Puññavathusmiṃgāme saddhammākara pariveṇa majdhāvuthassa sugata sāsana kavidhaja vinayācariyassa Siri sīlānadābhidhānassa Padhāna saṅghanāyakathera pādassa padhāna sissubhūtena Idāni tameva pariveṇa majdhāvasatāyasmatā Pohaddaramulla itikkhyāta gāmajena siri visuddhācariya Ñāṇānadābhidhāna therapādetā Bhisaṅkhato. ------Pānadurābhidhāna purāsanne Egoḍa uyanetikkhyāta gāmajena kolambanagare Ḍisṭirakkl̥ṭ nāmikāyādhikaraṇa sālāya Lekhakadhuradharena Çm. Nl̥man pīris nāmikena mantissarena Lokasāsanābhivuddhimicchatā Pāsāṇadūra nagare sṭārnāma yantālaye muddāpito. ------------------------------------- Seṭṭhapantisusissānamiti bhāsajdhāpanāya sādhūti Rājakīyajdhāpana maṇḍalena paṭiggahīto. --------------------------- Sambuddha parinibbāṇato 2470. [DEEPAWANSA] [With] [A PARAPHRASIS IN SINHALESE] [BY] [Sri Visuddhachariya] [REV. P. NANANANDA THERO] [The managing Director of Saddharmakara Pirivena and chief pupil of the late Sugata Sasana Kavidhaja Vinayachariya] [P. SRI SEELANANDA THERO,] [Chief high priest and founder and principal of] [Saddharmakara Pirivena,] [PINWATTE PANADURA.] ----------------- [Published by] [MR. M.N. PEIRIS] [Of] [EGODA UYANA PANADURA] -------------------- [Approved and recommended by the Department of Education for the use of advanced students of History.] ----------------------------------- [Printed at] [THE STAR PRESS, PANADURA.] [B, c, 2470] ---- [A, D, 1927] "[DIPAWANSA]" =========== [Sir,] [I have the honour to inform you that the above book is reccommended for the use of advanced students of History.] [I am Sir,] [Your Obedient Servant,] [Signed.] [L.Mc.D. ROBISON,] [For Director of Education.] -------------------------- Dīpavaṃśa namèti Atipurāṇa praśaṃsanīya mema etihosīya grantharatnaya Usas paṅktivala śiṣyayanṭa itihāsaya piḷibanda igènvīmaṭa sudusuyayi LaṅkāṇḍuvṚ garu addhyāpanādhyaṣaka Mètitumāṇan pramukha adhyāpanamaṇḍalaya Visin Piḷigannāladī. [PREFACE.] [We have been fortunate enough to have preserved to the present day the valuable chroniclessuch as Mahawansa and Rajaratnakara recording the various customs, manners, laws, principal works and achivements of our kings and subjects Of the chronicles relating to this Island it is the opinion of scholars that the Dipawansa holds the most original place in antiquity.] [Mahawansa, both in brief and in detail, records events of the life of Buddha and the accounts of our Island from primitive times, and similarly the Dipawansa chronicles matters relating to the arrival of Buddha in this Island and other religious events of historic importance, and also the succession of royalty in this Island.] [Lord Buddha, who arrived this Island in the ninth month of his attainment of Buddhahood, preached to the yakkhas and Rakshas that dwelt in the area where now stands the Mahiyangana Chaitya and snbdued them. Subsequently He founded an abode for them in Giri Diwayina and thus protected the Island. In the 5th year of his attainment of Buddhahood due to a difference between the snake kings Chulodera and Mahodara, over a gemmed throne, which nearly terminated in warfare and bloodshed, Hemade his reappearance in Lanka, and, having performed many miracles from above, struck terror into their hearts and pacified both parties. This throne was subsequently offered by them to the Holy one, who occupied it and expounded the Dharma to them with a view to promoting their unity, and left for Jetha Vanarama.] [Thus writes Vedeha Thera with reference to this incident, "Sarwaggna,] [The Omniscient One], [having descended from the heavens, was seated on the throne like the sun in the zenith of his splendour. Thereupon the multitude of snakes, having mustered round him and served him with ambrosial food and drinks, hearkened to His teachings. He having imparted the Sila] [morals] [and Sarana] [refuge] [to the innumerable Nagas living on land and water, who had assembled to engage in conflict, caused them to bestow many offerings in the name of The Holy One.] [After the 8 th year of His attainment of Buddhahood, upon the invitation of Maniakhkika, the Naga KIng, He made his third appearance in Lanka at the spot where now stands the Kelani Chaitya on Wesak day, and, seated on a throne bedecked with jewels of various hues, expounded the Dharma to the countless Nagas assembled there.] [Thereupon at the invitation of God Sumana of Samankula] [Adam's Peak] [He proceeded there and left His left foot print on the Peak and rested a while in Divaguha, a cave forming a part of this rock.] [Thence he arrived at Anuradhapura and engaged himself in deep meditation at the nine sacred places and thus made them sacred by his short sojourn. Subsequently He made His way to Jumbudipa.] [The Dipawansa thus affords ample testimony to the truth or the popular belief that Lord Buddha visited this Island. It may not be out of place here to give a short account of the mighty kings who reigned in Dambadiva] [India] [during this Kalpaya] [a period of 432 million years measuring the duration of the world.] [In Jambuddwipa at the very commencement of this Kalpa there reigned a mighty king called Maha Sammata who had gained this name since he was elected by the unanimous vote of the people. This Maha Sammata dynasty was later on maintained by his illustrious successors Roja, Wararoja and others.] [In the city of Kapilawattu, which was named after the Rhisi Kapila who dewelt there, reigned Jayasena and many other kings. Prince Siddartha, the noble prince, who after his renunciation and attainment of Buddhahood ultimately attained Nirvana, was the son of Suddhodana, the lineal descendant of the Dynasty of Maha Sammata.] [Having performed everything necessary for the salvation of mankind He departed this life in the grove of the Mallawa Princes at Kusinara. Thereupon with the assistance of king Ajasat a convocation of 500 Arahat priests headed by Maha Kasyapa was held. One hundred years later followed a second convocation of 700 Arahat priests headed by Yasasthawira under the patronage of that great king, Kalasoka, to suppress the heretical doctrines which were being promulgated by the heretics at the time.] [In the 235th year after Lord Buddha attained Nirvana that illustrious Emperor, Dharmasoka, succeeded to the throne at Jambuddwipa. His piety and devotion to Buddha Sasana was such that he entered his son, Prince Mahinda,to the Order of Priesthood under the guardianship of Moggali Putta Tissa Isthawira.] [The power of the heretics having now become increased, Moggalli Puttha Tissa Isthwira, Who foresaw that the teachings of Buddha would spread far and wide and Buddhisn would be permanently established in foreign countries in time to come, held for the third time a convocation of 1000 Arahat priests headed by him under the patronage of the great Emperor, Dharmasoka. As a result of this missionaries were sent to different countries to propagate Buddhism. Of these missionary priests Arahat Mahinda accompanied by Ittiya. Uttiya, Sambala, Bhaddasala and the ascetic, Bhanduka, came over to Ceylon during the region of Dewanampiyatissa. This great monarch having been greatly enlightened by the teachings of Arahat Mahinda soon embraced Buddhism. His example was followed by thousands of his subjects who embraced this religion within a short time and began to practise its manifold virtues.] [It is a matter for genuine regret and dissappointment that this valuable chronicle does not afford us any clue to fix the exact date of its compilation and authorship with any degree of certainty. Nevertheless a careful consideration of the facts chronicled herein, such as the visits of Lord Buddha, the establishment of Buddhism and other events relating to the reigns of various kings who ruled over this Island, and also of the free allusions made to the stanzas contained in this chronicle in Samantapasadika, the great commentary on Vinaya] [discipline] [compiled by that famous commentator on Thripitaka, Buddhagosa, who landed in Ceylon in the year 954 B.C. During the region of king Mahanama, leads us to conclude that the probable time of the compilation of Dipawansa is somewhere in the 4th or 5th century.] [Thus says Buddhagosa in Samanthapasadika-] "[Wuttampi chetan Deepawanse] [Jata Pubbata Padamhi wenu Yathita yo ahu] [Seta rajata yatthicha Latha Kanchana Sannibha] [Neela diya disan pubban Pappha yattimhi tha disan] [Sakuna Sakuna yathimhi-Sarupe neva santhitha.]" [Likewise in other books written by scholars of old such as Sarasangraha and Rasawahini the stanzas contained in Deepawansa have been freely quoted as examples. Space forbids us to mention them all here.] [P. Nanananda.] [Saddharmakara College,] [Pinwatta,] [Panadura.] Viññatti Dīpassa dīpasmiṃ vā vaṃso paveṇī pavatti (sadassīyate ethāti) dīpavaṃso tyevaṃ saṃ lakkhiyamāna vākyathavasena paññāyamāṇoyaṃ gathavaro porāṇikese sīhalika naridesu kassa naridassa rajjasamaye kena paṇḍitena viracitoti nakkhāyatevemināgathena sabbaso. Apicetha sadassīyamāna sambuddhāgamana sāsanappavatyādīnica sirilaṅkissarānaṃ rājārājamahāmaccādīnaṃ rajjasamayappavatyādīni ca samupaparikkhivā saṃlakkhiyamāne kho sammāsambuddhaparinibbānato catupaññāsādhike navasata me vasse siri laṅkārajjasirimanuppattassa mahānāmarañño rajjasamaye sirijambudīpā gatenāyasmatānu buddha buddhaghosābhidhānena tepiṭakaṭṭhakathācariyena mahāpaṇḍitavarena samantapāsādikāya nāma vinayaṭṭhakathāya katipayaṭṭhānesu nidassanavasena dīpavaṃsassāpi nāmaṃ sadassevā tathāgatānaṃ gāthānampi sadassitattā tato pubbe porāṇikena yena kenaci paṇḍitācariyena yassakassaci sīhalikassa laṅkissarassa rajjasamaye dīpavaṃso viracito'ti kāraṇāpariyāyeneva gamyate Tadeva māha'ṭṭhakathācariyo nubuddha buddhaghosābhidhāno mahā paṇḍitatherapādo samantapāsādikāya vinayaṭṭhakathāya bāhira nidānavaṇṇanāya- Tena ca samayena devānampiyatissa mahārājāca asoka dhammarājā ca adiṭṭha sahāyakā honti devānampiyatissa mahārājassa ca puññānubhāvena chātaka pabbatapāde ekamhi veṇugumbe tisso veṇuyaṭṭhiyo rathayaṭṭhippamāṇā uppajjiṃsu ekālatāyaṭṭhi nāma ekā pupphayaṭṭhināma ekā sakuṇayaṭṭhi nāma tāsulatāyaṭṭhi sayaṃ rajatavaṇṇā hoti. Tamalaṅkarivā uppannālatā kañcanavaṇṇā khāyati. Pupphayaṭṭhiyaṃ pana nīlapīta lohito dātakālavaṇṇāni. Pupphāni suvibhattavaṇṭa pattakiñjakkhāni huvā khāyanti, sakuṇayaṭṭhiyaṃ haṃsakukkuṭaṃ jīvaṃ jīvakādayo sakuṇā-pe-khāyanti. Vuttampicetaṃ dīpavaṃse- Chāta pabbata pādamhi veṇuyaṭṭhitayo ahū Setā rajja yaṭṭhīca latākañcana sannibhā. Nīlādi yādisaṃ pubbaṃ pupphayaṭṭhimhi tādisaṃ Sakuṇā sakuṇa yaṭṭhimhi sarūpeneva saṇṭhitā tica Tathevāññesupi gacesu porāṇikānamācariyānaṃ nānā nidassanasadassanavasenāpi nidassitā gāthāyo bahuso cetha dissante- Sirighana sugata tathāgata sārīrika pāribhogikādi dhātūhi samalaṅkate sirilaṅkādīpe rājappavattyādi sadīpakāni mahāvaṃsa rājaratanākarādīni pasathataretihāsīya gathavarāni yāvajjatanā saṃvijjanti - tathāpi porāṇa kataretihāsīya gatho nāma dīpavaṃsotyetihāsīya kathāppasutehi paṇḍita varehi ñātapubbovahoti - mahataṃ vaṃso paveṇitiladdhanāme mahāvaṃse dīpavaṃsassāpināmaṃ sadassitameva, mahāvaṃsopana sambuddhacaritappakāya pubbaṅgamo dīpuppatyādyanekavidhappavatti visayānuyāyinī pavattiyo kathaci vithāratoca kathaci saṃkkhittatoca pakāsento taññātukāmānaṃ manorathaṃ pūrento vattati. Ayamihasadassiyamāno dīpavaṃsopana sirighana sakya munino tilokanāthassa sirilaṅkādīpāgamanādīhi sambuddha sāsanappavatti sadīpakehi bahūhikāraṇehi samalaṅkatoti viññāyate. Sambuddhāgamanappavatyādi sadassanā. hānaṃ pallaṅka māsabhaṃ patto purisuttamo viddhastamāraseno samāno sammāsambodhiṃ samadhigato sabbaññètañānappattiyā navamemāse(phussamāsa) paṇṇarasiyaṃ dīpametamāgato- mayhaṅganacetiyaṭṭhāne samitisamāgata yakkharakkhasādīnaṃ dhammaṃ desento te damevā giridīpe paniṭṭhāpevā tathāgata paribhogena samārakkhaṃ kurumāno dīpametaṃ nirupaddavatta mupanesi. Tato pañcamevasse amāvasiyaṃ cūlodara mahodaranāmikānaṃ dvinnaṃnāgarājunaṃ maṇipallaṅka mārabbhasañjāta mahānasevattamāne sammāsambuddho sirilaṅkādīpa māgamma (maṇi) nāgadīpe ākāsakucchiyaṃ sanni sinno samāno nānāvidha pāṭihāriyaṃ sadassanāya ceva, saddhammadesanāyaca te, sāmaggiyaṃ suppatiṭṭhāpesi. Athatehi dinne' maṇipallaṅkavare sannisinno chabbaṇṇa buddharaṃsiyo nicchārento sappāṭihāriyo dhammamuttamaṃ catusacca pariyosānaṃ visesato sāmaggirasānisaṃ saṃcaparidīpayaṃ desevā tenāgekho saraṇesuca sīlesuca patiṭṭhāpevā jetavana mahāvihārameva magamāsi. Vuttaṃ hetaṃ vedehatherenāpi. Athamuni gaganambho ruyha bhūmippadesaṃ Taruṇa ravivatasmiṃ āsane āsibhāsaṃ Athabhujaga gaṇāte dibba khajjā dikehi Parivisiya munidaṃ sādhudhammaṃ suṇiṃsu. Athajala thala jānaṃ tatha yuddhāgatānaṃ Agaṇita bhujagānaṃ sītikoṭī bhujaṅgā Vimala saraṇa sīle suppatiṭṭhā sutuṭṭhā Akarumuni mulāraṃ sathupūjā vidhānanti. Apicasammā sambodhito aṭṭhamevasse vesākha puṇṇamāya majdhesanampati maṇyakkhikassa nāgarañño dīpametamāgatokila sammāsambuddho-kalyāṇi mahācetiyaṭṭhānemaṇimaṇḍapasmiṃ nānāratanālaṅkate sannisinno samāno ratanaghareva devehi sunimmite bahunnaṃ nāgānaṃ saddhammamadesesī, tato tesu nāgesu saraṇasīlesu patiṭṭhitesu sumanadyadhi vāsinā sumanābhidhānena devena sumanā rañjita gārava bhattiyā samārādhito sathā sumanaddikūṭa mupaganavā tasmiṃpabbata mathake vāmapādalañchanaṃ kavā tasmiṃ ññevamhāpabbata passe divāguhāyaṃ divāviha renābhi vihāsi athānurādhapuraṃ sampatto sammāsambuddho tatha tatha cetiyādippatiṭṭhānaṭṭhānesu dhānasamāpattiyāca nisīdivā paribhogikaṭṭhānakaraṇena tāno pasohevā jambudīpameva magamāsi. Honticetha. Tato kāruṇiko nātho bodhito aṭṭhamesame Vesākha puṇṇamāsimhi sannipātiya sāvake Ethajjahikkhavolaṅkaṃ nāgānaṃ nuggahāya bho Maṇiakkhi ko nimantesi pasanno buddhasāsane Desesevaṃ jinodhamma manilā sanakādinaṃ Pītipāmojja jananaṃ nibbāna matamāvahaṃ Nāgādhirāje sumanābhidhāne Vasaṃsumedho sumanābhidhāno Devo tadāgamma supārisajjo Kalyāṇiyaṃ tatha phaṇīhi saddhi,nti. Porāṇika vasumatippaveṇi-pubbā saṃgītittaya sadassanā athaca panimasmiṃ mahābhaddakappe jambudīpikānaṃ mahā rājunaṃ pavatyā panimasmiṃ mahābhaddakappe jambudīpikānaṃ mahā rājunaṃ pavatyā dyatisaṅkhepato vagantabbocetha hoti kathanti? Suphullitāneka nāgapunnāgādī tarusaṇḍa maṇḍite ārāmarāmaṇeyyake nānā paduma sañchanna pokkharaṇīsata saṅkule jambudīpe kappassādimhi mahajana sammatattā mahāsammato'ti laddhanāmo dhañña puññopasobhi to mahārājā rajjamakāresi. Tatoppabhūti mahāsammata rājavaṃsāgatehi rojavararojādīhi asaṅkhyāyukehi dhañña puññopasobhitehi mahātejavanta naridehi sakarājavaṃso sanāthikato ca hosi tathāpi kapilassesino nivāsabhūtattā kapilavathūti laddhavohāre anekassiri sāra virājite kapilavathusmiṃ nagare jayasenappabhūtinopi rājāno dhammena samena rajjamakāresuṃ. Tato'tiparisuddha mahāsammata rājavaṃsābhijātassa suddhodanassa mahārañño tanujavaro siddhathappadānato siddhathoti patītāvathanāmo pacchimabhaviko mahāsatto'bhijāto samāno yatharahaṃ sabbathābhivuddhippatto ututtayānucchavikesu rammādīsu tīsu pāsādavaresu sakko'va devarājā nekassiri vibhavamanubhavanto yathākkakamaṃ mahābhinikkhamanādiṃ kavā anuttaraṃ sammāsambodhi manuppatto dhammiko dhamma rājā saṃkhyāpathātikkanta veneyya janabadhavāna mamata mahānibbānappadānena saṅgahamakāsi. Sabbathevaṃ pariniṭṭhāpita sakala buddhakicce pana bhagavati sammā sambuddhe parinibbute paṭhamavasseva-ajātasattunā mahārājenārādhitehi mahākassapathera pamukhehi sampatta jalabhiññehi pabhinna paṭisambhidehi pañcasata mahākhīṇāsavehi paṭhama mahāsaṃgīti saṃgitā, pāsaṃsiyehi theravādehi samullasitācāhosi, Evaṃ kāle gacchente vajjiputtakehi pāpabhikkhuhi siṃgiloṇakappādīsu dasasu adhammavathu su samuṭṭhāpitesu sirijambudīpe kālāsokassa mahārañño samupathamhaṃpaṭicca yasathera pamukhehi samadhigata chaḷabhiññehi sampatta catupaṭisambhidehi satta sata mahā khīṇā savatherehi sambuddha paribba ṇato vassa satā tikkante dutiya saṃgīti saṃṅgītācā hosi tesamadhammikānaṃ pāpa bhikkhunaṃ niggaha pubbaṅgamaṃ Tatheva sambuddha parinibbāṇā aṭṭhārasādhike dvisata mitevasse dhammāsokamahārājā jambudīpe rajjābhisekasampatto sambuddha sā netīvappasanno moggalī putta tissathera santike attano piyatanu javaraṃ mahida kumāraṃ pabbājesi, socakcāyasmāmahido sampatta jalabhiññe catupaṭi sambhīdo katakicco samāno maha khīṇāsavocāhosi Tasmiṃkhopana samaye theravādato nikkaḍḍhitānaṃ pāpabhikkhunaṃ balamatīva vaḍiḍhitañcāhosi tadākhopana moggalīputtatissatherenā nāgate sambuddhasāsanappatiṭṭhānaṭṭhānānaṃdibbena cakkhunā sudiṭṭhattā so tadathappasutocāhosi, tatoparaṃteneva dhammāsoka mahā naride no pathambhitā samānā teca kho moggaliputta tissa thereppamukhā sahassa mattā mahārahanto dhammā sokassa rajja vassato satta rasa mevasse tatiya saṃgīti makaṃsu. Athaso moggali putta tissa thero panatesu tesu dīpesu sāsanassa patiṭṭhāpanathaṃ bhikkhu niyo je sī, tato tathā pakkantesu, theresvā yasmā mahā mahidathero laṅkādīpamapāpuṇi, iṭṭhiyuttiya sambala bhaddasāla saṃkhātehi saddhivihārikehi ceva bhaṇḍuka nāmikeno pāsakena casaddhiṃ tena khopana samayena laṅkāya manurādhapure devānampiya tissa mahārājā rajjamakāresi tepana dīpappa sādaka mahida therappamukhā bhikkhavo tamenaṃ rājānaṃ sathu sāsane tīvappasannaṃ ratanattaya parāyaṇañcākāresuṃ, tathā nekasahasseca mahājane saddhamma desanādinā suppa sādevā saraṇasīlamagga phalesuca suppa tiṭṭhāpayiṃsu, ṭhānaṃkho panetaṃ khalitaṃ vedāni katipayeti bhāsīya gathesu, dissate samantapāsādikāya vinayaṭṭha kathāya mahāvaṃsa dīpavaṃsesvā gatanayeca saṃlakkhiyamāne-sammā sambuddha parinibbānato dvipaññāsādhike dvisata mitevasse tatiyā saṅgīti saṅgītāti paññāyateva-tatovuttaṃ-tatha asoka dhamma rājassa sattarasa mevasse idhamuṭasīva rājā kālamakāsi-devānampiya tisso rajja mapāpuṇi-parinibbuteca pana sambuddhe ajāta sattu catuvīsativassāni rajjaṃkāresi-udaya bhaddo soḷasa, anuruddhoca muṇḍo ca aṭha-nāgadāsakocatuvīsati su sunāgo aṭṭhārasa tasseva puttā asoko aṭṭhavīsati, asokassa puttā dasabhātuka rājāno dvevīsativassāni rajjaṃkāresuṃ, tesaṃpacchato nadā dvevīsati meva, cada gutto-catuvīsati-bidusāro aṭṭhavīsaṃ-tassāvasāne-asoko rajjaṃ pāpuṇi- (Abhisekato pubbe cattāri rajjavassāni cethamilitabbāni) (dhammā sokassa) abhisekato aṭṭhārasa mevasse imasmiṃdīpe mahida thero patiṭṭhito Sammā sambuddhassa parinibbānato dvinnaṃ vassasatāna muparijattiṃsatimevasse(mahidathero) imasmiṃ dīpe patiṭṭhitoti (ṭhānaṃ panetaṃ paṇḍitehi samūpa parikkhanīya meva hoti) Ganthasabhāva sadassanā. Dīpavaṃso panāyaṃ jarmanī tikkhyāta raṭṭha samubbhavena harmènl̥lḍanbag nāmikena paṇḍitena, sadesīya videsīyānaṃ mahā paṇḍitavarā namupadesa manugamma kirastūtikkhyāta vassato sahassādhikāṭṭha sata navasattatimṚ vasse, āṅgalīkākkharehi muddā pevā pakāsitocāhosi, Tathāpyanekesu ṭhānesu nānappakārā punaruttādikā dosā bahu so dissante' tathāpi tassa ganthassa mahāpaṇḍitavarehi paṭigga hītattā cevetarahi sabbesaṃsīhalikānaṃ paṇḍitavarānaṃ hathappatta kāle tassa samūpa parikkhanī yattāca paṭhama muddāpane panimasmiṃ tedose sabbasomayaṃ nanirākarimhā, athacapana mhehi dutiyavāre tedose bahusocāpanīya sabbapiṭṭhesu gāthāheṭṭhato sīhalīyānu vādaṃca yojevā muddāpanathamāraddhovattateva, Tato cethā gatābhi nava suddhimpatī masmiṃ paṭhama vārepi sīhalīyānu vādo likhite ti daṭṭhabbo, paṭhamavāre muddā pitassimassa ganthassa suddhipaṇṇampi tadantogadhaṃ karissāma, Imasmiṃ khopana paṭhama vāre muddā pitasmiṃ dīpavaṃse gātha heṭṭhato aṅkitaṭṭhānesu, ṚṚ, l̥ti, iminālakkhaṇena l̥lḍanbag nāmikena muddāpita dīpavaṃse āganayaṃca-pa,du,ta cetīmehi lakkhaṇe nimassa paṭisaṅkharaṇasso pakārabhūtesu paṭhama dutiyatatiya catutha pothakesvā gatanayañca, sī, pā iccanena, sīhala pāli ganthosvāgatanayañca nidassetīti, visesate ñātabbaṃ Saddhammākara parivenedāni padhānacariya dhuradharo vihāvī bi. Aggasirithero ceva tathevo'pācariya bhūto'kṚ. Ñāṇavimalatheroca imassa sīhalīyānu vādassa nipphādanathaṃ panamhākaṃ bahupakārabhūtā hesuṃ, tatotesampilokasāsanābhivuddhi hetussimassagathassa paṭisaṅkharaṇathaṃ pothakānuppadāne nambhāka manuggahīta naṃ hitesinampi kataññutā guṇasamanussaraṃ visesato pasaṃsāmi Kolambanagare ḍirasṭirakkl̥ṭ nāmikāyādhikaraṇa sālāya lekhaka dhuradharena, egoḍauyane tikkhyāta gāma jena sirimatā èm. Nl̥man pīris nāmikena loka sāsanābhivuddhimicchante muddāpitoyaṃ dīpa vaṃso, Ācariyā dippa saṃsā 1 Suramanuja gaṇehi santataṃ pūjanīyaṃ Jagatitaya muḷāraṃ kittiyā vipphurantaṃ Guṇamaṇi nikarānaṃ sidhu tulyaṃ atulyaṃ Ratanataya manaṅghaṃ santidaṃtaṃ namehaṃ 2 Yatigaṇa mahito yo santavuttī sukittī Sujana mudita saddhā sīlavā sodayālū Paṭhama midha vihāre khettarāme patīte Abhavi jayatu pālathera pādo nametaṃ 3 Tassā'tinimma la yasassa yatissa sisso Thero bhavī guṇa dhano viditāgamoyo Pācera bhāvamu pagaṃ sumanādi tissa Theraṃ sarāmi satataṃ abhivuddhi yāhaṃ 4 Janagaṇa mahitatto dhammavutyā pareto Suhita nirata vitto cittavākyo rutejo Abhavi vidita dhammakkhadha nāmagga thero Tamaha miha sarāmi rāmaneyyaṃ guṇehi 5 Neruttikā cariya rāja garūvihāvī Saṅghehidatta garunāma varoti pujjo Sathāgamādi nipuṇo viduro si seṭṭho Theraṃ subhūti viditaṃ tamahaṃ sarāmi 6 Sadesa desantara vissute sad Dhammākarākhye pariveni masmiṃ Padhānabhūto yati saṅghanātho Piteva maṃ pā vacane vinesī 7 Vibudha jananisevī saddasathappa vīṇo Guṇamani nikarehi sajjito vajjabhīrū Thiramati sirisīlā nadanā mosithero Satata tamabhi vade cerapādaṃ subhatyā 8 Vidita pavara vijjā madiraṃ sudaraṃ maṃ Dhavala vimala kityā laṃkarīyo sudhīmā Suhita vimala kittī nāmavāsanta vutti Sugata samayavedī saggagaṃ taṃ sarāmī 9 Sathanta resu nipuṇo suhadoya èm èn- Pīris itivhayayuto saparatha kāmo Muddāpayiva panimaṃ varadīpa vaṃ saṃ Khyātaṃ ākāsi matimā satataṃ vibhātaṃ 10 Saddhammākara vikkhyāta pariveṇādhi povasaṃ Sirīvisuddhā cariyo ñāṇānadoti vissuto 11 Therohaṃ akariṃ sammā lokasāsana vuddhiyā Parisaṅkharaṇaṃ etaṃ dīpavaṃsassa sudaranti [P. Nanananda] Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa. [DIPAWANSO.] Dīpavaṃso. (Paṭhamo paricchedo) 1 Dīpāgamanaṃ buddhassa dhātūnaṃ 1 bodhiyā'gamaṃ, Saṅgahāceravādañca 2 dīpamhi sāsanā'gamaṃ, Naridāgamanā vāsaṃ 3 kittiyissaṃ suṇātha me. 2 Pītipāmojjajananaṃ pasādeyyaṃ manoramaṃ, Anekākārasampannaṃ cittikavā suṇātha me. 3 Udaggacittā sumanā pahaṭṭhā tuṭṭhamānasā, Niddosaṃ bhadravacanaṃ sakkaccaṃ sampaṭicchatha. 