14.1.1.[1] om devā ha vai sattraṃ niṣeduḥ agnirindraḥ somo makho viṣṇurviśve devā anyatraivāśvibhyām 14.1.1.[2] teṣām kurukṣetram devayajanamāsa tasmādāhuḥ kurukṣetram devānāṃ devayajanamiti tasmādyatra kva ca kurukṣetrasya nigacati tadeva manyata idam devayajanamiti taddhi devānāṃ devayajanam 14.1.1.[3] ta āsata śriyaṃ gacema yaśaḥ syāmānnādāḥ syāmeti tatho eveme sattramāsate śriyaṃ gacema yaśaḥ syāmānnādāḥ syāmeti 14.1.1.[4] te hocuḥ yo naḥ śrameṇa tapasā śraddhayā yaiñenāhutibhiryajñasyodṛcam pūrvo'vagacātsa naḥ śreṣṭho'sattadu naḥ sarveṣāṃ saheti tatheti 14.1.1.[5] tadviṣṇuḥ prathamaḥ prāpa sa devānāṃ śreṣṭho'bhavattasmādāhurviṣṇurdevānāṃ śreṣṭha iti 14.1.1.[6] sa yaḥ sa viṣṇuryajñaḥ sa sa yaḥ sa yajño'sau sa ādityastaddhedaṃ yaśo viṣnurna śaśāka saṃyantu tadidamapyetarhi naiva sarva-iva yaśaḥ śaknoti saṃyantum 14.1.1.[7] sa tisṛdhanvamādāyāpacakrāma sa dhanurārtnyā śira upastabhya tasthau tam devā anabhidhṛṣṇuvantaḥ samantam pariṇyaviśanta 14.1.1.[8] tā ha vamrya ūcuḥ imā vai vamryo yadupadīkā yo'sya jyāmapyadyātkimasmai prayacetetyannādyamasmai prayacemāpi dhanvannapo'dhigacettathāsmai sarvamannādyam prayacemeti tatheti 14.1.1.[9] tasyopaparāsṛtya jyāmapijakṣustasyāṃ cinnāyāṃ dhanurārtnyau viṣphurantyau viṣṇoḥ śiraḥ pracicidatuḥ 14.1.1.[10] tadghṛṅṅiti papāta tatpatitvāsāvādityo'bhavadathetaraḥ prāṅeva prāvṛjyata tadyadghṛṅṅityapatattasmādgharmo'tha yatprāvṛjyata tasmātpravargyaḥ 14.1.1.[11] te devā abruvan mahānbata no vīro'dādīti tasmānmahāvīrastasya yo raso vyakṣarattaṃ pāṇibhiḥ sammamṛjustasmātsammrāṭ 14.1.1.[12] tam devā abhyamṛjyanta yathā vittim vetsyamānā evam tamindraḥ prathamaḥ prāpa tamanvaṅgamanunyapadyata tam paryagṛhṇāttam parigṛhyedaṃ yaśo'bhavadyadidamindro yaśo yaśo ha bhavati ya evam veda 14.1.1.[13] sa u eva makhaḥ sa viṣṇuḥ tata indro makhavānabhavanmakhavānha vai tam maghavānityācakṣate paro'kṣam paro'kṣakāmā hi devāḥ 14.1.1.[14] tābhyo vamrībhyo'nnādyam prāyacan āpo vai sarvamannaṃ tābhirhīdamabhiknūyamivādanti yadidaṃ kimvadanti 14.1.1.[15] athemam viṣṇuṃ yajñam tredhā vyabhajanta vasavaḥ prātaḥsavanaṃ rudrā mādhyandinaṃ savanamādityāstṛtīyasavanam 14.1.1.[16] agniḥ prātaḥsavanam indro mādhyandinaṃ savanam viśve devāstṛtīyasavanam 14.1.1.[17] gāyatrī prataḥsavanam triṣṭummādhyandinaṃ savanaṃ jagatī tṛtīyasavanaṃ tenāpaśīrṣṇā yajñena devā arcantaḥ śrāmyantaśceruḥ 14.1.1.[18] dadhyaṅ ha vā ātharvaṇaḥ etaṃ śukrametaṃ yajñam vidāṃ cakāra yathā-yathaitadyajñasya śiraḥ pratidhīyate yathaiṣa kṛtsno yajño bhavati 14.1.1.[19] sa hendreṇokta āsa etam cedanyasmā anubrūyāstata eva te śiraścindyāmiti 14.1.1.[20] tadu hāśvinoranuśrutamāsa dadhyaṅṅu ha vā ātharvaṇa etaṃ śukrametaṃ yajñam veda yathāyathaitadyajñasya śiraḥ pratidhīyate yathaiṣa kṛtsno yajño bhavati 14.1.1.[21] tau hetyocatuḥ upa tvāyāveti kimanuvakṣyamāṇāvityetaṃ śukrametaṃ yajñam yathā-yathaitadyajñasya śiraḥ pratidhīyate yathaiṣa kṛtsno yajño bhavatīti 14.1.1.[22] sa hovāca indreṇa vā ukto'smyetaṃ cedanyasmā anubrūyāstata eva te śiraścindyāmiti tasmādvai bibhemi yadvai me sa śiro na cindyānna vāmupaneṣya iti 14.1.1.[23] tau hocatuḥ āvām tvā tasmāttrāsyāvaha iti katham mā trāsyethe iti yadā nā upaneṣyase'tha te śiraścittvānyatrāpanidhāsyāvo'thāśvasya śira āhṛtya tatte pratidhāsyāvastena nāvanuvakṣyasi sa yadā nāvanuvakṣyasyatha te śiraścetsyatyatha te svaṃ śira āhṛtya tatte pratidhāsyāva iti tatheti 14.1.1.[24] tau hopaninye tau yadopaninye'thāsya śiraścittvānyatrāpanidadhaturathāśvasya śira āhṛtya taddhāsya pratidadhatustena hābhyāmanūvāca sa yadābhyāmanūvācāthāsya tadindraḥ śiraścicedāthāsya svaṃ śira āhṛtya taddhāsya pratidadhatuḥ 14.1.1.[25] tasmādetadṛṣiṇābhyanūktam dadhyaṅ ha yanmadhvātharvaṇo vāmaśvasya śīrṣṇā pra yadīmuvācetyayataṃ taduvāceti haivaitaduktam 14.1.1.[26] tanna sarvasmā anubrūyāt enasyaṃ hi tadatho nenma indraḥ śiraścinadaditi yo nveva jñātastasmai brūyādatha yo'nūcāno'tha yo'sya priyaḥ syānna tveva sarvasmā iva 14.1.1.[27] samvatsaravāsine'nubrūyāt eṣa vai samvatsaro ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmātsamvatsaravāsine'nubrūyāt 14.1.1.[28] tisro rātrīrvrataṃ carati trayo vā ṛtavaḥ samvatsarasya samvatsara eṣa ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmāttisro rātrīrvrataṃ carati 14.1.1.[29] taptamācāmati tapasvyanubravā ityamāṃsāśyanubrūte tapasvyanubravā iti 14.1.1.[30] amṛnmayapāyī asti vā asyāṃ saṃsṛṣṭamiva yadasyāmanṛtam vadati tasmādamṛnmayadāyī 14.1.1.[31] aśūdrociṣṭī eṣa vai dharmo ya eṣa tapati saiṣā śrīḥ satyaṃ jyotiranṛtaṃ strī śūdraḥ śvā kṛṣṇaḥ śakunistāni na prekṣeta necriyaṃ ca pāpmānaṃ ca nejjyotiśca tamaśca netsatyānṛte saṃsṛjānīti 14.1.1.[32] athaiṣa vāva yaśaḥ ya eṣa tapati tadyattadādityo yaśo yajño haiva tadyaśastadyattadyajño yaśo yajamāno haiva tadyaśastadyattadyajamāno yaśa ṛtvijo haiva tadyaśastadyattadṛtvijo yaśo dakṣiṇā haiva tadyaśastasmādyāmasmai dakṣiṇāmānayeyurna tā itsadyo'nyasmā atidiśennedyanmedaṃ yaśa āgaṃstatsadyo'nyasmā atidiśānīti śvo vaiva bhūte dvyahe vā tadātmanyevaitadyaśaḥ kṛtvā yadeva tadbhavati tatsa dadāti hiraṇyaṃ gām vāso'śvam vā 14.1.1.[33] athaitadvā āyuretajjyotiḥ praviśati ya etamanu vā brūtebhakṣayati vā tasya vratacaryā nātapati pracādayeta nedetasmāttiro'sānīti nātapati niṣṭhīvennedetamabhiniṣṭhīvānīti nātapati prasrāvayeta nedetamabhiprasrāvayā iti yāvadvā eṣa ātapati tāvāneṣa nedetametairhinasānītyavajyotya rātrāvaśnīyāttadetadasya rūpaṃ kriyate ya eṣa tapati tadu hovācāsurirekaṃ ha vai devā vrataṃ caranti yatsatyam tasmādu satyameva vadet 14.1.2.[1] sa vai sambhārāntsambharati sa yadvā enānitthāccetthācca sambharati tatsambhārāṇāṃ sambhāratvaṃ sa vai yatra-yatra yajñasya nyaktaṃ tatastataḥ sambharati 14.1.2.[2] kṛṣṇājinaṃ sambharati yajño vai kṛṣṇajinaṃ yajña evainametatsambharati lomataścandāṃsi vai lomāni candaḥsvevainametatsambharatyuttarata udīcī hi manuṣyāṇāṃ dikprācīnagrīve taddhi devatrā 14.1.2.[3] abhryā vajro vā abhrirvīryam vai vajro vīryeṇaivainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.1.2.[4] audumbarī bhavati ūrgvai rasa udumbara ūrjaivainametadrasena samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.1.2.[5] atho vaikaṅkatī prajāpatiryām prathamāmāhutimajuhotsa hutvā yatra nyamṛṣṭa tato vikaṅkataḥ samabhavadyajño vā āhutiryajño vikaṅkato yajñenaivainametatsamardhayati kṛtsnam karoti 14.1.2.[6] aratnimātrī bhavati bāhurvā aratnirbāhuno vai vīryaṃ kriyate vīryasammitaiva tadbhavati vīryeṇaivainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.1.2.[7] tāmādatte devasya tvā savituḥ prasave'śvinorbāhubhyām pūṣṇo hastābhyāmādade nārirasītyasāveva bandhuḥ 14.1.2.[8] tāṃ savye pāṇau kṛtvā dakṣiṇenābhimṛśya japati yuñjate mana uta yuñjate dhiyo viprā viprasya bṛhato vipaścitaḥ vi hotrā dadhe vayunāvideka inmahī devasya savituḥ pariṣṭutirityasāveva bandhuḥ 14.1.2.[9] atha mṛtpiṇḍam pavrigṛhṇāti abhryā ca dakṣiṇato hastena ca hastenaivottarato devī dyāvāpṛthivī iti yajñasya śīrṣacinnasya raso vyakṣaratsa ime dyāvāpṛthivī agacadyanmṛdiyaṃ tadyadāpo'sau tanmṛdaścāpāṃ ca mahāvīrāḥ kṛtā bhavanti tenaivainametadrasena samardhayati kṛtsnaṃ karoti tasmādāha devī dyāvāpṛthivī iti makhasya vāmadya śiro rādhyāsamiti yajño vai makho yajñasya vāmadya śiro rādhyāsamityevaitadāha devayajane pṛthivyā iti devayajane hi pṛthivyai sambharati makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa iti yajño vai makho yajñāya tvā yajñasya tvā śīrṣṇa ityevaitadāha 14.1.2.[10] atha valmīkavapām devyo vamrya ityetā vā etadakurvata yathā-yathaitadyajñasya śiro'cidyata tābhirevainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti bhūtasya prathamajā itīyam vai pṛthivī bhūtasya prathamajā tadanayaivainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti makhasya vo'dya śiro rādhyāsaṃ devayajane pṛthivyā makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhuḥ 14.1.2.[11] atha varāhavihatam iyatyagra āsīditīyatī ha vā iyamagre pṛthivyāsa prādeśamātrī tāmemūṣa iti varāha ujjaghāna so'syāḥ patiḥ prajāpatistenaivainametanmithunena priyeṇa dhāmnā samardhayati kṛtsnaṃ karoti makhasya te'dya śiro rādhyāsaṃ devayajane pṛthivyā makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhuḥ 14.1.2.[12] athādārān indrasyauja stheti yatra vā enamindra ojasā paryagṛhṇāttadasya parigṛhītasya raso vyakṣaratsa pūyannivāśeta so'bravīdādīryeva bata ma eṣa raso'stauṣīditi tasmādādārā atha yatpūyannivāśeta tasmātpūtīkāstasmādagnāvāhutirivābhyāhitā jvalanti tasmādu surabhayo yajñasya hi rasātsambhūtā atha yadenaṃ tadindra ojasā paryagṛhṇāttasmādāhendrasyauja stheti makhasya vo'dya śiro rādhyāsaṃ devayajane pṛthivyā makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhuḥ 14.1.2.[13] athājākṣīram yajñasya śīrṣacinnasya śugudakrāmattato'jā samabhavattayaivainametacucā samardhayati kṛtsnaṃ karoti makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhuḥ 14.1.2.[14] tānvā etānpañca sambhārānsambharati pāṅkto yajñaḥ pāṅktaḥ paśuḥ pañcartavaḥ samvatsarasya samvatsara eṣa ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tāntsambhṛtānabhimṛśati makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhuḥ 14.1.2.[15] athottarataḥ pariśritam bhavati tadabhiprayanto japanti praitu brahmaṇaspatirityeṣa vai brahmaṇaspatirya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha praitu brahmaṇaspatiriti pradevyetu sūnṛteti devī hyeṣā sūnṛtācā vīraṃ naryam paṅktirādhasamityupastautyevainametanmahayatyeva devā yajñaṃ nayantu na iti sarvānevāsmā etaddevānabhigoptṝ!nkaroti 14.1.2.[16] pariśritam bhavati etadvai devā abibhayuryadvai na imamiha rakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyuriti tasmā etām puram paryaśrayaṃstathaivāsmā ayametām puram pariṣrayati 14.1.2.[17] atha khare sādayati makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhuratha mṛtpiṇḍamapādāya mahāvīraṃ karoti makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhuḥ prādeśamātram prādeśamātramiva hi śiro madhye saṅgṛhītam madhye saṅgṛhītamiva hi śiro'thāsyopariṣṭāttryaṅgulam mukhamunnayati nāsikāmevāsminnetaddadhāti taṃ niṣṭhitamabhimṛśati makhasya śiro'sīti makhasya hyetatsaumyasya śira evamitarau tūṣṇīm pinvane tūṣṇīṃ rauhiṇakapāle 14.1.2.[18] prajāpatirvā eṣa yajño bhavati ubhayam vā etatprajāpatirniruktaścāniruktaśca parimitaścāparimitaśca tadyadyajuṣā karoti yadevāsya niruktam parimitaṃ rūpaṃ tadasya tena saṃskarotyatha yattūṣṇīṃ yadevāsyāniruktamaparimitaṃ rūpaṃ tadasya tena saṃskaroti sa ha vā etaṃ sarvaṃ kṛtsnam prajāpatiṃ saṃskaroti ya evam vidvānetadevaṃ karotyathopaśayāyai piṇḍam pariśinaṣṭi prāyaścittibhyaḥ 14.1.2.[19] atha gavedhukābhirhinvati yajñasya śīrṣacinnasya raso vyakṣarattata etā oṣadhayo jajñire tenaivainametadrasena samardhayati kṛtsnaṃ karoti makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhurevamitarau tūṣṇīm pinvane tūṣṇīṃ rauhiṇakapāle 14.1.2.[20] athaināndhūpayati aśvasya tvā vṛṣṇaḥ śaknā dhūpayāmīti vṛṣā vā aśvo vīryam vai vṛṣā vīryeṇaivainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti devayajane pṛthivyā makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhurevamitarau tūṣṇīm pinvane tūṣnīṃ rauhiṇakapāle 14.1.2.[21] athaināñcrapayati śṛtaṃ hi devānāmiṣṭkābhiḥ śrapayatyeta vā etadakurvata yathā-yathaitadyajñasya śiro'cidyata tābhirevainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti tadu yenaiva suśṛtāḥ syustena śrapayedatha pacanamavadhāya mahāvīramavadadhāti makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhurevamitarau tūṣṇīm pinvane tūṣṇīṃ rauhiṇakapāle tāndivaivopavapeddivodvapedaharhi devānām 14.1.2.[22] sa udvapati ṛjave tvetyasau vai loka ṛjuḥ satyaṃ hyṛjuḥ satyameṣa ya eṣa tavpatyeṣa u prathamaḥ pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāharjave tveti 14.1.2.[23] sādhave tveti ayam vai sādhuryo'yam pavata eṣa hīmāṃlokāntsiddho'nupavata eṣa u dvitīyaḥ pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha sādhave tveti 14.1.2.[24] sukṣityai tveti ayam vai lokaḥ sukṣitirasminhi loke sarvāṇi bhūtāni kṣiyantyatho agnirvai sukṣitiragnirhyevāsmiṃloke sarvāṇi bhūtāni kṣiyatyeṣa u tṛtīyaḥ pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha sukṣityai tveti tūṣṇīm pinvane tūṣṇīṃ rauhiṇakapāle 14.1.2.[25] athainānācṛṇatti ajāyai payasā makhāya tvā makhasya tvā śīrṣṇa ityasāveva bandhurevamitarau tūṣṇīm pinvane tūṣṇīṃ rauhiṇakapāle 14.1.2.[26] athaitadvai āyuretajjyotiḥ praviśati ya etamanu vā brūte bhakṣayati vā tasya vratacaryā yā sṛṣṭau 14.1.3.[1] sa yadaitadātithyena pracarati atha pravargyeṇa cariṣyanpuropasado'greṇa gārhapatyam prācaḥ kuśāntsaṃstīrya dvandvam pātrāṇyupasādayatyupayamanīm mahāvīram parīṣāsau pinvane rauhiṇakapāle rauhiṇahavanyau srucau yadu cānyadbhavati taddaśa daśākṣarā vai virāḍvirāḍvai yajñastadvirājamevaitadyajñamabhisampādayatyatha yaddvandvamdvandvam vai vīryam yadā vai dvau saṃrabhete atha tau vīryaṃ kuruto dvandvam vai mithunam prajananam mithunenaivainametatprajananena samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.1.3.[2] athādhvaryuḥ prokṣaṇīrādāyopottiṣṭhannāha brahmanpracariṣyāmo hotarabhiṣṭuhīti brahmā vai yajñasya dakṣiṇata āste'bhigoptā tamevaitadāhāpramatta āssva yajñasya śiraḥ pratidhāsyāma iti hotarabhiṣṭuhīti yajño vai hotā tamevaitadāha yajñasya śiraḥ pratidhehīti pratipadyate hotā 14.1.3.[3] brahma jajñānam prathamam purastāditi asau vā ādityo brahmāharahaḥ purastājjāyata eṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha brahma jajñānam prathamam purastādityatha prokṣatyasāveva bandhuḥ 14.1.3.[4] sa prokṣati yamāya tvetyeṣa vai yamo ya eṣa tapatyeṣa hīdaṃ sarvaṃ yamayatyetenedaṃ sarvaṃ yatameṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha yamāya tveti 14.1.3.[5] makhāya tveti eṣa vai makho ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha makhāya tveti 14.1.3.[6] sūryasya tvā tapasa iti eṣa vai sūryo ya eṣa tapatyeṣa pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha sūryasya tvā tapasa iti 14.1.3.[7] pūrvayā dvārā sthūṇāṃ nirhṛtya dakṣiṇato niminvanti yathaināṃ hotābhiṣṭuvanparāpaśyedyajño vai hotā sa evāsyāmetadyajñam pratidadhāti tathaiṣā gharmam pinvate 14.1.3.[8] agreṇāhavanīyam samrāḍāsandīm paryāhṛtya dakṣiṇataḥ prācīmāsādayatyuttarāṃ rājāsandyai 14.1.3.[9] audumbarī bhavati ūrgvai rasa udumbara ūrjaivainametadrasena samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.1.3.[10] aṃsadaghnā bhavati aṃsayorvā idaṃ śiraḥ pratiṣthitam tadaṃsayorevaitaciraḥ pratiṣṭhāpayati 14.1.3.[11] bālvajībhī rajjubhirvyutā bhavati yajñasya śīrṣacinnasya raso vyakṣarattata etā oṣadhayo jajñire tenaivainametadrasena samardhayati kṛtsnam karoti 14.1.3.[12] atha yaduttarata āsādayati yajño vai somaḥ śiraḥ pravargya uttaram vai śirastasmāduttarata āsādayatyatho rājā vai somaḥ samrāṭ pravargya uttaram vai rājyātsāmrājyaṃ tasmāduttarata āsādayati 14.1.3.[13] sa yatraitāṃ hotānvāha añjanti yam prathayanto na viprā iti tadetam pracaraṇīyam mahāvīramājyena samanakti devastvā savitā madhvānaktviti savitā vai devānām prasavitā sarvamvā idam madhu yadidaṃ kiṃ ca tadenamanena sarveṇa samanakti tadasmai savitā prasavitā prasauti tasmādāha devastvā savitā madhvānaktviti 14.1.3.[14] athottarataḥ sikatā upakīrṇā bhavanti tadrajatam hiraṇyamadhastādupāsyati pṛthivyāḥ saṃspṛśaspāhītyetadvai devā abibhayuryadvai na imamadhastādrakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyurityagnervā etadreto yaddhiraṇyaṃ nāṣṭrāṇāṃ rakṣasāmapahatyā atho pṛthivyu ha vā etasmādbibhayāṃ cakāra yadvai māyaṃ taptaḥ śuśucāno na hiṃsyāditi tadevāsyā etadantardadhāti rajatam bhavati rajataiva hīyam pṛthivī 14.1.3.[15] sa yatraitāṃ hotānvāha saṃsīdasva mahām mahām asīti tadubhayata ādīptā mauñjāḥ pralavā bhavanti tānupāsya teṣu pravṛṇakti yajñasya śīrṣacinnasya raso vyakṣarattata etā oṣadhayo jajñire tenaivainametadrasena samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.1.3.[16] atha yadubhayata ādīptā bhavanti sarvābhya evaitaddigbhyo rakṣāṃsi nāṣṭrā apahanti tasminpravṛjyamāne patnī śiraḥ prorṇute tapto vā eṣa śuśucāno bhavati nenme'yaṃ taptaḥ śuśucānaścakṣuḥ pramuṣṇāditi 14.1.3.[17] sa pravṛṇakti arcirasi śocirasi tapo'sītyeṣa vai gharmo ya eṣa tapati sarvam vā etadeṣa tadetamevaitatprīṇāti tasmādāhārcirasi śocirasi tapo'sīti 14.1.3.[18] athāsyāmāśiṣa āśāsta iyam vai yajño'syāmevaitadāśiṣa āśāste tā asmā iyaṃ sarvāḥ samardhayati 14.1.3.[19] anādhṛṣṭā purastāditi anādhṛṣṭā hyeṣā purastādrakṣobhirnāṣṭrābhiragnerādhipatya ityagnimevāsyā adhipatiṃ karoti nāṣṭrāṇāṃ rakṣasāmapahatyā āyurme dā ityāyurevātmandhatte tatho sarvamāyureti 14.1.3.[20] putravatī dakṣiṇata iti nātra tirohitamivāstīndrasyādhipatya itīndramevāsyā adhipatiṃ karoti nāṣṭrāṇāṃ rakṣasāmapahatyai prajām me dā iti prajāmeva paśūnātmandhatte tatho ha putrī paśumānbhavati 14.1.3.[21] suṣadā paścādivti nātra tirohitamivāsti devasya saviturādhipatya iti devamevāsyai savitāramadhipatiṃ karoti nāṣṭrāṇāṃ rakṣasāmapahatyai cakṣurme dā iti cakṣurevātmandhatte tatho ha cakṣuṣmānbhavati 14.1.3.[22] āśrutiruttarata iti āśrāvayannuttarata ityevaitadāha dhāturādhipatya iti dhātāramevāsyā adhipatiṃ karoti nāṣṭrāṇāṃ rakṣasāmapahatyai rāyaspoṣam me dā iti rayimeva puṣṭimātmandhatte tatho ha rayimānpuṣṭimānbhavati 14.1.3.[23] vidhṛtirupariṣṭāditi vidhārayannupariṣṭādityevaitadāha bṛhaspaterādhipatya iti bṛhaspatimevāsyā adhipatiṃ karoti nāṣṭrāṇāṃ rakṣasāmapahatyā ojo me dā ityoja evātmandhatte tathaujasvī balavānbhavati 14.1.3.[24] atha dakṣiṇata uttānena pāṇinā nihnute viśvābhyo mā nāṣṭrābhyaspāhīti sarvābhyo mārtibhyo gopāyetyevaitadāha yajñasya śīrṣacinnasya [raso vyakṣaratsa] pitṝ!nagacattrayā vai pitarastairevainametatsamardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.1.3.[25] athemāmabhimṛśya japati manoraśvāsītyaśvā ha vā iyam bhūtvā manumuvāha so'syāḥ patiḥ prajāpatistenaivainametanmithunena priyeṇa dhāmnā samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.1.3.[26] atha vaikaṅkatau śakalau pariśrayati prāñcau svāhā marudbhiḥ pariśrīyasvetyavaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmeṣa vai svāhākāro ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādavaraṃ svāhākāraṃ karoti darāṃ devatām 14.1.3.[27] marudbhiḥ pariśrīyasveti viśo vai maruto viśaivaitatkṣatram paribṛṃhati tadidaṃ kṣatramubhayato viśā paribṛḍhaṃ tūṣṇīmudañcau tūṣṇīm prāñcau tūṣṇīmudañcau tūṣṇīm prāñcau 14.1.3.[28] trayodaśa sampādayati trayodaśa vai māsāḥ samvatsarasya samvatsara eṣa ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmāttrayodaśa sampādayati 14.1.3.[29] atha suvarṇaṃ hiraṇyamupariṣṭānnidadhāti divaḥ saṃspṛśaspāhītyetadvai devā abibhayuryadvai na imamupariṣṭādrakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyurityagnervā etadreto yaddhiraṇyaṃ nāṣṭrāṇāṃ rakṣasāmapahatyā atho dyaurha vā etasmādbibhayāṃ cakāra yadvai māyaṃ taptaḥ śuśucāno na hiṃsyāditi tadevāsyā etadantardadhāti haritam bhavati hariṇīva hi dyauḥ 14.1.3.[30] atha dhavitrairādhūnoti madhu madhviti triḥ prāṇo vai madhu prāṇamevāsminnetaddadhāti trīṇi bhavanti trayo vai prāṇāḥ prāṇa udāno vyānastānevāsminnetaddadhāti 14.1.3.[31] athāpasalavi trirdhūnvanti yajñasya śīrṣacinnasya [raso vyakṣaratsa] pitṝ!nagacattrayā vai pitarastairevainametatsamīrayati 14.1.3.[32] apa vā etebhyaḥpraṇāḥ krāmanti ye yajñe dhuvanaṃ tanvate punaḥ prasalavi trirdhūnvanti ṣaṭ sampadyante ṣaḍvā ime śīrṣanprāṇāstānevāsminnetaddadhāti śrapayanti rauhiṇau sa yadārcirjāyate atha hiraṇyamādatte 14.1.3.[33] sa yatraitāṃ hotānvāha apnasvatīmaśvinā vācamasme iti tadadhvaryurupottiṣṭhannāha rucito gharma iti sa yadi rucitaḥ syācreyānyajamāno bhaviṣyatīti vidyādatha yadyarucitaḥ pāpīyānbhaviṣyatīti vidyādatha yadi naiva rucito nārucito naiva śreyanna pāpīyānbhaviṣyatīti vidyādyathā nveva rucitaḥ syāttathā dhavitavyaḥ 14.1.3.[34] athaitadvai āyretajjyotiḥ praviśati ya etamanuvā brūte bhakṣ|ayati vā tasya vratacaryā yā sṛs|t|au 14.1.4.[1] sa yadaitadadhvaryuḥ upottiṣṭhannāha rucito gharma iti tadupotthāyāvakāśairupatiṣṭhante prāṇā vā avakāśāḥ prāṇānevāsminnetaddadhāti ṣaḍupatiṣṭhante ṣaḍvā ime śīrṣanprāṇāstānevāsminnetaddadhāti 14.1.4.[2] garbho devānāmiti eṣa vai garbho devānāṃ ya eṣa tapatyeṣa hīdaṃ sarvaṃ gṛhṇātyetenedaṃ sarvaṃ gṛbhītameṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha garbho devānāmiti 14.1.4.[3] pitā matīnāmiti pitā hyeṣa matīnām patiḥ prajānāmiti patirhyeṣa prajānām 14.1.4.[4] saṃ devo devena savitrāgateti saṃ hi devo devena savitrāgata saṃ sūryeṇa rocata iti saṃ hi sūryeṇa rocate 14.1.4.[5] samagniragnināgateti saṃ hyagniragnināgata saṃ daivena savitreti saṃ hi daivena savitrāgata saṃ sūryeṇārociṣṭeti saṃ hi sūryeṇārociṣṭa 14.1.4.[6] svāhā samagnistapasāgateti saṃ hyagnistapasāgatāvaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva bandhuḥ saṃ daivyena savitreti saṃ hi daivyena savitrāgata saṃ sūryeṇārūrucateti saṃ hi sūryeṇārūrucata 14.1.4.[7] te vā ete trayo'vakāśā bhavanti trayo vai prāṇāḥ prāṇa udāno vyānastenaivāsminnetaddadhāti 14.1.4.[8] dhartā divo vibhāti tapasaspṛthivyāmiti dhartā hyeṣa divo vibhāti tapasaspṛthivyāṃ dhartā devo devānāmamartyastapojā iti dhartā hyeṣa devo devānāmamartyastapojā vācamasme niyaca devāyuvamiti yajño vai vāgyajñamasmabhyam prayaca yena devānprīṇāmetyevaitadāha 14.1.4.