiṣṭhati | pitṛjīvadhātor antarlīnajagadbhramatvāt | ataḥ saṃvido ḥpy antarlīnajagadbhramatvaṃ siddham ||
sā saṃvit | īkṣaṇādirandhreṣu2315 prasarpantī satī | bahirmayam bahiḥsvarūpam | nānākāravikāraiḥ ghaṭapaṭādirūpaiḥ ākāravikāraiḥ | āḍhyaṃ rūpam | ātmani paśyati vimṛśati | antar iva saṅkalpasiddhaghaṭapaṭāditām | na caitat katham iti vācyam | svapne dṛṣṭatvāt | yathā svapne saṃvid eva nānārūpair bhāti | tathā bahir apīti na virodhaḥ ||
tayā eva saṃvidā eva | na tv anyena dehādinā jaḍena | tat nānākāravikārāḍhyaṃ nijaṃ svarūpam | sthiratvāt kam api kālam tathaiva sthitatvāt | jāgrad ity avagamyate jñāyate | jāgratprakriyopasaṃhārapūrvaṃ suṣuptādiprakriyāṃ vaktum pratijānīte jāgratkrama iti ||
suṣuptādikramam eva kathayati
na kṣubhyati śrāntatvāt | vyavahāraṃ na karotīty arthaḥ | tadā tasmin kāle | jīvadhātuḥ svacchaḥ suptaprasarpaṇākhyamalaḥ | ata eva śāntaḥ kṣobharahitaḥ | ā samantāt | tiṣṭhati | tuśabdo niścaye | yady api suṣuptaviṣayaḥ śrīrāmakṛtaḥ praśno nāsti tathāpi jāgratsvapnayor avaśyam madhyavartitvāt suṣuptinirṇayaḥ | na hi jāgrataḥ nirgatya suṣuptim agatvā svapnagamanam puruṣasya yuktam | setuvat sarvatra maryādātvena suṣupteḥ sthitatvāt | yady api śuddhacid api sarvatra madhye setutvena vartata eva tathāpi vidyuddyotaratnavat2317 sthūladṛṣṭyaviṣayatvāt tasyāḥ setutvākathanam | sūkṣmadṛṣṭīn prati tv anupayogāt kathanaṃ na yuktam ||
tadā kiṃ sampatsyate ity | atrāha
samatām manaḥkṛtakṣobhābhāvāt samavāhitvam | āgataiḥ vātaiḥ prāṇaiḥ | asau jīvadhātuḥ hṛdantare na kṣobhyate kṣobhayukto na kriyate | anena manonāśena prāṇarodhaḥ prāṇarodhena ca manonāśaḥ sampatsyate iti sūcitam | tatrāpi keṣāñcit prāṇarodhena manonāśaḥ mataḥ | asmākaṃ tu samyagjñānasādhitena manonāśenaiva prāṇarodhaḥ | sa cet tatra sahakārī tan na doṣaḥ | tataḥ sarvathā manonāśaḥ prāṇarodhena | manonāśas tu madirādiprayuktamanonāśavan nātyantika iti matam | atra pratibhānvitā eva pramāṇam ity alam bahunā | jīvadhātuḥ2321 ka iva | dīpa iva | yathā nirvātasadane vātaiḥ ālokaikakārakaḥ dīpo na kṣobhyate | tathety arthaḥ ||
tataḥ kiṃ sampadyata ity | atrāha
tataḥ sa jīvadhātuḥ | aṅgeṣu na sarati sañcāraṃ na karoti | tena jīvadhātusaraṇena | saṃvit jīvadhātuspandarūpā saṃvit | no kṣubhyati na udeti | sā saṃvit īkṣaṇādīni randhrāṇi na cāyāti bahiḥ no āyāti ||
tadāsau kutra tiṣṭhatīty apekṣāyām āha
asau saṃvit jīve ḥntaḥ svadharmibhūtajīvamadhye eva | sphurati | kā iva | tailasaṃvid iva tailākārā saṃvit | tailasaṃvit tailam iti yāvat2322 | yathā sā tile sphurati | tathety arthaḥ | evam anyasmin dṛṣṭāntadvaye ḥpi yojyam ||
nanu tadā jīvaḥ kiṃ karotīty | atrāha2323
tadā jīvaḥ kāñcit atisūkṣmatayā vaktum aśakyām | kālakalāṃ kālaleśaṃ tāvat | śāntatayā ātmani jñānātmani svarūpe | tiṣṭhan prathamaṃ tiṣṭhan | tataḥ vicetanām2325 ajñānamayīm | saumyavātām2326 samavāhiprāṇām | sauṣuptīṃ daśām āyāti | anena jāgratsuṣuptayor madhye sūkṣmadṛṣṭibhiḥ vedyaḥ madhyadhāmapraveśaḥ uktaḥ | anenaiva cābhiprāyeṇa nidrādau jāgarasyānta ityādy uktam | ity alaṃ rahasyodghāṭanena ||
nanu suṣupta eva jīvaḥ kṣobharāhityāt kathaṃ na turyavān astīty apekṣāyām āha
jñātvā śuddhacinmātrarūpaṃ svātmānaṃ samyag jñātvā | cetasi vikalpasvarūpe manasi | uparate līne sati | vyavaharann api śarīrayātrānimittaṃ vyavahāraṃ kurvann api | śāmyan vyavahārakṛtaṃ kṣobham atyantanaipuṇyāt agacchan | tathā jāgratsvapnasuṣupteṣu prabuddhaḥ kīdṛgrūpāṇy etānīti samyagjñānayuktaḥ | na tu jaḍaḥ | paṇḍitaiḥ turyavān smṛtaḥ | suṣuptas tu naitādṛśo ḥstīti nāsau turyavān iti bhāvaḥ ||
svapnaṃ nirūpayitum prastauti
suṣuptam eva sauṣuptam | tasmāt | somyatāṃ yātaiḥ vātaiḥ | yadā suṣuptapariṇāmakāle | sa jīvadhātuḥ cālyate | tataḥ tadā | sā saṃvit jīvadhātuspandarūpā saṃvit | cittatayā cittabhāvena | uditā prādurbhūtā2327 | bhavati ||
cittatayā uditya2328 kiṃ karotīty | atrāha
tataḥ sā cittarūpā saṃvit svāntaḥsaṃstham saṃskārarūpeṇa svātmani sthitam | jagajjālaṃ svāntar eva na tu bāhye | āśu2329 kramabhramaiḥ na tu sahajakramayuktaiḥ | bhāgabhāgaiḥ padārtharūpaiḥ leśaleśaiḥ | paśyati2330 anubhavati | kim iva | bījam iva | yathā sphāram aṅkuronmukham2331 | bījam | drumam svāntaḥ paśyati | anyathā tannirgamānupapatteḥ | tathety arthaḥ ||
tad eva viśeṣataḥ kathayati
vātabāhulyasvabhāva evāyaṃ yat puruṣaḥ svapne khe gatim paśyatīti vākyārthaḥ ||
asau jīvadhātuḥ | ambhasā kapharūpeṇa jalena | plāvyate pūryate | vāryādisambhramam udakaplavādirūpaṃ sambhramam ||
paramārthatas2332 tu na bahiḥ sphāram iti ivaśabdopādanam ||
yadā raktāpūrṇaḥ raktapūritaḥ | syāt | tadā bahiḥ raktavarṇān deśakālān paśyati | na kevalam paśyati | tatraiva ca nimajjati ||
nanu nānāvyavahārān katham paśyatīty | atrāha
saḥ jīvadhātuḥ | yām śubhāśubharūpām | vāsanāṃ sevate nidritaḥ san | tām antaḥ paśyati | kathaṃ tathā | tathā katham pavanakṣobhitaḥ akṣādibhiḥ randhraiḥ netrādidvāraiḥ | yathā bahiḥ paśyati ||
saṅgṛhya svapnalakṣaṇaṃ kathayati
saḥ jīvadhātuḥ | anākrantendriyacchidraḥ antar eva akṣubdhaḥ bāhyakṣobharahitaḥ san | saṃvidā saṃvidākhyena dharmeṇa2333 | svapne yat anubhavati jagadviṣayam anubhavaṃ karoti | paṇḍitaiḥ sa svapna iti kathyate ||
jāgrallakṣaṇaṃ kathayati
atiśayena matimantaḥ matimattamāḥ | jāgratsvapnayor eva pṛṣṭatvāt tayor evehopasaṃhāre2334 saṅgraheṇa lakṣaṇābhidhānam | na suṣupteḥ ||
sargāntaślokenaitad upasaṃharati
iti evam | viditavatā jñātavatā | ata eva prathitā visṛtiṃ gatā | mahāmatiḥ yasya | tādṛśena tvayā | asati jagati adhunā antaḥ manasi | satyatāsthā satyam idam ity evaṃrūpā āsthā | na bhāvanīyā bhāvanāviṣayatāṃ na neyā | satyatāsthā kā | yā | mṛtiś ca hṛtiś ca saṃsṛtiś ca tāḥ mṛtihṛtisaṃsṛtayaḥ | tā eva doṣāḥ | tān bhāvayati sampādayatīti tādṛśī | bhavati | saṃsārasatyatāsthāyāṃ hi tadgatāḥ mṛtyādidoṣāḥ bādhante | tadasatyatāsthāyāṃ tu tā api asatyabhūtā eva kām bādhāṃ kartuṃ śaknuvanti | na hi vandhyāputraḥ kañcid bādhate | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe ekonaviṃśaḥ sargaḥ2335 ||
oṃ | evaṃ śrīrāmeṇa madhye pṛṣṭaṃ jāgradādisvarūpaṃ nirṇīya prakṛtam evānusandadhāti
etat sarvam yo yathā yatate saḥ tathā bhavatīty etat samastam | mayā | he rāghava | manorūpanirūpaṇe manonirūpaṇanimittam | te kathitam | anyena hetunā na kathitam vyarthatvāt ||
manonirūpaṇam eva karoti2336
bhūriśaḥ abhyāsena ||
manaścāpalam eva kāraṇaṃ yāsām | tāḥ manaścāpalakāraṇāḥ | manaścāpalakāraṇaṃ hi rajjusarpādikam arthakriyākāritvābhāvena na satyam bhavati | bhāsamānatvenāsatyaṃ ca na bhavati ||
hi niścaye | manaḥ jagatsthiteḥ hetuḥ nimittakāraṇaṃ kartṛ | kartṛ kārakaḥ | kāraṇam samavāyikāraṇam asamavāyikāraṇaṃ ca | bhavati | yataḥ idam manaḥ malinam vāsanāmaladūṣitaṃ sat | viśvarūpatayā idam jagat | tanoti | nātrānyaḥ kaścit kārakatvaṃ yātīti bhāvaḥ | svapnasya cātra dṛṣṭāntatvaṃ sphuṭam eva ||
niyojyam preraṇīyam | śubhe pathi vivekasvarūpe | hi yasmāt | jagati sarvāḥ vibhūtayaḥ bhogamokṣarūpāṇy aiśvaryāṇi | tasya manasaḥ | yaḥ jayaḥ śubhe pathi niyojanam | tena sādhyāḥ bhavanti ||
nanu śarīrasya puruṣatvena sthitatvāt kathaṃ cakṣuṣālabhyamānasya manasaḥ puruṣatvaṃ kathayasīty | atrāha
śarīram sthūlaśrīram | śarīram lakṣaṇayā2338 puruṣaḥ | cet syāt | tadā saḥ śukraḥ | bahudehebhyaḥ samudbhavaḥ yasya | tādṛśam vividham bhedam | katham agamat | śarīrasyaikenaiva rūpeṇa sthitatvāt ||
phalitaṃ kathayati
hi niścaye | etat cittam | yanmayam yadviṣayānusandhānamayam ||
paramaphalitam āha
ataḥ yat vastu | atuccham anāyāsam āyāsasādhyatārahitam | anupādhi tathā gatabhramam | bhavati | tvam tadanusandhānaṃ kuru | tataḥ tattām atucchatvādidharmarahitavastubhāvam | yāsyasi ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati2340
spaṣṭam | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe viṃśaḥ sargaḥ2342 ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
vyāvartate sphurati ||
dikkālādibhiḥ aparicchinne svaparicchedakasya paricchedaṃ kartum aśakyatvāt | ādiśabdena vastvādeḥ grahaṇam | tate vyāpake | nitye prākpradhvaṃsātyantābhāvarahite | nirāmaye kalanākhyarogarahite2343 | mlānā saṅkalpavikalparūpatvena malinā | manonamnī | iyaṃ saṃvit saṃvidākhyaḥ spandaḥ | kutaḥ upasthitā | naitasyā upasthānam atra yuktam iti bhāvaḥ ||
yasmāt śuddhacinmātratattvāt | anyat bhinnaṃ vastu | nāma niścaye | nāsti na bhūtaṃ na bhaviṣyati | tasya kalaṅkaḥ manorūpaḥ kalaṅkaḥ | kutaḥ vidyate kīdṛk vidyate kathaṃ vidyate | kutra vidyate sarvathā sambhavānupapatteḥ na vidyate ity arthaḥ ||
śrīvasiṣṭhaḥ uttaraṃ kathayati
uttamaniḥṣyandā śreṣṭhapravāhā ||
pūrvāparavicārarūpaḥ yaḥ arthaḥ | tatra parā | proccaiḥ padam mokṣākhyaṃ śreṣṭhaṃ sthānam ||
tarhi matpraśnasyottaraṃ kathayety | atrāha
mayāyam praśna ucyate kṛtottaraḥ sampādyate iti sambandhaḥ ||
nanu yadi siddhāntakāle ḥsau praśnaḥ tava smṛtipathaṃ nāyāsyati tadā kiṃ kāryam ity | atrāha
karāmalakavat prayatnarahitam ||
nanv asmin samaya eva kathaṃ na kathayasīty | atrāha
spaṣṭam ||
prāvṛṣaḥ kṣaye śaradi | tu pakṣāntare | prāvṛṣi nīlimā śobhate | kathambhūtaḥ | danuvat dānavamātṛvat2348 | udagraṃ yat payodapaṭalam | tasmād utthitaḥ jātaḥ ||
etad upasaṃhṛtya prakṛtam evānusarati
ayam uttamaḥ manonirṇayaḥ asmābhiḥ2349 ārabdhaḥ | kathambhūtaḥ | prakṛtaḥ prakaraṇavaśena prāptaḥ | enam eva śṛṇv iti bhāvaḥ | he suvrata | yadvaśāt janatājanma janasamūhajanma bhavati | tvam tad ākarṇaya śṛṇu | manonirṇayāṅgabhūtatvād iti bhāvaḥ ||
tad eva kathayati
he rāma | evaṃ sati | pūrvasargokte niścaye paramārthatayā sthite sati | manasaḥ yat mananam anusandhānākhyo vyāpāraḥ | taddharmiṇī tatsvarūpiṇī | iyam prakṛtiḥ eva jagadupādānarūpā mūlaprakṛtir eva | sarvaiḥ mumukṣubhiḥ karmeti nirṇītam | manomananam eva karmeti piṇḍārthaḥ ||
tvaṃ śṛṇu | tat manomananarūpaṃ karma | lakṣaṇabhedena | vāgminām vādinām | nānāmatatām | kathaṃ yātam | tad eva kathayāmīti bhāvaḥ | vāgminām kathambhūtānām | citrābhiḥ nānāvidhābhiḥ | śāstradṛṣṭibhiḥ śāstrarūpābhiḥ dṛṣṭibhiḥ | vadatāṃ vivādaṃ kurvatām | anyathā matabhedo2350 na syāt ||
tad eva kathayati
mananena mananākhyena dharmeṇa | cañcalam nānāpadārthayāyi | manaḥ | yaṃ yam bhāvam śubham aśubhaṃ vā padārthamananodbhūtaṃ vāsanāviśeṣam | upādatte gṛhṇāti | taṃ tam eti tattadanusandhānamayo bhavatīty arthaḥ | ko yathā | pavanaḥ yathā | yathā ghanāmodamadhyasthaḥ pavanaḥ āmodam eti | tathety arthaḥ2351 ||
tataḥ tat manaḥ2353 | tam eva bhāvam | nirṇīyānusandhāya | tathā niścitya | tam eva ca na tv anyat | vikalpayan punaḥ punaḥ parāmṛśan2354 | tayā tadbhāvarūpayā | rañjanayā rāgadravyeṇa | svām ahaṅkṛtim nijām ahaṅkāravṛttim | rañjayan uparaktāṃ kurvan | mama kadā etat syāt iti parāmṛśann iti yāvat | tataḥ tanniścayam tasya bhāvasya niścayam | camatkārakāri idam ity evaṃrūpaṃ niścayam | upādāya | tatraiva tasmin śubhe aśubhe vā vāsanāviśeṣe eva | rasam āsvādam | āsaktim iti yāvat | ṛcchati gacchati | tataḥ tadanantaram | tu niścaye | śarīre2355 tanmayatvam bhavati | anyathā tatsvarūpe bāhye padārthe pravṛttiparihārarūpāyāḥ ceṣṭāyā asambhavāt na kevalaṃ śarīre eva kiṃ tu buddhīndriyeṣv api tanmayatvam bhavati | anyathā teṣām api tatra punaḥ punaḥ svakriyākāritvāyogāt | karmendriyāṇāṃ tu śarīreṇaiva grahaṇam | tathā hi | bāhye puruṣaḥ prathamaṃ kapitthādikam bhuṅkte | tataḥ tasya manaḥ tasya phalasya vāsanām antaḥ dhārayati | tataḥ vāsanārūpasya tasyaivānusandhānam punaḥ punaḥ karoti | tataḥ vāsanārūpeṇa tena svām ahaṅkṛtiṃ2356 rañjayati | tataḥ tadāśritāni buddhīndriyāṇy api tad eva pratisammukhāni bhavanti | tataḥ tadāśrayaṃ śarīraṃ tat praty eva ceṣṭāṃ karotīti | yugmam ||
nanu kutaḥ etad2357 ity | atrāha
yanmayam yadbhāvamayam | tattām tanmayatām ||
sphurati svāṃ kriyām prati sammukhībhavati | svata eva preraṇāṃ vinā | karmendriyagaṇaḥ kim iva | urvīraja iva | yathā urvīrajaḥ anile lole sati | svata eva sphurati | tathety arthaḥ ||
svaśaktim svakāryam prati nijaṃ sāmarthyam | prathayati vistārayati | karma viṣayādānarūpaṃ karma | niṣpadyate sampadyate ||
phalitaṃ kathayati
evaṃ hi sati | manasaḥ manaḥsakāśāt | karma utpadyate iti śeṣaḥ | paṇḍitaiḥ | manaḥ | karmaiva bījam yasya | tat | tādṛśam | smṛtam | karmaṇaḥ manaḥ utpadyate iti bhāvaḥ | phalitam āhābhinneti | ataḥ etayoḥ karmamanasoḥ | sattā abhinnaiva bhavati | kayoḥ yathā | kusumagandhayoḥ yathā | na hi manoḥnuvṛttiṃ vinā śarīrāśrayam bāhyam api karma sampadyate | na ca hi karmasādhitavāsanāmātrarūpatāṃ vinā mano nāma kiñcid astīti bhāvaḥ ||
yādṛśam śubham aśubhaṃ vā | śākhāḥ saṅkalparūpāḥ ||
śarīradvāreṇeti śeṣaḥ | tad eva bhāvaviṣayīkṛtaṃ vastv eva | badhyate ghanataraṃ tadvāsanāviṣṭo bhavatīty arthaḥ ||
punar apy etad eva kathayati
vastu satyabhūtam ||
svayā pratipattyā na tu parapreraṇayā ||
yadartham iyam prakriyā kṛtā tad eva kathayati
kāpilānām kapilānusāriṇām | sāṅkhyānām iti yāvat | manobhiḥ2360 | nijām pratipattim niścayam | urarīkṛtya2361 |śāstradṛṣṭayaḥ prakṛtipuruṣapratipādikāḥ śāstradṛṣṭayaḥ | kalpitāḥ ||
kāpilān eva viśinaṣṭi
bhāvitam bhāvanāyuktam | cetaḥ yeṣām | te | svena kṛtā ye niyamabhramāḥ | taiḥ2363 | eṣām api manovaśād eva matabhedo ḥstīti bhāvaḥ ||
yuktim śravaṇādirūpam upāyam ||
vijñānavādinaḥ vijñānādvaitavādinaḥ bauddhāḥ | svāṃ dṛṣṭim vijñānam evedam itirūpām | pravivṛṇvanti prakaṭīkurvanti ||
ādiśabdena cārvākādīnāṃ grahaṇam ||
nirnimittotthāḥ2366 ye saumyāmbubudbudaughāḥ | tair iva akasmād | utthitair | ity arthaḥ | rītayaḥ śāstrarītayaḥ ||
sarvāsām sāṅkhyādipraṇītānām | ākaraḥ utpattisthānam ||
kaṭusvādū tiktamadhurau | anyathā cittavṛttibhedena heyopādeyatvaṃ na syāt | yad eva hi yasya heyatvena sthitaṃ tad evānyasyopādeyatayā ||
phalitaṃ kathayati