4 Suṇātha sabbe paṇidhāya mānasaṃ Vaṃsaṃ pavakkhāmi paramparāgataṃ, Atippasathaṃ 4 bahunābhivaṇṇitaṃ Etaṃ hi nānākusumaṃ'va gathitaṃ. 5 Anūpamaṃ vaṃsavaraggavādinaṃ 5 Sabbaṃ anaññaṃ 6 tatha suppakāsitaṃ, Ariyāgataṃ uttamasabbhi vaṇṇitaṃ Suṇantu 7 dīpathuti sādhu sakkataṃ. 6 Āsabhaṃ ṭhānapallaṅkaṃ acalaṃ daḷha 'makampitaṃ,8 Caturaṅge patiṭṭhāya nisīdi purisuttamo. 1. Ṛc.l̥:dhātuva pa:dhātuñca: 2. Ṛc.l̥.Saṃgahācariyavādaṃ ca. 3. Ṛc.l̥. Vaṃsaṃ. 4. Ṛc.l̥. Thūtippasathaṃ. 5. Ṛc.l̥: vāsinaṃ. 6. Ṛc.l̥:pa:ta: apubbaṃ. 7. Ṛc.l̥: du: sunātha. 8. Ṛc.l̥: daḷhaṃ akampitaṃ. [SL Page 002] [\x 2/] 7 Nisajja pallaṅkavare narāsabho Dumidamūle dipadāna'muttamo, Na chambhati vītabhayo'va kesarī Disvāna māraṃ saha sena māgataṃ.1 8 Māravādaṃ bhidivāna citra sevā sasenakaṃ, Jayo attamano dhīro santacitto samāhito. 9 Vipassanā kammaṭṭhānaṃ manasikārañca yoniso, Sammasī bahuvīdhaṃ dhammaṃ anekākāranissitaṃ. 10 Pubbenivāsañāṇañca dibbacakkhuñca cakkhumā, Sammasanto mahāñāṇī tayo yāme atikkami 11 Tato pacchimayāmamhi paccayākāraṃ vivaṭṭayi, Anulomaṃ paṭilomañca manasā'kā sirīghano. 12 Ñavā dhammaṃ pariññāya pahānaṃ maggabhāvanaṃ, Anussari 2 mahāñāṇī vimutto'paṭisaṅkhaye.3 13 Sabbaññatañāṇavaraṃ abhisambuddho mahāmuni, Buddho buddho'ti taṃ nāmaṃ samaññā paṭhamaṃ ahu. 14 Bujdhivā sabbadhammānaṃ udānaṃ kavā pabhaṅkaro, Ta'deva pallaṅkavare sattāhaṃ vītināmayī. 15 Samītasabbasantāso katakicco anāsavo, Udaggo sumano haṭṭho vicintesi bahuṃ hitaṃ. 16 Khaṇe khaṇe laye buddho sabbalokamavekkhati, Pañcacakkhu vivarivā olokesi bahujjane. 17 Anāvaraṇañāṇaṃ taṃ pesesi dipaduttamo, Addasa vīrajo sathā laṅkādīpaṃ varuttamaṃ. 18 Sudesaṃ utusampannaṃ subhikkhaṃ ratanākaraṃ, Pubbabuddha ma'nuciṇṇaṃ ariyagaṇanisevitaṃ.4 19 Laṅkādīpavaraṃ disvā sukhettaṃ ariyālayaṃ, Ñavā kālamakālañca vīcintesi anuggaho. 1. Ṛc.l̥: vāhanaṃ. 2. Du:Ṛc.l̥: anusāsi. 3. Ṛc. Upadhisaṃkhayo. 4. Pa: ariyaganasevitaṃ. [SL Page 003] [\x 3/] 20 Laṅkādīpe imaṃ kālaṃ yakkhabhūtā ca rakkhasā, Sabbe buddhapatikuṭṭhā sakkā uddharituṃ balaṃ. 21 Nīharivā yakkhagaṇe pisāce avaruddhake, Khemaṃ kavāna taṃ dīpaṃ vasāpessāmi mānuse. 22 Tiṭṭhantesu 1 ime pāpe yāvatāyuṃ asesato, Sāsanantaraṃ bhavissati laṅkādīpavare tahiṃ. 23 Uddharivāna'haṃ satte pasādevā bahujjane, Ācikkhivāna taṃ maggaṃ accutaṃ 2 ariyāpathaṃ. 24 Anupādā parinibbāmī 3 suriyo athaṃ gato yathā, Parinibbute catumāse hessati paṭhamasaṅgaho.* 25 Tato paraṃ vassasate vassāna'ṭṭhārasāni ca, Tatiyo saṅgaho hoti pavattathāya sāsanaṃ. 26 Imasmiṃ jambudīpamhi bhavissati mahīpati, Mahāpuñño tejavanto dhammāsoko'ti 4 vissuto. 27 Tassa rañño asokassa putto hessati paṇḍito Mahido sutasampanno laṅkādīpaṃ pasādaye.5 28 Buddho ñavā imaṃ hetuṃ bahuṃ athupasaṃhitaṃ Kālākālaṃ imaṃ dīpaṃ ārakkhaṃ sugato kari. 29 Pallaṅkaṃ animisaṃ ca caṅkamaṃ ratanāgharaṃ, Ajapālamucalido khīrapālena sattamaṃ. 30 Sattasattāhakaraṇīyaṃ kavāna vividhaṃ jino, Bārāṇasiṃ gato vīro dhammacakkaṃ pavattituṃ, 31 Dhammacakkaṃ pavattento pakāsento dhamma'muttamaṃ Aṭṭhārasannaṃ koṭīnaṃ dhammābhisamayo ahu. 1. Ṛc.l̥:ca. 2. Ṛc.l̥: añjasaṃ. 3. Ta:pa:du:Ṛc.l̥. Parinibbāyī. 4. Ṛc.l̥: asokadhammoti. 5. Ṛc.l̥: pasādayaṃ. * Dutiyasaṅgiti. "Atīte dasame vasse kālāsokassa rājino, Sambuddhaparinibbāṇā evaṃ vassa sataṃ ahu.-Pe- Te sabbevālukārāme kālāsokena rakkhitā, Revatatherapāmokkhā akaruṃ dhammasaṅgahaṃ" mahāvaṃse. [SL Page 004] [\x 4/] 32 Koṇḍañño bhaddiyo vappo mahānāmo ca assajī, Ete pañcamahātherā vimuttā 1 'nattalakkhaṇe 33 Yasa sahāyā cattāri puna paññāsa dārake, Bārāṇasi isipatane vasanto uddhari jino. 34 Bārāṇasiṃ vasivāna vuthavasso tathāgato, Kappāsike vanasaṇḍe uddhari bhaddavaggiye. 35 Anupubbaṃ caramāno uruvela'mavassari, Addasa virajo sathā uruvelakassapaṃ jaṭiṃ. 36 Agyāgāre 2 ahināgaṃ damesi purisuttamo, Disvā acchariyaṃ sabbe nimantiṃsu tathāgataṃ. 37 Hemantaṃ cātumāsamhi idha viharatu 3 gotama, Mayaṃ taṃ niccabhattena sadā upaṭṭhahāmase. 38 Uruvelāyaṃ hemante vasamāno tathāgato, Jaṭile sapārisajje vinesi purisāsabho. 39 Mahāyaññaṃ pakappiṃsu aṅgā ca magadhā ubho, Disvā yaññe mahālābhaṃ vicintesi ayoniso. 40 Mahiddhiko mahāsamaṇo ānubhāvaṃ ca taṃ mahā, Sace mahājanakāye vikubbeyya katheyya vā. 41 Parihāyissati me lābho gotamassa bhavissati, Aho nūna mahāsamaṇo nāgaccheyya samāgamaṃ 42 Caritaṃ adhimuttiṃ 4 ca āsayaṃ ca anūsayaṃ, Cittassa soḷasākāre vijānāti tathāgato. 43 Jaṭilassa cintitaṃ ñavā paracittavidū muni, Piṇḍapātaṃ kurudīpaṃ ganvāna mahātiddhiyā 5 44 Anotattadahe buddho paribhuñjivāna bhojanaṃ, Tatha dhānasamāpattiṃ samāpajji bahuṃ hitaṃ. 45 Buddhacakkhuhi lokaggo sabbalokaṃ vilokayī, Addasa virajo sathā laṅkādīpavaruttamaṃ. 46 Mahāvanaṃ mahābhīmaṃ ahū laṅkātalaṃ tadā, Nānāyakkhā mahāghorā luddā lohitabhakkhasā. 1. Pa: vimuttā anatta 2. Ta: agyāgāre 3. Ṛc.l̥:du: vihara. 4. Ṛc.l̥: muttaṃ, 5. Ṛc.l̥. Mahāiddhiyā: [SL Page 005] [\x 5/] 47 Caṇḍā ruddā ca rabhasā 1 nānārūpavihesikā, Nānādhimuttikā sabbe sannipāte samāgate. 2 48 Tatha ganvāna tammajdhe vihiṃsevāna rakkhase, Nīharite pisācete 3 manussā honti issarā. 49 Imama'thaṃ mahāvīro cintayivā bahuṃ hitaṃ, Nabhaṃ ababhuggamīvāna jambudīpā idhāgato 50 Yakkhasamāgame majdhe upari siramathake, Nisīdanaṃ gahevāna dissamāno nabhe ṭhito 51 hitaṃ passanti sambuddhaṃ yakkhasenā samāgatā, Buddho'ti taṃ namaññanti yakkho aññataro iti 52 Gaṅgātīre mahiyāsu pokkhalesu Patiṭṭhite thūpaṭṭhāne subhaṅgaṇe, Tasmiṃ padesamhi 4 ṭhito naruttamo Samappito dhānasamādhi'muttamaṃ. 53 Dhānaṃ lahuṃ khīppanisantikāro muni samāpajjati cittakkhaṇe, Sahasā samuṭṭhāti dhānakkhaṇiyā Samāpayi sucitte pāramīgato. 54 hito nabhe iddhivikubbamāno Yakkho mahiddhica mahānubhāvo, Khaṇiyaṃ ghanā meghasahassadhārā Pavassati sītalavāta duddīni. 55 Ahaṃ karomi te uṇhaṃ mama detha nisīdituṃ, Athi tejabalaṃ mayhaṃ parissaya vinodanaṃ. 56 Sace vinodituṃ sakkā nisīdāhi yathicchitaṃ, Sabbehi samanuññātaṃ tava tejabalaṃ kara. 57 Uṇhaṃ yācatha maṃ sabbe bhiyyo tejaṃ mahātapaṃ Khippaṃ karoma accuṇhaṃ tumhehi abhipathitaṃ. 58 hite majdhantike kāle gimhāna suriyo yathā, Evaṃ yakkhāna'mā tāpo kāye ṭhapitadāruṇaṃ. 1. Ṛc.l̥: pisācā: 2 du, Ṛc.l̥: samāgatā: 3. Ṛc.l̥: padesasmi 4. Pa:dū: ta: Ṛc.l̥: yakkhānaṃ. [Dipa02] [SL Page 006] [\x 6/] 59 Yathā kappaparivaṭṭe catu 1 sūriyaātapo, Evaṃ nisīdane sathu tejo hoti tatuttari. 60 Yathā sūriyaṃ udentaṃ nasakkā 2 carituṃ nabhe, 3 Evaṃ nisīdanaṃ cammaṃ nathi āvaraṇaṃ nabhe. 61 Nisīdanaṃ kappajālaṃ'va teraṃ suriyaṃ'va pathari,4 Mahātapaṃ vikirati aggijālaṃva 'nappakaṃ. 62 Aṅgārarāsījalitātapaṃ tahiṃ, Nisīdanaṃ abbhasamaṃ 5 padissati, Dīpesu uṇhaṃ nidasseti dussahaṃ Dhuvaṃ nipakkaṃ ayapabbatūpamaṃ 63 Purathimaṃ pacchima dakkhiṇu'ttaraṃ, Uddhaṃ adho dasadisā imāyo Sace ayaṃ yakkho mahānubhāvo, Tejo samāpajjati pajjalāyati, 64 Kathaṃ gamissāma sukhī arogā Kadā pamuñcāma imaṃ subheravaṃ, Sabbeva yakkhā vilayā bhavissare, Bhusaṃva muṭṭhirajaṃ vātakhittaṃ. 65 Buddho isīnaṃ 6 nisabho sukhāvaho Disvāna yakkhe dukkhite bhayaṭṭite, 7. Anukampako kāruṇiko mahesi Vicintayī athasukhaṃ amānuse. 66 Atha'ññadīpaṃ patirūpakaṃ imaṃ Ninnaṃ thalaṃ sabbaṭhāne 8 kasādisaṃ, Nadipabbataṃ talākasunimmalaṃ, Dīpaṃ giriṃ laṅkatalaṃ 9 samūpamaṃ 67 Sunibbhayaṃ sobhitasāgarantakaṃ Pahūtabhakkhaṃ bahudhañña 'mākulaṃ, Utusamathaṃ bharisaddalaṃ mahiṃ Varaṃ giridīpa mi'massa uttariṃ 1. Pa: cattāri. 2. Pa:du: Ṛc.l̥: ācarituṃ 3. Pa.Naro. 4. Pathavi: 5. Ṛc.l̥: abbhasanaṃ, 6. Ṛc.l̥: buddhoca boisinisabho, 7. Ṛc.l̥: hayaṭṭhite. 8. Ṛc.l̥: sabbathāneka, 9. Ṛc.l̥: laṃkātala. [SL Page 007] [\x 7/] 68 Rammaṃ manuññaṃ haritaṃ susītalaṃ Ārāmavanarāmaṇeyyakaṃ varaṃ, Santī'dha phulla phaladhārinodumā Suññaṃ vicittaṃ naca koci issaro. 69 Mahaṇṇave sāgaravārimajdhe Sugambhīre ūmi sadā pabhijjare, Suduggame pabbatajāla mussite Sudukkaraṃ atha 'maniṭṭha 'mantaraṃ. 70 Paramānarosā parapiṭṭhimaṃsikā Akāruṇikā paraheṭṭhane ratā, Caṇḍā ca ruddā rabhasā ca niddayā Vidappanīkā sapathe ime idha 1 71 Atha rakkhasā yakkhagaṇā ca duṭṭhā Dīpaṃ imaṃ laṅkāciranivā sīnaṃ, Dadāmi sabbaṃ giridīpaporāṇaṃ Nivasantu 2 sabbe supajā anīghā. 72 Imaṃ ca laṅkātalaṃ mānusānaṃ Porāṇakappaṭṭhitavuthavāsaṃ, Vasantu laṅkātale mānusā bahu Pubbe'va ojavaramaṇḍa sādise 73 Etehi aññehi guṇehyupeto Manussavāso api nekabhaddako, Dīpesu dīpissati sāsanā'gate 3 Supuṇṇacado'va nabhe uposathe. 74 Dīpaṃ ubho mānusā rakkhasā ca Ubho ubhinnaṃ tulayaṃ sukhaṃ muni, Bhiyyo sukhaṃ lokavidū ubhinnaṃ Parivattayi goṇayugaṃ'ca phāsukaṃ. 75 Saṅkaḍḍhayi gotamo dīpa'middhiyā Badhaṃ'va goṇaṃ daḷharajjuvakaḍḍhitaṃ, Dīpena dīpaṃ upanāmayī muni Yugaṃ'ca nāvaṃ daḷhadhammaveditaṃ. 1. Ṛc.l̥:ta. Idha ime, 2. Pa:ta: Ṛc. l̥: vasantu, 3. Pa. Du: ta: dīpassadīpā sadisā anāgate. [SL Page 008] [\x 8/] 76 Dīpena dīpaṃ yugalaṃ tathāgato Kavā'nuḷāraṃ viparīta 1 rakkhase, Vasantu sabbe giridīparakkhasā Sapakkamāsā vasanaṃ vavathitaṃ. 77 Gaṅgaṃ gimhamhī yathā pipāsitā Dhāvanti yakkhā giridīpa 'mathikā, Paviṭṭhā sabbe anivattane puna Pamuñca dīpaṃ yathā bhūmiyaṃ muni. 78 Yakkhā sutuṭṭhā supahaṭṭharakkhasā Laddhā sudīpaṃ manasā'bhi pathitaṃ, Nahāyiṃsu 2 sabbe atippamoditā Otariṃsu sabbe chane nakkhattamahaṃ 79 Ñavāna buddho sukhite amānuse havāna mettaṃ parittaṃ bhaṇi jino, Kavāna dīpaṃ tividhaṃ padakkhiṇaṃ Sadā rakkhaṃ yakkhagaṇa vinodanaṃ 80 Santappayivāna bhave amānuse Rakkhaṃ ca kavā daḷha mettābhāvanaṃ, Upaddavaṃ dīpe su vinodayivā Agoruvelaṃ punapi tathāgato'ti. Paṭhamo paricchedo Bhāṇavāraṃ paṭhamaṃ yakkhadamanaṃ niṭṭhitaṃ. 1. Ṛc.l̥. Viparīca, 2. Ṛc.l̥. Abhāyiṃsu: [SL Page 009] [\x 9/] Dīvavaṃse-dutiyo paricchedo. 1. Arahaṃ pana sambuddho kosalānaṃ puruttamaṃ, Upanissāya vihāsī sudattārāme sirīghano. 2 Tasmiṃ jetavane buddho dhammarājā pabhaṅkaro, Sabbaloka'mavekkhanto tambapaṇṇivara'ddasa. 3 Atikkante pañcavassamhi tambapaṇṇitalaṃ agā, Avaruddhake vinodevā suññaṃ dīpaṃ akā sayaṃ. 4 Uragā ajja dīpamhi pabbateyyā samuṭṭhitā, Ubho viyūḷhasaṅgāmaṃ yuddhaṃ karonti dāruṇaṃ. 5 Sabbe mahiddhikā nāgā sabbe ghoravisā ahu, Sabbe'va kibbisā caṇḍā madamānā avassitā. 6 Khippakāpi mahātejā paduṭṭhā kakkhalā kharā, Ujdhānasaññī sukopā uragā viralathikā. 7 Mahodaro mahātejo cūḷodaro ca tejavā,1 Ubhopi balasampannā ubhopi vaṇṇātisayā. 8 Na passati koci samaṃ samuttari Mahodaro mānamattena tejasā, Dīpaṃ vināsesi saselakānanaṃ Ghātemi sabbe paṭipakkhapannage. 9 Cūḷodaro gajjati mānanissito Āgacchantu nāga sahassakoṭiyo, Hanāmi sabbe raṇamajdha 'māgate Thalaṃ karomi satayojanaṃ 2 dīpaṃ. 10 Padūsayanti visavegadussabhā Sampajjalanti uragā mahiddhikā, Parosadhammā 3 bhujagidamucchitā Samussahanti 4 raṇasattu maddituṃ. 1. Ṛc.l̥: tejaso, 2. "Ekūnasatayojane tambapaṇṇidīpe"ti mahāvaṃsaṭīkāya 380. Piṭṭhe disti. 3. Ṛc.l̥. Rosadhammā 4. Ṛc.l̥. Ussahanti. [SL Page 10] [\x 10/] 11 Disvāna buddho uragidakuppanaṃ Dīpaṃ vinassanti nivattahetukaṃ, Lokathacārī 1 sugato bahuṃ hitaṃ Vicintayi aggasukhaṃ sadevake. 12 Sace na gaccheyyaṃ na pannagā sukhī Dīpaṃ vināsaṃ naca sādhu'nāgate, Nāge anukampamāno sukhathiko Gacchā'mahaṃ dīpavuddhiṃ samikkhituṃ. 2 13 Laṅkādīpe guṇaṃ disvā pubbe yakkhavinoditaṃ, Mama sādhukataṃ dīpaṃ mā vināsentu pannagā. 14 Idaṃ vavāna sambuddho uṭṭhahivāna āsanā, Gadhakuṭito nikkhamma vāre aṭṭhāsi cakkhumā 15 Yāvatā jetavane ca ārāme vanadevatā, Sabbe'va upaṭṭhahiṃsu sayaṃ 3 ganvāna cakkhumā. 16 Alaṃ sabbepi tiṭṭhantu samiddhi ye'ko'va gacchatu, Āgaccha saha rukkho ca dhārayivāna piṭṭhito 17 Buddhassa vacanaṃ suvā samiddhīsumano ahu, Samūlaṃ rukkha 'mādāya saha gacchi tathāgataṃ 18 Naruttamaṃ taṃ sambuddhaṃ devarājā mahiddhiko, Chāyaṃ kavāna dhāresi buddhaseṭṭhassa piṭṭhito. 19 Yatha nāgānaṃ saṅgāmaṃ tatha ganvā naruttamo, Ubho nāgavaramajdhe ṭhito sathā'nukampako. 20 Nabhā ganvāna sambuddho ubho nāgānamantare, Adhakāratamaṃ ghoraṃ akāsi lokanāyako. 21 Adhaṃ tamaṃ tadā hoti lokanāthassa 4 iddhiyā, Adhakārena onaddho vihitāya rukkho ahu 22 Añña'maññaṃ na passanti tasitā nāgā bhayaṭṭitā, Jayampi tena passanti kuto saṅgāma kārituṃ. 23 Sabbe saṅgāmaṃ bhidivā pamuñcivāna āvudhaṃ, Namassamānaṃ sambuddhaṃ sabbe ṭhitā katañjalī 1. Ta: Ṛc.l̥. Lokassa, 2. Ṛc.l̥. Dīpasukhaṃsamicchituṃ. 3. Du:Ṛc.l̥:mayaṃ pa: mayaṃgacchāma. 4. Pa: Ṛc.l̥. Kesaramaya. [SL Page 011] [\x 11/] 24 Salomahaṭṭhe ñavāna disvā nāge bhayaṭṭite, Mettacittena pharivā uṇharaṃsiṃ pamuñcayī. 25 Āloko'va mahā āsī abbhuto lomahaṃsano, Sabbe passanti sambuddhaṃ nabhe cadaṃ'ca nimmalaṃ. 26 Chahi vaṇṇehi upeto jalanto nabhamantare, Dasadisā virocanto ṭhito nāge abhāsatha. 27 Kimathiyaṃ mahārāja nāgānaṃ vivādo ahu, Tumhe'va anukampāya javā gacchiṃ tato ahaṃ 28 Ayaṃ cūḷodaro nāgo ayaṃ nāgo mahodaro, Mātulo bhāgineyyo ca vivadanto dhanathiko. 29 Anuddayaṃ 1 caṇḍanāgānaṃ sambuddho ajja bhāsatha, Appo huvā mahā hoti kodho bālassa āgamo. 30 Ki muddisasa 2 bahunāgaṃ mahādukkhaṃ nigacchatha, Imaṃ parittaṃ pallaṅkaṃ mā tumhe nāsayissatha. 31 Aññamaññama vināsetha akataṃ jīvitakkhayaṃ, Saṃvejesi tadā nāge nirayadukkhena cakkhumā. 32 Manussayoniṃ dibbaṃ ca nibbānaṃ ca pakittayī, Pakāsayantaṃ saddhammaṃ sambuddho dīpaduttamo.3. 33 Sabbe nāgā nipativā khamāpesuṃ tathāgataṃ, Sabbe nāgā samāganvā samaggā huvāna pannagā. 34 Upesuṃ saraṇaṃ sabbe asītipāṇakoṭiyo, Sabbe nāgā vinassāma imaṃ pallaṅkahetukaṃ. 35 Ādāya pallaṅkavaraṃ ubho nāgā samaggikā,4 Paṭigaṇhatha pallaṅkhaṃ anukampāya cakkhuma 36 Adhivāsesi sambuddho tuṇhībhāvena cakkhumā, Adhivāsanaṃ vidivāna tuṭṭhā mahoragā ubho. 37 Nisīdatu 'maṃ sugato pallaṅke 5 vephariyamaye, Pabhassare jātivante nāgānaṃ abhipathite. 38 Patiṭṭhapiṃsu pallaṅkaṃ nāgā dīpāna mantare, Nisīdi tatha pallaṅke dhammarājā pabhaṅkaro. 1. Ṛc.l̥.Anudayaṃ. 2. Pa:Ṛc.l̥: kimdisvā. 3. Ṛc.l̥: sambuddhaṃ. 4. Ṛc.l̥. Samathikā. 5. Ṛc.l̥. Pallaṅkaṃ. [SL Page 012] [\x 12/] 39 Pasādevāna sambuddho 1 asīti nāgakoṭiyo, Tatha nāgā paricisuṃ aṇṇapāṇañca bhojanaṃ. 40 Onītapattapāṇiṃ taṃ asīti nāgakoṭiyo, Parivārevā nisīdiṃsu buddhaseṭṭhassa santike 41 Kalyāṇike gaṅgāmukhe nāgo ahu saputtako, Mahānāgaparivāro nāmenā'si 2 maṇiakkhiko. 42 Saddho saraṇasampanno sammādiṭṭhi ca sīlavā, Nāgasamāgamaṃ ganvā bhiyyo abhipasādiya 3. 43 Disvā buddhabalaṃ nāgo anukampaṃ eṇimayaṃ, Abhivādevā nisīdi āyācesi tathāgataṃ 44 Imaṃ dīpānukampāya paṭhamaṃ yakkhavinoditaṃ, Idaṃ nāgānaṃ 'nuggahaṃ dutiyaṃ dīpānukampanaṃ. 45 Punapi bhagavā amhaṃ anukampa 5 mahāmuni, Ahaṃ cu'paṭṭhahissāmi veyyāvaccaṃ karoma'haṃ. 46 Nāgassa bhāsitaṃ suvā buddho sattānukampako, Laṅkādīpahitathāya adhivāsevā 6 nisīdiya. 47 Paribhuñjivā pallaṅkaṃ vuṭṭhahivā pabhaṅkaro, Divāvihāraṃ akāsi tatha dīpantare muni 48 Dīpantare dīpadāna'ggo 7 divasaṃ vītināmayi, Samāpatti samāpajji brahmavihārena cakkhumā. 49 Sāyaṇhakālasamaye nāge āmantayī jino, Idhe'va hotu pallaṅko khīrapālo idhacchatu 8. Nāgā sabbe imaṃ rukkhaṃ pallaṅkaṃ ca namassatha. 50 Idaṃ vavāna sambuddho anusāsevāna pannage, Paribhogacetiyaṃ davā puna jetavanaṃ gato. Nāgadamanaṃ niṭṭhitaṃ. 51 Aparampi aṭṭhame vasse nāgarājā maṇikkhiko, Nimattayi mahāvīraṃ pañcabhikkhusate saha. 1. Ṛc.l̥: sambuddhaṃ. 2 Ṛc.l̥. Nāmenāpi. 3. Ṛc.l̥. Pasīdati. 4. Ṛc.l̥.Imaṃ. 5. Ṛc.l̥: anukampaṃ. 6. Ṛc.l̥. Adhivāsesi sugato. 7. Ṛc.l̥. Dīpānaggo. 8. Idhāgacchatu. [SL Page 013] [\x 13/] 52 Parivārevāna sambuddhaṃ vasibhūtā mahiddhikā, Uppativā jetavane kamamāno nabhe muni. 53 Laṅkādīpaṃ anuppatto gaṅgaṃ kalyāṇisammukhaṃ, sabbe ratanamaṇḍapaṃ uragā kavā mahātale. Nānāraṅgehi vathehi dibbadussehi chādayuṃ 54 Nānāratanalaṅkārā nānāpuppha 1 vicittakā, Nānāraṅgadhajā nekā maṇḍapaṃ nānālaṅkataṃ. 55 Sabbasathataṃ satharivā paññāpevāna āsanaṃ, Buddhapamukhasaṅghañca 2 pavesevā nisīdayuṃ. 56 Nisīdivāna sambuddho pañcahibhikkhusate saha, Samāpatti samāpajji mettaṃ sabbadisaṃ phari. 57 Sattakkhattuṃ samāpajji buddhodhānaṃsasāvako, Tasmiṃ ṭhāne mahāthūpo patiṭṭhatīti addasa. 58 Mahādānaṃ pavattesi nāgarājā maṇikkhiko, Paṭiggahevā sambuddho nāgadānaṃ sasāvako. 59 Bhuvāna anumodivā nabhū'ggacchi sasāvako, Orohivā nabhaṃ 3 buddho ṭhāne dīghavāpi cetiye 60 Samāpajji samāpattiṃ dhānaṃ lokānukampako, Vuṭṭhahivā samāpajji tamhi ṭhāne pabhaṅkaro. 61 Vebhāsayaṃ kamamāno dhammarājā sasāvako, Mahāmeghavane tatha bodhiṭṭhānaṃ upāgami 62 Purimā tīṇi mahābodhi patiṭṭhiṃsu mahītale, Taṃ ṭhānaṃ upaganvāna tatha dhānaṃ sama 4 ppayi. 63 Tisso bodhi imaṃ ṭhāne tayo buddhāna sāsane, Mamaṃ ca bodhi idhe'ca patiṭṭhissati 'nāgate. 5. 64 Sasāvako samāpattivuṭṭhahivā naruttamo, Yatha meghavanārammaṃ agamāsi narāsabho. 65 Tathā'pi so samāpattiṃ samāpajji sasāvako, Vuṭṭhahivā samāpattiṃ byākarī so 6 pabhaṅkaro 1. Ṛc.l̥: phulla. 2. Ṛc.l̥: saṅghassa. Nisīdiṃsu 3. Ṛc. l̥. Nabhe. 4. Ṛc. l̥: samāpayī. 5. Pa:mamañcabodhi patiṭṭhānaṃ idhevahoti anāgate. 6. Ṛc.l̥. Byākarosi. [SL Page 014] [\x 14/] 66 Imaṃ padesaṃ paṭhamaṃ kakusadho lokanāyako, Imaṃ pallaṅkaṭhānamhi nisīdivā paṭiggahi. 67 Imaṃ padesaṃ dutiyaṃ konāgamano narāsabho, Imaṃ pallaṅkaṭhānamhi nisīdivā paṭiggahī. 68 Imaṃ padesaṃ tatiyaṃ kassapo lokanāyako, Imaṃ pallaṅkaṭhānamhi nisīdivā paṭiggahi. 69 Ahaṃ gotamasambuddho sakyaputto narāsabho, Imaṃ pallaṅkaṭhānamhi nisīdivā samappito. Ti. Kalyāṇagamanaṃ-dutiyo paricchedo. Bhāṇavāraṃ dutiyaṃ. 1 Atītakappe rājāno ṭhapevāna bhavābhave, Imamhi kappe rājāno pakāsissāmi sabbaso. 2 Jātiñca nāmagottañca āyuñca anupālanaṃ, Sabbantaṃ kittayissāmi taṃ suṇātha yathākathaṃ. 3 Paṭhamābhisitto rājā bhūmipālo jutidharo, Mahāsammata nāmena 1 rajjaṃ kāresi khattiyo. 4 Tassa putto rojo nāma vararojo nāma khattiyo, Kalyāṇa varakalyāṇā uposatho mahissaro. 5 Madhātā sattamo tesaṃ catudīpamhi issaro, Caro upacaro rājā cetiyo ca mahissaro. 6 Mucalo mahāmucalo mucalido sagaro pica, Sāgaradevo bharato ca aṅgīso 2 nāma khattiyo. 7 Rucī mahārucī ce'va 3 patāpo mahāpatopo pica, Panādo mahāpanādo ca sudassano nāma khattiyo. 8 Mahāsudassano nāma duve nerū ca accimā, Aṭṭhavīsati rājāno āyu tesaṃ asaṃkhiyā. 9 Kusāvatī rājagahe mithilāyaṃ puruttame, Rajjaṃ kāriṃsu rājāno tesaṃ āyu asaṅkhiyā. 1. Ṛc.l̥. Mahāsammato nāma nāmena. 2. Bhagīratho. Mahāvaṃse. 3. Ṛc. l̥: nāma. [SL Page 015] [\x 15/] 10 Dasadasakaṃ sataṃca 1 sataṃ dasa sahassiyo, Dasa sahassaṃ nahutaṃ dasa nahutaṃ satasahassiyo, Dasasatasahassaṃ koṭi dasa koṭi pakoṭiyo, 11 Tathā koṭippakoṭī ca nahutaṃ ninnahutaṃ pica, Akkhohiṇī bidūca abbudo ca nirabbudo. 12 Abhabhaṃ ababaṃ ce'va aṭaṭaṃ sogadhi kuppalaṃ, 2 Kumudaṃ puṇḍarīkañca padumaṃ kathānadvayaṃ. 13 Ettakā gaṇitā saṅkhya gaṇanāgaṇitā 3 tahiṃ, Tato uparimabhūmi asaṃkheyyā'ti vuccati. 14 Ekasataṃ ca rājāno accimassā'si atrajā, Mahārajjaṃ akāresuṃ nagare kapilavhaye. 15 Tesaṃ pacchimako rājā aridamo nāma khattiyo, Puttā paputtakā tassa chapaññāsaṃ ca khattiyā. Mahārajjaṃ akāresuṃ ayujdhanagare pure. 16 Tesaṃ pacchimako rājā duppasabho mahissaro, Puttā paputtakā tassa saṭṭhi te bhūmipālakā, Mahārajjaṃ akāresuṃ bārāṇasi puruttame. 17 Tesaṃ pacchimako rājā abhītatto 3 nāmakhattiyo, Caturāsīti sahassāni tassa puttapaputtakā, Mahārajjaṃ akāresuṃ kapilavhanagare 5 pure. 18 Tesaṃ pacchimako rājā brahmadatto mahissaro, Puttā paputtakā tassa chattiṃsā pica khattiyā, Mahārajjaṃ akāresuṃ hathipuravaruttame. 19 Tesaṃ pacchimako rājā kambalavasano ahū, Puttā paputtakā tassa khattiṃsā pica khattiyā, Nagare ekacakkhumhi rajjaṃ kāresuṃ te tadā 6. 20 Tesaṃ pacchimako rājā puridado 7 devapūjito, Puttāpaputtakā tassa aṭṭhavīsati khattiyā, Mahārajjaṃ akāresuṃ vajirāyaṃ puruttame. 1. Ṛc.l̥. Dasa dasa sataṃceva, 2. Ṛc.l̥: uppalako 3. Ṛc.l̥. Gaṇikā. 4. Mahāvaṃsaṭīkāyaṃ ajitajino. 5. Ṛc.l̥. Kapilanagare. 6. Ṛc.l̥. Idha. 7. Ma:ṭī: munidadevo. [SL Page 016] [\x 16/] 21 Tesaṃ pacchimako rājā sādhino nāmakhattiyo, Puttā paputtakā tassa dvāvīsarājakhattiyā, Mahārajjaṃ akāresuṃ madhurāyaṃ puruttame. 22 Tesaṃ pacchimako rājā dhammagutto mahabbalo, Puttā paputtakā tassa aṭṭhārasa ca khattiyā, Nagare ariṭṭhapure rajjaṃ kāresuṃ te tadā. 23 Tesaṃ pacchimako rājā narido siṭṭhi 1 nāmako, Puttā paputtakā tassa sattarasa ca khattiyā, Nagare idapattamhi rajjaṃ kāresuṃ te tadā. 24 Tesaṃ pacchimako rājā brahmadevo mahīpati, Puttā paputtakā tassa paṇṇarasa ca khattiyā, Nagare ekacakkhumhi rajjaṃ kāresuṃ te idha 25 Tesaṃ pacchimako rājā baladatto mahipati, Puttā paputtakā tassa cuddasarājakhattiyā. Mahārajjaṃ akāresuṃ kosambi 2 nagare pure. 26 Tesaṃ pacchimako rājā bhaddadevo 3'ti vissuto, Puttā paputtakā tassa nava rājā ca khattiyā, Nagare kaṇṇagocchamhi rajjaṃ kāresuṃ te idha. 27 Tesaṃ pacchimako rājā naradevo'ti vissuto. Puttā paputtakā tassa satta ca rājakhattiyā, Mahārajjaṃ akāresuṃ rojana nagare pure. 28 Tesaṃ pacchimako rājā mahido nāma khattiyo, Puttā paputtakā tassa dvādasa rājakhattiyā, Mahārajjaṃ akāresuṃ campāya nagare pure. 29 Tesaṃ pacchimako rājā nāgadevo mahīpati, Puttā paputtakā tassa pañcavīsā 4 ca khattiyā, Mahārajjaṃ kārayiṃsu mithilā nagare pure, 30 Tesaṃ pacchimako rājā buddhadatto 5 mahabbalo, Puttā paputtakā tassa pañcavīsati 6 khattiyā, Mahārajjaṃ kārayiṃsu rājagahapuruttame. 