[9] apaśyaṃ gopāmanipadyamānamiti eṣa vai gopā ya eṣa tapatyeṣa hīdaṃ sarvaṃ gopāyatyatho na nipadyate tasmādāhāpaśyam gopāmanipadyamānamiti 14.1.4.[10] ā ca parā ca pathibhiścarantamiti ā ca hyeṣa parā ca devaiḥ pathibhiścarati sa sadhrīcīḥ sa viśūcīrvasāna iti sadhrīcīśca hyeṣa viśūcīśca diśo vaste'tho raśmīnāvarīvartti bhuvaneṣvantariti punaḥpunarhyeṣa eṣu lokeṣu varīvartyamānaścarati 14.1.4.[11] viśvāsām bhuvām pate viśvasya manasaspate viśvasya vacasaspate sarvasya vacasaspata ityetasya sarvasya pata ityetaddevaśruttvaṃ deva gharma devo devānpāhīti nātra tirohitamivāsti 14.1.4.[12] atra prāvīranu vāṃ devavītaya iti aśvināvevaitadāhāśvinau vā etadyajñasya śiraḥ pratyadhattāṃ tāvevaitatprīṇāti tasmādāhātra prāvīranu vām devavītaya iti 14.1.4.[13] madhu mādhvībhyām madhu mādhūcībhyāmiti dadhyaṅ ha vā ābhyāmātharvaṇo madhu nāma brāhmaṇamuvāca tadenayoḥ priyaṃ dhāma tadevainayoretenopagacati tasmādāha madhu mādhvībhyām madhu mādhūcībhyāmiti 14.1.4.[14] hṛde tvā manase tvā dive tvā sūryāya tvā ūrdhvo adhvaraṃ divi deveṣu dhehīti nātra tirohitamivāsti 14.1.4.[15] pitā no'si pitā no bodhīti eṣa vai pitā ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha pitā no'si pitā no bodhīti namaste astu mā mā hiṃsīrityāśiṣamevaitadāśāste 14.1.4.[16] atha patnyai śiro'pavṛtya mahāvīramīkṣamāṇām vācayati tvaṣṭṛmantastvā sapemeti vṛṣā vai pravargyo yoṣā patnī mithunamevaitatprajananaṃ kriyate 14.1.4.[17] athaitadvai āyuretjjyotiḥ praviśati ya etamu vā brūtebhkṣ|ayati vā tasya bratacaryā yā sṛs|t|au 14.2.1.[1] athāto rohiṇau juhoti ahaḥ ketunā juṣatāṃ sujyotirjyotiṣā svāhetyubhāvetena yajuṣā prātā rātriḥ ketunā juṣatāṃ sujyotirjyotiṣā svāhetyubhāvetena yajuṣā sāyam 14.2.1.[2] tadyadrohiṇau juhoti agniśca ha vā ādityaśca rauhiṇāvetābhyāṃ hi devatābhyāṃ yajamānāḥ svargaṃ lokaṃ rohanti 14.2.1.[3] atho ahorātre vai rauhiṇau ādityaḥ pravargyo'muṃ tadādityamahorātrābhyām parigṛhṇāti tasmādeṣo'horātrābhyām parigṛhītaḥ 14.2.1.[4] atho imau vai lokau rauhiṇau ādityaḥ pravargyo'muṃ tadādityamābhyāṃ lokābhyām parigṛhṇāti tasmādeṣa ābhyāṃ lokābhyām parigṛhītaḥ 14.2.1.[5] atho cakṣuṣī vai rauhiṇau śiraḥ pravargyaḥ śīrṣaṃstaccakṣurdadhāti 14.2.1.[6] atha rajjumādatte devebhyastvā savituḥ prasave'śvinorbāhubhyām pūṣṇo hastābhyāmādade rāsnāsītyasāveva bandhuḥ 14.2.1.[7] atha gāmāhvayati jaghanena gārhapatyaṃ yanniḍa ehyadita ehi sarasvatyehītīḍā hi gauraditirhi gauḥ sarasvatī hi gauratho tairāhvayati nāmnāsāvehyasāvehīti triḥ 14.2.1.[8] tāmāgatāmabhidadhāti adityai rāsnāsīndrāṇyā uṣṇīṣa itīndrāṇī ha vā indrasya priyā patnī tasyā uṣṇīṣo viśvarūpatamaḥ so'sīti tadāha tamevainametatkaroti 14.2.1.[9] atha vatsamupārjati pūṣāsītyayam vai pūṣā yoyam pavata eṣa hīdaṃ sarvam puṣyatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha pūṣāsīti 14.2.1.[10] athonnayati gharmāya dīṣvetyeṣa vā atra gharmo raso bhavati yameṣā pinvate tasyai dayasvetyevaitadāha 14.2.1.[11] atha pinvane pinvayati aśvibhyām pinvasvetyaśvināvevaitadāhāśvinau vā etadyajñasya śiraḥ pratyadhattāṃ tāvevaitatprīṇāti tasmādāhāśvibhyām pinvasveti 14.2.1.[12] sarasvatyai pinvasveti vāgvai sarasvatī vācā vā etadaśvinau yajñasya śiraḥ pratyadhattāṃ tāvevaitatprīṇāti tasmādāha sarasvatyai pinvasveti 14.2.1.[13] indrāya pinvasveti indro vai yajñasya devatā sā yaiva yajñasya devatā tayaivaitadaśvinau yajñasya śiraḥ pratyadhattāṃ tāvevaitatprīṇāti tasmādāhendrāya pinvasveti 14.2.1.[14] atha vipruṣo'bhimantrayate svāhendravatsvāhendravaditīndro vai yajñasya devatā sā yaiva yajñasya devatā tāmevaitatprīṇāti tasmādāha svāhendravatsvāhendravaditi triṣkṛtva āha trivṛddhi yajño'varaṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva bandhuḥ 14.2.1.[15] athāsyai stanamabhipadyate yaste stanaḥ śaśayo yo mayobhūriti yaste stano nihito guhāyāmityevaitadāha yo ratnadhā vasuvidyaḥ sudatra iti yo dhanānāṃ dātā vasuvitpaṇāvya ityevaitadāha yena viśvā puṣyasi vāryāṇīti yena sarvāndevāntsarvāṇi bhūtāni bibharṣītyevaitadāha sarasvati tamiha dhātave'kariti vāgvai sarasvatī saiṣā gharmadughā yajño vai vāgyajñamasmabhyam prayaca yena devānprīṇāmetyevaitadāhātha gārhapatyasyārdhamaityurvantarikṣamanvemītyasāveva bandhuḥ 14.2.1.[16] atha śaphāvādatte gāyatraṃ cando'si traiṣṭubhaṃ cando'sīti gāyatreṇa caivaināvetattraiṣṭubhena ca candasādatte dyāvāpṛthivībhyāṃ tvā parigṛhṇāmītīme vai dyāvāpṛthivī parīśāsāvādityaḥ pravargyo'muṃ tadādityamābhyāṃ dyāvāpṛthivībhyām parigṛhṇātyatha mauñjena vedenopamārṣṭyasāveva bandhuḥ 14.2.1.[17] athodayamanyopagṛhṇāti antarikṣeṇopayacāmītyantarikṣam vā upayamanyantarikṣeṇa hīdaṃ sarvamupayatamat>o udaram vā upayamanyudareṇa hīdaṃ sarvamannādyamupayataṃ tasmādāhāntarikṣeṇopayacāmīti 14.2.1.[18] athājākṣīramānayati tapto vā eṣa śuśucāno bhavati tamevaitacamayati tasmiñcānte gokṣīramānayati 14.2.1.[19] indrāśvineti indro vai yajñasya devatā sā yaiva yajñasya devatā tāmevaitatprīṇātyaśvinetyaśvināvevaitadāhāśvinau vā etadyajñasya śiraḥ pratyadhattāṃ tāvevaitatprīṇāti tasmādāhendrāśvineti 14.2.1.[20] madhunaḥ sāraghasyeti etadvai madhu sāraghaṃ gharmam pāteti rasam pātetyevaitadāha vasava ityete vai vasava ete hīdaṃ sarvam vāsayante yajata vāḍiti tadyathā vaṣaṭkṛtaṃ hutamevamasyaitadbhavati 14.2.1.[21] svāhā sūryasya raśmaye vṛṣṭivanaya iti sūryasya ha vā eko raśmirvṛṣṭivanirnāma yenemāḥ sarvāḥ prajā bibharti tamevaitatprīṇāti tasmādāha svāhā sūryasya raśmaye vṛṣṭivanaya ityavaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva bandhuḥ 14.2.1.[22] athaitadvai āyuretajjyotiḥ praviśati ya etamanu vā brūte bhakṣ|ayati vā tasya vratacaryā ya;! sṛs|t|au 14.2.2.[1] sa yatraitāṃ hotānvāha praitu brahmaṇaspatiḥ pra devyetu sūnṛteti tadadhvaryuḥ prāṅudāyanvātanāmāni juhotyetadvai devā abibhayuryadvai na imamantarā rakṣāṃsi nāṣṭrā na hanyuriti tametatpuraivāhavanīyātsvāhākāreṇājuhavustaṃ hutameva santamagnāva juhuvustatho evainameṣa etatpuraivāhavanīyātsvāhākāreṇa juhoti taṃ hutameva santamagnau juhoti 14.2.2.[2] samudrāya tvā vātāya svāheti ayam vai samudro yo'yam pavata etasmādvai samudrātsarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni samuddravanti tasmā evainaṃ juhoti tasmādāha samudrāya tvā vātāya svāhā 14.2.2.[3] sarirāya tvā vātāya svāheti ayam vai sariro yo'yam pavata etasmādvai sarirātsarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni saherate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāha sarirāya tvā vātāya svāhā 14.2.2.[4] anādhṛṣyāya tvā vātāya svāhāpratidhṛṣyāya tvā vātāya svāheti ayam vā anādhṛṣyo'pratidhṛṣyo yo'yam pavate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāhānādhṛṣyāya tvā vātāya svāhāpratidhṛṣyāya tvā vātāya svāheti 14.2.2.[5] avasyave tvā vātāya svāhāśimidāya tvā vātāya svāheti ayam vā avasyuraśimido yo'yam pavate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāhāvasyave tvā vātāya svāhāśimidāya tvā vātāya svāheti 14.2.2.[6] indrāya tvā vasumate rudravate svāheti ayam vā indro yo'yam pavate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāhendrāya tveti vasumate rudravata iti tadindramevānu vasūṃśca rudrāṃścābhajatyatho prātaḥsavanasya caivaitanmādhyandinasya ca savanasya rūpaṃ kriyate 14.2.2.[7] indrāya tvādityavate svāheti ayam vā indro yo'yam pavate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāhendrāya tvetyādityavata iti tadindramevānvādityānābhajatyatho tṛtīyasavanasyaivaitadrūpaṃ kriyate 14.2.2.[8] indrāya tvābhimātighne svāheti ayam vā indro yo'yam pavate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāhendrāya tvetyabhimātighna iti sapatno vāabhimātirindrāya tvā sapatnaghna ityevaitadāha so'syoddhāro yathā śreṣṭhasyoddhāra evamasyaiṣa ṛte devebhyaḥ 14.2.2.[9] savitre tva ṛbhumate vibhumate vājavate svāheti ayam vai savitā yo'yam pavate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāha savitre tvetyṛbhumate vibhumate vājavata iti tadasminviśvāndevānanvābhajati 14.2.2.[10] bṛhaspataye tvā viśvadevyāvate svāheti ayam vai bṛhaspatiryo'yam pavate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāha bṛhaspataye tveti viśvadevyāvata iti tadasminviśvāntsarvāndevānnvābhajati 14.2.2.[11] yamāya tvāṅgirasvate pitṛmate svāheti ayam vai yamo yo'yam pavate tasmā evainaṃ juhoti tasmādāha yamāya tvetyaṅgirasvate pitṛmata iti yajñasya śīrṣacinnasya [raso vyakṣaratsa] pitṝ!nagacattrayā vai pitarastānevaitadanvābhajati 14.2.2.[12] dvādaśaitāni nāmāni bhavanti dvādaśa vai māsāḥ samvatsarasya samvatsara eṣa ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmāddvādaśa bhavanti 14.2.2.[13] athopayamanyā mahāvīra ānayati svāhā gharmāyetyeṣa vai gharmo ya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha svāhā gharmāyetyavaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva bandhuḥ 14.2.2.[14] ānīte japati svāhā gharmaḥ pitra iti yajñasya śīrṣacinnasya [raso vyakṣaratsa] pitṝ!nagacattrayā vai pitarastānevaitatprīṇātyavaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva bandhuḥ 14.2.2.[15] nānuvākyāmanvāha sakṛdu hyeva parāñcaḥ pitarastasmānnānuvākyāmanvāhātikramyāśrāvyāha gharmasya yajeti vaṣaṭkṛte juhoti 14.2.2.[16] viśvā āśā dakṣiṇasaditi sarvā āśā dakṣiṇasadityevaitadāha viśvāndevānayāḍiheti sarvāndevānayākṣīdihetyevaitadāha svāhākṛtasya gharmasya madhoḥ pibatamaśvinetyaśvināvevaitadāhāśvinau hyetadyajñasya śiraḥ pratyadhattāṃ tāvevaitatprīṇātyavaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva bandhuḥ 14.2.2.[17] atha hutvordhvamutkampayati divi dhā imaṃ yajñamimaṃ yajñam divi dhā ityasau vā ādityo gharmo yajño divi vā eṣa hito divi pratiṣṭhitastamevaitatprīṇāti tasmādāha divi dhā imaṃ yajñamimaṃ yaiñaṃ divi dhā ityanuvaṣaṭkṛte juhoti 14.2.2.[18] svāhāgnaye yajñiyāyeti tatsviṣṭakṛdbhājanamagnirhi sviṣṭakṛcaṃ yajurbhya iti yajurbhirhyeṣo'smiṃloke pratiṣṭhitastānyevaitatprīṇātyavaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva bandhuḥ 14.2.2.[19] atha brahmānumantrayate brahmā vā ṛtvijām bhiṣaktamastadya evartvijām bhiṣaktamastenaivainametadyajñam bhiṣajyati 14.2.2.[20] aśvinā gharmam pātamiti aśvināvevaitadāhāśvinau hyetadyajñasya śiraḥ pratyadhattāṃ tāvevaitatprīṇāti 14.2.2.[21] hārdvānamahardivābhirūtibhiriti aniruktaman rukto vai prajāpatiḥ prajāpatiryajñastatprajāpatimevaitadyajñaṃ bhiṣajyati 14.2.2.[22] tantrāyiṇa iti eṣa vai tantrāyī ya eṣa tapatyeṣa hīmāṃlokāṃstantramivānusañcaratyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha tantrāyiṇa iti 14.2.2.[23] namo dyāvāpṛthivībhyāmiti tadābhyāṃ dyāvāpṛthivībhyāṃ nihnute yayoridaṃ sarvamadhi 14.2.2.[24] atha yajamānaḥ yajño vai yajamāno yajñenevaitadyajñam bhiṣajyati 14.2.2.[25] apātāmaśvinā gharmamiti aśvināvevaitadāhāśvinau hyetadyajñasya śiraḥ pratyadhattāṃ tāvevaitatprīṇāti 14.2.2.[26] anudyāvāpṛthivī amaṃsātāmiti tadime dyāvāpṛthivī āha yayoridaṃ sarvamadhīhaiva rātayaḥ santvitīhaiva no dhanāni santvityevaitadāha 14.2.2.[27] atha pinvamānamanumantrayate iṣe pinvasveti vṛṣṭyai tadāha yadāheṣe pinvasvetyūrje pinvasveti yo vṛṣṭādūrgraso jāyate tasmai tadāha brahmaṇe pinvasveti tadbrahmaṇa āha kṣatrāya pinvasveti tatkṣatrāyāha dyāvāpṛthivībhyām pinvasveti tadābhyāṃ dyāvāpṛthivībhyāmāha yayoridaṃ sarvamadhi 14.2.2.[28] sa yadūrdhvaḥ pinvate tadyajamānāya pinvate yatprāṅtaddevebhyo yaddakṣiṇā tatpitṛbhyo yatpratyaṅ tatpaśubhyo yadudaṅ tatprajāyā anaparāddhaṃ nveva yajamānasyordhvo hyeva pinvatyātha yāṃ diśam pinvate tām pinvate yadā śāmyanti vipruṣaḥ 14.2.2.[29] atha prāṅivodaṅṅutkrāmati dharmāsi sudharmetyeṣa vai dharmo ya eṣa tapatyeṣa hīdaṃ sarvaṃ dhārayatyetenedaṃ sarvaṃ dhṛtameṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha dharmāsi sudharmeti 14.2.2.[30] atha khare sādayati amenyasme nṛmṇāni dhārayetyakrudhyanno dhanāni dhārayetyevaitadāha brahma dhāraya kṣatraṃ dhāraya viśaṃ dhārayetyetatsarvaṃ dhārayetyevaitadāha 14.2.2.[31] atha śākalairjuhoti prāṇā vai śākalāḥ prāṇānevāsminnetaddadhāti 14.2.2.[32] svāhā pūṣṇe śarasa iti ayam vai pūṣā yo'yam pavata eṣa hīdaṃ sarvam puṣyatyeṣa u prāṇaḥ prāṇamevāsminnetaddadhāti tasmādāha svāhā pūṣṇe śarasa ityavaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva bandhurhutvā madhyame paridhāupaśrayati 14.2.2.[33] svāhā grāvabhya iti prāṇā vai grāvāṇaḥ prāṇānevāsminnetaddadhāti hutvā madhyame paridhāupaśrayati 14.2.2.[34] svāhā pratiravebhya iti prāṇā vai pratiravāḥ prāṇānhīdaṃ sarvam pratiratam prāṇānevāsminnetaddadhāti hutvā madhyame paridhāupaśrayati 14.2.2.[35] svāhā pitṛbhya ūrdhvabarhirbhyo gharmapāvabhya iti ahutvaivodaṅṅīkṣamāṇo dakṣiṇārdhe barhiṣa upagūhati yajñasya śīrṣac>innasya [raso vyakṣaratsa] pitṝ!nagacattrayā vai pitarastānevaitatprīṇātyatha yanna prekṣate sakṛdu hyeva parāñcaḥ pitaraḥ 14.2.2.[36] svāhā dyāvāpṛthivībhyāmiti prāṇodānau vai dyāvāpṛthivīprāṇodānāvevāsminnetaddadhāti hutvā madhyame parid>āupaśrayati 14.2.2.[37] svāhā viśvebhyo devebhya iti prāṇā vai viśve devāḥ prāṇānevāsminnetaddadhāti hutvā madhyame paridhāupaśrayati 14.2.2.[38] svāhā rudrāya rudrahūtaya iti ahutvaiva dakṣiṇekṣamāṇaḥ pratiprasthātre prayacati taṃ sa uttarataḥ śālāyā udañcaṃ nirasyatyeṣā hyetasya devasya dikṣvāyāmevainametaddiśi prīṇātyatha yanna prekṣate nenmā rudro hinasaditi 14.2.2.[39] saptaitā āhutayo bhvanti sapta vā ime śīrṣanprāṇāstānevāsminnetaddadhāti 14.2.2.[40] atha mahāvīrādupayamanyām pratyānayati svāhā saṃ jyotiṣā jyotiriti jyotirvā itarasminpayo bhavati jyotiritarasyāṃ te hyetadubhe jyotiṣī saṅgacete avaraṃ svāhākāraṃ karoti parāṃ devatāmasāveva banduḥ 14.2.2.[41] atha rauhiṇau juhoti ahaḥ ketunā juṣatāṃ sujyotirjyotiṣā svāhetyasāveva bandhū rātriḥ ketunā juṣatāṃ sujyotirjyotiṣā svāhetyasāveva bandhuḥ 14.2.2.[42] atha yajamānāya gharmociṣṭam prayacati sa upahavamiṣṭvā bhakṣayati madhu hutamindratame agnāviti madhu hutamindriyavattame'gnāvityevaitadāhāśyāma te deva gharma namaste astu mā mā hiṃsīrityāśiṣamevaitadāśāste 14.2.2.[43] atha dakṣiṇataḥ sikatā upakīrṇā bhavanti tanmārjayante ya eva mārjālīye bandhuḥ so'trānupraharati śākalānathopasadā carantyetadu yajñasya śiraḥ saṃskṛtaṃ yathā-yathainaṃ tadaśvinau pratyadhattām 14.2.2.[44] taṃ na prathamayajñe pravṛñjyāt enasyaṃ hi tadatho nenma indraḥ śiraścinadaditi dvitīye vaiva tṛtīye vāpaśīrṣṇā hyevāgre yajñena devā arcantaḥ śrāmyantaścerustasmāddvitīye vaiva tṛtīye vātho tapto vā eṣa śuśucāno bhavati 14.2.2.[45] taṃ yatprathamaya]ñe pravṛñjyāt eṣo'sya taptaḥ śuśucānaḥ prajāṃ ca paśūṃśca pradahedatho āyuḥ pramāyuko yajamānaḥ syāttasmāddvitīye vaiva tṛtīye vā 14.2.2.[46] taṃ na sarvasmā iva pravṛñjyāt sarvam vai pravargyo netsarvasmā iva sarvaṃ karavāṇīti yo nveva jñatastasmai pravṛñjyādyo vāsya priyaḥ syādyo vānūcāno'nūktenainam prāpnuyāt 14.2.2.[47] sahasre pravṛñjyāt sarvam vai sahasraṃ sarvameṣa sarvavedase pravṛñjyātsarvam vai sarvavedasaṃ sarvameṣa viśvajiti sarvapṛṣthe pravṛñjyātsarvam vai viśvajitsarvapṛṣṭhaḥ sarvameṣa vājapeye rājasūye pravṛñjyātsarvaṃ hi tatsattre pravṛñjyātsarvam vai sattraṃ sarvameṣa etānyasya pravarjanānyato nānyatra 14.2.2.[48] tadāhuḥ yadapaśirā apravargyo'tha kenāsyāgnihotraṃ śīrṣaṇvadbhavatītyāhavanīyeneti brūyātkathaṃ darśapūrṇamāsāvityājyena ca puroḍāśena ceti brūyātkathaṃ cāturmāsyānīti payasyayeti brūyātkatham paśubandha iti paśunā ca puroḍāśena ceti brūyātkathaṃ saumyo'dhvara iti havirdhāneneti brūyāt 14.2.2.[49] atho āhuḥ yajñasya śīrṣacinnasya śira etaddevāḥ pratyadadhuryadātithyaṃ na ha vā asyāpaśīrṣṇā kena cana yajñeneṣṭam bhavati ya evametadveda 14.2.2.[50] tadāhuḥ yatpraṇītāḥ praṇayanti yajñe'tha kasmādatra na praṇayatīti śiro vā etadyajñāsya yatpraṇītāḥ śiraḥ pravargyo necirasā śiro'bhyārohayāṇīti 14.2.2.[51] tadāhuḥ yatprayājānuyājā anyatra bhavantyatha kasmādatra na bhavantīti prāṇā vai prayājānuyājāḥ prāṇā avakāśāḥ prāṇāḥ śākala netprāṇaiḥ prāṇānabhyārohayāṇīti 14.2.2.[52] tadāhuḥ yadājyabhāgāvanyatra juhvatyatha kasmādatra na juhotīti cakṣuṣī vā ete yajñasya yadājyabhāgau cakṣuṣī rauhiṇau neccakṣuṣā cakṣurabhyārohayāṇīti 14.2.2.[53] tadāhuḥ yadvānaspatyairdevebhyo juhvatyatha kasmādetam mṃmayenaiva juhotīti yajñasya śīrṣacinnasya raso vyakṣaratsa ime dyāvāpṛthivī agacadyanmṛdiyaṃ tadyadāpo'sau tanmṛdaścāpāṃ ca mahāvīrāḥ kṛtā bhavanti tenaivainametadrasena samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.2.2.[54] sa yadvānaspatyaḥ syāt pradahyeta yaddhiraṇmayaḥ syātpralīyeta yallohamayaḥ syātprasicyeta yadayasmayaḥ syātpradahetparīśāsāvathaiṣa evaitasmāatiṣṭhata tasmādetam mṛnmayenaiva juhoti 14.2.2.[55] athaitadvai āyuretajjyotiḥ praviśati ya etamanu vā brūte bhakṣ|ayati vā tasya vratacaryā yā sṛs|t|au 14.3.1.[1] sa vai tṛtīye'han ṣaṣṭhe vā dvādaśe vā pravargyopasadau samasya pravargyamutsādayatyutsannamiva hīdaṃ śirastadyadetamabhito bhavati tatsarvaṃ samādāyāgreṇa śālāmantarvedyupasamāyanti 14.3.1.[2] athāgnīdhraḥ āhavanīye trīñcālākānupakalpayate teṣāmekamujjvalayya mukhadaghne dhārayamāṇo juhoti yajñasya śīrṣacinnasya śugudakrāmatsemāṃlokānāviśattayaivainametacucā samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.3.1.[3] atha yanmukhadaghne uparīva vai tadyanmukhadaghnamuparīva tadyadasau lokastadyāmuṃ lokaṃ śugāviśattayaivainametacucā samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.3.1.[4] yā te gharma divyā śugiti yaiva divyā śugyā gāyatryāṃhavirdhāna iti yaiva gāyatryāṃ havirdhāne sā ta āpyāyatāṃ niṣṭyāyatāṃ tasyai te svāheti nātra tirohitamivāsti 14.3.1.[5] atha dvitīyamujjvalayya nābhidaghne dhārayamāṇo juhoti madhyamiva vai tadyannābhidaghnaṃ madhyamivāntarikṣalokastadyāntarikṣalokaṃ śugāviśattayaivainametacucā samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.3.1.[6] yāte gharmāntarikṣe śugiti yaivāntarikṣe śugyā triṣṭubhyāgnīdhra iti yaiva triṣṭubhyāgnīdhre sā ta āpyāyatāṃ niṣṭyāyatāṃ tasyai te svāheti nātra tirohitamivāsti 14.3.1.[7] atha tṛtīyamabhyādhāya tasminnāsīno juhotyadha-iva vai tadyadāsīno'dha-iva tadyadayaṃ lokastadyemaṃ lokaṃ śugāviśattayaivainametacucā samardhayati kṛtsnaṃ karoti 14.3.1.[8] yā te gharma pṛthivyāṃ śugiti yaiva pṛthivyāṃ śugyā jagatyāṃ sadasyeti yaiva jagatyāṃ sadasyā sā taāpyāyatāṃ niṣṭyāyatāṃ tasyai te svāheti nātra tirohitamivāsti 14.3.1.[9] athopaniṣkrāmati kṣatrasya tvā paraspāyetyetadvai daivaṃ kṣatraṃ ya eṣa tapatyasya tvā mānuṣasya kṣatrasya paraspatvāyetyevaitadāha brahmaṇastanvam pāhīti brahmaṇa ātmānaṃ gopāyetyevaitadāha viśastvā dharmaṇā vayamiti yajño vai viḍyajñasya tvāriṣṭyā ityevaitadāmānukrāmāma suvitāya navyasa iti yajñasya tvāriṣṭyā ahvalāyā ityevaitadāha 14.3.1.[10] athāha sāma gāyeti sāma brūhīti vā gāyeti tveva brūyādgāyanti hi sāma tadyatsāma gāyati nedimānbahirdhā yajñācarīrānnāṣṭrā rakṣāṃsi hinasanniti sāma hi nāṣṭrāṇāṃ rakṣasāmapahantā 14.3.1.[11] āgneyyāṃ gāyati agnirhi rakṣasāmapahantāticandasi gāyatyeṣā vai sarvāṇi candāṃsi yadavticandāstasmādaticandasi gāyati 14.3.1.[12] sa gāyati agniṣṭapati pratidahatyahāvo'hāva iti tannāṣṭrā vai tadrakṣāṃsyato'pahanti 14.3.1.[13] ta udañco niṣkrāmanti jag>anena cātvālamagreṇāgnīdhrameṣā hi yajñasya dvāḥ sa yasyāṃ tato diśyāpo bhavanti tadyanti 14.3.1.[14] tam vai pariṣyanda utsādayet tapto vā eṣa śuśucāno bhavati taṃ yadasyāmutsādayedimāmasya śugṛcedyadapsūtsādayedapo'sya śugṛcedatha yatpariṣyanda utsādayati tatho ha naivāpo hinasti nemāṃ yadahāpsu na prāsyati tenāpo na hinastyatha yatsamantamāpaḥ pariyanti śāntirvā āpasteno imāṃ na hinasti tasmātpariṣyanda utsādayet 14.3.1.[15] uttaravedau tvevotsādayet yajño vā uttaravediḥ śiraḥ pravargyo yajña evataciraḥ pratidadhāti 14.3.1.[16] uttaranābhyā saṃspṛṣṭam prathamam pravargyamutsādayati vāgvā uttaranābhiḥ śiraḥ pravargyaḥ śīrṣaṃstadvācaṃ dadhāti 14.3.1.[17] catuḥsraktiriti eṣa vai catuḥsraktirya eṣa tapati diśo hyetasya sraktayastasmādāha catuḥsraktiriti 14.3.1.[18] nābhirṛtasya saprathā iti satyam vā ṛtaṃ satyasya nābhiḥ saprathā ityevaitadāha sa no viśvāyuḥ saprathā iti sa naḥ sarvāyuḥ saprathā ityevaitadāha 14.3.1.[19] apa dveṣo apa hvara iti nātra tirohitamivāstyanyavratasya saścimetyanyadvā etasya vratamanyanmanuṣyāṇāṃ tasmādāhānyavratasya saścimetyevamitarau prāñcau tattrivṛttrivṛddhīdaṃ śiraḥ 14.3.1.[20] purastādupaśayām mṛdam māṃsamevāsminnetaddadhāti tadabhitaḥ parīśāsau bāhū evāsminnetaddadhātyabhitaḥ pare rauhiṇahavanyau srucau hastāvevāsminnetaddadhāti 14.3.1.[21] uttarato'bhrim taddhi tasyā āyatanaṃ dakṣiṇataḥ samrāḍāsandīṃ taddhi tasyā āyatanamuttarataḥ kṛṣṇājinaṃ taddhi tasyāyatanaṃ sarvato dhavitrāṇi prāṇā vai dhavitrāṇi prāṇānevāsminnetaddad>āti trīṇi bhavanti trayo vai prāṇāḥ pr:ṇa udāno vyānastānevāsminnetaddadhāti 14.3.1.[22] athaitadrajjusandānam upayamanyāmādhāya paścātprācīmāsādayatyudaramevāsminnetaddadhāti tadabhitaḥ pinvane āṇḍāvevāsminnetaddadhātyāṇḍābhyāṃ hi vṛṣā pinvate paścātsthūṇāmayūkhamūrū evāsminnetaddadhāti paścādrauhiṇakapāle jānunī evāsminnetaddadhāti te yadekakapāle bhavata ekakapāle iva hīme jānunī paścāddhṛṣṭī pādāvevāsminnetaddadhāti pādābhyāṃ hi dhṛṣṭam praharatyuttarataḥ kharau pracaraṇīyau taddhi tayorāyatanaṃ dakṣiṇato mārjālīyaṃ taddhi tasyāyatanam 14.3.1.[23] athāsminpaya ānayati gharmaitatte purīṣamityannam vai purīṣamannamevāsminnetaddadhāti tena vardhasva cā ca pyāyasveti nātra tirohitamivāsti vardhiṣīmahi ca vayamā ca pyāsiṣīmahītyāśiṣamevaitadāśāste 14.3.1.