ata ity adhyāhāryam | yataḥ kasmiṃścid api bāhye vastuni svabhāvena svādutā nāsti | ataḥ yaḥ akṛtrimaḥ bhogādiviṣayanirapekṣatvena sthitatvāt svābhāvikaḥ | ānandaḥ svātmarūpaḥ ānandaḥ | bhavati | puruṣaḥ tadartham | vai niścaye | yateta2367 | nanu kena yatnenāsau prāpyate ity | atrāha mana iti | puruṣeṇa2368 manaḥ saṅkalpātmakaṃ2369 cittam | tanmayatām svātmabhūtānandarūpatām | neyam | adhyātmaśāstropadiṣṭamārgeṇa tatparāmarśaikapravaṇaṃ kāryam ity arthaḥ | tena manasaḥ tanmayatvanayanamātreṇa yatnenāsau akṛtrimaḥ ānandaḥ | prāpyate ||
nanu sukhaduḥkhavaśīkṛtam manaḥ kathaṃ tanmayatāṃ neyam ity | atrāha
saṃsāra eva ḍimbaḥ bālaḥ | tatra tiṣṭhatīti tādṛśam | dṛśyam dṛśikriyāviṣayam bhāvajātam | jahat svaunmukhyāviṣayatāṃ nayat | manaḥ | tajjābhyām dṛśyotpannābhyām | sukhaduḥkhābhyām | nāvaśaḥ parikṛṣyate na balātkāreṇāsvādhīnīkriyate2370 | avaśa iti āviṣṭaliṅgam ||
nanu dṛśye ko doṣo ḥstīty | atrāha
anagha | dṛśyabhāvanānarhatvaṃ dṛśyam mā bhāvaya manoḥnusandhānaviṣayam mā kuru | kimarthaṃ na bhāvayāmīty apekṣāyāṃ viśeṣaṇāny āha apavitram ityādi | apavitram rāgādirūpapāpotpādakatvāt pavitratārahitam | asadrūpam kiṃrūpam iti vicārāsahatvāt pāramārthikasattārahitam | mohanam anātmany ātmatvarūpamohotpādakam | bhayakāraṇam mṛtyādyupādānabhayahetum | ābhāsam ābhāsamātrasvarūpam | na tu vastutayā sthitam | ābhogi vistārayuktam | bandham ātmajñānam prati rodhakatvāt bandhasvarūpam ||
eṣā dṛśyabhāvanā | sā svasiddhā | māyā bhavati | eṣā avidyā bhavati | eṣā bhayāvahā bhāvanā vāsanā | bhavati | nanu tarhi karma kiṃrūpam astīty | atrāha saṃvida iti | saṃvidaḥ manorūpāyāḥ2374 saṃvidaḥ | tanmayatvam dṛśyamayatvam | yad bhavati | budhāḥ tat karmeti viduḥ | karmāpi eṣaiveti bhāvaḥ ||
nanu manaḥ kiṃrūpam asti yena kṛtā dṛśyabhāvanā māyādināmatvenoktety | atrāha
draṣṭuḥ dṛśikriyākartuḥ | dṛśyaikatānatvam dṛśyam prati sammukhatām | mohanam mohakāri | mano viddhi | tat bhramāya bhramotpādāya sat | mithyā bhavati | ābhāsamātratvena vastusat na bhavatīty arthaḥ | katham | mahyām mṛttikāyām | makkolakarma sudhālepaḥ | tadvat | yathā mṛttikāyāṃ2375 kṛtasudhālepaḥ vastutaḥ san nāsti | mṛttikāyāḥ eva tathā sthitatvāt sudhāyāḥ lepatayaiva bhāvāt | tathā cinmātre bhāsamānam manaḥ vastutaḥ nāsti cinmātrasyaiva tathā sthitatvāt ity arthaḥ ||
nanu kathaṃ draṣṭṛdṛśyaikatānatārūpam2376 manaḥ mithyārūpam astīty | atrāha
asmābhiḥ | svabhāvasya draṣṭṛrūpasya svabhāvasya | yā dṛśyatanmayatā dṛśyaikatānatā | dṛśyate | budhaiḥ sā iyam bhramotpādakatvāt saṃsāramadirārūpā avidyeti ucyate | ato manaḥ avidyārūpam evāvastubhūtam ity arthaḥ ||
ko ḥnarthaḥ anayāvidyayā kriyate ity | atrāha
anayā draṣṭuḥ dṛśyatanmayatārūpayā | avidyayā | kalyāṇam svātmani viśrāntirūpam | paṭalam netrarogaviśeṣaḥ ||
nanu sā kuta utpadyata ity | atrāha
utpadyate prādurbhavati | nanu sā kathaṃ naśyati ity | atrāhāsaṅkalpanamātreti | asaṅkalpanamātreṇa saṅkalpākaraṇamātreṇa | ata evāha svayam iti | na hi asaṅkalpanaṃ2378 yatnaḥ | api tu saṅkalpanam eva ||
nanv avidyānāśena kiṃ sampadyate ity | atrāha
bhāvanāyām avidyāyām | vimarśena svātmavicāreṇa | kathambhūtena | svaprasādena svātmaprasādenotpanneneti śeṣaḥ | punaḥ kathambhūtena | vilāsinā vistārayuktena | asaṃsaṅge anāsaktau | satyaviṣayā dṛṣṭiḥ satyadṛṣṭiḥ | tasyām prasannāyām | siddhāyām iti yāvat | asatye asatyabhūte dṛśye ity2380 arthaḥ | ātmā kathambhūtaḥ | nirvikalpaḥ dṛśyaviṣayavikalpaniṣkrāntā yā cit tadrūpaḥ | acchaḥ ātmā svarūpaṃ yasya | tādṛśaḥ | na tu acidrūpadehādisvarūpa ity arthaḥ | ato nāvidyānāśasya vaiphalyam iti bhāvaḥ | kīdṛśo ḥsāv ātmety apekṣāyām āha nāsatteti | yasya ātmanaḥ | asattā na bhavati | sarveṣām ātmatvena sphuraṇāt | na hi kaścin nāham asmīti bravīti | bruvāṇaś copahāsapātram eva | tathā2381 sattā no bhavati | bāhyāntaḥkaraṇāviṣayatvāt śaśaśṛṅgavat2382 | sukham lakṣaṇayā sukhitā | na bhavati | sukhāder antaḥkaraṇādhikaraṇatvād | anyathā suṣuptādāv api bhānaprasaṅgāt2383 | duḥkhitā duḥkhādhikaraṇatvam | na bhavati | proktahetoḥ ||
punaḥ kiṃ tatrāsti ity | atrāha
samyagjñānayuktena puruṣeṇa | yasyātmanaḥ | antaḥ svabhittau | kevalībhāvaḥ śuddhacinmātratāṃ vinā samastābhāvaḥ | kevalaṃ labhyate | upacārāl labhyate ity uktiḥ | labdhaikarūpasya2384 labhyatāyogāt | paramārthas tu labhyānapekṣam2385 | labdhṛtvam api tatra na yuktam ity alam vikalpāpādikayā vācā | tanmuvraṇayā2386 vā abhavyayā bhāvanayā na labhyate | cittendriyadṛṣṭibhiś ca na labhyate2387 ||
yaḥ ātmā | ātmanaḥ ananyabhūtābhir api svasvarūpabhūtābhir api | vāsanābhiḥ parivarjitaḥ bhavati | śuddhacinmātrasvarūpatvāt | vāsanānāṃ cātmarūpatvaṃ tadviṣayatvaṃ vināsiddhabhāvaprayuktam eva jñeyam | na hi cinmātrāviṣayīkṛtā vāsanā vāsanā bhavati | viṣayīkṛtiś ca svasambandhina eva yuktā | sambandhaś ca vicāritaḥ san ekatāyāṃ viśrāmyati | dvitve tu virodhalabdhasiddheḥ dvitvād eva sambandhānupapatteḥ | na hi viruddhayoḥ tamaḥprakāśayoḥ sambandhaḥ yukta ity alam bahunā | yaḥ kim iva | vyoma iva | yathā vyoma vanarājibhiḥ parivarjitaḥ bhavati | tathety arthaḥ ||
nanu yadi kevalaḥ sa evātmāsti tarhi dṛśyarūpaḥ bandhaḥ kuta āgata ity | atrāha
yathā puruṣeṇa sandigdhāyāṃ rajjvāṃ sarpatvam kalpyate | hi niścaye | tadvad eva cidākāśātmanā cidākāśasvarūpeṇātmanā | abaddhenaiva satā | bandhaḥ dṛśyākhyo bandhaḥ | kalpitaḥ kalpanayā sampāditaḥ ||
nanu kalpita eṣa bandhaḥ kathaṃ naśyatīty | atrāha
kalpitaṃ kalpitaṃ vastu sarvaṃ kalpitavastu | anyayā svasmād2389 bhinnayā | pratikalpanayā | tad eva sat | anyatām ādatte | kim iva | kham iva | yathā kham ahorātrayoḥ tad eva sat anyatām ādatte | tathety arthaḥ | ataḥ pratikalpanayaiva kalpitasya nāśa iti bhāvaḥ ||
nanv atucchatvādiguṇaviśiṣṭaḥ kalpito nāstīti kathaṃ saḥ kalpyate yena tucchatvādiguṇaviśiṣṭasaṃsārakalpanā naśyati | na ca kalpanāṃ vinā kalpanāyāḥ nāśaḥ śakyakriyaḥ ayasaḥ ivāyo vinety | atrāha
yat vastu | atuccham tucchaguṇarahitam2390 | anāyāsam āyāsasādhyatvarahitam | anupādhi upādhitvenābhimatasyāpi tattāvyabhicārāt upādhirahitam | gatabhramam śuddhasatyabodhasvarūpatvāt bhramasparśarahitam | bhavati | tat tad vastu | tatkalpanayā tasyātucchatvādeḥ kalpanayā eva | tādṛk atucchādirūpam | bhavati | śuddhe svarūpe tucchatvātucchatvādisāpekṣaśabdāvakāśābhāvāt | nanu tarhi tad api heyam evety | atrāha tat sukhāyaiveti | tat atucchatvādiguṇakaṃ vastu kalpitam api | sukhāyaiva tucchatvātucchatvarahitaśuddhasvarūpaviśrāntaya2391 eva | bhavati | tathā cātucchatvādiguṇakakalpanayā pratipakṣabhūtayā tucchatvādiguṇakakalpanā nāśayituṃ śākyeti bhāvaḥ ||
nanu satyabhūtasya dṛśyarūpasya bandhasya kathaṃ kalpanāmātreṇa nāśaḥ śakyakriyaḥ ity | atrāha
kusūlaḥ siṃhabandhanārthaṃ yantrarūpaṃ koṣṭhakam | dṛśyarūpo bandhaḥ satyo ḥpi2392 bhavatu | tathāpi paramārthataḥ śuddhacidrūpasya bhavataḥ saḥ bandhakārī na bhavati | na hy ambaraṃ rajjubhiḥ badhyate iti bhāvaḥ ||
spaṣṭam ||
nanu tarhi idaṃ jagat ayam aham ity evam bandhabadhyarūpā pratītiḥ katham astīty | atrāha
śyāmale2394 kāle rātrau | idaṃ jagat ayam aham ity evaṃrūpā pratītiḥ | bhrāntir evotthitā bhavati iti piṇḍārthaḥ ||
nanu etādṛśī bhrāntiḥ katham utthitety | atrāha
kalpanāvaśataḥ svavikalpavaśataḥ ||
etad eva viśeṣataḥ kathayati
bhrameṇeti śeṣaḥ ||
ihāpi bhrameṇeti śeṣaḥ | iyaṃ cāvasthā madhyamapāpiprabhṛtīnāṃ jñeyā2397 | mahāpāpināṃ tu atrāpi ratir eva jāyate ||
phalitam āha
jñena padārthatattvajñena2398 puruṣeṇa | padārthaugham bhāvānusāriphalaṃ dadātīti tādṛśam | avekṣya | iha loke | padārtheṣv ekaṃ rūpaṃ na udīryate na kathyate ||
cetaḥ | yat vastu | dṛḍhabhāvanayā yathā bhāvayati anusandhatte | tatphalam bhāvanāphalabhūtam | tat | tadākāram | tāvatkālam tasmin samaye | prapaśyati | svapnaś cātra dṛṣṭāntatvena jñeyaḥ ||
siddhāntaṃ kathayati
nirṇīṭam bhāvitam | anyathā ekam eva vastu ekasya harṣadam anyasya duḥkhadaṃ na syād iti bhāvaḥ ||
bhāvitākāśamātaṅgam sat | manaḥ | vyomahastitayā vyomahastibhāvena | vyomahastī bhūtveti yāvat2399 | vyomakānanamātaṅgīm anudhāvati | kathambhūtām | kānanādhārabhūte vyomni tiṣṭhatīti tādṛśīm ||
paramaphalitam āha
sarvabhāvamayaḥ sarvapadārthasvarūpaḥ | ātmā yasya | tat | saṅkalpa eva hi bahiḥ nānākāraiḥ sphurati | tyaja mā prādurbhāvaya | prādurbhūte ḥpi upekṣām eva kurv ity arthaḥ | na hi sarvathā tyāgaḥ videhamuktiṃ yāvat śakyakriyaḥ ||
nanu katham āgacchantaṃ saṅkalpaṃ tyajāmīty | atrāha
jaḍabhāvena jaḍatayā | bhavādṛśaḥ tvādṛkcetanaḥ | saṅkalpatyāgo hi saṃvedanasādhyaḥ | tac ca tavāsty eveti bhāvaḥ ||
tyāgopāyaṃ kathayati
rañjanām uparaktatvam ||
upāyāntaraṃ kathayati
sarvasya paramātmanaḥ abhinnatvabhāvanena hi anādyantātmabhāvanam eva sampadyate ||
he rāghava | kathambhūta | anyasmin bhāvebhyaḥ bhinnasvarūpe paramātmani | saktaḥ ātmā manaḥ yasya | tādṛśa | anyathā pratibimbitabhāvarañjanābhāvo na yukta iti bhāvaḥ | tvām kaṃ yathā | sphaṭikaṃ yathā | yathā2400 anyarāgayuktaṃ sphaṭikam anyarāgakṛtā rañjanā na rañjayati | tathety arthaḥ ||
nanu kathaṃ rañjanābhāvo dehaṃ tāvat śakya ity | atra sargāntaślokena2401 kathayati
vimananam mananākhyamanodharmarahitam | yathā nirmalaṃ sphaṭikaṃ vicitrāḥ rañjanā viśanti | tathā mananāparaparyāyānusandhānarāhityena śuddham bhavantam api padārthasaṅkalpanārūpāḥ rañjanā viśantv iti piṇḍārthaḥ | lepākāriṇī rañjanā yady āyāti tadā na kācid dhānir iti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe ekaviṃśaḥ sargaḥ2402 ||
pūrvoktam evārthaṃ sthitiprakaraṇavācyatayā sthitatvāt punar api kathayati
jantoḥ puruṣasya | vijñānavaśataḥ śuddhātmajñānavaśena | svabhāvaḥ svasvarūpam | tathā prasīdati nirmalībhavati | tathā katham | yathā katakam phalam āsādya vāri prasīdati | keṣu satsu prasīdatīty apekṣāyām āha vrajaty ātmetyādi | apagatāsaṅge naṣṭāsaktyākhyadoṣe | jīrṇajāḍye jāḍyanirgate | ata eva galati galanonmukhe | manasi | ātmāmbhasā paramātmākhyajalena saha | ekatvaṃ vrajati sati | kasminn2404 iva | ātape tāpadeśe | sthite himapūre iva | punaḥ kāsu satīṣu | atha tadanantaram | tṛṣṇāsu śāmyantīṣu satīṣu | kathambhūtāsu | taraṅgitāsu vṛddhiyuktāsu | kallolajālaiḥ vikalpasvarūpaiḥ kallolasamūhaiḥ2405 | lolam antaram yāsām | tāḥ | tādṛśīṣu | kāsv iva | nadīṣv iva | yathā tāḥ ghanātyaye śaradi | śāmyanti | tathety arthaḥ | punaḥ kasmin sati | saṃsāravāsanājāle vairasyaraṃhasā ākhunā iva khagajāle troṭite sati | kathambhūte | adṛḍhaḥ | granthīnām kāmādirūpāṇāṃ granthīnām | śleṣaḥ sambandhaḥ yasya | tādṛśe | jantoḥ2406 kathambhūtasya | kṛtaḥ vicāraḥ ko ḥhaṃ kasya saṃsāra ity evaṃrūpaḥ vivekaḥ yena | tādṛśasya | vigaladvṛtticetaḥ yasya | tādṛśasya | jñasyaiva hi mananatyāge śaktir astīti jñatvād ity uktam | kiñcit parokṣatayā | na tv aparokṣatayety2407 arthaḥ | upādeyam arthāt śuddhadraṣṭṛrūpam | dṛśyam | draṣṭāram draṣṭṛrūpam | paśyataḥ | adraṣṭāram draṣṭṛvyatiriktam | apaśyataḥ | raseṣv api suptasyeti yojyam | nirāśiṣaḥ āśārahitasya | kulakam ||
anyat kiṃ tasya sampatsyate ity | atrāha
nirupāsaṅgam āsaktirahitam | nirupāśrayam nirapekṣam | mohāt anātmany ātmābhimānarūpād avicārāt ||
kautukam atra padārthaviṣayaṃ jñeyam | paripūrṇam sahajānandanirbharam | antaram yasya | tādṛśam ||
janitam uttamaṃ saundaryam yayā | sā | samatayā hi puruṣaḥ sadaiva prasannavadano bhavati | dūrodastā natonnatā bhāvapradhāno nirdeśaḥ | natonnatatā | yasyām | sā ||
ivaśabdaḥ kṣapety anena sambadhyate ||
spaṣṭam ||
sattvalakṣmyaḥ sattvaguṇasampadaḥ ||
upasaṃhāraṃ karoti
na udeti astaṃ nāyāti cinmātrākhyāt svasvarūpān na cyavata ity arthaḥ | abhūtākāśakośavat2409 paramākāśamadhyavat ||
vicāraṇayā parijñātaḥ svabhāvaḥ svasvarūpaṃ yena | tādṛśasya | anukampyāḥ teṣv api sṛṣṭinirmāṇādikṣobhadarśanāt asya dayā jāyate ity arthaḥ ||
nāpnuvanti svavaśaṃ na kurvanti | prakaṭākārasya cāhaṅkārarāhityam āścaryakāry eva ||
kroḍīkurutaḥ vaśīkurutaḥ | dehābhimānābhāvena tatsthamṛtijanmābhimānābhāvāt ||
iti evaṃrūpābhyām | tābhyām āvirbhāvatirobhāvābhyām2411 | saḥ | samāloke tattattvaprakāśe sati | ramate | na khidyate | jñātavastutattvo hi vastubhiḥ ramata eva na khidyate | ajñātatattvasyaiva2412 rajjvādiṣu sarpādibhayakṛtakhedadarśanāt ||
dehābhimānābhāvād iti bhāvaḥ ||
mithyārūpaḥ yaḥ bhramabharaḥ | tenoditā | sābhre hi marau mṛgatṛṣṇā kṣīyata eva | tāpa eva tasyā utthānāt ||
andhakāro ḥpi kiṃrūpo ḥyam iti vicāraḥ2413 | tāvad eva tiṣṭhati ||
yaḥ idaṃ deham | ātmabhāvanayā na paśyati | saḥ paśyati samyak paśyati iti piṇḍārthaḥ ||
mama śuddhacinmātrasya mama ||
cijjyotiḥ śuddhacitprakāśarūpam ||
nabhaś ca dik ca kālaś2415 ca | te ādiḥ yasya jagataḥ | tat nabhodikkālādi apāraparyantam pāraparyantarahitaṃ ca tat | nabhodikkālādirūpaṃ jagat aham evāsmi | ahantāsārasya cinmātratattvasyaiva sarvamayatvena sthitatvāt | anyathāham iti sarvatra na sphuret | jaḍeṣv adarśane ḥpi cetanavat sattābhāktvāviśeṣāt | tatrāpi tatsphuraṇānumānasya śakyatvāt2416 na sarvatrety asyānupapatteḥ | kathambhūtaṃ tat | kriyānvitam | ādiśabdākṣiptāyā api kriyāyāḥ pṛthak nirdeśaḥ prādhānyakhyāpanārthaḥ | iti evam | sarvatra sarveṣu deśeṣu kāleṣu ca | yaḥ paśyati saḥ paśyati | nānya ity arthaḥ ||
sūkṣmasya vyāpitvam āścaryāvaham | sūkṣmatvaṃ cātra bāhyāntaḥkaraṇātītatvena draṣṭavyam ||
cit cidātmā | bhavati | kathambhūtaḥ | sarvaśaktiḥ anyathā nānārūpaṃ jagat na prādurbhavet | anantātmā antasyāpi tasminn eva nigīrṇatvāt tadrahitaḥ2417 | na hi nigīrṇa eva nigarituḥ rūpam ācchādayituṃ śaktaḥ | sarveṣām bhāvānām antare sthitaḥ sarvabhāvāntarasthitaḥ | anyathāham iti na sphuret | advitīyaḥ dvitīyatvena matasyāpi tadrūpatvānapāyāt dvitīyarahitaḥ | iti evam | antaḥ manasi | na tu cakṣuṣā | yaḥ paśyati sa paśyatīti ||
prājñaḥ śuddhacinmātratattve ātmatvaniścayavān ||
mama śuddhacinmātrarūpasya mama | na tu dehādirūpasya ||