1. Ma:ṭī: sippi. 2 Ṛc.l̥. Kosambimhi. 3. Mahāvaṃsaṭīkāyaṃ "hathidevo" 4. Ṛc.l̥. Vīsa. 5. Ma:ṭī: "samuddadatte" 6. Ṛc.l̥. Vīsaca. [SL Page 017] [\x 17/] 31 Tesaṃ pacchimako rājā dīpaṅkaro 1 nāma khattiyo, Puttā paputtakā tassa dvādasa rājakhattiyā, Mahārajjaṃ kārayiṃsu takkasīlā puruttame. 32 Tesaṃ pacachimako rājā tālissaronāmakhattiyo, Puttā paputtakā tassa dvādasa rājakhattiyā, Mahārajjaṃ kārayiṃsu kusinārā puruttame. 33 Tesaṃ pacchimako rājā sudinno nāma khattiyo, Puttā paputtakā tassa nava rāja ca khattiyā, Mahārajjaṃ kārayiṃsu nagare tāmalithiye. 34 Tesaṃ pacchimako rājā sāgaradevo mahissaro, Tassa putto makhādevo mahādānapati ahū. 35 Caturāsīti sahassāni tassa puttapaputtakā, Mahārajjaṃ kārayiṃsu mithilāyaṃ puruttame. 36 Tesaṃ pacchimako rājā nemiyo devapūjito, Balacakkavatti rājā sāgaranta mahīpati 37 Nemiyaputto kalārajanako tassa putto samaṅkaro, Asoco nāma so rājā muddhāvasittakhattiyo. 38 Caturāsīti sahassāni tassa puttapaputtakā, Mahārajjaṃ kārayiṃsu bārāṇasi puruttame. 39 Tesaṃ pacchimako rājā vijayo 2 nāma mahissaro Tassa putto vijitaseno abhijātajutidharo. 40 Dhammaseno nāgaseno samatho ca disampati, Reṇu kuso mahākuso navaratho 3 dasaratho pica. 41 Rāmo bilāratho nāma cittadassi 4 athadassi, Sujāto okkāko ce'va okkāmukho ca nipuṇe. 42 Cadimā cadamuko ca 5 sivirājā ca sañjayo, Vessantaro janapatī jāli ca 6 sīhavāsano. 43 Sihassaro ca yo dhīro paveṇipālo khattiyo, Dve asīti sahassāni tassa puttapaputtakā. 1. Ma:ṭī: "divaṅkaro" 2. Ma:ṭī: "vihāsavo" 3. Ma:ṭī: "harato" ti dissati. 4. Ma:ṭī: "cittaraṃsi-ambaraṃsi" 5. Mahāvaṃse "sirisañjayo" 6. "Cāmīca" mahāvaṃse. [SL Page 018] [\x 18/] 44 Rajjaṃ kāresuṃ rājāno nagare kapilavhaye, Tesaṃ pacchimako rājā jayaseno 1 mahīpati. 45 Tassa putto sīhahanu abhijātajutidharo, Sīhahanussa ye puttā yassa te pañcabhātaro. 46 Suddhodano ca dhoto ca sakkodano ca khattiyo, Sukkodano ca so rājā rājā ca amitodano, Ete pañca pi rājāno sabbe odana nāmakā. 47 Suddhodanassā'yaṃ putto siddhatho lokanāyako, Janevā rāhulabhaddaṃ bodhāya abhinikkhami. 48 Sabbe te satasahassāni cattāri nahutāni ca, Apare tīṇi satarājāno mahesakkhā siyāya ca, Ettakā paṭhavīpālā bodhisattakule jātā 49 "Aniccā vata saṅkhārā uppādavayadhammino, Uppajjivā nirujdhanti tesaṃ vūpasamo sukho"ti Mahārājavaṃso niṭṭhito. 50 Suddhodano nāma rājā nagare kapilavhaye, 2 Sīhahanussā'yaṃ putto rajjaṃ kāresi khattiyo. 51 Pañcannaṃ pabbatamajdhe rājagahe puruttame, Bodhiso? Nāma so rājā rajjaṃ kāresi khattiyo. 52 Sahāyā aññamaññā te suddhodano ca bhātiyo, Imamhi paṭhame kappe paveṇipā janādhipā. 53 Jātiyā aṭṭhavassamhi uppannā pañca āsayā, Pitā maṃ anusāseyya atho rajjena khattiyo. 54 Yo mayhaṃ vijite buddho uppajjeyya narāsabho Dassanaṃ paṭhamaṃ mayhaṃ upasaṅkamma 3 tathāgato, 55 Deseyya amataṃ dhammaṃ paṭivijdheyya 'muttamaṃ, Uppannā bimbisārassa pañca āsayakā ime. 1. Ma:ṭī: uttaravihāra vāsīnaṃ pana mahāvaṃse "sīhassara rañño puttapaputtakā dvāsītisahassāni rājāno ahesuṃ tesaṃ kaṇiṭṭhako bhagu sakkonāma rājā tassa puttapaputtakā dvāsītisahassāni rājāno ahesuṃ tesaṃ kaṇiṭṭhako jayaseno"ti vuttaṃ. 2. Ṛc.l̥. Savhaye. 3. Upasaṅkame. [SL Page 019] [\x 19/] 56. Jātiyā paṇṇarase vasse 'bhisitto pituaccaye, So tassa vijite ramme uppanno lokanāyako, Dassanaṃ paṭhamaṃ tassa upasaṃkami tathāgato. 57 Desesi 1 amataṃ dhammaṃ abbhaññāsi mahīpati, Jātivassaṃ mahāvīraṃ pañcatiṃsa anūnakaṃ. 58 Bimbisāra samatiṃsā jātavasso mahīpati, Viseso pañcahi vassehi bimbisārassa gotamo. 59 Paññāsaṃ ca dvevassāni rajjaṃ kāresi khattiyo, Sattatiṃsampi 2 vassāni saha buddhehi kārayi, 60 Ajātasattu khattiṃsa rajjaṃ kāresi khattiyo. Aṭṭhavassābhisittassa sambuddho parinibbuto, 61 Parinibbute ca sambuddhe lokajeṭṭhe narāsabhe, Catuvīsati vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo. Tatiyo paricchedo. Bhāṇavāraṃ tatiyaṃ. Dīpavaṃse-catutho paricchedo. 1 Parinibbutamhi sambuddhe kusinārāyaṃ naruttamo Sattasata sahassāni jinaputtā samāgatā. 2 Etasmiṃ sannipātamhi thero kassapasavhayo, Sathukappo mahānāgo paṭhavyā nathi īdiso. 3 Arahantānaṃ pañcasataṃ uccinivāna kassapo, Varaṃ varaṃ gahevāna akāsi dhammasaṅgahaṃ. 4 Pāṇīnaṃ anukampāya sāsanaṃ dīghakālikaṃ, Akāsi dhammasaṅgahaṃ tiṇṇaṃ māsānaṃ accaye. 5 Sampatte catuthe māse dutiye vassūpanāyike, Sattapaṇṇiguhādvāre māgadhānaṃ giribbaje, Sattamāsehi niṭṭhāsi paṭhamo saṅgaho ayaṃ. 1. Pa: Ṛc.l̥: desitaṃ 2 pa: tiṃsāni "Saṅkhyāpathamatikkantā bhikkhu tatha samāgatā, Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā devā tathevaca" mahāvaṃse. [SL Page 020] [\x 20/] 6 Etasmiṃ saṅgahe bhikkhu agganikkhittakā bahū, Sabbepi pāramippattā lokanāthassa sāsane. 7 Dhutavādānaṃ aggo so kassapo jinasāsane, Bahussutānaṃ ānado vinaye upālipaṇḍito. 8 Dibbacakkhumhi anuruddho vaṅgīso paṭibhānavā, Puṇṇo ca dhammakathikānaṃ citrakathi kumārakassapo. 9 Vibhajjanamhi kaccāno koṭṭhito paṭisambhidā, Aññe'pa'thi mahāthero agganikkhittakā bahu. 10 Tehi ca'ññehi therehi katakiccehi sādhuhi Pañcasatehi therehi dhammavinayasaṅgaho. 11 Therehi katasaṅgaho theravādo'ti vuccati, Upāliṃ vinayaṃ pucchivā dhamma 'mānadasavhayaṃ. 12 Akaṃsu dhammasaṅgahaṃ vinayañcāpi bhikkhavo, Mahākassapathero ca anuruddho mahāgaṇi. 13 Upālithero satimā ānado ca bahussuto, Aññe bahu abhiññatā sāvakā sathuvaṇṇitā 14 Pattapaṭisambhidā dhīrā chaḷabhiññā mahiddhikā, Samādhidhāna 'manuciṇṇā saddhamme pāramīgatā. 15 Sabbe pañcasatā therā navaṅgaṃ jinasāsanaṃ, Uggahevāna dhāresuṃ buddhaseṭṭhassa santike. 16 Bhagavato sammukhā sutā paṭiggahītā ca sammukhā, Dhammañca vinayañcāpi kevalaṃ buddhadesitaṃ. 17 Dhammadharā vinayadharā sabbepi āgatāgamā, Asaṃhīrā asaṅkuppā sathukappā sadā garu. 18 Aggasantike gahevā aggadhammā kathāgatā, Agganikkhittakā therā aggaṃ akaṃsu saṅgahaṃ, Sabbopi so theravādo aggavādo'ti vuccati. 19 Sattapaṇṇiguhe ramme therā pañcasatā gaṇi, Nisinnā pavibhajjiṃsu navaṅgaṃ sathusāsanaṃ. 20 Sutta geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthū'dānī'tivuttakaṃ, Jātaka'bbhutavedallaṃ navaṅgaṃ sathusāsanaṃ. [SL Page 021] [\x 21/] 21 Pavibhattā imaṃ therā saddhammaṃ avināsasaṃ, Vaggapaṇṇāsakaṃ nāma saṃyuttaṃ ca nipātakaṃ, Āgama piṭakaṃ nāma akaṃsu suttasammataṃ 22 Pariyāyadesitañcāpi atho nippariyāya desitaṃ, Nītathaññeva neyyathaṃ dīpiṃsu suttakovidā. 23 Yāva tiṭṭhanti saddhammā saṅgahaṃ na vinassati, Tāvatā sāsana'ddhānaṃ ciraṃ tiṭṭhati sathuno. 24 Katadhammaṃ ca vinayaṃ saṅgahaṃ sāsanārahaṃ, Saṅkampi 1 acalaṃ bhūmi daḷhaṃ appaṭivattiyaṃ. 25 Yo koci samaṇo cāpi brāhmaṇo ca bahussuto, Parappavādakusalo cāḷavedhi samāgato. 26 Nasakkā paṭi vattetuṃ sineruca suppatiṭṭhito, Devo māro vā brahmā ca yekeci paṭhaviṭṭhitā 2 27 Na passanti aṇumattaṃ kiñci dubbhāsitaṃ padaṃ, Evaṃ sabbaṅgasampannaṃ dhammavinayasaṅgahaṃ 28 Suvibhattaṃ supaṭicchannaṃ sathu sabbaññètāya ca, Mahākassapapāmokkhā therā pañcasatā ca te. 29 Kataṃ dhammañca vinaya saṅgahaṃ avināsanaṃ, Sammāsambuddhasadisaṃ dhammakāyasabhāvanaṃ. 30 Ganvā 3 janassa sadehā akaṃsu dhammasaṅgahaṃ, Anaññavādo sāratho saddhamma 'manurakkhaṇo. 31 hitisāsanaaddhānaṃ theravādo sahetuko, Yāvatā ariyā athi sāsane buddhasāvakā, Sabbepi samanuññanti paṭhamaṃ dhammasaṅgahaṃ. 32 Mūla nidānaṃ paṭhamaṃ ādipubbaṅgamaṃ dhuraṃ, Tasmā hi so theravādo aggavādo'ti vuccati. 33 Visuddho apagatadoso theravādāna 'muttatamo, Pavattitha cirakālaṃ vassānaṃ dasadhā dasā'ti. Mahākassapasaṅgahaṃ niṭṭhitaṃ. Paṭhamadhammasaṅgiti nāma catutho paricchedo. 1. Ṛc.l̥: asaṅkampi. 2. Pa:du: paṭhavinissitā. 3. Ṛc.l̥: ñavā. [SL Page 022] [\x 22/] 34 Nibbute lokanāthasmiṃ vassāni soḷasaṃ tadā, Ajātasattu catuvīsaṃ vijayassa soḷasaṃ ahu. 35 Samasaṭṭhi tadā hoti vassaṃ upālipaṇḍitaṃ, Dāsako upasampanno upālitherasantike. 36 Yāvatā buddhaseṭṭhassa dhammappatti pakāsitā, Sabbaṃ upāli vācesī navaṅgaṃ jinabhāsitaṃ 37 Paripuṇṇaṃ kevalaṃ sabbaṃ navaṅgaṃ suttamāgataṃ, Uggahevāna vācesi upāli buddhasantike. 38 Saṅghamajdhe viyākāsi buddho upālipaṇḍitaṃ, Aggo vinayapāmokkho upāli mayhasāsane. 39 Evaṃ upanīto santo saṅghamajdhe mahāgaṇi, Sahassaṃ dāsakapāmokkhaṃ vācesi piṭake tayo. 40 Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ santānaṃ athavādinaṃ, Therānaṃ pañcasatānaṃ upāli vācesi dāsakaṃ. 41 Parinibbutamhi sambuddhe upālithero mahāgaṇī, Vinayaṃ tāva vācesī tiṃsavassaṃ anūnakaṃ 42 Caturāsītisahassāni navaṅgaṃ sathusāsanaṃ, Vācesi upāli sabbaṃ dāsakaṃ nāma paṇḍitaṃ. 43 Dāsako piṭakaṃ sabbaṃ upālitherasantike, Uggahevāna vācesi upajdhāyo ca sāsane. 44 Saddhivihārikaṃ theraṃ dāsakaṃ nāma paṇḍitaṃ, Vinayaṃ sabbaṃ ṭhapevāna nibbuto so mahāgaṇī. 45 Udayo soḷasavassāni rajjaṃ kāresi khattiyo, Chabbasse udayabhaddamhi upālithero sanibbuto. 46 Soṇako mānasampanno vāṇijo kāsimāgato,* giribbaje vephavane pabbaji sathusānane. 47 Dāsako gaṇapāmokkho magadhānaṃ giribbaje, Vihāsi sattatiṃsamhi pabbājesi ca soṇakaṃ. 48 Pañcatāḷīsavasso so dāsako nāma paṇḍito, Nāgadāsa dasavassaṃ paṇḍurājassa vīsati. * "Kāsisu soṇako nāma sathavāhasuto ahu, Giribbajaṃ vaṇijjāya gato mātāpitūhi so" mahāvaṃse. [Dipa03] [SL Page 023] [\x 23/] 49 Upasampanno soṇako thero dāsakasantike, Vācesi dāsako thero navaṅgaṃ soṇakassapi. 50 Uggahevāna vācesi upajdhāyassa santike, Dāsako soṇakaṃ theraṃ saddhivihāri anupubbakaṃ. 51 Kavā vinayapāmokkhaṃ catusaṭṭhimhi nibbuto, Cattāriseva vasso so thero soṇakavhayo. 52 Kālāsokassa dasavasse aḍḍhamāsañca sesake, Sattarasannaṃ vassānaṃ thero āsi pagūṇako. 53 Atikkante'kādasavassaṃ chamāsaṃ cā'vasesake, Tasmiṃ ca samaye thero soṇako gaṇapuṅgavo. *Siggavaṃ cadavajjiṃ ca akāsi upasampadaṃ, 54 Dasa dasakavassamhi sambuddhe parinibbute Mahābhedo ajāyitha theravādāna'muttamo, Vesāliyaṃ vajjiputtā dīpenti dasavathuke. + 55 Siṅgiloṇavaṅgulakappaṃ gāmantarāvāsanumatiṃ, Tathā āciṇṇāmathitaṃ jalohiṃ cāpi rūpiyaṃ. 56 Nisīdanaṃ adasakaṃ dīpiṃsu buddhasāsane, Uddhammaṃ ubbinayañca apagataṃ sathusāsane. 57 Athaṃ dhammañca bhidivā vilomāni dīpayiṃsu te, Tesaṃ niggahanathāya bahubuddhassa sāvakā. Mahāvaṃse pana:- * "Ahosi siggavo nāma pure pāṭalināmake, Paññavā 'maccatanayo aṭṭhārasasamotu so. Pāsādesu vasaṃ tīsu chalaḍḍhautusādhusu, Amaccaputtaṃ ādāya caṇḍavajjiṃ sahāyakaṃ. Purisānaṃ dasaddhehi satehi parivārito, Ganvāna kukkuṭārāmaṃ soṇakathera'maddasuṃ." + Tena kho pana samayena vassasatamhi parinibbute bhagavati vesālikā vajjiputtakā vesāliyaṃ dasavathūni dīpenti 1 kappati siṅgiloṇakappo 2 kappati vaṅgulakappo 3 kappati gāmantarakappo 4 kappati āvāsakappo 5 kappati anumatikappo 6 kappati āciṇṇakappo 7 kappati amathitakappo 8 kappati jalohiṃ pātuṃ 9 kappati adasakaṃ nisīdanaṃ 10 kappati jātarūparajatan"ti. Ç. Ka. [SL Page 024] [\x 24/] 58 Dvādasasatasahassā jinaputtā samāgatā, Etasmiṃ sannipātasmiṃ pāmokkhā aṭṭhabhikkhavo. 59 Sathukappā mahānāgā durāsadā mahāgaṇī, Sabbakāmī ca sāḷho ca revato khujjasobhito 60 Vāsabhagāmī sumano ca sāṇavāsī ca sambhuto, Yaso kākaṇḍaputto jinena thomito isi. 61 Pāpānaṃ niggahathāya vesāliyaṃ samāgatā. Vāsabhagāmī ca sumano anuruddhassā'nuvattakā. 62 Avasesā therā'nadassa diṭṭhapubbā tathāgataṃ, Ete sattasatā bhikkhu vesāliyaṃ samāgatā. 63 Vinayaṃ paṭigaṇhanti ṭhapitaṃ buddhasāsane, Sabbepi visuddhacakkhu samāpattamhi kovidā 64 Pannabhārā visaññutā sannipāte samāgatā, Susunāgassa putto so kālāsoko mahīpati. 65 Pāṭaliputte nagaramhi rajjaṃ kāresi khattiyo, Tañca pakkhaṃ labhivāna aṭṭhatherā mahiddhikā. 66 Dasavathūni bhidivā pāpe niddhamayiṃsu te, Niddhamevā pāpabhikkhu maddivā vādapāpakaṃ. 67 Sakavādasodhanathāya aṭṭhatherā mahiddhikā, Arahantānaṃ sattasataṃ uccinivāna bhikkhavo, Varaṃ varaṃ gahevāna akaṃsu dhammasaṅgahaṃ. 68 Kūṭāgārasālāye'ca vesāliyaṃ puruttame, Aṭṭhamāsehi niṭṭhāsi dutiyo saṅgaho aya'nti 1 Dutiyasaṅgahaṃ niṭṭhitaṃ. 69 Nikkaḍḍhitā pāpabhikkhu therehi vajjiputtakā, Aññaṃ pakkhaṃ labhivāna adhammavādī bahujjanā. 70 Dasasahassā samāganvā akaṃsu dhammasaṅgahaṃ, Tasmā'yaṃ dhammasaṅgīti mahāsaṅgīti vuccati. 1 "Sabbe sattasatā bhikkhu anusāsevāna sāsanaṃ, Dasavathūni bhidivā therā te parinimbutā." Pa: dissati. [SL Page 025] [\x 25/] 71 Mahāsaṅgītikā bhikkhu vilomaṃ akaṃsu sāsanaṃ, Bhidivā mūlasaṅgahaṃ aññaṃ akaṃsu saṅgahaṃ. 72 Aññatha saṅgahitaṃ suttaṃ aññatha akariṃsu te, Athaṃ dhammañca bhidiṃsu vinaye nikāyesu pañcasu. 73 Pariyāya desitaṃ cāpi atho nippariyāya desitaṃ, Nītathaṃ ce'va neyyathaṃ ajānivāna bhikkhavo. 74 Aññaṃ sadhāya bhaṇitaṃ aññathaṃ ṭhapayiṃsu te, Byañjanacchāyāya te bhikkhū bahuṃ athaṃ vināsayuṃ. 75 Chaḍḍevāna ekadesaṃ suttaṃ vinaya gambhīraṃ, Patirūpaṃ suttavinayaṃ tañca aññaṃ kariṃsu te. 76 Parivāraṃ athuddhāraṃ abhidhammaṃ chappakaraṇaṃ, Paṭisambhidañca niddesaṃ ekadesañca jātakaṃ, Ettakaṃ vissajjevāna aññāni akariṃsu te. 77 Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ ākappakaraṇīyāni ca, Pakatibhāvaṃ jahevā tañca aññaṃ akaṃsu te 78 Pubbaṅgamā bhinnavādā mahāsaṅgīti kārakā, Tesañca anukāraṇe bhinnavādā bahū ahū. 79 Tato aparakālamhi tasmiṃ bhedo ajāsatha, Gokulikā ekabyohāri dvidhā bhajjitha bhikkhavo. 80 Gokūlikānaṃ dve bhedā aparakālamhi jāyatha, Bahussutikā ca paññatti dvidhā bhijjitha bhikkhavo. 81 Cetiyā ca punavādī mahāsaṅgīti bhedakā, Pañca vādā ime sabbe mahāsaṅgīti mūlakā. 82 Athaṃ dhammañca bhidiṃsu ekadesañca saṅgahaṃ, Gathañca ekadesañhi chaḍḍevā aññaṃ akaṃsu te 83 Nāma liṅgaṃ parikkhāraṃ ākappakaraṇiyāni ca, Pakatibhāvaṃ jahevā tañca aññaṃ akaṃsu te. 84 Visuddhatheravādamhi puna bhedo ajāyatha, Mahiṃsāsakā vajjiputtakā dvidhā bhijjitha bhikkhavo. 85 Vajjiputtakavādamhi catudhā bhedo ajāyatha, Dhammuttarikā bhaddayānikā channāgārikā ca sammiti. [SL Page 026] [\x 26/] 86 Mahiṃsāsakānaṃ dve bhedā aparakālamhi jāyatha, Sabbathivādā dhammaguttā dvidhā bhijjitha bhikkhavo. 87 Sabbathivādānaṃ kassapikā saṅkantikassapikena ca, Suttavādā tato aññā anupubbena bhijjatha. 88 Ime ekādasavādā pabhinnā theravādato, Athaṃ dhammañca bhidiṃsu ekadesañca saṅgahaṃ, Gathañca ekadesañhi chaḍḍevāna akaṃsu te. 89 Nāmaṃ liṅgaṃ parikkhāraṃ ākappakaraṇīyāni ca, Pakatibhāvaṃ jahivā tañca aññaṃ akaṃsu te. 90 Sattarasa bhinnavādā ekavādo abhinnako, Sabbeva'ṭṭhārasa honti 'bhinnavādena te saha, Nigrodhova mahārukkho theravādāna muttamo 91 Anūnama'nadhikaṃ ce'va kevalaṃ jinasāsanaṃ, Kaṇṭakā ciya rukkhamhi nibbattā vādasesakā. 92 Paṭhame vassasate nathi dutiye vassasatantare, Bhinnā sattarasavādā uppannā jinasāsane 93 Hemavatikā rājagirikā siddhathā pubbāparaselikā, Aparo rājagiriko chaṭṭhā uppannā aparāparā* Ācariyakulabhedaṃ niṭṭhitaṃ. * "Vājiriyā cha etehi jambudīpamhi bhinnakā, Dhammarucī sāgaliyā laṅkādīpamhi bhinnakā" mahāvaṃse [SL Page 027] [\x 27/] 1 Anāgate vassasate vassāna'ṭṭhārasāni ca, Uppajjissati so bhikkhu samaṇo paṭirūpako. * 2 Brahmalokā cavivāna uppajjissati mānuse, Jacco brāhmaṇagottena sabbamantāna pāragū. 3 Tisso'tināma nāmena putto moggalisavhayo, Siggavo caṇḍavajjo ca pabbājessanti dārakaṃ. 4 Pabbajito tadā tisso pariyattiṃ ca pāpuṇe,1 Bhidivā tithiyavādaṃ patiṭṭhapessati sāsanaṃ. 5 Pāṭaliputte tadā rājā asoko nāma nāyako, Asusāsati so rajjaṃ dhammiko raṭṭhavaḍḍhano. 6 Brahmalokā cavivāna uppanno mānuse bhave, Jātiyā soḷasavasso sabbamantāna pāragū. 7 Pucchāmi samaṇaṃ pañhaṃ ime pañhe viyākara, Iruvedaṃ yajuvedaṃ sāmavedaṃ nighaṇḍupi, Itihāsapañcamaṃ vedaṃ uggaṇhi so visārado * "Dutiye saṅgahe therā pekkhantā nāgataṃ hi te, Sāsanopaddavaṃ tassa rañño kālamhi addasuṃ. Pekkhantā sakale loke tadupaddavaghātakaṃ, Tissabrāhmaṇa madakkhuṃ aciraṭṭhāyi jīvitaṃ. Te taṃ samupasaṅkamma āyāciṃsu mahāmatiṃ, Manussesūpapajjivā tadupaddavaghātakaṃ. Adā paṭiññaṃ tesaṃ so sāsanujjotanathiko, Siggavaṃ caṇḍavajjiñca avocuṃ dahare yatī. Aṭṭhārasādhikā vassasatā upari hessati, Upaddavo sāsanassa nasamhossāma taṃ mayaṃ Imaṃ tumhādhikaraṇaṃ nopagacchitha bhikkhavo, Daṇḍakammārahā tasmā daṇḍakamma midaṃ hi vo. Sāsanujjotanathāya tissabrahmā mahāmatī, Moggalibrāhmaṇaghare paṭisadhiṃ gahessati. Kāle tumhesu eko taṃ pabbājetu kumārakaṃ, Eko sambuddhavacanaṃ uggaṇhāpetusādhukaṃ" mahāvaṃse 1. Ṛc.l̥: du: ta: pāpuṇi. [SL Page 028] [\x 28/] 8 Therena ca katokāso pañhaṃ pucchi anantaraṃ,1. Paripakkañāṇaṃ manvāna 2 siggavo etadabravī. 9 Ahampi māṇava pañhaṃ pucchāmi buddhadesitaṃ, Yadipi kusalo pañhaṃ byākarohi yathātathaṃ + 10 Bhāsitena saha pañhe na me diṭṭhaṃ na me sutaṃ, Pariyāpuṇāmi taṃ mantaṃ pabbajjā mama ruccati 11 Sambādhāya gharāvāsā nikkamivāna māṇavo, Anagāriyaṃ santibhāvaṃ pabbaji jinasāsane. 12 Sikkhākāmaṃ garucittaṃ caṇḍavajjo bahussuto, Anusāsitha sāmaṇeraṃ navaṅgaṃ sathusāsanaṃ. 13 Siggavo nīharivāna pabbajjāpesi dārakaṃ. Susikkhitaṃ mantadharaṃ caṇḍavajjo bahussuto, Navaṅgaṃ anusāsevā therā te parinibbutā'ti. 14 Cadaguttassa dvevasse catusaṭṭhica siggavo tadā, Aṭṭhapaññāsa vassāni pakuṇḍakassa rājino Upasampanno moggaliputto siggavatherasantike, 15 Tisso moggaliputto ca caṇḍavajjassa santike. Vinayaṃ uggahevāna vimutto padhisaṅkhaye, 16 Siggavo caṇḍavajjoca moggaliputtaṃ mahājutiṃ Vācesuṃ piṭakaṃ sabbaṃ ubhato saṅgahapuṇṇakaṃ, 17 Siggavo ñāṇasampanno moggaliputtaṃ mahājutiṃ, Kavā vinayapāmokkhaṃ nibbuto so chasattati 18 Cadagutto rajjaṃ kāresi vassāni catuvīsati, Tasmiṃ cuddasavassamhi siggavo parinibbuto 1. Ṛc.l̥:pa:du: anantaro 2 Ṛc.l̥:ñāṇaṃ māṇavaṃ pa:ta: mavāya. + "Yassa cittaṃ uppajjati na nirujdhati, tassa cittaṃ nirujdhissati nuppajjissati, yassa cāpana cittaṃ nirujdhassati nuppajjissati, tassa cittaṃ uppajjati na nirujdhatī'ti māṇavo uddhaṃ vā adho vā sarituṃ asakkonto kiṃ nāma bho pabbajita idanti, ābhā"ti. Vinayaṭṭhakathāya bāhira nidāne dissati. [SL Page 029] [\x 29/] 19 Āraññako dhutavādo appiccho kānane rato, Sabbaso sorato danto saddhamme pāramī gato 20 Pantasenāsane ramme ogāhevā mahāvanaṃ, Eko adutiyo sūro sīho'va girigabbhare. 21 Dhammāsokassa chavasse chasaṭṭhi moggaliputto ahu, Aṭṭhacattārisa vassāni muṭasīvassa rājino. 22 Mahido upasampanno moggaliputtassa santike, Uggahesi vinayaṃ ca upāli buddha santike. 23 Dāsako vinayaṃ sabbaṃ upālitherasantike, Uggahevāna vācesī upajdhāyo ca sāsane. 24 Vācesi dāsako thero vinayaṃ soṇakassapi, Pariyāpuṇivā vācesi upajdhāyassa santike. 25 Soṇako buddhisampanno dhammavinayakovido, Vācesi vinayaṃ sabbaṃ siggavassa anuppadaṃ. 26 Siggavo caṇḍavajjo ca soṇakasaddhivihārikā, Vācesi vinayaṃ thero ubho saddhivihārike. 27 Tisso moggaliputto ca caṇḍavajjassa santike, Vinayaṃ uggahevāna vimutto upadhisaṅkhaye. 28 Moggaliputto upajdhāyo mahidaṃ saddhivihārikaṃ, Vācesi vinayaṃ sabbaṃ theravādaṃ anūnakaṃ. 29 Parinibbute sambuddhe upālithero mahājuti, Vinayaṃ tāva vācesi tiṃsavassaṃ anūnakaṃ. 30 Saddhivihārikaṃ theraṃ dāsakaṃ nāma paṇḍitā, Vinayaṭṭhāne ṭhapevāna nibbuto so mahāmati. 31 Dāsako soṇakaṃ theraṃ saddhivihāriṃ anuppadaṃ, Kavā vinayapāmokkhaṃ catusaṭṭhimhi nibbuto. 32 Soṇako chaḷabhiññāṇo siggavaṃ ariyatrajaṃ, Vinayaṭṭhāne ṭhapevāna chasaṭṭhimhi ca nibbuto. 33 Siggavo ñāṇasampanno moggaliputtaṃ ca dārakaṃ, Kavā vinayapāmokkhaṃ nibbuto so chasattati. 34 Tisso moggaliputto ca mahidaṃ saddhivihārikaṃ, Kavā vinayapāmokkhaṃ chāsīti vassamhi nibbuto. [SL Page 030] [\x 30/] 35 Catusattati upāli ca catusaṭṭhi ca dāsako, Chasaṭṭhi soṇako thero siggavo tu chasattati, Asīti moggaliputto sabbesaṃ upasampadā. 36 Sabbakālamhi pāmokkho vinaye upālipaṇḍito, Paññāsaṃ dasako thero catucattārīsaṃ ca soṇako. 37 Pañcapaññāsavassaṃ siggavassa aṭṭhasaṭṭhimoggaliputtavhayo, Udayo soḷasavassāni rajjaṃ kāresi khattiyo. 38 Chavasse udayabhaddamhi upālithero nibbuto, Susunāgo dasavassaṃ rajjaṃ kāresi issaro. 39 Aṭṭhavasse susunāgamhi dāsako parinibbuto, Susunāgassaccayena honti te dasa bhātaro. 40 Sabbe bāvīsatī vassaṃ rajjaṃ kāresuṃ caṃsato, Imesaṃ chaṭṭhe vassānaṃ soṇako parinibbuto 41 Cadagutto rajjaṃ kāresi vassāni catuvīsati, Tasmiṃ cuddasavassamhi siggavo parinibbuto. 42 Bidusārassa yo putto dhammāsoko mahāyaso, Vassāni sattatiṃsampi rajjaṃ kāresi khattiyo. 43 Asokassa chavīsativasse moggaliputtasavhayo, Sāsanaṃ jotayivāna nibbuto āyusaṅkhaye 44 Catusattati vassamhi thero upālipaṇḍito, Saddhivihārikaṃ theraṃ dāsakaṃ nāma paṇḍitaṃ. 45 Vinayaṭṭhāne ṭhapevāna nibbuto so mahāgaṇī, Dāsako soṇakaṃ theraṃ saddhivihāriṃ anuppadaṃ. 46 Kavā vinayapāmokkhaṃ catusaṭṭhimhi nibbuto, Soṇako chaḷabhiññāṇo siggavaṃ ariyatrajaṃ. 47 Vinayaṭṭhāne ṭhapevāna chasaṭṭhimhi parinibbuto, Siggavo ñāṇasampanno moggaliputtaṃ ca dārakaṃ, Kavā vinayapāmokkhaṃ nibbuto so chasattati. 48 Tisso moggaliputto so mahidaṃ saddhivihārikaṃ, Kavā vinayapāmokkhaṃ asītivassamhi nibbuto. Pañcamo paricchedo. Bhāṇavaraṃ pañcamaṃ niṭṭhitaṃ. [SL Page 031] [\x 31/] dīpavaṃse-chaṭṭho paricchedo. 1 Dve satāni ca vassāni aṭṭhārasādhikāni ca, 1 Sambuddhe parinibbute abhisitto piyadassano 2 Āgatā rājaiddhiyo abhisitte piyadassane, Pharati puññatejaṃ ca uddhaṃ adho ca yojanaṃ. 3 Jambudīpe mahārajje balacakke pavattati, Vaso anotatto daho 2 himavā pabbatamuddhati. 4 Sabbosadhena saṃyuttā soḷasa mpi kumbhiyo, Tadā devasikaṃ niccaṃ devā abhiharanti te 5 Nāgalatā dantakaṭṭhaṃ sugadhaṃ pabbateyyakaṃ, Mudusiniddhaṃ madhuraṃ rasavantaṃ manoramaṃ, Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te 6 Āmalakaṃ osadhaṃ ca sugadhaṃ pabbateyyakaṃ, Mudusiniddhaṃ rasavantaṃ mahābhūtesu paṭṭhitā, Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te 7 Dibbapānaṃ ambapakkañca rasavantaṃ sugadhakaṃ, Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te 8 Chaddantadahā 3 pañcavaṇṇaṃ pāpuraṇanivāsanaṃ, Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te 9 Sisanāhāṇagadhacuṇṇaṃ 4 tathā cā'nuvilepanaṃ, Mudukaṃ pārupathāya sumanadussaṃ asuttakaṃ. 