[24] sa vai na sarvamivānayet nedyajamānātparāgannamasadityardham vā bhūyo vā pariṣinaṣṭi tasminnaparāhṇe yajamānāya vratamabhyutsicya prayacati tadyajamāna evaitadannādyaṃ dadhāti tatho ha yajamānānna parāgannam bhavati 14.3.1.[25] athainamadbhiḥ pariṣiñcati śāntirvā āpaḥ śamayatyevainametatsarvataḥ pariṣiñcati sarvata evainametacamayati triṣkṛtvaḥ pariṣiñcati trivṛddhi yajñaḥ 14.3.1.[26] athāha vārṣāharaṃ sāma gāyati eṣa vai vṛṣā harirya eṣa tapatyeṣa u pravargyastadetamevaitatprīṇāti tasmādāha vārṣāharaṃ sāma gāyati 14.3.1.[27] atha cātvāle mārjayante sumitriyā na āpa oṣadhayaḥ santvityañjalināpa upācati vajro vā āpo vajreṇaivaitanmitradheyaṃ kurute durmitriyāstasmai santu yo'smāndveṣṭi yaṃ ca vayaṃ dviṣma iti yāmasya diśaṃ dveṣyaḥ syāttāṃ diśaṃ parāsiñcettenaiva tam parābhāvayati 14.3.1.[28] atha prāṅivodaṅṅutkrāmati udvayaṃ tamasasparīti pāpmā vai tamaḥ pāpmānameva tamo'pahate svaḥ paśyanta uttaramityayam vai loko'dbhya uttaro'sminneva loke pratitiṣṭhati devaṃ devatrā sūryamaganma jyotiruttamamiti svargo vai lokaḥ sūryo jyotiruttamaṃ svarga eva loke'ntataḥ pratitiṣṭhatyanapekṣametyāhavanīye samidhamabhyādadhāti samidasi tejo'si tejo mayi dhehītyāśiṣamevaitadāśāste 14.3.1.[29] atha prasute dadhigharmeṇa caranti yajño vai somaḥ śiraḥ pravargyo yajña evaitaciraḥ pratidadhāti mādhyandine savana etadvā indrasya niṣkevalyaṃ savanaṃ yanmādhyandinaṃ savanaṃ sva evainametadbhāge prīṇāti stute mādhyandine pavamāne prāṇo vai mādhyandinaḥ pavamānaḥ prāṇamevāsminnetaddadhātyagnihotrahavaṇyā mukham vā etadyajñānāṃ yadagnihotraṃ śīrṣaṃstanmukhaṃ dadhāti 14.3.1.[30] sa ānīyamāna āha hotarvadasva yatte vādyamiti vadate hyatra hotāthopottiṣṭhannāha śrātaṃ haviriti śrātaṃ hi bhavatyatikramyāśrāvyāha dadhigharmasya yajeti vaṣaṭkṛte juhotyanuvaṣaṭkṛta āharati bhakṣaṃ taṃ yajamānāya prayacati 14.3.1.[31] sa upahavamiṣṭvā bhakṣayati mayi tyadindriyam bṛhadityetadvā indriyam bṛhadya eṣa tapati mayi dakṣo mayi kraturiti kratūdakṣāvevātmandhatte gharmastriśugvirājatīti gharmo hyeṣa triśugvirājati virājā jyotiṣā saheti virājā hyeṣa jyotiṣā saha brahmaṇā tejasā saheti brahmaṇā hyeṣa tejasā saha payaso reta ābhṛtamiti payaso hyetadreta ābhṛtaṃ tasya dohamaśīmahyuttarāmuttarāṃ samāmityāśiṣamevaitadāśāste'tha cātvāle mārjayante'sāveva bandhuḥ 14.3.1.[32] athāto dakṣiṇānām suvarṇaṃ hiraṇyaṃ śatamānam brahmaṇe dadātyāsīno vai brahmā yaśaḥ śayānaṃ hiraṇyaṃ tasmātsuvarṇaṃ hiraṇyaṃ śatamānam brahmaṇe dadāti 14.3.1.[33] atha yaiṣā gharmadughā tāmadhvaryave dadāti tapta-iva vai gharmastaptamivādhvaryurniṣkrāmati tasmāttāmadhvarya ve dadāti 14.3.1.[34] atha yaiṣā yajamānasya vratadughā tāṃ hotre dadāti yajño vai hotā yajño yajamānastasmāttāṃ hotre dadāti 14.3.1.[35] atha yaiṣā patnyai vratadughā tāmudgātṛbhyo dadāti patnīkarmeva vā ete'tra kurvanti yadudgātārastasmāttāmudgātṛbhyo dadāti 14.3.1.[36] athaitadvai āyuretajjyotiḥ praviśati ya etamanu vā brūte bhakṣayati vā tasya vratacaryā yā sṛṣṭau 14.3.2.[1] sarveṣām vā eṣa bhūtānām sarveṣāṃ devānāmātmā yadyajñastasya samṛddhimanu yajamānaḥ prajayā paśubhirṛdhyate vi vā eṣa prajayā paśubhirṛdhyate yasya gharmo vidīryate tatra prāyaścittiḥ 14.3.2.[2] pūrṇāhutiṃ juhoti sarvam vai pūrṇaṃ sarveṇaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.[3] svāhā prāṇebhyaḥ sādhipatikebhya iti mano vai prāṇānāmadhipatirmanasi hi sarve prāṇāḥ pratiṣṭhitāstanmanasaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.[4] pṛthivyai svāheti pṛthivī vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvābhirevaitaddevatābhirbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.[5] agnaye svāheti agnirvai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvābhirevaitaddevatābhirbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍ>aṃ yajñasya 14.3.2.[6] antarikṣāya svāheti antarikṣam vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvā> 14.3.2.[7] vāyave svāheti vāyurvai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvā> 14.3.2.[8] dive svāheti dyaurvai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvā> 14.3.2.[9] sūryāya svāheti sūryo vai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvā> 14.3.2.[10] digbhyaḥ svāheti diśo vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvā> 14.3.2.[11] candrāya svāheti candro vai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvā> 14.3.2.[12] nakṣatrebhyaḥ svāheti nakṣatrāṇi vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvā> 14.3.2.[13] adbhyaḥ svāheti āpo vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvā> 14.3.2.[14] varuṇāya svāheti varuṇo vai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvā> 14.3.2.[15] nābhyai svāhā pūtāya svāheti aniruktamanirukto vai prajāpatiḥ prajāpatiryajñastatprajāpatimevaitadyajñam bhiṣajyati 14.3.2.[16] trayodaśaitā āhutayo bhavanti trayodaśa vai māsāḥ samvatsarasya samvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatiryajñastatprajāpatimevaitadyajñam bhiṣajyati 14.3.2.[17] vāce svāheti mukhamevāsminnetaddadhāti prāṇāya svāhā prāṇāya svāheti nāsike evāsminnetaddadhāti cakṣuṣe svāhā cakṣuṣe svāhetyakṣiṇī evāsminnetaddadhāti śrotrāya svāhā śrotrāya svāheti karṇāvevāsminnetaddadhāti 14.3.2.[18] saptaitā āhutayo bhavanti sapta vā ime śīrṣanprāṇāstānevāsminnetaddadhāti pūrṇāhutimuttamāṃ juhoti sarvam vai pūrṇaṃ sarveṇaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.[19] manasaḥ kāmamākūtimiti manasā vā idaṃ sarvamāptaṃ tanmanasaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.[20] vācaḥ satyamaśīyeti vācā vā idaṃ sarvamāptaṃ tadvācaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya paśūnāṃ rūpamannasya raso yaśaḥ śrīḥ śrayatām mayi svāhetyāśiṣamevaitadāśāste 14.3.2.[21] atha taṃ copaśayāṃ ca piṣṭvā mārtsnayā mṛdā saṃsṛjyāvṛtā karotyāvṛtā pacatyutsādanārthamatha ya upaśayayordṛḍhaḥ syāttena pracaret 14.3.2.[22] saṃvatsaro vai pravargyaḥ sarvam vai saṃvatsaraḥ sarvam pravargyaḥ sa yatpravṛktastadvasanto yadrucitastadgrīṣmo yatpinvitastadvarṣā yadā vai varṣāh pinvante'thaināḥ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvante ha vāasmai varṣā ya evametadveda 14.3.2.[23] ime vai lokāḥ pravargyaḥ sarvam vā ime lokāḥ sarvam pravargyaḥ sa yatpravṛktastadayaṃ loko yadrucitastadantarikṣaloko yatpinvitastadasau loko yadā vā asau lokaḥ pinvate'thainaṃ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvate ha vā asm: asau loko ya evametadveda 14.3.2.[24] etā vai devatāḥ pravargyaḥ agnirvāyurādityaḥ sarvam vā etā devatā sarvam pravargyaḥ sa yatpravṛktastadagniryadrucitastadvāyuryatpinvitastadasāvādityo yadā vā asāvādityaḥpinvate'thainaṃ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvate ha vā asmā asāvādityo ya evametadveda 14.3.2.[25] yajamāno vai pravargyaḥ tasyātmā prajā paśavaḥ sarvam vai yajamānaḥ sarvam pravargyaḥ sa yatpravṛktastadātmā yadrucitastatprajā yatpinvitastatpaśavo yadā vai paśavaḥ pinvate'thaināntsarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvante ha vā asmai paśavo ya evametadveda 14.3.2.[26] agnihotram vai pravargyaḥ sarvam vāagnihotraṃ sarvam pravargyaḥ sa yadadhiśritaṃ tatpravṛkto yadunnītaṃ tadrucito yaddhutaṃ tatpinvito yadā vāagnihotram pinvate'thainatsarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvate ha vā asmā agnihotraṃ ya evametadveda 14.3.2.[27] darśapūrṇamāsau vai pravargyaḥ sarvam vai darśapūrṇamāsau sarvam pravargyaḥ sa yadadhiśritaṃ tatpravṛkto yadāsannaṃ tadrucito yaddhutaṃ tatpinvito yadā vai darśapūrṇamāsau pinvete athainau sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvete ha vā asmai darśapūrṇamāsau ya evametadveda 14.3.2.[28] cāturmāsyāni vai pravargyaḥ sarvam vai cāturmāsyāni sarvam pravargyaḥ sa yadadhiśritaṃ tatpravṛkto yadāsannaṃ tadrucito yaddhutaṃ tatpinvito yadā vai cāturmāsyāni pinvante'thaināni sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvante ha vā asmai cāturmāsyāni ya evametadveda 14.3.2.[29] paśubandho vai pravargyaḥ sarvam vai paśubandhaḥ sarvam pravargyaḥ sa yadadhiśritastatpravṛkto yadāsannastadrucito yaddhutastatpinvito yadā vai paśubandhaḥ pinvate'thainaṃ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvate ha vā asmai paśubandho ya evametadveda 14.3.2.[30] somo vai pravargyaḥ sarvam vai somaḥ sarvam pravargyaḥ sa yadabhiṣutastatpravṛkto yadunnītastadrucito yaddhutastatpinvito yadā vai somaḥ pinvate'thainaṃ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupayuñjanti pinvate ha vā asmai somo ya evametadveda na ha vā asyāpravargyeṇa kena cana yajñeneṣṭam bhavati ya evametadveda 14.3.2.[31] athaitadvai āyuretajjyotiḥ praviśati ya etamanu vā brūte bhakṣayati vā tasya vratacaryā yā sṛṣṭau 14.4.1.1 dvayā ha prājāpatyāḥ devāścāsurāśca tataḥ kānīyasā eva devā jyāyasā asurāstaeṣu lokeṣvaspardhanta 14.4.1.2 te ha devā ūcuḥ hantāsurānyajña udgīthenātyayāmeti 14.4.1.3 te ha vācamūcuḥ tvaṃ na udgāyeti tatheti tebhyo vāgudagāyadyo vāci bhogastaṃ devebhya āgāyadyatkalyāṇam vadati tadātmane te'viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyantsa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpam vadati sa eva sa pāpmā 14.4.1.4 atha ha prāṇamūcuḥ tvaṃ na udgāyeti tatheti tebhyaḥ prāṇa udagāyadyaḥ prāṇe bhogastaṃ devebhya āgāyadyatkalyāṇaṃ jighrati tadātmane te'viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyantsa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpaṃ jighrati sa eva sa pāpmā 14.4.1.5 atha ha cakṣurūcuḥ tvaṃ na udgāyeti tatheti tebhyaścakṣurudagāyadyaścakṣuṣi bhogastaṃ devebhya āgāyadyatkalyāṇam paśyati tadātmane te'viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyantsa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpam paśyati sa eva sa pāpmā 14.4.1.6 atha ha śrotramūcuḥ tvaṃ na udgāyeti tatheti tebhyaḥ śrotramudagāyadyaḥ śrotre bhogastaṃ devebhya āgāyadyatkalyāṇaṃ śṛṇoti tadātmane te'viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyantsa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpaṃ śṛṇoti sa eva sa pāpmā 14.4.1.7 atha ha mana ūcuḥ tvam na udgāyeti tatheti tebhyo mana udagāyadyo manasi bhogastaṃ devebhya āgāyadyatkalyāṇaṃ saṅkalpayati tadātmane te'viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvidhyantsa yaḥ sa pāpmā yadevedamapratirūpaṃ saṅkalpayati sa eva sa pāpmaivamu khalvetā devatāḥ pāpmabhirupāsṛjannevamenāḥ pāpmanāvidhyan 14.4.1.8 atha hemamāsanyam prāṇamūcuḥ tvaṃ na udgāyeti tatheti tebhya eṣa prāṇa udagāyatte'viduranena vai na udgātrātyeṣyantīti tamabhidrutya pāpmanāvivyatsantsa yathāśmānamṛtvā loṣṭo vidhvaṃsetaivaṃ haiva vidhvaṃsamānā viṣvañco vineśustato devā abhavanparāsurā bhavatyātmanā parāsya dviṣanbhrātṛvyo bhavati ya evam veda 14.4.1.9 te hocuḥ kva nu so'bhūdyo na itthamasaktetyayamāsye'ntariti so'yāsya āṅgiraso'ṅgānāṃ hi rasaḥ 14.4.1.10 sā vā eṣā devatā dūḥ nāma dūraṃ hyasyā mṛtyurdūraṃ ha vā asmānmṛtyurbhavati ya evam veda 14.4.1.11 sā vā eṣā devatā etāsāṃ devatānām pāpmānam mṛtyumapahatya yatrāsāṃ diśāmantastadgamayāṃ cakāra tadāsām pāpmano vinyadadhāttasmānna janamiyānnāntamiyānnetpāpmānam mṛtyumanvavāyānīti 14.4.1.12 sā vā eṣā devatā etāsāṃ devatānām pāpmānam mṛtyumapahatyāthainā mṛtyumatyavahat 14.4.1.13 sa vai vācameva prathamāmatyavahat sā yadā mṛtyumatyamucyata so'gnirabhavatso'yamagniḥ pareṇa mṛtyumatikrānto dīpyate 14.4.1.14 atha prāṇamatyavahat sa yadā mṛtyumatyamucyata sa vāyurabhavatso'yam vāyuḥ pareṇa mṛtyumatikrāntaḥ pavate 14.4.1.15 atha cakṣuratyavahat tadyadā mṛtyumatyamucyata sa ādityo'bhavatso'sāvādityaḥ pareṇa mṛtyumatikrāntastapati 14.4.1.16 atha śrotramatyavahat tadyadā mṛtyumatyamucyata tā diśo'bhavaṃstā imā diśaḥ pareṇa mṛtyumatikrāntāḥ 14.4.1.17 atha mano'tyavahat tadyadā mṛtyumatyamucyata sa candramā abhavatso'sau candraḥ pareṇa mṛtyumatikrānto bhātyevaṃ ha vā enameṣā devatā mṛtyumativahati ya evam veda 14.4.1.18 athātmane'nnādyamāgāyat yaddhi kiṃ cānnamadyate'nenaiva tadadyata iha pratitiṣṭhati 14.4.1.19 te devā abruvan etāvadvā idaṃ sarvaṃ yadannaṃ tadātmana āgāsīranu no'sminnanna ābhajasveti te vai mābhisamviśateti tatheti taṃ samantam pariṇyaviśanta tasmādyadanenānnamatti tenaitāstṛpyantyevaṃ ha vā enaṃ svā abhisamviśanti bhartā svānāṃ śreṣṭhaḥ puraetā bhavatyannādo'dhipatirya evam veda 14.4.1.20 ya u haivamvidam sveṣu pratipratirbubhūṣati na haivālam bhāryebhyo bhavatyatha ya evaitamanu bhavati yo vaitamanu bhāryānbubhūrṣati sa haivālam bhāryebhyo bhavati 14.4.1.21 so'yāsya āṅiraso aṅgānāṃ hi rasaḥ prāṇo vā aṅgānāṃ rasaḥ prāṇo hi vā aṅgānāṃ rasastasmādyasmātkasmāccāṅgātprāṇa utkrāmati tadeva tacuṣyatyeṣa hi vā aṅgānāṃ rasaḥ 14.4.1.22 eṣa u eva bṛhaspatiḥ vāgvai bṛhatī tasyā eṣa patistasmādu bṛhaspatiḥ 14.4.1.23 eṣa u eva brahmaṇaspatiḥ vāgvai brahma tasyā eṣa patistasmādu ha brahmaṇaspatiḥ 14.4.1.24 eṣa u eva sāma vāgvai sāmaiṣa sā cāmaśceti tatsāmnaḥ sāmatvaṃ yadveva samaḥ pluṣiṇā samo maśakena samo nāgena sama ebhistribhirlokaiḥ samo'nena sarveṇa tasmādveva sāmāśnute sāmnaḥ sāyujyaṃ salokatāṃ ya evametatsāma veda 14.4.1.25 eṣa u vā udgīthaḥ prāṇo vā utprāṇena hīdaṃ sarvamuttabdham vāgeva gīthocca gīthā ceti sa udgīthaḥ 14.4.1.26 taddhāpi brahmadattaścaikitāneyo rājānam bhakṣayannuvācāyaṃ tyasya rājā mūrdhānam vipātayatādyadito'yāsya āṅgiraso'nyenodagāyaditi vācā ca hyeva sa prāṇena codagāyaditi 14.4.1.27 tasya haitasya sāmno yaḥ svam veda bhavati hāsya svaṃ tasya vai svara eva svaṃ tasmādārtvijyaṃ kariṣyanvāci svaramiceta tayā vācā svarasampannayārtvijyaṃ kuryāttasmādyajñe svaravantaṃ didṛkṣanta evātho yasya svam bhavati bhavati hāsya svam ya evametatsāmanaḥ svam veda 14.4.1.28 tasya haitasya sāmno yaḥ suvarṇam veda bhavati hāsya suvarṇaṃ tasya vai svara eva suvarṇam bhavati hāsya suvarṇaṃ ya evametatsāmnaḥ suvarṇam veda 14.4.1.29 tasya haitasya sāmno yaḥ pratiṣṭhām veda prati ha tiṣṭhati tasya vai vāgeva pratiṣṭhā vāci hi khalveṣa etatprāṇaḥ pratiṣṭhito gīyate'nna ityu haika āhuḥ 14.4.1.30 athātaḥ pavamānānāmevābhyārohaḥ sa vai khalu prastotā sāma prastauti sa yatra prastyuāttadetāni japedasato mā sadgamaya tamaso mā jyotirgamaya mṛtyormāmṛtaṃ gamayeti 14.4.1.31 sa yadāhāsato mā sadgamayeti mṛtyurvā asatsadamṛtam mṛtyormāmṛtaṃ gamayāmṛtam mā kurvityevaitadāha 14.4.1.32 tamaso mā jyotirgamayeti mṛtyurvai tamo jyotiramṛtam mṛtyormāmṛtaṃ gamayāmṛtam mā kurvityevaitadāha mṛtyormāmṛtaṃ gamayeti nātra tirohitamivāsti 14.4.1.33 atha yānītarāṇi stotrāṇi teṣvātmane'nnādyamāgāyettasmādu teṣu varam vṛṇīta yam kāmaṃ kāmayeta taṃ sa eṣa evamvidudgātātmane vā yajamānāya vā yaṃ kāmaṃ kāmayate tamāgāyati taddhaitallokajideva na haivālokyatāyā āśāsti ya evametatsāma veda 14.4.2.[1] ātmaivedamagra āsīt puruṣavidhaḥ so'nuvīkṣya nānyadātmano'paśyatso'hamasmītyagrevyāharattato'haṃnāmābhavattasmādapyetarhyā mantrito'hamayamityevāgra uktvāthānyannāma prabrūte yadasya bhavati 14.4.2.[2] sa yatpūrvo'smāt sarvasmātsarvānpāpmana auṣattasmātpuruṣa oṣati ha vai sa taṃ yo'smātpūrvo bubhūṣati ya evam veda 14.4.2.[3] so'bibhet tasmādekākī bibheti sa hāyamīkṣāṃ cakre yanmadanyannāsti kasmānnu bibhemīti tata evāsya bhayam vīyāya kasmāddhyabheṣyaddvitīyadvai bhayam bhavati 14.4.2.[4] sa vai naiva reme tasmādekākī na ramate sa dvitīyamaicatsa haitāvānāsa yathā strīpumāṃsau sampariṣvaktau 14.4.2.[5] sa imamevātmānaṃ dvedhāpātayat tataḥ patiśca patnī cābhavatāṃ tasmādidamardhavṛgalamiva sva iti ha smāha yājñavalkyastasmādayamākāśa striyā pūryata eva tāṃ samabhavattato manuṣyā ajāyanta 14.4.2.[6] so heyamīkṣāṃ cakre katham nu mātmana eva janayitvā sambhavati hanta tiro'sānīti 14.4.2.[7] sā gaurabhavat vṛṣabha itarastāṃ samevābhavattato gāvo'jāyanta 14.4.2.[8] vaḍavetarābhavat aśvavṛṣa itaro gardabhītarā gardabha itarastāṃ samevābhavattata ekaśaphamajāyata 14.4.2.[9] ajetarābhavat vasta itaro'viritaro meṣa itarastāṃ samevābhvattato'jāvayo'jāyantaivameva yadidaṃ kiṃ ca mithunamā pipīlikābhyastatsarvamasṛjata 14.4.2.[10] so'vet aham vāva sṛṣṭirasmyahaṃ hīdaṃ sarvamasṛkṣīti tataḥ sṛṣṭirabhavatsṛṣṭyāṃ hāsyaitasyām bhavati ya evam veda 14.4.2.[11] athetyabhyamanthat sa mukhācca yonerhastābhyāṃ cāgnimasṛjata tasmādetadubhayamalomakamantarato'lomakā hi yonirantarataḥ 14.4.2.[12] tadyadidamāhuḥ amuṃ yajāmuṃ yajetyekaikaṃ devametasyaiva sā visṛṣṭireṣa u hyeva sarve devāḥ 14.4.2.[13] atha yatkiṃ cedamārdram tadretaso'sṛjata tadu soma etāvadvā idaṃ sarvamannaṃ caivānnādaśca soma evānnamagnirannādaḥ 14.4.2.[14] saiṣā brahmaṇo'tisṛṣṭiḥ yacreyaso devānasṛjatātha yanmartyaḥ sannamṛtānasṛjata tasmādatisṛṣṭiratisṛṣṭyāṃ hāsyaitasyām bhavati ya evam veda 14.4.2.[15] taddhedaṃ tarhyavyākṛtamāsīt tannāmarūpābhyāmeva vyākriyatāsaunāmāyamidaṃrūpa iti tadidamapyetarhi nāmarūpābhyāmeva vyākriyate'saunāmāyamidaṃrūpa iti 14.4.2.[16] sa eṣa iha praviṣṭaḥ ā nakhāgrebhyo yathā kṣuraḥ kṣuradhāne'vahitaḥ syādviśvambharo vā viśvambharakulāye taṃ na paśyantyakṛtsno hi saḥ 14.4.2.[17] prāṇanneva prāṇo nāma bhavati vadanvākpaśyaṃścakṣuḥ śṛṇvañcrotram manvāno manastānyasyaitāni karmanāmānyeva sa yo'ta ekaikamupāste na sa vedākṛtsno hyeṣo'ta ekaikena bhavati 14.4.2.[18] ātmetyevopāsīta atra hyete sarva ekam bhavanti tadetatpadanīyamasya sarvasya yadayamātmānena hyetatsarvam veda yathā ha vai padenānuvindedevaṃ kīrtiṃ ślokam vindate ya evam veda 14.4.2.[19] tadetatpreyaḥ putrāt preyo vittātpreyo'nyasmātsarvasmādantarataraṃ yadayamātmā sa yo'nyamātmanaḥ priyam bruvāṇam brūyātpriyaṃ rotsyatītīśvaro ha tathaiva syādātmānameva priyamupāsīta sa ya ātmānameva priyamupāste na hāsya priyam pramāyukam bhavati 14.4.2.[20] tadāhuḥ yadbrahmavidyayā sarvam bhaviṣyanto manuṣyā manyante kimu tadbrahmāvedyasmāttatsarvamabhavaditi 14.4.2.[21] brahma vā idamagra āsīt tadātmānamevāvedaham brahmāsmīti tasmāttatsarvamabhavattadyo-yo devānām pratyabudhyata sa eva tadabhavattatharṣīṇāṃ tathā manuṣyāṇām 14.4.2.[22] taddhaitatpaśyannṛṣirvāmadevaḥ pratipede aham manurabhavaṃ sūryaśceti tadidamapyetarhi ya evam vedāham brahmāsmīti sa idaṃ sarvam bhavati tasya ha na devāścanābhūtyā īśata ātmā hyeṣāṃ sa bhavatyatha yo'nyāṃ devatāmupāste'nyo'sāvanyo'hamasmīti na sa veda yathā paśurevaṃ sa devānāṃ yathā ha vai bahavaḥ paśavo manuṣyam bhuñjyurevamekaikaḥ puruṣo devānbhunaktyekasminneva paśāvādīyamāne'priyam bhavati kimu bahuṣu tasmādeṣāṃ tanna priyam yadetanmanuṣyā vidyuḥ 14.4.2.[23] brahma vā idamagra āsīt ekameva tadekaṃ sanna vyabhavattacreyo rūpamatyasṛjata kṣatraṃ yānyetāni devatrā kṣatrāṇīndro varuṇaḥ somo rudraḥ parjanyo yamo mṛtyurīśāna iti tasmātkṣatrātparaṃ nāsti tasmādbrāhmaṇaḥ kṣatriyamadhastādupāste rājasūye kṣatra eva tadyaśo dadhāti saiṣā kṣatrasya yoniryadbrahma tasmādyadyapi rājā paramatāṃ gacati brahmaivāntata upaniśrayati svāṃ yoniṃ ya u enaṃ hinasti svāṃ sa yonimṛcati sa pāpīyānbhavati yathā śreyāṃsaṃ hiṃsitvā 14.4.2.[24] sa naiva vyabhavat sa viśamasṛjata yānyetāni devajātāni gaṇaśa ākhyāyante vasavo rudrā ādityā viśve devā maruta iti 14.4.2.[25] sa naiva vyabhavat sa śaudram varṇamasṛjata pūṣaṇamiyam vai pūṣeyaṃ hīdaṃ sarvam puṣyati yadidaṃ kiṃ ca 14.4.2.[26] sa naiva vyabhavat tacreyo rūpamatyasṛjata dharmaṃ tadetatkṣatrasya kṣatraṃ yaddharmastasmāddharmātparaṃ nāstyatho abalīyānbalīyāṃsmam:!śaṃsate dharmeṇa yathā rājñaivaṃ yo vai sa dharmaḥ satyam vai tattasmātsatyam vadantamāhurdharmam vadatīti dharmam vā vadantaṃ satyam vadatītyetaddhyevaitadubhayam bhavati 14.4.2.[27] tadetadbrahma kṣatram viṭ śūdraḥ tadagninaiva deveṣu brahmābhavadbrāhmaṇo manuṣyeṣu kṣatriyeṇa kṣatriyo vaiśyena vaiśyaḥ śūdreṇa śūdrastasmādagnāveva deveṣu lokamicante brāhmaṇe manuṣyeṣvetābhyāṃ hi rūpābhyām brahmābhavat 14.4.2.[28] atha yo ha vā asmāllokātsvaṃ lokamadṛṣṭvā praiti sa enamavidito na bhunakti yathā vedo vānanūkto'nyadvā karmākṛtam yadi ha vā apyanevamvinmahatpuṇyaṃ karma karoti taddhāsyāntataḥ kṣīyata evātmānameva lokamupāsīta sa ya ātmānameva lokamupāste na hāsya karma kṣīyate'smāddhyevātmano yadyatkāmayate tattatsṛjate 14.4.2.[29] atho ayam vā ātmā sarveṣām bhūtānāṃ lokaḥ sa yajjuhoti yadyajate tena devānāṃ loko'tha yadanubrūte tenarṣīṇāmatha yatprajāmicate yatpitṛbhyo nipṛṇāti tena pitṝṇāmatha yanmanuṣyānvāsayate yadebhyo'śanaṃ dadāti tena manuṣyāṇāmatha yatpaśubhyastṛṇodakam vindati tena paśūnāṃ yadasya gṛheṣu śvāpadā vayāṃsyā pipīlikābhya upajīvanti tena teṣāṃ loko yathā ha vai svāya lokāyāriṣṭimicedevaṃ haivamvide sarvadā sarvāṇi bhūtānyariṣṭimicanti tadvā etadviditam mīmāṃsitam 14.4.2.[30] ātmaivedamagra āsīt eka eva so'kāmayata jāyā me syādatha prajāyeyātha vittam me syādatha karma kurvīyetyetānvāvai kāmo necaṃścanāto bhūyo vindettasmādapyetarhyekākī kāmayate jāyā me syādatha prajāyeyātha vittam me syādatha karma kurvīyeti sa yāvadapyeteṣāmekaikaṃ na prāpnotyakṛtsna eva tāvanmanyate tasyo kṛtsnatā 14.4.2.[31] mana evāsyātmā vāgjāyā prāṇaḥ prajā cakṣurmānuṣam vittam cakṣuṣā hi tadvindati śrotraṃ daivaṃ śrotreṇa hi tacṛṇotyātmaivāsya karmātmanā hi karma karoti sa eṣa pāṅkto yajñaḥ pāṅktaḥ paśuḥ pāṅktaḥ puruṣaḥ pāṅktamidaṃ kiṃ ca tadidaṃ sarvamāpnoti yadidaṃ kiṃ ca ya evam veda 14.4.3.