kathaṃ tvayi sarvam protam ity | atrāha cittantur iti | tantau hi muktā protāḥ bhavanti | tantutvaṃ ca citaḥ vyāpakatayā sūkṣmatayā ca jñeyam ||
iha loke | aham paricchinnadehādirūpaḥ aham | nāsmi | anyat matto bhinnatvena sthitaṃ jagat | na cāsti | suṣuptau adarśanāt | brahma vyāpakaṃ cinmātratattvam2418 | evāsti paramārthataḥ sattām bhajate | sarvathābhāvasya vaktum aśakyatvāt | na hi nirādiṣṭo2419 no bhramaḥ sambhavati | tat brahma | nāsti ca | bāhyāntaḥkaraṇātītatvāt | ittham evam | sadasatoḥ madhyam sandhibhūtaṃ śuddhacinmātrākhyaṃ2420 vastu | yaḥ paśyati sa paśyati ||
mama śuddhacinmātrarūpasya mama | svapne hi cinmātrāvayavabhūtaṃ jagat sarvo ḥnubhavati ||
pelavā nāśabhīruḥ | kanīyasī svasā cedṛśy eva bhavati ||
bhāvāt manasaḥ | sarvatra cinmātratvadarśanād iti bhāvaḥ ||
cetyānupātarahitaḥ yaḥ cidbhairavaḥ sarvagrāsakatvāt cidākhyaḥ bhairavaḥ | tanmayaṃ vapuḥ svarūpam ||
sukhaṃ duḥkhaṃ bhavaḥ abhāvaḥ vivekakalanāś cāham asmi iti paśyan | etan na vāsmi iti vā paśyan | na parihīyate na hānim prāpnoti | ubhayathāpi śuddhacinmātrasvarūpatvāpteḥ | na hi śuddhacinmātraṃ vinā kaścid vyāpakaḥ uttīrṇo vā bhavati ||
svātmanaḥ śuddhacinmātrarūpasya svātmanaḥ | yā sattā sphūrtirūpā sattā | tayā parāpūrṇe sāratvena sthitatvāt nirbharite | anyathāham iti sphuraṇāyogāt | tathā anyena cinmātravyatiriktena | varjite jagati | kiṃ heyam bhavati | svātmanaḥ heyatvāyogāt na kiñcid apīty arthaḥ | kim ādeyam bhavati | svātmanaḥ sarvadā prāptatvāt na kiñcid apīty arthaḥ | iti evam | paśyan anubhavan | naraḥ | sadṛk dṛṣṭisahito | bhavati | anye ḥndhā ity arthaḥ ||
idam jagat | apratarkyam tarkitum aśakyam | anābhāsam śānte svasvarūpe sthitatvād ābhāsarahitam | sanmātram evāsti | iti anena2423 niścayena | yasya puruṣasya | heyopādeyakalanā kṣīṇā | ahaṃ tam puruṣam | namāmi | sa eva sarvebhya utkṛṣṭa iti bhāvaḥ ||
yaḥ puruṣaḥ | ākāśavat ekātmā sarvavyāpakātmā | sarvabhāvagataḥ2425 api san śarīrayātrānimitteṣu sarveṣu padārtheṣu vyavahārayukto ḥpi san | bhāvarañjanām | bhāve manasi | rañjanām harṣāmarṣarūpāṃ rañjanām | na eti | saḥ mahātmā mahāpuruṣaḥ | maheśvaraḥ bhavati mahāśaktiyuktatvāt ||
yaḥ | tamaḥprakāśayoḥ jāḍyacittvayoḥ | yā kalanā | tayā muktaḥ | kālasya kriyāvaicitryarūpasya kālasya | ātmatām sattādāyakatvena svarūpatām | gataḥ | somyaḥ śītalaḥ | svasthaḥ svasvarūpe eva sthitaḥ | bhavati | tam padam āgataṃ naumi | apūrvaś cātra sūrya uktaḥ ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati
sakalaikagateḥ samastaikaśaraṇasya | cāruvibhavāsu praśastasāmarthyayuktāsu | citrāsu nānāvidhāsu | udayāstamayayoḥ yāḥ saṅkalanāḥ ghaṭṭanāḥ | tadrūpāsu jagadgatāsu kalāsu | anantā nāśarahitā | vṛttiḥ manovṛttiḥ | samaiva bhavati | anantatvaṃ cātra darḍhyatāpekṣam uktam2426 | tasmai paramabodhavate parātmatattvabodhayuktāya | śivāya2427 śivībhūtāya puruṣāya | namaḥ astu | śivaś ca samavṛttiḥ sakalaikagatiḥ paramabodharūpaś ca bhavatīti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ mokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe dvāviṃśaḥ sargaḥ2428 ||
oṃ | punar api vivekina eva māhātmyaṃ kathayati
uttamam padam cinmātrākhyaṃ śreṣṭhaṃ sthānam | ālambata ity uttamapadālambī | cakrabhramavat āsthitaḥ samantāt sthitaḥ | niranusandhānaṃ ceṣṭāyāṃ sthita iti yāvat | saḥ jīvanmuktaḥ | śarīranagare rājyaṃ kurvann api na lipyate | tajjaiḥ sukhaduḥkhaiḥ na gṛhyate ity arthaḥ | rājāpi uttamapadālambī sarvatra bhraman nagare rājyaṃ kurvan bhavati ||
sukhāyaiva ātyantikamokṣarūpasukhasādhanatvāt | na duḥkhāya duḥkhalepābhāvāt ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
spaṣṭam ||
śrīvasiṣṭha uttaram āha
svālokaḥ ātmaprakāśaḥ | sa evārkaḥ | tena prakāśitā parāmarśadvāreṇa svam prati prākaṭyaṃ nītā ||
sarvaguṇatvam eva kathayati
netre eva vātāyane | tayoḥ yaḥ uddyotaḥ prakāśaḥ | tena prakāśāni prakaṭāni | bhuvanāntarāṇi bhuvanamadhyāni yasyām | sā | nagaryām api nagaradvāranirmitaiḥ vātāyanaiḥ bhuvanāntarāṇi dṛśyāni bhavanti | karau eva pratolyau viśikhe | tābhyām prāptau pādāv eva upajaṅgalau jaṅgalasamīpadeśau yasyāḥ | sā | nagaryaś ca upajaṅgalaṃ tāvat pratolī bhavati ||
tvag evāṭṭālakam prākāraḥ | tena bhūṣitā | gulguluḥ stambhādhārabhūtā śilā2435 ||
rekhābhyāṃ vibhakte ye | pādau evograśile | tayoḥ prathamaṃ nirmitā | prathamanirmāṇe hi kṛtavibhāgāḥ śilāḥ2436 sthāpyante | carmamarmasirāsāraḥ carmamarmasirāsamūha eva | sandhisīmāḥ sandhimaryādāḥ yasyāḥ | sā ||
ūrudvayam eva kavāṭe | tayoḥ ye agre | tābhyāṃ nirmitaḥ kavāṭaracanāyuktaḥ kṛtaḥ | upastha eva gudasthānam eva | nirgamaḥ dvāradeśaḥ yasyāḥ | sā | kacantī yā kacāvalī2438 | sā eva kācadalaiḥ nirmitam pracchādanam | tenāvṛtā ||
bhrūlalāṭāsyaiḥ sacchāyam yat vadanam | tad evodyānam | tena śobhitā ||
udaraśvabhre udaragarte | nikṣiptāni yāni svannāni śobhanānnāni | taiḥ | tadvyājeneti yāvat | iṣṭabhakṣyakarparā iṣṭabhakṣyabhagnapātram yasyāḥ | sā | rājanagaryām api iṣṭabhakṣyapātrāṇi bhavanti | dīrgham yat kaṇṭhabilam | tasmin | udgīrṇaḥ sañcārī | yaḥ vātaḥ | tasya yaḥ saṃrambhaḥ | tena śabditā śabdayuktā kṛtā | nagaryām api bileṣu vātaśabdo bhavati ||
hṛdayam evāpaṇaḥ niṣadyā2444 | tasmin nirṇītā upādeyatvena niścitāḥ | ye yathāprāptārthāḥ2445 svapravāhāgatārthāḥ | taiḥ bhūṣitā | nagaryā api āpaṇeṣu arthā nirṇīyante ||
nagaryām api khadāsu māṃsabhakṣakaiḥ tyaktāni asthiśakalāni bhavanti | cillā pakṣiviśeṣaḥ ||
sphijau eva śṛṅkhale | tābhyām añcitopāntam2446 ramyopāntam | pṛṣṭam eva vistīrṇajaṅgalam yasyāḥ | sā2447 | nagaryā api jaṅgalasandhiṣu caurādipratibandhārthaṃ śṛṅgalāḥ bhavanti ||
guda evocchinnāraghaṭṭaḥ troṭitāraghaṭṭayantraḥ | tenāntaḥ antaḥpradeśāt | uddhṛtaḥ niṣkāsitaḥ | anantaḥ kardamaḥ | arthāt śakṛdrūpaḥ kardamaḥ yasyāḥ | sā | nagaryā api kardamam uddharanti | cittodyāneti2448 | jñacitte hi rātrindinam ātmacintā eva sphurati ||
jño hi dhīrajjvā capalendriyāṇi badhnāti | vadanodyāneti | udyāne ca puṣpodgamo yukta eva ||
svaśarīrapurī proktasarvapurīguṇā nijaśarīranagarī | paramāya hitāya mokṣarūpāyety arthaḥ ||
ajñasyeyaṃ sukhadāsty atha2449 vā nety | atrāha
kośamālikā bhāṇḍāgāramālā | anantaduḥkhotpādikety arthaḥ | ajñātaśuddhatattvasya tasyaitadarthaṃ rātrindinaṃ santāpabhāktvāt iti bhāvaḥ | nanu tarhi jñasyāpi īdṛśy eva syād ity | atrāha jñasya tv iti | tuśabdaḥ vyatirekadyotakaḥ | jñātaśuddhātmatattvasya tasyaitadarthaṃ santāpabhāktvābhāvāt | na hy anyārtham anyaḥ santāpabhāg bhavatīti bhāvaḥ ||
nanu tarhi nāśakāle iyaṃ jñasya duḥkhadā bhaviṣyatīty | atrāha
etadvyatiriktaśuddhacinmātrasvarūpatvād iti bhāvaḥ | nanu tarhi sthitikāle ḥpy asyānayā na kiñcit prayojanam ity | atrāha sthitāyām iti | sarvaṃ saṃsthitam2451 samastajīvanmuktyupayogikāryasādhakatvād iti bhāvaḥ | upasaṃhāraṃ2452 karoti teneyam iti ||
nanv asyāḥ kaiścid rathatvam apy uktam ity | atrāha
enām śarīrapurīm ||
nanu śabdādilābhena jñasya ko lābho ḥstīti cen | na | śabdādidvāreṇa paramātmatattvaśaktinicayajñānarūpasya lābhasya sthitatvāt ||
eṣā dehanagarī | jño hi sukhādikaṃ śarīrasyaiva jānāti na svasya ||
gatabhramaḥ etām prati ahamabhimānarahitaḥ | gatavyagram nirākulam ||
avaṭāṭope viṣayarūpe śvabhrāḍambare2454 | lobhākhyo2455 yaḥ dvandvarūpaḥ | tasmai | prajñāputrīṃ na prayacchati | lobhagrastām prajñāṃ na karotīti bhāvaḥ ||
ajñānam eva pararāṣṭram lakṣaṇayā2456 ripubhūto rājā | na paśyati | gamanasya tu kā kathā | asya ajñānarājñaḥ | randhram | tu evaśabdārthe | na paśyati | jitatvāt2457 ||
tṛṣṇāsārasya parāvartaḥ āvṛttiḥ yasmin | tādṛśe | kāmasya yaḥ saṅkṣobhaḥ | tena durgrahe | paryastau preritau | yau sukhaduḥkhākṣau sukhaduḥkhe evākṣau | tayoḥ yat devanam krīḍanam | dyūtam iti yāvat | tatra na nimajjanti | rājño hi dyūtamajjanaṃ doṣa eva | akṣadevanam2458 api tṛṣṇākāmavalitam eva bhavati2459 ||
bahiḥ bāhye | antaḥ manasi | mana eva svādhīnatvāt rathaḥ | tena gatiḥ yasya | saḥ | antaḥ snānaṃ tu ciddhradanimajjanam eva jñeyam ||
purasya śarīrasya | nagarasya ca rājāpi sakalajanādṛśyaḥ puraprekṣāparāṅmukhaś caran pure tiṣṭhati | dhyānaṃ cātra svātmabhūtaśuddhacinmātratattvaparāmarśa eva jñeyaḥ ||
jñasyeti śeṣaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
asthitam naṣṭam | dehī dehād vyatiriktam ātmānaṃ jānānaḥ tajjñaḥ2460 ||
atrasthaḥ dehasthaḥ | apiśabdaḥ sarvagatasya puṃstābhoge virodhaṃ dyotayati2461 | adhigatātmadṛk tajjñaḥ | na tu mūrkhaḥ | tasyaivaṃvidhatvāsambhavāt | kurvan śarīrādidvāreṇa kurvan | na kurvāṇaḥ nāhaṃ karteti niścayāt | kāryārthān karaṇīyāni prayojanāni | adhitiṣṭhati kartavyatvena niścinoti | prakṛtān pravāhāgatān | na tu svavimarśena kalpitān ||
nanu yadi kadācid etat karoti tarhi anyadā kiṃ karotīty | atrāha
kadācid asau tajjñaḥ2462 ātmalīlayā manaḥ vimānam manorūpaṃ vimānam | adhirohati | kiṃ kartum | vihartum āntaraṃ vihāraṃ kartum | manovimānaṃ kathambhūtam | alolam cañcalatārahitam | punaḥ kathambhūtam | anāhatā kvacid apratihatā | gatiḥ yasya | saḥ | tam | vimānaśabdāpekṣayā puṃstvam | amalam rāgādimalarahitam | ata eva kāntam ||
nanu tatra kiṃ karotīty | atrāha
saḥ tajjñaḥ tatrasthaḥ manovimānasthaḥ | lokasundaryā2463 lokapriyayā | nityaṃ hṛdayasthayā satataṃ śītalāṅgayā maitryā maitryākhyayā striyā | ramate | kadācid antarmukhaḥ san maitrīmaya eva bhavatīti bhāvaḥ ||
na kevalam maitry eva tasya kāntāsti yāvad anye dve apīty āha
spaṣṭam ||
lokān kathambhūtān | duḥkham eva krakacaḥ | tena dāritān pīḍitān | vālmīkān pipīlikāḥ | pṛṣṭhād pṛṣṭham āruhyety arthaḥ ||
sarvasampattyā sarvasampadā | sundaraḥ ||
khedāya nāśadvāreṇeti bhāvaḥ ||
nanu kathaṃ nāsāv asya khedāya bhavatīty | atrāha
parijñāya samyak niścityātmarūpatvena jñātvety arthaḥ | ātmarūpatvena hi jñāto bhogaḥ naṣṭo ḥpi khedaṃ na dadāti svātmarūpatayā sthitatvāt2467 | na cātmano nāśaḥ yuktaḥ | nāśe ḥpi nāśasākṣitayā sthitatvāt ||
anyo ḥpi nipuṇaḥ naṭaughānāṃ kalahe dūraṃ gacchati | yātrām tadārabdhaṃ nāṭyaṃ ca paśyati ||
niranusandhānam eva prekṣata iti bhāvaḥ ||
ayatnopanateṣu digdravyeṣu yathā akṣi netram | nīrāgam rāgarahitam | patati | dhīradhīḥ tajjñabuddhiḥ | kāryeṣu tadvat patati | rāgarahitam evāsau kāryāṇi karotīti bhāvaḥ ||
sampūrṇatvaṃ hy etad eva yat prāptasya grahaṇam aprāptasyāvāñchanam iti ||
na ākalpayanti na cañcalīkurvanti ||
spaṣṭam ||
na māti | ānandanirbharatvāt svātmanātmani jṛmbhate | nāntaḥ2470 kañcid anyam paśyatīti bhāvaḥ | sampūrṇaś cāsau apāraparyantaś ca sampūrṇāpāraparyantaḥ ||
tadāsaktau tu kā2471 katheti bhāvaḥ ||
yathā anyasya nijām anyanijām2472 | tādṛśīm bhāvinīm bhāryām icchataḥ | anyārtham bhāryām icchata iti yāvat | puruṣasya | yathā anyena hasyate hāsaḥ kriyate | tathaiva indriyasya bhogam icchataḥ ajñasya | jñena hasyate ||
sāmyaṃ svasukham sāmyākhyam ātmānandam | vicāreṇa kiṃsārā ime bhogā ity evaṃrūpeṇa ||
sā manovṛttiḥ | ādau prasaradānāt prāk | yasyāḥ tu na dīyate tasyāḥ kā kathety apiśabdābhiprāyaḥ ||
nanu prathamaṃ hatāyāḥ paścāt prasaradāne kim phalam ity | atrāha
sammānaḥ ādaraḥ | prasaradānam iti yāvat ||
nanu katham etad ity | atrāha
hi yasmāt | anārtenādṛṣṭapīḍanena | sammānaḥ bahumānaḥ na budhyate na jñāyate | etad dṛṣṭāntena samarthayati pūrṇānām2477 iti | pūrṇānāṃ saritām prāvṛṭpūraḥ svalpam tokam | virājate | janamanaāhlādakāritvābhāvād ity arthaḥ | janamano hi kṣīṇānāṃ nadīnām prāvṛṭpūradarśanena sānandam bhavati ||
jagatpūraṇayā yukto ḥpīti śeṣaḥ ||
bhāgamaṇḍanā leśena pūraṇā | tām eva bhāgamaṇḍanām eva | alabdhavistāraś cāsau labdhaś ca alabdhavistāralabdhaḥ | tasya bhāvaḥ tattvam | tasmāt | alabdhavistāraḥ labdhaḥ hi svalpam api bahu manyate ||
ādau baddhaḥ paścān muktaḥ baddhamuktaḥ | tathā nigṛhītam manaḥ bhogaleśenaiva tuṣyatīti bhāvaḥ ||
indriyanigrahadvāreṇa manonigrahasya sādhyatvād indriyanigraham eva kathayati
viṣayeṣu pravṛttāni indriyāṇi samyagjñānabalena pratyāharaṇīyānīti bhāvaḥ ||
anyam rājādirūpam | udbhavitum icchubhiḥ udbubhūṣubhiḥ2480 | jñātavyāni śatrutveneti śeṣaḥ | hṛdayaśatrutvam cendriyāṇām bhogān praty ākarṣaṇakāritvena jñeyam ||
manojayayuktānām praśaṃsāṃ karoti
spaṣṭam2483 ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati
sa eva sarvotkṛṣṭa iti bhāvaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe trayoviṃśaḥ sargaḥ2485 ||
nanu tarhīndriyajaye kaḥ kleśa ity | atrāha
mattaduṣkṛtāny eva vāraṇā yeṣām | te | āśā eva śaraśalākāḥ yeṣām | tādṛśāḥ | samrājaḥ api vāraṇayuktāḥ śarayuktāś ca bhavanti ||
nāśayanti asambhavino bhogān prati ceṣṭāṃ kārayanti ||
kāryākārye2488 eva ugrau pakṣau yeṣām | te | tādṛśāḥ ||
te akṣagṛdhrāḥ | gṛdhrā2489 hi pāṣāṇakavalaṃ na lumpanti ||
atyantaṃ virasaḥ2490 antaḥ yeṣām | teṣu | viṣayeṣv ity asya viśeṣaṇam etat ||
asmin anubhūyamāne | kukalevare nindite śarīre | balavān hi aribhiḥ nāvaśo ḥbhibhūyate ||
mṛṇmayograpurījuṣaḥ bāhyanagarīrājānaḥ | svādhīnamanasa iti viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ ||
buddhānām jñāninām | buddhayaḥ | buddhabuddhayaḥ ||
bhogavāsanāḥ bhogasaṃskārāḥ ||
vijite tu manasi na valgantīti bhāvaḥ | ekatattvam sarvavyāpakaṃ śuddhacinmātratattvam ||
sāmantaḥ śatrujaye adhikṛtaḥ ||
lālanāt lālanākāritvāt | snigdhalalanā snehayuktā cāsau | lalanā strī ||
suṣṭhur anunāthitam yācitam | ātmānaṃ tyaktvā nāśayitvā | mano hi svātmānaṃ nāśayitvaiva hitaṃ sampādayati | pitāpi putrasya svaprāṇatyāgena hitaṃ karotīti tasyopamānatvam ||
maṇipakṣe svanubodhitaḥ samyakparīkṣitaḥ | suguṇeṣu praśasteṣu guṇeṣu tantuṣu ca | ā samantāt | yojitaḥ ||
udarkaḥ uttaraphalabhūtaḥ | udayaḥ yeṣām | tāni | śubhakarmaṇaḥ śubhakarmakāriṇaḥ puruṣasya ||
phalitam āha
siddhyai cinmātrasvarūpaparamātmatattvalābhākhyāyai2495 siddhyai | ālokavān prakāśavān | maṇiprakṣālako ḥpi tamasi ālokavān bhavati | ratnālokasya vidyamānatvāt ||