10 Mahārahaṃ añjanañca sabbaṃ taṃ nāgalokato, Tadā devasikaṃ niccaṃ nāgarājā haranti te. 11 Ucchuyaṭṭhi pugamattaṃ pītakaṃ hathapuñchanaṃ,+ Tadā devasikaṃ niccaṃ devatā'bhiharanti te. 12 Navavāhasahassāni suvā haranti sāliyo,5 Te sāli nithusakaṇe udurehi visodhitā, Makkhitā madhukaṃ karuṃ acchā kūṭamhi koṭayuṃ. 1. Ṛc.l̥:pa:du: aṭṭhārasavassāni ca 2. Pa:du:ta: anotattodakaṃ yeva. 3. Pa:dahato. 4. Ṛc.l̥: sīsaṃhāna. 5. Ṛc.l̥:pa: sāliyo udurehi visodhitā. + "Marantā nagare tasmiṃ migasūkarapakkhino, Āganvā mahānasaṃ sayameva maranti ca' mahāvaṃse. [SL Page 032] [\x 32/] 13 Sakuṇā suvaggajātā karavīkā madhurassarā, Asokapuññatejena sadā sāventi mānuse. 14 Kappāyuko mahānāgo catubuddha paricārako, Suvaṇṇasaṅkhalikābaddho puññatejena āgato. 15 Pūjesi rattamālehi piyadassi mahāyaso, Vipāko piṇḍapātassa paṭiladdho sudassano. 16 Cadaguttassā'yaṃ nattā bidusārassa atrajo, Rājaputto tadā āsi ujjenikaramolino. 17 Anupubbena gacchanto vedissa nagaraṃ gato, Tatrāpi ca seṭṭhidhītā devī nāmā'ti vissutā, Tassa saṃvāsamavāya ajāyi puttamuttamaṃ. 18 Mahido saṅghamittā ca pabbajjaṃ samarocayuṃ, Ubhopi pabbajivāna bhidiṃsu bhavabadhanaṃ. 19 Asoko rajjaṃ kāresi pāṭaliputte puruttame Abhisitto tīṇi vassāni pasanno buddhasāsane 20 Yadā ca parinibbāyi sambuddho upavattane, Yadā ca mahido jāto moriyakulasambhavo, Ethantare yaṃ gaṇitaṃ vassaṃ bhavati kittakaṃ. 21 Dve vassasatāni honti catuvassaṃ panu'ttari, Samantaramhi so jāto mahido asokatrajo. 22 Mahidadasavassamhi pitā bhāte aghātayi, Jambudīpaṃ'nusāsento catuvassaṃ atikkami. 23 Hanvā ekasate bhāte vaṃsaṃ kavāna ekato, Mahidacuddasame vasse asokaṃ abhisiñcayuṃ. 24 Asokadhammo 'bhisitto paṭiladdhā ca iddhayo, Mahātejo puññavanto dīpekacakkavatti so 25 Paripuṇṇavīsavassamhi piyadassā 'bhisiñcayuṃ, Pāsaṇḍaṃ parigaṇhanto tīṇi vassaṃ atikkami. 26 Dvāsaṭṭhi diṭṭhigatikā pāsaṇḍā channavutikā, Sassataucchedamūlā sabbe dvīhi patiṭṭhitā 27 Nigaṇṭhā 'celakā ceti itarā paribbājakā, Itarā brāhmaṇā'ti ca aññe ca puthuladdhikā. 1.Ṛc.l̥: cakkapavattako. 2.Ṛc.l̥: dvasaṭṭhi. 3.Ṛc.l̥: ceva, 4. Ekūṇasate. Mahāvaṃse. [SL Page 033] [\x 33/] 28 Nīyanti sassatucchede sammuḷhe hīnadiṭṭhike, Ito bahiddhā pāsaṇḍe tithiye nānādiṭṭhike. 29 Sārāsāraṃ gavesanto puthuladdhi nimantayi, Tithigaṇe 1 nimantivā pavesevā nivesanaṃ, Mahādānaṃ padavāna pañhaṃ pucchi anuttaraṃ. 30 Pañhaṃ puṭṭhā nasakkonti vissajjetu sakābalaṃ, Ambaṃ puṭṭho labujaṃ vā byākariṃsu apaññakā. 31 Anumattampi sabbesaṃ alaṃ 2 te puna desanaṃ, Bhidivā sabbapāsaṇḍe harivā puthuladdhike. 32 Iti rājā vicintesi aññepi ke labhāmase, Ye loke arahanto ca arahattamaggañca passanti, 33 Saṃvijjanti ime loke na yimaṃ lokaṃ asuññataṃ. Kadāhaṃ sappurisānaṃ dassanaṃ upasaṅkame. 34 Tassa subhāsitaṃ suvā rajjaṃ demi sajīvitaṃ, Iti rājā vicintento dakkhiṇeyye napassati 35 Niccaṃ gavesati rājā sīlavante supesale, Caṅkamantamhi pāsāde pekkhamāno bahujjane, Rathiyā piṇḍāya carantaṃ nigrodhaṃ samaṇa maddasa. 36 Pāsādikaṃ abhikkantaṃ paṭikkantaṃ vilokitaṃ, Okkhittacakkhusampannaṃ 3 arahantaṃ santamānasaṃ. 37 Uttamadamathappattaṃ dantaṃ guttaṃ surakkhitaṃ, Kulagaṇe asaṃsaṭṭhaṃ nabhe cadava nimmalaṃ. 38 Kesarīva asantāsaṃ aggikkhadhaṃva tejitaṃ, Garuṃ durāsadaṃ dhīraṃ santacittaṃ samāhitaṃ, 39 Khīṇāsavaṃ sabbaklesasodhitaṃ purisuttamaṃ, Cāravihārasampannaṃ sampassi 4 samaṇuttamaṃ. 40 Sabbaguṇāgataṃ nigrodhaṃ pubbasahāyaṃ vicintayi, Pubbe suciṇṇakusalaṃ ariyamaggaphale ṭhitaṃ Rathiyā piṇḍāya carantaṃ 5 passivā so vicintayī. 1. Pa:ta: tithiya 2. Ṛc.l̥: ahaṃ. 3. Ṛc.l̥: du: ta: ukkhitta. 4. Ṛc.l̥. Sampassaṃ. 5. Ṛc.l̥: "muniṃ moneyya vussati jigiṃsamāno sadhīro cintayī"ti dissati. [SL Page 034] [\x 34/] 41 Buddho loke arahā jinasāvako Lokuttaramaggaphale patiṭṭhito, Mokkhañca nibbānagato asaṃsayaṃ Aññataro esa thero guruttamo. 42 So pañcapitipasādaṃ paṭi labhi Uḷāraṃ pāmojja manappasādito, Nidhiṃva laddhā adhano pamodito Iddho mano icchitaṃva sakkopamo 43 Āmantayī aññatareka maccaṃ Hada bhikkhantaṃ taramānarūpaṃ, Nayehi pāsādikaṃ santavuttiṃ Nāgova yantaṃ rathiyā kumāraṃ. 44 Rājā pasādavipulaṃ paṭi labhi Udaggahaṭṭho manasā'bhicintayi, Nissaṃsayaṃ kho uttamadhammapatto Adiṭṭhapubbo ayaṃ purisuttamo. 45 Vīmaṃsamāno punadeva mabravī Supaññattaṃ āsana metha sathataṃ, Nisīdasi pabbajita va māsane Mayā anuññātaṃ tayā 1 bhipathitaṃ. 46 Ādāya rañño vacanaṃ padakkhiṇaṃ Hathe gahevā abhiruyha āsanaṃ, Nisīdi pallaṅkavare asantāso Sakkova devarājā paṇḍukambale. 47 Vicintayī rājā yamaggadārako Niccalo asantāsi ca athinu taṃ, Disvā rājā taṃ taruṇaṃ kumārakaṃ Ariyavatta parihārakaṃ varaṃ. 48 Susikkhitaṃ dhammavinayakovidaṃ Asantasaṃ santaguṇādhivāsitaṃ, Supārutākappadharaṃ jinatrajaṃ Pasannacitto punadeva mabravī. 1. Ṛc.l̥: tassābhi. [SL Page 035] [\x 35/] 49 Desehi dhammaṃ tava sikkhitaṃ mama Vameva sathā anusāsitaṃ tayā, Karomi tuyhaṃ vacanaṃ mahāmuni Anusāsatu desanaṃ maṃ suṇoma. 50 Suvāna rañño vacanaṃ sutejitaṃ Navaṅgasathe paṭisambhidhaṭṭhite, Viloḷayī tepiṭakaṃ mahārahaṃ Ta maddasa appamādasudesanaṃ.* 51 "Appamādo amatapadaṃ pamādo maccuno padaṃ, Appamattā na mīyanti ye pamattā yathā matā" 52 Nigrodhadhīraṃ anumodayantaṃ Rājā vijānīya tamaggahetuṃ, Ye keci sabbaññèbuddhadesitā Sabbesaṃ dhammānaṃ imassa mūlakā. 53 Ajjeva tumhe saraṇaṃ upemi Buddhañca dhammaṃ saraṇaṃ ca saṅghaṃ, Saputtadāro sahañātakajjano Upāsakattaṃ paṭi vedayāmi taṃ. 54 Saputtadāro saraṇe patiṭṭhito Nigrodhakalyāṇamittassa 1 āgamā, Pūjemi caturo satasahassarūpiyaṃ Aṭṭhaṭṭhakaṃ niccabhattañca theraṃ. 55 Tevijjā iddhipattā ca cetopariyakovidā, Khīṇāsavā arahanto bahū buddhassa sāvakā 56 Theraṃ avoca punade'va rājā 2 Icchāmi saṅgharatanassa dassanaṃ, Samāgamaṃ 3 sannipatanti yāvatā Abhivādayāmetha suṇāmi dhammaṃ 57 Samāgatā saṭṭhisahassa bhikkhū Dūtā ca rañño paṭivedayiṃsu, Saṅgho mahāsannipāte sutuṭṭho Gacchāhi vaṃ icchasi saṅghadassanaṃ. * "Tassa'ppamādavaggaṃ so sāmaṇero abhāsatha, Taṃ suvā bhūmipālo so pasanno jinasāsane" mahāvaṃse. 1. Ṛc.l̥: kalyāṇimitassa. 2. Pa:ta: nimittaāgami, 3. Ṛc.l̥: samāgamaṃ. Ṛc.l̥: nagaramhī [SL Page 036] [\x 36/] 58 Dūtassa vacanaṃ suvā asokadhammo mahīpati, Āmantayī ñātisaṅghamittāmacce ca badhave. 59 Dakkhiṇadānaṃ dassāma mahāsaṅghasamāgame, Karoma veyyāvatikaṃ yathāsattiṃ yathābalaṃ. 60 Maṇḍapaṃ āsanaṃ udakaṃ upaṭṭhānaṃ dānabhojanaṃ, Paṭiyādentu me khippaṃ dānārahaṃ anucchaviṃ. 61 Sūpeyyabhattakārā ca suci yāgu susaṅkhatā, Paṭiyādentu me khippaṃ manuññaṃ bhojanaṃ suciṃ 62 Mahādānañca dassāmi bhikkhusaṅghe guṇuttame, Nagare bheriyo vajjantu vīthiyo samajjantu te. 63 Vikirantu vālukaṃ setaṃ pupphañca pañcavaṇṇakaṃ, Mālagghiyaṃ toraṇañca kadalī puṇṇaghaṭaṃ subhaṃ. 64 Utukkamaparaṃ thūpaṃ 1 ṭhapayantu tahiṃ tahiṃ, Vathehi ca dhajaṃ kavā badhayantu tahiṃ tahiṃ 65 Mālādāmasamāyuttā sobhayantu imaṃ puraṃ, Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā aññakulāsu ca 66 Vathaṃ ābharaṇaṃ pupphaṃ nānālaṅkārabhūsitā, Ādāya dīpaṃ jalamānaṃ gacchantu saṅghadassanaṃ. 67 Sabbañca tālāvacaraṃ 2 nānākulāca sikkhitā, Vajjantu vaggusavanīyā 3 susirā maddalāni ca. 68 Laṅkārakāmadā ce'va sothiyā naṭanāṭakā, Sabbe saṅghaṃ upayantu bhāsayantu samāgataṃ. 69 Pupphañca anekavidhaṃ puṇṇaghaṭañca anekadhā, Vaṇṇakaṃ ce'va karontu pūjaṃ anekarāsiyo. 70 Nagarassa paṭihāra mantare Dānaṃ sabbaṃ paṭiyantu pathitaṃ, Pūjaṃ samādāya raṭṭhavāsikā Rattiṃdivaṃ tiyāma asesato. 1. Pa:du:ta: ussāpitadhajaṃ thūpaṃ. Ussāpetu tahiṃ tahiṃ. 2. Ṛc.l̥: gadhabbā. 3. Ṛc.l̥: sussarāgacchantu aggavaraṃ saṅghadassanaṃ. [SL Page 037] [\x 37/] 71 Taṃ rattiyā accayena bhattaṃ sakasivesane, Paṇītarasasampannaṃ paṭiyādevāna khattiyo. 72 Sāmacce saparivāre āṇāpesi mahāyaso, Gadhamālā pupphakūṭaṃ pupphachattadhajaṃ bahuṃ. 73 Divā dīpaṃ jalamānaṃ abhiharantu mahājanā, Yāvatā mayā āṇattā tāvatā abhiharantu te. 74 Imamhi nagare sabbe negamā ca catuddisā, Sabbeva rājaparisā sayoggabalavāhanā. 75 Sabbe maṃ anugacchantu bhikkhusaṅghassa dassanaṃ, Mahatā rājānubhāvena nīyyāsi rājakuñjaro. 76 Sakkova nadanuyyānaṃ evaṃ sobhi mahīpati, Ganvā rājā taramāno 1 bhikkhusaṅghassa santike. 77 Abhivādevāna sammodi vedajāto katañjali, Ārocayī bhikkhusaṅghaṃ mama'thā yānukampatu.2 78 Yāva bhikkhū anuppatte sabbe anto nivesane, Saṅghassa pitaraṃ theraṃ pattaṃ ādāya khattiyo. 79 Pūjamāno bahu pupphehi pāvisi nagaraṃ varaṃ, Nivesanaṃ pavesevā nisīdāpevāna āsane. 80 Yāguṃ nānāvidhaṃ khajjaṃ bhojanaṃ ca mahārahaṃ, Adāsi payatapāṇi yāvadathaṃ yadicchakaṃ. 81 Bhuttāvī bhikkhusaṅghassa onītapattapāṇino, Ekamekassa bhikkhuno adāsi yugasāṭakaṃ. 82 Pādasambhañjanaṃ telaṃ chattaṃ cāpi upāhanaṃ, Sabbaṃ samaṇaparikkhāraṃ adāsi phāṇitaṃ madhuṃ. 83 Parivārevāna nisīdi dhammāsoko mahīpati, Nisajja rājā pavāresi bhikkhusaṅghassa paccayaṃ. 84 Yāvatā bhikkhu icchanti tāva demi yadicchakaṃ, Santappevāna 3 sakkaccaṃ sampavārevāna paccaye. 85 Tato pucchiṃ sugambhīraṃ dhammakkhadhaṃ sudesitaṃ, Athi bhante paricchedo desitā'diccabadhunā. 1. Ṛc:l̥: ganvāna rājā taramānarūpo 2. Ṛc.l̥: mamathaṃ. 3. Ṛc.l̥: parikkhārena. [SL Page 038] [\x 38/] 86 Nāmaṃ liṅgaṃ vibhattiñca koṭṭhāsañcā'pi saṅkhataṃ, Ettakaṃ'va dhammakkhadhānaṃ 1 gaṇanaṃ athi pavediya. 87 Athi rājā gaṇivāna desitā'diccabadhunā, Suvibhattaṃ supaññattaṃ suniddiṭṭhaṃ sudesitaṃ. 88 Sahetuṃ athasampannaṃ khalitaṃ nathi subhāsitaṃ, Satipaṭṭhānaṃ sammappadhānaṃ iddhipādañca idirayaṃ. 89 Balaṃ bojdhaṅgaṃ maggaṅgaṃ suvibhattaṃ sudesitaṃ, Evaṃ sattappabhedañca bodhipakkhiya muttamaṃ. 90 Lokuttaraṃ dhammavaraṃ navaṅgaṃ sathusāsanaṃ, Vithāritaṃ suvibhattaṃ desesi dīpaduttamo. 91 Caturāsītisahassāni dhammakkhadhaṃ anūnakaṃ, Pāṇinaṃ anukampāya desitā 'diccabadhunā 92 Amatuttamaṃ varadhammaṃ saṃsāraparimocanaṃ, Sabbadukkhakkhayaṃ maggaṃ desesi amatogadhaṃ. 93 Suvāna vacanaṃ rājā bhikkhusaṅghassa bhāsitaṃ, Pāmojjahāsabahulo vedajāto narāsabho. Sarājikā 2 parisāya imaṃ vākyaṃ udāhari 94 Caturāsīti sahassāni paripuṇṇaṃ anūnakaṃ, Desitaṃ buddhaseṭṭhassa dhammakkhadhaṃ mahārahaṃ. 95 Caturāsīti sahassāni ārāmaṃ kārayāmahaṃ,3 Ekekadhammakkhadhassa ekekārāmaṃ pūjayaṃ. 96 Channavutikoṭidhanaṃ vissajjevāna khattiyo, Tameva divasaṃ rājā āṇāpesi 4 ca tāvade. 97 Tasmiṃ kāle jambudīpe nagaraṃ caturāsītiyo, Ekekanagaraṭṭhāne paccekā'rāmaṃ kārayī. 98 Anto tīṇi ca vassāni vihāraṃ kavāna khattiyo, Pariniṭṭhite ārāme pūjaṃ sattāha kārayi. Chaṭṭhamo paricchedo. Bhāṇavāraṃ chaṭṭhamaṃ. 1. Ṛc.l̥: dhammakkhadhānaṃ. 2. Pa:ta: sarājikāya 3. Ṛc.l̥: kārayiṃ ahaṃ. 4.Pa:du: mahājane 5. Ṛc.l̥: pariniṭṭhitamhi. 6. Ṛc.l̥: samaye. [SL Page 039] [\x 39/] 1 Mahāsamāgame hoti jambudīpasamantato, Bhikkhū asītikoṭiyo bhikkhunīchannavutisahassiyo. 2 Bhikkhū ca bhikkhuniyo ca chalabhiññā bahutarā, Bhikkhū iddhānubhāvena samaṃ kavā mahītalaṃ. 3 Lokavivaraṇaṃ kavā dassesuṃ pūjiye mahe, Asokārāme ṭhito rājā jambudīpaṃ avekkhati. 4 Bhikkhū iddhānubhāvena asoko sabbatha passati, Addasa vihāraṃ sabbaṃ sabbatha mahiyaṃ kataṃ. 5 Dhajaṃ ussāpitaṃ pupphaṃ toraṇañca mālagghiyaṃ, Kadalīpuṇṇaghaṭañceva nānāpupphasamohitaṃ. 6 Addasa dīpamaṇḍalaṃ vibhūsantaṃ catuddisaṃ, Pamodito haṭṭhamanopekkhantovattate mahe 7 Samāgate bhikkhusaṅghe bhikkhunī ca samāgate, Mahādānañca paññattaṃ diyamāne vanibbake 8 Caturāsīti sahassāni vihāre disvāna pūjite, Asoko'pi attamano bhikkhusaṅghaṃ pavedayi. 9 Ahañca bhante dāyādo sathubuddhassa sāsane, Bahu mayhaṃ pariccāgo sāsane sāravādino 10 Channavutikoṭiyo ca vissajjevā mahādhanaṃ, Caturāsīti sahassāni ārāmaṃ kāritā mayā. 11 Pūjāya dhammakkhadhassa buddhaseṭṭhassa desite, Cattāri satasahassāni devasikaṃ pavattayi. 12 Ekañca cetiyaṃ pūjaṃ ekaṃ nigrodhasavhayaṃ, Ekañca dhammakathikānaṃ ekaṃ gilānapaccayaṃ. 13 Dīyati devasikaṃ niccaṃ mahāgaṅgāva odanaṃ, Añño koci pariccāgo bhiyyo mayhaṃ navijjati. 14 Saddhā mayhaṃ daḷhatarā tasmā dāyādo sāsane, Suvāna vacanaṃ rañño dhammāsokassa bhāsitaṃ. 15 Paṇḍito sutasampanno nipuṇathavinicchayo, Saṅghassa tesu vihāraṃ anuggahathāya sāsanaṃ. 16 Anāgate ca addhāne pavattiṃ ñavā vicakkhaṇo, Byākāsi moggalīputto dhammāsokena pucchitaṃ. [SL Page 040] [\x 40/] 17 Paccayadāyako nāma sāsane paribāhiro, 1 Yassa puttaṃ vā dhītaraṃ vā urasmiṃ jātamavayaṃ 18 Pabbājesi cajevāna sove dāyādo sāsane, Suvāna vacanaṃ rājā dhammāsoko mahīpati. 19 Mahidakumāraṃ puttaṃ saṅghamittañca dhitaraṃ, Ubho āmantayī rājā dāyādo homi sāsane. 20 Suvāna pituno vākyaṃ ubho puttādhivāsayuṃ, Suṭṭhu deva sampaṭicchāma karoma vacanaṃ tava. 21 Pabbājehi 2 ca no khippaṃ dāyādo hohi sāsane, Paripuṇṇavīsativasso mahido asokatrajo 22 Saṅghamittā ca jātiyā vassaṃ aṭṭhārasaṃ bhave, Chavassamhi asokassa ubho pabbajitā pajā. 23 Tathe'va upasampanno mahido dīpajotako, Saṅghamittā tadāyeva sikkhāyo'va samādiyi. 24 Ahu moggaliputto'va theravādo mahāgaṇī, Catupaññāsavassamhi dhammāsoko abhisitto 25 Asokassābhisittato chasaṭṭhi moggalisavhayo, Tato mahido pabbajito moggaliputtassa santike, Pabbājesi mahādevo majdhanto upasampade. 26 Ime te nāyakā tīṇi mahidassā'nukampakā, Moggaliputto upajdhāyo mahidaṃ dīpajotakaṃ. 27 Vācesi piṭakaṃ sabbaṃ athaṃ dhammañca kevalaṃ, Asokassa dasavassamhi mahido catuvassiko 28 Sabbaṃ sutapariyattiṃ gaṇū pācariyo 3 ahū, Sudesitaṃ suvibhattaṃ ubho saṅgahasuttakaṃ 29 Mahido theravādakaṃ uggahevāna dhārayi, Vinīto moggaliputto mahidaṃ asokatrajaṃ 30 Tisso vijjā chaḷabhiññā caturo paṭisambhidā, Tisso moggaliputto ca mahidaṃ saddhivihārikaṃ. 1. Ṛc.l̥. Paṭibāhiro. 2. Pa:du: pabbājesi. 3. Ṛc.l̥: gaṇīpācariyo. [SL Page 041] [\x 41/] Āgamapiṭakaṃ sabbaṃ sikkhāpesi nirantaraṃ. 31 Tīṇi vassamhi nigrodho catuvassamhi bhātaro, Chavassamhi pabbajito mahido asokatrajo. 32 Kontiputtā ubho therā tisso cā'pi sumittako, Aṭṭhavassamhi sokassa parinibbiṃsu mahiddhikā.* 33 Ime kumārā pabbajitā ubho therā ca nibbutā, Upāsakattaṃ desiṃsu khattiyā brāhmaṇā bahū. 34 Mahālābho ca sakkāro uppajji buddhasāsane, Pahīṇalābhasakkārā tithiyā puthuladdhikā. 35 Paṇḍaraṅgā jaṭilā ca nigaṇṭhā'celakādikā, Aṭṭhaṃsu sattavassāni ahosi vagguposatho. 36 Ariyā pesalā lajji na pavisanti uposathaṃ, Sampatte ca vassasate vassaṃ chattiṃsa satāni ca. 37 Saṭṭhibhikkhūsahassāni asokārāme vasiṃsu te, Ājīvakā aññaladdhikā nānā dūsenti sāsanaṃ. 38 Sabbe kāsāvavasanā dūsenti jinasāsanaṃ, Bhikkhusahassaparivuto chaḷabhiñño mahiddhiko. * "Pure pāṭaliputtamhā vane vanacaro caraṃ." "Kuntakinnariyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappayī kira, Tena saṃvāsamavāya sā putte janayī duve. Tisso jeṭṭho kaṇiṭṭhotu sumitto nāma nāmato, Mahāvaruṇatherassa kāle pabbajjasantike. Arahattaṃ pāpuṇiṃsu chaḷabhiññā guṇaṃ ubho, Pāde kīṭavisenā'si phuṭṭho jeṭṭho savedano, Āha puṭṭho kaṇiṭṭhona bhesajjaṃ pasataṃ ghataṃ, Rañño nivedanaṃ thero gilānavattato'pi so. Sappiyathañca caraṇaṃ pacchābhattaṃ paṭikkhipi, Piṇḍāya ce caraṃ sappiṃ labhase vaṃ tamāhara. Iccāha tissathero so sumittaṃ theramuttamaṃ, Piṇḍāya caratā tena na laddhaṃ pasataṃ ghataṃ. Sappīkumhasatenāpi vyādhijāto asādhiyo, Teneva vyādhinā thero patto āyukkhayantikaṃ. [SL Page 042] [\x 42/] 39 Moggaliputto mahāpañño paravādappamaddano,1 Theravādaṃ daḷhaṃ kavā saṅgahaṃ tatiyaṃ kato. 40 Maddivā nānāvādāni nīharivā alajjino 2, Sāsanaṃ jotayivāna kathāvathuṃ pakāsayi 41 Tassa moggaliputtassa mahido saddhivihāriko, Upajdhāyassa santike saddhammaṃ pariyāpuṇī. 42 Nikāye pañca vācesi sattace'va pakaraṇe, Ubhato vibhaṅgaṃ vinayaṃ parivāraṃ ca khadhakaṃ Uggahi vīro nipuṇo upajdhāyassa santike'ti. 43 Nikkhante dutiye vassasate vassāni chattiṃsati, Puna bhedo ajāyitha theravādāna'muttamo 44 Pāṭaliputtanagaramhi rajjaṃ kāresi khattiyo, Dhammāsoko mahārājā pasanno buddhasāsane. 45 Mahādānaṃ pavattesi saṅghe guṇavaruttame, Cattāri satasahassāni ekāhene'va nissaji. 46 Cetiyassa yajā ekaṃ dhammassa savanassa ca, Gilānānañca paccayaṃ ekaṃ saṅghassa nissaji. 47 Tithiyā lābhaṃ disvāna sakkārañca mahārahaṃ, Saṭṭhimattasahassāni theyyasaṃvāsakā ahū. 48 Asokārāmavihāramhi pātimokkho paricchiji, Kārāpento pātimokkhaṃ amacco ariyeghātayi. 3 49 Tithiye niggahathāya bahū buddhassa sāvakā, Saṭṭhimattasahassāni jinaputtā samāgatā Ovadivappamādena nibbātuṃ mānasaṃ akā, Ākāsamhi nisīdivā tejodhātuvasena so. Yathāruci adhiṭṭhāya-pe-tenāpi ca mahājano, Kuntiputtā duve therā te lokahitakārino. Nibbāyiṃsu asokassa raññovassa'mhi aṭṭhame, Tatoppabhūti saṅghassa lābhotīva mahā ahū" mahāvaṃse. 1. Ṛc.l̥:ta: "moggaliputto gaṇapāmokkho akāsi dhammasaṅgahaṃ" 2. Pa:ta:pa:Ṛc.l̥:bahū. 3. Du Ṛc.l̥: ariyānaṃ aghātayi [SL Page 043] [\x 43/] 50 Etasmiṃ sannipātamhi thero moggaliatrajo, Sathukappo mahānāgo paṭhavyā nathi īdiso. 51 Ariyānaṃ ghātitaṃ kammaṃ rājā theraṃ apucchatha, Pāṭihīraṃ karivāna rañño kaṅkhaṃvinodayi. 52 Therassa santike rājā uggahevāna sāsanaṃ, Theyyasaṃvāsabhikkhuno nāseti liṅganāsanaṃ. 53 Tithiyāsakavādena pabbajivā anādarā, Buddhavacanaṃ bhidiṃsu visuddhakañcanaṃ iva. 54 Sabbe'pi te bhinnavādā vilomā theravādato, Tesañca niggahathāya sakavādavibodhanaṃ 1 55 Desesi thero abhidhammaṃ kathāvathuppakaraṇaṃ, Niggaho īdiso nathi paravādappamaddanaṃ 56 Desevā thero abhidhammaṃ kathāvathuppakaraṇaṃ, Sakavādasodhanathāya sāsanaṃ dīghakālikaṃ. 57 Arahantānaṃ sahassaṃ uccinivāna nāyako, Varaṃ varaṃ gahevāna akāsi dhammasaṅgahaṃ. 58 Asokārāmavihāramhi dhammarājena kārite, Navamāsehi niṭṭhāsi tatiyo saṅgaho ayanti. Tatiyasaddhammasaṅgahaṃ niṭṭhitaṃ. Sattamo paricchedo. Bhāṇavāraṃ sattamaṃ. 1 Moggaliputto dīghadassī sāsanassa anāgate, Paccantamhi patiṭṭhānaṃ disvā dibbena cakkhunā. 2 Majdhantikādayo there pāhesi attapañcame, Sāsanassa patiṭṭhāya paccante sattavuddhiyā. 3 Paccattakānaṃ desānaṃ anukampāya pāṇinaṃ, Pabhātukā balappattā desetha dhammamuttamaṃ. Ṛc.l̥: virocanaṃ. [SL Page 044] [\x 44/] 4 Ganvā gadhāra visayaṃ majdhantiko mahāisi, Kupitaṃ nāgaṃ pasādevā mocesi badhanā bahu 5 Ganvāna raṭṭhaṃ mahisaṃ mahādevo mahiddhiko, Codivā nirayadukkhena mocesi badhanā bahu. 6 Athāparo'pi rakkhito vikubbaṇesu kovido, Vehāsaṃ abbhugganvāna desesi anamataggiyaṃ. 7 Yonakadhammarakkhitathero nāma mahāmati, Aggikkhadhopamasutta-kathāya aparantakaṃ, Mahādhammarakkhitathero mahāraṭṭhaṃ pasādayi. 8 Nāradakassapajātakakathāya ca mahiddhiko, Mahārakkhitatheropi yonakalokaṃ pasādayi. 9 Kālakārāmasuttanta-kathāya 1 ca mahiddhiko, Kassapagotto 2 yo thero majdhimo 3 ca durāsado 10 Sahadevo mūlakadevo 4 yakkhagaṇaṃ pasādayuṃ, Kathesuṃ tatha suttantaṃ dhammacakkappavattanaṃ 11 Suvaṇṇabhūmiṃ ganvāna soṇuttaro 5 mahiddhiko, Niddhamevā pisācepi 6 mocesi badhanā bahu. 12 Laṅkādīpavaraṃ ganvā mahido attapañcamo, Sāsanaṃ thāvaraṃ kavā mocesi badhanā bahu.* Nānādesa pasādo nāma Aṭṭhamo paricchedo. Bhāṇavāraṃ aṭṭhamaṃ. 1. Du:ta: kālakārāmasuttantaṃ kathāpesimahiddhiko. 2. Ṛc.l̥: gottoca. 3. Ṛc. l̥: durabhisaro. 4. Ṛc.l̥: himavante 5. Sonuttarā. Ṛc.l̥. Pisācagaṇe. * "Mahāmahidatherantaṃ theraṃ iṭṭhiya muttiyaṃ, Sambalaṃ bhaddasālañca sake saddhivihārike. Laṅkādīpe manuññamhi manuññaṃ jinasāsanaṃ, Patiṭṭhāpetha tumhe'ti pañca there apesayī Tadā kasmīragadhāre pakkaṃ sassaṃ mahiddhiko, Āravālonāgarājā vassaṃ karakasaññitaṃ. [Dipa04] [SL Page 045] [\x 45/] Vassāpevā samuddasmiṃ sabbaṃ khipati dāruṇo, Tatra majdhantikathero khippaṃ ganvā vihāsayā. Āravāladahe vāri-piṭṭhe caṅkamaṇādike, Akāsi disvā taṃ nāgā ruṭṭhā rañño nivedayuṃ. Nāgarājātha ruṭṭho so vividhā bhiṃsikā kari, Vātā mahantā vāyanti megho gajjati vassatī. Phalantya saniyo vijju niccharanti tato tato, Mahīruhā pabbatānaṃ kūṭāni papatanti ca. Virūparūpā nāgā ca bhiṃsā penti samantato, Sayaṃ dhupāyati jalatyakkosanto anekadhā. Sabbaṃ taṃ iddhiyā thero paṭibāhiya bhiṃsanaṃ, Avoca nāgarājantaṃ dassento balamuttamaṃ. Sadevako'pi ce loko āganvā tāsaseyya maṃ, Name paṭibalo assa janetuṃ bhayabheravaṃ Sacepi vaṃ mahiṃ sabbaṃ sasamuddaṃ sapabbataṃ, Ukkhipivā mahānāga! Khipeyyāsi mamopari. Neva me sakkuṇeyyāsi janetuṃ bhayabheravaṃ, Aññadathu tavevassa vighāto uragādhipa. Taṃ suvā nimmadassassa thero dhammadesayi, Tato saraṇasīlesu nāgarājā patiṭṭhahi, Tatheva caturāsīti sahassāni bhujaṅgamā, Himavante ca gadhabbā yakkhā kumbhaṇḍakā bahu. Pañcako nāma sakkho tu saddhiṃ hārītayakkhiyā, Pañcasatehi puttehi phalaṃ pāpuṇi ādikaṃ. Mādāni kodhaṃ janayī ito uddhaṃ yathāpure, Sassaghātañca mākatha sukhakāmā hi pāṇino. Karotha mettaṃ sattesu vasantu manujā sukhaṃ, Iti tenānusiṭṭhā te tatheva paṭipajjisuṃ. Tato ratanapallaṅke theraṃ so uragādhipo, Nisīdāpiya aṭṭhāsi vijamāno tadantike. Tadā kasmīragadhāravāsīno manujā gatā, Nāgarājassa pūjathaṃ ganvā theraṃ mahiddhikaṃ, [SL Page 046] [\x 46/] Theramevābhivādevā ekamantaṃ nisīdisuṃ, Tesaṃ dhammamadesesī thero āsivisopamaṃ. Asītiyā sahassānaṃ dhammābhisamayo ahū, Satasahassa purisā pabbajuṃ therasantike Tatoppabhūti kasmīragadhārā te idānipi, Āsuṃ kāsāvapajjotā vathuttayaparāyanā. Ganvā mahādevathero desaṃ mahisamaṇḍalaṃ, Suttantaṃ devadūtaṃ so kathesi janamajdhago Cattāḷīsasahassāni dhammacakkhuṃ visodhayuṃ, Cattāḷīsasahassāni pabbajiṃsu tadantike. Ganvātha rakkhitathero vanavāsaṃ nabhe ṭhito, Saññèttamanamataggaṃ kathesi janamajdhago. Saṭṭhinnarasahassānaṃ dhammābhisamayo ahū, Sattatiṃsasahassāni pabbajiṃsu tadantike. Vihārānaṃ pañcasataṃ tasmiṃ dese patiṭṭhahi, Patiṭṭhāpesi tatheva thero so jinasāsanaṃ. Ganvā parantakaṃ thero yonako dhammarakkhito, Aggikkhadhopamaṃ suttaṃ kathevā janamajdhago. Sattatiṃsasahassāni pāṇe tatha samāgate, Dhammāmatamapāyesi dhammādhammesu kovido. Purisānaṃ sahassañca ithiyo ca tato'dhikā, Khattiyānaṃ kulā yeva nikkhamivāna pabbajuṃ. Mahāraṭṭhamisī ganvā so mahādhammarakkhito, Mahānāradakassapavhaṃ jātakaṃ kathayī tahiṃ. Maggaphalaṃ pāpuṇiṃsu caturāsīti sahassakā, Terasantu sahassāni pabbajiṃsu tadantike. Ganvāna yonavisayaṃ so mahārakkhito isī, Kālākārāmasuttantaṃ kathesi janamajdhago. [SL Page 047] [\x 47/] Pāṇasatasahassāni sahassāni ca sattati, Maggaphalaṃ pāpuṇiṃsu dasasahassāni pabbajuṃ Ganvā catuhi therehi desesī majdhimo isī, Himavantapadesasmiṃ dhammacakkappavattanaṃ. Maggaphalaṃ pāpuṇiṃsu asītipāṇakoṭiyo, Vīsuṃ te pañcavhayaṃ pañcatherā pasādayuṃ Purisā satasahassāni ekekasseva santike, Pabbajiṃsu pasādena sammāsambuddhasāsane Saddhiṃ uttaratherena soṇathero mahiddhiko, Suvaṇṇabhūmiṃ agamā tasmintu samaye pana. Jāte jāte rājagehe dārakerudarakkhasī, Samuddato nikkhamivā bhakkhivā pana gacchati Tasmiṃ khaṇe rājagehe jāto hoti kumārako, There manussā passivā "rakkhasānaṃ sahāyakā" Iti cintiya māretuṃ sāyudhā upasaṅkamuṃ, "Kimetanti" ca pucchivā therā te evamāhu ne. "Samaṇā mayaṃ sīlavantā na rakkhasi sahāyakā", Rakkhasī sā saparisā nikkhantā hoti sāgarā. Taṃ disvā na mahārāvaṃ viraviṃsu mahājanā, Diguṇe rakkhase thero māpayivā bhayānake Taṃ rakkhasīṃ saparisaṃ parikkhipi samantato, "Idaṃ imehi laddhanti" manvā bhītā palāyi sā Tassa desassa ārakkhaṃ ṭhapevāna samantato, Tasmiṃ samāgame thero brahmajālamadesayī. Saraṇesu ca sīlesu aṭṭhaṃsu bahavo janā, Saṭṭhiyā tu sahassānaṃ dhammābhisamayo ahū Aḍḍhuḍḍhāni sahassāni pabbajuṃ kuladārakā, Pabbajiṃsu diyaḍḍhantu sahassaṃ kuladhītaro Tatoppabhūti sañjāte rājagehe kumārake, Nāmaṃ kariṃsu rājāno soṇuttarasamānake" mahāvaṃse [SL Page 048] [\x 48/] 1 Laṅkādīpo ayaṃ ahu sīhena sīhalā iti, Dīpuppattiṃ imaṃ vaṃsaṃ suṇātha vacanaṃ mama.