[1] yatsaptānnāni medhayā tapasājanayatpitā ekamasya sādhāraṇam dve devānabhājayat trīṇyātmane'kuruta paśubhya ekam prāyacat tasmintsarvam pratiṣṭhitaṃ yacca prāṇiti yacca na kasmāttāni na kṣīyante'dyamānāni sarvadā yo vai tāmakṣitim veda so'nnamatti pratīkena sa devānapigacati sa ūrjamupajīvatīti ślokāḥ 14.4.3.[2] yatsaptānnāni medhayā tapasājanayatpiteti medhayā hi tapasājanayatpitaikamasya sādhāraṇamitīdamevāsya tatsādhāraṇamannaṃ yadidamadyate sa ya etadupāste na sa pāpmano vyāvartate miṣraṃ hyetat 14.4.3.[3] dve devānabhājayaditi hutaṃ ca prahutaṃ ca tasmāddevebhyo juhvati ca pra ca juhvatyatho āhurdarśapūrṇamāsāviti tasmānneṣṭiyājukaḥ syāt 14.4.3.[4] paśubhya ekam prāyacaditi tatpayaḥ payo hyevāgre manuṣyāśca paśavaścopajīvanti tasmātkumāraṃ jātaṃ ghṛtam vaivāgre pratilehayanti stanam vānudhāpyanti 14.4.3.[5] atha vatsaṃ jātamāhuḥ atṛṇāda iti tasmintsarvam pratiṣṭhitaṃ yacca prāṇiti yacca neti payasi hīdaṃ sarvam pratiṣṭhitaṃ yacca prāṇiti yacca na 14.4.3.[6] tadyadidamāhuḥ samvatsaram payasā juhvadapa punarmṛtyuṃ jayatīti na tathā vidyādyadahareva juhoti tadahaḥ punarmṛtyumāpajayatyevam vidvāntsarvaṃ hi devebhyo'nnādyam prayacati kasmāttāni na kṣīyante'dyamānāni sarvadeti 14.4.3.[7] puruṣo vā akṣitiḥ sa hīdamannam punaḥ-punarjanayate yo vai tāmakṣitim vedeti puruṣo vā akṣitiḥ sa hīdamannaṃ dhiyā-dhiyā janayate karmabhiryaddhaitanna kuryātkṣīyeta ha so'nnamatti pratīkeneti mukham pratīkam mukhenetyetatsa devānapigacati sa ūrjamupajīvatīti praśaṃsā 14.4.3.[8] trīṇyātmane'kuruteti mano vācam prāṇaṃ tānyātmane'kurutānyatramanā abhūvaṃ nādarśamanyatramanā abhūvaṃ nāśrauṣamiti manasā hyeva paśyati manasā śṛṇoti 14.4.3.[9] kāmaḥ saṅkalpo vicikitsā śraddhāśraddhā dhṛtiradhṛtirhrīrdhīrbhīrityetatsarvam mana eva tasmādapi pṛṣṭhata upaspṛṣṭo manasā vijānāti 14.4.3.[10] yaḥ kaśca śabdo vāgeva saiṣā hyantamāyattaiṣā hi na prāṇo'pāno vyāna udānaḥ samāno'na ityetatsarvam prāṇa evaitanmanyo vā ayamātmā vāṅmayo manomayaḥ prāṇamayaḥ 14.4.3.[11] trayo lokā eta eva vāgevāyaṃ loko mano'ntarikṣalokaḥ prāṇo'sau lokaḥ 14.4.3.[12] trayo vedā eta eva vāgevargvedo mano yajurvedaḥ prāṇaḥ sāmavedaḥ 14.4.3.[13] devāḥ pitaro manuṣyā eta eva vāgeva devā manaḥ pitaraḥ prāṇo manuṣyāḥ 14.4.3.[14] pitā mātā prajaita eva mana eva pitā vāṅgmātā prāṇaḥ prajā 14.4.3.[15] vijñātam vijijñāsyam avijñātameta eva yatkiṃ ca vijñātam vācastadrūpam vāgghi vijñātā vāgenaṃ tadbhūtvāvati 14.4.3.[16] yatkiṃ ca vijijñāsyam manastadrūpam mano hi vijijñāsyam mana eva tadbhūtvāvati 14.4.3.[17] yatkiṃ cāvijñātam prāṇasya tadrūpam prāṇo hyavijñātaḥ prāṇa eva tadbhūtvāvati 14.4.3.[18] tasyai vācaḥ pṛthivī śarīram jyotī rūpamayamagnistadyāvatyeva vāktāvatī pṛthivī tāvānayamagniḥ 14.4.3.[19] athaitasya manaso dyauḥ śarīraṃ jyotī rūpamasāvādityastadyāvadeva manastāvatī dyaustāvānasāvādityastau mithunaṃ samaitāṃ tataḥ prāṇo'jāyata sa indraḥ sa eṣo'sapatno dvitīyo vai sapatno nāsya sapatno bhavati ya evam veda 14.4.3.[20] athaitasya prāṇasyāpaḥ śarīraṃ jyotī rūpamasau candrastadyāvā neva prāṇastāvatya āpastāvānasau candraḥ 14.4.3.[21] ta ete sarva eva samāḥ sarve'nantāḥ sa yo haitānantavata upāste'ntavataṃ sa lokaṃ jayatyatha yo haitānanantānupāste'nantaṃ sa lokaṃ jayati 14.4.3.[22] sa eṣa saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ ṣoḍaśakalastasya rātraya eva pañcadaśa kalā dhruvaivāsya ṣoḍaśī kalā sa rātribhirevā ca pūryate'pa ca kṣīyate so'māvāsyāṃ rātrimetayā ṣoḍaśyā kalayā sarvamidam prāṇabhṛdanupraviśya tataḥ prātarjāyate tasmādetāṃ rātrim prāṇabhṛtaḥ prāṇaṃ na vicindyādapi kṛkalāsasyaitasyā eva devatāyā apacityai 14.4.3.[23] yo vai sa saṃvatsaraḥ prajāpatiḥ ṣoḍaśakalo'yameva sa yo'yamevaṃvitpuruṣastasya vittameva pañcadaśa kalā ātmaivāsya ṣoḍaśī kalā sa vittenaivā ca pūryate'pa ca kṣīyate tadetannabhyaṃ yadayamātmā pradhirvittaṃ tasmādyadyapi sarvajyāniṃ jīyata ātmanā cejjīvati pradhināgādityāhuḥ 14.4.3.[24] atha trayo vāva lokāḥ manuṣyalokaḥ pitṛloko devaloka iti so'yam manuṣyalokaḥ putreṇaiva jayyo nānyena karmaṇā pitṛloko vidyayā devaloko devaloko vai lokānāṃ śreṣṭhastasmādvidyām praśaṃsanti 14.4.3.[25] athātaḥ samprattiḥ yadā praiṣyanmanyate'tha putramāha tvam brahma tvaṃ yajñastvaṃ loka iti sa putraḥ pratyāhāham brahmāhaṃ yajño'haṃ loka iti 14.4.3.[26] yadvai kiṃ cānūktam tasya sarvasya brahmetyekatā ye vai ke ca yajñāsteṣāṃ sarveṣāṃ yajña ityekatā ye vai ke ca lokāsteṣāṃ sarveṣāṃ loka ityekataitāvadvā idaṃ sarvametanmā sarvaṃ sannayamito bhunajaditi tasmātputramanuśiṣṭaṃ lokyamāhustasmādenamanuśāsati sa yadaivaṃvidasmāllokātpraityathaibhireva prāṇaiḥ saha putramāviśati sa yadyanena kiṃcidakṣṇayākṛtam bhavati tasmādenaṃ sarvasmātputro muñcati tasmātputro nāma sa putreṇaivāsmiṃloke pratitiṣṭhatyathainamete daivāḥ prāṇā amṛtā āviśanti 14.4.3.[27] pṛthivyai cainamagneśca daivī vāgāviśati sā vai daivī vāgyayā yadyadeva vadati tattadbhavati 14.4.3.[28] divaścainamādityācca daivam mana āviśati tadvai daivam mano yenānandyeva bhavatyatho na śocati 14.4.3.[29] adbhyaścainaṃ candramasaśca daivaḥ prāṇa āviśati sa vai daivaḥ prāṇo yaḥ saṃcaraṃścāsaṃcaraṃśca na vyathate'tho na riśyati sa eṣa evaṃvitsarveṣām bhūtānāmātmā bhavati yathaiṣā devataivaṃ sa yathaitāṃ devatāṃ sarvāṇi bhūtānyavantyevaṃ haivaṃvidaṃ sarvāṇi bhūtānyavanti yadu kiṃ cemāḥ prajāḥ śocantyamaivāsāṃ tadbhavati puṇyamevāmuṃ gacati na ha vai devānpāpaṃ gacati 14.4.3.[30] athāto vratamīmāṃsā prajāpatirha karmāṇi sasṛje tāni sṛṣṭānyanyo'nyenāspardhanta vadiṣyāmyevāhamiti vāgdadhre drakṣyāmyahamiti cakṣuḥ śroṣyāmyahamiti śrotramevamanyāni karmāṇi yathākarma 14.4.3.[31] tāni mṛtyuḥ śramo bhūtvopayeme tānyāpnottānyāptvā mṛtyuravārunddha tasmācrāmyatyeva vākśrāmyati cakṣuḥ śrāmyati śrotramathemameva nāpnodyo'yam madhyamaḥ prāṇaḥ 14.4.3.[32] tāni jñātuṃ dadhrire 'yaṃ vai naḥ śreṣṭho yaḥ saṃcaraṃścāsaṃcaraṃśca na vyathate'tho na riṣyati hantāsyaiva sarve rūpam bhavāmeti ta etasyaiva sarve rūpamabhavaṃstasmādeta etenākhyāyante prāṇā iti tena ha vāva tatkulamākhyāyate yasminkule bhavati ya evaṃ veda ya u haivaṃvidā spardhate'nuśuṣya haivāntato mriyata ityadhyātmam 14.4.3.[33] athādhidevataṃ jvaliṣyāmyevāhamityagnirdadhre tapsyāsyahamityādityo bhāsyāmyahamiti candramā evamanyā devatā yathādevataṃ sa yathaiṣām prāṇānām madhyamaḥ prāṇa evametāsāṃ devatānāṃ vāyurmlocanti hyanyā devatā na vāyuḥ saiṣānastamitā devatā yadvāyuḥ 14.4.3.[34] athaiṣa śloko bhavati yataścodeti sūryo'staṃ yatra ca gacatīti prāṇādvā eṣa udeti prāṇe'stameti taṃ devāścakrire dharmaṃ sa evādya sa u śva iti yadvā ete'murhyadhriyanta tadevāpyadya kurvanti tasmādekameva vrataṃ caretprāṇyāccaivāpānyācca nenmā pāpmā mṛtyurāpnavaditi yadyu caretsamāpipayiṣetteno etasyai devatāyai sāyujyaṃ salokatāṃ jayati ya evaṃ veda 14.4.4.[1] trayaṃ vā idaṃ nāma rūpaṃ karma teṣāṃ nāmnāṃ vāgityetadeṣāmukthamato hi sarvāṇi nāmānyuttiṣṭhantyetadeṣāṃ sāmaitaddhi sarvairnāmabhiḥ samametadeṣām brahmaitaddhi sarvāṇi nāmāni bibharti 14.4.4.[2] atha rūpāṇām cakṣurityetadeṣāmukthamato hi sarvāṇi rūpāṇyuttiṣṭhantyetadeṣāṃ sāmaitaddhi sarvai rūpaiḥ samametadeṣām brahmaitaddhi sarvāṇi rūpāṇi bibharti 14.4.4.[3] atha karmaṇām ātmetyetadeṣāmukthamato hi sarvāṇi karmāṇyuttiṣṭhantyetadeṣāṃ sāmaitaddhi sarvaiḥ karmabhiḥ samametadeṣām brahmaitaddhi sarvāṇi karmāṇi bibharti tadetattrayaṃ sadekamayamātmātmo ekaḥ sannetattrayaṃ tadetadamṛtaṃ satyena cannam prāṇo vā amṛtaṃ nāmarūpe satyaṃ tābhyāmayam prāṇaścannaḥ 14.5.1.[1] dṛptabālākirhānūcāno gārgya āsa sa hovācājātaśatruṃ kāśyam brahma te bravāṇīti sa hovācājātaśatruḥ sahasrametasyāṃ vāci dadmo janako janaka iti vai janā dhāvantīti 14.5.1.[2] sa hovāca gārgyo ya evāsāvāditye puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā atiṣṭhāḥ sarveṣām bhūtānām mūrdhā rājeti vā ahametamupāsa iti sa yaetamevamupāste'tiṣṭhāḥ sarveṣām bhūtānām mūrdhā rājā bhavati 14.5.1.[3] sa hovāca gārgyo ya evāsau candre puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā bṛhanpāṇḍaravāsāḥ somo rājeti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste'haraharha sutaḥ prasuto bhavati nāsyānnaṃ kṣīyate 14.5.1.[4] sa hovāca gārgyo ya evāyaṃ vidyuti puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhāstejasvīti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste tejasvī ha bhavati tejasvinī hāsya prajā bhavati 14.5.1.[5] sa hovāca gārgyo ya evāyamākāśe puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhāḥ pūrṇamapravartīti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste pūryate prajayā paśubhirnāsyāsmāllokātprajodvartate 14.5.1.[6] sa hovāca gārgyo ya evāyaṃ vāyau puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā indro vaikuṇṭho'parājitā seneti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste jiṣṇurhāparājiṣṇurbhavatyanyatastyajāyī 14.5.1.[7] sa hovāca gārgyo ya evāyamagnau puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā viṣāsahiriti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste viṣāsahirha bhavati viṣāsahirhāsya prajā bhavati 14.5.1.[8] sa hovāca gārgyo ya evāyamapsu puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhāḥ pratirūpa iti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste pratirūpaṃ haivainamupagacati nāpratirūpamatho pratirūpo'smājjāyate 14.5.1.[9] sa hovāca gārgyo ya evāyamādarśe puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā rociṣṇuriti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste rociṣṇurha bhavati rociṣṇurhāsya prajā bhavatyatho yaiḥ saṃnigacati sarvāṃstānatirocate 14.5.1.[10] sa hovāca gārgyo ya evāyaṃ dikṣu puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā dvitīyo'napaga iti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste dvitīyavānha bhavati nāsmādgaṇaścidyate 14.5.1.[11] sa hovāca gārgyo ya evāyaṃ yantam paścācabdo'nūdaityetamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā asuriti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste sarvaṃ haivāsmiṃloka āyureti nainam purā kālātprāṇo jahāti 14.5.1.[12] sa hovāca gārgyo ya evāyaṃ cāyāmayaḥ puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā mṛtyuriti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāste sarvaṃ haivāsmiṃloka āyureti nainam purā kālānmṛtyurāgacati 14.5.1.[13] sa hovāca gārgyo yaścāyamātmani puruṣa etamevāham brahmopāsa iti sa hovācājātaśatrurmā maitasmintsaṃvadiṣṭhā ātmanvīti vā ahametamupāsa iti sa ya etamevamupāsta ātmanvī ha bhavatyātmanvinī hāsya prajā bhavati sa ha tūṣṇīmāsa gārgyaḥ 14.5.1.[14] sa hovācājātaśatruḥ etāvannū3ityetāvaddhīti naitāvatā viditam bhavatīti sa hovāca gārgya upa tvāyānīti 14.5.1.[15] sa hovācājātaśatruḥ pratilomaṃ vai tadyadbrāhmaṇaḥ kṣatriyamupeyādbrahma me vakṣyatīti vyeva tvā jñapayiṣyāmīti tam pāṇāvādāyottasthau tau ha puruṣaṃ suptamājagmatustametairnāmabhirāmantrayāṃ cakre bṛhanpāṇḍaravāsaḥ soma rājanniti sa nottasthau tam pāṇināpeṣam bodhayāṃ cakāra sa hottasthau 14.5.1.[16] sa hovācājātaśatruḥ yatraiṣa etatsupto'bhūdya eṣa vijñānamayaḥ puruṣaḥ kvaiṣa tadābhūtkuta etadāgāditi tadu ha na mene gārgyaḥ 14.5.1.[17] sa hovācājātaśatruḥ yatraiṣa etatsupto'bhūdya eṣa vijñānamayaḥ puruṣastadeṣām prāṇānāṃ vijñānena vijñānamādāya ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśastasmiñceti 14.5.1.[18] tāni yadā gṛhṇāti atha haitatpuruṣaḥ svapiti nāma tadgṛhīta eva prāṇo bhavati gṛhītā vāggṛhītaṃ cakṣurgṛhītaṃ śrotraṃ gṛhītam manaḥ 14.5.1.[19] sa yatraitatsvapnyayā carati te hāsya lokāstaduteva mahārājo bhavatyuteva mahābrāhmaṇa utevoccāvacaṃ nigacati 14.5.1.[20] sa yathā mahārājo jānapadāngṛhītvā sve janapade yathākāmam parivartetaivamevaiṣa etatprāṇāngṛhītvā sve śarīre yathākāmam parivartate 14.5.1.[21] atha yadā suṣupto bhavati yadā na kasya cana veda hitā nāma nāḍyo dvāsaptatiḥ sahasrāṇi hṛdayātpurītatamabhipratiṣṭhante tābhiḥ pratyavasṛpya purītati śete 14.5.1.[22] sa yathā kumāro vā mahābrāhmaṇo vā 'tighnīmānandasya gatvā śayītaivamevaiṣa etacete 14.5.1.[23] sa yathorṇavābhistantunoccaret yathāgneḥ kṣudrā viṣphuliṅgā vyuccarantyevamevāsmādātmanaḥ sarve prāṇāḥ sarve lokāḥ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni sarva eta ātmāno vyuccaranti tasyopaniṣatsatyasya satyamiti prāṇā vai satyaṃ teṣāmeṣa satyam 14.5.2.[1] yo ha vai śiśuṃ sādhanaṃ sapratyādhānaṃ sasthūṇaṃ sadāmaṃ veda sapta ha dviṣato bhrātṛvyānavaruṇaddhi 14.5.2.[2] ayaṃ vāva śiśuryo'yam madhyamaḥ prāṇaḥ tasyedamevādhānamidam pratyādhānam prāṇa sthūṇānnaṃ dāma tametāḥ saptākṣitaya upatiṣṭhante 14.5.2.[3] tadyā imā akṣaṃlohinyo rājayaḥ tābhirenaṃ rudro'nvāyatto'tha yā akṣannāpastābhiḥ parjanyo yā kanīnakā tayādityo yacuklaṃ tenāgniryatkṛṣṇaṃ tenendro'dharayainaṃ vartanyā pṛthivyanvāyattā dyauruttarayā nāsyānnaṃ kṣīyate ya evaṃ veda 14.5.2.[4] tadeṣa śloko bhavati arvāgbilaścamasa ūrdhvabudhnastasminyaśo nihitaṃ viśvarūpam tasyāsata ṛṣayaḥ sapta tīre vāgaṣṭamī brahmaṇā saṃvidāneti 14.5.2.[5] arvāgbilaścamasa ūrdhvabudhna iti idaṃ tacira eṣa hyarvāgbilaścamasa ūrdhvabudhnastasminyaśo nihitaṃ viśvarūpamiti prāṇā vai yaśo nihitaṃ viśvarūpam prāṇānetadāha tasyāsata ṛṣayaḥ sapta tīra iti prāṇā vā ṛṣayaḥ prāṇānetadāha vāgaṣṭamī brahmaṇā saṃvidāneti vāgghyaṣṭamī brahmaṇā saṃvitte 14.5.2.[6] imāveva gotamabharadvājau ayameva gotamo'yam bharadvāja imāveva viśvāmitrajamadagnī ayameva viśvāmitro'yaṃ jamadagnirimāveva vasaṣṭhikaśyapāvayameva vasiṣṭho'yaṃ kaśyapo vāgevātrirvācā hyannamadyate'ttirha vai nāmaitadyadatririti sarvasyāttā bhavati sarvamasyānnam bhavati ya evaṃ veda 14.5.3.[1] dve vāva brahmaṇo rūpe mūrtaṃ caivāmūrtaṃ ca martyaṃ cāmṛtaṃ ca sthitaṃ ca yacca sacca tyaṃ ca 14.5.3.[2] tadetanmūrtam yadanyadvāyoścāntarikṣāccaitanmartyametatsthitametatsat 14.5.3.[3] tasyaitasya mūrtasyaitasya martyasyaitasya sthitasyaitasya sata eṣa raso ya eṣa tapati sato hyeṣa rasaḥ 14.5.3.[4] athāmūrtam vāyuścāntarikṣaṃ caitadamṛtametadyadetattyam 14.5.3.[5] tasyaitasyāmūrtasya etasyāmṛtasyaitasya yata etasya tyasyaiṣa raso ya eṣa etasminmaṇḍale puruṣastyasya hyeṣa rasa ityadhidevatam 14.5.3.[6] athādhyātmam idameva mūrtaṃ yadanyatprāṇācca yaścāyamantarātmannākāśa etanmartyametatsthitametatsat 14.5.3.[7] tasyaitasya mūrtasya etasya martyasyaitasya sthitasyaitasya sata eṣa raso yaccakṣuḥ sato hyeṣa rasaḥ 14.5.3.[8] athāmūrtam prāṇaśca yaścāyamantarātmannākāśa etadamṛtametadyadetattyam 14.5.3.[9] tasyaitasyāmūrtasya etasyāmṛtasyaitasya yata etasya tyasyaiṣa raso yo'yaṃ dakṣiṇe'kṣanpuruṣastyasya hyeṣa rasaḥ 14.5.3.[10] tasya haitasya puruṣasya rūpam yathā māhārajanaṃ vāso yathā pāṇḍvāvikaṃ yathendragopo yathāgnyarciryathā puṇḍarīkaṃ yathā sakṛdvidyuttaṃ sakṛdvidyutteva ha vā asya śrīrbhavati ya evaṃ veda 14.5.3.[11] athāta ādeśo neti neti na hyetasmāditi netyanyatparamastyatha nāmadheyaṃ satyasya satyamiti prāṇā vai satyaṃ teṣāmeṣa satyam 14.5.4.[1] maitreyīti hovāca yājñavalkyaḥ udyāsyanvā are'hamasmātsthānādasmi hanta te'nayā kātyāyanyāntaṃ karavāṇīti 14.5.4.[2] sa hovāca maitreyī yanma iyam bhagoḥ sarvā pṛthivī vittena pūrṇā syātkathaṃ tenāmṛtā syāmiti neti hovāca yājñavalkyo yathaivopakaraṇavatāṃ jīvitaṃ tathaiva te jīvitaṃ syādamṛtatvasya tu nāśāsti vitteneti 14.5.4.[3] sā hovāca maitreyī yenāhaṃ nāmṛtā syāṃ kimahaṃ tena kuryāṃ yadeva bhagavānveda tadeva me brūhīti 14.5.4.[4] sa hovāca yājñavalkyaḥ priyā vatāre naḥ satī priyam bhāṣasa ehyāsva vyākhyāsyāmi te vyācakṣāṇasya tu me nididhyāsasveti bravītu bhagavāniti 14.5.4.[5] sa hovāca yājñavalkyo na vā are patyuḥ kāmāya patiḥ priyo bhavatyātmanastu kāmāya patiḥ priyo bhavati navā are jāyāyai kāmāya jāyā priyā bhavatyātmanastu kāmāya jāyā priyā bhavati na vā are putrāṇāṃ kāmāya putrāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya putrāḥ priyā bhavanti na vā are vittasya kāmāya vittam priyam bhavatyātmanastu kāmāya vittam priyam bhavati na vā are brahmaṇaḥ kāmāya brahma priyam bhavatyātmanastu kāmāya brahma priyam bhavati na vā are kṣatrasya kāmāya kṣatram priyam bhavatyātmanastu kāmāya kṣatram priyam bhavati na vā are lokānāṃ kāmāya lokāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya lokāḥ priyā bhavanti na vā are devānāṃ kāmāya devāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya devāḥ priyā bhavanti na vā are bhūtānāṃ kāmāya bhūtāni priyāṇi bhavantyātmanastu kāmāya bhūtāni priyāṇi bhavanti na vā are sarvasya kāmāya sarvam priyam bhavatyātmanastu kāmāya sarvam priyam bhavatyātmā vā are draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyo maitreyyātmano vā are darśanena śravaṇena matyā vijñānenedaṃ sarvaṃ viditam 14.5.4.[6] brahma tam parādāt yo'nyatrātmano brahma veda kṣatraṃ tam parādādyo'nyatrātmanaḥ kṣatraṃ veda lokāstam parāduryo'nyatrātmano lokānveda devāstam parāduryo'nyatrātmano devānveda bhūtāni tam parāduryo'nyatrātmano bhūtāni veda sarvaṃ tam parādādyo'nyatrātmanaḥ sarvaṃ vededam brahmedaṃ kṣatramime lokā ime devā imāni bhūtānīdaṃ sarvaṃ yadayamātmā 14.5.4.[7] sa yathā dundubherhanyamānasya na bāhyāñcabdāñcaknuyādgrahaṇāya dundubhestu grahaṇena dundubhyāghātasya vā śabdo bhavati gṛhītaḥ 14.5.4.[8] sa yathā vīṇāyai vādyamānāyai na bāhyāñcabdāñcaknuyādgrahaṇāya vīṇāyai tu grahaṇena vīṇāvādasya vā śabdo gṛhītaḥ 14.5.4.[9] sa yathā śaṅkhasya dhmāyamānasya na bāhyāñcabdāñcaknuyādgrahaṇāya śaṅkhasya tu grahaṇena śaṅkhadhmasya vā śabdo gṛhītaḥ 14.5.4.[10] sa yathārdraidhāgnerabhyāhitasya pṛthagdhūmā viniścarantyevaṃ vā are'sya mahato bhūtasya niśvasitametadyadṛgvedo yajurvedaḥ sāmavedo'tharvāṅgirasa itihāsaḥ purāṇaṃ vidyā upaniṣadaḥ ślokāḥ sūtrāṇyanuvyākhyānāni vyākhyānānyasyaivaitāni sarvāṇi niśvasitāni 14.5.4.[11] sa yathā sarvāsāmapāṃ samudra ekāyanam evaṃ sarveṣāṃ sparśānāṃ tvagekāyanamevaṃ sarveṣāṃ gandhānāṃ nāsike ekāyanamevaṃ sarveṣāṃ rasānāṃ jihvaikāyanamevaṃ sarveṣāṃ rūpāṇāṃ cakṣurekāyanamevaṃ sarveṣāṃ śabdānāṃ śrotramekāyanamevaṃ sarveṣāṃ saṃkalpānām mana ekāyanamevaṃ sarveṣāṃ vedānāṃ hṛdayamekāyanamevaṃ sarveṣāṃ karmaṇāṃ hastāvekāyanamevaṃ sarveṣāmadhvanāṃ pādāvekāyanamevaṃ sarveṣāmānandānandānāmupastha ekāyanamevaṃ sarveṣāṃ visargāṇām pāyurekāyanamevaṃ sarvāsāṃ vidyānāṃ vāgekāyanam 14.5.4.[12] sa yathā saindhavakhilyaḥ udake prāsta udakamevānuvilīyeta nāhāsyodgrahaṇāyeva syādyato-yatastvādadīta lavaṇamevaivaṃ vā ara idam mahadbhūtamanantamapāraṃ vijñānaghana evaitebhyo bhūtebhyaḥ samutthāya tānyevānuvinaśyati na pretya saṃjñāstītyare bravīmīti hovāca yājñavalkyaḥ 14.5.4.[13] sā hovāca maitreyī atraiva mā bhagavānamūmuhanna pretya saṃjñāstīti 14.5.4.[14] sa hovāca yājñavalkyo na vā are ham moham bravīmyalaṃ vā ara idaṃ vijñānāya 14.5.4.[15] yatra hi dvaitamiva bhavati taditara itaram paśyati taditara itaraṃ jighrati taditara itaramabhivadati taditara itaraṃ śṛṇoti taditara itaram manute taditara itaraṃ vijānāti 14.5.4.[16] yatra tvasya sarvamātmaivābhūt tatkena kam paśyettatkena kaṃ jighrettatkena kamabhivadettatkena kaṃ śṛṇuyāttatkena kam manvīta tatkena kaṃ vijānīyādyenedaṃ sarvaṃ vijānāti taṃ kena vijānīyādvijñātāramare kena vijānīyāditi 14.5.5.[1] iyam pṛthivī sarveṣām bhūtānām madhvasyai pṛthivyai sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasyām pṛthivyāṃ tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ śārīrastejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidam brahmedaṃ sarvam 14.5.5.[2] imā āpaḥ sarveṣām bhūtānām madhvāsāmapāṃ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamāsvapsu tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ raitasastejomayo'mṛta> 14.5.5.[3] ayamagniḥ sarveṣām bhūtānām madhvasyāgneḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminnagnau tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ vāṅmayastejomayo'mṛta> 14.5.5.[4] ayamākāśaḥ sarveṣām bhūtānām madhvasyākāśasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminnākāśe tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ hṛdyākāśastejomayo'mṛta> 14.5.5.[5] ayaṃ vāyuḥ sarveṣām bhūtānām madhvasya vāyoḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminvāyau tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmam prāṇastejomayo'mṛta> 14.5.5.[6] ayamādityaḥ sarveṣām bhūtānām madhvasyādityasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminnāditye tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ cakṣuṣastejomayo'mṛta> 14.5.5.[7] ayaṃ candraḥ sarveṣām bhūtānām madhvasya candrasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasmiṃścandre tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmam mānasastejomayo'mṛta> 14.5.5.[8] imā diśaḥ sarveṣām bhūtānām madhvāsāṃ diśāṃ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamāsu dikṣu tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ śrautraḥ prātiśrutkastejomayo'mṛta> 14.5.5.[9] iyaṃ vidyut sarveṣām bhūtānām madhvasyai vidyutaḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasyāṃ vidyuti tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ taijasastejomayo'mṛta> 14.5.5.[10] ayaṃ stanayitnuḥ sarveṣām bhūtānām madhvasya stanayitnoḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasmintstanayitnau tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ śābdaḥ sauvarastejomayo'mṛta> 14.5.5.[11] ayaṃ dharmaḥ sarveṣām bhūtānām madhvasya dharmasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasmindharme tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ dhārmastejomayo'mṛta> 14.5.5.