bhīmāsu bhayapradāsu | mā pata mā gaccha | vivekavān apy ahaṃ yadi gacchāmy api | kim mama2496 setsyatīti niścaye ḥpi mā2497 gaccheti dyotayitum2498 apiśabdaḥ | prākṛtaḥ vivekarahitaḥ | patane tu tvam api vivekavān nāsīti bhāvaḥ ||
māvadhīraya kim mām iyaṃ karotīty avagaṇanāviṣayam mā kuru ||
viśeṣaṇadvaye ḥpi hetutvena jñeyam ||
ratnayantramayāḥ māyodbhāvitāḥ ratnayantrasvarūpāḥ | ye ḥnantā2502 daityāḥ | taiḥ nirjitaḥ vāsavaḥ | yena | saḥ ||
hemastrīlokena māyodbhāvitena suvarṇāṅganālokena | lāvaṇyena jihmitāḥ jitāḥ | antaḥpurāṅganāḥ yasya | saḥ | krīḍārtham māyayā udbhāvitā spardhā krīḍārthaspardhā | tayā | īśānena mahārudreṇa | hataḥ cakragadādharaḥ viṣṇuḥ yasya | saḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
sarvāmbudhayaḥ eva guhāḥ | tāsāṃ sārāṇi yāni ratnāni | teṣāṃ kuṇḍalāni | tair maṇḍitaḥ ||
utsāditāḥ khedaṃ nītāḥ devāḥ yena | tādṛśasya ||
tasya śambarasya2507 | yat sainyam | tasyāntaram madhyam | chidram avasaram | prāpya | anyathā teṣāṃ śaktir nābhūd iti bhāvaḥ ||
niyojitāḥ preritāḥ ||
tān api dudrikahvadrumādīn api | antaram āsādyāvakāśaṃ labdhvā | jaghnuḥ2509 ghnanti sma ||
spaṣṭam ||
paripūrṇaḥ mahāsainyayuktaḥ2514 ||
kuñjeṣv iti niṣkṛṣya2515 gaurīguror ity anena sambandhanīyam ||
saḥ śambaraḥ ||
labdham hastāgataṃ ratnajātam ||
dveṣe vaire ||
spaṣṭam ||
ka iva jajvāla | tārṇaḥ tṛṇodbhūtaḥ | anala iva | yathā saḥ vātam abhi jvalati | tathety arthaḥ ||
spaṣṭam ||
kālān yamān ||
udaguḥ utthitāḥ ||
yathāprāptaikakartāraḥ niranusandhānā ity arthaḥ ||
tān eva viśinaṣṭi
te ca traya āsan kathambhūtāḥ | sadyaḥ utthitatvena prāktanānāṃ karmaṇām abhāvāt avāsanāḥ vāsanārahitāḥ | punaḥ kathambhūtāḥ | nirvikalpakam vikalparahitam | yat cinmātram | tasya yaḥ parispandaḥ | tadrūpam ekam karma eṣām astīti tādṛśāḥ | nirvikalpaceṣṭā ity arthaḥ ||
punaḥ kathambhūtāḥ | karmabījam karmabījabhūtām | tanvīm alpām | mananābhidhām kalāṃ dadhānāḥ | ata eva apuṣṭāṃ kṛtrimām āhāryām | tām mananābhidhāṃ kalām ādāya | udayam prādurbhāvam | āgatāḥ | anyathā brahmaṇaḥ utthānaṃ na syād iti bhāvaḥ ||
pāramparyeṇa paramparāpekṣayā | na tu prayojanam anusandhāya ||
vāsanā cātmābhimānam ca | tābhyām ||
abhimukham pātaḥ abhipātaḥ | tam | āpatanam āpātaḥ ||
parān śatrubhūtān ||
kiṃ cintayām āsety | atrāha vijeṣyate iti | māyayā utpāditāḥ asurāḥ māyāsurāḥ | taiḥ surakṣitā matsenā | hi niścaye | vijeṣyate vijayam prāpsyati ||
iṣṭāniṣṭavāsanāyukta eva hi śatrum balayuktaṃ jñātvā bibheti vidravati ceti bhāvaḥ ||
viśeṣeṇāvasthitā vyavasthitā ||
sargāntaślokena śambaracintāṃ samāpayati
amaraparvatasya sumeroḥ | hemamahī suvarṇabhūmiḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe pañcaviṃśaḥ sargaḥ2521 ||
śambaracintām upasaṃharati
spaṣṭam ||
udaguḥ utthitāḥ | sapakṣāḥ pakṣayuktāḥ | ye girayaḥ | teṣāṃ yā līlā | tayā ||
dāmavyālakaṭeritāḥ dāmavyālakaṭapreritāḥ ||
ā samantāt kṣubdhāḥ ākṣubdhāḥ | svarvāsinām devānām ||
tat prasiddham ||
pralaye paryastāḥ vāteritāḥ | ye sacandrārkāḥ adrayaḥ | tadvat | śirāṃsi divaḥ ākāśāt | adhaḥ bhūmau | petuḥ | śirāṃsi kathambhūtāni | kuṇḍalaiḥ udvāntam udvamitam | yat tejaḥ | tena pītaṃ tamaḥ | yaiḥ | tāni ||
aṭṭahāsayuktā api ghūrṇanti ||
kulācalataṭāḥ2525 rejuḥ | kathambhūtāḥ | ātmanaḥ ātmasambandhinyaḥ | yā śilāḥ | tābhiḥ tulyāḥ | yā hetayaḥ | tāsāṃ yaḥ pātaḥ | tenārtā dīnā | vṛttiḥ sthitiḥ yeṣām | tādṛśāḥ2526 | punaḥ kathambhūtāḥ | bhītāni ata eva vibhrāntāni harimaṇḍalāni siṃhamaṇḍalāni yeṣām | te ||
spaṣṭam ||
vilesuḥ vilasanti sma | vetālāḥ bhūtaviśeṣāḥ | tāratālinaḥ udbhaṭavādyayuktāḥ ||
hetihatānāṃ yodhānām | kṣuṇṇā nipatitāni | yāni maulikuṇḍalāni | teṣāṃ koṭayaḥ vyomni | vilesur iti pūrveṇa sambandhaḥ ||
nirvivarāḥ nīrandhrāḥ ||
kalpāgnivalitāḥ kalpāgnibhramitāḥ ||
spaṣṭam ||
devāḥ tān asurān | jagṛhuḥ iti sambandhaḥ | otavaḥ viḍālāḥ ||
spaṣṭam ||
rodorandhra2532 eva dyāvāpṛthivīrandhra eva uḍumbarāntaḥ uḍumbaraphalamadhyam2533 | tatra mahāmaṣakasaṅghayoḥ mahāmaṣakasamūhayoḥ | uḍumbarāntaḥ2534 hi maṣakāḥ bhavanti ||
ullāsaiḥ2536 ūrdhvagatahastaiḥ | kalpābhraiḥ kalpābhratulyaiḥ | udapatat utthitaḥ ||
samarāravaṃ vistareṇa viśinaṣṭi
samarāravaḥ kathambhūtaḥ | nabhasi piṇḍagraheṇa muṣṭigrāhyaḥ | kim iva | kuṭṭimam iva | yathā kuṭṭimam bhūbhāge piṇḍagraheṇa muṣṭigrāhyam bhavati | tathety arthaḥ ||
prathamāpāta eva sampiṣṭāḥ ye śastrabhūtāḥ śailāḥ | taiḥ raṭantaḥ taṭāḥ yasya | saḥ | sphuṭaddhṛdayāḥ ye niḥsattvāḥ dhairyarahitāḥ | teṣāṃ yaḥ karkaśākrandaḥ | tena ghargharaḥ ghargharaśabdayuktaḥ ||
pralayapratyaye pralayasamaye | ullāsī yaḥ kalpābhrāravaḥ | tadvat bṛṃhaṇaṃ yasya | saḥ | dvādaśādityānāṃ yaḥ saṅghaṭṭaḥ kalpānte anyoḥnyaṃ saṅghaṭṭanam | tena dravat yat kāñcanam | tena sannibhaḥ | avicchinnapravāhatvena tulya ity arthaḥ ||
punaḥ kathambhūtaḥ | brahmāṇḍakuḍyasaṅghaṭṭāt2541 parāvṛtya2542 avaniṃ gataḥ | ka iva | mahāsrotaḥpayaḥpūra iva | yathā saḥ setvāhataḥ san ākaram utpattisthānaṃ gacchati | tathety arthaḥ ||
calantaḥ ye sapakṣāḥ2544 śailendrāḥ | teṣāṃ yaḥ pakṣavātaḥ | tena yaḥ baladhvaniḥ balayuktaḥ śabdaḥ | tadrūpaḥ | kaṭhinaiḥ kāṭhinyayuktair āyudhair | āpūraṇena uḍḍīnāḥ2545 sphuṭaṃ śailendrakandharāḥ yasya | saḥ ||
mandaroddhūtaś cāsau dugdhābdhiḥ ca2547 | tasya yaḥ saṅkṣobhaḥ | tena sadṛśāḥ2548 aṃśāḥ bhāgāḥ yasya | saḥ | pratiśrudrūpo yaḥ ghuṅghumaśabdānuvedhaḥ | tena ghaṭitāḥ melitāḥ | dvīpāś ca jantubhuvaś ca | yena | saḥ ||
tayoḥ senayoḥ yuddham āsīt | kathambhūtam ity apekṣāyāṃ yuddhaṃ vistareṇa viśinaṣṭi uddhatetyādi ||
mahāhetīnāṃ yāni śatāni | taiḥ chinnāḥ ye dānavācalāḥ | taiḥ pūrṇāḥ diśaḥ yasya | tat ||
āsphoṭaḥ tāḍanam | śareti | mārutena ca ambujāni lūyante ||
cakrāṇām āyudhaviśeṣāṇām | ye āvartāḥ bhramaṇāni | teṣāṃ yāni śatāni | teṣu bhrāntāḥ cakrabhramayuktāḥ | devadaityā eva jarattṛṇaṃ yatra | tat | senāpravāhānāṃ ye kallolāḥ vyūharūpāḥ kallolāḥ | teṣāṃ yā valanāḥ valganāḥ | tābhiḥ valitaṃ vṛttam | ambaraṃ yasya | tat ||
plāvitam īritam ||
mahāstrāṇy eva cakrāṇy evāvartāḥ yeṣām | tāni mahāstrāvartāni | vahanti mahāstrāvartāni asiśūlaśaktinadīśatāni yasmin | tat | āsphoṭaḥ saśabdaṃ tāḍanam | tena jaḍam śabdaśravaṇaśaktirahitam ||
halahaleti śabdānukaraṇam ||
luṭhantaḥ patantaḥ | ye daityā evācalāḥ | tair uddhūtāḥ ye mattārṇavāḥ | teṣāṃ ye jalādrayaḥ mahormayaḥ | taiḥ kṛtvā dhautaṃ raktanabhaḥ raktayuktaṃ nabhaḥ yasya | tat | yodhaiḥ muktaḥ yaḥ mahānādaḥ siṃhanādaḥ | tena dravantaḥ dhāvantaḥ | vrajāḥ arthāt dīnasamūhāḥ yatra | tat ||
lokapānām lokeśānām | ye anekapāḥ hastinaḥ | te evāmbhodāḥ meghāḥ | taiḥ channacchannaḥ atiśayenāvṛtaḥ | yaḥ aryamā sūryaḥ | tenānvitam | tarhi tatra tair anyoḥnyaṃ kathaṃ dṛṣṭam ity | atrāha punar iti | punaḥ pakṣāntare | surāsurāṇāṃ ye uddyotāḥ śarīraprakāśāḥ | taiḥ kṛtvā dṛṣṭaṃ yat sainyakulam sainyasamūhaḥ | tenākulam nirbharam ||
pacapaceti śabdānukaraṇam | bhākkareti ca ||
spaṣṭam ||
utsannāḥ vinaṣṭāḥ | ye rāṣṭranagaravipinagrāmāḥ2552 | teṣāṃ gahvaraiḥ randhrarūpaiḥ madhyabhāgaiḥ | dhṛtāḥ asaṅkhyāḥ asurebhāśvamanuṣyarathaparvatāḥ yasya | tat ||
sutālavat uttālāḥ ye nārācāḥ | teṣāṃ yā rājiḥ | tayā recitāḥ rahitāḥ | cāraṇāḥ devaviśeṣāḥ yasya | tat ||
āsāraḥ śilāmayo ḥtra jñeyaḥ ||
utsāditaḥ nirvāpitaḥ ||
śītena hi jalam pāṣāṇībhavati | vaneti parvatāḥ api vigalanti smety arthaḥ ||
spaṣṭam ||
māyāgnivarṣeṇa nipatatkalpāntagaṇavat varṣaṇam yatra | tat | saśīkārau śīkāraśabdayuktau | agnipavanau yatra | tat | tādṛśaḥ yaḥ śastrasaṅghaṭṭaḥ | tena karṣaṇam devāsurakarṣaṇam yatra | tat ||
vajravarṣeṇa vinirdhūtaḥ śailavarṣarūpāṇām astrāṇāṃ sambhavaḥ yatra | tat | nidrābodhakārīṇi astrāṇi nidrābodhāstrāṇi | taiḥ yad yuddham | tenāḍhyam | varṣāvagrahakārīṇi astrāṇi varṣāvagrahāstrāṇi2555 | saha taiḥ vartate iti tādṛśam ||
śāritam citrīkṛtam ||
astrārtham brahmāstrādyartham | udgīrṇāni tyaktāni | yāni āyudhānekāni āyudhasamūhāḥ | taiḥ nīrandhraṃ sakalāmbaraṃ yat | tat ||
patākābhiḥ mṛṣṭaḥ śaśakaḥ arthāt candraśaśaḥ yais | taiḥ ||
amaramahāvidyā sañjīvinī vidyā | devānāṃ tu svayam eva maraṇaṃ nāsti | amaratvāt iti teṣām maraṇaṃ vyathā eva jñeyam ||
śubhagrahāḥ maṅgalāni pālayanti | ketuḥ upalakṣaṇam pāpagrahāṇām | pāpagrahāḥ hi utpātān pālayanti ||
punaḥ kathambhūtam | durvāravairataḥ jagat rudhiravāribhiḥ kṛtvā phullaikakiṃśukavanaṃ kurvat2556 | jagat kathambhūtam | sādrikhorvīsamudradyu parvatākāśabhūmisamudrasvargasahitam ||
mahārṇavā atra2557 raktasya jñeyāḥ ||
vātenāktaiḥ preritaiḥ | pakṣapuṣpāṇi2560 ca tāni lasatphalāni2561 ca | phalam atra śalyaṃ jñeyam ||
patitāḥ ambhodavimānasuratārakāḥ yasya | tat ||
lokasaptakasya kuḍyāny apatann iti bhāvaḥ ||
pṛṣṭhaśabdasya2563 yaḥ śravaḥ śravaṇam | tenonnādāḥ pātālatalavāraṇāḥ yatra | tat ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
uttarāśayā uttaradiśā | milan yaḥ vahniḥ | tena raktā hetīnāṃ vṛhatyaḥ prabhāḥ yatra | tat | devamandiradāhottho ḥtra vahnir jñeyaḥ | pratikṣaṇam kṣaṇe kṣaṇe | lasan yaḥ dāhaḥ gṛhadāhaḥ | tena ye prakāśatimire | tābhyām ulbaṇam2566 | timiram atra dhūmakṛtaṃ jñeyam ||
sargāntaślokena samīracalanaṃ kathayati
samīrāḥ vātāḥ | diśām mukheṣu vavuḥ vānti sma | kathambhūtāḥ | aśanīnāṃ yaḥ nipātaḥ | tena piṇḍitāny2567 aṅgāni yeṣām | tādṛśāḥ | aśaninipātenaikatra militā ity arthaḥ | ata eva dalitāḥ śilāśakalāḥ yaiḥ | te tādṛśāḥ | urutaraḥ yaḥ ghargharaḥ ghargharaśabdaḥ | tena ghasmarāḥ2568 śabdāntaragrāsakāriṇa ity arthaḥ | iti śivam ||
iti bhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe ṣaḍviṃśaḥ2569 sargaḥ ||
tataḥ kiṃ sampannam ity | atrāha
pātitāni arthāt asuraiḥ bhūmau pātitāni | aṅgānām āyudhānāṃ cārdhāni yeṣām | tāni cchinnāṅgāni cchinnāyudhāni ceti yāvat | ata eva prasravat rudhiraṃ yeṣām | tānīti tādṛśāni devasainyāni dudruvuḥ bhayena drutāni | kānīva | visetūni payāṃsīva | kasmin sati | tasminn ityādi | dāmni dāmākhye mahāsure | kaṭhinasaṃrambhaṃ yat saṅgaram saṅgrāmaḥ | tatra ācchāditāḥ amarāḥ yena | tādṛśe sati | kulakam ||
tāni devasainyāni | anujagmuḥ paścād dhāvanti sma | antarhitānām2570 anugamanaṃ na yuktam ity apiśabdo dyotayati ||
spaṣṭam ||
prabhuṃ śambaram ||
viṣaṇṇāḥ mūrchitāḥ | āśvasya cetanāṃ labdhvā ||
raktena rudhireṇa | raktam ānanaṃ yeṣām | te | tādṛśānām | sāyam sāyaṃsandhyayety arthaḥ | candramaso vā raktīkaraṇe kartṛtvaṃ jñeyam | udayakāle tasya raktatvāt | tadā sāyam sāyaṃsamaya ity arthaḥ ||
te surāḥ śambareritam śambaraprādurbhāvitam | tam dāmavyālakaṭakramam artham dāmādikramākhyaṃ vastu | praṇamya tasmai2575 | samyak prakathayām āsuḥ ||
tam dāmavyālakaṭakramam | surānīkam devasainyam ||
brahmā kathayati
hanta kaṣṭe | śambareṇa kartrā | varṣasahasrānte amareśasya hareḥ viṣṇoḥ | kramāt yuddhākhyāt kramāt | martavyam maraṇīyam | tāvat kālam asau na mariṣyatīti bhāvaḥ | yuṣmābhiḥ tāvat kālam pratīkṣyatām ||
nanu tarhi tāvat kālam bādhāṃ kurvataḥ dāmādīn kiṃ kurma ity | atrāha
he amarasattamāḥ | yūyam etān dāmavyālakaṭān dānavān māyāyuddhena yodhayantaḥ yuddhaṃ kārayantaḥ santaḥ | palāyadhvam ||
nanu asmatpalāyanena kim eṣāṃ setsyatīty | atrāha
eṣām dāmādīnām | ahaṅkāracamatkāraḥ vayaṃ yuddhe jayinaḥ smaḥ ity evaṃrūpo ḥhambhāvāsvādaḥ | āśaye manasi | pratibimbam upaiṣyati ||
nanu tato ḥpi kiṃ setsyatīty | atrāha
vāsanāyā eva vakṣyamānanayena vaivaśyakāritvāt ||
nanv adya kathaṃ na jetuṃ śakyā ete ity | atrāha
tu pakṣāntare | adya2578 avāsanāḥ ahaṃvāsanārahitāḥ | ata eva sukhaduḥkhavivarjitāḥ | ata eva dhairyeṇa arīn vinighnantaḥ | devadurjayatām yuṣmaddurjayatām iti yāvat | gatāḥ | sukhādirahito hi bhītirahitatvād durjayo bhavati ||
nanu vāsanayā2579 katham ete vaśyā bhaviṣyantīty | atrāha
ye vāsanātantubaddhā ahaṃvāsanātantubaddhāḥ | bhavanti | te āśāpāśavaśīkṛtāḥ santaḥ | loke vaśyā bhavanti | te ke iva | rajjubaddhāḥ khagā iva | ayam bhāvaḥ | puruṣaḥ antaḥsthitayāhaṃvāsanayā mamedam bhavatv etan mā bhavatv ity evaṃrūpayāśayāviṣṭo bhavati | tayā ca dainyaṃ gacchati | tena parasya vaśyo bhavatīti ||
nanu vāsanārahitāḥ kathaṃ durjayā bhavantīty | atrāha
sarvatra heye upādeye vā | asaktā rāgadveṣarūpayā āsaktyā rahitā | buddhiḥ yeṣām | tādṛśāḥ | upādeyarāgena heyadveṣeṇaiva ca puruṣaḥ jeyo bhavati | anyathā viditanayāḥ rājānaḥ dravyadānena śatrūn jetuṃ na yateran | tadabhāve tu svaśarīre ḥpi rāgarahitaḥ puruṣaḥ na kenāpi jetuṃ śakyate iti bhāvaḥ | dveṣasyāsaktitvam āsaktyutpādakatvena jñeyam | dveṣeṇa hi heyān nivṛttaḥ puruṣaḥ upādeye dṛḍhataraṃ rāgāparaparyāyāsaktiyukto bhavati ||
anyathā bāleṣv api dhanāḍhyeṣu vidyāvayovṛddhāḥ praṇāmaṃ na kuryur iti bhāvaḥ ||
ākalitā ā2582 samantāt dhṛtā | kalpanā saṅkalpaḥ yena | saḥ | āpadām mamaitad bhavatv etan mā bhavatv ity evaṃrūpāṇām ||
he bhavya he indra | yena ātmā svasvarūpam | iyanmātraparicchinnaḥ | iyanmātraṃ cāsau dehādimātrarūpaś cāsau | ata eva paricchinnaś ceti tādṛśaḥ | bhāvitaḥ bhāvanāviṣayīkṛtaḥ | saḥ puruṣaḥ | sarvajñaḥ api sarvatra parāṃ niratiśayām | kṛpaṇatām dīnatām | gataḥ gacchatīty arthaḥ | dehaniṣṭho hi dehahitam icchann avaśyam eva kṛpaṇatām eti ||
anantasyāntasākṣitvena sthitatvāt tadrahitasya | aprameyasya kevalam pramātṛrūpeṇa sthitatvāt prameyatām aspṛśamānasya2584 | ātmatattvasya | yena iyattā dehāvacchinnatvākhyam iyanmātratvam | prakalpitā kalpanayā bhāvitā | tenājñāninā | svātmanaiva ātmāvaśīkṛtaḥ2585 | avaśyambhāvi hi dehāvacchinnasya bhogavaivaśyam ||
nanu katham etad astīty | atrāha
*2586ātmanaḥ paricchinnatvena bhāvitasyātmanaḥ | yat kiñcit vyatiriktam2587 | bhāvitam iti śeṣaḥ | bhāvitam2588 asti | tatra aprāptatvābhimānena utpannena upādeyabhāvena upādeyatayā | bhāvanā baddhā bhavati | bhāvanābandhasyaiva ca vaivaśyam iti nāmeti bhāvaḥ ||
bhāvanābandhasya vaivaśyeti nāmayuktatākāri duḥkhakāraṇatvaṃ kathayati
āsthāmātram bhāvanābandhamātram ||