* 2 Vaṅgarājassāyaṃ dhītā araññe vanagocarā, Sīhasaṃvāsamavāya bhātaro janayī duve. 3 Sīhabāhu ca sīvalī kumārā cāru dassanā, Mātā ca susimā nāma pitā ca sīhasavhayo 4 Atikkante soḷasavasse nikkhamivā śuhantarā, Māpesi nagaraṃ tatha sīhapuraṃ varuttamaṃ 5 Lāḷaraṭṭhe tahiṃ rājā sīhaputto mahabbalo, Anusāsi mahārajjaṃ sīhapuravaruttame. * "Vaṅgesu vaṅganagare vaṅgarājā ahū pure, Kāliṅgarañño dhītā'si mahesi tassa rājino So rājā deviyā tassā ekaṃ alabhi dhītaraṃ, Nemīttā vyākaruṃ tassā saṃvāsaṃ migarājinā. Atīva rūpinī āsi atīva kāmagiddhinī, Devena deviyā cāpi lajjāyāsi jigucchitā Ekākinī sā nikkhamma sericārasukhathinī, Sathena saha aññātā agā magadhagāminā Āālaraṭṭhe aṭavīyā sīho satha mahiddhavi, Aññatha sesā dhāviṃsu sīhāgatadisantu sā. Gaṇhivā gocaraṃ sīho gacchaṃ disvā tamārakā, Ratto upāga lāḷento laṅgulaṃ pattakaṇṇako. Sā taṃ disvā sarivāna nemittavacanaṃ sutaṃ, Abhītā tassa aṅgāni rañjayanti parāmasi. Tassā phassenātiratto piṭṭhiṃ āropiyā'su taṃ, Sīho sakaṃ guhaṃ nevā tāya saṃvāsa mācarī. Tena saṃvāsa mavāya kālena yamake duve, Putatañca dhītarañcāti rājadhītā janesi sā. Puttassa hathapādāsuṃ sīhākārā tato akā, Nāmena sīhabāhuṃ taṃ dhitaraṃ sīhasīvaliṃ. Putto soḷasavasso so mātaraṃ pucchi saṃsayaṃ, Tuvaṃ pitā ca no amma kasmā visadisā iti." Mahāvaṃse. [SL Page 049] [\x 49/] 6 Khattiṃsa bhātaro honti sīhaputtassa atrajā, Vijayo ca sumitto ca subhajeṭṭhabhātarā ahuṃ. 7 Vijayo so kumārotu pagabbho cāsikakkhalo, Karoti vilopakammaṃ atikicchaṃ sudāruṇaṃ 8 Samāgatā jānapadā negamā ca samāgatā, Upasaṅkamma rājānaṃ vijayadosaṃ pakāsayuṃ. 9 Tesaṃ taṃ vacanaṃ 'suvā rājā kupitamānaso, Āṇāpesi amaccānaṃ kumāraṃ nīharatha imaṃ. 10 Paricārikā ime sabbe puttadārā ca badhavā, Dāsidāsakammakare nīharantu janappadā. 11 Tato taṃ nīharivāna visuṃ kavāna badhave, Āropevāna te nāvaṃ vuyhitha aṇṇave tadā. 12 Pakkamantu yathā kāmaṃ hontī sabbe adassanaṃ, Raṭṭhe janapade vāsaṃ mā puna āgamicchati. 13 Kumāro 2 ārūḷhanāvā gatā dīpaṃ adassanaṃ,3 Nāmadheyyaṃ tadā āsī naggadīpanti vuccati. 14 Mahilānaṃ ārūḷhanāvā gatā dīpaṃ avassakaṃ, Nāmadheyyaṃ tadā āsi mahilāraṭṭhanti vuccati. 15 Purisānaṃ ārūḷhanāvā uplavantā ca sāgaraṃ, Vippanaṭṭhā disāmūḷhā gatā suppārapaṭṭanaṃ. 16 Orohivāna suppāraṃ sattasatañca te tadā, Vipulaṃ sakkārasammānaṃ akaṃsu te suppārakā. 17 Tesu sakkariyamānesu vijayo ca sahāyakā, Sabbe luddāni kammāni kurumānā na bujdhakā. 18 Pāṇaṃ adinnaṃ paradāraṃ musāvādañca pesuṇaṃ, Anācārañca dussilyaṃ ācaranti sudāruṇaṃ. 19 Kakkhalaṃ pharusaṃ ghoraṃ kammaṃ kavā sudāruṇaṃ, Ujdhāyevāna mantiṃsu khippaṃ ghātema dhuttake. 20 Ojadīpo varadīpo maṇḍadīpo'ti vā ahu, Laṅkādīpo ca paṇṇatti tambapaṇṇi'ti ñāyati. 21 Parinibbānasamaye sambuddho dīpaduttamo, 4 Sīhabāhussā'yaṃ putto vijayo nāma khattiyo. 1. Ṛc.l̥: vacanaṃ suvāna. 2. Ṛc.l̥: kumārānaṃ. 3. Ṛc.l̥:pa:ta: avassakaṃ. 4. Ṛc.l̥: sambuddhe dipaduttame. [SL Page 050] [\x 50/] 22 Laṅkādīpaṃ anuppatto jahevā jambudīpakaṃ. 1 Byākāsī buddhaseṭṭho so rājā hessati khattiyo. 23 Tato āmantayī sathā sakkaṃ devānamissaraṃ, 2 Laṅkādīpassa ussukkaṃ mā pamajjatha kosiya. 24 Sambuddhassa vaco suvā devarājā sujampati, Uppalavaṇṇassa ācikkhi dīpaṃ ārakkhakāraṇaṃ. 25 Sakkassa vacanaṃ suvā devaputto mahiddhiko, Laṅkādīpassa ārakkhaṃ sapariso paccupaṭṭhāti. 26 Tayo māse vasivāna vijayo bhārukacchake, Ujdhāyevā janakāyaṃ tameva nāva māruhī. 27 Ārohivā sakaṃ nāvaṃ uplavantāva 3 sāgaraṃ, Ukkhittāvātavegena nadīmūḷhā mahājanā. 28 Laṅkādīpa mupāgamma orohivā thale ṭhitā, Patiṭṭhitā dharaṇitale atijigacchitā have. 29 Pipāsitā kilantāca padasā gamanaṃ akā. 4 Ubho pāṇīhi jannūhi yogaṃ kavā na bhūmiyaṃ. 30 Majdhe vuṭṭhāya ṭhavāna pāṇī passanti sobhaṇā, Surattaṃ paṃsubhūmibhāge hathapāṇimhi makkhite. 31 Nāmadheyyaṃ tadā āsi tambapaṇṇi'ti taṃ ahu,* Paṭhamaṃ nagaraṃ tambapaṇṇi laṅkādīpavaruttame. 32 Vijayo tahiṃ vassanto issariyaṃ anusāsi so, Vijayo vijito cāpi sa nāmaṃ anurakena ca. 1. Ṛc.l̥: dīpavhayaṃ. 2. Ṛc.l̥: devānam issaram. 3. Ṛc.l̥: uppilavantā, 4. Jāyati. * "Nāvāya bhūmi motiṇṇavijayappamukhā tadā, Kilantāpāṇinā bhūmiṃ ālambiya nisīdisuṃ. Tambabhūmirajo phuṭṭho tambapaṇṇi yato ahū, So deso ceva dīpo ca tena tannāmako ahū. Sīhabahunarido so sīhamā'dinnavā iti, Sīhalo tena sambadhā ete sabbepi sīhalā." Mahāvaṃse. [SL Page 051] [\x 51/] 33 Accutagāmi upatisso paṭhamaṃso idhāgato, Ākiṇṇānaranārīhi khattiyā ca 1 samāgatā. 34 Tahiṃ tahiṃ disābhāge nagaraṃ māpesi khattiyo, Tambapaṇṇi dakkhiṇato nadītīre caruttame. 35 Vijayena māpitaṃ nagaraṃ samantā puṭabhedanaṃ, Vijito vijitaṃ māpesi so urucelaṃ māpayī, Nakkhattanāmako macco māpesi anurādhapuraṃ.* 36 Accutagāmiyo nāma ujjeniṃ tatha māpayi, Upatisso upatissaṃ (nagaraṃ) sucibhattantarāpaṇaṃ. 37 Iddhaṃ phitaṃ suvithāraṃ ramaṇīyaṃ manoramaṃ, Laṅkādīpavhaye ramme tambapaṇṇimhi issaro 38 Vijayo nāma nāmena paṭhamaṃ rajjama kārayī, Āgate sattavassamhi ākiṇṇo janapado ahu. 39 Aṭṭhatiṃsati vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo, Sambuddhe navame māse yakkhasenaṃ vidhaṃsitaṃ. 40 Sambuddhe pañcame vasse nāgānaṃ damayī jino, Sambuddhe aṭṭhame vasse samāpatti samappayī. 41 Imāni tīṇi ṭhānāni idhā'gami tathāgato, Sambuddhe pacchime vasse vijayo idhamāgato 42 Manussāvāsaṃ akārayī sambuddho dipaduttamo, Anupādisesāya buddho nibbuto upadhisaṅkhaye. 43 Parinibbutamhi sambuddhe dhammarāje pabhaṅkare, Aṭṭhatiṃsati vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo. 44 Dūtaṃ pāhesi sihapuraṃ sumittavhassa santike, Lahuṃ āgaccha tumhe'ko laṅkādīpavaruttamaṃ. 45 Na'thi koci mamaccaye imaṃ rajjānusāsako, Niyyādemi imaṃ dīpaṃ mamaṃ kataparakkamaṃ. Navamo paricchedo. Bhāṇavāraṃ navamaṃ. 1. Ṛc.l̥. Paṭhamanto. 2. Ṛc.l̥:ta. Bahusabbe. * "Anurādhagāmaṃ tannāmo kadambanadiyantike" mahāvaṃse. [SL Page 052] [\x 52/] 1 Paṇḍusakkassā'yaṃ dhītākaccānā nāma khattiyā, Vaṃsānurakkhanathāya 1 jambudīpā idhāgatā 2 Abhisittā khattiyābhisekena paṇḍuvāsamahesiyā, Tassā saṃvāsamavāya jāyiṃsu ekadasatrajā. 3 Abhayo tisso ca uttī ca tisso aselapañcamo, Vibhāto rāmo ca sivo ca matto mattakalena ca. 4 Tesaṃ kaṇiṭṭhadhītā tu cittā nāmā'ti vissutā, Rañjayati jane diṭṭhe ummādacittā'ti vuccati. 5 Saṅkhābhisekavassena āgami upatissagāmake, Paripuṇṇatiṃsavassāni rajjaṃ kāresi khattiyo, Amitodanassa nattā te ahesuṃ satta sākiyā. 6 Rāmo tisso anurādho ca mahālidīghāvurohiṇī, Gāmanī sattamo tesaṃ lokanāthassa vaṃsajā. 7 Paṇḍuvāsassa atrajo abhayo nāma khattiyo, Vīsatice'va vassāni rajjaṃ kāresi tāvade. 8 Dīghāvussa'trajo dhīro gāmanī paṇḍito ca yo, Paṇḍuvāsaṃ upaṭṭhanno cittakaññāya saṃvasi. 9 Tassa saṃvāsamavāya ajāyi paṇḍusavhayo, Attānaṃ anurakkhanto avasi dvāramaṇḍale. Dasamo paricchedo. Bhāṇavāraṃ dasamaṃ. 1. Pa:du:Ṛc.l̥: kulavaṃsānukkhanathāya. [SL Page 053] [\x 53/] 1 Abhayassa vīsativasse pakuṇḍassa vīsati ahu, Sattatiṃsavasso jātiyā abhisitto pakuṇḍako. 2 Abhayassa vīsativasse coro āsi pakuṇḍako. 3 Yattarasamhi vassamhi hanvāna satta mātule, Abhisitto rājābhisekena nagare anurādhapure. 4 Atikkante dasavassamhi saṭṭhivassa manāgate, hapesi gāmasīmāyo abhayāni gāḷhaṃ kārayī. 5 Ubhato paribhuñjivā yakkhamānusakāni ca, Anūnāni sattativassāni pakuṇḍo rajjamakārayī. 6 Pakuṇḍassa ca atrajo atha'ññe muṭasīvo nāma khattiyo, Issaro tambapaṇṇimhi saṭṭhivassaṃ akārayi. 7 Muṭasīvassa atrajā atha'ññe dasabhātukā, Abhayo tisso nāgo ca uttimuttābhayena ca. 8 Mitto sivo aselo ca tisso kirena tedasa, Anulādevī sīvalī ca muṭasīvassa dhītaro. 9 Ajātasattu aṭṭhame vasse vijayo idha māgato, Udayassa cuddasavassamhi vijayo kālaṃ kato tadā. 10 Udayassa soḷase vasse paṇḍuvāsa mabhisiñcayī, Vijayassa paṇḍuvāsassa ubho rājānama'ntare, 11 Saṃvaccharaṃ tadā āsi tambapaṇṇi arājikā, Nāgadāsassekavīse paṇḍuvāso tadāgato * 12 Nāgadāseṭhiteyeva abhayopyabhi siñcayī, ......Sattarase'va vassāni catuvīsati. 13 Cadagutte cuddase vasse gato paṇḍukasavhayo, Cadaguttassa cuddasavasse muṭasīva mabhisiñcayī 14 Asokobhisittato sattarasavasse upāgate, Muṭasīvo'ccayaṃ patto tasmiñce va ca hāyane. * 11. 12. 14. 23. 24. 30. Ekāṅkā gāthāyo bahūsupothakesu ākulavyākulībhūtā dissanti. [SL Page 054] [\x 54/] 15 Hemante dutiye māse sāḷhinakkhattamuttamo, Devānampiyo bhisiñci tambapaṇṇimhi issaro. 16 Chātapabbatapādamhi vephayaṭṭhi tayo ahu, Setā rajatayaṭṭhī ca latā kañcanasannibhā. 17 Nīlaṃ pītaṃ lohitakaṃ odātaṃ ca pabhassareṃ, Kālakaṃ hoti sassirīkaṃ pupphasaṇṭhānatādisaṃ, 18 Tathāpi pupphayaṭṭhi sā dījayaṭṭhi tatheva te, Dijā yatha yathāvaṇṇe evaṃ tatha vanappade. 19 Hayagajarathāpattā āmalakacalayamuddikā, Kakudhasadisā nāma ete aṭṭha tadā muttā. 20 Uppanne devānampiye tassābhisekatejasā, Tayo maṇī āhariṃsu malayā ca janappadā. 21 Tayo yaṭṭhi chātapādā aṭṭhamuttā samuddakā, Maṇayo 1 malayā jātā rājārahā mahājanā. Devānampiyapuññena anto sattāha māharuṃ. 22 Disvāna rājā ratanaṃ mahagghaṃ ca mahārahaṃ, Asamaṃ atulaṃ ratanaṃ acchariyampi dullabhaṃ. 23 Pasanna citto girabbhadīrayī Ahaṃ sujāto kuliko narissaro, Suciṇṇakammassa mame disaṃ phalaṃ Bahūsahassādhikasampadāgamu 24 Mayāsuladdhaṃ katapuññasampadaṃ Bhavesamatho labhituṃcakonukho, Bhavappatiṭṭhaṃ ratanattayaṃ vinā Najīvituṃ me manasānubadhanaṃ. 25 Mātāpitā ca bhātā vā ñātimittā sakhā ca me, Iti rājā vicintento asokaṃ khattiyaṃ sarī. 1. Pa:Ṛc.l̥: maṇiyo. 2. Ṛc.l̥: adhovimaṃ. [SL Page 055] [\x 55/] 26 Devānampiyatisso ca dhammāsoko narādhibhū, Adiṭṭhasahāyā ubho kalyāṇā daḷhabhattikā. 27 Athi me piyasahāyo jambudīpassa issaro, Asokadhammo mahāpuñño sakhā pāṇasamo mama. 28 So rabhatī ratanānaṃ abhihāraṃ paṭicchituṃ, Ahampi dātuṃ arahāmi aggaṃ sāsana sampadaṃ 29 Uṭṭhehi kattārataramāno ādāya ratanaṃ imaṃ, Jambudīpavhayaṃ ganvā nagaraṃ pupphanāmakaṃ, Aggaratanaṃ payacchehi asokaṃ mama sahāyakaṃ. 30 Mahāariṭṭho sālo ca brāhmaṇo parantapabbato, Putto tisso ca gaṇako pāhesi caturo ime. 31 Pabhassaramaṇī tayo aṭṭhamuttācarāni ca, Patodayaṭṭhittayañce'taṃ saṅkharatana muttamaṃ. 32 Bahuratanaṃ parivārena pāhesi devānampiyo, Amaccaṃ senāpatiṃ ariṭṭhaṃ sālañca parañca pabbataṃ. 33 Puttaṃ tissagaṇakañca hathe pāhesi khattiyo, Chattaṃ cāmarasaṅkhañca veṭhanaṃ kaṇṇabhūsanaṃ. 34 Gaṅgodakañca bhiṅkāraṃ saṅkhañca sivikena ca, Nadiyāvaṭṭaṃ vaḍḍhamānaṃ rājābhiseke pesitā. 35 Adhopitaṃ vathayugaṃ aggañca hathapuñchanaṃ, Haricadanaṃ mahagghaṃ aruṇavaṇṇamattikaṃ. 36 Harītakaṃ āmalakaṃ imaṃ sāsanampi pesayi, Buddho dakkhiṇeyyāna'ggo dhammo aggo virāginaṃ. 37 Saṅgho ca puññakkhettaggo tīṇiaggā sadevake, Imañcā'haṃ namassāmi uttamathāya khattiyo 38 Pañca māse vasivāna te dūtā caturo janā, Ādāya te paṇṇākāraṃ dhammāsoko napesitaṃ. [SL Page 056] [\x 56/] 39 Sokhamāse dvādasiyaṃ jambudīpā idhāgatā, Abhisekaṃ saparivāraṃ dhammāsokena pesitaṃ 40 Dutiyaṃ abhisiñcitha rājānaṃ devānampiyaṃ, Abhisatto dutiyābhiseko visākhamāse uposathe. 41 Tayo māse atikkamma jeṭṭhamāse uposathe, Mahido sattamo huvā jambudīpā idhāgato. Rājābhisekakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ Ekādasamo paricchedo. Bhāṇavāraṃ ekādasamaṃ. [SL Page 057] [\x 57/] 1 Vālavijanimuṇahīsaṃ khaggaṃ chattaṃ ca pādukaṃ, Veṭhanaṃ sārapāmaṅgaṃ bhiṅkāraṃ nadivaṭṭakaṃ. 2 Sivikaṃ gaṅgodakaṃ saṅkhaṃ vathakoṭiṃ adhovimaṃ, Suvaṇṇapātiṃkaṭacchuṃcamahagghaṃ 1 hathapuñchaniṃ. 3 Anotattodakaṃ kājaṃ uttamaṃ haricadanaṃ, Aruṇavaṇṇamattikaṃ añjanaṃ nāgamāhaṭaṃ. 4 Harītakaṃ āmalakaṃ mahagghaṃ amatosadhaṃ, Saṭṭhivāhasataṃ sāliṃ sugadhaṃ sukamāhaṭaṃ. Puññakammābhinibbattaṃ pāhesi sokasavhayo, 5 Ahaṃ buddhaṃ ca dhammaṃ ca saṅghaṃ ca saraṇāgato. Upāsakattaṃ desemi sakyaputtassa sāsane. 6 Imesu tīsu vathūsu uttame jinasāsane, Vampi cittaṃ pasādehi saraṇaṃ upehi sathuno. 7 Imaṃ sambhāvanaṃ kavādhammā soko mahāyaso, Pāhesi devānampiyassa: gatadūtena te saha. 8 Asokārāme pavare bahū therā mahiddhikā, Laṅkātalānukampāya mahidaṃ etadabravuṃ: 9 Samayo laṅkādīpamhi patiṭṭhāpetu sāsanaṃ. Gacchatu vaṃ mahāpuñña pasāda dīpalañjakaṃ. 10 Paṇḍito sutasampanno mahido dīpajotako, Saṅghassa vacanaṃ suvā sampaṭicchi sahaggaṇo. 11 Ekaṃsaṃ cīvaraṃ kavā paggahevāna añjaliṃ, Abhivādayivā sirasā: gacchāmi dīpalañjakaṃ. 12 Mahido nāma nāmena saṅghathero tadā ahū, Iṭṭhiyo uttiyo thero baddhasālo ca sambalo. 1. Ṛc.l̥. Hathapuñchanaṃ. [SL Page 058] [\x 58/] 13 Sāmaṇero ca sumano jaḷabhīñño mahiddhiko, Ime pañca mahātherā jaḷabhiññā mahiddhikā. 14 Asokārāmamhā nikkhantā caramānā sahaggaṇā, Anupubbena caramānā vedisagiriyaṃ gatā. Vihāre vedissagire vasivā yāvadicchakaṃ. 15 Mātaraṃ anusāsevā saraṇa sīle uposathe, patiṭṭhapesi saddhamme sāsane dīpavāsinaṃ. 16 Sāyaṇhe paṭisallāna mahidathero mahāgaṇī Samayaṃ vā asamayaṃ vā vicintesi raho gato. 17 Therasaṅkappamaññāya sakkodevānamissaro, Pāturahū therasammukhe santike ajdhabhāsatha: 18 Kālo tehi mahāvīra laṅkādī pappasādanaṃ, Khīppaṃ gacchavaradīpaṃ anukampāya pāṇinaṃ 19 Laṅkādīpavaraṃ gaccha dhammaṃ desehi pāṇinaṃ, Pakāsāya catusaccaṃ satte mocehi badhanā. 20 Sāsanaṃ buddhajeṭṭhassa laṅkādīpamhi jotaya, Byākataṃca' sīnāgassa bhikkhusaṅgho ca sammato. 21 Ahaṃ ca veyyāvatikaṃ laṅkādīpassa cāgame, Karomi sabbakiccāni, samayo pakkamituṃ tayā. 22 Sakkassa vacanaṃ suvā mahido dīpajotako, Bhagavatā sukhyākato bhikkhu saṅghena sammato. 23 Sakkoca maṃ samāyāci patiṭṭhissāmi sāsanaṃ, Gacchāma'haṃ tambapaṇṇiṃ, nipuṇā tambapaṇṇikā. 24 Sabbadukkhakkhayaṃ maggaṃ na suṇanti subhāsitaṃ, Tesaṃ pakāsayissāmi, gamissaṃ dīpalañjakaṃ 25 KālaññŚ samayaññŚca mahido asokatrajo, Gamanaṃ laṅkātalaṃ ñavā āmantayi sahaggaṇe. [SL Page 059] [\x 59/] 26 Mahido gaṇapāmokkho samānupajdhāyake catu, Sāmaṇero ca sumaṇo bhaṇḍuko ca upāsako. 27 Channaṃ ca chaḷabhiññāṇaṃ pakāsesi mahiddhiko: Āyāma bahulaṃ ajja laṅkādīpaṃ varuttamaṃ. 28 Pasādena bahūsatte, patiṭṭhāpessāma sāsanaṃ, Sādhū'ti te paṭissuvā sabbe attamanā ahū: 29 Gacchāma bhante samayo nage missaka nāmake, Rājā ca so nikkhamati kavā na migavā purā. 30 Sakko tuṭṭho vāsacido mahidatherassa santiko Paṭisallānagatassa idaṃ vacana mabravi: * 31 Vedissagiriye ramme vasivā tiṃsa rattiyo: Kālaṃ ca gamanaṃ dāni, gacchāma dīpamuttamaṃ. 32 Palinā jambudīpato haṃsarājāva ambare, Emamuppatitā therā nipatiṃsu naguttame. 33 Purato puraseṭṭhassa pabbate meghasannibhe, Patiṭṭhahiṃsu missakakūṭamhi haṃsāva nagamuddhani. 34 Mahido nāma nāmena saṅghathero tadā ahū, Iṭṭhiyo uttiyo thero baddhasālo ca sambalo. 35 Sāmaṇero ca sumano bhaṇḍuko ca upāsako, Sabbe mahiddhikā ete tambapaṇṇi pasādakā. 36 Tatha uppatito thero haṃsarājā ca ambare, Purato puraseṭṭhassa pabbate meghasannibhe. 37 Patiṭṭhito missakakūṭamhi haṃsā ca nagamuddhani, Tasmiṃ ca samaye rājā tambapaṇṇimhi issaro. 38 Devānampiyatisso so muṭasīvassa atrajo, Asoko abhisitto ca vassaṃ aṭṭhārasaṃ ahū. * Imaṃṭhānaṃ bahusupothakesu vākyakhaṇḍehi ākulī vyākulī bhūtā dissanti. [SL Page 060] [\x 60/] 39 Tissassa ca abhisitte sattamāse anūnake Mahido dvādasevasse jambudīpā idhāgato. 40 Gimhāne pacchimemāse jeṭṭha māse uposathe, Mahido gaṇapāmokkho missakagirimāgato. 41 Migavaṃ nikkhamī rājā, missakagirimupāgami, Devo gokaṇṇarūpena rājānaṃ abhidassayi. 42 Disvāna rājā gokaṇṇaṃ tararūpo'va pakkami, Piṭṭhito anugacchanto pāvisi pabbatantaraṃ 43 Tathe'va antaradhāyi yakkho therassa samkhā, Nisinnaṃ theraṃ addakkhi, bhīto rājā ahū tadā, 44 Mameva passatu rājā eko ekaṃ na bhāyati, Samāgate balakāye atho passatu bhikkhunaṃ 45 Tatha'ddasaṃ khattiyabhūmipālaṃ, paduṭṭharūpaṃ migavaṃcarantaṃ, nāmena taṃ ālapi khattiyassa: āgaccha tissā'ti tadā avoca. 46 Ko'yaṃ kāsāvavasano muṇḍo saṅghāṭi pāruto, Eko adutiyo vācaṃ bhāsati maṃ amānusiṃ? 47 Samaṇā mayā mahārāja dhammarājassa sāvakā, Tame va anukampāya jambudīpā idhāgatā, 48 Avudhaṃ nikkhipivāna ekamantaṃ upāvisi, Nisajja rājā sammodi bahū athūpasaṃhitaṃ, 49 Suvā therassa vacanaṃ nikkhipivāna āvudhaṃ. Tato theraṃ upaganvā sammodivā ca pāvisi, 50 Amaccabalakāyo ca anupubbaṃ samāgatā, Parivārevāna aṭṭhaṃsu cattārīsa sahassiyo. 51 Disvā nisinnatherānaṃ balakāye samāgate: Aññe athi bahū bhikkhū sammāsambuddhasāvakā? 52 Tevijjā iddhippattā ca cetopariyakovidā. Khīṇāsavā arahanto bahū buddhassa sāvakā, [SL Page 061] [\x 61/] 53 Ambopamena jānivā 1 paṇḍito'ti aridamo Desesi tatha suttantaṃ 2 cūḷahathipadopamaṃ, 54 Suvāna taṃ dhammacaraṃ saddhājātova buddhimā. Cattārīsasahassāni saraṇaṃ te upāgamu, 55 Tato attamano rājā tuṭṭhahaṭṭho pamodito. Āmantayi bhikkhu saṅghaṃ: gacchāma nagaraṃ puraṃ, 56 Devānavhayarājānaṃ subbataṃ sabalavāhanaṃ. Paṇḍitaṃ buddhisampannaṃ khippame'va pasādayi, 57 Suvāna rañño vacanaṃ mahido etada'bravi: Gacchasi vaṃ mahārāja, vasissāma mayaṃ idha, 58 Uyyojevāna rājānaṃ mahido dīpajotako. Āmantayi bhikkhusaṅghaṃ: pabbājessāma bhaṇḍukaṃ. 59 Therassa vacanaṃ suvā sabbe turitamānasā. Gāmasīmaṃ vicinivā pabbājevāna bhaṇḍukaṃ, 60 Upasampadañca tathe va arahattaṃ ca pāpuṇi. Girimuddhani ṭhito thero sārathiṃ ajdhabhāsatha: 61 Alaṃ yānaṃ na kappati paṭikkhittaṃ tathāgataṃ Uyyojevāna sārathiṃ thero vasī mahiddhiko, 62 Gagane haṃsarājā'va pakkamiṃsu 3 vihāyasā. Orohevāna gaganā paṭhaviyaṃsuppatiṭṭhitā, 63 Nivāsanaṃ nivāsente 4 pārupantevacīvaraṃ. Disvāna sārathi tuṭṭho rājānaṃ ca pavedayi, 64 Pesevā sārathiṃ rājā amacce 5 ajdhabhāsayi: Maṇḍapaṃ paṭiyādetha pure antonivesane 65 Kumārā kumāriyo ca ithāgāraṃ ca deviyo Dassanaṃ abhikaṅkhantā tharo passantu āgate, 66 Suvāna rañño vacanaṃ amaccā kulajātikā. Antonivesanamajdhe akaṃsu dussamaṇḍapaṃ, 67 Vitānaṃ chāditaṃ vathaṃ suddhaṃ setaṃ sunimmalaṃ. 6 Dhajasaṅkhaparivāraṃ setavathehi'laṅkataṃ, 68 Vikiṇṇavālukā setā setapuppha susathitā. Alaṅkatamaṇḍapā setā himagabbhasamupamā, 1. Ec.l̥. Paṇḍitāyaṃ, 2. Ec.l̥. Hathipadamanuttaraṃ, 3. Ṛc.l̥. Vehāyasā, 4. Ṛc.l̥. Pārupite, 5. Ajdhabhāsathasī: 6. Dhajassaparivāraṃca. [SL Page 062] [\x 62/] 69 Sabbasetehi vathebhi' laṅkarivāna maṇḍapaṃ. Abbhantaraṃ samaṃ kavā rājānaṃ paṭivedayu: 70 Pariniṭṭhitaṃ mahārāja maṇḍapaṃ sukataṃ subhaṃ. Āsanaṃ deva jānāhi pabbajitānulomikaṃ, 71 Taṃkhaṇe sārathī rañño anuppatto pavedituṃ: Yānaṃ deva na kappati bhikkhusaṅghassa nisīdituṃ, 72 Ayaṃ acchariyaṃ deva sabbe therā mahiddhikā. Paṭhamaṃ uyyojevā maṃ pacchā huvā purā'gatā, 73 Uccāsayana mahāsayanaṃ bhikkhūnaṃ na ca kappati. Bhummatharaṇaṃ jānātha therā āgacchanti. Te Sārathissa vācosuvā rājāpi tuṭṭhamānaso 74 Paccugganvāna therānaṃ abhivādevā sammodayi, Pattaṃ gahevā therānaṃ saha therehi khattiyo. 75 Pūjento gadhamālehi rājadvāre mupāgami, Rañño antepuraṃ there pavisevāna maṇḍapaṃ. 76 1 Addasaṃ bhūmipaññattaṃ āsanaṃ dussalaṅkataṃ Nisīdiṃsu paññatte āsane dussa 2 pasārite. 77 Nisinne udakaṃ davā yāguṃ davāna khajjakaṃ, Paṇītaṃ bhojanaṃ 3 rājā sahathā sampavārayi. 78 Bhuttāvi bhojanaṃ theraṃ onītapattapāṇinaṃ, Āmantayi anulādeviṃ saha antoghare jāne: 79 Okāsaṃ jānātha devī kālo te payirupāsituṃ, Therānaṃ abhivādevā pūjevā yāvadicchakaṃ. 80 4 Anulānāma sādevī ithī pañcasatāvatā, Upasaṅkamivā therānaṃ abhivādevā upāvisi. 81 Tesaṃ dhamma' madesayi petavathuṃ bhayānakaṃ, Vimāna saccasaṃyuttaṃ pakāsesi mahāgaṇī. 82 Suvāna taṃ dhammacaraṃ 5 saddhājātābhibuddhimā 6 Anulā mahesiyā saddhiṃ ithī pañcasatā tadā, Sotāpattiphale'ṭṭhaṃsu, paṭhamābhisamayo ahū. Dvadasamo paricchedo Bhāṇavāraṃ dvādasamaṃ. 1. Ec.l̥. Addasa sathataṃ bhūmiṃ āsanaṃ dussācāritaṃ, 2. Ec.l̥. Dussacārite. 3. Ec.l̥. Rañño, 4. Ec.l̥. Anulā nāma mahesi kaññā pañcasatāvatā 5. Ec.l̥. Saddhājātāvibuddhimā 6. Ṛc.l̥. Anulā mahesi saha kaññā. [Dipa05] [SL Page 063] [\x 63/] 1 Adiṭṭhapubbā 1 te sabbe janakāyā samāgatā, Rājanivesanadvāre mahāsaddānu'sāvayuṃ. 2 Suvā rājā mahāsaddaṃ 2 upasaṃkammataṃjanaṃ. Kimathāya puthū sabbe mahāsenā samāgatā? 3 Ayaṃ deva mahāsenā saṅghadassana māgatā, Dassanaṃ alabhamānā mahāsaddaṃ akaṃsute. 