[12] idaṃ satyaṃ sarveṣām bhūtānām madhvasya satyasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasmintsatye tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmaṃ sātyastejomayo'mṛta> 14.5.5.[13] idam mānuṣam sarveṣām bhūtānām madhvasya mānuṣasya sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminmānuṣe tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamadhyātmam mānuṣastejomayo'mṛta> 14.5.5.[14] ayamātmā sarveṣām bhūtānām madhvasyātmanaḥ sarvāṇi bhūtāni madhu yaścāyamasminnātmani tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo yaścāyamātmā tejomayo'mṛtamayaḥ puruṣo'yameva sa yo'yamātmedamamṛtamidam brahmedam sarvam 14.5.5.[15] sa vā ayamātmā sarveṣām bhūtānāmadhipatiḥ sarveṣām bhūtānāṃ rājā tadyathā rathanābhau ca rathanemau cārāḥ sarve samarpitā evamevāsminnātmani sarve prāṇāḥ sarve lokāḥ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni sarvaṃ eta ātmānaḥ samarpitāḥ 14.5.5.[16] idaṃ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇo'śvibhyāmuvāca tadetadṛṣiḥ paśyannavocat tadvāṃ narā sanaye daṃsa ugramāviṣkṛṇomi tanyaturna vṛṣṭiṃ dadhyaṅ ha yanmadhvātharvaṇo vāmaśvasya śīrṣṇā pra yadīmuvāceti 14.5.5.[17] idaṃ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇo'śvibhyāmuvāca tadetadṛṣiḥ paśyannavocat ātharvaṇāyāśvinā dadhīce'śvyaṃ śiraḥ pratyairayatam sa vām madhu pravocadṛtāyantvāṣṭraṃ yaddasrāvapikakṣyaṃ vāmiti 14.5.5.[18] idaṃ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇo'śvibhyāmuvāca tadetadṛṣiḥ paśyannavocat puraścakre dvipadaḥ puraścakre catuṣpadaḥ puraḥ sa pakṣī bhūtvā puraḥ puruṣa āviṣaditi sa vā ayam puruṣaḥ sarvāsu pūrṣu puriśayo nainena kiṃ canānāvṛtaṃ nainena kiṃ canāsaṃvṛtam 14.5.5.[19] idaṃ vai tanmadhu dadhyaṅṅātharvaṇo'ṛ=vibhyāmuvāca tadetadṛṣiḥ paśyannavocat rūpaṃrūpam pratirūpo babhūva tadasya rūpam praticakṣaṇāya indro māyābhiḥ pururūpa īyate yuktā hyasya harayaḥ śatā daśetyayaṃ vai harayo'yaṃ vai daśa ca sahasrāṇi bahūni cānantāni ca tadetadbrahmāpūrvamanaparamabāhya mayamātmā brahma sarvānubhūrityanuśāvsanam 14.5.5.[20] atha vaṃśaḥ tadidaṃ vayaṃ śaurpaṇāyyācaurpaṇāyyo gautamādgautamo vātsyādvātsyo vātsyācca pārāśaryācca pārāśaryaḥ sāṃkṛtyācca bhāradvājācca bhāradvāja audavāheśca śāṇḍilyācca śāṇḍilyo vaijavāpācca gautamācca gautamo vaijavāpāyanācca vaiṣṭapureyācca vaiṣṭapureyaḥ śāṇḍilyācca rauhiṇāyanācca rauhiṇāyanaḥ śaunakāccātreyācca raibhyācca raibhyaḥ pautimāṣyāyaṇācca kauṇḍinyāyanācca kauṇḍinyāyanaḥ kauṇḍinyātkauṇḍinyaḥ kauṇḍinyātkauṇḍinyaḥ kauṇḍinyāccāgniveśyācca 14.5.5.[21] āgniveśyaḥ saitavāt saitavaḥ pārāśaryātpārāśaryo jātūkārṇyājjātūkarṇyo bhāradvājādbhāradvājo bhāradvājāccāsurāyaṇācca gautamācca gautamo bhāradvājādbhāradvājo vaijavāpāyanādvaijavāpāyanaḥ kauśikāyaneḥ kauśikāyanirghṛtakauśikādghṛtakauśikaḥ pārāśaryāyaṇātpārāśaryāyaṇaḥ pārāśaryātpārāśaryo jātūkarṇyājjātūkarṇyo bhāradvājādbhāradvājo bhāradvājāccāsurāyaṇācca yāskāccāsurāyaṇastraivaṇestraivaṇiraupajandhaneraupajandhanirāsurerāsurirbhāradvājā dbhāradvāja ātreyāt 14.5.5.[22] ātreyo māṇṭeḥ māṇṭirgautamādgautamo gautamādgautamo vātsyādvātsyaḥ śāṇḍilyācāṇḍilyaḥ kaiśoryātkāpyātkaiśoryaḥ kāpyaḥ kumārahāritātkumārahārito gālavādgālavo vidarbhīkauṇḍinyādvidarbhīkauṇḍinyo vatsanapāto bābhravādvatsanapādbābhravaḥ pathaḥ saubharātpanthāḥ saubharo'yāsyādāṅgirasādayāsya āṅgirasa ābhūtestvāṣṭrādābhūtistvāṣṭro viśvarūpāttvāṣṭrādviśvarūpastvāṣṭro'śvibhyāmaśvinau dadhīca ātharvaṇāddadhyaṅṅātharvaṇo'tharvaṇo daivādatharvā daivo mṛtyoḥ prādhvaṃsanānmṛtyuḥ prādhvaṃsanaḥ pradhvaṃsanātpradhvaṃsana ekarṣerekarṣiviprajitterviprajittirvyaṣṭervyaṣṭiḥ sanāroḥ sanāruḥ sanātanātsanātanaḥ sanagātsanagaḥ parameṣṭhinaḥ parameṣṭhī brahmaṇo brahma svayambhu brahmaṇe namaḥ 14.6.1.[1] janako ha vaideho bahudakṣiṇena yajñeneje tatra ha kurupañcālānām brāhmaṇā abhisametā babhūvustasya ha janakasya vaidehasya vijijñāsā babhūva kaḥ svideṣām brāhmaṇānāmanūcānatama iti 14.6.1.[2] sa ha gavāṃ sahasramavarurodha daśa-daśa pādā ekaikasyāḥ śṛṅgayorābaddhā babhūvustānhovāca brāhmaṇā bhagavanto yo vo brahmiṣṭhaḥ sa etā gā udajatāmiti te ha brāhmaṇā na dadhṛṣuḥ 14.6.1.[3] atha ha yājñavalkyaḥ svameva brahmacāriṇamuvācaitāḥ saumyodaja sāmaśravā3 iti tā hodācakāra te ha brāhmaṇāścukrudhuḥ kathaṃ nu no brahmiṣṭho bruvīteti 14.6.1.[4] atha ha janakasya vaide hasya hotāśvalo babhūva sa hainam papraca tvaṃ nu khalu no yājñavalkya brahmiṣṭho'sī3 iti sa hovāca namo vayam brahmiṣṭhāya kurmo gokāmā eva vayaṃ sma iti taṃ ha tata eva praṣṭuṃ dadhre hotāśvalaḥ 14.6.1.[5] yājñavalkyeti hovāca yadidaṃ sarvam mṛtyunāptaṃ sarvam mṛtyunābhipannaṃ kena yajamāno mṛtyorāptimatimucyata iti hotrartvijāgninā vācā vāgvai yajñasya hovtā tadyeyaṃ vākṣo'yamagniḥ sa hotā sā muktiḥ sātimuktiḥ 14.6.1.[6] yājñavalkyeti hovāca yadidaṃ sarvamahorātrābhyāmāptaṃ sarvamahorātrābhyāmabhipannaṃ kena yajamāno'horātrayorāptimatimucyata ityadhvaryuṇartvijā cakṣuṣādityena cakṣurvai yajñasyādhvaryustadyadidaṃ cakṣuḥ so'sāvādityaḥ so'dhvaryuḥ sā muktiḥ sātimuktiḥ 14.6.1.[7] yājñavalkyeti hovāca yadidaṃ sarvam pūrvapakṣāparapakṣābhyāmāptaṃ sarvam pūrvapakṣāparapakṣābhyāmabhipannaṃ kena yajamānaḥ pūrvapakṣāparapakṣayorāptimatimucyata iti brahmaṇartvijā manasā candreṇa mano vai yajñasya brahmā tadyadidam manaḥ so'sau candraḥ sa brahmā sā muktiḥ sātimuktiḥ 14.6.1.[8] yājñavalkyeti hovāca yadidamantarikṣamanārambaṇamivātha kenākrameṇa yajamānaḥ svargaṃ lokamākramata ityudgātrartvijā vāyunā prāṇena prāṇo vai yajñasyodgātā tadyo'yam prāṇa sa vāyuḥ sa udgātā sā muktiḥ sātimuktirityatimokṣā atha sampadaḥ 14.6.1.[9] yājñavalkyeti hovāca katibhirayamadyargbhirhotāsminyajñe kariṣyatīti tisṛbhiriti katamāstāstisra iti puro'nuvākyā ca yājyā ca śasyaiva tṛtīyā kiṃ tābhirjayatīti pṛthivilokameva puro'nuvākyayā jayatyantarikṣalokaṃ yājyayā dyaurlokaṃ śasyayā 14.6.1.[10] yājñavalkyeti hovāca katyayamadyādhvaryurasminyajña āhutīrhoṣyatīti tisra iti katamāstāstisra iti yā hutā ujjvalanti yā hutā atinedanti yā hutā adhiśerate kiṃ tābhirjayatīti yā hutā ujjvalanti devalokameva tābhirjayati dīpyata iva hi devaloko yā hutā atinedanti manuṣyalokameva tābhirjayatyatīva hi manuṣyaloko yā hutā adhiśerate pitṛlokameva tābhirjayatyadha iva hi pitṛlokaḥ 14.6.1.[11] yājñavalkyeti hovāca katibhirayamadya brahmā yajñaṃ dakṣiṇato devatābhirgopāyiṣyatītyekayeti katamā saiketi mana evetyanantaṃ vai mano'nantā viśve devā anantameva sa tena lokaṃ jayati 14.6.1.[12] yājñavalkyeti hovāca katyayamadyodgātāsminyajñe stotriyā stoṣyatīti tisra iti katamāstāstisra iti puro'nuvākyā ca yājyā ca śasyaiva tṛtīyādhidevatamathādhyātmaṃ katamāstā yā adhyātmamiti prāṇa eva puronuvākyāpāno yājyā vyānaḥ śasyā kiṃ tābhirjayatīti yatkiṃ cedam prāṇabhṛditi tato ha hotāśvala upararāma 14.6.2.[1] atha hainaṃ jāratkārava ārtabhāgaḥ papraca yājñavalkyeti hovāca kati grahāḥ katyatigrahā ityaṣṭau grahā aṣṭāvatigrahā ye te'ṣṭau grahā aṣṭāvatigrahāḥ katame ta iti 14.6.2.[2] prāṇo vai grahaḥ so'pānenātigraheṇa gṛhīto'pānena hi gandhānjighrati 14.6.2.[3] jihvā vai grahaḥ sa rasenātigraheṇa gṛhīto jihvayā hi rasānvijānāti 14.6.2.[4] vāgvai grahaḥ sa nāmnātigraheṇa gṛhīto vācā hi nāmānyabhivadati 14.6.2.[5] cakṣurvai grahaḥ sa rūpeṇātigraheṇa gṛhītaścakṣuṣā hi rūpāṇi paśyati 14.6.2.[6] śrotraṃ vai grahaḥ sa śabdenātigraheṇa gṛhītaḥ śrotreṇa hi śabdāñcṛṇoti 14.6.2.[7] mano vai grahaḥ sa kāmenātigraheṇa gṛhīto manasā hi kāmānkāmayate 14.6.2.[8] hastau vai grahaḥ sa karmaṇātigraheṇa gṛhīto hastābhyāṃ hi karma karoti 14.6.2.[9] tvagvai grahaḥ sa sparśenātigraheṇa gṛhītastvacā hi sparśānvedayata ityaṣṭau grahā aṣṭāvatigrahāḥ 14.6.2.[10] yājñavalkyeti hovāca yadidaṃ sarvam mṛtyorannaṃ kā svitsā devatā yasyā mṛtyurannamityagnirvai mṛtyuḥ so'pāmannamapa punarmṛtyuṃ jayati 14.6.2.[11] yājñavalkyeti hovāca yatrāyam puruṣo mriyate kimenaṃ na jahātīti nāmetyanantaṃ vai nāmānantā viśve devā anantameva sa tena lokaṃ jayati eva sa tena lokaṃ jayati 14.6.2.[12] yājñavalkyeti hovāca yatrāyam puruṣo mriyata udasmātprāṇāḥ krāmantyāho neti neti hovāca yājñavalkyo'traiva samavanīyante sa ucvayatyādhmāyatyādhmāto mṛtaḥ śete 14.6.2.[13] yājñavalkyeti hovāca yatrāsya puruṣasya mṛtasyāgniṃ vāgapyeti vātam prāṇaścakṣurādityam manaścandraṃ diśaḥ śrotram pṛthivīṃ śarīramākāśamātmauṣadhīrlomāni vanaspatīnkeśā apsu lohitaṃ ca retaśca nidhīyate kvāyaṃ tadā puruṣo bhavatītyāhara saumya hastam 14.6.2.[14] ārtabhāgeti hovāca āvamevaitadvediṣyāvo na nāvetatsajana iti tau hotkrasya mantrayāṃ cakratustau ha yadūcatuḥ karma haiva tadūcaturatha ha yatpraśaśaṃsatuḥ karma haiva tatpraśaśaṃsatuḥ puṇyo vai puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpeneti tato ha jāratkārava ārtabhāga upararāma 14.6.3.[1] atha hainam bhujyurlāhyāyaniḥ papraca yājñavalkyeti hovāca madreṣu carakāḥ paryavrajāma te etañcalasya kāpyasya gṛhānaima tasyāsīdduhitā gandharvagṛhītā tamapṛcāma ko'sīti so'bravītsudhanvāṅgirasa iti taṃ yadā lokānāmantānapṛcāmāthaitamabrūma kva pārikṣitā abhavankva pārikṣitā abhavanniti tattvā pṛcāmi yājñavalkya kva pārikṣitā abhavanniti 14.6.3.[2] sa hovāca uvāca vai sa tadagacanvai te tatra yatrāśvamedhayājino gacantīti kva nvaśvamedhayājino gacantīti dvātriṃśataṃ vai devarathāhnūyānyayaṃ lokastaṃ samantaṃ lokaṃ dvistāvatpṛthivī paryeti tām pṛthivīṃ dvistāvatsamudraḥ paryeti tadyāvatī kṣurasya dhārā yāvadvā makṣikāyāḥ patraṃ tāvānantareṇākāśastānindraḥ suparṇo bhūtvā vāyave prāyacattānvāyurātmani dhitvā tatrāgamayadyatra pārikṣitā abhavannityevamiva vai sa vāyumeva praśaśaṃsa tasmādvāyureva vyaṣṭirvāyuḥ samaṣṭirapa punarmṛtyuṃ jayati sarvamāyureti ya evaṃ veda tato ha bhujyurlāhyāyanirupararāma 14.6.4. atha hainaṃ kahoḍaḥ kauṣītakeyaḥ papraca yājñavalkyeti hovāca yatsākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntarastam me vyācakṣvetyeṣa ta ātmā sarvāntaraḥ katamo yājñavalkya sarvāntaro yo'ṣanāyāpipāse śokam mohaṃ jarām mṛtyumatyetyetaṃ vai tamātmānaṃ viditvā brāhmaṇāḥ putraiṣaṇāyāśca vittaiṣaṇāyāśca lokaiṣaṇāyāśca vyutthāyātha bhikṣācaryaṃ caranti yā hyeva putraiṣaṇā sā vittaiṣaṇā yā vittaiṣaṇā sā lokaiṣaṇobhe hyete eṣaṇe eva bhavatastasmātpaṇḍitaḥ pāṇḍityaṃ nirvidya bālyena tiṣṭhāsedbālyaṃ ca pāṇḍityaṃ ca nirvidyātha muniramaunaṃ ca maunaṃ ca nirvidyātha brāhmaṇaḥ sa brāhmaṇaḥ kena syādyena syāttenedṛśa eva bhavati ya evaṃ veda tato ha kahoḍaḥ kauṣītakeya upararāma 14.6.5 atha hainamuṣastaścākrāyaṇaḥ papraca yājñavalkyeti hovāca yatsākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntarastam me vyācakṣvetyeṣa ta ātmā sarvāntaraḥ katamo yājñavalkya sarvāntaro yaḥ prāṇena prāṇiti sa ta ātmā sarvāntaro yo'pānenāpāniti sa ta ātmā sarvāntaro yo vyānena vyaniti sa ta ātmā sarvāntaro ya udānenodaniti sa ta ātmā sarvāntaro yaḥ samānena samaniti sa ta ātmā sarvāntaraḥ sa hovācoṣastaścākrāyaṇo yathā vai brūyādasau gaurasāvaśva ityevamevaitadvyapadiṣṭam bhavati yadeva sākṣādaparokṣādbrahma ya ātmā sarvāntarastam me vyācakṣvetyeṣa ta ātmā sarvāntaraḥ katamo yājñavalkya sarvāntaro na dṛṣṭerdraṣṭāram paśyerna śruteḥ śrotāraṃ śṛṇuyā na matermantāram manvīthā na vijñātervijñātāraṃ vijñānīyā eṣa ta ātmā sarvāntaro'to'nyadārtaṃ tato hoṣastaścākrāyaṇa upararāma 14.6.6. atha hainaṃ gārgī vācaknavī papraca yājñavalkyeti hovāca yaditaṃ sarvamapsvotaṃ ca protaṃ ca kasminnvāpa otāśca protaśceti vāyau gārgīti kasminnu vāyurotaśca protaścetyākāśa eva gārgīti kasminnvākāśa otaśca protaścetyantarikṣalokeṣu gārgīti kasminnvantarikṣalokā otāśca protāśceti dyaurloke gārgīti kasminnu dyaurloka otaśca protaścetyādityalokeṣu gārgīti kasminnvādityalokā otāśca protāśceti candralokeṣu gārgīti kasminnu candralokā otāśca protāśceti nakṣatralokeṣu gārgīti kasminnu nakṣatralokā otāśca protāśceti devalokeṣu gārgīti kasminnu devalokā otāśca protāśceti gandharvalokeṣu gārgīti kasminnu gandharvalokā otāśca protāśceti prajāpatilokeṣu gārgīti kasminnu prajāpatilokā otāśca protāśceti brahmalokeṣu gārgīti kasminnu brahmalokā otāśca protāśceti sa hovāca gārgi mātiprākṣīrmā te mūrdhā vyapaptadanatipraśnyā vai devatā atipṛcasi gārgi mātiprākṣīriti tato ha gārgī vācaknavyupararāma 14.6.7.[1] atha hainamuddālaka āruṇiḥ papraca yājñavalkyeti hovāca madreṣvavasāma patañcalasya kāpyasya gṛheṣu yajñamadhīyānāstasyāsīdbhāryā gandharvagṛhītā tamapṛcāma ko'sīti so'bravītkabandha ātharvaṇa iti 14.6.7.[2] so'bravīt patañcalaṃ kāpyaṃ yājñikāṃśca vettha nu tvaṃ kāpya tatsūtraṃ yasminnayaṃ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtāni saṃdṛbdhāni bhavantīti so'bravītpatañcalaḥ kāpyo nāhaṃ tadbhagavanvedeti 14.6.7.[3] so'bravīt patañcalaṃ kāpyaṃ yājñikāṃśca vettha nu tvaṃ kāpya tamantaryāmiṇaṃ ya imaṃ ca lokam paraṃ ca lokaṃ sarvāṇi ca bhūtānyantaro yamayatīti so'bravītpatañcalaḥ kāpyo nāhaṃ tam bhagavanvedeti 14.6.7.[4] so'bravīt patañcalaṃ kāpyaṃ yājñikāṃśca yo vai tatkāpya sūtraṃ vidyāttaṃ cāntaryāmiṇaṃ sa brahmavitsa lokavitsa devavitsa vedavitsa yajñavitsa bhūtavitsa ātmavitsa sarvaviditi tebhyo'bravīttadahaṃ veda taccettvaṃ yājñavalkya sūtramavidvāṃstaṃ cāntaryāmiṇam brahmagavīrudajase mūrdhā te vipatiṣyatīti 14.6.7.[5] veda vā ahaṃ gautama tatsūtraṃ taṃ cāntaryāmiṇamiti yo vā idaṃ kaśca brūyādveda-vedeti yathā vettha tathā brūhīti 14.6.7.[6] vāyurvai gautama tatsūtram vāyunā vai gautama sūtreṇāyaṃ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtāni saṃdṛbdhāni bhavanti tasmādvai gautama puruṣam pretamāhurvyasraṃsiṣatāsyāṅgānīti vāyunā hi gautama sūtreṇa saṃdṛbdhāni bhavantītyevamevaitadyājñavalkyāntaryāmiṇam brūhīti 14.6.7.[7] yaḥ pṛthivyāṃ tiṣṭhan pṛthivyā antaro yam pṛthivī na veda yasya pṛthivī śarīraṃ yaḥ pṛthivīmantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ 14.6.7.[8] so'psu tiṣṭhan adbhyo'ntaro yamāpo na viduryasyāpaḥ śarīraṃ yo'po'ntaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ 14.6.7.[9] yo'gnau tiṣṭhan agnerantaro yamagnirna veda yasyāgniḥ śarīraṃ yo'gnimantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ 14.6.7.[10] ya ākāśe tiṣṭhan ākāśādantaro yamākāśo na veda yasyākāśaḥ śarīraṃ ya ākāśamantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ 14.6.7.[11] yo vāyau tiṣṭhan vāyorantaro yaṃ vāyurna veda yasya vāyuḥ śarīraṃ yo vāyumantaro yama> 14.6.7.[12] ya āditye tiṣṭhan ādityādantaro yamādityo na veda yasyādityaḥ śarīraṃ ya ādityamantaro yama> 14.6.7.[13] yaścandratārake tiṣṭhan candratārakādantaro yaṃ candratārakaṃ na veda yasya candratārakaṃ śarīraṃ yaścandratārakamantaro yama> 14.6.7.[14] yo dikṣu tiṣṭhan digbhyo'ntaro yaṃ diśo na viduryasya diśaḥ śarīraṃ yo diśo'ntaro yama> 14.6.7.[15] yo vidyuti tiṣṭhan vidyuto'ntaro yaṃ vidyunna veda yasya vidyucarīraṃ yo vidyutamantaro yama> 14.6.7.[16] ya stanayitnau tiṣṭhan stanayitnorantaro yaṃ stanayitnurna veda yasya stanayitnuḥ śarīraṃ ya stanayitnumantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛta ityadhidevatamathādhilokam 14.6.7.[17] yaḥ sarveṣu lokeṣu tiṣṭhan sarvebhyo lokebhyo'ntaro yaṃ sarve lokā na viduryasya sarve lokāḥ śarīraṃ yaḥ sarvāṃlokānantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛta ityu evādhilokamathādhivedam 14.6.7.[18] yaḥ sarveṣu vedeṣu tiṣṭhan sarvebhyo vedebhyo'ntaro ityu evādhivedamathādhiyajñam 14.6.7.[19] sarveṣu yajñeṣu tiṣṭhan sarvebhyo yajñebhyo'ntaro ityu evādhiyajñamathādhibhūtam 14.6.7.[20] yaḥ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhan sarvebhyo bhūtebhyo'ntaro yaṃ sarvāṇi bhūtāni na viduryasya sarvāṇi bhūtāni śarīraṃ yaḥ sarvāṇi bhūtānyantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛta ityu evādhibhūtamathādhyātmam 14.6.7.[21] yaḥ prāṇe tiṣṭhan prāṇādantaro yam prāṇo na veda yasya prāṇaḥ śarīraṃ yaḥ prāṇamantaro yamayati sa ta ātmāntaryāmyamṛtaḥ 14.6.7.[22] yo vāci tiṣṭhan vāco'ntaro> 14.6.7.[23] yaścakṣuṣi tiṣṭhan cakṣuṣo'ntaro> 14.6.7.[24] yaḥ śrotre tiṣṭhan śrotrādantaro> 14.6.7.[25] yo manasi tiṣṭhan manaso'ntaro> 14.6.7.[26] yastvaci tiṣṭhan tvaco'ntaro> 14.6.7.[27] yastejasi tiṣṭhan tejaso'ntaro> 14.6.7.[28] yastamasi tiṣṭhan tamaso'ntaro> 14.6.7.[29] yo retasi tiṣṭhan retaso'ntaro> 14.6.7.[30] ya ātmani tiṣṭhan ātmano'ntaro> 14.6.7.[31] adṛṣṭo draṣṭāśrutaḥ śrotā amato mantāvijñāto vijñātā nānyo'sti draṣṭā nānyo'sti śrotā nānyo'sti mantā nānyo'sti vijñātaiṣa ta ātmāntaryāmyamṛto'to'nyadārtaṃ tato hoddālaka āruṇirupararāma 14.6.8.[1] atha ha vācaknavyuvāca brāhmaṇā bhagavanto hantāhamimaṃ yājñavalkyaṃ dvau praśnau prakṣyāmi tau cenme vivakṣyati na vai jātu yuṣmākamimaṃ kaścidbrahmodyaṃ jeteti tau cenme na vivakṣyati mūrdhāsya vipatiṣyatīti pṛca gārgīti 14.6.8.[2] sā hovāca ahaṃ vai tvā yājñavalkya yathā kāśyo vā vaideho ograputra udyaṃ dhanuradhijyaṃ kṛtvā dvau vāṇavantau sapatnādhivyādhinau haste kṛtvopottiṣṭhedevamevāhaṃ tvā dvābhyām praśnābhyāmupodasthāṃ tau me brūhīti pṛca gārgīti 14.6.8.[3] sā hovāca yadūrdhvaṃ yājñavalkya divo yadavākpṛthivyā yadantarā dyāvāpṛthivī ime yadbhūtaṃ ca bhavacca bhaviṣyaccetyācakṣate kasmiṃstadotaṃ ca protaṃ ceti 14.6.8.[4] sa hovāca yadūrdhvaṃ gārgī divo yadavākpṛthivyā yadantarā dyāvāpṛthivī ime yadbhūtaṃ ca bhavacca bhaviṣyaccetyācakṣata ākāśe tadotaṃ ca protaṃ ceti 14.6.8.[5] sā hovāca namaste yājñavalkya yo ma etaṃ vyavoco'parasmai dhārayasveti pṛca gārgīti 14.6.8.[6] sā hovāca yadūrdhvaṃ yājñavalkya divo yadavākpṛthivyā yadantarā dyāvāpṛthivī ime yadbhūtaṃ ca bhavacca bhaviṣyaccetyācakṣate kasminneva tadotaṃ ca protaṃ ceti 14.6.8.[7] sa hovāca yadūrdhvaṃ gārgī divo yadavākpṛthivyā yadantarā dyāvāpṛthivī ime yadbhūtaṃ ca bhavacca bhaviṣyaccetyācakṣata ākāśa eva tadotaṃ ca protaṃ ceti kasminnvākāśa otaśca protaśceti 14.6.8.[8] sa hovāca etadvai tadakṣaraṃ gārgī brāhmaṇā abhivadantyasthūlamanaṇvahrasvamadīrghamalohitamasnehamacāyamatamo'vāyvanā kāśamasaṅgamasparśamagandhamarasamacakṣuṣkamaśrotramavāgamano'tejaskama prāṇamamukhamanāmāgotramajaramamaramabhayamamṛtamarajo'śabdamavivṛtama saṃvṛtamapūrvamanaparamanantaramabāhyaṃ na tadaśnoti kaṃ cana na tadaśnoti kaścana 14.6.8.[9] etasya vā akṣarasya praśāsane gārgī dyāvāpṛthivī vidhṛte tiṣṭhata etasya vā akṣarasya praśāsane gārgi sūryācandramasau vidhṛtau tiṣṭhata etasya vā akṣarasya praśāsane gārgyahorātrāṇyardhamāsā māsā ṛtavaḥ saṃvatsarā vidhṛtāstiṣṭhantyetasya vā akṣarasya praśāsane gārgi prācyo'nyā nadyaḥ syandante śvetebhyaḥ parvatebhyaḥ pratīcyo'nyā yāṃ yāṃ ca diśametasya vā akṣarasya praśāsane gārgi dadatam manuṣyāḥ praśaṃsanti yajamānaṃ devā darvyam pitaro'nvāyattāḥ 14.6.8.[10] yo vā etadakṣaramaviditvā gārgi asmiṃloke juhoti dadāti tapasyatyapi bahūni varṣasahasrāṇyantavānevāsya sa loko bhavati yo vā etadakṣaramaviditvā gārgyasmāllokātpraiti sa kṛpaṇo'tha ya etadakṣaraṃ gārgi viditvāsmāllokātpraiti sa brāhmaṇaḥ 14.6.8.[11] tadvā etadakṣaraṃ gārgi adṛṣṭaṃ draṣṭraśrutam mantra!vijñātaṃ vijñātṛ nānyadasti draṣṭṛ nānyadasti śrotṛ nānyadasti mantṛ nānyadasti vijñātretadvai tadakṣaraṃ gārgi yasminnākāśa otaśca protaśceti 14.6.8.[12] sā hovāca brāhmaṇā bhagavantastadeva bahu manyadhvaṃ yadasmānnamaskāreṇa mucyādhvai na vai jātu yuṣmākamimaṃ kaścidbrahmodyaṃ jeteti tato ha vācaknavyupararāma 14.6.9.[1] atha hainaṃ vidagdhaḥ śākalyaḥ papraca kati devā yājñavalkyeti sa haitayaiva nividā pratipede yāvanto vaiśvadevasya nividyucyante trayaśca trī ca śatā trayaśca trī ca sahasretyomiti hovāca 14.6.9.[2] katyeva devā yājñavalkyeti trayastriṃśadityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyeti ṣaḍityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyeti traya ityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyeti dvāvityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyetyadhyardha ityomiti hovāca katyeva devā yājñavalkyetyeka ityomiti hovāca katame te trayaśca trī ca śatā trayaśca trī ca sahasreti 14.6.9.[3] sa hovāca mahimāna evaiṣāmete trayastriṃśattveva devā iti katame te trayastriṃśadityaṣṭau vasava ekādaśa rudrā dvādaśādityāsta ekatriṃśadindraścaiva prajāpatiśca trayastriṃśāviti 14.6.9.[4] katame vasava iti agniśca pṛthivī ca vāyuścāntarikṣaṃ cādityaśca dyauśca nakṣatrāṇi caite vasava eteṣu hīdaṃ sarvaṃ vasu hitamete hīdaṃ sarvaṃ vāsayante tadyadidaṃ sarvaṃ vāsayante tasmādvasava iti 14.6.9.[5] katame rudrā iti daśeme puruṣe prāṇā ātmaikādaśaste yadāsmānmartyācarīrādutkrāmantyatha rodayanti tadyadrodayanti tasmādrudrā iti 14.6.9.[6] katama ādityā iti dvādaśa māsāḥ saṃvatsarasyaita ādityā ete hīdaṃ sarvamādadānā yanti tadyadidaṃ sarvamādadānā yanti tasmādādityā iti 14.6.9.[7] katama indraḥ katamaḥ prajāpatiriti stanayitnurevendro yajñaḥ prajāpatiriti katama stanayitnurityaśaniriti katamo yajña iti paśava iti 14.6.9.[8] katame ṣaḍiti agniśca pṛthivī ca vāyuścāntarikṣaṃ cādityaśca dyauścaite hyevedaṃ sarvaṃ ṣaḍiti 14.6.9.[9] katame te trayo devā itīma eva trayo lokā eṣu hīme sarve devā iti katamau dvau devāvityannaṃ caiva prāṇaśceti katamo'dhyardha iti yo'yam pavata iti 14.6.9.[10] tadāhuḥ yadayameka eva pavate'tha kathamadhyardha iti yadasminnidaṃ sarvamadhyārdhnottenādhyardha iti katama eko deva iti sa brahma tyadityācakṣate 14.6.9.[11] pṛthivyeva yasyāyatanam cakṣurloko manojyotiryo vai tam puruṣaṃ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṃ sa vai veditā syādyājñavalkya veda vā ahaṃ tam puruṣaṃ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṃ yamāttha ya evāyaṃ śārīraḥ puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti striya iti hovāca 14.6.9.