sāmānyena samarthanaṃ kṛtvā viśeṣaṃ smarati
anāsthāḥ āsthārahitāḥ | bhāvasaṃsthitau dehādipadārthasaṃsthitau ||
anyathā vāsanārāhitye ||
yatra ca vāsanā vidyate tatra dīnatā āyāti | pādapūraṇārthaḥ caśabdaḥ | hi yasmāt | guṇāguṇānuviddhatvam dīnatāpādakaṃ hitāhitānubandhitvam | sataḥ vāsanayāhitadehasattākasya | dṛṣṭam | asataḥ vāsanārāhityena śuddhacinmātrarūpatayāsatkalpasya | na dṛṣṭam ||
phalitam āha
ata iti śeṣaḥ | he śakra | yathā dāmādayaḥ ayaṃ so ḥham mamedaṃ cety evaṃrūpāṃ svavāsanām ahaṅkāravāsanām | antaḥ manasi | bhāvayanti vikalpayanti | tathā kuru | tataḥ jeyā bhaviṣyantīti bhāvaḥ ||
nanu kathaṃ na te mama jeyā bhaviṣyantīty | atrāha
tṛṣṇā eva duḥkhakāritvāt kaṇṭakavallī2592 | tasyāḥ ||
viparivartate vaiparītyam bhajati | sā vāsanā | ucchedam nāśam ||
badhyate vivaśaḥ kriyate | tṛṣṇāgrasto hi sphuṭam eva vivaśo bhavati ||
spaṣṭam ||
kṛtāntena mamatārūpeṇa yamena | mamatāyā2594 eva śrīvyāsena kṛtāntatvābhidhānātNote: Vgl. MBh XIV 13,3-7. Vgl. auch M°V I 130 (Hanneder 1998: 80f; 183). ||
saviparyāsām viparyāsayuktām | ripoḥ dāmāditrayarūpasya | āyudhādibhiḥ tava na kiñcid api setsyatīti bhāvaḥ ||
akṣubhite vāsanārāhityena kṣobharahite sati ||
ahaṅkāramayīm vayaṃ yotsyāma ity evaṃrūpām ||
yantrapuruṣāḥ anusandhānarahitā iti yāvat ||
prabodhayata vāsanāyuktān kuruta ||
nanu yadi kadācit tato ḥpi vadhyā na bhaviṣyanti tataḥ kiṃ kāryam ity | atrāha tṛṣṇeti | tṛṣṇāprotāśayāḥ tṛṣṇānuviddhamanasaḥ | pelavāḥ2597 dīnāḥ | tṛṣṇāgrastāḥ sarve eva pelavā bhavanti | ataḥ te ḥpi bhaviṣyanty eveti bhāvaḥ ||
sargāntaślokena brahmavākyaṃ samāpayati
samaviṣamam sukhaduḥkhamayam | idam anubhūyamānam | samagraṃ jagat | svavāsanātaḥ ahaṅkāravāsanātaḥ | sthiratāṃ samupāgatam | sā vāsanā | iha loke | calati ca sphulati ca | ka iva | laharībhara iva | yathā laharībharaḥ abdhau samudre | calati | tathety arthaḥ | ataḥ sā vāsanā eva | cikitsyatām cikitsāyogyatām | prayātā bhavatīti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe saptaviṃśaḥ sargaḥ ||
brahmaṇaḥ antardhānaṃ kathayati
tatraiva tasmin sthāna eva | na tv anyatra gatvā | antardhim vyavadhānam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
kālakṣepakaram na tu śambaravadhakāri | tanmaraṇasya varṣasahasrānte brahmaṇā proktatvāt ity arthaḥ2600 | devānām iti2601 śeṣaḥ | samavartata samabhavat ||
kīdṛśaṃ yuddhaṃ samavartatety apekṣāyām āha vavur iti | vavuḥ vānti sma | devadaityavisṛṣṭā iti śeṣaḥ ||
māyākṛtaḥ2603 rākṣasaiḥ māyayā sampāditaḥ | āyudhamahāmbunaḥ2604 āyudhayuktasya mahājalasya | ghanaḥ pravāhaḥ yasyāḥ | sā | tathā pāṣāṇaparvataṃ2605 kṣipram prati kṣipraṃ kṣipram | mahītaṭavṛkṣāṇāṃ lakṣeṣu kṣubdhaḥ sañcaraṇaśīlaḥ | yaḥ ambupūraḥ2606 āyudhayuktaḥ2607 ambupūraḥ | tena ghanaḥ ghoṣaḥ vidyate yasyāḥ | sā | tādṛśī nadī āyudhamayī nadī | drāk śīghram | pratidiśaṃ2608 nirjagāma nirgatā ||
kena pratidiśaṃ nirjagāmeti karaṇāpekṣāyāṃ saviśeṣaṇam āha
aśaniyuktaṃ varṣaṇam aśanivarṣaṇam | tena yat karṣaṇam diśaḥ prati nayanam | tena kṛtvā nirjagāmeti pūrveṇa sambandhaḥ | varṣeṇa hi nadyaḥ diśaḥ vyāpnuvanti | aśanivarṣaṇakarṣaṇena kathambhūtena | madhye pravāheṇa vahanti ulmukaśūlaśailaprāsāsikuntaśaratomaramudgarāṇi yatra | tat | tādṛśena | punaḥ kathambhūtena | sarvāsu dikṣu2610 gaṅgopamaṃ yat ambu | tena valitāni amaramandirāṇi yena | tat | tādṛśena ||
yā yā | prahārāṇāṃ dānagrahe pṛthvyādivat dāruṇaṃ yat śarīram | tanmayī api | prahārāṇāṃ dāne grahaṇe ca samarthāpīti yāvat | paramārthataḥ māyārūpatvāt gaganasya yā raśmiḥ | śūnyam iti yāvat | tadrūpaṃ śarīram yasyāḥ | sā | tādṛśī eva satī | upaśāmyati mriyate | sā surāsurasiddhasenā punaḥ udeti eva | kathambhūtā | rasena icchayā | māyākṛtā māyayā kṛteti tādṛśī | arthāt indraśambarābhyām ||
devāsurendrā eva suraśailāḥ sumeravaḥ | teṣu rūḍhāni | kuntā eva tālīvanāni | yeṣām | tāni ||
atha āyasasiṃhavṛṣṭiḥ ayomayānāṃ siṃhānāṃ varṣaṇam | apatat | kathambhūtā | udgīrṇam sahapatitam | kuntaśaraśaktigadāsicakram2614 yasyāḥ2615 | sā | punaḥ kathambhūtā | helayā nigīrṇāḥ grastāḥ | suradānavaiḥ muktāḥ praharaṇabhūtāḥ | śailāḥ yayā | sā | kāṣe kāṣapāṣāṇe | kvaṇan gharṣaṇavaśena śabdāyamānaḥ | yaḥ krakacaḥ | tadvat ye dantanakhāḥ | teṣām ugrā mālā yasyāḥ | sā | tathā jīvānvitā jīvayuktā ||
viṣadharāṇām sarpāṇām | āvaliḥ paṅktiḥ | mattābdhivat mattasamudravat | ullalāsa ullasati sma | kathambhūtā | ujjvālaḥ udgatajvālaḥ | yaḥ locanaviṣajvalanaḥ | tasya yaḥ ātapaḥ | tenodyan | yaḥ digdāhaḥ | tena darśitā yugāntadineśānām kalpāntasūryāṇām | senā2616 paṅktiḥ | yayā | sā | uḍḍīyamānāḥ uḍḍayanaśīlāḥ2617 | paridīrghāḥ | mahyāḥ sambandhinaḥ mahīdhrāḥ parvatāḥ | yasyāḥ2618 | sā ||
unnādāni yāni vajrāṇi | tāny eva makarāḥ | teṣāṃ ya utkaraḥ | tena karkaraḥ karkarākhyaḥ śabdaviśeṣaḥ yasya | tat | tādṛśaṃ yat antarikṣam | tad evābdhiḥ samudraḥ | tasya vīcivalayaiḥ vīcimaṇḍalarūpaiḥ | tathā valitāḥ āvṛtāḥ | acalendrāḥ yaiḥ | te | tādṛśaiḥ | tathā āvartibhiḥ bhramayuktaiḥ | vividhahetayaḥ eva nadīpravāhāḥ | taiḥ | susaṅkaṭāṅgam atyantapūrṇasvarūpam | sakalam eva jagat āsīt ||
kṣaṇaṃ kṣaṇam ity anena jaladhyādīnām māyākṛtatvam2620 uktam | antarikṣam kathambhūtam | śailarūpāṇi astraśastrāṇi śailāstraśastrāṇi | teṣām madhye ye garuḍācalāḥ māṇikyaparvatāḥ | taiḥ mālitāḥ dhṛtāḥ | uccā nāgāṅganāś cāsuragaṇāṅganāś ca2621 yena | tat | surāṅganānāṃ tu sākṣād evākāśe sthitir iti tāsām akathanam | garuḍeti gakārasya dīrghābhāvaḥ ārṣaḥ | mantrodbhāvitās tu śailāḥ astrarūpāḥ sākṣāt prahitāḥ śastrarūpāḥ ||
garuḍānām yaḥ guḍaguḍaḥ guḍaguḍāśabdaḥ | tenākulam yad antarikṣam | tatra pravisṛtāḥ ye hetihutāśaparvataughāḥ | taiḥ kṛtvā | jagat | asahyaḥ yaḥ kalpakālaḥ pralayakālaḥ | tatraiva2622 jvalitāni surālayabhūtalāntarāṇi yasya | tat | tādṛśam abhavat ||
atibalād ity asya pūrvārdhena sambandhaḥ ||
atha surāsurāḥ ambarāntaḥ ākāśamadhye | kalpānilenāndolitāḥ ye śailāḥ | teṣāṃ śobhām prāpuḥ | kathambhūtāḥ | śarīrarūḍhāḥ yāḥ2623 unnatahetayaḥ | tā eva vṛkṣavanāvalī | tasyāṃ lagnāḥ | mahāgneḥ tatsaṅghaṭṭotthasya mahataḥ agneḥ | dāhaḥ yeṣām | te | tādṛśāḥ ||
surāsurā evādrīndrāḥ | teṣāṃ yāni śarīrāṇi | tebhyaḥ muktaiḥ | ata evābhitaḥ bhramadbhiḥ raktapravāhaiḥ kṛtvā | ambarābdhiḥ ākāśākhyaḥ samudraḥ | sandhyāruṇāḥ udyatyaḥ śataṃ gaṅgā yasya | tādṛśam aṅgam pūrṇam samyak | babhāra ||
atha naye astraśāntiśāstre2624 | kovidāḥ nipuṇāḥ | te devāsurāḥ | etāni varṣaṇāni samantataḥ śamam anayan | etāni kāni | girivarṣaṇam ityādi | na kevalaṃ śamam anayan | kiṃ tu kakubaṅgeṣu sasṛjuś ca | kim iva | puṣpavarṣaṇam iva | te kathambhūtāḥ | dalitā aśeṣagirīndrāṇām bhittayaḥ yaiḥ | te | tādṛśāḥ | yugmam ||
devāsurāḥ nabhasi babhramuḥ | kathambhūtāḥ | sarasam vīrarasasahitam | yat saṅgaram saṅgrāmaḥ | tatra yaḥ saṃrambhaḥ udyogaḥ | tenārtāḥ vyākulāḥ | anyoḥnyam aṅgadalanārtham ākulahetayaḥ hastāḥ yeṣām | te | tādṛśāḥ | dāmendrayoḥ ḍimbadahanāḥ2627 manaḥsantāpakāritvāt cañcalāgnayaḥ | tatrāpi dāmnaḥ devāḥ indrasyāsurāḥ iti vibhāgaḥ | pṛthupīṭhāḥ pṛthusaṃsthānāḥ | ye pīṭhāḥ aṃsādipīṭhāḥ | taiḥ kīrṇāsṛjaḥ vikṣiptarudhirāḥ | tathā ākṣipantaḥ anyoḥnyam ākṣepaṃ kurvantaḥ2628 ||
chinnaiḥ | ata eva bhramadbhiḥ | ata eva ca ākāśe śalabhaiḥ śalabharūpaiḥ | aśivaiḥ amaṅgalakāribhiḥ | śiraḥkarabhujorubharaiḥ | jagajjaṭharam ābhāskaram sūryaṃ tāvat | sthagitāni diktaṭāni śailajālāni ca yasya | tat | tādṛśam āsīt | taiḥ kair iva | abhravarair iva uttamameghair iva ||
ā samantāt | khaṇḍitāḥ kuḍyakoṇāḥ yasya | tat | tādṛśam ||
adrikūṭaiḥ kartṛbhiḥ | bhṛśam bhrāntam bhramayuktaiḥ jñātam | katham bhrāntam | bhramitāni bhramayuktāni kṛtāni | diktaṭāni yatra | tat | adrikūṭaiḥ kathambhūtaiḥ | ātmapramāṇā adrikūṭapramāṇāḥ | yāḥ ghanahetayaḥ | tābhiḥ hatāḥ | taiḥ | ata eva raṇadbhiḥ | punaḥ kathambhūtaiḥ | guhaughāgrāṇāṃ vātāḥ agraguhaughavātāḥ | taiḥ | tadvyājeneti yāvat | ārtibhir iva kūjadbhiḥ | ārtyā yukto hi kūjati | punaḥ kathambhūtaiḥ | āpatitāḥ ye siṃhāḥ | teṣāṃ ye ravāḥ | taiḥ | tadvyājeneti yāvat | krandadbhiḥ ravaiḥ kathambhūtaiḥ | adabhraiḥ utkaṭaiḥ ||
ambarāntaḥ ākāśamadhyam | vātenāvakīrṇam2632 valitam | yat vanaparṇam | tadvat | bhrāntam bhramayuktam āsīt | kaiḥ bhrāntam āsīt | na hi ambaramadhyasya bhramo yukta ity apekṣāyām āha māyānadītyādi | ambarāntaś cāriṇām māyānadyādīnām eva bhramaḥ ambarāntaḥ bhramatvenāropitaḥ ||
adrīndrapakṣaparimāṇāś ca te gamāgamaikadurvārāś ca | tādṛśāḥ ye hastāḥ | teṣāṃ yāni talāni | taiḥ yāni tāḍanāni | taiḥ kṛtvā | drāk śīghram | patantaḥ ye bhaṭaśarīrāṇy eva girīndrāḥ | teṣāṃ ye ghātāḥ | taiḥ bhraṣṭāni yāni devapurāṇi | taiḥ pūrṇajalaś cāsau arṇavaughaḥ samudrasaptakam | saḥ | āsīt jāta ity arthaḥ ||
bhuvanābhogaḥ bhuvanavistāraḥ | sa eva guhā | tadā tasmin samaye | ākulā abhūt | kathambhūtā2634 | ghanaḥ yaḥ ghuṅghumaḥ yuddhakolāhalaḥ | tenāpūritam antarikṣam yasyāḥ | sā | tādṛśī | kṣatajaiḥ rudhiraiḥ | ā samantāt | kṣālitāni bhūdharāntarālāni yasyāḥ | sā | rudhirahradarūpā yā vṛttiḥ sthānam | tatra vartata iti tādṛśī | sthitau sthitimatītivat prayogaḥ | guhā ca maṣakaghuṅghumapūritāntarikṣā vṛṣṭikṣālitabhūdharāntarālā hradavartinī ca bhavati ||
sargāntaślokena asya raṇasya saṃsārasāmyaṃ kathayati
khalu niścaye | sā raṇakriyā iha samsṛtisadṛśī2635 abhavat | kathambhūtā | anantadikṣu yaḥ prasaraḥ | tena vikāram hiṃsākhyaṃ vikāram | karotīti tādṛśī | kṣayodayonmukhe ye sukhaduḥkhe | te dadātīti tādṛśī | asurasurasaṅghena saṅkaṭā sambādhā | saṃsṛtir api prasareṇa bandhākhyaṃ vikāraṃ karoti | sukhaduḥkhadāyinī2636 nānāpadārthasaṅkaṭā2637 ca bhavati | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe aṣṭāviṃśaḥ sargaḥ ||
yuddham upasaṃharati
devaiḥ triṃśat pañca ca varṣāṇi pañcatriṃśadvarṣāṇi | asuraiḥ saha | saḥ samaraḥ kṛtaḥ | kena kena prakāreṇa kṛta ity apekṣāyām māyayetyādi2640 | upāyanena samīpagamanena2641 | kārpaṇyena dīnatayā | svāntardhānaiḥ māyodbhāvitaiḥ nijagopanaiḥ | asuraiḥ kathambhūtaiḥ | evamprāyaḥ bāhulyenaitādṛśaḥ | samārambhaḥ yeṣām | taiḥ | asuhāribhiḥ jīvahāribhiḥ | mahāsāhase saṃrabdhāḥ saṃrambhayuktāḥ | taiḥ | punaḥ kathambhūtaiḥ | raṇaiḥ kṛtvā ārabdham maraṇam yaiḥ | te | tādṛśaiḥ | tilakam ||
vṛkṣāgnihetyambvaśanibhūbhṛtām varṣāṇi vṛṣṭayaḥ | petuḥ | kiyantaṃ kālam | daśa varṣāṇi | aṣṭau māsān | pañca sapta ca dvādaśeti yāvat | divasān | arthāt anyasmin kāle sandhyādir evābhūt iti jñeyam ||
ahaṅkṛteḥ vayaṃ yotsyāma ity evaṃrūpasyāhaṅkārasya | grastam ahaṅkāragrastam | cetaḥ yeṣām | te | tādṛśāḥ ||
naikaṭyātiśayāt sānnidhyodrekāt | bimbavat pratibimbayuktam ||
dūrataram bahudūrāt | padārtheṣu yuddhādibhāveṣu | vāsanā mayedaṃ kṛtam ity evaṃrūpaḥ saṃskāraḥ ||
yadā dāmādayaḥ dāmavyālakaṭāḥ | jātā utpannā | ahaṅkāravāsanā yeṣām | te | tādṛśāḥ2645 | jātāḥ sampannāḥ | tadā me jīvitam me artha iti evaṃrūpam | dainyam dīnatām | upāgaman upāgatāḥ | ahaṅkārābhāve hi bhittirahitam mamatārūpaṃ dainyaṃ na syāt eva | tatsattāyāṃ tu prāptādhāratvena tad durnivāram eveti bhāvaḥ ||
tataḥ dainyopāgamanānantaram | te dāmādayaḥ | bhayasya dehanāśaśaṅkādyutpannāyā bhīteḥ | yā vāsanā saṃskāraḥ | tayā grastāḥ vaśīkṛtāḥ | tathā mohasya anātmani śarīrādau ātmatvabhāvanārūpasyājñānasya | yā vāsanā | tayā hatāḥ bādhitāḥ | āśāpāśaiḥ svātmatvābhimānaviṣayīkṛtaśarīrādyarthaṃ dhanādiviṣayaiḥ āśāpāśaiḥ | nibaddhāḥ svādhinīkṛtāḥ | kṛpaṇatām dainyasya parāṃ kāṣṭhām2646 | gatāḥ ||
nanu tataḥ kiṃ teṣāṃ sampannam ity | atrāha
hi niścaye | anahaṅkāraiḥ ahaṅkārarahitaiḥ | dāmavyālakaṭaiḥ | tataḥ ahaṅkāravaśena dainyagamanānantaram | mamatvam mamatā | mudhā eva vyartham eva | upakalpitam kalpanayā dṛḍhīkṛtam | kim iva | rajjvām bhujaṅgatvam iva | atyantam mithyābhūtam ity arthaḥ ||
mamatvam eva kathayati
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
suradviṣām dāmavyālakaṭānām | avāsanatvāt vāsanārāhityāt | tathā vapuṣām anāsthatvāt śarīrāsthārahitatvāt2649 | yā prahāraparatā abhūt pūrvam āsīt | sā āśu mārjitā2650 naṣṭā | abhavat | ahaṅkāraprabhāvena dehanāśādibhayotpādāt ity arthaḥ ||
vedhitāḥ vyāptāḥ ||
svā ahaṅkṛtir dehaviṣayaḥ ahaṅkāraḥ vidyate yeṣām | te | tādṛśāḥ | teṣāṃ ratiḥ āsaktiḥ | rāga iti yāvat | bhavabhāvasthā saṃsārikapadārthaviṣayā | bhavabhāginī saṃsārapradā ||
sāpekṣatvam mā mariṣyāma ity evaṃrūpāpekṣāsahitatvam | bhītyā maraṇabhayena | hariṇakāḥ kathambhūtāḥ | mattebhānām yaḥ gaṇaḥ | tena saṃrabdhāḥ kṣobhayuktāḥ kṛtāḥ ||
sāpekṣatvam eva spaṣṭayati
bhremuḥ bhramanti sma ||
śarīram ekam kevalam | arthayante iti tādṛśānām | tathā maraṇād bhītānām | teṣām mūrdhni | iti pūrvoktaprakāreṇa | alpasattvatayā kartryā | padaṃ kṛtam | alpasattvās te jātā2653 iti bhāvaḥ | padaṃ kathambhūtam | āpatpradam vipatpradam2654 ity arthaḥ ||
pramlānasattvāḥ naṣṭadhairyāḥ | na śekuḥ na samarthāḥ jātāḥ | kṣīṇam indhanaṃ yeṣām | te indhanakṣīṇāḥ ||
vibudhānām devānām | sudamyatām sunigrāhyatām ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
kutrāpatad ity apekṣāyām āha
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
teṣām asurāṇām | raṇena utsannaḥ viśīrṇaḥ | kośaḥ madhyaṃ yeṣām | teṣu ||
spaṣṭam ||
dūreṣu dūravartiṣu ||
spaṣṭam ||
niṣkrānte bhūmau patite | kupite īkṣaṇe yeṣām | te ||
dūrāt yaḥ āpātaḥ | tena viparyastāni viparyāsaṃ gatāni | ata eva patanti aṃśukāni yeṣām | te | tādṛśāḥ ||
kaṇṭhalagnāni yāni śirastrāṇāni2660 | teṣāṃ yaḥ khaṭatkāraḥ śabdaviśeṣaḥ | tataḥ ugrā bhītiḥ2661 yeṣām | te | tādṛśāḥ ||
śalmalyagreṣu vṛkṣaviśeṣāgreṣu | yaḥ dṛḍhaḥ | ā samantāt | pātaḥ | tena protaḥ kaṅkaṭaśaṅkavaḥ kavacakīlakāḥ yeṣām | te | tādṛśāḥ ||
sargāntaślokena samāptiṃ karoti
spaṣṭam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇa ekonatriṃśaḥ2662 sargaḥ ||
oṃ | tadā dāmādayaḥ kīdṛśāḥ sampannā ity | atrāha