4 Antepuraṃ susambādhaṃ janakāya patiṭṭhituṃ, Hathisālaṃ asambādhaṃ, theraṃ passantu tejanā. 5 Bhuttāvi anumodevā uṭṭhahivāna āsanā, Rājagharā nikkhamivā hathisālaṃ upāgami. 6 Hathisālamhi pallaṅkaṃ paññāpesuṃ mahārahaṃ, Nisīdi pallaṅkavare mahido dīpajotako, Nisinnapallaṅkavare mahantogaṇa puṅgavo * 7 Kathesi tatha suttantaṃ devadūtaṃ ca 3 sattakaṃ, Suvāna 4 devadūtaṃ taṃ pubbakammaṃ sudāruṇaṃ 8 Bhītiṃ 5 satte pāpuniṃsu nirayabhayatajjitā, Ñavā bhayaṭṭhite satte catusaccaṃ pakāsayi. 9 Pariyosāne sahassānaṃ dutiyābhisamayo ahū, Hathi 6 sālāya nikkhamma mahājane purakkhato. 10 7 Tosayanto bahusatte buddho rājagahe yathā, Nagaramhī dakkhiṇadvārā nikkhamivā mahājanā 11 Mahānadanavanaṃ nāma uyyānaṃ dakkhiṇā pure, Rājuyyānamhi pallaṅkaṃ paññāpesuṃ mahārahaṃ 12 Tatha thero nisīdivā 8 dhammā dhammesu kovido, 9 Kathesi tesaṃ suttantaṃ, bālapaṇḍitamuttamaṃ 13 Tatha pāṇasahassānaṃ dhammābhisamayo ahū, Mahāsamāgamo āsi uyyāne nadane tadā. 14 Kulagharaṇī kumārīca kulasuṇhi kulaputtiyo, Saṅghāritā tadā huvā theraṃ dassana māgatā. 15 Tehi saddhiṃ sammodento sāyaṇhasamayo ahū, Idhe'va thera vasantu uyyāne mahanadane. 1. Ec.l̥. Gaṇāsabbe 2 ec.l̥. Upayuttamakaṃ puraṃ 3. Ec.l̥. Varuttamaṃ 4. Sī. Devasuttantaṃ 5 ec.l̥. Bhītasaṃvegaṃ āpāduṃ * navijjati idaṃgāthaddhaṃ ec.l̥. 6. Ec.l̥. Sālamhā sīkosayantomahā satte buddhovarājagahaṃgate. 8 Ec.l̥.Sī. Kathesi dhammamuttaṃ 9 ec.l̥.Sī. Kathesi tatha. [SL Page 064] [\x 64/] 16 Atīsāyaṃ gamīyantā itodūre giribbaje, Accāsannaṃ ca gāmantaṃ vippakiṇṇa mahājanaṃ. 17 Rattiṃ saddo mahā hoti sakkasālūpamā imaṃ, Paṭisallānasāruppaṃ alaṃ gacchāma pabbataṃ. 18 Mahāmeghavanaṃ nāma uyyānaṃ vicittaṃ mama Gamanāgamana sampannaṃ nātidūre na santike. 19 Athikānaṃ manussānaṃ abhikkamana sukhāgamaṃ, Appakiṇṇaṃ 1 divāsaddo rattiṃsaddo najāyati. 20 Paṭisallānasāruppaṃ pabbajitānulomikaṃ, Dassanachāyāsampannaṃ pupphaphaladharaṃ subhaṃ. 21 Vatiyā suparikkhittaṃ dvāraṭṭāla sugopitaṃ, Rājadvāraṃ suvībhattaṃ uyyāne me manorame. 22 Sucibhattā pokkharaṇī sañchannaṃ padumuppalaṃ, 2 Sītūdakaṃ supatiṭṭhaṃ 3 sādupuppha'bhigadhiyaṃ. 23 Evaṃ rammaṃ 4 mamu'yyānaṃ saha saṅghassa phāsukaṃ, 5 Āvasatu tahiṃ thero, mama'thaṃ anukampatu 24 Suvāna rañño vacanaṃ mahidathero sahaggaṇo, Amaccasaṅghaparibbuḷho agamā meghavanaṃ tadā. 25 Āyācito naridena mahidathero mahāgaṇī, Mahāmeghavanuyyānaṃ pāvisiyuttajātikaṃ. 26 Uyyāne rājavathu'mhi avasi thero mahāgaṇī, Dutiye divase rājā therānaṃ samupāgami. 27 Abhivādevā sirasā rājā therānamabravi: Kacci sukhaṃ asayitha, phāsuvāso 6 bhavissati, 28 Vicittaṃ utusampannaṃ manussarāhaseyyakaṃ, Paṭisallānasāruppaṃ sappāyaṃ senāsanaṃ. 29 Tatoattamano rājā haṭṭho 7 daggamānaso. Añjaliṃ paggahevāna idaṃ vacanamabravī, 1. Ec.l̥. Divāsaddena 2 sī, setodakaṃ 3 sī, sādhuka suppagadhiyaṃ 4 sī, vanuyyānaṃ 5 sī, āsevatu 6 ec.l̥. Tuyhaṃidha 7. Ec.l̥.Sī. Saṃviggamānaso. * Ārāmo kappatebhante saṃghassāti apucchiso, Kappate itivavāna kappā kappesu kovido, Thero vephavanārāma paṭiggahaṇa mabravi, Taṃsuvā atihaṭṭho so tuṭṭha haṭṭho mahājano-pe- Sādhūti vavā gaṇhivā rājābhiṅkāramuttamaṃ, Mahāmeghavanuyyānaṃ dammisaṃghassimaṃ iti" mahāvaṃse. [SL Page 065] [\x 65/] 30 Suvaṇṇabhiṅkāraṃ gahevā onojesī mahīpati, Imā'haṃbhante uyyānaṃ mahāmeghavanaṃ subhaṃ. 31 Cātuddisassa saṅghassa dadāmi, paṭigaṇhatha, Narida vacanaṃ suvā mahido dīpajotako. 32 Paṭiggahesi uyyānaṃ saṅghārāmassa kāraṇā, Dadantaṃ paṭigaṇhantassa mahāmeghavanaṃ tadā. 33 1 Akampi paṭhavī tatha nānāgajjitakampanaṃ, Patiṭṭhapesi saṅghassa narido tissasavhayo, 34 Mahāmeghavanuyyānaṃ tissārāmaṃ akāsubhaṃ, Patiṭṭhapesi saṅghassa paṭhamaṃ devānampiyo. 35 Mahāmeghavanaṃ nāma ārāmaṃ sāsanārahaṃ, Tathāpi paṭhavī kampi abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ. 36 Lomahaṭṭhā janā sabbe there pucchi sarājikā, Imaṃ paṭhamaṃ vihāraṃ laṅkādīpe varuttame, 37 Sāsanarūhanathāya paṭhamaṃ paṭhavikampanaṃ, Disvā acchariyaṃ sabbe abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ. 38 Celukkhepaṃ pavattiṃsu, nathi īdisakaṃ pure, Tato attamano rājā vedajāto katañjalī. 39 Upanāmesi bahuṃ pupphaṃ mahidaṃ dīpajotakaṃ, Pupphaṃ thero gahevāna ekokāse pamuñcayi, 40 Tathāpi paṭhavī kampi dutiyaṃ paṭhavikampanaṃ, Idaṃ acchariyaṃ disvā rājasenā saraṭṭhakā. 41 Ukkuṭṭhisaddaṃ pavattiṃsu dutiyaṃ paṭhavikampanaṃ, Bhiyyo cittaṃ pasādevā rājāpi tuṭṭhamānaso: 42 Mama kaṅkhaṃ, 2 vinodehi dutiyaṃ paṭhavīkampanaṃ, Saṅghakammaṃ karissanti akuppaṃ sāsanārahaṃ. 1. Ec.l̥. Kampitha 2 ec.l̥. Vitārahi [SL Page 066] [\x 66/] 43 Idho'kāse mahārāja mālakaṃ taṃ bhavissati. Bhiyyo attamanorājā pupphaṃ theraṃ 1 apūjayi 44 Thero pupphaṃ gahevāna aparokāse pamuñcayi, Tathāpi paṭhavī kampi tatiyaṃ paṭhavikampanaṃ. 45 Kimathāya mahāvīra tatiyaṃ paṭhavikampanaṃ? Sabbe kaṅkhā vitārehi akkhāhi kusalo tuvaṃ. 46 Jantāgharapokkharaṇī idho'kāse bhavissati, Bhikkhu jantāghare etha paripūressanti sabbadā 47 Uḷāraṃ pītipāmojjaṃ janevā devānampiyo, Upanāmesi therassa jātipupphaṃ suphullitaṃ. 48 Thero ca pupphaṃ ādāya aparo'kāse pamuñcayī, Tathāvi paṭhavī kampi catuthaṃ paṭhavikampanaṃ. 49 Idaṃ acchariyaṃ disvā mahājanāsamāgatā, Añjaliṃ paggahevāna namassanti mahiddhikaṃ. 50 Tato attamano rājā tuṭṭho pucchi anantaraṃ, Kimathāya mahāvīra catuthaṃ paṭhavikampanaṃ? 51 Sakyaputto mahāvīro assathaduma santike, Sabbadhammaṃ paṭibujdhi buddho āsi anuttaro. 52 So dumo idhamo'kāse patiṭṭhissati dīputtame, Suvā attamano rājā tuṭṭho saṃviggamānaso. 53 Upanāmesi therassa jātipupphaṃ varuttamaṃ, Thero ca pupphaṃ ādāya bhūmibhāge pamuñcayi 54 Tathāpi paṭhavī kampi pañcamaṃ paṭhavikampanaṃ, Tampi acchariyaṃ disvā rājāsenāsaraṭṭhakā. 55 Ukkuṭṭhisaddaṃ pavattiṃsu velukkhepaṃ pavattitha, Kimathāya mahāpañña pañcamaṃ paṭhavikampanaṃ? 56 Etamathaṃ pavakkhāhi tañca chadavasānugaṃ, Avaddhamāsaṃ pātimokkhaṃ uddisissanti te tadā. 57 Uposathagharaṃ nāma idho'kāse bhavissati. Aparampi ca okāse theraṃ pupphavaraṃ adā. 1. Ec. l̥. Abhīhari. [SL Page 067] [\x 67/] 58 Thero ca pupphaṃ ādāya 1 tamokāse pamuñcayi, Tathāpi paṭhavī kampi chaṭṭhaṃ paṭhavikampanaṃ. 59 Idampi acchariyaṃ disvā mahājanā samāgatā, Aññamaññaṃ pamodanti vihāro hessatī idha. 60 Bhiyyo cittaṃ pasādevā rājā therāna'mabravī, kimathāya mahāpañña chaṭṭhaṃ paṭhavikampanaṃ? 61 Yāvatā saṅghikaṃ lābhaṃ bhikkhusaṅghā samāgatā, Idho'kāse mahārāja labhissanti anāgate. 62 Suvā therassa vacanaṃ rājāpi tuṭṭhamānaso, Upanāmesi therassa rājā pupphaṃ varuttamaṃ. 63 Thero ca pupphaṃ ādāya aparokāse pamuñcayi, Tathāpi paṭhavī kampi sattamaṃ paṭhavikampanaṃ. 64 Disvā acchariyaṃ sabbe rājasenā saraṭṭhikā, Celukkhapaṃ pavattiṃsu kampite dharaṇītale. 65 Kimathāya mahāpañña sattamaṃ paṭhavikampanaṃ? Byākarohi mahāpañña gaṇaṃ kaṅkhā vitāratha. 66 Yāvatā imasmiṃ vihāre āvasanti supesalā, Bhattaggaṃ bhojanasālaṃ idho'kāse bhavissati. Terasamo paricchedo Bhāṇavāraṃ terasamaṃ. 1 Therassa vacanaṃ suvā rājā bhiyyo pasīdayī, Aladdhā campakaṃ pupphaṃ therassa abhihārayi 2 Thero campakapupphāni pamuñcitha mahītale, Tathāpi paṭhavī kampi aṭṭhamaṃ paṭhavikampanaṃ. 3 Imaṃ acchariyaṃ disvā rājasenā saraṭṭhakā, 2 Ukkuṭṭhisaddaṃ pavattiṃsu. Velukkhepaṃ pavattitha. 1. Pa. Tasmiṃkāse. 2. Sī. Vedukkhepepavattitha aggarāmo bhavissati. [SL Page 68] [\x 68/] 4 Kimathāya mahāvīra aṭṭhamaṃ paṭhavikampanaṃ? Byākarohi mahāpañña, suṇoma tava bhāsato. 5 Tathāgatassa dhātuyo aṭṭha doṇā sarīrinā, Ekaṃ doṇaṃ mahārāja āharivā mahiddhikā 6 Idho'kāse nidhahivā thūpaṃ kārenti sobhanaṃ, Saṃvegajananaṭṭhānaṃ bahujanapasādanaṃ 7 Samāgatā janā sabbe rājasenā saraṭṭhakā, Ukkuṭṭhisaddaṃ pavattiṃsu mahāpaṭhavikampane 8 Tissārāme vasivāna vītivattāya rattiyā, Nivāsanaṃ nivāsevā pārupivāna cīvaraṃ, 9 Tato pattaṃ gahevāna pāvisi 1 nagaraṃ varaṃ, Piṇḍācāraṃ caramāno rājadvāraṃ upāgāmi. 10 Pāvisi nivesanaṃ rañño, nisīdivāna āsane, Bhojanaṃ tatha bhuñjivā pattaṃ dhovivāna pāṇinā. 11 Bhuttāvi anumodevā nikkhamivā nivesanā, Nagaramhā dakkhiṇadvāre uyyāne nadane tadā 12 2 Kathesi thero suttantaṃ aggikkhadhopamaṃvaraṃ, Tatha pāṇasahassānaṃ dhammātisamayo ahū 13 Desayivāna saddhammaṃ uddharivāna pāṇayo.* Uṭṭhāya āsanā thero tissārāme punāvasi 14 Tathā rattiṃ vasivāna vītivattāya rattiyā, Nivāsanaṃ nivāsevā pārupivāna cīvaraṃ 15 Tato pattaṃ gahevāna pāvisi 3 nagaracaraṃ, Piṇḍācāraṃ caramāno rājadvāraṃ upāgami 16 Pāvisi nivesanaṃ rañño, nisīdivāna āsane, Bhojanaṃ tatha bhuñjivā pattaṃ dhovivāna pāṇinā 17 Bhuttāvi anumodivā nikkhami nagarā puna, Divāvihāraṃ 1 kavānanadanuyyānamuttame. 1. Ec.l̥. Nagaraṃ puraṃ, 2. Ec.l̥. Kathesi tatha suttantaṃaggikkhadhaṃ varuttamaṃ, * Katipayapothakesu catassotramāgāthāyo dvisupiṭhānesu dissanti amhehipi tatheva ṭhapitaṃ. 3. Ec.l̥. Nagaraṃ puraṃ. [SL Page 069] [\x 69/] 18 Kathesi tatha suttantaṃ āsivisūpamaṃ subhaṃ, Pariyosāne sahassānaṃ 1 dhammābhisamayo ahū 19 Desayivāna saddhammaṃ bodhayivāna pāṇinaṃ, Āsanā vuṭṭhahivāna tissārāmaṃ upāgami. 20 Bhiyyo rājā pasanno'si aṭṭhame paṭhavikampane, Haṭṭho udagga sumano rājā therānamabravī, 21 Patiṭṭhito vihāro ca saṅghārāmaṃ mahārahaṃ, Abhiññā pādakaṃ bhante mahāpaṭhavikampane. 22 Na kho rāja ettāvatā saṅghārāmo patiṭṭhito, Sīmāsammannanaṃ nāma anuññātaṃ tathāgato. 23 Samānasaṃvāsakaṃsīmaṃ avippavāsaṃ ticīvaraṃ. Aṭṭhahi sīmānimittehi kittayivā samantato. 24 Kammavācāya sāventi saṅghāsabbe samāgatā, Evaṃ baddhāni sīmāni ekā vāso'ti vuccati: 25 Vihāraṃ thāvaraṃ hoti ārāmo suppatiṭṭhito, Idaṃ vutteca therena rājāpi etadabravi * 26 Mama puttā ca dārā ca sāmaccā saparijjanā, Sabbe upāsakā tuyhaṃ pāṇena saraṇaṃ gatā. 27 Yācāmi taṃ mahāvīra karohi vacanaṃ mama, Antosīmamhi okāse āvasantu mahājanā: 28 Mettākaruṇā paretāya sadārakkho bhavissati, Pariccāgaṃ cajaneti rājā tuyhaṃ yadicchakaṃ. 29 Saṅgho katapariccāgo sīmaṃ sammannayissati, Mahāpadumo kuñjaroca ubho nāgā sumaṅgalā. 30 Sovaṇṇanaṅgaleyuttā paṭhame 2 kuntamālake, Caturaṅginī mahāsenā saha therehi khattiyo 31 Suvaṇṇanaṅgalasītaṃ dassayanto aridamo, Samalaṅkataṃ puṇṇaghaṭaṃ nānārāga ddhajaṃ subhaṃ. 1. Ec.l̥. Pañcamābhisamayo 2. Ec.l̥. Koṭṭhamālake ec.l̥. Navijjati idaṃgāthaddhaṃ. [SL Page 070] [\x 70/] 32 Nānāpupphadhajākiṇṇaṃ toraṇaṃ ca 1 mahagghiyaṃ, Bahucadijalamālā, suvaṇṇanaṅgalekasi. 33 Mahājanapasādāya saha therehi khattiyo, Nagaraṃ padakkhiṇaṃ kavā nadītīraṃ upāgami. 34 2 Mahāsīmāparicchedā sītā suvaṇṇanaṅgale, Yaṃ yaṃ paṭhaviyaṃ yatha agamā 3 kuntamālakaṃ 35 Sīmaṃ sīmena ghaṭite mahājana samāgame, Akampi paṭhavī tatha paṭhamaṃ paṭhavikampanaṃ 36 Disvā acchariyaṃ sabbe rājasenā saraṭṭhakā, Aññamaññaṃ pamodiṃsu: sīmārāmo bhavissati. 37 Yāvatā sīmāparicchede nimittaṃ badhiṃsu mālake, Paṭivedesi therānaṃ devānampiyaissaro. 38 Kavā kattabbakiccāni sīmayamālakassaca, Vihāraṃ thāvarathāya bhikkhusaṅghassa phāsukaṃ 39 Mamaṃ ca anukampāya thero sīmāni badhatu, Suvānaraññe vacanaṃ mahidodīpajotako. 40 Āmantayī bhikkhusaṅghaṃ: sīmaṃ badhāma bhikkhavo, Nakkhatte uttarāsāḷhe sabbe saṅghā samāgatā. 41 Samānasaṃvāsakaṃ nāma sīmaṃ badhitha cakkhumā, Vihāraṃ thāvaraṃ kavā tissārāmaṃ varuttamaṃ. 42 Tissārāme vasivāna vītivattāya rattiyā, Nivāsanaṃ nivāsevā pārupivāna cīvaraṃ. 43 Tato pattaṃ gahevāna pāvisi 5 nagaraṃ varaṃ, Piṇḍacāraṃ caramāno rājadvāraṃ upāgami, 44 Ganvā nivesanaṃ rañño nisīdivāna āsane. Bhojanaṃ tatha bhuñjivā pattaṃ dhovivāna pāṇinā, 45 Bhuttāvi anumodivā nikkhami nagarāpuna, Divāvihāraṃ karivāna uyyāne nadane vane 1. Ec.l̥. Mahālaṅghiyā, 2 mahāsīmapariccāgā 3 ec.l̥. Koṭṭhakalakaṃ 4. Ec.l̥. Sīmassa, 5 ec.l̥. Nagarāpurā- [SL Page 071] [\x 71/] 46 Kathesi tatha suttantaṃ āsivisūpamaṃ tadā, Anamataggiya suttaṃca cariyāpiṭakamanuttaraṃ. 47 Gomaya piṇḍaovādaṃ dhammacakkappavattanaṃ, Mahānadanamhī tatheva pakāsesi punappunaṃ. 48 Iminā ca suttantena sattāhāni pakāsayi, Aṭṭha ca saṅghasahassāni pañca 1 saṅghasatānica. 49 Mocesi badhanā thero mahido dīpajotako, Ūnamāsaṃ vasivāna 2 tissārāme sahaggaṇo. 50 Āsāḷhiyā puṇṇamāse upakaṭṭhe ca vassake 3 Āmantayi sabba there vassakālo bhavissati. Mahāvihārapaṭiggahaṇaṃ niṭṭhitaṃ. 51 Senāsanaṃ saṃsāmevā mahido dīpajotako, Pattacīvaramādāya tissārāmābhi nikkhami. 52 Nivāsanaṃ nivāsevā pārupivāna cīvaraṃ, Tato pattaṃ gahevāna pāvisi nagaraṃ 4 puna. 53 Piṇḍapātaṃ caramāno rājadvārā upāgami, Pāvisi nivesanaṃ rañño, nisīdiṃsu yathāsane 54 Bhojanaṃ tatha bhuñjivā pattaṃ dhoviva pāṇinā, Mahāsamayasuttantaṃ ovādathāya desayi. 55 Ovādivāna rājānaṃ mahido dīpajotako, Āsanāvuṭṭhahivāna anāpucchāapakkami 56 Nagaramhā pācīnadvārā nikkhamivā mahāgaṇī, Nivattevā jane sabbe agamā yena pabbataṃ 1 Ec.l̥. Jaṅghasatānica 2 sī tissārāmesabhāgato, 3 Ec.l̥. Āmantayī nagaresabbe 4 ec.l̥. Puraṃ [SL Page 072] [\x 72/] 57 Rājānaṃ paṭivedesuṃ amaccā ubbiggamānasā, Sabbe deva mahātherā gatā missakapabbataṃ. 58 Suvāna rājā ubbiggo sīghaṃ yojeva sadanaṃ, Abhiruhivā rathaṃ khippaṃ saha devīhi khattiyo. 59 Ganvāna pabbatapādaṃ mahidathero mahāgaṇo, Nagaraṃcatukkaṃ nāma rahadaṃ selanimmitaṃ. 60 Tatha nahāvā pivivāna ṭhito pāsāṇamuddhani, Sīghaṃ vegena sedāni nippahevāna khattiyo. 61 Dūrato addasatheraṃ pabbatamuddhanī ṭhitaṃ, Deviyo ca rathe ṭhavā rathā oruyha khattiyo 62 Upasaṅkamivā therānaṃ vadivā ida mabravī, Rammaṃ raṭṭhā jahevāna mamaṃ co'hāya pāṇayo. 63 Kimathāya mahāvīra imaṃ āgami pabbataṃ? Idha vassaṃ vasissāma tīṇi māsaṃ anūnakaṃ, 64 Purimaṃ pacchimakaṃ nāma anuññātaṃ mahesinā, Karomi sabbakiccāni bhikkhusaṅghassa phāsukaṃ. 65 Anukampaṃ upādāya mama'thaṃ anusāsatu, Gāmantaṃ vā araññaṃ vā bhikkhuvassupanāyiko 66 Senāsane saṃvutadvāre vāsaṃ buddhena anūmataṃ, Anuññātaṃ etaṃ vacanaṃ athaṃ sabbaṃ sahetukaṃ. 67 Ajjevā'haṃ karissāmi āvāsaṃ vasaphāsukaṃ, Gahaṭṭhasiddhiṃ sodhevā olokevā mahāyaso. 68 Therānaṃ paṭipādesi: vasantu anukampakā, Sādhu bhante imaṃ lenaṃ ārāmaṃ paṭipajjatu 69 Vihāraṃ thāvarathāya sīmaṃ badha mahāmuni * Rañño bhaginiyā putto mahāriṭṭho tivissuto. 70 Pañcapaññāsa khatteca kulejātā mahāyasā, Upasaṅkamivā rājānaṃ abhivādevā idamabravuṃ: * "Vassū panāyikaṃ thero khadhakaṃ khadhakovido kathesirañño taṃsuvā bhāgineyyocarājino" mahāvaṃse. [SL Page 073] [\x 73/] 1 Gimhāne paṭhame māse puṇṇamāya uposathe Āgatā jambudīpamhā vasimhā pabbatuttame. 2 Pañcamāse na vuṭṭhamhā tissārāme ca pabbate. Gacchāma jambudīpānaṃ anujāna rathesabha. 3 Tappema annapānehi vathasenāsanehi ca, Saraṇaṃ gato jano sabbo, kuto voanabhīratī? 4 2 Vadanaṃ paccupaṭṭhāna mañjaliṅga rudassanaṃ Ciraṃ diṭṭho mahārāja sambuddhaṃ dīpaduttamaṃ. 5 Aññātaṃ vata'haṃ bhante, karomi thūpamuttamaṃ, Vijānātha bhūmikammaṃ, thūpaṃ kāhāmi sathuno. 6 3 Ehivaṃ sumana ganvā pāṭaliputtapuruttamaṃ, Asokaṃ dhammarājānaṃ evaṃ cā rocayāhitaṃ. 7 Sahāyo te mahārāja pasanno buddhasāsane, Dehidhātuvaraṃ tassa, thūpaṃ kāhati sathuno. 8 Bahussuto sutadharo subbavo vacanakkhamo, Iddhiyā pāramippatto acalo suppatiṭṭhito. 9 Pattacīvaramādāya khaṇe pakkami pabbatā Asokaṃ dhamma rājānaṃ ārocesi yathākathaṃ: 10 Upajdhāyassa merāja suṇohi vacanaṃ tuvaṃ, Sahāyo te mahārāja pasanno buddhasāsane, Dehidhātuvaraṃ tassa, thūpaṃ kāhati sathuno. 11 Suvāna vacanaṃ rājā tuṭṭho saṃviggamānaso Dhātu patta mapūresi: khippaṃ gacchāhi subbata. 12 Tato dhātuṃ gahevāna subbaco vacanakkhamo Vehāsaṃ abbhugganvā gamā kosiya santike. 13 Subbaco upasaṅkamma kosiyaṃ etadabravī: Upajdhāyassa merāja suṇehi vacanaṃ tuvaṃ, 14 Devānampiyo rājā pasanno buddhasāsane, 1 Ec.l̥. Puṇṇamāse 2 Ec.l̥. Abhivādana paccupaṭṭhānaṃ 3 Ec.l̥. Ehivaṃ sumananāga pāṭaliputtapuraṃganvā. [SL Page 074] [\x 74/] Dehi dhātuvaraṃ tassa, kāhatiphūpamuttamaṃ. 15 Suvāna vacanaṃ tassa kosiyo tuṭṭhamānaso Dakkhiṇakkhakaṃ pādāsi, khippaṃ gacchāhi subbata. 16 Sāmaṇero ca sumano ganvā kosiyasantike, Dakkhiṇakkhaṃ gahevāna paṭṭhito pabbatuttame. 17 Sampannahirottappako garubhāvo ca paṇḍito, Pesito therarājeno paṭṭhito pabbatuttame. 18 Sabhātuko mahāseno bhikkhusaṅghe puthuttame, Paccuggami tadā rājā buddhaseṭṭhassa dhātuyo. 19 Cātumāsaṃ komudiyaṃ divasaṃ puṇṇarattiyā, Āgato ca mahāvīro gaja. Kumbhe patiṭṭhito. 20 Akāsi so kuñcanādaṃ kaṃsathālaggiyāhataṃ Akampi tatha paṭhavī paccanta māgatemuni. 21 Saṅkhapanavaninnādo bherisaddo samāhato. Khattiyo parivārevā pūjesi purisuttamaṃ. 22 Pacchāmukho hathināgo pakkami pattisammukhā, Purathimena dvārena nagaraṃ pāvisi tadā. 23 Sabbagadhaṃ ca mālaṃ ca pūjenti naranāriyo, Dakkhiṇena ca dvārena nikkhamivā gajuttamo. 24 Kakusadhe ca sathari konāgamane ca kassape, Patiṭṭhite bhūmibhāge porāṇa isinaṃ pure. 25 1 Upāgato hathirājā bhūmisīsaṃ gajuttamo, Dhātuyo sakyaputtassa patiṭṭhesi narāsabho. 26 Saha patiṭṭhite dhātu devā tatha pamoditā, Akampi tatha paṭhavī abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ. 27 Sabhātuke pasādevā mahāmacce saraṭṭhake, Thūpiṭṭhikaṃ ca kāresi 2 sāmaṇero mahiddhiko. 1 Upaganvā-sī-pā 2 Sī.Pā. Sumanavhayo. [SL Page 075] [\x 75/] 28 Paccekapūjañcākaṃsu khattiyā thūpamuttamaṃ, Vararatana sañjannaṃ dhātudīpa mathuttamaṃ. 29 Setacchattaṃ ca paccekachattaṃ ñcānekakaṃyathā, Tathārūpa malaṅkāraṃ vālacījani dassani. 30 Thūpaṭṭhāne catuddisā padīpehi vibhātakā, Sataraṃsi udente vo pasobhanti samantato. 31 Patharitehi dussehi nānāraṅgehi cittiyo, 2 Ākāso vigatabbho ca uparūpari sobhati. 32 Ratanāmayāhi nikkhittañcā hosivālikāhi ca, Kañcanavitānaṃ chattaṃ soṇṇamālīvicittakaṃ. 33 3 Imaṃ passati sambuddho kakusadho vināyako, Cattālīsa sahassehi tādīhi parivārito. 34 Karuṇā vodito buddho satte passati cakkhumā, Ojadīpe bhayapure dukkhappatte ca mānuse. 35 Bodhesīte bahūsatte bodhaneyye mahājane, Buddharaṃsānubhāvena ādicco padumaṃ yathā. 36 Cattālīsa sahassehi bhikkhūhi parivārito, Abbhuṭṭhitova suriyo ojadīpe patiṭṭhito. 37 Kakusadho mahādevo devakūṭo ca pabbato, Ojadīpe bhayapure abhayo nāma khattiyo. 38 Nagaraṃ kadambakokāse nadīto āsi māpitaṃ, Suvibhattaṃ dassaneyyaṃ ramaṇīyaṃ manoharaṃ. 39 Puṇṇakanarako nāma pajjaro āsi kakkhalo, Jano saṃsayamāpanno macchāva kumināmukhe. 40 Buddhassa ānubhāvena pakkanto pajjaro tadā, Desite amate dhamme sāsane ca patiṭṭhite. 41 Caturāsīti sahassānaṃ dhammābhisamayo ahū, 1 Ec.l̥. Dvethanaveka. 2 Ec.l̥. Ākāsovi gatabbhohi uparivaparisobhati. 3 Sī.Pā. Ayaṃpassati. [SL Page 076] [\x 76/] Paṭiyārāmo tadā āsi dhammakarakacetiyaṃ. 42 Bhikkhusahassa parivuto mahādevo mahiddhiko, Pakkanto'ca jino tamhā sayameva'gga puggalo'ti. 43 Imaṃ passati sambuddho konāgamano mahāmuni, Tiṃsabhikkhūsahassehi samantā parivārito. 44 Dasasahasse sambuddho karuṇaṃ pharaticakkhumā, Varadīpe mahāvīro dukkhite passati nare. 45 Tamhidīpe pabodhetuṃ bodhaneyyo mahājane, Buddharaṃsānubhāvena ādicco padumaṃ yathā. 46 Tiṃsabhikkhusahassehi sambuddho parivārito, Abbhuṭṭhitova suriyo varadīpe patiṭṭhito. 47 Konāgamano nāmajino samantakūṭa pabbate, Dīpevāsī vaḍḍhamāno samiddho nāma khattiyo. 48 Dubbuṭṭhiyo tadā vāsuṃ' 1 dumbhikkhe bhayapīḷite, Dubbhikkhadukkhite satte macchā vappodake yathā. 49 Āgate lokanāthe ca devo sammābhivassati, Khemo cāsī janapado, assāsesi bahujjane. 50 Tissatalākasāmante nagare dakkhiṇāmukhe, Vihāro uttarārāmo kāyabadhana cetiyaṃ. 51 Caturāsītisahassānaṃ dhammābhisamayo ahū, Desite amate dhamme suriyo udito yathā. 52 Bhikkhusahassaparivuto mahāsumano patiṭṭhito, Pakkanto cāsi mahāvīro sayameva'ggapuggaloti. 53 Imaṃ passati sambuddho kassapo lokanāyako, Visaṃbhikkhusahassehi samantā parivārito. 54 Kassapo ca lokavidū voloketi sadevakaṃ, Buddhacavisukkhuddhena bodhaneyye ca passati. 55 Kassapo ca lokavidū āhutīnaṃ paṭiggaho, 1. Ec.l̥. Dumbhīkkhiāsiyonakā. [SL Page 077] [\x 77/] 1 Pharaṃ mahākaruṇāya vivādena pakuppite. 56 Maṇḍadīpe bahū satte bodhaneyyo ca passati, Buddharaṃsānubhāvena ādicco padumaṃ yathā. 57 Gacchissāmi maṇḍadīpaṃ 2 jotayissāmi sāsanaṃ, Patiṭṭhapemi sammāhaṃ adhakāraṃva cadimā. 58 Bhikkhūgaṇa parivuto ākāse pakkamī jino, Patiṭṭhito maṇḍadīpe suriyobbhuṭṭhito yathā 59 Kassapo sabbanado ca subhakūṭo ca pabbato, Visālaṃ nāma nagaraṃ, jayanto nāma khattiyo. 60 Khematalākasāmante nagare pacchime mukhe, Vihāro pācīnārāmo, cetiyaṃ dakasāṭakaṃ 61 Assāsevāna sambuddho kavā samagga bhātuke, Desesi amataṃ dhammaṃ patiṭṭhapesi sāsanaṃ 62 Desite amate dhamme patiṭṭhite ca sāsane, Caturāsītisahassānaṃ dhammābhisamayo ahū. 63 Bhikkhugaṇaparivuto sabbanado mahāyaso, Patiṭṭhito maṇḍadīpe, pakkanto lokanāyako'ti. 64 Ayaṃhiloke buddho uppanno lokanāyako Sattānaṃ anukampāya desesidhammamuttamaṃ. 65 Se'taṃpassati sambuddho lokajeṭṭho narāsabho, Nāgānamāsi 3 saṅgāmo mahāsenā samāgatā. 66 Dhumāyanti pajjalanti verāyanti carantitā, Mahabbhayaṃsamuppannaṃ dīpaṃ nāsenti pannagā. 67 Agamā etibhūto'va, gacchāmi dipamuttaṃ, Mātulaṃ bhāgineyyaṃ ca nibbāpessāmi pannage. 68 Ahaṃ gotamasambuddho, pabbate ceti nāmake, Anurādhapure ramme tisso nāmāsi khattiyo. 69 Kusinārāyaṃ bhagavā mallāna mupavattane, 1 Ec.l̥. Pharanto mahākarunāya vivādaṃ passati kuppitaṃ 2 Ec.l̥. Tārayissāmipāninaṃ. 3 Ec.l̥. Saṃgāmathāya. [SL Page 078] [\x 78/] Anupādisesā buddho nibbuto upadhikkhaye. 70 Vassedvīsatā tīte chattiṃ savassake tathā, Mahido nāma nāmena jotayissati sāsanaṃ. 71 Nagarassa dakkhiṇāto bhūmibhāge manorame, Ārāmo ca ramaṇīyo thūpārāmo'ti suyyare. 72 Tambapaṇṇī ti nāmena dīpo cāyambhavissati, Sārīrikā mama dhātu patiṭṭhissati sādhukaṃ 73 Buddhe pasannā dhamme ca saṅghe ca ujudiṭṭhikā, Bhave cittaṃ virājeti anulā nāma khattiyā. 74 Deviyā vacanaṃ suvā rājā theraṃ ida'bravī: Buddhe pasannā dhamme ca saṅghe ca ujudiṭṭhikā. 75 Bhave cittaṃ virājeti, pabbājetha anūlakaṃ, Akappiyā mahārāja thīna pabbajjābhikkhuno 76 Āgamissati me rājā bhagiṇisaṅghamittakā, Pabbājevāna moce tuṃ anulaṃ sabbabadhanā. 