[12] rūpāṇyeva yasyāyatanam cakṣurloko manojyotiryo vai tam puruṣaṃ vidyātsarvasyātmanaḥ parāyaṇaṃ sa vai veditā syādyājñavalkya veda vā ahaṃ tam puruṣaṃ sarvasyātmanaḥ parāyaṇaṃ yamāttha ya evāsāvāditye puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti cakṣuriti hovāca 14.6.9.[13] ākāśa eva yasyāyatanam cakṣurloko mano> ya evāyaṃ vāyau puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti prāṇa iti hovāca 14.6.9.[14] kāma eva yasyāyatanam cakṣurloko mano> ya evāsau candre puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti mana iti hovāca 14.6.9.[15] teja eva yasyāyatanam cakṣurloko mano> ya evāyamagnau puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti vāgiti hovāca 14.6.9.[16] tama eva yasyāyatanam cakṣurloko mano> ya evāyaṃ cāyāmayaḥ puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti mṛtyuriti hovāca 14.6.9.[17] āpa eva yasyāyatanam cakṣurloko mano> ya evāyamapsu puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti varuṇa iti hovāca 14.6.9.[18] reta eva yasyāyatanam cakṣurloko mano> ya evāyam putramayaḥ puruṣaḥ sa eṣa vadaiva śākalya tasya kā devateti prajāpatiriti hovāca 14.6.9.[19] śākalyeti hovāca yājñavalkyaḥ tvāṃ svidime brāhmaṇā aṅgārāvakṣayaṇamakratā3 iti 14.6.9.[20] yājñavalkyeti hovāca śākalyo yadidaṃ kurupañcālānām brāhmaṇānatyavādīḥ kim brahma vidvāniti diśo veda sadevāḥ sapratiṣṭhā iti yaddiśo vettha sadevāḥ sapratitiṣṭhāḥ 14.6.9.[21] kiṃdevato'syām prācyāṃ diśyasīti ādityadevata iti sa ādityaḥ kasminpratiṣṭhita iti cakṣuṣīti kasminnu cakṣuḥ pratiṣṭhitam bhavatīti rūpeṣviti cakṣuṣā hi rūpāṇi paśyati kasminnu rūpāṇi pratiṣṭhitāni bhavantīti hṛdaya iti hṛdayena hi rūpāṇi jānāti hṛdaye hyeva rūpāṇi pratiṣṭhitāni bhavantītyevamevaitadyājñavalkya 14.6.9.[22] kiṃdevato'syāṃ dakṣiṇāyāṃ diśyasīti yamadevata iti sa yamaḥ kasminpratiṣṭhita iti dakṣiṇāyāmiti kasminnu dakṣiṇā pratiṣṭhitā bhavatīti śraddhāyāmiti yadā hyeva śraddhatte'tha dakṣiṇāṃ dadāti śraddhāyāṃ hyeva dakṣiṇā pratiṣṭhitā bhavatīti kasminnu śraddhā pratiṣṭhitā bhavatīti hṛdaya iti hṛdayena hi śraddhatte hṛdaye hyeva śraddhā pratiṣṭhitā bhavatītyevamevaitadyājñavalkya 14.6.9.[23] kiṃdevato'syām pratīcyāṃ diśyasīti varuṇadevata iti sa varuṇaḥ kasminpratiṣṭhita ityapsviti kasminnvāpaḥ pratiṣṭhitā bhavantīti retasīti kasminnu retaḥ pratiṣṭhitam bhavatīti hṛdaya iti tasmādapi pratirūpaṃ jātamāhurhṛdayādiva sṛpto hṛdayādiva nirmita iti hṛdaye hyeva retaḥ pratiṣṭhitam bhavatītyevamevaitadyājñavalkya 14.6.9.[24] kiṃdevato'syāmudīcyāṃ diśyasīti somadevata iti sa somaḥ kasminpratiṣṭhita iti dīkṣāyāmiti kasminnu dīkṣā pratiṣṭhitā bhavatīti satya iti tasmādapi dīkṣitamāhuḥ satyaṃ vadeti satye hyeva dīkṣā pratiṣṭhitā bhavatīti kasminnu satyam pratiṣṭhitam bhavatīti hṛdaya iti hṛdayena hi satyaṃ jānāti hṛdaye hyeva satyam pratiṣṭhitam bhavatītyevamevaitadyājñavalkya 14.6.9.[25] kiṃdevato'syāṃ dhruvāyā+ diśyasīti agnidevata iti so'gniḥ kasminpratiṣṭhita iti vācīti kasminnu vākpratiṣṭhitā bhavatīti manasīti kasminnu manaḥ pratiṣṭhitam bhavatīti hṛdaya iti kasminnu hṛdayam pratiṣṭhitam bhavatīti 14.6.9.[26] ahalliketi hovāca yājñavalkyo yatraitadanyatrāsmanmanyāsai yatraitadanyatrāsmatsyācvāno vainadadyurvayāṃsi vainadvimathnīranniti 14.6.9.[27] kasminnu tvaṃ cātmā ca pratiṣṭhitau stha iti prāṇa iti kasminnu prāṇaḥ pratiṣṭhita ityapāna iti kasminnvapānaḥ pratiṣṭhita iti vyāna iti kasminnu vyānaḥ pratiṣṭhita ityudāna iti kasminnūdānaḥ pratiṣṭhita iti samāna iti 14.6.9.[28] sa eṣa teti netyāsmā agṛhyo na hi gṛhyate'śīryo na hi śīryate'saṅgo'sito na sajyate na vyathata ityetānyaṣṭāvāyatanānyaṣṭau lokā aṣṭau puruṣāḥ sa yastānpuruṣānvyuduhya pratyuhyātyakrāmīttaṃ tvaupaniṣadam puruṣam pṛcāmi taṃ cenme na vivakṣyasi mūrdhā te vipatiṣyatīti taṃ ha śākalyo na mene tasya ha mūrdhā vipapāta tasya hāpyanyanmanyamānāḥ parimoṣiṇo'sthīnyapajahruḥ 14.6.9.[29] atha ha yājñavalkya uvāca brāhmaṇā bhagavanto yo vaḥ kāmayate sa mā pṛcatu sarve vā mā pṛcata yo vaḥ kāmayate taṃ vaḥ pṛcāni sarvānvā vaḥ pṛcānīti teha brāhmaṇā na dadhṛṣuḥ 14.6.9.[30] tānhaitaiḥ ślokaiḥ papraca yathā vṛkṣo vanaspatistathaiva puruṣo'mṛṣā tasya parṇāni lomāni tvagasyotpāṭikā bahiḥ 14.6.9.[31] tvaca evāsya rudhiram prasyandi tvaca utpaṭaḥ tasmāttadātunnātpraiti raso vṛkṣādivāhatāt 14.6.9.[32] māṃsānyasya śakarāṇi kināṭaṃ snāva tatsthiram asthīnyantarato dārūṇi majjā majjopamā kṛtā 14.6.9.[33] yadvṛkṣo vṛkṇo rohati mūlānnavataraḥ punaḥ martyaḥ svinmṛtyunā vṛkṇaḥ kasmānmūlātprarohati 14.6.9.[34] retasa iti mā vocata jīvatastatprajāyate jāta eva na jāyate ko nvenaṃ janayetpunaḥ dhānāruha u vai vṛkṣo'nyataḥ pretya sambhavaḥ yatsamūlamudvṛheyurvṛkṣaṃ na punarābhavetmartyaḥ svinmṛtyunā vṛkṇaḥ kasmānmūlātprarohati vijñānamānandam brahma rāterdātuḥ parāyaṇam tiṣṭhamānasya tadvida iti 14.6.10.[1] janako ha vaideha āsāṃ cakre atha ha yājñavalkya āvavrāja sa hovāca janako vaideho yājñavalkya kimarthamacārīḥ paśūnicannaṇvantānityubhayameva samrāḍiti hovāca yatte kaścidabravīttacṛṇavāmeti 14.6.10.[2] abravīnma udaṅkaḥ śaulvāyanaḥ prāṇo vai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tacaulvāyano'bravītprāṇo vai brahmetyaprāṇato hi kiṃ syādityabravīttu te tasyāyatanam pratiṣṭhāṃ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti 14.6.10.[3] sa vai no brūhi yājñavalkya sa evāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhā priyamityenadupāsīta kā priyatā yājñavalkya prāṇa eva samrāḍiti hovāca prāṇasya vai samrāṭkāmāyāyājyaṃ yājayatyapratigṛhyasya pratigṛhṇātyapi tatra vadhāśaṅgā bhavati yāṃ diśameti prāṇasyaiva samrāṭkāmāya prāṇo vai samrāṭ paramam brahma nainam prāṇo jahāti sarvāṇyenam bhūtānyabhikṣaranti 14.6.10.[4] devo bhūtvā devānapyeti ya evaṃ vidvānetadupāste hastyṛṣabhaṃ sahasraṃ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ pitā me'manyata nānanuśiṣya hareteti ka eva te kimabravīditi 14.6.10.[5] abravīnme jitvā śailino vāgvai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tacailino'bravīdvāgvai brahmetyavavadato hi kiṃ syādabravīttu te tasyāyatanam pratiṣṭhāṃ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti 14.6.10.[6] sa vai no brūhi yājñavalkya vāgevāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhā prajñetyenadupāsīta kā prajñatā yājñavalkya vāgeva samrāḍiti hovāca vācā vai samrāḍbandhuḥ prajñāyata ṛgvedo yajurvedaḥ sāmavedo'tharvāṅgirasa itihāsaḥ purāṇaṃ vidyā upaniṣadaḥ ślokāḥ sūtrāṇyanuvyākhyānāni vyākhyānāni vācaiva samrāṭ prajñāyante vāgvai samrāṭ paramam brahma nainaṃ vāgjahāti sarvāṇyenam bhūtānyabhikṣaranti 14.6.10.[7] devo bhūtvā devānapyeti ya evaṃ vidvānetadupāste hastyṛ> 14.6.10.[8] abravīnme varkuvārṣṇaḥ cakṣurvai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tadvārṣṇo'bravīccakṣurvai brahmetyapaśyato hi kiṃ syādabravīttu te tasyāyatanam pratiṣṭhāṃ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti 14.6.10.[9] sa vai no brūhi yājñavalkya cakṣurevāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhā satyamityenadupāsīta kā satyatā yājñavalkya cakṣureva samrāḍiti hovāca cakṣuṣā vai samrāṭ paśyantamāhuradrākṣīriti sa āhādrākṣamiti tatsatyam bhavati cakṣurvai samrāṭ paramam brahma nainaṃ cakṣurjahāti sarvāṇyenam bhūtānyabhikṣaranti 14.6.10.[10] devo bhūtvā devānapyeti ya evaṃ vidvānetadupāste hastyṛ 14.6.10.[11] abravīnme gardabhīvipīto bhāradvājaḥ śrotraṃ vai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tadbhāradvājo'bravīcrotraṃ vai brahmetyaśṛṇvato hi kiṃ syādityabravīttu te tasyāyatanam pratiṣṭhāṃ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti 14.6.10.[12] sa vai no brūhi yājñavalkya śrotramevāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhānanta ityenadupāsīta kānantatā yājñavalkya diśa eva samrāḍiti hovāca tasmādvai samrāḍyāṃ kāṃ ca diśaṃ gacati naivāsyā antaṃ gacatyanantā hi diśaḥ śrotraṃ hi diśaḥ śrotraṃ vai samrāṭ paramam brahma nainaṃ śrotraṃ jahāti sarvāṇyenam bhūtānyabhikṣaranti 14.6.10.[13] devo bhūtvā devānapyeti ya evaṃ vidvānetadupāste hastyṛ> 14.6.10.[14] abravīnme satyakāmo jāvālo mano vai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tatsatyakāmo'bravīnmano vai brahmetyamanaso hi kiṃ syādityabravīttu te tasyāyatanam pratiṣṭhāṃ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti 14.6.10.[15] sa vai no brūhi yājñavalkya mana evāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhānanda ityenadupāsīta kānandatā yājñavalkya mana eva samrāḍiti hovāca manasā vai samrāṭ striyamabhiharyati tasyām pratirūpaḥ putro jāyate sa ānando mano vai samrāṭ paramam brahma nainam mano jahāti sarvāṇyenam bhūtānyabhikṣaranti 14.6.10.[16] devo bhūtvā devānapyeti ya evaṃ vidvānetadupāste hastyṛ> 14.6.10.[17] abravīnme vidagdhaḥ śākalyo hṛdayaṃ vai brahmeti yathā mātṛmānpitṛmānācāryavānbrūyāttathā tacākalyo'bravīddhṛdayaṃ vai brahmetyahṛdayasya hi kiṃ syādityabravīttu te tasyāyatanam pratiṣṭhāṃ na me'bravīdityekapādvā etatsamrāḍiti 14.6.10.[18] sa vai no brūhi yājñavalkya hṛdayamevāyatanamākāśaḥ pratiṣṭhā sthitirityenadupāsīta kā sthititā yājñavalkya hṛdayameva samrāḍiti hovāca hṛdayaṃ vai samrāṭ sarveṣām bhūtānām pratiṣṭhā hṛdayena hi sarvāṇi bhūtāni pratitiṣṭhanti hṛdayaṃ vai samrāṭ paramam brahma nainaṃ hṛdayaṃ jahāti sarvāṇyenam bhūtānyabhikṣaranti 14.6.10.[19] devo bhūtvā devānapyeti ya evaṃ vidvānetadupāste hastyṛṣabhaṃ sahasraṃ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaḥ pitā me'manyata nānanuśiṣya hareteti 14.6.11.[1] atha ha janako vaidehaḥ kūrcādupāvasarpannuvāca namaste yājñavalkyānu mā śādhīti sa hovāca yathā vai samrāṇmahāntamadhvānameṣyanrathaṃ vā nāvaṃ vā samādadītaivamevaitābhirupaniṣadbhiḥ samāhitātmāsyevaṃ vṛndāraka āḍhyaḥ sannadhītaveda uktopaniṣatka ito vimucyamānaḥ kva gamiṣyasīti nāhaṃ tadbhagavanveda yatra gamiṣyāmītyatha vai te'haṃ tadvakṣyāmi yatra gamiṣyasīti bravītu bhagavāniti 14.6.11.[2] sa hovāca indho vai nāmaiṣa yo'yaṃ dakṣiṇe'kṣanpuruṣastaṃ vā etamindhaṃ santamindra ityācakṣate paro'kṣeṇeva paro'kṣapriyā iva hi devāḥ pratyakṣadviṣaḥ 14.6.11.[3] athaitadvāme'kṣiṇi puruṣarūpam eṣāsya patnī virāṭ tayoreṣa saṃstāvo ya eṣo'ntarhṛdaya ākāśo'thainayoretadannaṃ ya eṣo'ntarhṛdaye lohitapiṇḍo'thainayoretatprāvaraṇaṃ yadetadantarhṛdaye jālakamivāthainayoreṣā sṛtiḥ satī saṃcaraṇī yaiṣā hṛdayādūrdhvāṃ nāḍyuccarati 14.6.11.[4] tā vā asyaitāḥ hitā nāma nāḍyo yathā keśaḥ sahasradhā bhinna etābhirvā etamāsravadāsravati tasmādeṣa praviviktāhāratara iva bhavatyasmācārīrādātmanaḥ 14.6.11.[5] tasyā vā etasya puruṣasya prācī dikprāñcaḥ prāṇā dakṣiṇā digdakṣiṇāḥ prāṇāḥ pratīcī dikpratyañcaḥ prāṇā udīcī digudañcaḥ prāṇā ū ūrdhvā digūrdhvāḥ prāṇā avācī digavāñcaḥ prāṇā sarvā diśaḥ sarve prāṇāḥ 14.6.11.[6] sa eṣa neti netyātmā agṛhyo na hi gṛhyate'śīryo na hi śīryate'saṅgo'sito na sajyate na vyathate'bhayaṃ vai janaka prāpto'sīti hovāca yājñavalkyaḥ sa hovāca janako vaideho namaste yājñavalkyābhayaṃ tvāgacatādyo no bhagavannabhayaṃ vedayasa ime videhā ayamahamasmīti 14.7.1.[1] janakaṃ ha vaidehaṃ yājñavalkyo jagāma samenena vadiṣya ityatha ha yajjanakaśca vaideho yājñavalkyaścāgnihotre samūdatustasmai ha yājñavalkyo varaṃ dadau sa ha kāmapraśnameva vavre taṃ hāsmai dadau taṃ ha samrāḍeva pūrvaḥ papraca 14.7.1.[2] yājñavalkya kiṃjyotirayam puruṣa iti ādityajyotiḥ samrāḍiti hovācādityenaivāyaṃ jyotiṣāste palyayate karma kurute uiparyetītyevamevaitadyājñavalkya 14.7.1.[3] astamita āditye yājñavalkya kiṃjyotirevāyam puruṣa iti candrajyotiḥ samrāḍiti hovāca candreṇaivāyaṃ jyotiṣāste palyayate karma kurute viparyetītyevamevaitadyājñavalkya 14.7.1.[4] astamita āditye yājñavalkya candramasyastamite kiṃjyotirevāyam puruṣa ityagnijyotiḥ samrāḍiti hovācāgninaivāyaṃ jyotiṣāste palyayate karma kurute viparyetītyevamevaitadyājñavalkya 14.7.1.[5] astamita āditye yājñavalkya candramasyastamite śānte'gnau kiṃjyotirevāyam puruṣa iti vāgjyotiḥ samrāḍiti hovāca vācaivāyaṃ jyotiṣāste palyayate karma kurute viparyetīti tasmādvai samrāḍapi yatra svaḥ pāṇirna vinirjñāyate'tha yatra vāguccaratyupaiva tatra ṇyetītyevamevaitadyājñavalkya 14.7.1.[6] astamita āditye yājñavalkya candramasyastamite śānte'gnau śāntāyāṃ vāci kiṃjyotirevāyam puruṣa ityātmajyotiḥ samrāḍiti hovācātmanaivāyaṃ jyotiṣāste palyayate karma kurute viparyetīti 14.7.1.[7] katama ātmeti yo'yaṃ vijñānamayaḥ puruṣaḥ prāṇeṣu hṛdyantarjyotiḥ sa samānaḥ sannubhau lokau saṃcarati dhyāyatīva lelāyatīva sadhīḥ svapno bhūtvemaṃ lokamatikrāmati 14.7.1.[8] sa vā ayam puruṣo jāyamānaḥ śarīramabhisampadyamānaḥ pāpmabhiḥ saṃsṛjyate sa utkrāmanmriyamāṇaḥ pāpmano vijahāti mṛtyo rūpāṇi 14.7.1.[9] tasya vā etasya puruṣasya dve eva sthāne bhavata idaṃ ca paralokasthānaṃ ca saṃdhyaṃ tṛtīyaṃ svapnasthānaṃ tasmintsaṃdhye sthāne tiṣṭhannubhe sthāne paśyatīdaṃ ca paralokasthānaṃ ca 14.7.1.[10] atha yathākramo'yam paralokasthāne bhavati tamākramamākramyobhayānpāpmana ānandāṃśca paśyati sa yatrāyam prasvapityasya lokasya sarvāvato mātrāmapādāya svayaṃ vihatya svayaṃ nirmāya svena bhāsā svena jyotiṣā prasvapityatrāyam puruṣaḥ svayaṃjyotirbhavati 14.7.1.[11] na tatra rathā na rathayogā na panthāno bhavanti atha rathānrathayogānpathaḥ sṛjate na tatrānandā mudaḥ pramudo bhavantyathānandānmudaḥ pramudaḥ sṛjate na tatra veśāntāḥ sravantyaḥ puṣkariṇyo bhavantyatha veśāntāḥ sravantīḥ puṣkariṇīḥ sṛjate sa hi kartā 14.7.1.[12] tadapyete ślokāḥ svapnena śārīramabhiprahatyāsuptaḥ suptānabhicākaśīti śukramādāya punaraiti sthānaṃ hiraṇmayaḥ pauruṣa ekahaṃsaḥ 14.7.1.[13] prāṇena rakṣannaparaṃ kulāyam bahiṣkulāyādamṛtaścaritvā sa īyate amṛto yatrakāmaṃ hiraṇmayaḥ pauruṣa ekahaṃsaḥ 14.7.1.[14] svapnānta uccāvacamīyamāno rūpāṇi devaḥ kurute bahūniuteva strībhiḥ saha modamāno jakṣadutevāpi bhayāni paśyan 14.7.1.[15] ārāmamasya paśyanti na taṃ kaścana paśyatīti taṃ nāyatam bodhayedityāhurdurbhiṣajyaṃ hāsmai bhavati yameṣa na pratipadyate 14.7.1.[16] atho khalvāhuḥ jāgaritadeśa evāsyaiṣa yāni hyeva jāgratpaśyati tāni supta ityatrāyam puruṣaḥ svayaṃjyotirbhavatītyevamevaitadyājñavalkya so'ham bhagavate sahasraṃ dadāmyata ūrdhvaṃ vimokṣāyaiva brūhīti 14.7.1.[17] sa vā eṣa etasmintsvapnānte ratvā caritvā dṛṣṭvaiva puṇyaṃ ca pāpaṃ ca punaḥ pratinyāyam pratiyonyādravati buddhāntāyaiva sa yadatra kiṃcitpaśyatyananvāgatastena bhavatyasaṅgo hyayam puruṣa ityevamevaitadyājñavalkya so'ham bhagavate sahasraṃ dadāmyata ūrdhvaṃ vimokṣāyaiva brūhīti 14.7.1.[18] tadyathā mahāmatsyaḥ ubhe kūle anusaṃcarati pūrvaṃ cāparaṃ caivamevāyam puruṣa etā ubhāvantāvanusaṃcarati svapnāntaṃ ca buddhāntaṃ ca 14.7.1.[19] tadyathāsminnākāśe śyeno vā suparṇo vā viparipatya śrāntaḥ saṃhatya pakṣau sallayāyaiva dhriyata evamevāyam puruṣa etasmā antāya dhāvati yatra supto na kaṃ cana kāmaṃ kāmayate na kaṃ cana svapnam paśyati 14.7.1.[20] tā vā asyaitā hitā nāma nāḍyo yathā keśaḥ sahasradhā bhinnastāvatāṇimnā tiṣṭhanti śuklasya nīlasya piṅgalasya haritasya lohitasya pūrṇā atha yatrainaṃ ghnantīva jinantīva hastīva vicāyayati gartamiva patati yadeva jāgradbhayam paśyati tadatrāvidyayā bhayam manyate'tha yatra rājeva deva-ivāhamevedaṃ sarvamasmīti manyate so'sya paramo loko'tha yatra supto na kaṃ cana kāmaṃ kāmayate na kaṃ cana svapnam paśyati 14.7.1.[21] tadvā asyaitat ātmakāmamāptakāmamakāmaṃ rūpaṃ tadyathā priyayā striyā sampariṣvakto na bāhyaṃ kiṃ cana veda nāntaramevamevāyaṃ śārīra ātmā prājñenātmanā sampariṣvakto na bāhyaṃ kiṃ cana veda nāntaram 14.7.1.[22] tadvā asyaitat aticando'pahatapāpmābhayaṃ rūpamaśokāntaramatra pitāpitā bhavati mātāmātā lokā alokā devā adevā vedā avedā yajñā ayajñā atra steno'steno bhavati bhrūṇahābhrūṇahā paulkaso'paulkasaścāṇḍālo cāṇḍālaḥ śramaṇo'śramaṇastāpaso tāpaso'nanvāgataḥ puṇyenānvāgataḥ pāpena tīrṇo hi tadā sarvāñcokānhṛdayasya bhavati 14.7.1.[23] yadvai tanna paśyati paśyanvai taddraṣṭavyaṃ na paśyati na hi draṣṭurdṛṣṭerviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṃ yatpaśyet 14.7.1.[24] yadvai tanna jighrati jighranvai tadghrātavyaṃ na jighrati na hi ghrāturghrāṇādviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṃ yajjighret 14.7.1.[25] yadvai tanna rasayati vijānanvai tadrasaṃ na rasayati na hi rasayitū rasādviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṃ yadrasayet 14.7.1.[26] yadvai tanna vadati vadanvai tadvaktavyaṃ na vadati na hi vakturvaco viparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṃ yadvadet 14.7.1.[27] yadvai tanna śṛṇoti śṛṇvanvai tacrotavyaṃ na śṛṇoti na hi śrotuḥ śruterviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṃ yacṛṇuyāt 14.7.1.[28] yadvai tanna manute manvāno vai tanmantavyaṃ na manute na hi manturmaterviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamastitato'nyadvibhaktaṃ yanmanvīta 14.7.1.[29] yadvai tanna spṛśati spṛśanvai tatspraṣṭavyaṃ na spṛśati na hi spraṣṭu spṛṣṭerviparilopo'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṃ yatspṛśet 14.7.1.[30] yadvai tanna vijānāti vijānanvai tadvijñeyaṃ na vijānāti na hi vijñāturvijñānādviparilopo vidyate'vināśitvānna tu taddvitīyamasti tato'nyadvibhaktaṃ yadvijānīyāt 14.7.1.[31] salila eko draṣṭādvaito bhavati eṣa brahmalokaḥ samrāḍiti hainamuvācaiṣāsya paramo loka eṣo'sya parama ānanda etasyaivānandasyānyāni bhūtāni mātrāmupajīvanti 14.7.1.[32] sa yo manuṣyāṇāṃ ruddhaḥ samṛddho bhavati anyeṣāmadhipatiḥ sarvairmānuṣyakaiḥ kāmaiḥ sampannatamaḥ sa manuṣyāṇām parama ānandaḥ 14.7.1.[33] atha ye śatam manuṣyāṇāmānandāḥ sa ekaḥ pitṝṇāṃ jitalokānāmānandaḥ 14.7.1.[34] atha ye śatam pitṝṇāṃ jitalokānāmānandāḥ sa ekaḥ karmadevānāmānando ye karmaṇā devatvamabhisampadyante 14.7.1.[35] atha ye śataṃ karmadevānāmānandāḥ sa eka ājānadevānāmānando yaśca śrotriyo'vṛjino'kāmahataḥ 14.7.1.[36] atha ye śatamājānadevānāmānandāḥ sa eko devaloka ānando yaśca śrotriyo'vṛjino'kāmahataḥ 14.7.1.[37] atha ye śataṃ devaloka ānandāḥ sa eko gandharvaloka ānando yaśca śrotriyo'vṛjino'kāmahataḥ 14.7.1.[38] atha ye śataṃ gandharvaloka ānandāḥ sa ekaḥ prajāpatiloka ānandāḥ sa eko brahmaloka ānando yaśca śrotriyo'vṛjino'kāmahata eṣa brahmalokaḥ samrāḍiti hainamanuśaśāsaitadamṛtaṃ so'ham bhagavate sahasraṃ dadāmyata ūrdhvaṃ vimokṣāyaiva brūhīti 14.7.1.[39] sa vā eṣa etasmintsamprasāde ratvā caritvā dṛṣṭvaiva puṇyaṃ ca pāpaṃ ca punaḥ pratinyāyam pratiyonyādravati buddhāntāyaiva sa yadatra kiṃcitpaśyatyananvāgatastena bhavatyasaṅgo hyayam puruṣa ityevamevaitadyājñavalkya so'ham bhagavate sahasraṃ dadāmyata ūrdhvaṃ vimokṣāyaiva brūhīti 14.7.1.[40] atra ha yājñavalkyo bibhayāṃ cakāra medhāvī rājā sarvebhyo māntebhya udarautsīditi sa yatrāṇimānaṃ nyeti jarayā vopatapatā vāṇimānaṃ nigacati yathāmraṃ vodumbaraṃ vā pippalaṃ vā bandhanātpramucyetaivamevāyaṃ śārīra ātmaibhyo'ṅgebhyaḥ sampramucya punaḥ pratinyāyam pratiyonyādravati prāṇāyaiva 14.7.1.[41] tadyathānaḥ susamāhitam utsarjadyāyādevamevāyaṃ śārīra ātmā prājñenātmanānvārūḍha utsarjadyāti 14.7.1.[42] tadyathā rājānamāyantam ugrāḥ pratyenasaḥ sūtagrāmaṇyo'nnaiḥ pānairāvasathaiḥ pratikalpante'yamāyātyayamāgacatītyevaṃ haivaṃvidaṃ sarvāṇi bhūtāni pratikalpanta idam brahmāyātīdamāgacatīti 14.7.1.[43] tadyathā rājānam prayiyāsantam ugrāḥ pratyenasaḥ sūtagrāmaṇya upasamāyantyevaṃ haivaṃvidaṃ sarve prāṇā upasamāyanti yatraitadūrdhvocvāsī bhavati 14.7.2.[1] sa yatrāyaṃ śārīra ātmābalyaṃ nītya sammohamiva nyetyathainamete prāṇā abhisamāyanti sa etāstejomātrāḥ samabhyādadāno hṛdayamevānvavakrāmati 14.7.2.[2] sa yatraiṣa cākṣuṣaḥ puruṣaḥ parāṅ paryāvartate'thārūpajo bhavatyekībhavati na paśyatītyāhurekībhavati na rasayatītyāhurekībhavati na vadatītyāhurekībhavati na śṛṇotītyāhurekībhavati na manuta ityāhurekībhavati na spṛśatītyāhurekībhavati na vijānātītyāhuḥ 14.7.2.[3] tasya haitasya hṛdayasyāgram pradyotate tena pradyotenaiṣa ātmā niṣkrāmati cakṣuṣṭo vā mūrdhno vānyebhyo vā śarīradeśebhyastamutkrāmantam prāṇo'nūtkrāmati prāṇamanūtkrāmantaṃ sarve prāṇā anūtkrāmanti saṃjñānamevānvavakrāmati sa eṣa jñaḥ savijñāno bhavati taṃ vidyākarmaṇī samanvārabhete pūrvaprajñā ca 14.7.2.[4] tadyathā tṛṇajalāyukā tṛṇasyāntaṃ gatvātmānamupasaṃharatyevamevāyam puruṣa idaṃ śarīraṃ nihatyāvidyāṃ gamayitvātmānamupasaṃharati 14.7.2.[5] tadyathā peśaskārī peśaso mātrāmapādāyānyannavataraṃ kalyāṇataraṃ rūpaṃ tanuta evamevāyam puruṣa idaṃ śarīraṃ nihatyāvidyāṃ gamayitvānyannavataraṃ rūpaṃ tanute pitryaṃ vā gandharvaṃ vā brāhmaṃ vā prājāpatyaṃ vā daivaṃ vā mānuṣaṃ vānyebhyo vā bhūtebhyaḥ 14.7.2.[6] sa vā ayamātmā brahma vijñānamayo manomayo vāṅmayaḥ prāṇamayaścakṣurmayaḥ śrotramaya ākāśamayo vāyumayastejomaya āpomayaḥ pṛthivīmayaḥ krodhamayo'krodhamayo harṣamayo'harṣamayo dharmamayo'dharmamayaḥ sarvamayastadyadedammayo'domaya iti yathākārī yathācārī tathā bhavati sādhukārī sādhurbhavati pāpakārī pāpo bhavati puṇyaḥ puṇyena karmaṇā bhavati pāpaḥ pāpeneti 14.7.2.[7] atho khalvāhuḥ kāmamaya evāyam puruṣa iti sa yathākāmo bhavati tathākraturbhavati yathākraturbhavati tatkarma kurute yatkarma kurute tadabhisampadyata iti 14.7.2.