spaṣṭam ||
nanu śambaraḥ kiṃ kṛtavān2663 ity | atrāha
dāmādīn prati śambaraḥ kupito ḥbhūd iti piṇḍārthaḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
taiḥ kukuhaiḥ | sārdham | daśavarṣasahasrāntām daśavarṣasahasrasaṅkhyāparyantām | avadhim kālāvadhim | te dāmādayaḥ nītavantaḥ nayanti sma | te kathambhūtāḥ | āttāḥ dhāritāḥ | kuvāsanāḥ dhanādiviṣayāḥ ninditāḥ saṃskārāḥ | yaiḥ | tādṛśāḥ ||
vyavartata pariṇato ḥbhūt ||
spaṣṭam ||
aparijñātam iti viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
vadhakarma kurvantīti vadhakarmakarāḥ | tadvat ākāraḥ yeṣām | te | tādṛśāḥ | atyantahiṃsakā ity arthaḥ ||
tajjanma rājakiṅkarajanma | suhmeṣu janapadaviśeṣeṣu2667 ||
vaktrabuddhayaḥ iti viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ ||
atra pūrvokteṣu deśeṣu | itarām yoniṃ śavaratvādibhinnām ||
kathambhūtāḥ te tatra sthitā ity | atrāha
kalkam malam ||
saṅgṛhya2670 pūrvoktayonikleśaṃ kathayati
proktanyāyeneti bhāvaḥ ||
sargāntaślokena dāmādivṛttāntaṃ tāvat sthāpayati
ūḍhāḥ īritāḥ | upaśamam vāsanārāhityam | phalitaṃ kathayati anantam iti | ata iti śeṣaḥ | he rāma | yataḥ dāmādibhiḥ vāsanāvaśata evaṃvidhā yātanā prāptā ataḥ tvaṃ vāsanāyāḥ ahaṃmametirūpāyā vāsanāyāḥ | anantam antarahitam | dāruṇam kaṭhinam | mahattvam parikalaya niścinu | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe triṃśaḥ sargaḥ ||
oṃ | pūrvoktam anusmārayati
prabodhāya vāsanāvaśyaṃ tyājyety evaṃrūpāya2671 prakṛṣṭabodhāya | na līlayeti | līlayā parihāsena | parihāsārtham iti yāvat | na | vacmi | avañcakatvād iti bhāvaḥ ||
dāmādivṛttāntāvaṣṭambhena nānāvidham upadeśam prastauti
avivekasya anātmani dehādāv ātmābhimānarūpasyāvicārasya | anusandhānāt sphuraṇāt | cittam kartṛ | īdṛśīm dāmādyanubhūtāpatsadṛśīm2673 | āpadam karmabhūtām | anantataraduḥkhāya anantataraduḥkhārtham | helayā prayatnaṃ vinā | parigṛhṇāti anubhavati | ato ḥviveka eva tyājya iti bhāvaḥ ||
vāsanātyāgam prati uttejanāya dāmādibhir anubhūtāṃ vipadaṃ kathayati
uttarārdhe kaśmīreṣv iti śeṣaḥ ||
spaṣṭam ||
nirahaṅkāram deho ḥham iti sthūlāhaṅkārarahitam | yat cit cidrūpam | sattvam sattvākhyam manaḥ | tena yā udāradhīratā maraṇādibhayarāhityena udārabhāvaḥ dhīrabhāvaś ca | sā kva nāma bhavati | mithyābhūtā yā vāsanā saṃskāraḥ | tasyā āveśāt āveśena utpannā | ahaṅkārakukalpanā deho ḥham ity evaṃrūpāhaṅkārarūpā ninditā kalpanā | kva bhavati | anayor antaraṃ svayam eva paśyeti bhāvaḥ ||
iyam puraḥsphurantī | ātatā vistīrṇā | śākhāpratānaiḥ nānāpadārtharūpaiḥ śākhāsamūhaiḥ | gahanā durgamā | saṃsāra eva viṣamañjarī viṣalatā kartrī | ahaṅkāra evāṅkuraḥ bījam | tasmāt udeti prādurbhavati | ahaṅkārābhāve kasya kiṃrūpaḥ saṃsāraḥ syāt | suṣuptau hi ahaṅkāravilaye sarve saṃsāraṃ nānubhavantīti bhāvaḥ ||
phalitaṃ kathayati
he rāma | yasmāt ahaṅkāra evāpad asti ataḥ tvam ahaṅkāram deho ḥham ityādirūpaṃ sthūlam ahaṅkāram | antaḥ manasi | prayatnataḥ samyagjñānākhyaprayatnena | mārjaya utpuṃsaya | tataḥ kim mama setsyatīty | atrāha aham iti | aham sthūladehādirūpaḥ aham | naiva kaścit asmi | śuddhacinmātratattvasyaiva sattābhāktvayogāt2675 | iti evam | arthāt ahaṅkāram2676 mārjayitvā tvam sukhī dehādinairapekṣyakṛtamahāsukhayuktaḥ2677 | bhava | dehādyapekṣāvaśād2678 eva hi puruṣaḥ duḥkhī bhavati | nanu dehaṃ tāvat dehāpekṣā kva gacchatīti cen | na gacchati | kiṃ tu tadviṣayāhambhāvahīnatayā tadbhāvābhāvacintāḥ na vyākulīkurvanti | tadyātrāmātranimittaṃ kṛtasya pravāhāgatasya prayatnasya tu na tādṛśī duḥkhakāritāstīty alam ||
nanv ahaṅkāreṇa ko doṣa utpādyate yena puruṣo duḥkhī bhavatīty | atrāha
paramārthaḥ paramopādeyabhūtaḥ paramātmā | sa evāhlādakāritvāt induḥ | tasya maṇḍalam sarvavyāpakaṃ svarūpam | ahaṅkāra eva deho ḥham ity evaṃrūpaḥ ahaṅkāraḥ eva | ambudaḥ meghaḥ | tena channam āvṛtaṃ sat | adṛśyatvam ahamparāmarśaviṣayatvāyogyatām | upāgatam | dehābhimānāviṣṭo hi puruṣaḥ paramārthataḥ svarūpabhūtam api cinmātratattvaṃ nāhantayā parāmṛśati | tat kathambhūtam | rasāyanamayam mahānairapekṣyādhāratvenāmṛtasvarūpam | ata eva śītam apekṣāsvarūpasantāparahitam | ataś ca sukhasvarūpaparamātmācchādakatvena yuktam evāhaṅkārasya santāpakāridoṣotpādakatvam iti bhāvaḥ ||
ahaṅkāraprabhāvenaiva tvam prādurbhūto ḥsīty abhiprāyeṇāha
māyāyāḥ śambarāmbaraprayuktāyāḥ māyāyāḥ | māhātmyena prabhāvena | dānavāḥ dānavarūpatāṃ yātāḥ | ata evāsantaḥ2679 api trayaḥ damavyālakaṭāḥ | ahaṅkāra eva piśācaḥ2680 | tenāttāḥ gṛhītāḥ santaḥ | sattām vayaṃ dāmādaya ity evaṃrūpāṃ sattām | gatāḥ | evaṃ tvam api māyāmāhātmyena manuṣyarūpatāṃ yātaḥ | ata evāsan api svāhaṅkāravaśād eva svasattām anubhavasīti bhāvaḥ ||
nanu te dāmādayaḥ kaśmīreṣu kasmin palvale santīty | atrāha
spaṣṭam ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
hi yasmāt | asataḥ sattākartṛtvam abhajataḥ | bhāvaḥ sattā | nāsti | śaśiśṛṅgādāv adarśanāt | sataḥ sattākartṛtām bhajataḥ | abhāvaḥ asattā | nāsti | paṅkanikṣipte bīje adarśanāt | ataḥ asantaḥ śambaramāyodbhāvitatvena sattākartṛtvam abhajanto ḥpi | te dāmādayaḥ | santaḥ sattāyuktāḥ | kathaṃ sampannāḥ | iti evam | me vada kathayety arthaḥ2683 ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
etat tvayoktaṃ vastu | evam bhavati | hi yasmāt | asat vastu | kvacit kutrāpi deśe kāle vā | sat na bhavati sattāṃ na bhajati | arthāt sad asad veti jñeyam | nanu tarhi katham indriyāgocaratvenāsatām paramāṇūnām indriyalabhyatvena satsvarūpasya ghaṭasya bhāvaḥ dṛśyate sataḥ ghaṭasya kālavaśataḥ asatsvarūpaparamāṇutā cety | atrāha kadācid iti | kiñcit api paramārthataḥ anirvacanīyasanmātrarūpatvenāvasthitam api | etat pratyakṣeṇānumānena ca puraḥsphurat sattvāsattvābhyāṃ jñātaṃ ghaṭaparamāṇvādirūpaṃ vastu | bṛhat bhavati tanu vā bhavati | tathā ca nātra sato ḥsattvam asato vā sattvam iti bhāvaḥ ||
tathā ca dāmādiṣu ko nyāya ity | atrāha
tvam prathamam brūhi | kim bravīmīty apekṣāyām āha kim itīti | kim vastu | sad api bhavat | asat sthitam asadrūpaṃ sampannam | kiṃ vāsat api bhavat | sat sthitam sadrūpaṃ sampannam | nanu matkathanena kiṃ setsyatīty | atrāha nidarśaneneti | tataḥ aham anena nidarśanena tvaduktena dṛṣṭāntena | tvadvibodhanaṃ kariṣye | anyathā tvaṃ na śroṣyasīti bhāvaḥ ||
śrīrāmaḥ kathayati
kila niścaye | he brahman | amī pratyakṣaṃ sphurantaḥ | vayam | santaḥ eva santaḥ sthitāḥ bhavāmaḥ | na hi asmākam asattvaṃ kenāpi prakāreṇa yuktam parasparam ālāpādyarthakriyāsambhavāt | tu pakṣāntare | dāmādayaḥ asantaḥ api śambaramāyodbhāvitatvenāsanto2685 ḥpi santaḥ | santaḥ sthitāḥ bhavanti | aham iti evam | vacmi bravīmi ||
śrīvasiṣṭhaḥ anena nidarśanena śrīrāmasya bodhanaṃ karoti
māyāmayāḥ māyāsvarūpāḥ | iha asmin saṃsāre | dṛṣṭāntam uktvā dārṣṭāntikaṃ kathayati tathaiveme vayam iti | ime parasparam ālāpaṃ kurvantaḥ | yāmaḥ āyāmaḥ iti sarvāsāṃ kriyāṇām upalakṣaṇam | sarvaṃ kurma ity arthaḥ ||
nanu vayaṃ kathaṃ dāmādivad asadrūpā ity | atrāha
tvadbhāvaḥ rāmeti nāmnaḥ tava sattā | alīkam eva asatyam eva bhavati | madbhāvaḥ vasiṣṭheti nāmadheyasya mama sattā ca | alīkam eva bhavati | kathambhūtaḥ tvanmadbhāvaḥ | anubhūtaḥ api asmin samaye anubhūyamāno ḥpi | asadrūpaḥ | atra viśvāsotpādakaṃ dṛṣṭāntaṃ kathayati svapna iti | ayam bhāvaḥ | yathā puruṣaḥ svapne svamaraṇam asatyam eva paśyati | anyathā svapnadraṣṭur abhāvena kaḥ svamaraṇam paśyet | tathā tvadbhāvamadbhāvāv api āvām paśyāvaḥ | anyathā tvayi tvattāyām eva mayi mattāyām2686 eva niṣṭhitāyāṃ tvam mām prati tvam iti na paśyeḥ | svam praty aham iti tvayi tvattvasya mayi mattvasya niṣṭhitatvāt iti | anubhūta iti vartamāne niṣṭhāprayogaḥ ||
etad eva dṛṣṭāntāntareṇa2687 kathayati
yathā mṛtaḥ bandhuḥ svapne anubhūtaḥ api asanmayaḥ asatya eva | bhavati | caḥ hetvarthe | ca yataḥ | mṛto ḥyam iti jñaptiḥ jāgratkālīnaḥ bodhaḥ yataḥ asti | evam anena prakāreṇa | anubhūtam api jagat asad bhavati | jñānināṃ nāstīty atadviṣayo bodho bhavati | ajñānāṃ tu suṣuptikālīnaḥ | anyathā nāsīd iti jāgratkālīnaparāmarśāsambhavād iti2688 bhāvaḥ ||
nanu tarhi sarveṣāṃ kathaṃ na2689 maduktānuguṇyenaiva bodho ḥstīty | atrāha
hi niścaye | mūḍhaviṣayā eva | na tu tajjñaviṣayā | eṣā uktiḥ taveti śeṣaḥ | tava na virājate na śobhate | tajjñatvād2690 iti bhāvaḥ | nanu tarhi tvanmadbhāvānubhūteḥ kiṃ karomīty2691 | atrāha abhyāseneti | abhyāsena viruddhānubhavābhyāsena | vinā | anubhūteḥ pūrvasyāḥ anubhūteḥ | apahnavaḥ nodeti | ataḥ tvam api tvadbhāvasadbhāvāsatyatānubhavam eva kuru yena tvadbhāvasadbhāvānubhūtiḥ na syād iti2692 bhāvaḥ ||
nanv abhyāsena vinā katham anubhūter apahnavaḥ na sampadyate ity | atrāha
niścayaḥ anubhavaḥ | antar manasi | prarūḍhaḥ dṛḍhībhūtaḥ | svabhāva evāyam iti bhāvaḥ ||
idam puraḥ sphurat | jagat asat bhavati | brahma bāhyāntaḥkaraṇāviṣayaṃ2697 saccinmātrarūpam brahmākhyaṃ vastu | sat bhavati | iti evam | yaḥ vakti kathayati | tam tajjñam | unmattāḥ svārthāparijñānena unmattarūpāḥ | vimūḍhāḥ ajñāḥ | unmattam iva vihasanti | tadupadeśaśravaṇasya tu kā kathety | ato ḥsau na vaktīti bhāvaḥ ||
nanu kimarthaṃ te taṃ hasantīty | atrāha
akṣībakṣībayoḥ svātmānandākhyamadhupānena tadapānena ca saṃsāram prati vismaraṇāvismaraṇaśīlayoḥ | tajjñājñayor bodhe anubhave | aikyam parasparasammatirūpam aikyam | kva syāt | na syād ity arthaḥ | na hi kṣībākṣībayor iha bodhe sammatiḥ dṛśyata iti bhāvaḥ | ataḥ ete hasantīty āśayaḥ | tayoḥ kayor iva | chāyātapayor iva | yathā āndhyaprakāśarūpayoḥ chāyātapayoḥ bodhe2699 padārthaprakaṭanākhye bodhe2700 | aikyaṃ nāsti | tathety arthaḥ ||
nanu kimarthaṃ tayoḥ bodhe aikyaṃ nāstīty | atrāha
anubhūte | ata eva satye satyatayā jñāte | arthe cinmātrākhye jagadākhye ca vastuni | tajjñaḥ ajñaḥ ca yatnenāpi apahnavaṃ kartuṃ na śaknoti | puraḥsphurattvāt | na hi puraḥ sphurat vastu kaścid apahnotuṃ śaknoti | ata eva tayoḥ bodhe aikyaṃ nāstīti bhāvaḥ | kaḥ yathā na śaknoti | śavo2701 yathā | yathā śavaḥ ākramaṇam padārthākramaṇam | na śaknoti | tathety arthaḥ ||
nanu tarhi ajño ḥpy etad eva kathayatv ity | atrāha
sarvaṃ jagad brahma bhavati | iti evam | vaktum tajjñasya cinmātrākhyabrahmasvarūpajñasya2702 | yujyate | yataḥ sa eva tajjñaḥ eva | tat brahma | anubhūtavān dṛṣṭavān | kasmin sati | avidyāyāḥ ananubhave jagatpadārtharūpaiḥ bhāvābhāvaiḥ upalakṣitāyāḥ avidyāyāḥ adarśane sati ||
punar api etad eva kathayati
he rāma | eṣā vāk sarvam brahmeti vāk | prabuddhākhyo yaḥ viṣayaḥ yogyo deśaḥ | tatra pravirājate | arthāt abuddhaviṣaye na rājate iti jñeyam | nanu kathaṃ tatraiva rājate ity | atrāha buddhasyeti | yataḥ iti śeṣaḥ | yataḥ buddhasya kiñcana kiñcid api śarīrādikam | asmīti rūpeṇa nāsti asmīti jñānaviṣayaṃ nāsti | ayam bhāvaḥ | ajñaḥ deho ḥham iti niścitaḥ tadupayogīni vastūny api satyānīti jānāti | anyathā tadarthaṃ rātrindinam prayatnaparatvāyogāt | jñas tu dehābhimānābhāvāt tadupayogiṣu satyatāṃ na jānāti | anyathā tadviṣayāyā upekṣāyā ayogāt | iti tajjñasyaiva sarvam brahmeti vaktuṃ yuktaṃ nājñasyeti2703 ||
nanu tajjñasyāsyā anubhūteḥ kadācid apahnavo ḥsti na vety | atrāha
sudhīḥ jñaḥ | idam jagat | śāntam param brahmaiva bhavati | ity eva evam eva | anubhavan bhavati | ataḥ tasya jñasya | asyāḥ svānubhūteḥ apahnavaḥ kartuṃ na yujyate yukto na bhavati ||
nanu tarhi tvaṃ kathaṃ śrīvasiṣṭha iti nāmayogyo ḥsīty | atrāha
aham vasiṣṭhākhyaḥ aham | ātmani svasmin | parasmāt uttīrṇāt cinmātrāt | vyatirekeṇa nāsmi | tvaṃ tu yat paśyasi tat paśyeti bhāvaḥ | ato mayi vasiṣṭhatā2705 vasiṣṭheti nāmayogyatā | nāsti | kim iva | ūrmikāditvam iva | yathā ūrmikāditvaṃ hemani nāsti | tathety arthaḥ | ato ḥham api vasiṣṭho nāsmīti bhāvaḥ ||
nanu yadi tvaṃ svātmanīdṛśo ḥsi tarhi mūḍhaḥ kīdṛśo ḥstīty | atrāha
mūḍhaḥ cinmātrasvarūpaparamātmajñānahīnaḥ | ātmani | bhūtatvavyatirekeṇa2706 dehabhāvād ṛte | kiñcana kiñcid api | nāsti | tajjñas tu taṃ yadrūpam paśyati tadrūpam paśyatv iti bhāvaḥ | yataḥ ajñe paramārthatā paramārthabhūtacinmātrabhāvaḥ | nāsti | sa hi svaṃ cinmātrarūpaṃ na paśyati | kim iva | hemeva | yathā ūrmyādibuddhau ūrmikādibuddhau sati | hema nāsti | tathety arthaḥ ||
saṅgṛhya kathayati
mūḍhaḥ ajñaḥ | mithyābhūtā yā ahantā dehaviṣayaḥ ahaṅkāraḥ | tanmayaḥ bhavati | sudhīḥ tajjñaḥ | satyaḥ satyabhūtaḥ | yaḥ ekātmā sarvavyāpakaḥ paramātmā | tanmayaḥ bhavati | nāma niścaye | anayoḥ mūḍhasudhiyoḥ | svabhāvasya mithyāhaṅkārākhyasya paramārthākhyasya ca svarūpasya | apahnavaḥ apalāpaḥ | kvacit na yujyate | na hi puraḥ sphurat svasvarūpaṃ kaścid apahnotuṃ śaknoti ||
etad eva sadṛṣṭāntam āha
yaḥ puruṣaḥ | yanmayaḥ niścayadvāreṇa yatsvarūpaḥ syāt | tasya puruṣasya | tasmin svarūpe | apahnavaḥ katham syāt | hi yasmāt | puruṣasya ghaṭo2708 ḥsmīti vākyam unmattatā eva bhavati | ataḥ brahmātmatve niścitasya jñasya sthūladehātmatve niścitasyājñasya ca svānubhūter apahnavaḥ na yukta iti bhāvaḥ ||
prakṛtam phalitatvenānusmarati2709
yataḥ svapratītisiddham evāsmākaṃ dāmādīnāṃ ca svarūpaṃ tasmāt tato hetoḥ | ime vayaṃ satyāḥ na bhavāmaḥ | dāmādayaś ca satyāḥ na bhavanti | pratyuta te dāmādayaḥ | asatyāḥ bhavanti | ime vayaṃ cāsatyā bhavāmaḥ | yataḥ naḥ sthūlarūpāṇām asmākam | sambhavaḥ sattāyogyatā | nāsti | na hi pratītimātreṇāsad vastu sad bhavitum arhati | śaśaśṛṅgāder api sattvaprasaṅgād iti bhāvaḥ ||
nanu tarhi tajjñasyāpi cinmātrākhyaṃ svarūpam asmadādivat2710 pratītisiddham evāstīti so ḥpi asad eva syād ity | atrāha
satyam yat saṃvedanam | tadrūpaṃ ghaṭādisaṃvedyādūṣitasaṃvedanarūpam iti yāvat | na hi ghaṭādisaṃvedyopahitasya saṃvedanasya satyatvaṃ yuktam | saṃvedyanāśena tasyāpi naṣṭakalpatvāt | nāpi saṃvedyasya2711 satyatvaṃ yuktam | pratītimātrasāratvāt | śuddham cetyākhyamalādūṣitam2712 | ata eva nirañjanam nirlepam | satyam sarvasāratvena sthitatvāt satyaṃ rūpaṃ | sarvagatam sākṣitayā sāratvena ca sthitatvāt sarvavyāpakam | śāntam svasvarūpe viśrāntam | anastamitodayam2713 bodhākāśam cinmātrākāśam | asti paramārthataḥ sattām bhajati | ataḥ pratītimātrasiddhatvābhāvāt paramārthasati cinmātrasvarūpe svatayā niścitasya jñasya nāsatyatvam iti2714 bhāvaḥ ||