77 Saṅghamittā mahāpaññā uttarā ca vicakkhaṇā, Hemā ca māsagallā ca aggimittā mitāvadā. 78 Tappā pabbatachinnā ca mallā ca dhammadāsikā, Ettakā tā bhikkhuniyodhūtarāgā samāhitā. 79 Odātamanasaṅkappā saddhammavinayeratā, Khīṇāsavā vasippattā tevijjā iddhikovidā. 80 Uttamatte ṭhitā tatha āgamissanti tā idha. Mahāmaccaparivuto nisinno khattiyo tadā. 81 Mantikāmo nisīdivā maccānaṃ etadabravī. Ariṭṭho nāma khattiyo suvā devassa bhāsitaṃ, 82 Therassa vacanaṃ suvā uggahevāna sāsanaṃ, Dāyakaṃ anusāvevā pakkamī uttarāmukho. 83 Nagarasse kadesamhi gharaṃ kavāna khattiyā, Dasasīlaṃ samādinnā anulā pamukhācatā. [SL Page 079] [\x 79/] 84 Sabbā pañcasatā kaññā abhijātā jutidharā, Anulaṃ parivārevā sāyaṃpāto upaṭṭhisuṃ. 85 Nāvā titha mupāganvā āropevāna 1 nāvakaṃ, Sāgaraṃ samatikkanto thale pavā patiṭṭhito. 86 Viñdhāṭaviṃ atikkanto mahāmacco mahabbalo, Pāṭaliputtānuppatto gato devassa santikaṃ. 87 Putto deva mahārāja ahūyo piyadassano, Mahido nāma so thero pesito tava santikaṃ 88 Devānampiyo rājā sahāyo piyadassano, Buddhe abhippasanno so pesito tava santikaṃ. 89 Bhātuko saṅghamittāya avacīdaṃ mahā isi. Rājakaññā suppasannā anulā nāma khattiyā. 90 Sabbā taṃ apalokenti pabbajjāya purakkhakā. Bhātuno sāsanaṃ suvā saṅghamittā vicakkhaṇā. 91 Turitā upasaṅkamma rājānaṃ idamabravi: Anujāna mahārāja, gacchāmi dīpalañjakaṃ. 92 Bhātuno vacanaṃ mayhaṃ nasakkādevavārituṃ Bhāgiṇeyyo ca sumano putto ca jeṭṭhabhātuko 93 Gatā tava piyodāni gamanaṃ vāremidhītuyā. Bhāriyaṃ me mahārāja bhātuno vacanaṃ mama, 94 Rājakaññā mahārāja anulā nāma khattiyā, Sabbā maṃ apalokenti pabbajjāya purakkhakā. Bhāṇavāraṃ paṇṇarasamaṃ. 1 Ec.l̥. Mahānavaṃ. [SL Page 080] [\x 80/] 1 Caturaṅginiṃ mahāsenaṃ sannayhivāna khattiyo, Tathāgatassa sambodhiṃ ādāya pakkamī tadā. 2 Tīnirajjāni tikkanto viñdhāṭaviṃ ca khattiyo, Atikkanto brahāraññaṃ anuppatto 1 mahaṇṇavaṃ 3 Caturaṅginī mahāsenā bhikkhunī saṅghasāvikā, Mahāsamuddaṃ pakkantā ādāya bodhimuttamaṃ, 4 Upari dibbaṃ turiyaṃ heṭṭhato ca manussakaṃ, Cātuddisaṃmānusikaṃ, pakkantaṃ jalasāgare. 5 Muddhani avalokevā khattiyo piyadassano, Abhivādayivā bodhiṃ imamathaṃ abhāsatha: 6 Bahussuto iddhimanto sīlavā susamāhito, dassane kampiyaṃ mayhaṃ 2 atappeyyaṃ mahājanaṃ. 7 Tatha kadivā rodivā olokevāna dassanā, Khattiyo, thanivattivā agamā sakanivesanaṃ. 8 * Udake nimmitā nāgā devākāse ca nimmitā, Rukkhe ca nimmitā devā nānānivesanampi ca. 9 Parivārayiṃsu te sabbe gacchantaṃ bodhimuttamaṃ, Amanāpā pisācā ca bhūtakumbhaṇḍarakkhasā. 10 Bodhiṃ paccantamāyantaṃ parivāriṃsu' mānusā. Tāvatiṃsā ca yāmā ca tusitāpi ca devatā. 11 Nimmānaratino devā ye devāvasavattino, Bodhiṃ paccantamāyantaṃ tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. 12 Tettiṃsā ca devaputtā sabbe idapurakkhakā, Bodhiṃ paccantamāyantaṃ apphoṭhenti 3 bhujampi ca. 13 Kuvero dhataraṭṭho ca virūpakkho virūḷhako, Cattāro te mahārājā samantā caturodisā. 1 Ec.l̥. Jalasāgaraṃ. 2 Ec.l̥. Akappiyaṃ. 3 Ec.l̥. Hasanti ca * vīmaṃsitabbā[dipa07] [SL Page 081] [\x 81/] 14 Parivārayiṃsu sambodhiṃ gacchantaṃ dīpalaṅkataṃ, Mahāmukhapaṭāhārā divillātata didimā. 15 Bodhiṃ paccantamāyantaṃ sādhukīḷanti devatā, Pāricchattaka pupphaṃ ca dibbaṃ madāravaṃpi ca,1 16 Dibba cadana cuṇṇaṃ ca antalikkhe pavassati. Bodhiṃ paccantamāyantaṃ pūjayanti ca devatā. 17 Campakā saraḷā nimbā nāgapunnāga ketakī,2 Jalaṇṇave3 mahābodhiṃ devā pūjenti sathuno. 18 Nāgarājā nāgakaññā nāgapotā bahujjanā.4 Bhavanato nikkhamivā pūjenti bodhimuttamaṃ. 19 Nānā virāga vasanā nānārāga vibhūsitā, Sāgaretaṃ5 mahābodhiṃ nāgā pūjenti sathuno. 20 Uppalaṃ kumudaṃ nīlaṃ pupphaṃ ca satapattakaṃ,5 Kallahāraṃ kucalayā vimutta madhu gadhikaṃ.6 21 Takkārikaṃ koviḷāraṃ pāṭaliṃ bimbajālakaṃ, Asokaṃ sālapupphaṃ ca missakaṃ ca piyaṅgukaṃ. 22 Nāgā pūjenti te bodhiṃ sobhati jalasāgare, Āmoditā nāgakaññā nāgarājā pamoditā. 23 Bodhiṃ paccantamāyantaṃ nāgā kīḷanti sathuno, Tatha maṇimayā bhūmi muttāphalika sathatā. 24 Ārāma pokkharaṇīyo nānā pupphehi vittitā,9 Sattāhakaṃ vasivāna sadevā mānusā tahiṃ.10 25 Bhavanato nikkhamivā11 pūjenti bodhimuttamaṃ, Mālādāmakalāpā ca nāgakaññā ca devatā. 26 Āvijdhanti ca celāni sambodhiṃ paricāritā, Bodhiṃ paccanta māyantaṃ sādhukīḷanti devatā. 27 Pāricchattakapupphaṃ ca dibbamadāravampi ca,12 Dibba cadana cuṇṇaṃ ca antalikkhe pavassati. 1 Dibba madāravāni ca-i. 2 Ketakā-i. 3 Jalasāgare-i. 4 Bahūjanā-i. 5 Jalasāgare-i. 6 Uppalā-padumā kumuda nīlāni satapattakaṃ-i. 7 Kuvalaya madhimuttamadhugadhikaṃ-i. 8 Sādhuno-i. 9 Vicittā-i. 10 Sadevā saha mānusā-i. 11 Nikkhamantaṃ-i. 12 Dibbamadāravāni ca-i. [SL Page 082] [\x 82/] 28 Nāgā yakkhā ca bhūtā ca sadevā atha mānusā,1 Jalasāgaramāyantaṃ sambodhiṃ paricāritā. 29 Tatha naccanti gāyanti vādayanti hasanti ca, Bhujaṃ poṭhenti diguṇaṃ te bodhiparivāritā. 30 Nāgā yakkhā ca bhūtā ca sadevā atha mānusā,1 Kittenti maṅgalaṃ sothiṃ nīyante' bodhi muttame. 31 Nāgā dhajapaggahitā nīlobhāsā manoramā, Kittenti bodhiyā vaṇṇaṃ patiṭṭhā2 dīpalañjake. 32 Anurādhapurā rammā nikkhamivā bahūjanā, Sambodhiṃ upasaṅkantā saha devehi khattiyā.3 33 Parivārayiṃsu sambodhiṃ sahaputtehi khattiyā.3 Gadhamālaṃ ca pūjesuṃ gadha gadhānamuttamaṃ. 34 Vīthiyo ca susammaṭṭhā agghiyo ca alaṅkatā, Patiṭṭhite bodhirāje4 kampitha paṭhavī tadā'ti. 35 Dāpesi rājā aṭṭhaṭṭha khattiye ca5 pana'ṭṭhasu, Sabbajeṭṭhaṃ bodhiguttaṃ rakkhituṃ bodhimuttamaṃ. 36 Adā6 sabbaparihāraṃ sabbālaṅkāra bhāsuraṃ, Soḷasātha7 mahālekhā dharaṇī bodhigāravā 37 Tathā susiñcatharaṇaṃ mahālekhaṭṭhāne ṭhapi, Kulaṃ sahassakaṃ8 kavā ketuchādivapālakaṃ.9 38 Suvaṇṇabheriyo aṭṭha abhisekādi maṅgale, Ekaṃ janapadaṃ davā cadaguttaṃ ṭhapesi ca. 39 Devaguttañca pāsādaṃ10 bhūmiñcekaṃ yathārahaṃ, Tesaṃ kulānamaññesaṃ11 gāmabhoge pariccaji. 40 Rañño pañcasatā kaññā aggajātā yasassinī, Pabbājiṃsu ca tā sabbā vītarāgā samāhitā. 41 Kumārikā pañcasatā anulā paricāritā, Pabbājiṃsu ca tā sabbā vītarāgā ahū tadā12 1 Sahamānusā-i. 2 Bodhi uttamaṃ patiṭṭhitaṃ-i. 3 Khattiyo-i. 4 Saha patiṭṭhite bodhi-i. 5 Khattiyesu-i. 6 Adāsi-i. 7 Soḷasā laṃkā-i. 8 So kulasahassakaṃ-i. 9 Pālanaṃ-i. 10 Devaguttapāsādaṃ-i. 11 Kulānaṃ tādaññesaṃ vā-i. 12 Samāhitā-i. [SL Page 083] [\x 83/] 42 Ariṭṭho khattiyo nāma nikkhanto ca bhayaddito,1 Pañcasataparivāro pabbaji jinasāsane. 43 Sabbevārahappattā sampuṇṇā jinasāsane, Hemante paṭhame māse pupphite2 dharaṇīruhe, Āgato so mahābodhi patiṭṭho tambapaṇṇike'ti. Bhāṇavāraṃ soḷasamaṃ. Soḷasamo paricchedo Sattarasamo paricchedo 1 Khattiṃsa yojanaṃ dīghaṃ aṭṭhārasahi vithataṃ, Yojanānaṃ satāvaṭṭaṃ+ sāgarena parikkhitaṃ. 2 Laṅkādīpavaraṃ nāma sabbatha ratanākaraṃ, Upetaṃ nadītaḷākehi3 pabbatehi vanehi ca. 3 Dīpaṃ puraṃ ca rājā ca uddesikañca4 dhātuyo, Thūpaṃ dīpaṃ pabbatañca uyyānaṃ bodhi bhikkhunī. 4 Bhikkhū ca buddhaseṭṭho ca terasa honti te tahiṃ, Ekadese catunnāmaṃ5 suṇātha mama bhāsato. 5 Ojadīpaṃ varadīpaṃ maṇḍadīpanti vuccati, Laṅkādīpa varaṃ nāma tambapaṇṇīti ñāyati. 6 Abhayaṃ6 vaḍḍhamānaṃ ca visālamanurādhakaṃ,7 Purassetaṃ catunnāmaṃ8 catubuddhāna sāsane. 7 Abhayo ca samiddho ca jayanto ca narādhipo, Devānampiyatisso ca rājāno honti cāturo. 8 Rogadubbuṭṭhikaṃ ceva vivādo yakkha vāsatā,9 Caturo upaddutā10 ete catubuddha vinoditā, Kakusadhassa buddhassa dhāvāsi dhammakarako11 1 Bhayaduto-i. 2 Sapupphite-i. +Yojana sata āvaṭṭaṃ-i. 3 Nadītaḷākopetaṃsi-i. 4 Upaddutaṃ ca-i. 5 Caturo nāmaṃ-i. 6 Abhayapuraṃ-i. 7 Anurādhapuraṃ-i. 8 Purassa caturo nāmaṃ-i. 9 Vivāda yakkhādhivāsanaṃ-i. 10 Upaddavā-i. 11 Kakusandhassa bhagavato dhātu dhamma kārako ahū-i. [SL Page 084] [\x 84/] 9 Konāgamana buddhassa dhāvāsi kāyabadhanaṃ, Kassapassa munidassa dhāvāsi jalasāṭikā1. 10 Gotamassa sirīmato doṇā sārīrikā ahū,2 Abhaye3 paṭiyārāmo vaḍḍhamānassa uttaro.4 11 Visāle pācīnārāmo thūpārāmo'nurādhake,5 Dakkhiṇe caturothūpā catubuddhāna sāsane. 12 Kadambakassa sāmantā nagaraṃ abhayampuraṃ, Tissa taḷāka sāmantā nagaraṃ vaḍḍhamānakaṃ. 13 Khema taḷāka sāmantā visālaṃ nagaraṃ ahū, Anurādhapure tatha catuddīpa vicāraṇā, 14 Devakūṭo sīlakūṭo6 subhakūṭo'ti vuccati, Sumanakūṭo7 cedāni catupaṇṇatti pabbate. 15 Mahātitha vanuyyānaṃ mahānāmaṃ ca sāgaraṃ, Mahāmeghavanaṃ nāma vattetumiriyāpathaṃ.8 16 Catunnaṃ lokanāthānaṃ paṭhamāhu senāsanaṃ. Kakusadhassa munino sirīsa bodhimuttamaṃ, 17 Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ rucinadā mahiddhikā, Ojadīpe mahātithe ārāme tatha ropitā. 18 Konāgamana buddhasso'dumbara bodhimuttamaṃ, Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ kadanadā mahiddhikā. 19 Varadīpe mahānāme9 ārāme tha ropitā, Kassapassa munidassa nigrodha bodhimuttamaṃ. 20 Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ sudhammā ca10 mahiddhikā, Sāgare nāma ārāme11 ropitaṃ dumacetiyaṃ. 21 Gotamassa munidassa assatha bodhimuttamaṃ, Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ saṅghamittā mahiddhikā, Mahāmeghavane ramme ropitā dīpalañjake. 1 Kassapassa sambuddhassa dhātu udakasāṭakaṃ-i. 2 Doṇadhātu sārīrikā-i. 3 Abhayapure-i. 4 Uttarā-i. 5 Thūpārāmo'nurādhassa-i. 6 Sumanakūṭo-i. 7 Sīlakūṭo-i. 8 Vasantaṃ ariyāpathaṃ-i. 9 Mahānāmamhi-i. 10 Sudhammānāma-i. 11 Sāgaramhi nāma ārāme-i. [SL Page 085] [\x 85/] 22 Rucinadā 1 kadanadā 2 sudhammā ca mahiddhikā, Bahussutā saṅghamittā chaḷabhiññā vicakkhaṇā. 23 Catasso tā bhikkhuniyo sabbā ca bodhimāharuṃ, Sirīso ca mahātithe 3 mahānāme udumbaro. 24 Mahāsāgaramhi nigrodho assatho4 meghavane tadā, Acale caturārāme catubodhi patiṭṭhitā. 25 Tatha5 senāsanaṃ rammaṃ catubuddhāna sāsane, Mahādevo chaḷabhiñño sumano paṭisambhido. 26 Mahiddhiko sabbanado mahido ca bahussuto, Ete therā mahāpaññā tambapaṇṇi pasādakā. 27 Kakusadho sa lokaggo6 pañcacakkhūhi cakkhumā, Sabbalokaṃ avekkhanto ojadīpa vara'ddasa. 28 Puṇṇaka narako nāma ahū pajjarako tadā, Dīpe tasmiṃ 7 manussānaṃ rogopajjarako ahū.* 29 Bahujjanā rogapuṭṭhā bhanta macchāthale yathā, hitā socanti te sabbe dummanā dukkhitā narā. 30 Bhayaṭṭitā na labbhanti cittamhi sukha mattano, Disvāna dukkhite satte rogābādhena pīḷite.8 31 Cattālīsa sahassehi kakusadho vināyako, Rogānaṃ mocanathāya jambudīpā idhāgato. 32 Cattālīsa sahassā te chaḷabhiññā mahiddhikā, Parivārayiṃsu sambuddhaṃ nabhe cadaṃ va tārakā. 33 Kakusadho lokanātho 9 devakūṭamhi pabbate, Obhāsevāna devañca patiṭṭhāsi sasāvako. 34 Ojadīpe devakūṭaṃ obhāsevā patiṭṭhitaṃ, Sabbe maññanti devoca na jānanti tathāgataṃ. 35 Udentaṃ aruṇuggamhi puṇṇamāyaṃ uposathe, Ujjālesi ca taṃ selaṃ lokanātho10 sa'kānanaṃ. 1 Rucānadā-i. 2 Kanakadattā-i. 3 Sirīsabodhi mahātithe-i. 4 Sāgaramhi ca nigrodhassatho-sī. 5 Acale-i. 6 Sabbalokaggo-i. 7 Tasmiṃ samaye-i. 8 Rogabadhena dūsite-i. 9 Lokapajjoto-i. 10 Ujjālevāna taṃ selaṃ jalamānaṃ-i. * Rogena phuṭṭhā bahujanā bhanta macchāva thalamhi ṭhitā socanti dummanā- Laṅkā puskoḷa potvala mṚ 28 vèni gāthāva venuvaṭa iṃgīrasi piṭapatehi tibennṚ ihata sandahan vākya yayi. [SL Page 086] [\x 86/] 36 Disvā1 selaṃ jalamānaṃ obhāsentaṃ catuddisaṃ, Tuṭṭhahaṭṭhā janā sabbe sarājā abhaye pure. 37 Sasāvakaṃ mā passantu ojadīpaṭṭhitā ime, Iti buddho adhiṭṭhāsi kakusadho vināyako. 38 Sammato3 devakūṭoti manusse' hyabhipathito, Upaddave pajjarake manussā balavāhanā. 39 Nikkhamivā janā sabbe sarājā abhayāpurā,4 Tatha ganvā namassanti5 kakusadhaṃ naruttamaṃ. 40 Namassivāna sambuddhaṃ rājasenā saraṭṭhakā, Devo'ti taṃ maññamānaṃ āgatā te mahājanā. 41 Upasaṅkamma sambuddhaṃ idaṃ vacanama' bravuṃ. Adhivāsetu me bhagavā saddhiṃ bhikkhugaṇena tu. 42 Ajjatanāya kho bhattaṃ gacchāma nagaraṃ mayaṃ, Adhivāsesi sambuddho tuṇhī rājassa bhāsitaṃ. 43 Saraṭṭhakā rājasenā vidivā adhivāsanaṃ, Pūjāsakkāra pahūte kātuṃ pura' mupāgamuṃ. 44 Mahā ayaṃ bhikkhusaṅgho janakāyo anappako, Nagaraṃ atisambādhaṃ akatā bhūpurā mayā. 45 Athi mayhaṃ vanuyyānaṃ mahātithaṃ manoramaṃ, Asambādhaṃ adūraṭṭhaṃ pabbajitā'nulomikaṃ. 46 Paṭisallāna sāruppaṃ paṭirūpaṃ mahesino, Tathāhaṃ buddhapamukhe saṅghe dessāmi dakkhiṇaṃ. 47 Sabbo jano supasseyya buddhaṃ saṅghañca uttamaṃ, Cattālīsa sahassehi bhikkhūhi saṃ purakkhato. 48 Kakusadho lokavidū mahātitha mapāpuṇī, Patiṭṭhite mahātithe uyyāne dīpaduttame. 49 Sañchannakāla pupphehi madena calitā dumā, Suvaṇṇamaya bhiṅkāraṃ samādāya mahīpatī. 1 Disvāna-i. 2 Passantu maṃ janā sabbe ojadīpagatā narā-i. 3 Isi sammato-i. 4 Nagarā purā-i. 5 Namokaṃsu-sī. [SL Page 087] [\x 87/] 50 Onojevāna taṃ tatha jalaṃ hathe akārayi, Imā'haṃ bhante uyyānaṃ dadāmi buddha pamukhe 51 Phāsuvihāraṃ saṅghassa rammaṃ senāsanaṃ subhaṃ, Paṭiggahesi uyyānaṃ kakusadho vināyako. 52 Pakampi dharaṇī tatha paṭhame senāsane tadā, Disvā paṭhavī kampetaṃ ṭhito lokagga nāyako. 53 Aho nūna rucinadā bodhiṃ hareyya cintayī.1 Kakusadhassa buddhassa cittamaññāya bhikkhunī. 54 Ganvā sirīsa sambodhi mūle ṭhavā mahiddhikā, Buddho icchati bodhissa ojadīpamhi ropanaṃ. 55 Manussā2 cintayantā taṃ bodhiṃ haritumāgatā, Buddhaseṭṭhenā'numataṃ anukampāya pāṇinaṃ. 56 Mama iddhānubhāvena sākhā dakkhiṇa muccatu, Rucinadā ṭhitā vākyaṃ vuccamānā katañjalī. 57 Muñcivā dakkhiṇā sākhā patiṭṭhāsi kaṭāhake. Gahevāna rucinadā bodhiṃ hema kaṭāhake.3 58 Pañcasatā bhikkhunīhi āgatā parivāritā, Tadāpi paṭhavī kampi sa samuddaṃ sa pabbataṃ. 59 Āloko ca mahā āsi abbhuto lomahaṃsano, Disvā attamanā sabbe rājasenā saraṭṭhakā. 60 Añjalimpaggahevāna namiṃsu4 bodhi muttamaṃ, Āmoditā tadā sabbe devatā haṭṭhamānasā. 61 Ukkuṭṭhikaṃ5 pavattesuṃ disvā bodhitaruttamaṃ, Cattāro ca mahārājā lokapālā yasassino. 62 Rakkhaṃ sirīsa bodhissa6 akaṃsu devatā tadā, Tāvatiṃsā ca ye devā ye devā vasavattino. 63 Yāmo sakko suyāmo ca santusito sunimmito, Sabbe te parivāresuṃ sirīsa bodhi muttamaṃ. 1 Bodhiṃ harivā idhāgatā-i. 2 Manusā-i. 3 Suvaṇṇa kaṭāhake-i. 4 Namassanti-i. 5 Ukkuṭṭhi saddaṃ-i. 6 Ārakkhaṃ sirībodhissa-i. [SL Page 088] [\x 88/] 64 Añjaliṃ paggahevāna devasaṅghā pamoditā, Saheva rucinadāya1 pūjenti bodhi muttamaṃ. 65 Sirīsa bodhimādāya rucinadā mahiddhikā, Bhikkhunīhi paribbūḷhā ojadīpavaraṃ gami. 66 Devā naccanti gāyanti2 poṭhenti diguṇaṃ bhujaṃ. Ojadīpavaraṃ yantaṃ sirīsa bodhi muttamaṃ. 67 Devasaṅgha paribbūḷhā rucinadā3 mahiddhikā, Sirīsa bodhimādāya kakusadha'mupāgami. 68 Tamhi kāle mahāvīro kakusadho vināyako, Mahātithavanuyyāne4 bodhiṭṭhāne patiṭṭhito. 69 Rucinadā sayaṃ bodhiṃ obhāsentaṃ na ropayi, Disvā munī kakusadho patharī5 dakkhiṇaṃ bhujaṃ. 70 Bodhiyā dakkhiṇaṃ sākhaṃ rucinadā mahiddhikā, Buddhassa dakkhiṇe hathe ṭhapayivā'bhivādayi. 71 Parāmasivā lokaggo kakusadho narāsabho, Rañño'bhayassa pādāsi idha ṭhānamhi ropaya. 72 Yamhi ṭhānamhi ācikkhi kakusadho narāsabho, Tamhi ṭhānamhi ropesi abhayo raṭṭhavaḍḍhano. 73 hite6 sirīsa bodhimhi bhūmibhāge manorame, Buddho dhamma' madesesi catusaccappakāsato. 74 Satasahassañcosāne cattāḷīsa sahassakaṃ,7 Manussānaṃ hi samayo devānaṃ tiṃsa koṭiyo 75 Sirīso kakusadhassa konāgamanassu'dumbaro, Kassapassāpi nigrodho8 tayo bodhi idhāharuṃ. 76 Sakyaputtassā' samassa bodhi assathamuttamaṃ, Āharivāna ropiṃsu mahāmegha vane tadā. 77 Muṭasīvassa atrajā atha'ññe dasa bhātaro, Abhayo tisso nāgo ca utti mattābhayo'pi ca, 78 Mitto sīvo aselo ca tisso khīro ca honti'me,9 Sīvalī anulāceti10 muṭasīvassa dhītaro. 1 Rucānadāya saheva-i. 2 Bhāsanti-i. 3 Rucānadā-i. 4 Mahātithampi uyhate-i. 5 Paggahi-i. 6 Patiṭṭhite-i. 7 Sahassiyo-i. 8 Nigrodho-i. 9 Bhātaro-i. 10 Anudevī anulā ca-i. [Dipa06] [SL Page 089 7 [\x 89/] 9] Tadāvāsuṃ duvececa laṅkādīpamhi uttame Yadā abhisitorājā muṭasīvassa atrajo 80 Ethantare yaṃ gaṇitaṃ vassaṃbhavati kittakaṃ Dvesatānica vassāni chattiṃsāca punāparā 81 2 Devānampi yatissova bhisitto nibbute jine Tassābhisekena samaṃ āgatārāja iddhiyo 82 3 Phariṃsu puññatejāni tambapaṇṇimhi nekadhā Ratanākaraṃ tadāāsi laṅkādīpa mathuttamaṃ 83 Tissassa puññatejena uggatā ratanānahuṃ Disvāna ratanaṃrājā 4 haṭṭho daggamānaso 84 Paṇṇākāraṃ karivāna dhammāsokassa pāhiṇi Disvānataṃ paṇṇākāraṃ asokotta manoahu 85 Abhisekāyapāhesi anekaṃ ratanaṃ puna Devānampiyatissassa tambapaṇṇimhi uttame 86 Vālavījanimuṇhi saṃchattaṃ khaggaṃcapādukaṃ Veṭhanaṃ sārapāmaṅgaṃ bhiṅkāraṃ nadivaṭṭakaṃ 87 Sivikaṃ saṅkhavataṃsaṃ dhovimaṃ vathakoṭikaṃ Sovaṇṇa pātikaṭacchuṃ mahagghaṃ hathapuñjanaṃ 88 Anotattoda kaṃkājaṃ uttamaṃharicadanaṃ Mattikārūṇa vaṇṇañca añjanaṃ pannāgāhaṭaṃ 89 Harītakaṃ āmalakaṃ mahagghaṃ amatosadhaṃ Saṭṭhivāha sataṃsāliṃ sugadhaṃca suvāhaṭaṃ 90 Puññakammābhi nibbattaṃ paṇṇākāraṃ manoramaṃ Laṅkābhiseke tissassa dhammāsokena pesitā 91 Punābhisitto sorājā tambapaṇṇimhi issaro * Dutiyābhiseke tassatikkantā tiṃsarattiyo 92 Mahidogaṇa pāmokkho jambudīpā idhāgato 1 Ec.l̥. Anudevī anulāca muṭasīvassadhītaro, tadācabilayo agālaṅkādīpavaruttamaṃ. 2 Ec.l̥. Sambuddheparinibbute abhisitto devānaṃpiyo. 3 Ec.l̥. Pharatipuññatejāni 4 ec.l̥. Saṃviggamānaso * Vesākhe narapati puṇṇamāyamevaṃ=devānampiya vacanopa guḷhanāmo' laṃkāyaṃ pavitatathita ussāvāyaṃ attānaṃ jana sukha dobhisecayī (mahāvaṃse) [SL Page 090] [\x 90/] Kārāpesi vihāraṃ so tissārāma manuttaraṃ 93 Patiṭṭhesi mahābodhiṃ mahāmeghavane tadā Patiṭṭhapesi sothūpaṃ mahantaṃ rāmaṇeyyakaṃ 94 Devānampiyatissokārāmaṃ cetiyapabbate Thūpārāmaṃca kāresi vihāraṃ missakavhayaṃ 95 Vessagiriṃ ca kāresi colakatissa nāmakaṃ 1 Yojane yojaneṭhāne ārāmo tenakārito 96 2 Patiṭṭhapesi sotatha dhātuyo ca yathārahaṃ Cattārīsampi vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo'ti 97 Muṭasīvassa atrajā atha'ññe catubhātaro Uttiyo dasadavassāni rajjaṃ kāresi khattiyo 98 Aṭṭhavassābhisittassa nibbuto dīpajotako Akāsarīranikkhepeṃ tissārāma purathime 99 Paripuṇṇadvādavasso mahido ca idhāgato Saṭṭhivasse paripuṇṇe nibbuto cetiyenage 100 Alaṃkarivāmaggaṃ mālagghito raṇārihi Padīpejālayivāna nibbute dīpajotake 101 Rājā kho uttiyo nāma kūṭāgāraṃ ca uttamaṃ Dassaneyyaṃ akāresi, pūjesi dīpajotakaṃ 102 Ubho devā manussā ca nāgā gadhabbadānavā Sabbeva dukkhitā huvā pūjesuṃ dīpajotakaṃ 103 Sattāhaṃ pūjaṃ kavāna cetiye pabbatuttame Ekacce evamāhaṃsu: gacchāma nagaraṃvaraṃ 104 3 Athe'tha vattatī saddo puthulo bheravo tadā Idhe'va dhāpayissāma laṅkā dīpassajotakaṃ 105 Rājā suvāna vacanaṃ janakāyassa bhāsato Mahācitakaṃ kārevā tissārāma purathime 1 Ec.l̥. Tatoyojanike ārāmo-sī-pā-tiyojaniko ārāmo. 2 Ec.l̥. Patiṭṭhapesi mahā dānaṃ mahāpelavaruttamaṃ, 3 Ec.l̥. Tumulo bheravo mahā. [SL Page 091] [\x 91/] 106 Sakūṭāgāramādāya mahidaṃ dīpajotakaṃ Purathimenanagaraṃ pavisiṃsu sarājakā 107 Majdhena nagaraṃ ganvā nikkhamivāna dakkhiṇā Mahāvihāre sattāhaṃ mahāpūja makaṃsu te 108 Pavāna gadhacitakaṃ ubho devā ca mānusā hapayivā rājuyyāne: pūjanathāya subbataṃ 109 Kūṭāgāraṃ gahevā na mahidaṃ dīpajotakaṃ Thūpaṃpadakkhiṇaṃ kavā vadāpesu manuttamaṃ 110 Tadā purathimadvārā nikkhamivā mahājanā Akaṃsu dehanikkhepaṃ bhūmibhāge 1 manorame 111 Āruḷhā citakaṃ sabbe rodamānā katañjalī Abhivādevā sirasā citakaṃ 2 jālayiṃsute 112 Dhātusesaṃ gahevāna mahidassa sudhīmato Akāthūvaparaṃ sabbe svārāmesu ca khattiyo 113 Kataṃ sarīranikkhepaṃ mahidassa tadāyahiṃ Isibhūmī ti tassāyaṃ samaññā paṭhamaṃ ahū Bhāṇavāraṃ sattarasamaṃ. 1 Sī-pā-ec.l̥. Bhūmibhāge samantato. 2 Ec.l̥. Dīpayiṃsute. [SL Page 092] [\x 92/] 1 Idāni athi aññepi therā ca majdhimānavā Vibhajjavādā vinaye 1 sāsanavaṃsa pālakā 2 Bahussutā sīlavantā obhāsenti mahiṃ imaṃ Dhutaṅgācāparasampannā sobhenti dīlañjakaṃ 3 Sakyaputtā bahūce'tha saddhammavaṃsa kovidā Bahunnaṃ vata athāya loke uppajji cakkhumā 4 Adhakāraṃ vidhamevā ālokaṃ dassayī jino Yesaṃ tathāgate saddhā acalā suppatiṭṭhitā 5 Sabbāduggatiyo hivā sugatiṃ upapajjare Ye ca bhāventi bojdhaṅge idirayāni balānica 6 Satisammappadhāne ca iddhipāde ca kevale Ariyañcaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ dukkhūpasamagāminaṃ 7 Chevāna maccuno senaṃ te loke vijitāvino'ti * Māyādevī kaṇiṭṭhā ca sahajātā ekamātukā 8 2 Pāyesithaññaṃ siddhathaṃ mātāva anukampikā Kittitā agganikkhittā chaḷabhiññā mahiddhikā 9 Mahāpajāpatī nāmā gotamī iti vissutā Khemā uppalavaṇṇā ca ubho tā aggasāvikā 10 Paṭācārā dhammadinnā sobhitā isidāsikā Visākhā soṇāsubalā saṅghadāsī vicakkhaṇā 11 Nadā ca dhammapālāca vinaye ca visāradā Etāyo jambudīpamhi paññatā maggakovidā 12 Therikā saṅghamittā ca uttarā ca vicakkhaṇā Hemāmasāragallā ca aggimittā ca dāsikā 13 Pheggu pabbatā mattā ca mallā ca dhammadāsiyā Daharetābhikkhuniyo jambudīpā idhāgatā 14 Saddhammaṭṭhiti kāmāyo anurādhavhaye pure Vinaye pañcavācesuṃ sattappakaraṇā nica 1 Ec.l̥. Sāsanepa veṇipālakā. 2 Ec.l̥. Bhagavantaṃ thanaṃpāyesi * gāthāyo panetā porāṇikesu sabbagathesu dissanti-tathāpi mahāvaṃsā disvāgatanayehi visadisatā viruddhatā cethapatiyate-vimaṃsitabbā. [SL Page 093] [\x 93/] 15 1 Saddhammanadi somā ca giriddhipica dāsikā Dhammā ca dhammapālā ca vinayamhi visāradā Dhutavādā ca mahilā sobhaṇā dhammatāpasā 16 Naramittā mahāpaññā vinaye ca visāradā Theriyovāda kusalā sātākālī ca uttarā 17 2 Etātadūpa sampannā ahesuṃ dīpalañjake * (Abhiññātā ca sumanā saddhammavaṃsakovidā 18 Etā tadā bhikkhuniyo dhūtarāgā samāhitā Sudhotamana saṅkappā saddhammavinaye ratā 19 Vīsati'yā sahassehi bhikkhunīhi ca uttarā Sujāta kulaputtena abhayena yasassinā 20 Vinayaṃ tāva vācesuṃ anurādhapuravhaye Nikāye pañcavācesuṃ sattappakaraṇānica 21 Abhiññātā ca mahilā saddhamma vaṃsakovidā Samantā kākavaṇṇassa etā rājassa dhītaro 22 Purohitassa ddhītā ca girikālī bahussutā Dāsī kālitu dhuttassa dhītaro subbapāpikā 23 Etā tadā bhikkhuniyo sabbapāli durāsadā Odātamanasaṅkappā saddhammavinaye ratā 24 Vīsatiyā sahassehi rohanā ca tadāgatā Pūjitā naradevena abhayena yasassinā 25 Vinayaṃ tathavācesuṃ anurādhapurevhaye Mahādevī ca padumā hemāsā ca yasassinī 26 Etā tadā bhikkhuniyo chaḷabhiññā mahiddhikā Devānampiyatissena pūjitāca yasassinā 1 Sī-pā-saddhammacada bhāsomā. 