[8] tadeṣa śloko bhavati tadeva sattatsaha karmaṇaiti liṅgam mano yatra niṣaktamasya prāpyāntaṃ karmaṇastasya yatkiṃ ceha karotyayam tasmāllokātpunaraityasmai lokāya karmaṇa iti nu kāmayamāno'thākāmayamāno yo'kāmo niṣkāma ātmakāma āptakāmo bhavati na tasmātprāṇā utkrāmantyatraiva samavanīyante brahmaiva sanbrahmāpyeti 14.7.2.[9] tadeṣa śloko bhavati yadā sarve pramucyante kāmā ye'sya hṛdi sthitāḥ atha martyo'mṛto bhavatyatra brahma samaśnuta iti 14.7.2.[10] tadyathāhinirlvayanī valmīke mṛtā pratyastā śayītaivamevedaṃ śarīraṃ śete'thāyamanasthiko'śarīraḥ prājña ātmā brahmaiva loka eva samrāḍiti hovāca yājñavalkyaḥ so'ham bhagavate sahasraṃ dadāmīti hovāca janako vaidehaḥ 14.7.2.[11] tadapyete ślokāḥ aṇuḥ panthā vitaraḥ purāṇo māṃspṛṣṭo'nuvitto mayaiva tena dhīrā apiyanti brahmavida utkramya svargaṃ lokamito vimuktāḥ 14.7.2.[12] tasmiñcuklamuta nīlamāhuḥ piṅgalaṃ haritaṃ lohitaṃ caeṣa panthā brahmaṇā hānuvittastenaiti brahmavittaijasaḥ puṇyakṛcca 14.7.2.[13] andhaṃ tamaḥ praviśanti ye'sambhūtimupāsate tato bhūya iva te tamo ya u sambhūtyāṃ ratāḥ 14.7.2.[14] asuryā nāma te lokāḥ andhena tamasāvṛtāḥ tāṃste pretyāpigacantyavidvāṃso'budhā janāḥ 14.7.2.[15] tadeva santastadu tadbhavāmo na cedavedī mahatī vinaṣṭiḥye tadviduramṛtāste bhavantyathetare duḥkhamevopayanti 14.7.2.[16] ātmānaṃ cedvijānīyādayamasmīti puruṣaḥ kimicankasya kāmāya śarīramanu saṃcaret 14.7.2.[17] yasyānuvittaḥ pratibuddha ātmāsmintsaṃdehe gahane praviṣṭaḥ sa viśvakṛtsa ha sarvasya kartā tasya lokaḥ sa u loka eva 14.7.2.[18] yadaitamanupaśyati ātmānaṃ devamañjasā īśānam bhūtabhavyasya na tadā vicikitsati 14.7.2.[19] yasminpañca pañcajanāḥ ākāśaśca pratiṣṭhitaḥ tameva manya ātmānaṃ vidvānbrahmāmṛto'mṛtam 14.7.2.[20] yasmādarvākṣaṃvatsaro'hobhiḥ parivartate taddevā jyotiṣāṃ jyotirāyurhyopāsate'mṛtam 14.7.2.[21] prāṇasya prāṇam uta cakṣuṣaścakṣuruta śrotrasya śrotramannasyānnam manaso ye mano viduḥ te nicikyurbrahma purāṇamagryam manasaivāptavyaṃ neha nānāsti kiṃ cana 14.7.2.[22] mṛtyoḥ sa mṛtyumāpnoti ya iha nāneva paśyati manasaivānudraṣṭavyametadapramayaṃ dhruvam 14.7.2.[23] virajaḥ para ākāśāt aja ātmā mahā dhruvaḥ tameva dhīro vijñāya prajñāṃ kurvīta brāhmaṇaḥ nānudhyāyādbahūñcabdānvāco viglāpanaṃ hi taditi 14.7.2.[24] sa vā ayamātmā sarvasya vaśī sarvasyeśānaḥ sarvasyādhipatiḥ sarvamidam praśāsti yadidaṃ kiṃ ca sa na sādhunā karmaṇā bhūyānno'evāsādhunā kanīyāneṣa bhūtādhipatireṣa lokeśvara eṣa lokapālaḥ sa seturvidharaṇa eṣāṃ lokānāmasambhedāya 14.7.2.[25] tametaṃ vedānuvacanena vividiṣanti brahmacaryeṇa tapasā śraddhayā yajñenānāśakena caitameva viditvā munirbhavatyetameva pravrājino lokamīpsantaḥ pravrajanti 14.7.2.[26] etaddha sma vai tatpūrve brāhmaṇāḥ anūcānā vidvāṃsaḥ prajāṃ na kāmayante kim prajayā kariṣyāmo yeṣāṃ no'yamātmāyaṃ loka iti te ha sma putraiṣaṇāyāśca vittaiṣaṇāyāśca lokaiṣaṇāyāśca vyutthāyātha bhikṣācaryaṃ caranti yā hyeva putraiṣaṇā sā vittaiṣaṇā yā vittaiṣaṇā sā lokaiṣaṇobhe hyete eṣaṇe eva bhavataḥ 14.7.2.[27] sa eṣa neti netyātmā agṛhyo na hi gṛhyate'śīryo na hi śīryate'saṅgo'sito na sajyate na vyathata ityataḥ pāpamakaravamityataḥ kalyāṇamakaravamityubhe ubhe hyeṣa ete taratyamṛtaḥ sādhvasādhunī nainaṃ kṛtākṛte tapato nāsya kena cana karmaṇā loko mīyate 14.7.2.[28] tadetadṛcābhyuktam eṣa nityo mahimā brāhmaṇasya na karmaṇā vardhate no kanīyān tasyaiva syātpadavittaṃ vidvitvā na karmaṇā lipyate pāpakeneti tasmādevaṃvicrānto dānta uparatastitikṣuḥ śraddhāvitto bhūtvātmanyevātmānam paśyetsarvamenam paśyati sarvo'syātmā bhavati sarvasyātmā bhavati sarvam pāpmānaṃ tarati nainam pāpmā tarati sarvam pāpmānaṃ tapati nainam pāpmā tapati vipāpo vijaro vijighatso'pipāso brāhmaṇo bhavati ya evaṃ veda 14.7.2.[29] sa vā eṣa mahānaja ātmā annādo vasudānaḥ sa yo haivametam mahāntamajamātmānamannādaṃ vasudānaṃ veda vindatevasu 14.7.2.[30] sa vā eṣa mahānaja ātmā ajaro'maro'bhayo'mṛto brahmābhayaṃ vai janaka prāpto'sīti hovāca yājñavalkyaḥ so'ham bhagavate videhāndadāmi māṃ cāpi saha dāsyāyeti 14.7.2.[31] sa vā eṣa mahānaja ātmā ajaro'maro'bhayo'mṛto brahmābhayaṃ vai brahmābhayaṃ hi vai brahma bhavati ya evaṃ veda 14.7.3.[1] atha ha yājñavalkyasya dve bhārye babhūvatuḥ maitreyī ca kātyāyanī ca tayorha maitreyī brahmavādinī babhūva strīprajñeva kātyāyanī so'nyadvṛttamupākariṣyamāṇaḥ 14.7.3.[2] yājñavalkyo maitreyīti hovāca pravrajiṣyanvā are'hamasmātsthānādasmi hanta te'nayā kātyāyanyāntaṃ karavāṇīti 14.7.3.[3] sā hovāca maitreyī yannu ma iyam bhagoḥ sarvā pṛthivī vittena pūrṇā syātsyāṃ nvahaṃ tenāmṛtāho3 neti neti hovāca yājñavalkyo yathaivopakaraṇavatāṃ jīvitaṃ tathaiva te jīvitaṃ syādamṛtatvasya tu nāśāsti vitteneti 14.7.3.[4] sā hovāca maitreyī yenāhaṃ nāmṛtā syāṃ kimahaṃ tena kuryāṃ yadeva bhagavānveda tadeva me brūhīti 14.7.3.[5] sa hovāca yājñavalkyaḥ priyā khalu no bhavatī satī priyamavṛtaddhanta khalu bhavati te'haṃ tadvakṣyāmi vyākhyāsyāmi te vācaṃ tu me vyācakṣāṇasya nididhyāsasveti bravītu bhagavāniti 14.7.3.[6] sa hovāca yājñavalkyo na vā are patyuḥ kāmāya patiḥ priyo bhavatyātmanastu kāmāya patiḥ priyo bhavati devāḥ priyā bhavanti na vā are vedānāṃ kāmāya vedāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya vedāḥ priyā bhavanti na vā are yajñānāṃ kāmāya yajñāḥ priyā bhavantyātmanastu kāmāya yajñāḥ priyā bhavanti na vā are bhūtānāṃ kāmāya bhūtāni priyāṇi bhavantyātmanastu kāmāya bhūtāni priyāṇi bhavanti na vā are sarvasya kāmāya sarvam priyam bhavatyātmanastu kāmāya sarvam priyam bhavatyātmā nvare draṣṭavyaḥ śrotavyo mantavyo nididhyāsitavyo maitreyyātmani vā are dṛṣṭe śrute mate vijñāta idaṃ sarvaṃ viditam 14.7.3.[7] brahma tam parādāt yo'nyatrātmano devānveda vedāstam parāduryo'nyatrātmano vedānveda yajñāstam parāduryonyatrātmano yajñānveda bhūtāni tam parāduryo'nyatrātmano bhūtāni veda sarvam tam parādādyo'nyatrātmanaḥ sarvaṃ vededam brahmedaṃ kṣatramime lokā ime devā ime vedā ime yajñā imāni bhūtānīdaṃ sarvaṃ yadayamātmā 14.7.3.[8] sa yathā dundubherhanya> 14.7.3.[9] sa yathā vīṇāyai> 14.7.3.[10] sa yathā śaṅkhasya> 14.7.3.[11] sa yathārdraidhāgnera> sūtrāṇyanuvyākhyānāni vyākhyānāni dattaṃ hutamāśitam pāyitamayaṃ ca lokaḥ paraśca lokaḥ sarvāṇi ca bhūtānyasyaivaitāni sarvāṇi niśvasitāni 14.7.3.[12] sa yathā sarvāsāmapāṃ samudra ekāyana> 14.7.3.[13] sa yathā saindhavaghano anantaro'bāhyaḥ kṛtsno rasaghana eva syādevaṃ vā ara idam mahadbhūtamanantamapāraṃ kṛtsnaḥ prajñānaghana evaitebhyo bhūtebhyaḥ samutthāya tānyevānuvinaśyati na pretya saṃjñāstītyare bravīmīti hovāca yājñavalkyaḥ 14.7.3.[14] sā hovāca maitreyī atraiva mā bhagavānmohāntamāpīpadanna vā ahamidaṃ vijānāmi na pretya saṃjñāstīti 14.7.3.[15] sa hovāca yājñavalkyo na vā are'ham moham bravīmyavināśī vā are yamātmānuccittidharmā mātrāsaṃsargastvasya bhavati 14.7.3.[16] yadvai tanna paśyati> 14.7.3.[17] yadvai tanna jighrati> 14.7.3.[18] yadvai tanna rasayati 14.7.3.[19] yadvai tanna vadati> 14.7.3.[20] yadvai tanna śṛṇoti 14.7.3.[21] yadvai tanna manute> 14.7.3.[22] yadvai tanna spṛśati 14.7.3.[23] yadvai tanna vijānāti> 14.7.3.[24] yatra vā anyadiva syāt tatrānyo'nyatpaśyedanyo'nyajjighredanyo'nyadrasayedanyo'nyadabhivadedanyo'nyacṛṇ uyādanyo'nyanmanvītānyo'nyatspṛśedanyo'nyadvijānīyāt 14.7.3.[25] yatra tvasya sarvamātmaivābhūt tatkena kam paśyettatkena kaṃ jighrettatkena kaṃ rasayettatkena kamabhivadettatkena kaṃ śṛṇuyāttatkena kam manvīta tatkena kaṃ spṛśettatkena kaṃ vijānīyādyenedaṃ sarvaṃ vijānāti taṃ kena vijānīyādvijñātāramare kena vijānīyādityuktānuśāsanāsi maitrayyetāvadare khalvamṛtatvamiti hoktvā yājñavalkyaḥ pravavrāja 14.7.3.[26] atha vaṃśaḥ tadidaṃ vayaṃ śaurpaṇāyyācaurpaṇāyyo gautamādgautamo vātsyādvātsyo vātsyācca pārāśaryācca pārāśaryaḥ sāṃkṛtyācca bhāradvājācca bhāradvāja audavāheśca śāṇḍilyācca śāṇḍilyo vaijavāpācca gautamācca gautamo vaijavāpāyanācca vaiṣṭapureyācca vaiṣṭapureyaḥ śāṇḍilyācca rauhiṇāyanācca rauhiṇāyanācca rauhiṇāyanaḥ śaunākācca jaivantāyanācca raibhyācca raibhyaḥ pautimāṣyāyaṇācca kauṇḍinyāyanācca kauṇḍinyāyanaḥ kauṇḍinyābhyāṃ kauṇḍinyā aurṇavābhebhya aurṇavābhāḥ kauṇḍinyātkauṇḍinyaḥ kauṇḍinyātkauṇḍinyaḥ kauṇḍinyāccāgniveśyācca 14.7.3.[27] āgniveśyaḥ saitavāt saitavaḥ pārāśaryātpārāśaryo jātūkarṇyājjātūkarṇyo bhāradvājādbhāradvājo bhāradvājāccāsurāyaṇācca gautamācca gautamo bhāradvājādbhāradvājo valākākauśikādvalākākauśikaḥ kāṣāyaṇātkāṣāyaṇaḥ saukarāyaṇātsaukarāyaṇastraivaṇestraivaṇiraupajanghaneraupajanghaniḥ sāyakāyanātsāyakāyanaḥ kauśikāyaneḥ kauśikāyanirghṛtakauśikādghṛtakauśikaḥ pārāśaryāyaṇātpārāśaryāyaṇaḥ pārāśaryātpārāśaryo jātūkarṇyājjātūkarṇyo bhāradvājādbhāradvājo bhāradvājāccāsurāyaṇācca yāskāccāsurāyaṇastraivaṇestraivaṇiraupajanghaneraupajanghanirāsurerāsurirbhāradvājā dbhārdvāja ātreyāt 14.7.3.[28] ātreyo māṇṭeḥ māṇṭirgautamādgautamo gautamādgautamo vātsyādvātsyaḥ śāṇḍilyācāṇḍilyaḥ kaiśoryātkāpyātkaiśoryaḥ kāpyaḥ kumārahāritātkumārahārito gālavādgālavo vidarbhīkauṇḍinyādvidarbhīkauṇḍinyo vatsanapāto bābhravādvatsanapādbābhravaḥ pathaḥ saubharātpanthāḥ saubharo'yāsyādāṅgirasādayāsya āṅgirasa ābhūtestvāṣṭrādābhūtistvāṣṭro viśvarūpāttvāṣṭrādviśvarūpastvāṣṭro'śvibhyāmaśvinau dadhīca ātharvaṇāddadhyaṅṅātharvaṇo'tharvaṇo daivādatharvā daivo mṛtyoḥ prādhvaṃsanānmṛtyuḥ prādhvaṃsanaḥ pradhvaṃsanātpradhvaṃsana ekarṣerekarṣirviprajitterviprajittirvyaṣṭervyaṣṭiḥ sanāruḥ sanāruḥ sanātanātsanātanaḥ sanagātsanagaḥ parameṣṭhinaḥ parameṣṭhī brahmaṇo brahma svayambhu brahmaṇe namaḥ 14.8.1. pūrṇamadaḥ pūrṇamidam pūrṇātpūrṇamudacyate pūrṇasya pūrṇamādāya pūrṇamevāvaśiṣyata om kham brahma kham purāṇaṃ vāyuraṃ khamiti ha smāha kauravyāyaṇīputro vedo'yam brāhmaṇā vidurvedainena yadveditavyam 14.8.2.[1] trayāḥ prājāpatyāḥ prajāpatau pitari brahmacaryamūṣurdevā manuṣyā asurāḥ 14.8.2.[2] uṣitvā brahmacaryaṃ devā ūcuḥ bravītu no bhavāniti tebhyo haitadakṣaramuvāca da iti vyajñāsiṣṭā3 iti vyajñāsiṣmeti hocurdāmyateti na ātthetyomiti hovāca vyajñāsiṣṭeti 14.8.2.[3] atha hainam manuṣyā ūcuḥ bravītu no bhavāniti tebhyo haitadevākṣaramuvāca da iti vyajñāsiṣṭā3 iti vyajñāsiṣmeti hocurdatteti na ātthetyomiti hovāca vyajñāsiṣṭeti 14.8.2.[4] atha hainamasurā ūcuḥ bravītu no bhavāniti tebhyo haitadevākṣaramuvāca da iti vyajñāsiṣṭā3 iti vyajñāsiṣmeti hocurdayadhvamiti na ātthetyomiti hovāca vyajñāsiṣṭeti tadetadevaiṣā daivī vāganuvadati stanayitnurdadada iti dāmyata datta dayadhvamiti tadetattrayaṃ śikṣeddamaṃ dānaṃ dayāmiti 14.8.3. vāyuranilamamṛtam bhasmāntaṃ śarīram o3ṃ krato smara klibe smarāgne naya supathā rāye asmānviśvāni deva vayunāni vidvān yuyodhyasmajjuhurāṇameno bhūyiṣṭhāṃ te namauktiṃ vidhemeti 14.8.4. eṣa prajāpatiryaddhṛdayam etadbrahmaitatsarvaṃ tadetattryakṣaraṃ hṛdayamiti hṛ ityekamakṣaramabhiharantyasmai svāścānye ca ya evaṃ veda da ityekamakṣaraṃ dadantyasmai svāścānye ca ya evaṃ veda yamityekamakṣarameti svargaṃ lokaṃ ya evaṃ veda 14.8.5. tadvai tadetadeva tadāsa satyameva sa yo haivametanmahadyakṣam prathamajaṃ veda satyam brahmeti jayatīmāṃlokānjita innvasāvasadya evametanmahadyakṣam prathamajaṃ veda satyam brahmeti satyaṃ hyeva brahma 14.8.6.[1] āpa evedamagra āsuḥ tā āpaḥ satyamasṛjanta satyam brahma prajāpatim prajāpatirdevān 14.8.6.[2] te devāḥ satyamityupāsate tadetattryakṣaraṃ satyamiti sa ityekamakṣaraṃ tītyekamakṣaramamityekamakṣaram prathamottame akṣare satyam madhyato'nṛtaṃ tadetadanṛtaṃ satyena parigṛhītaṃ satyabhūyameva bhavati naivaṃvidvāṃsamanṛtaṃ hinasti 14.8.6.[3] tadyattatsatyam asau sa ādityo ya eṣa etasminmaṇḍale puruṣo yaścāyaṃ dakṣiṇe'kṣanpuruṣastāvetāvanyo'nyasminpratiṣṭhitau raśmibhirvā eṣo'sminpratiṣṭhitaḥ prāṇairayamamuṣminsa yadotkramiṣyanbhavati śuddhamevaitanmaṇḍalam paśyati nainamete raśmayaḥ pratyāyanti 14.8.6.[4] ya eṣa etasminmaṇḍale puruṣaḥ tasya bhūriti śira ekaṃ śira ekametadakṣaram bhuva iti bāhū dvau bāhū dve ete akṣare svariti pratiṣṭhā dve pratiṣṭhe dve ete akṣare tasyopaniṣadahariti hanti pāpmānaṃ jahāti ca ya evaṃ veda 14.8.6.[5] atha yo'yaṃ dakṣiṇe'kṣanpuruṣaḥ tasya bhūriti śira ekaṃ śira ekametadakṣaram bhuva iti bāhū dvau bāhū dve ete akṣare svariti pratiṣṭhā dve pratiṣṭhe dve ete akṣare tasyopaniṣadahamiti hanti pāpmānaṃ jahāti ca ya evaṃ veda 14.8.7. vidyudbrahmetyāhuḥ vidānādvidyudvidyatyenaṃ sarvasmātpāpmano ya evaṃ veda vidyudbrahmeti vidyuddhyeva brahma 14.8.8. manomayo'yam puruṣo bhāḥsatyastasminnantarhṛdaye yathā vrīhirvā yavo vaivamayamantarātmanpuruṣaḥ sa eṣa sarvasya vaśī sarvasyeśānaḥ sarvasyādhipatiḥ sarvamidam praśāsti yadidaṃ kiṃ ca ya evaṃ veda 14.8.9. vācaṃ dhenumupāsīta tasyāścatvāra stanāḥ svāhākāro vaṣaṭkāro hantakāraḥ svadhākārastasyai dvau stanau devā upajīvanti svāhākāraṃ ca vaṣaṭkāraṃ ca hantakāram manuṣyāḥ svadhākāram pitarastasyāḥ prāṇa ṛṣabho mano vatsaḥ 14.8.10. ayamagnirvaiśvānaro yo'yamantaḥ puruṣe yenedamannam pacyate yadidamadyate tasyaiṣa ghoṣo bhavati yametatkarṇāvapidhāya śṛṇoti sa yadotkramiṣyanbhavati naitaṃ ghoṣaṃ śṛṇoti 14.8.11. etadvai paramaṃ tapo yadvyāhitastapyate paramaṃ haiva lokaṃ jayati ya evaṃ vedaitadvai paramaṃ tapo yam pretamaraṇyaṃ haranti paramaṃ haiva lokaṃ jayati ya evaṃ vedaitadvai paramaṃ tapo yam pretamagnāvabhyādadhati paramaṃ haiva lokaṃ jayati ya evaṃ veda 14.8.12. yadā vai puruṣo asmāllokātpraiti sa vāyumāgacati tasmai sa tatra vijihīte yathā rathacakrasya khaṃ tena sa ūrdhva ākramate sa ādityamāgacati tasmai sa tatra vijihīte yathāḍambarasya khaṃ tena sa ūrdhva ākramate sa candramasamāgacati tasmai sa tatra vijihīte yathā dundubheḥ khaṃ tena sa ūrdhva ākramate sa lokamāgacatyaśokamahimaṃ tasminvasati śaśvatīḥ samāḥ 14.8.13. annam brahmetyeka āhuḥ tanna tathā pūyati vā annamṛte prāṇātprāṇo brahmetyeka āhustanna tathā śuṣyati vai prāṇa ṛte'nnādete ha tveva devate ekadhābhūyam bhūtvā paramatāṃ gacataḥ 14.8.13. taddha smāha prātṛdaḥ pitaram kiṃ svidevaivaṃ viduṣe sādhu kuryātkimevāsmā asādhu kuryāditi sa ha smāha pāṇinā mā prātṛda kastvenayorekadhābhūyam bhūtvā paramatāṃ gacatīti 14.8.13. tasmā u haitaduvāca vītyannaṃ vai vyanne hīmāni sarvāṇi bhūtāni viṣṭāni ramiti prāṇo vai ram prāṇe hīmāni sarvāṇi bhūtāni ratāni sarvāṇi ha vā asminbhūtāni viśante sarvāṇi bhūtāni ramante ya evaṃ veda 14.8.14.[1] uktham prāṇo vā uktham prāṇo hīdaṃ sarvamutthāpayatyuddhāsmā ukthavidvīrastiṣṭhatyukthasya sāyujyaṃ salokatāṃ jayati ya evaṃ veda 14.8.14.[2] prāṇo vai yajuḥ prāṇo hīmāni sarvāṇi bhūtāni yujyante yujyante hāsmai sarvāṇi bhūtāni śraiṣṭhyāya yajuṣaḥ sāyujyaṃ salokatāṃ jayati ya evaṃ veda 14.8.14.[3] sāma prāṇo vai sāma prāṇo hīmāni sarvāṇi bhūtāni samyañci hāsmintsarvāṇi bhūtāni śraiṣṭhyāya kalpante sāmnaḥ sāyujyaṃ salokatāṃ jayati ya evaṃ veda 14.8.14.[4] kṣatram prāṇo vai kṣatram prāṇo hi vai kṣatraṃ trāyate hainam prāṇaḥ kṣaṇitoḥ pra kṣatramātramāpnoti kṣatrasya sāyujyaṃ salokatāṃ jayati ya evaṃ veda 14.8.15.[1] bhūmirantarikṣaṃ dyauriti aṣṭāvakṣarāṇyaṣṭā\kṣaraṃ ha vā ekaṃ gāyatryai padametadu hāsyā etatsa yāvadeṣu lokeṣu tāvaddha jayati yo'syā etadevam padaṃ veda 14.8.15.[2] ṛco yajūṃṣi sāmānīti aṣṭāvakṣarāṇyaṣṭākṣaraṃ ha vā ekaṃ gāyatryai padametadu haivāsyā etatsa yāvatīyaṃ trayī vidyā tāvaddha jayati yo'syā etadevam padaṃ veda 14.8.15.[3] prāṇo'pāno vyāna iti aṣṭāvakṣarāṇyaṣṭākṣaraṃ ha vā ekaṃ gāyatrai padametadu haivāsyā etatsa yāvadidam prāṇi tāvaddha jayati yo'syā etadevam padaṃ veda 14.8.15.[4] athāsyā etadeva turīyaṃ darśatam padam parorajā ya eṣa tapati yadvai caturthaṃ tatturīyaṃ darśatam padamiti dadṛśa iva hyeṣa parorajā iti sarvamu hyeṣa raja uparyupari tapatyevaṃ haiva śriyā yaśasā tapati yo'syā etadevam padaṃ veda 14.8.15.[5] saiṣā gāyatryetasmiṃsturīye darśate pade parorajasi pratiṣṭhitā tadvai tatsatye pratiṣṭhitā cakṣurvai satyaṃ cakṣurhi vai satyaṃ tasmādyadidānīṃ dvau vivadamānāveyātāmahamadrākṣamahamaśrauṣamiti ya eva brūyādahamadrākṣamiti tasmā eva śraddadhyāt 14.8.15.[6] tadvai tatsatyam bale pratiṣṭhitam prāṇo vai balaṃ tatprāṇe pratiṣṭhitaṃ tasmādāhurbalaṃ satyādojīya ityevamveṣā gāyatryadhyātmam pratiṣṭhitā 14.8.15.[7] sā haiṣā gayāṃstatre prāṇā vai gayāstatprāṇāṃstatretadyadgayāṃstatre tasmādgāyatrī nāma sa yāmevāmūmanvāhaiṣaiva sā sa yasmā anvāha tasya prāṇāṃstrāyate 14.8.15.[8] tāṃ haike sāvitrīmanuṣṭubhamanvāhurvāganuṣṭubetadvācamanubrūma iti na tathā kuryādgāyatrīmevānubrūyādyadi ha vā api bahviva pratigṛhṇāti na haiva tadgāyatryā ekaṃ cana padam prati 14.8.15.[9] sa ya imāṃstrīṃlokān pūrṇānpratigṛhṇīyātso'syā etatprathamam padamāpnuyādatha yāvatīyaṃ trayī vidyā yastāvatpratigṛhṇīyātso'syā etaddvitīyam padamāpnuyādatha yāvadidam prāṇi yastāvatpratigṛhṇīyātso'syā etattṛtīyam padamāpnuyādathāsyā etadeva turīyaṃ darśatam padam parorajā ya eṣa tapati naiva kena canāpyaṃ kuta u etāvatpratigṛhṇīyāt 14.8.15.[10] tasyā upasthānam gāyatryasyekapadī dvipadī tripadī catuṣpadyapadasi na hi padyase namaste turīyāya darśatāya padāya parorajase'sāvado mā prāpaditi yaṃ dviṣyādasāvasmai kāmo mā samardhīti vā na haivāsmai sa kāmaḥ samṛdhyate yasmā evamupatiṣṭhate'hamadaḥ prāpamiti vā 14.8.15.[11] etaddha vai tajjanako vaideho buḍilamāśvatarāśvimuvāca yannu ho tadgāyatrīvidabrūthā atha kathaṃ hastī bhūto vahasīti mukhaṃ hyasyāḥ samrāṇna vidāṃ cakareti hovāca 14.8.15.[12] tasyā agnireva mukham yadi ha vā api bahvivāgnāvabhyādadhati sarvameva tatsaṃdahatyevaṃ haivaivaṃvidyadyapi bahviva pāpaṃ karoti sarvameva tatsampsāya śuddhaḥ pūto'jaro'mṛtaḥ sambhavati 14.9.1.[1] śvetaketurha vā āruṇeyaḥ pañcālānām pariṣadamājagāma sa ājagāma jaivalam pravāhaṇam paricārayamāṇaṃ tamudīkṣyābhyuvāda kumārā3 iti sa bho3 iti pratiśuśrāvānuśiṣṭo nvasi pitretyomiti hovāca 14.9.1.[2] vettha yathemāḥ prajāḥ prayatyo vipratipadyāntā3 iti neti hovāca vettha yathemaṃ lokam punarāpadyāntā3 iti neti haivovāca vettha yathāsau loka evam bahubhiḥ punaḥ punaḥ prayadbhirna sampūryatā3 iti neti haivovāca 14.9.1.[3] vettha yatithyāmāhutyāṃ hutāyām āpaḥ puruṣavāco bhūtvā samutthāya vadantī3 iti neti haivovāca vettho devayānasya vā pathaḥ pratipadam pitṛyāṇasya vā yatkṛtvā devayānaṃ vā panthānam pratipadyate pitṛyāṇaṃ vā 14.9.1.[4] api hi na ṛṣervacaḥ śrutam dve sṛtī aśṛṇavam pitṝṇāmahaṃ devānāmuta martyānāṃ tābhyāmidaṃ viśvamejatsameti yadantarā pitaram mātaraṃ ceti nāhamata ekaṃ cana vedeti hovāca 14.9.1.[5] atha hainaṃ vasatyopamantrayāṃ cakre anādṛtya vasatiṃ kumāraḥ pradudrāva sa ājagāma pitaraṃ taṃ hovāceti vāva kila no bhavānpurānuśiṣṭānavoca iti kathaṃ sumedha iti pañca mā praśnānrājanyabandhuraprākṣīttato naikaṃ cana vedeti hovāca katame ta itīma iti ha pratīkānyudājahāra 14.9.1.[6] sa hovāca tathā nastvaṃ tāta jānīthā yathā yadahaṃ kiṃ ca veda sarvamahaṃ tattubhyamavocam prehi tu tatra pratītya brahmacaryaṃ vatsyāva iti bhavāneva gacatviti 14.9.1.[7] sa ājagāma gautamo yatra pravāhaṇasya jaivalerāsa tasmā āsanamāhāryodakamāhārayāṃ cakārātha hāsmā arghaṃ cakāra 14.9.1.[8] sa hovāca varam bhavate gautamāya dadma iti sa hovāca pratijñāto ma eṣa varo yāṃ tu kumārasyānte vācamabhāṣathāstām me brūhīti 14.9.1.[9] sa hovāca daiveṣu vai gautama tadvareṣu mānuṣāṇām brūhīti 14.9.1.[10] sa hovāca vijñāyate hāsti hiraṇyasyāpāttaṃ go aśvānāṃ dāsīnām pravarāṇām paridhānānām mā no bhavānbahoranantasyāparyantasyābhyavadānyo bhūditi sa vai gautama tīrthenecāsā ityupaimyaham bhavantīmiti vācā ha smaiva pūrva upayanti 14.9.1.[11] sa hopāyanakīrtā uvāca tathā nastvaṃ gautama māparādhāstava ca pitāmahā yatheyaṃ vidyetaḥ pūrvaṃ na kasmiṃścana brāhmaṇa uvāsa tāṃ tvahaṃ tubhyaṃ vakṣyāmi ko hi tvaivam bruvantamarhati pratyākhyātumiti 14.9.1.[12] asau vai loko'gnirgautama tasyāditya eva samidraśmayo dhūmo'hararciścandramā aṅgārā nakṣatrāṇi viṣphuliṅgāstasminnetasminnagnau devāḥ śraddhāṃ juhvati tasyā āhuteḥ somo rājā sambhavati 14.9.1.[13] parjanyo vā agnirgautama tasya saṃvatsara eva samidabhrāṇi dhūmo vidyudarciraśaniraṅgārā hrādunayo viṣphuliṅgāstasminnetasminnagnau devāḥ somaṃ juhvati tasyā āhutervṛṣṭiḥ sambhavati 14.9.1.[14] ayaṃ vai loko'gnirgautama tasya pṛthivyeva samidvāyurdhūmo rātrirarcirdiśo'ṅgārā avāntaradiśo viṣphuliṅgāstasminnetasminnagnau devā vṛṣṭiṃ juhvati tasyā āhuterannaṃ sambhavati 14.9.1.[15] puruṣo vā agnirgautama tasya vyāttameva samitprāṇo dhūmo vāgarciścakṣuraṅgārāḥ śrotraṃ viṣphuliṅgāstasminnetasminnagnau devā annaṃ juhvati tasyā āhute retaḥ sambhavati 14.9.1.[16] yoṣā vā agnirgautama tasyā upastha eva samillomāni dhūm o yonirarciryadantaḥ karoti te'ṅgārā abhinandā visphuliṅgāstasminnetasminnagnau devā reto juhvati tasyā āhuteḥ puruṣaḥ sambhavati sa jāyate sa jīvati yāvajjīvatyatha yadā mriyate'thainamagnaye haranti 14.9.1.[17] tasyāgnirevāgnirbhavati samitsamiddhūmo dhūmo'rcirarciraṅgārā viṣphuliṅgā viṣphuliṅgāstasminnetasminnagnau devāḥ puruṣaṃ juhvati tasyā āhuteḥ puruṣo bhāsvaravarṇaḥ sambhavati 14.9.1.[18] te ya evametadviduḥ ye cāmī araṇye śraddhāṃ satyamupāsate te'rcirabhisambhavantyarciṣo'harahnu āpūryamāṇapakṣamāpūryamāṇapakṣādyānṣaṇmāsānudaṅṅāditya eti māsebhyo devalokaṃ devalokādādityamādityādvaidyutaṃ tānvaidyutātpuruṣo mānasa etya brahmalokāngamayati te teṣu brahmalokeṣu parāḥ parāvato vasanti teṣāmiha na punarāvṛttirasti 14.9.1.[19]] atha ye yajñena dānena tapasā lokaṃ jayanti te dhūmamabhisambhavanti dhūmādrātriṃ rātrerapakṣīyamāṇapakṣamapakṣīyamāṇapakṣādyānṣaṇmāsāndakṣiṇāditya eti māsebhyaḥ pitṛlokam pitṛlokāccandraṃ te candram prāpyānnam bhavanti tāṃstatra devā yathā somaṃ rājānamāpyāyasvāpakṣīyasvetyevamenāṃstatra bhakṣayanti teṣāṃ yadā tatparyavaityathemamevākāśamabhiniṣpadyanta ākāśādvāyuṃ vāyorvṛṣṭiṃ vṛṣṭeḥ pṛthivīṃ te pṛthivīm prāpyānnam bhavanti ta evamevānuparivartante'tha ya etau panthānau na viduste kīṭāḥ pataṅgā yadidaṃ dandaśūkam 14.9.2.