cidātmānam eva punaḥ punaḥ viśinaṣṭi
sat sarvopādanatvena sthitatvāt satsvarūpam | na hi asat upādānībhavitum arhati | ata eva niḥśūnyam śūnyetarasvarūpam | tathāpi nakiñcit iva sthitam bāhyāntaḥkaraṇāgocaratvāt śūnyavat tiṣṭhat | tat cinmātrākhyaṃ vastu | sarvam samastaṃ jagat | bhavati | atra hetutvenottarārdhaṃ kathayati tatreti | yata iti śeṣaḥ | yataḥ tatra vyomni cinmātrākāśe | imāḥ puraḥ sphurantyaḥ | dṛṣṭayaḥ jagadrūpāḥ pratītayaḥ | vibhānti sphuranti | dṛṣṭayaḥ kāḥ | nijāḥ bhāsaḥ nijāni kacakāni2716 | na tu svavyatiriktā ity arthaḥ | sarvasaṃvitsākṣikeṇa svapnadṛṣṭānte etat svasiddham eveti nātrāyastam ||
etad eva sadṛṣṭāntaṃ kathayati2717
yathā taimirikākṣasya timirarogopahatanetrasya puruṣasya | sahajāḥ eva | na tv āgantukāḥ | dṛṣṭayaḥ netraraśmayaḥ | keśoṇḍukādivat keśakūrcādivat | bhānti sphuranti | tathā tatra cinmātrākhya ākāśe2718 | imāḥ sṛṣṭayaḥ bhānti | etā api cinmātraraśmirūpā eveti bhāvaḥ | ādiśabdena dvicandrādeḥ grahaṇam ||
nanu kena yatnena nijaraśmirūpaṃ2719 jagad asau karotīty | atrāha
saḥ cidākāśaḥ | ātmānam svasvarūpam | yathā yena prakāreṇa yuktam | vetti jānāti | tathā tena prakāreṇa2720 yuktam | anubhavati sākṣāt paśyati | ataḥ asatyam api jagat | tadīkṣaṇāt cidākāśasya vīkṣaṇāt | satyam bhavati | svapnajagad iva svapnadraṣṭrā2721 vīkṣaṇāt | ato yatnarahitam evāsau etat karotīti bhāvaḥ ||
phalitaṃ siddhāntaṃ kathayati
tasmāt tato hetoḥ | iha jagattraye kiñcit na satyam asti nāpi asatyam asti | cidrūpam cidātma | yat vastu | yathā vetti | tat tathā asaṃśayam udeti | svapnavad iti śeṣaḥ ||
anena phalitaṃ dāmādisāmyaṃ svasya kathayati
ata iti śeṣaḥ | ataḥ yathā dāmādayaḥ satyāsatyāḥ bhāsamānatvena satyāḥ paramārthatas tv asatyāḥ | abhyuditāḥ prādurbhūtāḥ bhavanti | ime vayaṃ tadvad2722 eva satyāsatyāḥ abhyuditāḥ bhavāmaḥ | tulyanyāyāt2723 iti bhāvaḥ | he aṅga | ataḥ atra ihaloke | tān praty api tān praty eva | vikalpanā satyatvakalpanā | kim asti | yadi svasatyaṃ kalpayasi tarhi tān api kurv iti bhāvaḥ ||
nanu kathaṃ dāmādīnām asmākaṃ2724 ca parasparaṃ sāmyam astīty | atrāha
asyātmatvena sphurataḥ | anantasya antasākṣitvenāpi sthitatvād antarahitasya | sarvagasya sarvavyāpakasya | nirākṛteḥ paricchinnākārarahitasya | cidvyomnaḥ cidākāśasya | sambandhinī yā cit cidākhyaḥ spandaḥ | antaḥ svabhittau | yathā yena rūpeṇa | udeti sphurati | sā cit | tatra tasyāṃ cinmātrabhittau | tathā tena rūpeṇa | bhāti kacati | svapnavat iti śeṣaḥ ||
nanu tathāpi kim prakṛte āyātam ity | atrāha
tathākārasya dāmādyākārasya yānubhūtiḥ | tataḥ ||
tathākārasyāsmadādyākārasya | yā anubhūtiḥ | tataḥ | tathā ca dāmādibhiḥ sahāsmākaṃ sāmyam eveti bhāvaḥ ||
vyomavapuṣaḥ atyantaśuddhatvād vyomasvarūpasya | cidvyomnaḥ sambandhinaḥ | svaḥ yaḥ svapnapratibhāsaḥ | tasya jagad iti abhidhā jagad iti nāma | kṛtā | cidvyomneti bhāvaḥ | kā iva | mṛgāmbutā iva | yathā tāpasya mṛgāmbutāmbu iti nāma kriyate | tathety arthaḥ ||
nanu tarhi sarvaṃ cidvyoma jaganmayam eva kim astīty | atrāha
cidvyoma yatra yasminn aṃśe | prabuddham jagadrūpasvaparāmarśayuktam | bhavati | tatra tenaiva cidvyomnaiva | dṛśyābhidhā kṛtā | yatra yasmin bhāge | suptam jagadrūpasvarūpāmarśarahitam | bhavati | tatra tenaiva mokṣābhidhā kṛtā | tathā ca na sarvaṃ cidvyoma jagatsamayevāstīti bhāvaḥ ||
nanu tarhi cidvyomnaḥ sāṃśatvam āgatam ity | atrāha
paramārthavicāre kriyamāṇe tat cidvyoma | kvacit kutrāpy aṃśe | kadācana jātu | āsuptaṃ na bhavati | prabuddhaṃ ca na bhavati | tatsākṣikayoḥ svāpaprabodhayoḥ tadvyatirekeṇa sattāyā ayogāt | na ca tad eva tasya viśeṣakam bhavati2728 | ghaṭasyāpi ghaṭaviśeṣakatvaprasaṅgāt2729 | ataḥ paramārthavicārayuktena tvayā dṛśyaṃ jagat kevalam svāpabodhādidharmarahitam | cidvyometi avagamyatām jñāyatām | proktanyāyena mokṣajagattvāpādakayoḥ cinmātrāśrayayoḥ svāpabodhayor asambhavāt ||
atyantarahasyatvāt punaḥ pūrvaślokapūrvārdhoktam evārthaṃ kathayati
nirvāṇam acetyacinmātram | nirvṛtiḥ nirvāṇam | yathā taraṅgajalayoḥ bhedo na yuktaḥ | tathā sarganirvāṇayor api bhedo na yukta iti bhāvaḥ ||
nanu tarhi jagad iti śabdajñānayoḥ kā gatir ity | atrāha
asau acetyacidātmā paramārthe2730 paramārthabhūte svasvarūpe | svayaṃ jagad iti rūpaṃ vetti | jagadrūpatām paśyatīti yāvat | kim iva | cakṣur iva | yathā taimirikam taimirikasambandhi cakṣuḥ svakam raśmirūpaṃ svātmānam | keśoṇḍukam iva vetti | tathety arthaḥ | svakaṃ kathambhūtam | īkṣitam svasmād bahiḥprasaraṇena dṛṣṭam | anyathā atīndriyatvahāneḥ | atīndriyaṃ hi indriyaṃ sarvair uktam ||
nanu tarhi keśoṇḍukavat bhāsamānatvāt jagat kiñcid asti | tat katham asya nirvāṇarūpatvam uktam ity | atrāha
tat bhāsamānam | keśoṇḍukaṃ kiñcid api na bhavati | hi yasmāt | sā dṛṣṭiḥ taimirikadṛṣṭiḥ2732 | tathā keśoṇḍukarūpeṇa | sthitā bhavati | yataḥ sahasraśaḥ anviṣyamāṇam api keśoṇḍukaṃ hastagrāhyaṃ na bhavati | na cānyat tatra tadadhiṣṭhānatvayogyaṃ vastv asti | ato jñāyate dṛṣṭir eva tathātvena bhāsate iti2733 bhāvaḥ | proktaṃ nyāyam prakṛte ḥpi saṅghaṭayati naivam iti | evam idam jagat | kiñcit na bhavati | cidvyoma cidākāśam | ittham jagadrūpeṇa | saṃsthitam bhavati | svapne hi cidvyomnaḥ jagadrūpeṇa saṃsthitir dṛṣṭā | ato na virodha iti bhāvaḥ ||
siddhāntaṃ kathayati
yathānubhūtam evam eva nānātvenānubhūtam | idam sarvam sarvatrāsti | bhāsamānatvāt | nānubhūtam anubhavaviṣayatām agataṃ sat | kvacit kutracid api deśe | kiñcit leśenāpi | no asti | abhāsamānatvāt | anubhūtatvam ananubhūtatvaṃ ca jagataḥ jāgradādau suṣuptādau ca sarveṣāṃ svapratītisākṣikam eveti2735 | nātrāyāso2736 yuktaḥ | nanu tarhi sarvadā sat kim astīty | atrāha śāntam iti | śāntam anubhavitṛtvena sthitatvāt anubhūtatvānanubhūtatvākhyavikārarahitam2737 | ekam advitīyam | ātatam samantāt vyāpakam | idam ātmatvena puraḥ sphurat | ittham anubhūtatvānanubhūtatvavikāragrastajagadrūpatvena sphurad iti śeṣaḥ | sat sanmātrākhyaṃ vastu | āste2738 sarvadā tiṣṭhati | ananubhūtatvāvasthāyām api svānanubhūtyanubhavitṛtvena2739 sthitatvāt | phalitaṃ kathayati santyakteti | ataḥ tvam santyaktaśaṅkam jagatsatyatvaśaṅkārahitam | abhedam2740 bhedabuddhirahitam | āssva tiṣṭha ||
sargāntaślokenāpy etad2741 eva kathayati
idam accham kham nakiñcidrūpatvāt nirmalaṃ jagadākhyam ākāśam | mahācitaḥ rūpam svarūpam | bhavati | mahācitaḥ rūpaṃ kathambhūtam | śilodarasya yaḥ ākāraḥ | tadvad ghanam | cidghanam ity arthaḥ | ata eva praśāntam cetyākhyakṣobharahitam2744 | svapnajagataḥ sphuṭaṃ cinmātrarūpatvadarśanād iti bhāvaḥ | nanu tarhi bhāvābhāvabuddhiḥ katham astīty | atrāha naivāstīti | asti nāstīti dṛśau bhāvābhāvabuddhī | kvacit naiva staḥ | ābhāsamātrarūpatvād ity arthaḥ | nanu tathāpi2745 katham bhāsamānayoḥ bhāvābhāvayoḥ apahnavaḥ kartuṃ śakyata ity | atrāha yac cāstīti2746 | yac ca bhāvābhāvarūpaṃ kiñcit tvaddṛṣṭyā asti | tat sādhu samyak | tad eva mahācidrūpam eva | asti | tad vinā sākṣirahitasya tasyāsatkalpatvāt2747 | tatpratītisiddhatve tu svapnapadārthavat tattvānapāyāc2748 ceti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇa ekatriṃśaḥ sargaḥ2749 ||
oṃ | śrīrāmaḥ pṛcchati
duḥkhasya nānāyonibhramaṇarūpasya ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
spaṣṭam ||
yamavākyaṃ kathayati
itiśabdaḥ yamavākyasamāptau ||
atra śrīrāmaḥ pṛcchati
he bhagavan | tvaṃ yathākramaṃ kathaya | te dāmādayaḥ | imaṃ svavṛttāntaṃ kutra deśe | kadā kāle | kena varṇyamāṇam | katham kena prakāreṇa | śroṣyanti ||
śrīvasiṣṭha uttaraṃ kathayati
ālānitāśayāḥ baddhamanasaḥ ||
taraṅgarūpāḥ yāḥ valanāḥ dolāviśeṣāḥ | tāsu | saraḥsārasānāṃ sambhogāḥ | tān | sārasocitān bhogān ity arthaḥ | āgataśuddhayaḥ prāptakāṣāyapākāḥ | ata eva bhuvanabhūṣaṇāḥ ārṣam puṃstvam | labdhā yuktiḥ viyogarūpā yuktiḥ yaiḥ | te | tādṛśāḥ | yadṛcchayā na tu prayatnena | te kānīva | rajaḥsattvatamāṃsīva | yathā tāni yadṛcchayā siddhayā | bhedaprāptyā viyuktāni bhaviṣyanti | tathety arthaḥ ||
spaṣṭam ||
kośacakram karṇikā ||
spaṣṭam ||
kalaviṅkaḥ kathambhūtaḥ | artharahitam āraṭati kūjatīti artharahitāraṭiḥ | ka iva | prathamam alpaśrutaḥ chāttraḥ prathamālpaśrutacchāttraḥ | sa iva | alpaśrutaḥ chāttro hi artharahitam eva raṭati | tataḥ kālena tu sārtham api raṭatīti prathamagrahaṇam ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
kaṭāvasthām prastauti2759
vihāraḥ krīḍāpradeśaḥ ||
tasmin tatra vihāre | tasya bhūmipasyāmātyaḥ tadbhūmipāmātyaḥ ||
kṛtaḥ hiñjīrapañjaraḥ lohapañjaraḥ yasya | tādṛśaḥ ||
nṛsiṃhaḥ narasiṃhaḥ | dāmavyālakaṭādīnām sambandhinīṃ kathām | ādiśabdena śambarādīnāṃ grahaṇam ||
krakaraḥ pakṣaviśeṣarūpaḥ | sa kaṭaḥ tām svasambandhinīṃ kathāṃ śrutvā | saṃsmṛtā ātmabhūḥ svotpattiḥ yena | tādṛśaḥ | ata eva śāntaḥ mithyārūpaḥ ahamaṃśaḥ yasya | tādṛśaḥ san | param utkṛṣṭam | nirvāṇam brahmaṇy ātyantikaṃ layam | eṣyati gamiṣyati ||
tathaiva kaṭavat eva ||
prasaṅgena kathāprasaṅgena ||
saṅgṛhya kathayati
spaṣṭam ||
upasaṃhāraṃ karoti
evam dāmādivat | aparijñātā kiṃrūpeyam ity avicāritā ||
evam dāmādivat ||
padād adhaḥpātam eva kathayati
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
arṣyaśṛṅge2770 pradyumnaśṛṅge ||
nanu katham āpatataḥ satyabhūtasyādhaḥpātasya nivṛttiḥ śakyakriyety | atrāha2771
hi yasmāt | cidākāśaḥ mithyā rajasā rajoguṇākhyadūlyā | ārañjitaprabhaḥ rūṣitaprakāśaḥ | svarūpam cittvākhyaṃ svarūpam | atyajann eva | virūpam iva | bhāvapradhāne nirdeśaḥ | virūpatvam iva | svarūpaviruddhaṃ jaḍatvam iva | budhyate2773 anubhavati | paramārthatas tu na budhyate2774 itīvaśabdopādānam | ataḥ rajjusarpāpātavat virūpatvāparaparyāyādhaḥcyutyāpātaḥ na durvāra iti bhāvaḥ ||
punar apy etad eva kathayati
jantuḥ cidekasāraḥ dehābhimānī jīvaḥ | svayā svāvyatiriktayā | vāsanābhrāntyā śarīre ātmatvavāsanārūpeṇa bhrameṇa | avāntaram viśrāntipradeśād bhinnaṃ śarīrāhambhāvākhyam avāntaram pradeśaṃ | yāti | kathambhūtayā | paramārthataḥ asatyayāpi bhāsamānatvāt satyayā | ayam bhāvaḥ | yathā puruṣaḥ kañcid deśaṃ gantukāmaḥ taddeśavāsanākṛtayā bhrāntyāvāntarapradeśān yāti | tathā jīvaḥ citsvarūpaṃ svātmānaṃ gantukāmaḥ tadvāsanākṛtayā bhrāntyā deharūpe ātmani tiṣṭhatīti | ataḥ vāsanākṛta evādhaḥpāto ḥstīti | vāsanayā kayeva | mṛgatṛṣṇāmbubuddhyā iva | yathā mṛgaḥ viśrāntisthānabhūtaṃ jaladeśaṃ gantukāmaḥ mṛgatṛṣṇāmbubuddhyā marudeśe tiṣṭhati | tathety arthaḥ ||
nanu kenopāyenādhaḥpāto nivartate ity | atrāha
te puruṣāḥ | svapravāhabuddhyā eva svapravāhena sthitāḥ | na tu gurvādipreritā yā buddhiḥ | tayā eva | bhavāmbhodhim taranti te | ke ye | śāstreṇopāyabhūtenādhyātmaśāstreṇa iti | nirvāsanam dṛśyasaṃskārarahitam | sthitā iti | kim iti | idam anubhūyamānam2777 | dṛśyam | asat sattārahitam | bhavati | pratītimātrasāratvāt ity arthaḥ | ataḥ śāstrasyaivātra mukhyam upāyatvam iti2778 bhāvaḥ ||
śuṣkatarkāṇām etadupāyatvaṃ nirvārayati
ye puruṣāḥ | tāraḥ udbhaṭaḥ | yaḥ ārāvaḥ kathanam | sa eva vikāraḥ | tadyuktāni tārārāvavikārīṇi | śuṣkāḥ paramātmatattvanirṇayākhyarasarāhityena mukhaśoṣakārighaṭapaṭādinirṇayākhyapāruṣyeṇa ca śuṣkatulyāḥ | ye tarkāḥ tarkābhāsāḥ | tadyuktāni matāni śuṣkatarkamatāni | yānti | tāny evopāyatvenāśrayam | te2780 puruṣāḥ | aśubham saṃsārākhyam anartham | na nāśayanti | api tu nānāvikalpagrastatvād vardhayanty eveti bhāvaḥ | śuṣkatarkamatāni kāni | śvabhrajalāni2781 śvabhrajalatulyānīti yāvat | śvabhrajalāny api tārārāvavikārīṇi śuṣkāni duṣprāpatvāt malānāśakāni ca bhavanti ||
nanu tarhi keṣām aśubhanāśaḥ sampadyata ity | atrāha
he aṅga | svā nijā | yā anubhūtiḥ anubhavaḥ | tena prasiddhena svānubhavasiddheneti yāvat | tathā āgamam sacchāstram | anugacchatīti tādṛśena mārgeṇa gacchatām vināśaḥ aśubhanāśarūpaḥ2782 vināśaḥ | na bhavati | teṣām aśubhaṃ na2783 naśyatīty arthaḥ | teṣāṃ keṣām iva | patatām iva | yathā patatām kumārgaluṭhitānām | vināśo bhavati | tathaiṣāṃ na bhavatīti vyatirekadṛṣṭāntaḥ | svamataviruddhanivartanāya svānubhūtiprasiddhenety uktam [...]*2784 ||
nanu yadi tarkamatāśrayaṇenānarthaprāptiḥ syāt tarhi tadapekṣayā sāṃsāriko vyavahāra2785 eva śreyān ity | atrāha
idam vastu | me mama | syāt bhavatu | idam me syād iti evam | buddhimatām buddhiyuktānām | matiḥ buddhiḥ | svena daurbhāgyadainyena nijena mamatākhyadāridryakṛtena dīnatvena | bhasmāpi nopatiṣṭhate na prāpnoti | anekārthatvāt dhātūnām upapūrvaḥ2786 tiṣṭhatir atra prāptyarthe vartate | āśāmayasya sāṃsārikavyavahārasyātmaprāptyupāyatve nāmāpi grahītuṃ na yogyam iti2787 | kā kathā śuṣkatarkāt śraiṣṭhyasyeti bhāvaḥ ||
proktasāṃsārikavyavahārarahitasya śubhaprāptiṃ kathayati
yaḥ udārātmā mamatākhyadāridryarahitaḥ | nityam na tu abhimatavastuprāptikāla2788 eva | trailokyam api tṛṇaṃ vetti | tam puruṣam | sarvāḥ āpadaḥ tyajanti | atṛpter evāpacchabdapravṛttinimittatvāt | āpadaḥ kā iva | rasatā iva | pādapūraṇārtho bhāvapratyayaḥ | rasaḥ iva | yathā rasaḥ jarattṛṇaṃ tyajati | tathety arthaḥ ||
nanu sarvaṃ tyajataḥ kathaṃ śarīrayātrā sidhyatīty2789 | atrāha
yasya puruṣasya | sattvacamatkṛtiḥ | sattvasya sarvatyāgarūpasya dhairyasya | camatkṛtiḥ camatkāraḥ | antaḥ manasi | sphurati | na tu dambhālasyādinā vacanamātre eva sphurati | taṃ lokeśāḥ akhaṇḍam samyak | pālayanti | kim iva | brahmāṇḍam iva | atyantanirlobhasya kāryam brahmāṇḍakāryam iva svayam eva sampadyata iti bhāvaḥ ||
nanu yadi kadācit tasya durantā vipat syāt tadā kiṃ kāryam ity | atrāha