2 Ec.l̥. Etātadābhikkhuniyo upasampannā dīpalañjake [SL Page 094] [\x 94/] 27 Vinayaṃ tāvācayiṃsu puramhi anurādhake Mahāsoṇā ca dattā ca sīvalī ca vicakkhaṇā 28 Rūpasobhīṇippamattā devāmānusa pūjitā Nāgā ca nāgamittā ca dhammabhūtā ca dāsikā 29 Cakkhubhūtā samuddā ca saddhammavaṃsa kovidā 1 Sapattā channā upālī revatā sādhusammatā 30 2 Aggāvinayavādīnaṃ somadevassa atrajā Mālā khemā ca tissā ca dhammakathikamuttamā 31 Vinayaṃ tāvācayiṃsu paṭhamā pagate bhaye Mahāruhā sīvalī ca saddhammavaṃsa kovidā 32 Pasādikā jambudīpe sāsanena bahūjane Vīsatiyā sahassehi jambudīpā idhāgatā 33 Yācitā naradevena abhayena yasassinā Vinayaṃtā vācayiṃsu puramhi anurādhake 34 Nikāye pañca vācesuṃ sattappakaraṇānica 3 Samuddānāvā devīca sīvalī rājadhītaro 35 Visāradā nāgapālī nāgamittā ca paṇḍitā Mahilā bhikkhunīpālā vinaye ca visāradā 36 Nāgā ca nāgamittā ca saddhamma vaṃsakovidā Etā tadūpasampannā ahesuṃ dīpalañjake 37 Sabbā'ca jātisampannā sāsane vissutā tadā Soḷasannaṃ sahassānaṃ uttamā dhurasammatā 38 Pūjitā kuṭikaṇṇena abhayena yasassinā Vinasaṃtāṃ vācayiṃsu puramhi anurādhake 39 Cūlanāgā ca dattā ca soṇā ca sādhusammatā Abhiññātā ca saṇhā ca saddhamma vaṃsakovidā 40 Gamikadhītā mahāpaññā mahātissā visāradā 1 Sī-pā-sapattā chadā. 2 Ec.l̥. Sī-pā-etā venayagginaṃ aggā. 3 Ec.l̥. Sasamuddānāvādevī. [SL Page 095] [\x 95/] 1 Mahāsumanā sumanā mahākālī ca paṇḍitā 41 Sambhāvita kule jātā lakkhadhammā mahāyasā Dīpanayā mahāpaññā rohane sādhusammatā 42 Abhiññātā samuddā ca saddhamma vaṃsakovidā Vibhajjavādī vinayaṃdharā tā saṅghasobhaṇā 43 2 Etātadūpasampannā ahesuṃ dīpalañjake Odātamana saṅkappā saddhammavinaye ratā 44 Bahussutā sutadharā pāpabāhirakā ca tā Jalivāggikkhadhāca nibbutā ca mahāyasā 45 Idāni athi aññāyo theriyo majdhimā navā Vibhajjavādī vinayaṃdharā sāsana pālakā 46 Bahussutā sīlavantī 3 obhāsesuṃ mahiṃ ima'nti Sīvo ca dasavassāni rajjaṃ kāresi khattiyo 47 Patiṭṭhapesi ārāmaṃ manuññaṃ nagaraṅgaṇaṃ Dasavassaṃ sūratisso rajjaṃ kāresi khattiyo 48 Sopañca satārāmaṃva puññaṃ kāresinappakaṃ Suratissaṃ gahevāna damilā senaguttikā 49 * Duve dvādasa vassāni rajjaṃ dhammena kārayuṃ Atrajo muṭasīvassa aselo senaguttike 50 Hanvāna dasavassāni rajjaṃ kāresi khattiyo Elāro nāma nāmenā selaṃ hanvāna khattiyaṃ 51 Catuttālīsavassāni rajjaṃ dhammena kārayi Chadāgatiṃ aganvāna nadosabhayamohago 52 Tulābhūto va huvāna dhammena anusāsiso Divāhemanta gimhañca vassānampi navassati 53 Kākavaṇṇassa yo putto abhayo nāma khattiyo Dasayodha parīvāro sahacāraṇa kaṇḍulo 1 Ec.l̥. Cūlasumanā mahāsumanā. 2 Ec.l̥. Vibhajjavādīvinayadharā-ubhotā saṅghasobhātā etā caññāva bhikkhuniyo upasampannā dīpalañjake. 3 Ec.l̥. Obhāsenti mahiṃimanti. * Mahāvaṃse duvevīsati vassāni-rajjaṃ dhammenakārayuṃ. [SL Page 096] [\x 96/] 54 Hanvā eḷārarājānaṃ vaṃsaṃ kavāna ekato Catuvīsati vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo Bhāṇavāraṃ aṭṭhārasamaṃ. Mahāvāro niṭṭhito. 1 Pāsādaṃ māpayīrājā ubbhedaṃ navabhūmikaṃ Anagghikaṃ catumukhaṃ, cāgato tiṃsa koṭiyo 2 Sudhābhūmi thulaselaṃ mattikaṃ iṭṭhakāya ca Visuddhabhūmikāve'ca ayojālaṃ marumbakaṃ 3 1 Īsasakkharapāsāṇā aṭṭha aṭṭhalikāsilā Etāni bhūmikammāni kārapevāna khattiyo 4 Bhikkhusaṅghaṃ samodhāya 2 cetiyāvaṭṭasammiṇī Idagutto dhammaseno piyadassī mahākathi 5 Buddharakkhita thero ca dhammarakkhitakopi ca Saṃgharakkhita thero ca mittiṇṇo ca visārado 6 Uttinnotu mahādevo thero ca dhammarakkhito Uttaro cittagutto ca cadagutto ca paṇḍito 7 Suriyaguttathero ca paṭibhāṇavisārado Etekho cuddasatherā jambudīpā idhāgatā 8 Siddhatho maṅgalo sumano padumo cāpisīvalī Cadagutto suriyagutto idagutto ca sāgaro 9 Mittaseno jayaseno acalena ca dvādasa Supatiṭṭhito brahmā ca sumanā nadisenako 10 Putto mātā pitāce'va gihībhūtā tayo janā Kārāpesi mahāthūpaṃ mahāvihāra uttame 11 Anagghaṃ vīsatī davā pariccāgo 1 Ec.l̥. Īsasakkara pāsāṇā aṭṭha aṭṭhalikāsilā phalikarajatenadvèdasa. 2 Ec.l̥. Cetiyāvatta sammati. [SL Page 097] [\x 97/] 12 Gamikavattaṃ suṇivā bhikkhusaṅghassa bhāsato Ādāsigamika bhesajjaṃ phāsuvihārasādhakaṃ 13 Bhikkhunīnaṃ vacosuvā yathākāle subhāsitaṃ Adāsi bhikkhunīnañca yadicchaṃrāja issaro 14 Sīlākathūpaṃ kāresi rāmecetiya pabbate Kāresi āsanasālaṃ jalakaṃ nāma uttamaṃ 15 Girināmanigaṇṭhassa phuṭṭhokāse tahikato Abhagirīti paññatti 1 vihāro samajāyatha 16 Pulahatho bāhiyo ca panayopilaya dāṭhikā Cuddasavassaṃ tesattamāsaṃ rajjamakārayuṃ 17 Saddhātissassa puttotu abhayonāma khattiyo Dāṭhikaṃ damilaṃhanvā rajjaṃ kāresi sādhukaṃ 18 2 Abhayagiriṃ patiṭṭhapesi mahācetiya mantare Dvādasavassaṃ pañcamāsāni rajjaṃkāresi khattiyo 19 Sattayodhā abhayassa ārāme pañcakārayuṃ Uttiyoca sāliyoca mulotissoca pabbato Devoca uttaroceva etekhosatta yodhino 20 Vihāraṃ dakkhinaṃ nāmauttiyo nāma kārayi Sāliyo sāliyārāmaṃ mūloca mūlaāsayaṃ 21 Pabbato pabbatārāmaṃ tissokā tissarāmakaṃ Devoca uttaroceva devāgāraṃ akaṃsute 22 Kākavaṇṇassa atrajo mahātisso mahīpati Katikaṃkavā maccehi sālikkhettaṃ manoramaṃ Adāsisummatherassa santacittassa dhāyino 23 Yantaṃ kathikaṃkavā na tivassañca anūnakaṃ Mahādānaṃ pavattesi bhikkhu 3 nekasahassiye 24 Katapuñño mahāpañño abhayo duṭṭha gāmaṇī Kāyassa bhedātusitaṃ kāyaṃ sosamupāgami Bhāṇavāraṃ ekūna vīsatimaṃ 1 Ec.l̥. Vohāre samājāyatha 2 Ec.l̥. Abhayagiriṃ patiṭṭhapesi silāthupaṃ cetiyamantare 3 Ec.l̥. Bhikkhu koṭisahassiyo [SL Page 098] [\x 98/] 25 Kākavaṇṇassayo putto tisso nāmā'ti vissuto Kārāpesi mahāthūpe 1 chattakammādisesakaṃ 26 Dakkhiṇagirivihārañca kallakalleṇa kāritaṃ Aññebahu vihārāca saddhātissena kāritā 27 Caturāsīti sahassāni 2 dhammakkhadhā nyanussaraṃ Ekekadhammakkhadhassa pūjañcekeka kārayi 28 Pāsādañca sakāresi manuññaṃ sattabhūmakaṃ Lohiṭṭhakena chādesi saddhātisso mahāyaso Lohapāsādakaṃ nāma samaññā paṭhamaṃ ahu 29 Kārāpesi kañcukañca mahāthūpe panuttame Kāresi hathipākāraṃ parivāriya 3 cetiyaṃ 30 Caturassaṃ ca kāresi taḷākaṃ tāvakālikaṃ Aṭṭhārasāni vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo 31 Kavā aññaṃ bahuṃpuññaṃ davā dānaṃ anappakaṃ Kāyassabhedā sappañño tusitaṃ so samupāgamī 32 Saddhātissassa atrajo thullathanoti vissuto Kārāpesi manorammaṃ vihāraṃ alakadaraṃ * 33 4 Dassāhaṃ ekamāsaṃ ca rajjaṃ kāresi khattiyo Saddhātissassa atrajo lajjitisso ti vissuto 34 Navavassaṃ chamāsaṃcissariyaṃ anusāsito + Kārāpesi tilañjanaṃ mahāthūpe panuttame 35 Patiṭṭhapesi ārāmaṃ girikumhila nāmakaṃ Kārāpesi dīghathūpaṃ thūpārāma purathito 36 Silākañcuka kāresi thūpārāme manorame Mate lajjakatissamhi kaṇiṭṭho tassa kārayī Rajjaṃ chaḷe'va vassāni khallāṭanāga nāmako 37 4 Taṃ mahāraṭṭhako nāma camunapati ca bhūpatiṃ Hanvā rajjamakāresi dinekaṃ akataññèko 1 Ec.l̥. Mahāthūpaṃ tisso vihāra muttamo 2 Ec.l̥. Dhammakkhadhaṃ mahāragaṃ sī-pā-tathā 3 Ec.l̥. Parivāraṃ manoramaṃ 4 Sī-pā-taṃ mahā rattakonāma * Mahāvaṃse kadaravhayaṃ + mahāvaṃse-pupphayānānitīniso [SL Page 099] [\x 99/] 38 Tassa rañño kaṇiṭṭhotu vaṭṭagāmaṇi nāmako Duṭṭhaṃ senāpatiṃ hanvā rajjaṃkā pañcamāsakaṃ 39 Pulahathotu damilo tīṇivassāni kārayi Duve vassāni bāhīyo akārajjaṃ camūpati 40 Taṃ hanvā panayamāro sattavassāni kārayi Taṃ hanvā pilayamāro sattamāsāni kārayī 41 Taṃ hanvā dāṭhiyo nāma duve vassāni kārayi Eteca pañca damīlajātāntarīka bhūpati Sattamāsāni cuddasa vassāni rajjakārayuṃ 42 Vaṭṭagāmani sorājā āganvāna mahāyaso Dāṭhikaṃ damilaṃ hanvā sayaṃ rajjama kārayi 43 Vaṭṭagāmaṇi abhayo evaṃ dvādasa vassakaṃ Pañca māsesu ādīto rājā rajjama kārayi 44 Piṭakattayapāliṃ ca tassā aṭṭhakathampi ca Mukhapāṭhena ānesuṃ pubbe bhikkhu mahāmatī 45 Hāniṃ dinvāna santānaṃ tadābhikkhū samāgatā Ciraṭṭhitithaṃ dhammassa pothakesu likhāpayuṃ 46 Tassa'ccaye mahācūli mahātisso akārayi Rajjaṃ cuddasa vassāni dhamme ca samena ca 47 Saddhāsampanna sorājā kavā puññāni nekadhā Catuddasannaṃ vassānaṃ accayena divaṃ agā 48 Vaṭṭagāmaṇino putto coranāgo'ti vissuto 1 Rajjaṃ dvādasa vassāni corohuvā akārayī 49 Mahā cūḷissayo putto tisso nāmāti vissuto Rajjaṃ kāresi dīpamhi tīnivassāni khattitayo 50 Sīvo nāmayo rājā anulādeviyā vasi Ekavassaṃ ca dvemāsaṃ issarīyaṃ nusāsiso 51 Vaṭuko nāma yorājā damilo aññadesiko Ekavassaṃ ca dvemāsaṃ issariyaṃ nusāsiso 1 Ec.l̥. Rajjaṃ kāresi dīpamhi tīnivassāni khattiyo [SL Page 100] [\x 100/] 52 Tisso nāmāsi yorājā 1 dārubhatika vissuto Ekavasseka māsaṃca 2 purerajjama kārayi 53 Nilīyo nāma nāmena damilo brāhmaṇotiso Kāresi rajjaṃ chammāsaṃ tambapaṇṇimhi issaro 54 Anulānāma sādevī hanvāna nīliyaṃtadā Catumāsaṃ ca dīpasmiṃ issariyā nusāsisā 55 Palāyivā pabbajivā kālepatta baloidha Āgato anulaṃhanvā deviṃtaṃ pāpamānasiṃ 56 Kuṭikaṇṇatisso nāma mahācūlissa atrajo Kāresi'posathāgāraṃ vihāre cetiyenage Rajjaṃ gahevā dīpasmiṃ dhammena anusāsiso 57 Purato tassa kāresi silāthūpaṃ manoramaṃ Ropesi bodhiṃ tathe'va mahāvathuṃ akārayī 58 Bhikkhunīnañca athāya jantāgharama kārayi Padumassare va ṇuyyāne pākāraṃ ca akārayī 59 Nagarassa gopanathāya parikhañca khanāpayī Pākāraṃ ca akāresi sattahathema nūnakaṃ 60 Khemaduggañca kāresi 3 mahāvāpiṃ manoramaṃ Setuppalādi vāpiñca vaṇṇakaṃ nāmamātikaṃ Dvevīsati ca vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo Bhāṇavāraṃ vīsatimaṃ. 1 Kuṭikaṇṇassa atrajo abhayo nāma khattiyo Mahāthūpavaraṃ rammaṃ 4 sayaṃ vaditu māgami 2 Khīṇāsavā vasippattā vimalā suddhamānasā Sajdhāyanti dhātugabbhe pūjanathaṃ muniṃtadā 3 Rājā suvāna sajdhāyaṃ dhātugabbhe manorame Thūpaṃ padakkhiṇaṃ kavā catudvāresu nāddasa 1 Ec.l̥. Kaṭṭhabhatīti vissuto sī-pā-kaṭṭhahāroti 2 Ec.l̥. Rajjaṃ kāresi tāvade 3 Ec.l̥. Taḷākaṃvati kālikaṃ 4 Ec.l̥.Sayaṃ dassana māgami [SL Page 101] [\x 101/] 4 Samantato namasivā 1 suvā sajdhāya muttamaṃ Itirājā vicintesi sajdhāyaṃ tatha gaṇhati 5 Catudvāre na gaṇhāti, bahiddhā pi na gaṇhare Antova dhātugabbhasmiṃ sajdhāyantīdha pesalā 6 Aha'mpi daṭṭhukāmo'mhi dhātugabbhaṃ panuttamaṃ Sajdhāyampi suṇissāmi bhikkhusaṅghaṃ ca dassanaṃ 7 Rañño saṅkappamaññāya sakko devānamissaro Dhātugabbhe pāturahu therānaṃ ajdhabhāsayi 8 Rājābhante daṭṭhukāmo dhātugabbhassa antaraṃ Saddhānurakkhanathāya dhātugabbhaṃ nayiṃsute 9 Disvādhātugharaṃ rājā vedajāto katañjalī Akāsi dhātusakkāraṃ pūjaṃ sattāhakampi ca 10 Madhubhaṇḍapūjaṃ kāsisattakkhattuṃ manoramaṃ Akāsi sabbapūjaṃ ca sattakkhattuṃ anagghikaṃ 11 Aññaṃ pūjaṃ ca kāresi sattakkhattuṃ yathārahaṃ Sattakkhattuṃ ca kāresi dīpapūjaṃ punappunaṃ 12 Pupphapūjaṃ akāresi sattakkhattuṃ manoramaṃ Pūritajalapūjaṃ ca sattāhaṃ tathakārayi 13 Pavāḷamaya jālaṃca kārāpesi anagghikaṃ Mahāthūpe paṭimukka cīvaramiva pārutaṃ 14 Daḷhaṃ kavā dīpadaṇḍaṃ thūpapādā samantato Sappināliṃ ca pūrevā dīpaṃ jālesi sattadhā 15 Telanāliṃ ca pūrevā thūpapādā samantato Teladīpāni jālesi cuddasakkhattu meva ca 16 Gadhodakena pūrevā 3 kaṭaṃkavāna mathake Patharevoppalahathe sattakkhattuma kārayi 17 Thūpassa pacchimokāse 4 taḷāke tissanāmake 1 Ec.l̥. Narido sajdhāya muttamaṃ 2 Ec.l̥. Pāturahu dhātugabbhasmiṃ therehi ajdhabhāsatha 3 Ec.l̥. Kilañjaṃ kavāna yathake 4 Ec.l̥. Taḷāke khemanāmake [SL Page 102] [\x 102/] Yojevā yantakaṃtatho dakapūjama kārayi 18 Samantā yojanaṃ sabbaṃ kusumānāṃ ca ropayi Akāsi pupphagumbaṃ ca mahāthūpe panuttame 19 Makuḷapupphitaṃ pupphaṃ samānevāna khattiyo Akāresi pupphagumbaṃ cuddasakkhattu mevaca 20 Nānāpupphaṃ samocivā 1 lidapākārakaṃtahiṃ Pupphathambhaṃ ca kārevā sattakkhattuṃ punappunaṃ Nānārūpāni kāresi pūjanathāya khattiyo 21 Sudhākammañca kāresi mahāthūpavaretahiṃ Abhisekaṃ karivāna akāsi thūpamaṅgalaṃ 22 Sakyaputto mahāvīro assathaduma santike Sabbadhammapaṭivedhaṃ akāresi anuttaro 23 hito meghavane ramme yorukkhodīpa jotano Taṃ bodhimpi abhisekaṃ khattiyo kāsibhūpati 24 Vassaṃ vutho pavāresuṃ bhikkhusaṅgha sukhāvahā Pavāraṇānuggahāya 2 sodādāna pavāranaṃ 25 Adāsi cadanaṃ dānaṃ bhikkhusaṅghe panuttame Balabheriṃ cādāsi mahāthūpavaretahi 26 Laṅkātalamadāce'va seṭṭhaka naṭa nāṭikā Sabbaṃ saṅkharivāna mahāthūpe adāsiso 27 Vesākhe puṇṇamāyaṃ so sambuddho upapajjatha Taṃ māsaṃ pūjanathāya 3 aṭṭhavīsati kārayi 28 Mahāmeghavane ramme thūpārāme mahīpati Kāresi posathāgāraṃ ubho vihāramantare 29 Akā aññaṃ bahuṃ puññaṃ adādānama nappakaṃ Aṭṭhavīsati vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo 30 Kuṭkaṇṇassa yo putto nāganāmosi khattiyo 1 Ec.l̥. Sālidaṃ sahapākāraṃ 2 Ec.l̥. Pavāranadānaṃ akāsiyo 3 Sī.Pā. Athavīsati kārayi [SL Page 103] [\x 103/] Kāresi ratanamayaṃ iṭṭhakādiṃ panuttame 31 1Dhammāsanaṃ ca sabbatha ambathala varetahiṃ 2 Giribhaṇḍagahaṇaṃ nāma mahāpūjaṃ akārayi 32 Yāvatā laṅkādīpamhi bhikkhu santi supesalā Sabbesaṃ cīvaraṃ dāsī bhikkhusaṅghe sagāravo Dvādasāni ca vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo 33 Mahādāṭhika puttoyo maṇḍagāmaṇi nāmako Abhayo vissuto rājāāsidīpamhi issaro 34 Khanāpesi udapānaṃ gāmeṇḍi taḷākampi ca Rajatalenaṃ kāresi, thūpassa rajatāmayaṃ 35 Chattātichattaṃ kāresi thūpārāme panuttame Mahāvihāre ca thūpārāme bhohammiyaṃvaraṃ 36 Bhaṇḍāgāraṃ akāresi bhaṇḍalenaṃ ca sabbaso 3 Āṇāpesi aghātañca dīpamhi tambapaṇṇiye Navavassaṭṭha māsāni rajjaṃ kāresi khattiyo 37 Tassakaṇiṭṭho kāṇīrājānu tissoti vissuto Saṃpuṇṇatīṇi vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo 38 Āmaṇḍagāmaṇī putto cūlābhayoti vissuto Patiṭṭhāpesi so rājā gaggārārāma muttamaṃ Rajjaṃ kāresi vasse'kaṃ cūlābhaya mahīpati 39 Sīvalī nāma sādevī revatī iti vissutā Catumāsamakā rajjaṃ dhītāāmaṇḍa rājino 40 Āmaṇḍabhāgiṇeyyotu sīvaliṃ apanīyataṃ Ilanāgo'ti nāmena rajjaṃ akārayī pure 41 Ilanāgo nāma rājā suṇivā kapi jātakaṃ Tissadūrataḷāke ca khanāpesi aridamo 42 Chavassāni ca sorajjaṃ kāresi dīpalañjake Sīvoti nāma nāmena cadamukho'ti vissuto Akāsi manikārāmaṃ vihāre issaravhaye 1 Sī.Pā. Dhammadānañca sabbatha ambathala muttame 2 Sī.Pā. Giribhāṇḍikkha baṃnāma 3 Ec.l̥. Māghātañca akāresi [SL Page 104] [\x 104/] 43 Tassa rañño mahesī ca damiladevīti vissuto Taññeva gāme vaṭṭaṃca adārāmassa sātadā Sattamāsaṭṭha vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo 44 Tisso ca nāma sorājā yasalālo'ti vissuto Māsaṭṭhasatta vassāni dīperajjama kārayi 45 Dvārapālassa atrajo subharājā'ti vissuto Kārāpesi subhārāmaṃ villavihārakampi ca 46 1 Parivena makāresi attanāmena sotadā Chavassāni ca dīpamhi rājārajjama kārayī Bhāṇavāraṃ ekavīsatimaṃ 1 Vasabho nāma sorājā rāmecittala pabbate Dasathūpāni kāresi pūjañcānekamuttamaṃ 2 Issariyanāmā rāme vihāraṃ ca manoramaṃ Kāresi posathagāraṃ dassaneyyaṃ manoramaṃ 3 Balabheriṃ ca kāresī 2 pūjetuṃrāma muttamaṃ Adāsi bhikkhusaṅghassa cīvarañca anappakaṃ 4 Sabbatha laṅkādīpasmiṃ ārāmā santijiṇṇakā Kāresi sabbathāvāsaṃ dhammapūjaṃ mahārahaṃ 5 Cetiyagharaṃ kāresi thūpārāme panuttame Tatheva pūjayīrājā catuttāḷīsa nūnakaṃ 6 Mahāvihāre ca thūpārāme cetiya pabbate Paccekāni sahassāni teladī pānijālayi 7 Mayantiṃ rājuppalikaṃ vāpiṃ kolambanāmakaṃ Mahānikkhavaṭṭivāpiṃ mahāgāmavhayaṃdvayaṃ 1 Ec.l̥.Parivenāni kāresi attanāmena samakaṃ 2 Ec.l̥.Mucelaṃ vihāramuttamaṃ [SL Page 105] [\x 105/] 8 1 Kehālaṃ kālavāpiṃca, jambuṭṭiñcātha maṅganaṃ Abhivaḍḍhamānakaṃ, ca iccekā dasavāpiyo 9 Dvādasamātikaṃceva, subhikkhathama kārayi Puññaṃnā nāvidhaṃkavā, pākāraparikhaṃ pure 10 Dvāraṭṭālama kāresi, mahāmathuṃcakārayi Tahiṃ tahiṃ pokkharaṇī, khanāpesi puruttame 11 Ummaggena pavesayi, udakaṃ rājakuñjaro Catuttāḷīsa vassāni, rajjaṃ kāresi issaro 12 Vasabhassaccaye putto vaṅkanāsika tissako Ārāmaṃ maṅgalaṃ nāmakārāpesi mahīpati Kārāpesi mahāthūpaṃ bhayārāme manorame 14 Mātathaṃ gāmanīnāmaṃ talākaṃ kārayītadā Kārāpesīva ārāmaṃrammakaṃ nāma issaro Dīpebāvīsa vassāni rājā rajjama kārayī'ti 15 Mahallānā gonāmena tambapaṇṇimhi issaro Sājilakadakārāmaṃ dakkhiṇe goṭhapabbataṃ 16 Dakapāsāna ārāmaṃ vihāraṃ sālipabbataṃ Kārāpesi tenaveliṃ rohanenā gapabbataṃ 17 Tatheva girisāḷiṃca antoraṭṭhe akārayi Chavassaṃ rajjaṃ kārevā gatoso āyusaṃṅkhayaṃti 18 Putto mahallānā hassabhātiya tissavissuto Mahāmeghavanuyyānaṃ rakkhanathāya bhūpati 19 Kārāpesi parikkhepa pākāraṃdvāra badhanaṃ Kārāpesica sorājā ārāmaṃ sakanāmakaṃ 20 2 Mahāgāmanikaṃcāpiṃ khaṇāpevā mahīpati 1 Kehālaṃ kelivāsaṃca cambuṭṭhiṃ vātamaṅgaṇaṃ (mahāvaṃse) 2 Ec.l̥. Gāmanināmataḷākaṃ khaṇapevā vināyako sī-pā-ramanīnāma taḷākaṃ [SL Page 106] [\x 106/] Pādāsi bhikkhusaṅghassa bhātiyatissa vissuto 21 Khaṇapesitaḷākaṃ taṃ radhakaṇḍaka nāmakaṃ Kāresīposathāgāraṃ thūpārāme manorame 22 Mahādānaṃ pavattesi bhikkhusaṅghe mahīpati Catuvīsati vassāni rajjaṃdīpe akārayīti 23 Tassakaṇiṭṭho nāmena tisseitisu vissuto Kāresī posathāgāraṃ bhayārāme manorame 24 Mahāvihāre dvādasapāsādeca akārayī Thūpassagehaṃ kāresī dakkhiṇārāma avhaye 25 Tatoaññaṃ bahuṃpuññaṃ ākāsibuddha sāsane 1 Aṭṭhavīsati vassāni rājārajjama kārayī 26 Tissaccayetassa puttārajjayoggā dvibhātukā Rajjaṃkāresu dīpamhi tīṇivassāni bhūmipā 27 Vaṅkanāsika tissotu anurādha puruttame Tīṇivassāni kārajjaṃ puññakammānu rūpavā 28 Vaṅkanāsika tissassa accayekārayī suto Rajjaṃdvāvīsa vassāni gajabāhu kagāmani 29 Gajabāhussaccayena pasuro tassarājino Rajjaṃ mahallakonāgo jabbassāni akārayī 30 Mahallanāga puttotu rājābhāti katissako Catuvīsati vassāni laṅkārajjama kārayi 31 Tassabhātika tissassaccaye kaṇiṭṭhatissako Aṭṭhavīsativassāni dīperajjama kārayi 32 Kaṇiṭṭhatissaccayena tassaputto akārayī Rajjaṃdveyeca vassāni 2 khujjanāhoti vissuto 33 Khujjanāga kaṇiṭṭhotaṃ ghātevā sakabhātukaṃ Ekavassaṃ 3 kuñjanā gorajjaṃ laṅkāya kārayīti 1 Ec.l̥. Aṭṭharasānivassāni-sī.Pā tatheva 2 Mahāvaṃse cūlanāgoti vissuto 3 Mahāvaṃse-kuḍḍanāgo [SL Page 107] [\x 107/] 34 Sirināgo laddhajayo anurādhapurevare Laṅkārajja makāresi vassāne kūnavīsati 35 Sirinā gotināmena mahāthūpaṃ panuttamaṃ Pūjesīratnamālāya chattaṃthūpe akārayī Kāresi posathāgāraṃ lohapāsāda mutta me'ti 36 Sirinā gassa atrajo abhayo nāma bhūpati Dvīhisata sahassehi neka vathānigāhiya Adāsī bhikkhu saṅghassa vathadānaṃ mahagghikaṃ 37 Pāsāṇavedīṃ cākāsi mahābodhi samantato Kāresi nagare rajjaṃaṭṭha vassāni sotadā 38 1 Tassakaṇiṭṭho rājātutissako itivissuto Mahāthūpe bhayārāme kāresi chatta muttamaṃ 39 Mahāmegha vaneramme bhayārāmema norame Akāsirājāthūpaṃca ubhovihāra muttame 40 Suvāgilāna suttantaṃ devatherassa bhāsato Adāgilāna bhesajjaṃ mahāāvāsa pañcakaṃ Mahābodhi samīpamhi dīparukkhe akārayī 41 Tassaraññotu vijite dīpentya kappiyaṃ bahuṃ Vitaṇḍavāde dīpevā dusesuṃ jinasāsanaṃ Kapilāmacca mādāya akāsi pāpaniggahaṃ 42 Disvārājā pāpabhikkhu dusento jinasāsanaṃ Kapilāmacca mādāya ākāsi pāpaniggahaṃ Vitaṇḍavādaṃ maddivā jotayī jinasāsanaṃ 43 Sattipaṇhika pāsādaṃ akāmeghava netahiṃ Dvevīsati tuvassāni rajjaṃ kāresi issaro'ti 44 Tissassa accaye putto sirināgoti vissuto Rajjaṃ kāresi dīpamhi dvevassāni anūnakaṃ 1 Mahāvaṃse-abhayassaccaye bhātutissassa tassa atrajo [SL Page 108] [\x 108/] 34 Mahābodhissa sāmantā pākāraṃcātha maṇḍapaṃ Pāsādikama kāresi sirināgavhayo ayaṃ 35 Saṅghatisso'ti nāmena mahāthūpe panuttame Sovaṇṇamaya chattāni kāresi thūpamathake 36 Maṇimayaṃ sikhāthūpaṃ mahāthūpe akārayī Tassa kammassa nissade pūjākāresi tāvade 37 Adhakavida kaṃsuvā devatherassa bhāsato Catudvāre dhuvayāguṃ paṭṭhapesi aridamo 38 Vijayakumārako nāma sirināgassa atrajo Pituno accaye rajjaṃ ekavassaṃ akārayi 39 Rajjaṃ cattārivassāni saṅghatisso akārayi Mahāthūpamhi chattaṃ so hemakammaṃ ca kārayi 40 Saṅghabodhīti nāmena rājā āsi susīlavā Anurādhapure rajjaṃ dvevassāneva kārayī 41 Ramme meghavanuyyāne dhuvayāguṃ aridamo Paṭṭhapesi salākaggaṃ mahāvihāra muttame 42 Abhayo nāma nāmena meghavaṇṇo'ti vissuto Silāmaṇḍapakāresi mahāvihāra muttame 43 Padhānabhūmiṃ kāresi mahāvihāra pacchato Silāvedima kāresi mahābodhi samantato 44 Silāparikkhaṃ kāresi toranaṃca mahārahaṃ Kāresi silāpallaṅkaṃ mahābodhi gharuttame 45 Kāresi posathāgāraṃ dakkhiṇarāma mantare Adāsi so mahādānaṃ bhikkhusaṅghe panuttame 46 Kavā rājagharaṃ rājā mahāvathuṃ manoramaṃ Bhikkhusaṅghassa davāna pacchā rājā paṭiggahi 47 Vesākhapūjaṃ kāresi rājā meghavane tadā Terasānihi vassāni issariyānu sāsiso'ti [SL Page 109] [\x 109/] 48 Atrajo meghavaṇṇassa jeṭṭhatisso mahīpati Rajjaṃ kāresi dīpamhi tambapaṇṇimhi issaro 49 Maṇiṃ mahagghaṃ pūjesi mahāthūpe panuttame Kavāna lohapāsādaṃ pūjevā maṇimuttamaṃ Maṇipāsāda paṇṇattiṃ kārāpesi narāsabho 50 Kārāpevāna ārāmaṃ pācīnatissa pabbate Pādāsi bhikkhusaṅghassa narido tissa savhayo 51 Ālambagāma vāpiṃso khaṇāpesi mahīpati Aṭṭha saṃvaccharaṃ pūjaṃ kārāpesi narāsabho Rajjaṃ kāresi dīpamhi dasavassāni bhūpati 52 Jeṭṭhatissaccaye tassa mahāseno kaniṭṭhako Sattavīsati vassāni rājā rajjaṃ akārayi 53 Tadā so rājā cintesi sāsane neka bhikkhusu Kedhammavādino bhikkhu keca adhammavādino 54 Vīcinevā imaṃ athaṃ gavesaṃ lajjipuggale Addasa pāpake bhikkhu jinasāsanadūsake 55 Pūtikunapa sādisse jegucche pāpacārino Assamaṇe asante ca addasa paṭirūpake 56 Dummittaṃ pāpasoṇaṃ ca aññecā lajjipuggale Upento pāpake bhikkhu athaṃ dhammaṃca pucchiso 57 1 Dummitto pāpasoṇoca aññecā lajjipuggalā Rahogatā mantayantī dūsanathāya subbate 58 Ubho samaggāhuvānā nuññātaṃ dhammikaṃ tadā Akappiyanti dīpesuṃ mahāvihāravāsinaṃ 59 Chabbaggiyānaṃ vathusmiṃ dunnivathādi kāraṇaṃ Anuññātanti dīpesuṃ alajji pāpadhammino 1 Mahāvaṃso-saṅghamitto [SL Page 110] [\x 110/] 60 Desitānica nokāni dhammavathūnigāhiya Adhammo iti dīpesuṃ alajjilābha hetukā 61 Asādhusaṅga menevaṃ yāvajīvaṃ subhāsubhaṃ Kavāgato yathākammaṃ somabhāsena bhupati 62 Tasmāasādhu saṃsaggaṃ ārakā parivajjiya Ahiṃvāsī visaṃvāsu kareyyatha hitaṃbudho Dīpavaṃsoniṭṭhito Nibbāna paccayohotuṃ