[1] yo ha vai jyeṣṭhaṃ ca śreṣṭhaṃ ca veda jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca svānām bhavati prāṇo vai jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca jyeṣṭhaśca śreṣṭhaśca svānām bhavatyapi ca yeṣām bubhūṣati ya evaṃ veda 14.9.2.[2] yo ha vai vasiṣṭhāṃ veda vasiṣṭhaḥ svānām bhavati vāgvai vasiṣṭhā vasiṣṭhaḥ svānām bhavati ya evaṃ veda 14.9.2.[3] yo ha vai pratiṣṭhāṃ veda pratitiṣṭhati same pratitiṣṭhati durge cakṣurvai pratiṣṭhā cakṣuṣā hi same ca durge ca pratitiṣṭhati pratitiṣṭhati same pratitiṣṭhati durge ya evaṃ veda 14.9.2.[4] yo ha vai sampadaṃ veda saṃ hāsmai padyate yaṃ kāmaṃ kāmayate śrotraṃ vai sampacrotre hīme sarve vedā abhisampannāḥ saṃ hāsmai padyate yaṃ kāmaṃ kāmayate ya evaṃ veda 14.9.2.[5] yo ha vā āyatanaṃ veda āyatanaṃ svānām bhavatyāyatanaṃ janānām mano vā āyatanamāyatanaṃ svānām bhavatyāyatanaṃ janānāṃ ya evaṃ veda 14.9.2.[6] yo ha vai prajātiṃ veda prajāyate prajayā paśubhī reto vai prajātiḥ prajāyate prajayā paśubhirya evaṃ veda 14.9.2.[7] te heme prāṇāḥ ahaṃśreyase vivadamānā brahma jagmuḥ ko no vasiṣṭha iti yasminva utkrānta idaṃ śarīram pāpīyo manyate sa vo vasiṣṭha iti 14.9.2.[8] vāgghoccakrāma sā saṃvatsaram proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathā kaḍā avadanto vācā prāṇantaḥ prāṇena paśyantaścakṣuṣā śṛṇvantaḥ śrotreṇa vidvāṃso manasā prajāyamānā retasaivamajīviṣmeti praviveśa ha vāk 14.9.2.[9] cakṣurhoccakrāma tatsaṃvatsaram proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathāndhā apaśyantaścakṣuṣā prāṇantaḥ prāṇena vadanto vācā śṛṇvantaḥ śrotreṇa vidvāṃso manasā prajāyamānā retasaivamajīviṣmeti praviveśa ha cakṣuḥ 14.9.2.[10] śrotraṃ hoccakrāma tatsaṃvatsaram proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathā badhirā aśṛṇvantaḥ śrotreṇa prāṇantaḥ prāṇena vadanto vācā paśyantaścakṣuṣā vidvāṃso manasā prajāyamānā retasaivamajīviṣmeti praviveśa ha śrotram 14.9.2.[11] mano hoccakrāma tatsaṃvatsaram proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathā mugdhā avidvāṃso manasā prāṇantaḥ prāṇena vadanto vācā paśyantaścakṣuṣā śṛṇvantaḥ śrotreṇa prajāyamānā retasaivamajīviṣmeti praviveśa ha manaḥ 14.9.2.[12] reto hoccakrāma tatsaṃvatsaram proṣyāgatyovāca kathamaśakata madṛte jīvitumiti te hocuryathā klībā aprajāyamānā retasā prāṇantaḥ prāṇena vadanto vācā paśyantaścakṣuṣā śṛṇvantaḥ śrotreṇa vidvāṃso manasaivamajīviṣmeti praviveśa ha retaḥ 14.9.2.[13] atha ha prāṇa utkramiṣyan yathā mahāsuhayaḥ saindhavaḥ paḍvīśaśaṅkūntsaṃvṛhedevaṃ haivemātprāṇāntsaṃvavarha te hocurmā bhagava utkramīrna vai śakṣyāmastvadṛte jīvitumiti tasya vai me baliṃ kuruteti tatheti 14.9.2.[14] sā ha vāguvāca yadvā ahaṃ vasiṣṭhāsmi tvaṃ tadvasiṣṭho'sīti cakṣuryadvā aham pratiṣṭhāsmi tvaṃ tatpratiṣṭho'sīti śrotraṃ yadvā ahaṃ sampadasmi tvaṃ tatsampadasīti mano yadvā ahamāyatanamasmi tvaṃ tadāyatanamasīti reto yadvā aham prajātirasmi tvaṃ tatprajātirasīti tasyo me kimannaṃ kiṃ vāsa iti yadidaṃ kiṃ cā śvabhya ā krimibhya ā kīṭapataṅgebhyastatte'nnamāpo vāsa iti na ha vā asyānannaṃ jagdham bhavati nānannam pratigṛhītaṃ ya evametadanasyānnaṃ veda 14.9.2.[15] tadvidvāṃsaḥ śrotriyāḥ aśiṣyanta ācāmantyaśitvācāmantyetameva tadanamanagnaṃ kurvanto manyante tasmādevaṃvidaśiṣyannācāmedaśitvācāmedetameva tadanamanagnaṃ kurute 14.9.3.[1] sa yaḥ kāmayate mahatprāpnuyāmityudagayana āpūryamāṇapakṣe puṇyāhe dvādaśāhamupasadvratī bhūtvaudumbare kaṃse camase vā vā sarvauṣadham phalānīti sambhṛtya parisamuhya parilipyāgnimupasamādhāyāvṛtājyaṃ saṃskṛtya puṃsā nakṣatreṇa manthaṃ saṃnīya juhoti 14.9.3.[2] yāvanto devāstvayi jātavedaḥ tiryañco ghnanti puruṣasya kāmān tebhyo'ham bhāgadheyaṃ juhomi te mā tṛptāḥ kāmaistarpayantu svāhā 14.9.3.[3] yā tiraścī nipadyase'haṃ vidharaṇī iti tāṃ tvā ghṛtasya dhārayā yaje saṃrādhanīmahaṃ svāhā prajāpate na tvadetānyanya iti tṛtīyāṃ juhoti 14.9.3.[4] jyeṣṭhāya svāhā śreṣṭhāya svāheti agnau hutvā manthe saṃsravamavanayati prāṇāya svāhā vasiṣṭhāyai svāhetyagnau cakṣuṣe svāhā sampade svāhetyagnau śrotrāya svāhāyatanāya svāhetyagnau> manase svāhā prajātyai svāhetyagnau> retase svāhetyagnau> 14.9.3.[5] bhūtāya svāheti agnau> bhaviṣyate svāhetyagnau> viśvāya svāhetyagnau> sarvāya svāhetyagnau> 14.9.3.[6] pṛthivyai svāheti agnau> antarikṣāya svāhetyagnau> dive svāhetyagnau> digbhyaḥ svāhetyagnau> brahmaṇe svāhetyagnau> kṣatrāya svāhetyagnau> 14.9.3.[7] bhūḥ svāheti agnau> bhuvaḥ svāhetyagnau svaḥ svāhetyagnau> bhūrbhuvaḥ svaḥ svāhetyagnau> 14.9.3.[8] agnaye svāheti agnau> somāya svāhetyagnau> tejase svāhetyagnau> śriyai svāhetyagnau> lakṣmyai svāhetyagnau> savitre svāhetyagnau> sarasvatyai svāhetyagnau viśvebhyo devebhyaḥ svāhetyagnau> prajāpataye svāhetyagnau hutvā manthe saṃsravamavanayati 14.9.3.[9] athainamabhimṛśati bhramasi jvaladasi pūrṇamasi prastabdhamasyekasabhamasi hiṅkṛtamasi hiṅkriyamāṇamasyudgīthamasyudgīyamānamasi śrāvitamasi pratyāśrāvitamasyārdre saṃdīptamasi vibhūrasi prabhūrasi jyotirasyannamasi nidhanamasi saṃvargo'sīti 14.9.3.[10] athainamudyacati āmo'syāmaṃ hi te mayi sa hi rājeśāno'dhipatiḥ sa mā rājeśāno'dhipatiṃ karotviti 14.9.3.[11] athainamācāmati tatsaviturvareṇyam madhu vātā ṛtāyate madhu kṣaranti sindhavaḥ mādhvīrnaḥ santvoṣadhīḥ bhūḥ svāhā 14.9.3.[12] bhargo devasya dhīmahi madhu naktamutoṣaso madhumatpārthivaṃ rajaḥ madhu dyaurastu naḥ pitā bhuvaḥ svāhā 14.9.3.[13] dhiyo yo naḥ pracodayāt madhumānno vanaspatirmadhumām astu sūryaḥ mādhvīrgāvo bhuvantu naḥ svaḥ svāheti sarvāṃ ca sāvitrīmanvāha sarvāśca madhumatīḥ sarvāśca vyāhṛtīrahamevedaṃ sarvam bhūyāsam bhūrbhuvaḥ svaḥ svāhetyantata ācamya prakṣālya prāṇī jaghanenāgnim prākśirāḥ saṃviśati 14.9.3.[14] prātarādityamupatiṣṭhate diśāmekapuṇḍarīkamasyaham manuṣyāṇāmekapuṇḍarīkam bhūyāsamiti yathetametya jaghanenāgnimāsīno vaṃśaṃ japati 14.9.3.[15] taṃ haitamuddālaka āruṇiḥ vājasaneyāya yājñavalkyāyāntevāsina uktvovācāpi ya enaṃ śuṣke sthāṇau niṣiñcejjāyerañcākhāḥ praroheyuḥ palāśānīti 14.9.3.[16] etamu haiva vājasaneyo yājñavalkyo madhukāya paiṅgyāyāntevā> 14.9.3.[17] etamu haiva madhukaḥ paiṅgyaḥ cūḍāya bhāgavittaye'ntevā> 14.9.3.[18] etamu haiva cūḍo bhāgavittiḥ jānakaya āyasthūṇāyāntevā> 14.9.3.[19] etamu haiva jānakirāyasthūṇaḥ satyakāmāya jābālāyāntevā> 14.9.3.[20] etamu haiva satyakāmo jābālo antevāsibhya uktvovācāpi ya enaṃ śuṣke sthāṇau niṣiñcejjāyerañcākhāḥ praroheyuḥ palāśānīti tametaṃ nāputrāya vānantevāsine vā brūyāt 14.9.3.[21] caturaudumbaro bhavati audumbaraścamasa audumbara sruva audumbara idhma audumbaryā upamanthanyau 14.9.3.[22] daśa grāmyāṇi dhānyāni bhavanti vrīhiyavāstilamāṣā aṇupriyaṅgavo godhūmāśca masūrāśca khalvāśca khalakulāśca tāntsārdham piṣṭvā dadhnā madhunā ghṛtenopasiñcatyājyasya juhoti 14.9.4.[1] eṣāṃ vai bhūtānām pṛthivī rasaḥ pṛthivyā āpo'pāmoṣadhaya oṣadhīnām puṣpāṇi puṣpāṇām phalāni phalānām puruṣaḥ puruṣasya retaḥ 14.9.4.[2] sa ha prajāpatirīkṣāṃ cakre hantāsmai pratiṣṭhāṃ kalpayānīti sa striyaṃ sasṛje tāṃ sṛṣṭvādha upāsta tasmātstriyamadha upāsīta śrīrhyeṣā sa etam prāñcaṃ grāvāṇamātmana eva samudapārayattenaināmabhyasṛjat 14.9.4.[3] tasyā vedirupastho lomāni barhiścarmādhiṣavaṇe samiddho madhyatastau muṣkau sa yāvānha vai vājapeyena yajamānasya loko bhavati tāvānasya loko bhavati ya evaṃ vidvānadhopahāsaṃ caratyā sa strīṇāṃ sukṛtaṃ vṛṅkte'tha ya idamavidvānadhopahāsaṃ caratyāsya striyaḥ sukṛtaṃ vṛñjate 14.9.4.[4] etaddha sma vai tadvidvānuddālaka āruṇirāha etaddha sma vai tadvidvānnāko maudgalya āhaitaddha sma vai tadvidvānkumārahārita āha bahavo maryā brāhmaṇāyanā nirindriyā visukṛto'smāllokātprayanti ya idamavidvāṃso'dhopahāsaṃ carantīti 14.9.4.[5] bahu vā idaṃ suptasya vā jāgrato vā reta skandati tadabhimṛśedanu vā mantrayeta yanme'dya retaḥ pṛthivīmaskāntsīdyadoṣadhīrapyasaradyadapaḥ idamahaṃ tadreta ādade punarmāmaitvindriyam punasteja punarbhagaḥ punaragnayo dhiṣṇyā yathāsthānaṃ kalpantāmityanāmikāṅguṣṭhābhyāmādāyāntareṇa stanau vā bhruvau vā nimṛñjyāt 14.9.4.[6] atha yadyudaka ātmānam paśyet tadabhimantrayeta mayi teja indriyaṃ yaśo draviṇaṃ sukṛtamiti 14.9.4.[7] śrīrha vā eṣā strīṇām yanmalodvāsāstasmānmalodvāsasaṃ yaśasvinīmabhikramyopamantrayeta sā cedasmai na dadyātkāmamenāmapakrīṇīyātsā cedasmai naiva dadyātkāmamenāṃ yaṣṭyā vā pāṇinā vopahatyātikrāmedindriyeṇa te yaśasā yaśa ādada ityayaśā eva bhavati 14.9.4.[8] sa yāmicet kāmayeta meti tasyāmarthaṃ niṣṭhāpya mukhena mukhaṃ saṃdhāyopasthamasyā abhimṛśya japedaṅgātsambhavasi hṛdayādadhi jāyase sa tvamaṅgakaṣāyo'si digdhaviddhāmiva mādayeti 14.9.4.[9] atha yāmicet na garbhaṃ dadhīteti tasyāmarthaṃ niṣṭhāpya mukhena mukhaṃ saṃdhāyābhiprāṇyāpānyādindriyeṇa te retasā reta ādada ityaretā eva bhavati 14.9.4.[10] atha yāmicet garbhaṃ dadhīteti tasyāmarthaṃ niṣṭhāpya mukhena mukhaṃ saṃdhāyāpānyābhiprāṇyādindriyeṇa te retasā reta ādadhāmīti garbhiṇyeva bhavati 14.9.4.[11] atha yasya jāyāyai jāraḥ syāt taṃ ceddviṣyādāmapātre'gnimupasamādhāya pratilomaṃ śarabarhi stīrtvā tasminnetāstisraḥ śarabhṛṣṭhīḥ pratilomāḥ sarpiṣāttkā juhuyānmama samiddhe'hauṣīrāśāparākāśau ta ādade'sāviti nāma gṛhṇāti mama samiddhe'hauṣīḥ putrapaśūṃsta ādade'sāviti nāma gṛhṇāti mama samiddhe'hauṣīḥ prāṇāpānau ta ādade'sāviti nāma gṛhṇāti sa vā eṣa nirindriyo visukṛdasmāllokātpraiti yamevaṃvidbrāhmaṇaḥ śapati tasmādevaṃvicrotriyasya jāyāyā upahāsaṃ neceduta hyevaṃvitparo bhavati 14.9.4.[12] atha yasya jāyāmārtavaṃ vindet tryahaṃ kaṃse na pibedahatavāsā naināṃ vṛṣalo na vṛṣalyupahanyāttrirātrānta āplūya vrīhīnavaghātayet 14.9.4.[13] sa ya icet putro me gauro jāyeta vedamanubruvīta sarvamāyuriyāditi kṣīraudanam pācayitvā sarpiṣmantamaśnīyātāmīśvarau janayitavai 14.9.4.[14] atha ya icet putro me kapilaḥ piṅgalo jāyeta dvau vedāvanubruvīta sarvamāyuriyāditi dadhyodanam pācayitvā> 14.9.4.[15] atha ya icet putro me śyāmo lohitākṣo jāyeta trīnvedānanubruvīta sarvamāyuriyādityudaudanam pācayitvā> 14.9.4.[16] atha ya icet duhitā me paṇḍitā jāyeta sarvamāyuriyāditi tilaudanam pācayitvā> 14.9.4.[17] atha ya icet putro me paṇḍito vijigīthaḥ samitiṃgamaḥ śūśrūṣitāṃ vācam bhāṣitā jāyeta sarvānvedānanubruvīta sarvamāyuriyāditi māṃsaudanam pācayitvā sarpiṣmantamaśnīyātāmīśvarau janayitavā aukṣṇena vārṣabheṇa vā 14.9.4.[18] athābhiprātareva sthālīpākāvṛtājyaṃ ceṣṭitvā sthālīpākasyopaghātaṃ juhotyagnaye svāhānumataye svāhā devāya savitre satyaprasavāya svāheti hutvoddhṛtya prāśnāti prāśyetarasyāḥ prayacati prakṣālya pāṇī udapātram pūrayitvā tenaināṃ trirabhyukṣatyutiṣṭhāto viśvāvaso'nyāmica prapharvyam saṃ jāyām pratyā saheti 14.9.4.[19] athaināmabhipadyate amo'hamasmi sā tvaṃ sā tvamasyamo ahaṃ sāmāhamasmi ṛktvaṃ dyauraham pṛthivī tvam tāvehi saṃrabhāvahai saha reto dadhāvahai puṃse putrāya vittaya iti 14.9.4.[20] athāsyā ūrū vihāpayati vijihīthāṃ dyāvāpṛthivī iti tasyāmarthaṃ niṣṭhāpya mukhena mukhaṃ saṃdhāya trirenāmanulomāmanumārṣṭi viṣṇuryoniṃ kalpayatu tvaṣṭā rūpāṇi piṃśatu āsiñcatu prajāpatirdhātā garbhaṃ dadhātu te garbhaṃ dhehi sinīvāli garbhaṃ dhehi pṛthuṣṭuke garbhaṃ te aśvinau devāvādhattām puṣkarasrajau 14.9.4.[21] hiraṇyayī araṇī yābhyāṃ nirmanthatāmaśvinau devau taṃ te garbhaṃ dadhāmahe daśame māsi sūtave yathāgnigarbhā pṛthivī yathā dyaurindreṇa garbhiṇī vāyurdiśāṃ yathā garbha evaṃ garbhaṃ dadhāmi te'sāviti nāma gṛhṇāti 14.9.4.[22] soṣyantīmadbhirabhyukṣati yathā vātaḥ puṣkariṇīṃ samīṅgayati sarvataḥ evā te garbha ejatu sahāvaitu jarāyuṇā indrasyāyaṃ vrajaḥ kṛtaḥ sārgaḍaḥ sapariśrayaḥ tamindra nirjahi garbheṇa sāvaraṃ saheti 14.9.4.[23] jāte'gnimupasamādhāya aṅka ādhāya kaṃse pṛṣadājyamānīya pṛṣadājyasyopaghātaṃ juhotyasmintsahasram puṣyāsamedhamānaḥ svagṛhe asyopasadyām mā caitsītprajayā ca paśubhiśca svāhā mayi prāṇāṃstvayi manasā juhomi svāhā 14.9.4.[24] yatkarmaṇātyarīricam yadvā nyūnamihākaram agniṣṭatsviṣṭakṛdvidvāntsviṣṭaṃ suhutaṃ karotu svāheti 14.9.4.[25] athāsyāyuṣyaṃ karoti dakṣiṇaṃ karṇamabhinidhāya vāgvāgiti trirathāsya nāmadheyaṃ karoti vedo'sīti tadasyaitadguhyameva nāma syādatha dadhi madhu ghṛtaṃ saṃsṛjyānantarhitena jātarūpeṇa prāśayati bhūstvayi dadhāmi bhuvastvayi dadhāmi bhūrbhuvaḥ svaḥ sarvaṃ tvayi dadhāmīti 14.9.4.[26] athainamabhimṛśati aśmā bhava paraśurbhava hiraṇyamasrutam bhava ātmā vai putranāmāsi sa jīva śaradaḥ śatamiti 14.9.4.[27] athāsya mātaramabhimantrayate iḍāsi maitrāvaruṇī vīre vīramajījanathāḥ sā tvaṃ vīravatī bhava yāsmānvīravato'karaditi 14.9.4.[28] athainam mātre pradāya stanam prayacati yaste stanaḥ śaśayo yo mayobhūryo ratnadhā vasuvidyaḥ sudatraḥ yena viśvā puṣyasi vāryāṇi sarasvati tamiha dhātave kariti 14.9.4.[29] taṃ vā etamāhuḥ atipitā batābhūratipitāmaho batābhūḥ paramām bata kāṣṭhām prāpa śriyā yaśasā brahmavarcasena ya evaṃvido brāhmaṇasya putro jāyata iti 14.9.4.[30] atha vaṃśaḥ tadidaṃ vayam bhāradvājīputrādbhāradvājīputro vātsīmāṇḍavīputrādvātsīmāṇḍavīputraḥ pārāśarīputrātpārāśarīputro gārgīputrādgārgīputraḥ pārāśarīkauṇḍinīputrātpārāśarīkauṇḍinīputro gārgīputrādgārgīputro gārgīputrādgārgīputro bāḍeyīputrādbāḍeyīputro mauṣikīputrānmauṣikīputro hārikarṇīputrāddhārikarṇīputro bhāradvājīputrādbhāradvājīputraḥ paiṅgīputrātpaiṅgīputraḥ śaunakīputrācaunakīputraḥ 14.9.4.[31] kāśyapībālākyāmāṭharīputrātkāśyapībālākyāmāṭharīputraḥ kautsīputrātkautsīputro baudhīputrādbaudhīputro śālaṅkāyanīputrācālankāyanīputro vārṣagaṇīputrādvārṣagaṇīputro gautamīputrādgautamīputra ātreyīputrādātreyīputro gautamīputrādgautamīputro vātsīputrādvātsīputro bhāradvājīputrādbhāradvājīputraḥ pārāśarīputrātpārāśarīputro vārkāruṇīputrādvārkāruṇīputra ārtabhāgīputrādārtabhāgīputraḥ śauṅgīputrācauṅgīputraḥ sāṃkṛtīputrātsāṃkṛtīputraḥ 14.9.4.[32] ālambīputrāt ālambīputra ālambāyanīputrādālambāyanīputro jāyantīputrājjāyantīputro māṇḍūkāyanīputrānmāṇḍūkāyanīputro māṇḍūkīputrānmāṇḍūkīputraḥ śāṇḍilīputrācāṇḍilīputro rāthītarīputrādrāthītarīputraḥ krauñcikīputrābhyāṃ krauñcikīputrau vaidabhṛtīputrādvaidabhṛtīputro bhālukīputrādbhālukīputraḥ prācīnayogīputrātprācīnayogīputraḥ sāṃjīvīputrātsāṃjīvīputraḥ kārśakeyīputrātkārśakeyīputraḥ 14.9.4.[33] prāśnīputrāt āsurivāsinaḥ prāśnīputra āsurāyaṇādāsurāyaṇa āsurerāsuriryājñavalkyādyājñavalkya uddālakāduddālako'ruṇādaruṇa upaveśerupaveśiḥ kuśreḥ kuśrirvājaśravaso vājaśravā jihvāvato bādhyogājjihvāyā bādhyogo'sitādvārṣagaṇādasito vārṣagaṇo haritātkaśyapāddharitaḥ kaśyapaḥ śilpātkaśyapācilpaḥ kaśyapaḥ kaśyapānnaidhruveḥ kaśyapo naidhruvirvāco vāgambhiṇyā ambhiṇyādityādādityānīmāni śuklāni yajūṃṣi vājasaneyena yājñavalkyenākhyāyante maṇā hyeṣa tejasā saha payaso reta ābhṛtamiti payaso hyetadreta ābhṛtaṃ tasya dohamaśīmahyuttarāmuttarāṃ samāmityāśiṣamevaitadāśāste'tha cātvāle mārjayante'sāveva bandhuḥ **************************************************** 14.3.1. athāto dakṣiṇānām suvarṇaṃ hiraṇyaṃ śatamānam brahmaṇe dadātyāsīno vai brahmā yaśaḥ śayānaṃ hiraṇyaṃ tasmātsuvarṇaṃ hiraṇyaṃ śatamānam brahmaṇe dadāti 14.3.1. atha yaiṣā gharmadughā tāmadhvaryave dadāti tapta-iva vai gharmastaptamivādhvaryurniṣkrāmati tasmāttāmadhvarya ve dadāti 14.3.1. atha yaiṣā yajamānasya vratadughā tāṃ hotre dadāti yajño vai hotā yajño yajamānastasmāttāṃ hotre dadāti 14.3.1. atha yaiṣā patnyai vratadughā tāmudgātṛbhyo dadāti patnīkarmeva vā ete'tra kurvanti yadudgātārastasmāttāmudgātṛbhyo dadāti 14.3.1. athaitadvai āyuretajjyotiḥ praviśati ya etamanu vā brūte bhakṣayati vā tasya vratacaryā yā sṛṣṭau 14.3.2.1 sarveṣām vā eṣa bhūtānām sarveṣāṃ devānāmātmā yadyajñastasya samṛddhimanu yajamānaḥ prajayā paśubhirṛdhyate vi vā eṣa prajayā paśubhirṛdhyate yasya gharmo vidīryate tatra prāyaścittiḥ 14.3.2.2 pūrṇāhutiṃ juhoti sarvam vai pūrṇaṃ sarveṇaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.3 svāhā prāṇebhyaḥ sādhipatikebhya iti mano vai prāṇānāmadhipatirmanasi hi sarve prāṇāḥ pratiṣṭhitāstanmanasaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.4 pṛthivyai svāheti pṛthivī vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvābhirevaitaddevatābhirbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.5 agnaye svāheti agnirvai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvābhirevaitaddevatābhirbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍ>aṃ yajñasya 14.3.2.6 antarikṣāya svāheti antarikṣam vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.7 vāyave svāheti vāyurvai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.8 dive svāheti dyaurvai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.9 sūryāya svāheti sūryo vai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.10 digbhyaḥ svāheti diśo vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.11 candrāya svāheti candro vai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.12 nakṣatrebhyaḥ svāheti nakṣatrāṇi vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.13 adbhyaḥ svāheti āpo vai sarveṣāṃ devānāmāyatanaṃ tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.14 varuṇāya svāheti varuṇo vai sarveṣāṃ devānāmātmā tatsarvābhirevaitadevatābhirbbhiṣajjyati yatkiñca vivṛḍaṃ yajñasya 14.3.2.15 nābhyai svāhā pūtāya svāheti aniruktamanirukto vai prajāpatiḥ prajāpatiryajñastatprajāpatimevaitadyajñam bhiṣajyati 14.3.2.16 trayodaśaitā āhutayo bhavanti trayodaśa vai māsāḥ samvatsarasya samvatsaraḥ prajāpatiḥ prajāpatiryajñastatprajāpatimevaitadyajñam bhiṣajyati 14.3.2.17 vāce svāheti mukhamevāsminnetaddadhāti prāṇāya svāhā prāṇāya svāheti nāsike evāsminnetaddadhāti cakṣuṣe svāhā cakṣuṣe svāhetyakṣiṇī evāsminnetaddadhāti śrotrāya svāhā śrotrāya svāheti karṇāvevāsminnetaddadhāti 14.3.2.18 saptaitā āhutayo bhavanti sapta vā ime śīrṣanprāṇāstānevāsminnetaddadhāti pūrṇāhutimuttamāṃ juhoti sarvam vai pūrṇaṃ sarveṇaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.19 manasaḥ kāmamākūtimiti manasā vā idaṃ sarvamāptaṃ tanmanasaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya 14.3.2.20 vācaḥ satyamaśīyeti vācā vā idaṃ sarvamāptaṃ tadvācaivaitadbhiṣajyati yatkiṃ ca vivṛḍhaṃ yajñasya paśūnāṃ rūpamannasya raso yaśaḥ śrīḥ śrayatām mayi svāhetyāśiṣamevaitadāśāste 14.3.2.21 atha taṃ copaśayāṃ ca piṣṭvā mārtsnayā mṛdā saṃsṛjyāvṛtā karotyāvṛtā pacatyutsādanārthamatha ya upaśayayordṛḍhaḥ syāttena pracaret 14.3.2.22 saṃvatsaro vai pravargyaḥ sarvam vai saṃvatsaraḥ sarvam pravargyaḥ sa yatpravṛktastadvasanto yadrucitastadgrīṣmo yatpinvitastadvarṣā yadā vai varṣāh pinvante'thaināḥ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvante ha vāasmai varṣā ya evametadveda 14.3.2.23 ime vai lokāḥ pravargyaḥ sarvam vā ime lokāḥ sarvam pravargyaḥ sa yatpravṛktastadayaṃ loko yadrucitastadantarikṣaloko yatpinvitastadasau loko yadā vā asau lokaḥ pinvate'thainaṃ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvate ha vā asm: asau loko ya evametadveda 14.3.2.24 etā vai devatāḥ pravargyaḥ agnirvāyurādityaḥ sarvam vā etā devatā sarvam pravargyaḥ sa yatpravṛktastadagniryadrucitastadvāyuryatpinvitastadasāvādityo yadā vā asāvādityaḥpinvate'thainaṃ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvate ha vā asmā asāvādityo ya evametadveda 14.3.2.25 yajamāno vai pravargyaḥ tasyātmā prajā paśavaḥ sarvam vai yajamānaḥ sarvam pravargyaḥ sa yatpravṛktastadātmā yadrucitastatprajā yatpinvitastatpaśavo yadā vai paśavaḥ pinvate'thaināntsarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvante ha vā asmai paśavo ya evametadveda 14.3.2.26 agnihotram vai pravargyaḥ sarvam vāagnihotraṃ sarvam pravargyaḥ sa yadadhiśritaṃ tatpravṛkto yadunnītaṃ tadrucito yaddhutaṃ tatpinvito yadā vāagnihotram pinvate'thainatsarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvate ha vā asmā agnihotraṃ ya evametadveda 14.3.2.27 darśapūrṇamāsau vai pravargyaḥ sarvam vai darśapūrṇamāsau sarvam pravargyaḥ sa yadadhiśritaṃ tatpravṛkto yadāsannaṃ tadrucito yaddhutaṃ tatpinvito yadā vai darśapūrṇamāsau pinvete athainau sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvete ha vā asmai darśapūrṇamāsau ya evametadveda 14.3.2.28 cāturmāsyāni vai pravargyaḥ sarvam vai cāturmāsyāni sarvam pravargyaḥ sa yadadhiśritaṃ tatpravṛkto yadāsannaṃ tadru cito yaddhutaṃ tatpinvito yadā vai cāturmāsyāni pinvante'thaināni sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvante ha vā asmai cāturmāsyāni ya evametadveda 14.3.2.29 paśubandho vai pravargyaḥ sarvam vai paśubandhaḥ sarvam pravargyaḥ sa yadadhiśritastatpravṛkto yadāsannastadrucito yaddhutastatpinvito yadā vai paśubandhaḥ pinvate'thainaṃ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupajīvanti pinvate ha vā asmai paśubandho ya evametadveda 14.3.2.30 somo vai pravargyaḥ sarvam vai somaḥ sarvam pravargyaḥ sa yadabhiṣutastatpravṛkto yadunnītastadrucito yaddhutastatpinvito yadā vai somaḥ pinvate'thainaṃ sarve devāḥ sarvāṇi bhūtānyupayuñjanti pinvate ha vā asmai somo ya evametadveda na ha vā asyāpravargyeṇa kena cana yajñeneṣṭam bhavati ya evametadveda 14.3.2.31 athaitadvai āyuretajjyotiḥ praviśati ya etamanu vā brūte bhakṣayati vā tasya vratacaryā yā sṛṣṭau