durantāyām api antarahitāyām2790 | bahvyām apīti yāvat | āpadi vicārayuktena puruṣeṇa | akrame śāstrādiviruddhe krame | na rantavyam na laganīyam | arthāt svapravāhāgate krame rantavyam iti jñeyam [...]*2791 | ataḥ krama eva kārya iti bhāvaḥ ||
kramapradarśakaṃ sacchāstrādikam2792 praśaṃsati
mohāndhyasyākramarūpasyety arthaḥ ||
sacchāstrādisevanād utpannān maitryādiguṇān praśaṃsati
avaśyāḥ śatravaḥ | śreyaḥ mokṣākhyam paramakalyāṇam | kreyam grāhyam | utpādyam iti yāvat | guṇaiḥ sacchāstrādisevanotpāditaiḥ maitryādiguṇaiḥ | tasmāt yaśaütpādakān guṇān evāśrayed iti bhāvaḥ ||
guṇalubdhatvam praśaṃsati
asantoṣaḥ2794 apūrṇatā | śrutam adhyātmaśāstram | apare etebhyaḥ vyatiriktāḥ ||
guṇotpāditaṃ yaśaḥ praśaṃsati
yeṣām puruṣāṇām | sambandhinyā yaśaścandrikayā maitryādiguṇotpāditayā yaśaścandrikayā | janahṛnnabhaḥ janahṛdayaḥ ākāśaḥ2795 | bhāsitam | teṣāṃ kṣīrasamudrāṇām candrikotpādakatvasāmyāt kṣīrasamudratulyānām | nūnam niścayena | mūrtau hariḥ śrīnārāyaṇaḥ | sthitaḥ bhavati | teṣām manasi bhagavān satatam eva sphuratīti bhāvaḥ | yuktaṃ ca kṣīrasamudramūrtau śrīharyavasthānam ||
yuṣmābhiḥ akhilam bhoktavyam bhuktam2796 | kiñcidbhogadvāreṇa tatsamānayogakṣemāḥ sarve bhogā bhuktā ity arthaḥ | draṣṭavyāḥ darśanīyāḥ | dṛṣṭayaḥ dṛṣṭāḥ | atrāpi pūrvavat eva yojyam | bhūyaḥ punaḥ | anyat itarat bhoktavyaṃ draṣṭavyaṃ vā | kim asti | kiñcid api nāstīty arthaḥ | ataḥ bhavabhaṅgāya saṃsāranāśāya | alubdhatā lobharāhityam | dhāryatām iti śeṣaḥ ||
yathācāram svācārasadṛśam | na tv ācārāntaraniṣṭhatayā | tattve hi ayuktaṃ2797 kāritvaṃ syāt | yathāsthiti | na tu gṛhasthaḥ san vanasthatayā vanastho vā san gṛhasthatayety arthaḥ | antaḥ manasi | bhogagārdhyam bhogeṣu gardhaḥ lobhaḥ yasya | saḥ bhogagardhaḥ | tasya bhāvaḥ | tat ||
yuṣmābhiḥ | gaganagāmibhiḥ guṇaiḥ maitryādiguṇaiḥ | utpannayā2798 kīrtyā saha | saṃstavaḥ paricayaḥ | kriyatām | nanu bhogaiḥ saha saṃstavaṃ tyaktvā kīrtyā saha kimarthaṃ kurma ity | atrāha trāyanta iti | ye tādṛśyām maraṇāvasthāyāṃ nopayujyante kiṃ taiḥ saha saṃstaveneti bhāvaḥ ||
guṇotpāditayaśoyuktān praśaṃsati
pare proktayaśorahitāḥ ||
nanu yadi proktaguṇārjanenāpi na kiñcit setsyati tadā kiṃ kāryam ity | atrāha
ācārāt guṇārjanarūpāt ācārāt ||
nanu yadā kadācin mayā guṇārjane yatnaḥ kṛta eva kiṃ tena sampannam ity | atrāha
spaṣṭam ||
phalitaṃ kathayati
agardham lobharahitam | apayantraṇam bandhanarahitam ||
bhūribhaṅgānām bahunāśayuktānām | bhavatām | jīvaḥ jīrṇāndhakūpeṣu duḥkhadatvena jīrṇāndhakūparūpeṣu2801 | bhaveṣu | antardhim gataḥ | kṣīṇa2802 iti yāvat | bhavati | ataḥ yuṣmābhiḥ adhunā saḥ jīvaḥ uddhriyatām | andhakūpamagnasya hi uddharaṇam avaśyam eva kāryam iti bhāvaḥ ||
yuṣmābhiḥ2804 | itaḥ prabhṛti asmān madupadeśāt prabhṛti | bhūyaḥ punaḥ | adharād adhaḥsthānād | adhaḥ mā gamyatām | yuṣmābhiḥ | idam maduktam | etac chāstram | nirdhāryatām niścīyatām | idam kim | āpannivāraṇe astram astrabhūtam āpannivārakam ity2805 arthaḥ ||
arthamātrayā dhanaleśena2807 arthamātrārtham | raṇādikāryaṃ tyaktvā idam eva śāstram avekṣyatām iti piṇḍārthaḥ ||
idam bimbam bimbaphalam bhavati | idaṃ nimbam nimbaphalam bhavati | iti evam | svayā matyā buddhyā | vicāryatām | parapreraṇayā mā yāta mā gacchata | ke yathā | paśavo yathā | yathā2808 paśavaḥ parapreraṇayā yānti tathā yūyam mā yātety arthaḥ ||
yuṣmābhiḥ2809 | avicāraṇā avicārākhyā ghanadīrghā cāsau mahānidrā | sā tyajyatām | kathambhūtā sā | daurbhāgyadāyinī āśārūpadāridryadāyinī | tāṃ tyaktvā samprabudhyatām | yuktaś ca nidrātyāgānantaram prabodhaḥ ||
yuṣmābhiḥ | vṛddhamandakacchapavat suptaiḥ svātmavicāre vimukhaiḥ | mā sthīyatām | vṛddhamandakacchapo hi suptaḥ tiṣṭhati2810 | śanaiḥ krameṇa | jarāmaraṇaśāntaye mokṣāya | utthānam udyogaḥ | aṅgīkriyatām nirvāṇamukhyopāyabhūtaṃ sacchāstravicārādi kriyatām ity arthaḥ ||
nanu sukhasādhanadhanādyarjanam apahāya kimartham2811 anyat kurma ity | atrāha
arthasampattiḥ anarthāya duḥkhāya bhavati | arjanādau kleśahetutvāt | bhogaughaḥ bhavarogadaḥ bhavati | rāgādyutpādakatvāt | sampadaḥ śriyaḥ | āpade bhavanti | tāpakāridarpādidoṣotpādakatvāt | sarvatra samaste dhanādau bhāvajāte | anādaraḥ tyāgādānavyatiriktasvarūpā upekṣā | jayaḥ bhavati ||
lokatantrānusāreṇa2814 lokācārānusāreṇa | vicārāt iti lyaplope pañcamī | tena vicāraṃ kṛtvety arthaḥ ||
sargāntaślokenāpy etad eva kathayati
svācāreṇa śobhanācāreṇa | cārucaritam yasya | saḥ | tādṛśasya | viviktā viśiṣṭā | vṛttiḥ vyāpāro2815 yasya | saḥ | tādṛśasya | tathā duḥkhalavarūpāḥ ca tāḥ saukhyadaśāḥ duḥkhalavasaukhyadaśāḥ | saṃsārasya yāḥ duḥkhalavasaukhyadaśāḥ | tāsu agṛdhnoḥ lobharahitasya puruṣasya | āyuḥ yaśāṃsi guṇāś cety etāni vastūni | lakṣmyā sahaiva satphalāya mokṣākhyāya śobhanāya phalāya | phullanti vikasanti | mokṣam utpādayantīty arthaḥ | etāni vastūni kā iva | mādhavalatāḥ iva | yathā mādhavalatāḥ vasantalatāḥ | satphalāya phullanti | tathety arthaḥ | iti śivam ||
iti śrībhāskarakaṇṭhaviracitāyāṃ śrīmokṣopāyaṭīkāyāṃ sthitiprakaraṇe dvātriṃśaḥ sargaḥ2816 ||
punar api pūrvoktam evārthaṃ kathayati
sarveṣām atiśayānām yat sāphalyam saphalatā | tato hetoḥ | sarvatra sarveṣu deśeṣu | sarvadā sarveṣu kāleṣu | sarvaṃ sambhavaty eva2817 | yataḥ atiśayaprayuktānāṃ2818 sarveṣāṃ yatnānāṃ sāphalyam asti | ataḥ sarvatra sarvadā sarvaṃ sambhavaty eveti yāvat | phalitaṃ kathayati tasmād iti | tasmāt tato hetoḥ | puruṣaḥ svaṃ śubhodyogaṃ na santyajet ||
viśeṣeṇa udyogasya sāphalyaṃ kathayati
nandinā nandirudreṇa ||
gajaiḥ2820 kathambhūtaiḥ | dānavāriṇā madajalenāḍhyaiḥ yuktaiḥ ||
spaṣṭam ||
spaṣṭam ||
piṣṭātakāmbu | piṣṭamiśritaṃ2821 jalam | īdṛśena durbhagena etādṛśena daridreṇa | āptaḥ | īśvarārādhanayeti śeṣaḥ ||
yuktyā īśvarārādhanarūpeṇopāyena | śvetena rājaviśeṣeṇa | kathambhūtena | atiśaye yatnātiśaye | dārḍhyam dṛḍhatā yasya | tādṛśena ||
praṇayena snehena | upānīta ity anena sambandhaḥ | vacanasaṅgaram vacanasaṅgrāmam ||
viśeṣeṇoktvā sāmānyena kathayati
atiśayaḥ yatnātiśayaḥ | phalitaṃ kathayati bhavitavyam iti | ataḥ sarvebhyaḥ yaḥ atiśayaḥ udyogākhyaḥ | tena śālatīti tādṛśena puruṣeṇa | vicārya bhavitavyam | aśubhaphalasampādakatvād aśubho yatnaḥ na kārya iti bhāvaḥ ||
nanu ko yatnaḥ śubho ḥsti | yatnātiśayavān bhavāmīty apekṣāyām āha
ātmajñānam ko ḥham ity evam ātmavicāraḥ | aśeṣāṇām samastānām | sukhaduḥkhadaśādṛśām | mūlaṃ kaṣakaraṃ mūlataḥ nāśakaram | bhavati | ātmavicāreṇa hi cidātmani ātmatvena prāpte śarīrānāsthāyāṃ ca jātāyāṃ śarīrānubaddhasukhaduḥkhādisparśo na bhavati | tasmāt tato hetoḥ | puruṣeṇa | tatra ātmajñāne | atiśayinā atiśayayuktena | bhāvyam ||
nanu dṛśyakṛtaṃ sukhaṃ tyaktvā kimartham atyantabhogatyāgasādhye ātmajñāne puruṣo lagatīty | atrāha
upahataḥ naṣṭaḥ | arthaḥ puruṣārthaḥ | asyām astīti tādṛśyā | ata evātiduṣṭayā dṛśyarūpayā dṛṣṭyā dṛśyadṛṣṭyā | dṛśyeneti yāvat | duḥkhād ṛte duḥkhāmiśram | ata eva nirābādham bādharahitam | kiñcit sukhaṃ na avāpyate | yadi kiñcit prāpyate ḥpi duḥkhamiśram evety arthaḥ ||
nanu sarvasya brahmamayatvāt dṛśyadṛṣṭirūpasyāśamasya tannāśarūpasya2826 śamasya ca ko bhedaḥ yenaivaṃ kathayasīty | atrāha
yady apy evam bhavati | evam katham | aśamaḥ dṛśyakṣobhaḥ | paramam brahma bhavati | śamaś ca dṛśyanāśaś ca | paramam padam bhavati | tatsāratvāt | tathāpi2827 tvam enam praśamam dṛśyanāśam | śaṅkaram kalyāṇakāriṇam | viddhi | śamāśamarūpabrahmaprāptim praty upāyatvāt | nanv aśamasya brahmatvaṃ na sidhyati2828 | satyam | brahmatvaṃ tvayā kiṃ jñātam | sukhakāritvam iti cen | na | sukhaduḥkhakāritvavyatiriktasya brahmatvayogāt2829 | ataḥ sukhakārivat duḥkhakāriṇo ḥpi svarūpamātraprādhānyena brahmatvānapāyān2830 na tvaccodyāvakāśaḥ | nanu tarhi ānandaikarūpatvaṃ katham brahmaṇaḥ kathayantīti cet | tatratya ānandaḥ na tvadanubhūta[ ]ttirūpānandarūpo2831 bhavati | kiṃ tu apekṣārāhityamātrarūpa evāsau | sarvam brahmeti jñānena hi sarvatra heyopādeyatāvyatiriktā2832 mahānandarūpā tṛptyaparaparyāyā upekṣā jāyate | sā ca sarvatra sambhavatīti alaṃ codyena ||
kartavyam upadiśati
abhimānam mayedṛśaḥ śamaḥ kṛta ity evaṃrūpaṃ darpam | śamam dṛśyakṣobharāhityam | āryatvam sādhutvam | vicārya kenedaṃ sidhyatīti vicāraviṣayaṃ kṛtvā ||
nanu āryatvasādhanam prasiddhaṃ tapastīrthādikaṃ tyaktvā kim ity aprasiddhaṃ sajjanasevanaṃ kartavyatvenopadiśasīty | atrāha
saṃsārasāgarāt yaḥ āryatvakaraṇadvāreṇa uttāraḥ | tasmin na jayanti na prabhavanti ||
nanu kiṃlakṣaṇo ḥsau sajjanaḥ yasya sevanaṃ kartavyatvenopadiśasīty | atrāha
yathāśāstraṃ svakarmasu śarīrayātrānimitteṣu2834 nijeṣu karmasu2835 | viharataḥ krīḍayā yatnaṃ kurvataḥ | yasya puruṣasya | anudinam2836 lobhamoharuṣāṃ tanutā bhavet | saḥ sajjanaḥ bhavati2837 ||
nanu mūrkhaśrotriyā api lobhāditānavayuktā dṛśyante2838 | teṣāṃ saṅgenāpi kiñcit setsyaty2839 atha vā nety | atrāha
adhyātmaviduṣaḥ2842 adhyātmaśāstrajñasya | tasya lobhāditānavavataḥ sajjanasya | saṅgāt | puruṣasya sā dhīḥ pravartate | sā kā | yayā dhiyā kāraṇabhūtayā | puruṣeṇa | asya puraḥsphurataḥ | dṛśyasyātyantābhāvaḥ traikālikaḥ abhāvaḥ2843 | dṛśyate | ata indriyāsāmarthyādinā lobhāditānavavato ḥpi mūrkhasya saṅgān na kiñcid api setsyatīti bhāvaḥ ||
nanu dṛśyātyantābhāvadarśanena kiṃ setsyatīty | atrāha
tu niścaye | dṛśyātyantābhāvataḥ lakṣaṇayā dṛśyātyantābhāvadarśanād dhetoḥ | param dṛśyādhiṣṭhānatvān muktam2845 uttīrṇaṃ cinmātrākhyaṃ vastu | eva | avaśiṣyate avaśeṣatvena dṛśyate | nanu tato ḥpi kiṃ syād ity | atrāhānyābhāveti | tataḥ anyasya2846 paravastuvyatiriktasya | abhāvāt | jīvaḥ draṣṭṛtvena sthitaḥ jīvaḥ | tatraiva parasmin vastuny eva | līyate | so ḥpi tadrūpatvena2847 dṛśyate iti yāvat | jīvanmuktābhiprāyeṇaivamarthaḥ kṛtaḥ | videhamuktābhiprāyeṇa tu dṛśyātyantābhāvaḥ jīvalayaḥ ca[ ]śenopādhimukta2848 eva jñeyaḥ ||
atyantābhāvasvarūpaṃ kathayati
vartamāne vartamānakāle | nanu yadi dṛśyaṃ nāsīt nāsti na bhaviṣyati tarhi kim asti | na hi abhāvasya etādṛk prapañcādhiṣṭhānatvaṃ yuktam ity | atrāha param eveti | param sākṣitvena sthitatvāt sarvottīrṇaṃ cinmātram2851 | eva | asti | svapne tasyaiva prapañcādhiṣṭhānatvena dṛṣṭatvāt | tat kathambhūtam | aveditam vedyarahitam | aveditam iti karmaṇi ktaḥ2852 ||
nanu katham etad astīty | atrāha
etat dṛśyaṃ nāsīt nāsti na bhaviṣyatīty etat | nanu katham aprasiddham etat darśitam2855 darśyate darśayiṣyasi cety | atrāha sarvair iti | hi yasmāt | etat sarvair anubhūtam vartamāne ktaḥ | anubhūyate ity arthaḥ | suṣuptāv iti śeṣaḥ | suṣuptau hi sarve dṛśyātyantābhāvam anubhavanti ||
abhyāsārtham punaḥ etad eva kathayati
idam anubhūyamānam | akhilaṃ trijagat | śāntam saṃvedyākhyakṣobharahitam | saṃvidambaram cidākāśam bhavatīti yathā iti yat bhavati | idam tat | tattvam paramārthaḥ bhavati | tu vyatireke | atra saṃvidākāśarūpe jagati | asattvādi | asattvam acinmayatvaṃ cety evamādi | kathañcana kutaḥ syāt kathañcanāpi na syād ity arthaḥ | dṛṣṭaṃ ca svapnajagataḥ2856 saṃvidākāśātmakatvam2857 iti na virodhaḥ ||
nanu tarhi jagad iti śabdapratyayau kathaṃ rūḍhiṃ gatāv ity | atrāha
cañcalā bāhyonmukhatve spandānuviddhā | cit | acañcalātmani paramārthataḥ tathāsthitatvāt acañcale svasvarūpe | cāru samyak | yat camatkurute svarūpāmarśarūpam āsvādaṃ karoti | tayā eva na tv anyena | tad eva camatkaraṇam eva | jagad iti avabudhyate jñāyate | na jagannāma kiñcid aparaṃ vastu asti | cidāśrayaviṣayasya svātmaparāmarśasyaiva jagattvād iti bhāvaḥ ||
nanu tathāpi katham bheda iva dṛśyata ity | atrāha
trailokyarūpaḥ trailokyākāraḥ | anubhavaḥ | trailokyam iti yāvat | cid evādityaḥ | tasyāṃśumaṇḍalam | bhavati | he nirvikatthana he amṛṣāvādin | tvayā kathyatām | kim ity apekṣāyām āha | kveti | indvaṃśumatoḥ jalamaṇḍalapratibimbitasūryāṃśumaṇḍalarūpasya indoḥ sūryasya ca | bhedaḥ kva bhavati | kasmin kāle deśe vā bhavati | yathā jalapratibimbitasūryāṃśumaṇḍalarūpasya candrasya sūryasya ca bhāsamāno ḥpi bhedaḥ paramārthataḥ nāsti | tathā bāhyāntaḥkaraṇapratibimbitacidādityāṃśumaṇḍalarūpasya jagataḥ cidādityasya ca bhāsamāno ḥpi bhedaḥ2859 nāsty evety arthaḥ2860 ||
sarvathā bhedābhāvaṃ kathayati
svabhāvataḥ yatnarahitam | asyāḥ ātmatvena puraḥsthāyāḥ2863 | ciddṛṣṭeḥ cidākhyāyāḥ dṛṣṭeḥ | ye unmeṣaṇanimeṣaṇe2864 svavyatiriktaparāmarśarūpam unmeṣaṇaṃ svamātraparāmarśarūpaṃ nimeṣaṇaṃ ca bhavataḥ | tau eva unmeṣanimeṣau eva | jagadrūpā yā anubhūtiḥ | jagad iti yāvat | tasyāḥ astamayodayau bhavataḥ | nimeṣaṇam astamayaḥ | unmeṣaṇam udayaḥ | atha vā unmeṣaṇam svarūpaprasāraḥ | nimeṣaṇam svarūpasaṅkocaḥ | iti kṛtvā unmeṣaṇam astamayaḥ | nimeṣaṇam udaya iti yojyam | tathā ca bhedagandho ḥpi nāsti | na hi unmeṣanimeṣavataḥ2865 unmeṣanimeṣau bhinnau iti bhāvaḥ | etac ca svapne suṣuptau ca sarvapratītisākṣikam eveti nātrāyastam ||
kāraṇatvena samastajagatpradhānabhūtāhaṅkāravarṇanam prastauti
ahamarthaḥ aham iti śabdābhidheyaṃ vastu | aparijñātaḥ paramārthataḥ kiṃrūpo ḥyam ity ajñātaḥ san | paramārthāmbare cinmātrākāśe | malaḥ bhavati | deharūpatayāvasthānena2866 tadācchādakatvāt2867 | ācchādakatvam eva hi malasya svarūpam | tu vyatireke | parijñātaḥ paramārthataḥ evaṃrūpo ḥsāv iti jñātaḥ san | paramārthāmbaram cinmātrākāśa2868 eva bhavati | tadrūpatāyām eva viśrāmāt ||
abhyāsārtham punaḥ punaḥ etad eva kathayati
parijñātaḥ paramārthataḥ kiṃniṣṭho ḥyam iti jñātaḥ | ahambhāvaḥ ahaṅkāraḥ | ahambhāve nimittasaptamī | sthūlāhambhāvanimittaṃ na bhavati | kuta etad ity | atrāhaikatām iti | yataḥ saḥ ahambhāvaḥ cinnabhasā cidākāśarūpeṇa | ātmanā2870 ekatāṃ yāti | kim iva | ambu iva | yathāmbu ambunā ekatāṃ yāti | tathety arthaḥ | paramārthataḥ kiṃniṣṭho ḥyam iti ahaṅkāraparamārthasvarūpe jñāte sati ahaṅkāraḥ paramātmaniṣṭho bhavati | tataḥ śarīraniṣṭhatārūpām parimitatāṃ nāyātīti bhāvaḥ ||
nanu katham parijñātaḥ ahambhāvaḥ cidātmanā ekatvaṃ yāti ity | atrāha
kila niścaye | ahamādi